Vācija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.48.0-wmf.1</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Vācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1279</id>
    <revision>
      <id>4541270</id>
      <parentid>4531244</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-46098-92</username>
        <id>152548</id>
      </contributor>
      <comment>/* Reliģija */</comment>
      <origin>4541270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="107618" sha1="q9zivj2ka2y7kajquosutviyosbi7nf" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|valsti|Vācija (nozīmju atdalīšana)|Vācija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Bundesrepublik Deutschland''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Vācijas Federatīvā Republika
|            valsts_nosaukums = Germany
|               karoga_attēls = Flag of Germany.svg
|            karoga_nosaukums = Vācijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Germany.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Vācijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Vācijas himna|Das Lied der Deutschen]]''
|               kartes_attēls = EU-Germany.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Berlīne]]
| latd  = 52 | latm  = 31 | latNS  = N
| longd = 13 | longm = 24 | longEW = E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|             etniskās_grupas = 86,3% [[vācieši]]&lt;br /&gt;1,8% [[turki]]&lt;br /&gt;11,9% citi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany/ |title=CIA Factbook |access-date={{dat|2023|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210109075739/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany }}&lt;/ref&gt;
|        etniskās_grupas_gads = 2020
|              valsts_valodas = [[vācu valoda]]
|                     demonym = [[vācieši]]
|              valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Vācijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Franks Valters Šteinmeiers]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Vācijas kanclers|Kanclers]]
|               valsts_galva2 = [[Frīdrihs Mercs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Vācijas vēsture|Valsts izveidošana]]
|        neatkarības_notikums = [[Svētā Romas impērija]]
|          neatkarības_datums = [[962. gads|962]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = [[Vācijas Impērija]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1871|1|18}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Rietumvācija|Federatīva Republika]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1949|5|23}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Vācijas atkalapvienošana|Apvienošana]]
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1990|10|3}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}}
|                 platība_km2 = 357,021
|               platība_rangs = 63.
|              procenti_ūdens = 2,416
|          iedzīvotāju_skaits = 84.669.326 &lt;ref name=&quot;Bevölkerungsstand&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186 |title=Bevölkerungsstand am 31.12.2023 |publisher=[[Statistisches Bundesamt]] (Destatis) |accessdate=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2023
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 14.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 237
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 55.
|                     IKP_PPP = $2,932 triljoni&lt;ref name=IMF/&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2010
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $35 930&lt;ref name=IMF/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{samazinājās}} 0,942
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 9.
|                        Gini = 27
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;zems&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.de]]
|              tālsarunu_kods = 49
|                iso_kods_num = 276
|              iso_kods_alfa2 = DE
|              iso_kods_alfa3 = DEU
}}

'''Vācija''' ({{val|de|Deutschland}}), oficiāli '''Vācijas Federatīvā Republika''' (''Bundesrepublik Deutschland'', {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]]]}}),&lt;ref name=&quot;Duden6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | editor = Max Mangold (ed.) | title = Duden, Aussprachewörterbuch (Duden Pronunciation Dictionary) | url = https://archive.org/details/dudenaussprachew0000unse_s9z1 | edition = 6th| year = 1995 | publisher = Dudenverlag (Bibliographisches Institut &amp; F.A. Brockhaus AG | location = Mannheim | language = German | isbn = 3-411-04066-1 | pages = [https://archive.org/details/dudenaussprachew0000unse_s9z1/page/271 271], 53f}}&lt;/ref&gt; ir federāla [[valsts]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļjūra]] un [[Baltijas jūra]] un tā robežojas ar [[Dānija|Dāniju]]; savukārt austrumos tā robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]]; dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]]; rietumos ar [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Ziemeļos plešas plaši [[līdzenums|līdzenumi]], bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst [[kalns|kalnaināks]], līdz dienvidos tiek sasniegti [[Alpi]]. Vācija ar 84,7 miljoniem&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186|title=destatis.de|access-date=2024-08-05|language=de}}&lt;/ref&gt; iedzīvotāju ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un [[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām|dokumentēta]] kā [[Ģermānija]]. To apdzīvoja vairākas [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]], kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par [[Protestantu reformācija]]s centru. Kā mūsdienu [[nacionāla valsts]] Vācija pirmoreiz tika [[Vācijas apvienošana|apvienota]] [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] laikā 1871. gadā, kad tika izveidota [[Vācijas Impērija]]. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku ([[Veimāras Republika]]), kas pastāvēja līdz [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanai pie varas un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] izveidošanai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] (līdztekus pastāvēja arī [[Rietumberlīne]] ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika [[Vācijas atkalapvienošana|apvienotas]]. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par [[Eiropas Kopiena]]s (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Vācija ir daļa no [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]], un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta [[eiro]].

Vācija ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[parlamentāra republika]], kas sastāv no [[Vācijas federālās zemes|16 federālajām zemēm]] (''Länder''). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Berlīne]]. Vācija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[NATO]], [[G7 valstis|G7]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|ceturtā lielākā ekonomika pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc [[pirktspējas paritāte]]s. Tai ir lielākais preču [[eksports]], kā arī otrs lielākais preču [[imports]] pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai,&lt;ref&gt;[http://www.topnews.in/germany-worlds-second-biggest-aid-donor-after-us-229970 Germany world's second biggest aid donor after US] TopNews, India, Apskatīts 2008, 04-10.&lt;/ref&gt; tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | title = The fifteen major spenders in 2006 | accessdate = 2007-08-23 | year = 2007 | format = PDF | work = Recent trends in military expenditure | publisher = Stockholm International Peace Research Institute | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | archivedate = 2007-08-14 }}&lt;/ref&gt; Valstī ir attīstījies augsts [[dzīves līmenis]] un izveidojusies vispārēja [[Sociālā nodrošināšana|sociālās drošības]] sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080404235732/http://www.iht.com/articles/2008/04/04/europe/poll.php The leader of Europe? Answers an ocean apart] International Herald Tribune. aprīlī 4, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.&lt;/ref&gt; Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.&lt;ref&gt;[http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html Confidently into the Future with Reliable Technology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131105055439/http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html |date={{dat|2013|11|05||bez}} }} www.innovations-report.de. maijā 7, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
{{Pamatraksts|Vācijas nosaukumi}}
Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim [[Eiropa]]s centrā un [[Vācijas vēsture|tās ilgstošajai vēsturei]], kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas [[cilts|ciltis]], kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, ka nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, [[vācu valoda|vācu valodā]] šo valsti sauc par ''Deutschland'', savukārt [[franču valoda|franču valodā]] dēvē par ''Allemagne'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — par ''Germany'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — par ''Niemcy'', bet [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — par ''Saksamaa''.

Atšķirībā no citiem, [[balti|baltu]] tautas ([[latvieši]] un [[lietuvieši]]) šo valsti dēvē par ''Vāciju'' un ''Vokietiju''. Šāda vārda izcelsme nav pilnībā skaidra, bet, visticamāk, senākais vārds ''vāca'' jeb ''vākiā'' bija rietumbaltu tautu dots apzīmējums [[vikingi|vikingu]] sirotājiem. Leišu valodnieks [[Kazimirs Būga]] šo vārdu saista ar [[6. gadsimts|6. gadsimta]] hronista [[Jordāns|Jordāna]] pieminēto zviedru cilti ''vagoth''. Savukārt, pēc cita valodnieka Konstantīna Karuļa domām, vārda pamatā var būt indoeiropiešu vārds ''uek'' (&quot;runāt&quot;), no kā [[Senprūšu valoda|senprūšu valodā]] radies vārds ''wackis'' (&quot;kliedziens, kara sauciens&quot;), arī latviešu vārds &quot;vēkšķis&quot;. Tamlīdzīgi vārdi sākotnēji varēja būt lietoti nesaprotamā valodā runājošo rietumu kaimiņtautu piederīgo apzīmēšanai.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Vācijas vēsture}}
=== Ģermāņu ciltis ===
{{Pamatraksts|Ģermāņi|Ģermānija}}
[[Attēls:Germanic tribes (750BC-1AD).png|thumbnail|200px|Ģermāņu cilšu izplatība no 750. gada p.m.ē. līdz 1. gadsimtam]]
Ir pieņemts ģermāņu [[etnoģenēze|etnoģenēzi]] saistīt ar skandināvu [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetu]] vai arī vēlāk ar pirmsromiešu [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetu]]. [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā p.m.ē.]] no [[Skandināvija]]s dienvidiem un Vācijas ziemeļiem ciltis izpletās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem, nonākot saskarē ar [[ķelti|ķeltu]] ciltīm [[Gallija|Gallijā]] un [[irāņu tautas|irāņu]], [[balti|baltu]], [[slāvi|slāvu]] ciltīm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Maz ir zināms par ģermāņu agrīno vēsturi, izņemot rakstiskās liecības par viņu kontaktiem ar [[Romas impērija|Romas impēriju]], etimoloģiskos pētījumus un arheoloģiskos atradumus.&lt;ref name=&quot;Claster&quot;&gt;Jill N. Claster: ''Medieval Experience: 300–1400''. NYU Press 1982, p. 35. {{ISBN|0-8147-1381-5}}.&lt;/ref&gt;

[[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā Romas karavadonis [[Publijs Kvintīlijs Vārs]] uzsāka iebrukumu Ģermānijā, un šajā laikā ģermāņu ciltis apguva romiešu kara taktiku, saglabājot cilšu identitāti. [[9. gads|9]]. gadā [[heruski|herusku]] cilts sakāva trīs Publija Vāra vadītos [[Romas leģions|Romas leģionus]]. Līdz ar to ģermāņi palika Romas impērijas neskarti no Reinas upes uz austrumiem un no [[Donava]]s uz ziemeļiem. [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] saliedējas vairākas lielas ģermāņu ciltis: [[alemaņi]], [[franki]], [[hati (cilts)|hati]], [[sakši]], [[frīzi]], [[sigambri]] un [[tīringi]]. Ap [[260]]. gadu ģermāņi pārrāva robežu starp Ģermāniju un Romas impēriju un iebruka romiešu kontrolētajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;Cambridge ancient history&quot;&gt;The Cambridge Ancient History, vol. 12, p. 442. {{ISBN|0-521-30199-8}}.&lt;/ref&gt;

=== Svētā Romas impērija (962—1806) ===
{{Pamatraksts|Svētā Romas impērija}}
[[Attēls:Weltliche Schatzkammer Wien (169)pano.jpg|thumbnail|150px|Svētās Romas impērijas kronis (izveidots ap 1000. gadu)]]
800. gadā franku karalis [[Kārlis Lielais]] izveidoja [[Karolingu impērija|Karolingu impēriju]], kuru 843. gadā Kārļa trīs mazdēli sadalīja trīs daļās. Šīs impērijas austrumu daļa ar nosaukumu [[Svētā Romas impērija]] eksistēja dažādās formās no 962. līdz pat 1806. gadam. Tās teritorija bija izstiepta no [[Eidera]]s upes ziemeļos līdz [[Vidusjūra]]s krastam dienvidos.

[[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uffizi).jpg|thumbnail|150px|left|[[Mārtiņš Luters]] (1483 – 1546), [[Protestantu reformācija]]s aizsācējs]]
[[Otonu dinastija]]s valdīšanas laikā (919—1024) tika apvienotas sešas ģermāņu hercogistes un vācu (austrumfranku) karalis 962. gadā tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas imperatoru]]. [[Sālieši|Sāliešu]] imperatoru valdīšanas laikā (1024—1125) Svētās Romas impērijai tika pievienoti [[Itālija]]s ziemeļi un [[Burgundija]]. [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu]] imperatoru valdīšanas laikā (1138—1254) Vācijas prinči palielināja ietekmi [[slāvi|slāvu]] apdzīvotajās teritorijās, kuras atradās dienvidos un austrumos, dibinot vācu apmetnes šajās zemēs (''[[Ostsiedlung]]''). Vācijas ziemeļu pilsētas kļuva turīgas, jo bija iestājušās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]].

1356. gadā tika izdota [[Zelta bulla (1356)|Zelta bulla]], kas aizliedza veidot pilsētu savienības, un tā tika pievienota impērijas konstitūcijai, kura bija spēkā līdz tās norietam. Tajā tika arī noteikts, ka imperators izvēlas septiņus [[kūrfirsts|kūrfirstus]], kuri valdīja dažās no spēcīgākajām firstistēm un arhibīskapijām. Sākot no 15. gadsimta imperatori viņus izvēlējās tikai no [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas [[Austrijas erchercogiste|Austrijas erchercogistē]]. Sākot ar 16. gadsimtu, kad lielākā daļa nevācu zemju impērija bija zaudējusi, un sāka asociēties ar vācu zemēm, dokumentos pa laikam parādījās norāde par &quot;vācu nāciju&quot;. 1512. gadā imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]], pirmo reizi lietoja apzīmējumu Vācu nācijas svētā Romas impērija (''Sacrum Romanum Imperium Nationis Germanicæ'').

1517. gadā mūks [[Mārtiņš Luters]], izdodot [[95 tēzes]] ar aicinājumu uz disputu par grēku atlaižu tirdzniecību, aizsāka [[reformācija|reformāciju]]. Pēc 1530. gada atsevišķā [[Luterisms|Luterāņu baznīca]] kļuva par oficiālo reliģiju daudzās Vācijas zemēs.

{{dat|1531|02|27||bez}} [[Hesene]]s vadonis [[Filips I]] un [[Saksija]]s vadonis [[Johans Frederiks I]], tā laika divi ietekmīgākie protestantu vadītāji, izveidoja [[Šmakaldes savienība|Šmakaldes savienību]],&lt;ref&gt;Kagan. ''The Western Heritage'', p. 360&lt;/ref&gt; kas drīz kļuva par politisku kustību, jo atdalīšanās no katoļu baznīcas deva ievērojamas ekonomiskas priekšrocības. 1535. gada decembrī savienībā ietilpa visas vācu valstis, kas atzina [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas ticības apliecību]]. Sākotnēji savienību atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], lai pretotos imperatoram, tomēr 1544. gadā noslēdza mieru ar imperatoru un pārtrauca atbalstīt savienību. 1538. gadā par savienības sabiedroto kļuva [[Dānija]], taču 1544. gadā Dānija un Sv. Romas impērija noslēdza Špeieres vienošanos, kura noteica, ka [[Kristiāns III|Kristiāna III]] valdīšanas laikā Dānijai ir jāuztur draudzīgas attiecības ar impēriju. 1546. gadā [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] uzsāka [[Šmakaldes karš|Šmakaldes karu]], lai apspiestu protestantismu impērijā. {{dat|1547|04|24||bez}} Kārļa V un pāvesta [[Pāvils III|Pāvila III]] apvienotais karaspēks uzsāka Mīlbergas kauju, kuras rezultātā tika sagūstīti vairāki Šmakaldes savienības vadoņi, tostarp, dibinātāji Filips I un Johans Frederiks I. Trīsdesmit uzvarēto pilsētu iedzīvotājiem vajadzēja atgriezties katoļticībā, taču realitātē tas nenotika.&lt;ref&gt;Merriman, John. ''A History of Modern Europe, Volume One'', p. 110.&lt;/ref&gt; Pēc šīs kaujas tikai divas pilsētas turpināja pretoties.

Reliģisko konfliktu dēļ sākās [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), kura rezultātā visvairāk tika izpostītas vācu zemes.&lt;ref&gt;[http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html The Thirty-Years-War] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991009072232/http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html |date={{dat|1999|10|09||bez}} }}, Gerhard Rempel, Western New England College.&lt;/ref&gt; [[Vestfālenes miera līgums]] (1648) pārtrauca reliģijas karu starp vācu zemēm, bet impērija ''[[de facto]]'' bija sadalījusies vairākās neatkarīgās daļās. No 1740. gada Vācijas vēsturē dominēja [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Prūsijas Karaliste]]s duālisms. 1806. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā, impērija beidza eksistēt.&lt;ref name=&quot;concise h&quot;&gt;Fulbrook, Mary: ''A Concise History of Germany'', Cambridge University Press 1991, p. 97. {{ISBN|0-521-54071-2}}&lt;/ref&gt;

=== Vācu Savienība un revolūcija (1814—1871) ===
[[Attēls:Nationalversammlung in der Paulskirche.jpg|thumbnail|200px|Frankfurtes parlaments 1848. gadā.]]
[[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], kurš tika sasaukts pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves 1814. gadā, tika dibināta [[Vācu Savienība]] (''Deutscher Bund''), brīva savienība no 39 suverēnām valstīm. Domstarpības par atjaunošanas politiku daļēji noveda pie [[liberālisms|liberālu]] kustību izvirzīšanās, vienotības un brīvību pieprasīšanas. Tomēr tam sekoja brīvību apspiešana no austriešu valstvīra [[Klēmenss fon Meternihs|Klēmensa Meterniha]]. Šī perioda laikā daudzi vācieši iespaidojās no [[Franču revolūcija]]s ideāliem, kā rezultātā par vērā ņemamu spēku kļuva [[nacionālisms]]. Pirmo reizi melnā, sarkanā un zelta krāsa, kuras vēlāk kļuva par [[Vācijas karogs|nacionālo simbolu]] krāsām, tika izvēlētas, lai simbolizētu kustību.&lt;ref&gt;Martin, Norman. [https://www.fotw.info/flags/de1848.html German Confederation 1815–1866 (Germany)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071013022659/https://www.fotw.info/flags/de1848.html |date={{dat|2007|10|13||bez}} }} Flags of the World. Oct. 5, 2000. Apskatīts 2006, 12-07.&lt;/ref&gt;

1848. gadā Eiropā norisinājās [[1848. gada revolūcijas|vairākas nopietnas revolūcijas]]. Inteliģence un vienkāršās tautas pārstāvji uzsāka [[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā|revolūciju arī vācu zemēs]]. Monarhi sākotnēji piekāpās revolucionāru liberālajām prasībām. Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]] tika piedāvāts [[imperators|imperatora]] tituls, ar ierobežotām pilnvarām, taču viņš noraidīja troni un piedāvāto konstitūciju.

Prūsijā samilza konflikts starp karali [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelmu I]] un arvien liberālāko parlamentu, kā rezultātā 1862. gadā karalis Prūsijas premjerministra amatā iecēla [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]]. 1864. gadā Bismarks veiksmīgi vadīja [[Otrais Šlēsvigas karš|karu pret Dāniju]], pēc kura Dānija bija spiesta atdot Prūsijai Šlēsvigu un Holšteinu. Prūsijas uzvara 1866. gadā notikušajā [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] ļāva viņam izveidot [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]] (''Norddeutscher Bund''), kurā netika iekļauta [[Austrijas Impērija]], agrāk vadošā vācu zeme, lai pasargātu pārējās vācu firstistes no tās ietekmes.

=== Vācijas Impērija (1871—1918) ===
{{Pamatraksts|Vācijas Impērija|Pirmais pasaules karš}}
[[Attēls:Wernerprokla.jpg|thumbnail|200px|Vācijas dibināšana [[Versaļas pils|Versaļas pilī]], [[Francija|Francijā]] ([[Oto fon Bismarks|Bismarks]] ir redzams attēla centrā, baltā uzvalkā)]]
1870. gadā Bismarks izprovocēja Franciju uz karu par Spānijas mantojumu. 1871. gadā [[Francijas—Prūsijas karš|Francija tika sakauta]] un 18. janvārī [[Versaļas pils|Versaļas pilī]] tika pasludināta Vācijas Impērija. [[Vācijas apvienošana]] notika balstoties uz [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]- par imperatoru kļuva Prūsijas karalis Vilhelms I no [[Hoencollernu dinastija]]s, savukārt par galvaspilsētu tika pasludināta [[Berlīne]]. Vācijas Impērijā tika iekļautas visas vācu zemes, izņemot Austriju (''Kleindeutschland'' — &quot;Mazā Vācija&quot;). Sākot ar 1884. gadu Vācija nodibināja [[Vācijas koloniālā impērija|dažas kolonijas]] arī ārpus Eiropas.

[[Attēls:Map-DR-Prussia.svg|thumbnail|200px|left|Imperiālā Vācija (1871–1918), dominējošā [[Prūsijas Karaliste]] iekrāsota zilā krāsā]]
Imperatora [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] ārpolitka, federālo zemju saliedēšana, Francijas izolācija diplomātiskā nozīmē, kā arī izvairīšanās no kariem nodrošināja Vācijai vērā ņemamas nācijas stāvokli. [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] valdīšanas laikā Vācija tāpat kā citas Eiropas lielvaras uzsāka [[imperiālisms|imperiālistisku]] vadības kursu, kā rezultātā tai radās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Īpaši par to, ka Francija izveidoja jaunas attiecības un noslēdza vienošanos ar [[Britu impērija|Apvienoto Karalisti]] un vēlāk arī ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Vācija, izņemot kontaktus ar [[Austroungārija|Austroungāriju]], pati kļuva par izolētu valsti.

Vācija imperiālisma laikā pievienojās daudzām Eiropas valstīm un arī izteica pretenzijas uz savu daļu no [[Āfrika]]s. 1884. gadā [[Berlīnes konference|Berlīnes konferencē]] Āfrika tika sadalīta starp Eiropas lielvarām. Vācija arīdzan ieguva dažas teritorijas, tai skaitā, [[Tanzānija|Vācu Austrumāfriku]], [[Namībija|Vācu Dienvidrietumāfriku]], [[Togo]]lendu un [[Kamerūna|Kamerūnu]]. Cīņa par Āfrikas zemēm izraisīja saspīlētas attiecības starp Eiropas lielvarām un tas kļuva par vienu no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] cēloņiem.

{{dat|1914|6|28||bez}} veiktais [[atentāts]] pret [[erchercogs Francis Ferdinands|Austrijas kroņprinci]] izraisīja [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]]. Vācija kā daļa no nesekmīgās [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] grupas cieta sakāvi no [[Antante]]s spēkiem vienā no visu laiku asiņainākajiem konfliktiem. 1918. gada novembrī notika [[Novembra revolūcija]], kuras rezultātā imperators Vilhelms II atteicās no troņa. Pamiers tika parakstīts 11. novembrī, kas iezīmēja arī kara beigas. 1919. gada jūnijā Vācija bija spiesta parakstīt arī [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]]. Līgums Vācijā tika uztverts kā aizskarošs kara turpinājums, kas tika panākts ar citiem līdzekļiem, un tas tiek bieži pieminēts kā viens no [[Nacionālsociālisms|nacisma]] uzplaukuma iemesliem.&lt;ref name=&quot;lee h&quot;&gt;Stephen J. Lee: ''Europe, 1890–1945''. Routledge 2003, p. 131. {{ISBN|0-415-25455-8}}.&lt;/ref&gt;

=== Veimāras Republika (1919—1933) ===
{{Pamatraksts|Veimāras Republika}}
1918. gada novembrī revolucionāri pasludināja Vāciju par [[republika|republiku]], ķeizars atteicās no troņa un tam sekoja cīņa par varu. Vardarbība beidzās ar republikas saglabāšanu, un {{dat|1919|8|11||bez}} ar [[Vācijas prezidents|prezidenta]] [[Frīdrihs Eberts|Frīdriha Eberta]] parakstu stājās spēkā [[Veimāras Konstitūcija]].

Vācijas tautai ar tās politisko sistēmu un partiju izveidošanu [[parlamentārisms|parlamentārajā demokrātijā]] trūka pieredzes. Tā cieta no [[Lielā depresija|Lielās depresijas]], no skarbajiem miera noteikumiem, kurus noteica [[Versaļas līgums]], kā arī no biežajām valdību maiņām. Tās plašais [[Labēja politika|labējais]] spārns ([[monarhisms|monarhisti]], [[nacionālisms|nacionālisti]] un vēlāk nacisti) meklēja vaininiekus Vācijas zaudējumam Pirmajā pasaules karā (&quot;dunča dūriens mugurā&quot;). 1920. gada martā konservatīvie spēki veica nesekmīgu [[Kapa pučs|valsts apvērsumu]] pret Veimāras Republikas valdību.

Revolūcijas laikā zaudējot cīņā par varas iegūšanu, radikāli kreisie tomēr turpināja savu cīņu arī zem jaunās sistēmas.
[[Vācijas Komunistu partija]], kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Populāra kļuva arī Vācijas Strādnieku partija (vēlāk zināma kā Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija jeb [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistu partija]]). 1923. gada  novembrī NSDAP neveiksmīgi [[Alus pučs|mēģināja sagrābt varu]] [[Minhene|Minhenē]]. No 1932. gada NSDAP kļuva par lielāko partiju parlamentā (1932. gada jūlija vēlēšanās: 230 vietas no 608).

Pēc vairākām neveiksmīgām valdībām prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] veica izšķirīgu lēmumu. Pēc labējo spēku spiediena un neredzot alternatīvu, viņš {{dat|1933|1|30||bez}} Vācijas kanclera amatā iecēla NSDAP līderi [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]].

=== Trešais reihs (1933—1945) ===
{{Pamatraksts|Trešais reihs|Otrais pasaules karš}}
[[Attēls:Adolf Hitler cph 3a48970.jpg|thumbnail|150px|[[Ādolfs Hitlers]] — Trešā reiha kanclers]]
{{dat|1933|2|27||bez}} notika [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga ugunsgrēks]]. Pēc šī notikuma tika izdots ārkārtas dekrēts un ātri atceltas galvenās demokrātiskās tiesības. Nacisti uzsāka cīņu pret opozicionāriem, kurus pārstāvēja sociāldemokrāti un komunisti. [[Veicināšanas akts]] deva Hitlera vadītajai valdībai pilnu likumdošanas varu. Vienīgi [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] pēc ugunsgrēka balsoja pret šiem lēmumiem un komunistiem, bet saskaņā ar pieņemto [[Reihstāga ugunsgrēka dekrēts|Reihstāga ugunsgrēka dekrētu]] viņi nevarēja iesniegt iebildumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/ermaechtigungsgesetz/index.html | title = Das Ermächtigungsgesetz 1933 | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum | language = German | quote = An der Abstimmung nicht teilnehmen konnten die 81 Abgeordneten der Kommunistischen Partei Deutschlands (KPD). Ihre Mandate waren auf Basis der Reichstagsbrandverordnung bereits am 8. März 1933 annulliert worden. }}&lt;br /&gt;Roderick Stackelberg, ''Hitler's Germany: origins, interpretations, legacies''. Routledge 1999, p. 103. {{ISBN|0-415-20114-4}}.&lt;br /&gt;Scheck, Raffael. [http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html Establishing a Dictatorship: The Stabilization of Nazi Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130114153606/http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html |date={{dat|2013|01|14||bez}} }} Colby College. Apskatīts 2006, 07-12.&lt;/ref&gt; Vācija tika izveidota kā centralizēta [[totalitārisms|totalitāra]] valsts, kuru vadīja tikai [[vienpartijas sistēma|viena partija]]. Tas tika panākts ar vairākām izmaiņām likumdošanā, kā arī ar jaunu dekrētu pieņemšanu. Rūpniecība tika regulēta ar [[kvota|kvotu]] palīdzību un tā tika novirzīta uz [[kara ekonomika|kara preču ražošanu]], kā rezultātā sākās [[militāra bruņošana|militāra bruņošanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/wirtschaft/index.html | title = Industrie und Wirtschaft | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum| language = German| quote = Der Vierjahresplan sollte ab 1936 die wirtschaftliche Kriegsfähigkeit Deutschlands herbeiführen....Bereits im Februar 1933 erklärte Hitler, dass alle öffentlichen Maßnahmen zur Arbeitsbeschaffung zugleich der &quot;Wehrhaftmachung&quot; zu dienen hätten und den Interessen des Staates untergeordnet seien....}}&lt;/ref&gt; 1936. gadā Vācija atguva kontroli pār [[Reinzeme|Reinzemi]], un tā bija viena no vairākām [[paplašināšanās|ekspansionistu]] ideju realizācijām, lai izveidotu [[Trešais reihs|Lielvāciju]] (''Großdeutschland'').

[[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumbnail|left|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz'' 1945. gadā]]
1939. gadā [[Otrā pasaules kara cēloņi|nacionālisma, militārisma un teritoriālo jautājumu spriedzes pieaugums]], kā arī [[Molotova—Ribentropa pakts]] ar [[Padomju Savienība]]s atbalstu, ļāva Vācijai [[Polijas kampaņa|veikt]] [[zibenskarš|zibenskaru]] pret [[Polija|Poliju]]. Pēc tam uzreiz sekoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s kara pieteikums Vācijia, kas iezīmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu Eiropā. Vācija un tās sabiedrotie ātri vien ieguva tiešu vai netiešu kontroli pār tuvākajām kaimiņvalstīm.

{{dat|1941|6|22||bez}} Hitlers lauza noslēgto paktu ar PSRS un uzsāka iebrukumu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Tajā pašā gadā [[Japānas Impērija|Japāna]] [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbruka Pērlhārborai]], un līdz ar to Vācija pieteica karu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]]. Lai gan vācu armijai sākotnēji izdevās strauji iebrukt Padomju Savienībā, [[Staļingradas kauja]] iezīmēja pagrieziena punktu karā. Pēc tās vācieši [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] uzsāka atkāpšanos. Savukārt [[Otrā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] pagrieziena punkts bija [[Izcelšanās Normandijā|D-diena]], sabiedroto spēki izsēdās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē un ātri virzījās uz priekšu Vācijas okupētajā teritorijā. Drīz sekoja Vācijas sakāve. {{dat|1945|5|8||bez}}, [[Sarkanā armija]] okupēja [[Berlīne|Berlīni]].

Trešā reiha represīvais režīms apspieda dažādas minoritātes, šķirojot cilvēkus pēc tautības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem principiem. Nacistu represijās laikā tika nogalināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem 6 miljoni bija ebreji (puse no tiem bija no Polijas).&lt;ref name=Kacowicz101&gt;Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, Population resettlement in international conflicts: a comparative study, Lexington Books, 2007, p.100, ISBN 073911607: &quot;... resulted in the deaths of about three million Poles and three million Polish Jews,...&quot;&lt;/ref&gt; Otrā pasaules kara un [[holokausts|holokausta]] dēļ Eiropā gāja bojā kopā 35 miljoni iedzīvotāju.

=== Dalīšana un atkalapvienošana (1945—1990) ===
[[Attēls:Deutschland Bundeslaender 1957.png|thumbnail|150px|Vācija tika sadalīta divās valstīs. Rietumvāciju kontrolēja amerikāņi, briti un franči, bet Austrumvācija nonāca Padomju Savienības kontrolē]]
Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīru un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas un aptuveni 15 miljoni vāciešu tika izraidīti no bijušām austrumu teritorijām un citām valstīm, kā arī tika izpostītas vairākas lielas pilsētas. Atlikusī valsts teritorija un [[Berlīne]] tika sadalīta četrās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās zonās.

Rietumu sektori, kurus kontrolēja [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], tika apvienoti {{dat|1949|5|23||bez}}, lai izveidotu [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvo Republiku]] (''Bundesrepublik Deutschland''); {{dat|1949|10|7||bez}} Padomju kontrolētā zona kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātisko Republiku]] (''Deutsche Demokratische Republik''). Arī Berlīne tika sadalīta: [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] un [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta [[Bonna]]. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku,&lt;ref name=&quot;provisional&quot;&gt;Britannica http://www.britannica.com/eb/article-9080620/Bonn&lt;/ref&gt; lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs ''[[status quo]]''.

Rietumvācija, kura tika izveidota kā federāla parlamentāra republika ar &quot;sociālu tirgus ekonomiku&quot;, izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No 1950. gadu sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme (''Wirtschaftswunder''). 1955. gadā Rietumvācija iestājās [[NATO]], kā arī 1958. gadā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājvalsts.

[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|200px|thumbnail|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā]]
Austrumvācija bija [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valsts zem [[Padomju Savienība|PSRS]] politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki un [[Varšavas pakts]]. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara piederēja komunistu kontrolētās [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] elitei (politbirojam). Viņu varu nodrošināja slepenpolicija [[Stasi]] un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Lai gan Austrumvācijas [[propaganda]] tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas iebrukuma draudiem, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ.&lt;ref&gt;Colchester, Nico. [http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html D-mark day dawns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070319102656/http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html |date={{dat|2007|03|19||bez}} }} Financial Times. janvārī 1, 2001. Apskatīts 2006, 12-07&lt;/ref&gt; [[Berlīnes mūris]], kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] simbolu.

Saspīlējums starp Austrumu un Rietumu Vāciju samazinājās 1970. gadu sākumā pēc kanclera [[Villijs Brants|Villija Branta]] ''[[Ostpolitik]]'', kurā ''de facto'' tika pieņemti Vācijas teritoriālie zaudējumi Otrā pasaules kara laikā.

1989. gada 2. maijā [[Ungārija]] sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes atviegloja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem pa taisno doties uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu. 1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja &quot;Alianse Vācijai&quot;, kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Rezultātā gadu vēlāk, {{dat|1990|9|12||bez}}, tika noslēgts [[Divi plus četri līgums]], kurā tika paredzēts, ka četras okupācijas varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā ieguva [[suverenitāte|suverenitāti]]. [[Vācijas atkalapvienošana]] pilnībā tika pabeigta {{dat|1990|10|3||bez}}, kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes.

=== Berlīnes republika un integrācija ES (1990—) ===
Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, {{dat|1994|3|10||bez}} parlaments apstiprināja [[Berlīne|Berlīni]] par vienotās valsts galvaspilsētu, bet [[Bonna]] ieguva unikālu statusu — tā kļuva par federālo pilsētu (''Bundesstadt''), saglabājot dažas no federālajām ministrijām.&lt;ref name=&quot;BBG&quot;&gt;WDR http://www.wdr.de/themen/kultur/stichtag/2004/03/10.jhtml Eine &quot;faire Arbeitsteilung&quot; Vor 10 Jahren: Bundestag beschließt Bonn-Berlin-Gesetz. 10 martā 04.&lt;/ref&gt; Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā.

Kopš atkalapvienošanas Vācijai ir bijusi nozīmīga loma gan [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES), gan [[NATO]]. Vācija sūtīja gan miera uzturēšanas spēkus uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]], kur 1999. gadā norisinājās NATO uzbrukums [[Dienvidslāvija]]i, gan arī [[Bundesvērs|savus bruņotos spēkus]] kā daļu no NATO uz [[Afganistāna|Afganistānu]], kur viņu uzdevums bija nodrošināt stabilitāti valstī, kad tika gāzts [[Taliban]] režīms.&lt;ref name=&quot;ARM&quot;&gt;Dempsey, Judy. [https://web.archive.org/web/20081007082348/http://www.iht.com/articles/2006/10/31/news/germany.php Germany is planning a Bosnia withdrawal] International Herald Tribune. Oct. 31, 2006. Apskatīts 2006, 11-30&lt;/ref&gt; Šī armijas izvietošana Afganistānā bija strīdīga, jo kopš kara Vācijai tika noteikts izvietot karaspēku kāda teritorijā tikai, lai aizstāvētos, nevis uzbruktu.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Deutschland topo.jpg|thumbnail|150px|Vācijas topogrāfiskā karte]]
Vācijas teritorija aizņem {{sk|357021}} [[kvadrātkilometrs|km²]], kura sastāv no {{nobr|349 223 km²}} sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts [[Eiropa|Eiropā]] un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir [[Cūgšpice]] (2962 m [[Augstums virs jūras līmeņa|v. j. l.]]), kas atrodas [[Alpi|Alpu kalnos]] Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat [[Ziemeļjūra]]s krastiem ziemeļrietumos un [[Baltijas jūra]]s krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas [[augstiene]]s, bet ziemeļos — [[zemiene]]s. Zemākais punkts atrodas [[Vilštermārša|Vilštermāršā]], [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, [[Reina]], [[Donava]] un [[Elba]].&lt;ref name=&quot;CIA&quot; /&gt;

Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar [[Dānija|Dāniju]], konkrēti, ar [[Jitlande]]s pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas [[Baltijas jūra]] un [[Ziemeļjūra]], kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]], dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]], dienvidrietumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]], bet ziemeļrietumos ar [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]].

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Vācijas federālās zemes}}
Vācija tiek iedalīta [[Vācijas federālās zemes|16 federālās zemēs]] (''Länder'', vienskaitlī ''Land''; tiek dēvētas arī par ''Bundesländer'', vienskaitlī ''Bundesland''). Vēl sīkāk Vācija iedalās 439 rajonos (daudzskaitlī ''Kreise'') un pilsētās (''kreisfreie Städte'').

&lt;div style=&quot;position: relative; float:left; font-size:90%; border:3px; max-width:480px; width:50%;;&quot;&gt;
[[Attēls:Karte Bundesrepublik Deutschland.svg|300px]]
{{Image label|x=-54.0|y=-118.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Lower Saxony.svg|15px]] '''[[Lejassaksija]]'''}}
{{Image label|x=-79.0|y=-92.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|15px]]  '''[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]'''}}
{{Image label|x=-114.0|y=-70.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|15px]] ''' [[Hamburga]]'''}}
{{Image label|x=-197.0|y=-52.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg|15px]] '''[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]'''}}
{{Image label|x=-162.0|y=-160.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen Sachsen-Anhalt.svg|15px]] '''[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]'''}}
{{Image label|x=-233.0|y=-197.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Saxony.svg|15px]] '''[[Saksija]]'''}}
{{Image label|x=-201.0|y=-102.0|scale=-1|text=[[Attēls:Brandenburg Wappen.svg|15px]] '''[[Brandenburga]]'''}}
{{Image label|x=-223.0|y=-128.0|scale=-1|text=[[Attēls:DEU Berlin COA.svg|15px]] '''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label|x=-144.0|y=-212.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Thuringia.svg|15px]] '''[[Tīringene]]'''}}
{{Image label|x=-83.0|y=-230.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hesse.svg|15px]] '''[[Hesene]]'''}}
{{Image label|x=-20.0|y=-170.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of North Rhine-Westfalia.svg|15px]] '''[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]'''}}
{{Image label|x=-14.0|y=-249.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg|15px]] '''[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]'''}}
{{Image label|x=-172.0|y=-314.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bayern Wappen.svg|15px]] '''[[Bavārija]]'''}}
{{Image label|x=-65.0|y=-335.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg|15px]] '''[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]'''}}
{{Image label|x=-25.0|y=-295.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen des Saarlands.svg|15px]] '''[[Zāra (zeme)|Zāra]]'''}}
{{Image label|x=-104.0|y=-17.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg|15px]] '''[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]'''}}
&lt;/div&gt;

{| style=&quot;background:transparent;&quot; cellspacing=&quot;2px&quot;  
|
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! width=&quot;140px&quot;  | [[Vācijas federālās zemes|Federālā zeme]] !!width=&quot;85px&quot;| Admin. centrs !!width=&quot;85px&quot;| [[Platība]] (km²)!!width=&quot;85px&quot;| [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] &lt;/tr&gt;
|-
| [[Bavārija]]  || [[Minhene]]  || style=&quot;text-align:right&quot;|70549|| style=&quot;text-align:right&quot;|12444000
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || [[Štutgarte]] || style=&quot;text-align:right&quot;|35752|| style=&quot;text-align:right&quot;|10717000
|-
| [[Berlīne]] || [[Berlīne]] ||style=&quot;text-align:right&quot;|892|| style=&quot;text-align:right&quot;|3400000
|-
| [[Brandenburga]] || [[Potsdama]] || style=&quot;text-align:right&quot;|29477|| style=&quot;text-align:right&quot;|2568000
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || [[Brēmene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|404|| style=&quot;text-align:right&quot;|663000
|-
| [[Hamburga]] || [[Hamburga]] ||style=&quot;text-align:right&quot;|755|| style=&quot;text-align:right&quot;|1735000
|-
| [[Hesene]]  || [[Vīsbādene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|21115|| style=&quot;text-align:right&quot;|6098000
|-
| [[Lejassaksija]]  || [[Hannovere]]  || style=&quot;text-align:right&quot;|47618|| style=&quot;text-align:right&quot;|8001000
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || [[Šverīne]] || style=&quot;text-align:right&quot;|23174|| style=&quot;text-align:right&quot;|1720000
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || [[Mainca]] || style=&quot;text-align:right&quot;|19847|| style=&quot;text-align:right&quot;|4061000
|-
| [[Saksija]] || [[Drēzdene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|18416|| style=&quot;text-align:right&quot;|4296000
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || [[Magdeburga]] || style=&quot;text-align:right&quot;|20445|| style=&quot;text-align:right&quot;|2494000
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || [[Ķīle]] || style=&quot;text-align:right&quot;|15763|| style=&quot;text-align:right&quot;|2829000
|-
| [[Tīringene]] || [[Erfurte]] || style=&quot;text-align:right&quot;|16172|| style=&quot;text-align:right&quot;|2355000
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || [[Zārbrikene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|2569|| style=&quot;text-align:right&quot;|1056000
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || [[Diseldorfa]] || style=&quot;text-align:right&quot;|34043|| style=&quot;text-align:right&quot;|18075000
|}
|}

=== Klimats ===
[[Attēls:Hintersee.jpg|thumbnail|200px|[[Alpi|Alpu]] ainava [[Bavārija|Bavārijā]]]]
Vācija atrodas [[mērenā josla|mērenajā klimata joslā]] starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Austrumeiropa]]s [[kontinetālais klimats|kontinentālā klimata]] apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē [[Golfa straume]], kura daļēji ieplūst arī [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] arī pie [[Jitlande]]s pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi [[vējš|vēji]], kuri pūš no rietumiem. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz [[mākoņi|mākoņainu]] dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700&amp;nbsp;mm.

Gada vidējā [[temperatūra]] ir 9 °C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams, dažādos [[gadalaiks|gadalaikos]] temperatūra ir atšķirīga. [[Ziema|Ziemā]] vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5 °C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6 °C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras — karstas, nereti, ar ilgstošiem [[sausums|sausuma]] periodiem. Siltākajā gada mēnesī [[jūlijs|jūlijā]] temperatūra zemienēs ir 18 °C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20 °C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30 °C. Vācijas dienvidu apgabalā [[Bavārija|Bavārijā]] pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss — pūš kalnu vējš [[fēns]], kurš var izraisīt strauju [[sniegs|sniega]] kušanu. Vācijā ir garš [[veģetācija]]s periods bez [[sals|sala]], un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti.

=== Bioloģiskā daudzveidība ===
[[Attēls:Cervus elaphus 11.jpg|thumbnail|200px|Vācijā [[brieži]] ir plaši izplatīti dzīvnieki]]
Vācijas teritoriju var iedalīt četros [[ekorajons|ekorajonos]]: Atlantijas jauktie meži, Baltijas jauktie meži, Centrāleiropas jauktie meži un Rietumeiropas platlapju meži.&lt;ref&gt;[http://www.panda.org/about_wwf/where_we_work/ecoregions/maps/index.cfm The Ecoregions] WWF, Apskatīts 2008, 12-28.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa no Vācijas teritorijas ir [[aramzeme]] (33%) vai [[mežs|meži]] (31%). Tikai 15% no teritorijas ir pastāvīgas [[ganības]].

[[Attēls:Thüringerwald.JPG|thumbnail|left|200px|Aptuveni vienu trešdaļu no valsts klāj meži (attēlā redzami Tīringenes meži)]]
[[Augi]] un [[dzīvnieki]] ir tādi paši, kādi ir raksturīgi visā Centrāleiropā. [[Dižskābarži]], [[parastais ozols|ozoli]] un citi [[lapu koks|lapu koki]] veido vienu trešdaļu no visiem mežiem; mežu atjaunošanas procesā palielinās arī [[Skujkoku klase|skujkoku]] daudzums. Kalnos vairāk aug [[Parastā egle|egles]], savukārt smilšainākā augsnē vairāk aug [[Parastā priede|priedes]] un [[lapegles]]. Vācijā aug arī daudz dažādu [[Paparžaugi|paparžu]], [[Zieds|puķu]], [[sēnes|sēņu]] un [[sūnas|sūnu]] sugas. Upēs un Ziemeļjūrā ir liels skaits [[zivis|zivju]]. Mežos dzīvo [[brieži]], [[meža cūka]]s, [[lapsas]], [[āpsis|āpši]], [[zaķi]] un arī nelielā skaitā [[bebri]]. Pavasaros un rudeņos Vācijas teritoriju šķērso liels skaits dažādu [[gājputni|gājputnu]].

Vācijā ir vairāki [[nacionālais parks|nacionālie parki]]: [[Vatu jūra]]s nacionālie parki, [[Priekšpomerānijas lagūnu ainavas nacionālais parks]], [[Mīrica nacionālais parks]], [[Lejasoderas ielejas nacionālais parks]], [[Harca nacionālais parks]], [[Saksijas Šveices nacionālais parks]], [[Bavārijas Meža nacionālais parks]] un citi.

Vācija ir zināma arī kā daudzu [[zooloģiskais dārzs|zooloģisko dārzu]], savvaļas dabas parku, akvāriju un putnu parku zeme.&lt;ref&gt;[http://www.eupedia.com/europe/zoological_gardens_europe.shtml List of famous Zoological gardens in European countries] www.eupedia.com, Apskatīts 2008, 10-17.&lt;/ref&gt; Vācijā darbojas vairāk nekā 400 zooloģiskie dārzi un dzīvnieku parki, kas, visticamāk, ir vislielākais skaits vienas valsts teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html Some interesting zoo facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031007010357/http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html |date={{dat|2003|10|07||bez}} }} www.americanzoos.info/, Apskatīts 2008, 10-17.&lt;/ref&gt; [[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]] ir vecākais zooloģiskais dārzs Vācijā, un tajā ir vislielākā dzīvnieku sugu daudzveidība pasaulē.&lt;ref&gt;[http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html Tierstatistik 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100609204353/http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html |date={{dat|2010|06|09||bez}} }}(German), Zoo Berlin, Apskatīts augustā 5, 2008&lt;/ref&gt;

=== Vide ===
[[Attēls:Windgermany.JPG|200px|thumbnail|Lielākā enerģijas ražošana no vēja notiek tieši Vācijā&lt;ref&gt;[http://www.economist.com/business/displaystory.cfm?story_id=10961890 German lessons], The Economist, Apskatīts 2008, 11-29.&lt;/ref&gt;]]
Vācija ir labi zināma ar savu apzinīgumu attiecībā pret vidi.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20111013190022/http://www.dzforum.de/downloads/020101311.pdf Starting points and focus of environmental communication] German Federal Environmental Foundation, Apskatīts 2007, 12-28.&lt;/ref&gt; Daudzi vācieši atzīst, ka nozīmīgs iemesls [[globālā sasilšana|globālajai sasilšanai]] ir tieši cilvēciskais faktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| title = All Countries Need to Take Major Steps on Climate Change: Global Poll| accessdate = 2008-02-11| author = PIPA| date = 2007-09-24| format = PDF| work = BBC World service Poll, carried out by Globescan| publisher = Program on International Policy Attitudes at the University of Maryland, College Park| quote = Eighty-seven percent of German respondents agree that human activity is a significant cause of climate change and 95 percent think it is necessary to take measures to deal with the problem.| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216014941/http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| archivedate = 2008-02-16}}&lt;/ref&gt; Valsts ir pievienojusies [[Kioto protokols|Kioto protokolam]] un citiem līgumiem, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, zema piesārņojuma standartus, atkritumu pārstrādi, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ilgspējīgu attīstību pasaules mērogā.&lt;ref&gt;[http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm Reinforcing Germany's environmental protection industry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070620072640/http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm |date={{dat|2007|06|20||bez}} }} Umweltbundesamt, Apskatīts 2007, 11-25.&lt;/ref&gt;

Pēc Vācijas valdības ierosinātajām plaša mēroga aktivitātēm ar mērķi samazināt piesārņojumu valsts kopējais piesārņojums samazinājās.&lt;ref&gt;[http://timesofindia.indiatimes.com/Earth/Germany_greenest_country_in_the_world/articleshow/3151766.cms Germany greenest country in the world] Times of India, Apskatīts 2008, 11-25&lt;/ref&gt; Tomēr [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] piesārņojums Vācijā uz vienu cilvēku ir viens no augstākajiem ES, lai gan tas ir krietni zemāks nekā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]].

Gaisa piesārņojumu veicina [[akmeņogles|akmeņogļu]] degšanas un [[rūpnieciskais piesārņojums]]. [[Skābais lietus|Skābie lieti]], kas rodas [[sēra dioksīds|sēra dioksīda]] piesārņojuma dēļ, rada bojājumus [[mežs|mežos]]. Ir ticis samazināts [[Baltijas jūra]]s piesārņojums ar [[notekūdeņi]]em un rūpnieciskajām notekām no upēm bijušajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]]. Kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] vadītā valdība paziņoja par nolūkiem izbeigt ražot elektrību ar [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]]. Vācija strādā, lai atbilstu ES saistībām, nosakot [[dabas aizsardzība]]s apgabalus saskaņā ar ES Floras, Faunas un Dabiskās vides direktīvām. Vācijas pēdējie [[Ledājs|šļūdoņi]] [[Alpi|Alpu]] reģionā piedzīvo kušanu. Dabiskie apdraudējumi ir upju pārplūšana pavasaros un stiprie vēji, kas gadās visos Vācijas apgabalos.

== Valdība ==
[[Attēls:Berlin reichstag CP.jpg|thumbnail|200px|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]]]]
Vācija ir pārstāvnieciski [[demokrātija|demokrātiska]] [[Federācija (valsts)|federāla]], [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]]. Vācijas politiskā sistēma darbojas 1949. gadā izdotā konstitucionālā dokumenta, kas pazīstams kā ''[[Grundgesetz]]'' (Pamatlikums), ietvaros. Nosaucot dokumentu par ''Grundgesetz'', nevis par ''Verfassung'' ([[konstitūcija|konstitūciju]]), tā autori pauda vēlmi, tā nomaiņai ar piemērotu konstitūciju tad, kad Vācija tiks apvienota vienā valstī. Lai izdarītu labojumus ''Grundgesetz'', parasti ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums abās [[parlaments|parlamenta]] palātās; bez ierobežojumiem spēkā esošas ir sadaļas, kas garantē pamattiesības, varas sadali, federālo struktūru un tiesības novērst konstitūcijas gāšanu, un tās nevar tikt labotas.&lt;ref&gt;{{de ikona}} [www.gesetze-im-internet.de/gg/art_79.html Article 79 of the ''Grundgesetz''] Bundesministerium der Justiz. Apskatīts 2008, 12-07.&lt;/ref&gt; Pretēji sākotnējam nolūkam ''Grundgesetz'' palika spēkā arī pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] 1991. gadā. Tika izdarīti tikai nelieli labojumi.
[[Attēls:2025-02-23_Bundestagswahl_–_Wahlabend_CDU_by_Sandro_Halank–025.jpg|left|thumb|196x196px|Vācijas kanclers — [[Frīdrihs Mercs]]]]
[[Vācijas kanclers|Bundeskanclers]] (Federālais kanclers) — šobrīd [[Frīdrihs Mercs]] — ir [[Premjerministrs|valdības galva]] un realizē [[izpildvara|izpildvaru]], tāpat kā [[premjerministrs]] citās [[Parlamentārisms|parlamentārajās demokrātijās]]. Federālās [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Vācijas parlaments|Vācijas parlamentam]], kas sastāv no [[Bundestāgs|Bundestāga]] (Federālā parlamenta) un [[Bundesrāts|Bundesrāta]] (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], ievērojot mažoritāro principu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607041214/http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf }}&lt;/ref&gt; Bundesrāta dalībnieki pārstāv [[Vācijas federālās zemes|sešpadsmit federālo zemju]] valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā.

[[Vācijas prezidents|Bundesprezidents]] (Federālais prezidents) — šobrīd [[Franks Valters Šteinmeiers]] — ir [[Valsts vadītājs|valsts galva]], kura pienākumi un tiesības galvenokārt ir reprezentatīvas. Viņu ievēlē [[Bundessapulce]] (Federālā sanāksme) — institūcija, kurā ietilpst Bundestāga locekļi un tāds pats skaits zemju delegātu. Otrā augstākā Vācijas amatpersona ir [[Bundestāga prezidents]], ko ievēl Bundestāgs un kas ir atbildīgs par institūcijas ikdienas sēdēm. Trešā augstākā amatpersona un valdības galva ir kanclers, ko nominē Bundesprezidents pēc tam, kad to ir ievēlējis Bundestāgs. Kancleru var atsaukt ar Bundestāga neuzticības balsojumu, paredzot, ka Bundestāgs vienlaicīgi ievēl pēcteci.

Kopš 1949. gada partiju sistēmā vadošās ir bijušas [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu savienība]] un [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]]; visi kancleri līdz šim ir bijuši biedri kādai no šīm partijām. Tomēr mazākās [[Vācijas Brīvā Demokrātiskā partija|Brīvā Demokrātiskā partija]] (kurai kopš 1949. gada ir pārstāvji Bundestāgā) un [[Apvienība 90./Zaļie]] (''Bündnis 90/Die Grünen'', kam ir sēdvietas parlamentā kopš 1983. gada), arī spēlē nozīmīgu lomu, jo tās regulāri ir koalīcijas valdības mazākais partneris. 21. gadsimtā svarīga kļuvusi arī galēji labējā [[Alternatīva Vācijai]], kura 2023. gadā kļuva par otro populārāko valstī, apsteidzot sociāldemokrātus un &quot;zaļos&quot;, pateicoties jaunam imigrantu pieplūdumam un &quot;zaļās enerģētikas&quot; neveiksmēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-galeji-labeja-afd-klust-par-otru-popularako-partiju-vacija.a514506/|title=Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bez vienotās sistēmas katrai federālajai zemei ir arī sava konstitūcija, parlaments un valdība. Šeit likumdošanas varu veic ievēlēti [[landtāgs|landtāgi]].

== Tieslietas ==
[[Attēls:Karlsruhe bundesverfassungsgericht.jpg|thumbnail|200px|Federālā augstākā tiesa Karslrūē.]]
[[Vācijas tiesu iekārta]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēju varas. Vācijā ir civilo vai parlamentāro likumu sistēma, kas ir balstīta uz [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] ar dažām atsaucēm uz Vācijas likumiem. [[Vācijas Konstitucionālā tiesa]] (''Bundesverfassungsgericht''), kas atrodas [[Karlsrūe|Karlsrūē]], ir [[Vācijas Augstākā tiesa]], kas izskata konstitucionālus jautājumus ar tiesībām uz juridisku izskatīšanu. Tā darbojas kā augstākais likumdošanas varas orgāns un nodrošina, ka likumdošanas un juridiskā prakse atbilst Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikumam. Tā darbojas neatkarīgi no citām valsts institūcijām, bet nevar darboties pati savās interesēs.

Vācijas augstākā tiesu sistēma, kas tiek saukta par ''Oberste Gerichtshöfe des Bundes'' (Valsts Augstākā tiesa), ir specifiska. Civilajām un kriminālajām lietām augstākā apelācijas instance ir Federālā Tiesa, kas atrodas Karlsrūē un [[Leipciga|Leipcigā]]. Tiesāšanas veids ir inkvizitoriāls. Citas federālās tiesas ir Federālā Darba tiesa [[Erfurte|Erfurtē]], Federālā Sabiedriskā tiesa [[Kasele|Kaselē]], Federālā Finanšu tiesa [[Minhene|Minhenē]] un Federālā Administratīvā tiesa Leipcigā.

Kriminālie un privātie likumi valsts mērogā ir sistematizēti attiecīgi ''[[Strafgesetzbuch]]'' (Kriminālkodeksā) un ''[[Bürgerliches Gesetzbuch]]'' (Pilsoniskajā kodeksā). Vācijas sodu sistēma ir vērsta uz noziedznieku rehabilitāciju; pārējās sabiedrības aizsardzība ir tās sekundārais mērķis.&lt;ref&gt;[http://www.gesetze-im-internet.de/stvollzg/__2.html § 2, StVllzg], gesetze-im-internet.de, Apskatīts aprīlī 13, 2007&lt;/ref&gt; Pēdējā sasniegšanai notiesātais noziedznieks var tikt ievietots preventīvajā aizturēšanā (''Sicherungsverwahrung'') papildus esošajam spriedumam, ja viņš ir atzīts par bīstamu visai sabiedrībai. Tautas kriminālkodekss (''[[Völkerstrafgesetzbuch]]'') regulē atbildību par [[noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]], [[genocīds|genocīdu]] un [[kara noziegumi]]em. Tas rada Vācijas tiesām vispasaules jurisdikciju, ja lietas ierosināšana tās valsts tiesā, kur noziegums ticis pastrādāts, vai starptautiskajā tiesā, nav iespējama.

=== Likumdošana ===
[[Attēls:HH Polizeihauptmeister MZ.jpg|thumbnail|150px|Vācu policists [[Hamburga|Hamburgā]]]]
Likumdevēja tiesības ir sadalītas federatīvajā un valsts līmenī. Pamatlikumā pieņemts, ka visas likumdevēja tiesības paliek valsts līmenī, ja vien pašā Pamatlikumā nav noteikts citādi. Slavens piemērs ir [[Hesene]]s noteikumi [[nāvessods|nāvessodam]], kas ir pretrunā ar maksimālo sodu saskaņā ar Pamatlikumu, padarot Hesenes noteikumus par spēkā neesošiem.

[[Bundesrāts]] ir federālā iestāde, ar kuras palīdzību zemes piedalās nacionālajā likumdošanā. Zemju piedalīšanās federālajā likumdošanā ir nepieciešama, ja likums vienlaicīgi skar konkurējošas likumdošanas tiesību sfēras, tam nepieciešams formulēt federālos nolikumus izpildei vai tā ir noteikts Pamatlikumā. Katrai zemei ir sava konstitucionālā tiesa. Resoru tiesas (''Amtsgerichte''), Zemes tiesas (''Landgerichte'') un Augstākās zemes tiesas (''Oberlandesgerichte'') ir zemju tiesas ar vispārējo jurisdikciju. Tās ir kompetentas, ja tiesas process atbilst federālajiem vai zemes likumiem.

Daudzi no fundamentālajiem administratīvās likumdošanas jautājumiem paliek zemju jurisdikcijā, lai gan vairums zemju savus likumus šajā jomā balsta uz 1976. gada Administratīvās tiesvedības likumu (''Verwaltungsverfahrensgesetz''), kas ietver svarīgus administratīvās likumdošanas jautājumus. Augstākās zemes tiesas ir administratīvās jurisdikcijas augstākais līmenis attiecībā uz zemju pārvaldi, ja vien likuma jautājums attiecas uz federālo likumu vai zemes likumu, kas identisks ar federālo likumu. Šādos gadījumos ir iespējama galējā apelācija Federālajā Administratīvajā tiesā.

== Ārpolitika ==
[[Attēls:33rdG8Leaders.jpg|thumbnail|200px|Kanclere [[Angela Merkele]] uzņem viesus [[Lielais astotnieks|G8]] samita laikā Hailigendammā]]
Kopš [[Eiropas Savienība]]s pirmsākumiem Vācija tajā spēlē vadošu lomu, kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām uzturot stingru aliansi ar [[Francija|Franciju]]. Šī alianse bija sevišķi cieša 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad valdīja kristīgie demokrāti ar [[Helmūts Kols|Helmūtu Kolu]] un sociālists [[Fransuā Miterāns]]. Vācija ir Eiropas valstu priekšplānā, tiecoties uz daudz apvienotāka un spējīgāka Eiropas politiskā, aizsardzības un drošības aparāta radīšanu.&lt;ref&gt;[http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html Declaration by the Franco-German Defence and Security Council] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051025215249/http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html |date={{dat|2005|10|25||bez}} }} Elysee.fr maijā 13, 3004. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt; Kopš savas dibināšanas {{dat|1949|5|23||bez}}, Vācijas Federatīvā republika nav bijusi sevišķi aktīva savās starptautiskajās attiecībās nesenās vēstures un svešzemju okupācijas dēļ.&lt;ref&gt;Glaab, Manuela. [https://web.archive.org/web/20071121072523/http://en.internationalepolitik.de/archiv/2003/spring2003/german-foreign-policy.html German Foreign Policy: Book Review] Internationale Politik. Spring 2003. Apskatīts 2007, 01-03.&lt;/ref&gt;

[[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Vācijas sadalīšana ar [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškaru]] padarīja to par Austrumu — Rietumu saspīlējuma simbolu un par Eiropas kaujas lauku. Tomēr 70. gados [[Villijs Brands|Villija Branda]] Austrumu politika bija pamatfaktors saspīlējuma samazināšanai.&lt;ref&gt;Harrison, Hope. {{PDFlink|[http://web.archive.org/web/20070605010113/http://www.ghi-dc.org/bulletinS04_supp/34s.5.pdf ''The Berlin Wall, Ostpolitik and Détente]|91.1 KB}} German historical institute, Washington, DC, Bulletin supplement 1, 2004, ''American détente and German ostpolitik, 1969–1972&quot;.&lt;/ref&gt; 1999. gadā kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] valdība definēja jaunus Vācijas ārpolitikas pamatus, pilnvērtīgi piedaloties lēmumu pieņemšanā par [[NATO]] karu pret Dienvidslāviju un nosūtot Vācijas karaspēku karot pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.&lt;ref&gt;[http://www.dw-world.de/dw/article/0,2144,1741310,00.html Germany's New Face Abroad] Deutsche Welle. oktobrī 14, 2005. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt;

Vācija ir tuvs sabiedrotais [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]].&lt;ref&gt;[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3997.htm Background Note: Germany] U.S. Department of State. jūlijā 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt; Spēcīgo saiti starp abām valstīm nostiprināja ASV atbalsta 1948. gada [[Māršala plāns]] (JCS 1067) atjaunošanas procesā pēc Otrā pasaules kara, kā arī kara bērnu brālība un ciešās kulturālās saiknes, lai gan Šrēdera ļoti daiļrunīgie iebildumi pret [[Irākas karš|karu Irākā]] liecināja par atlanticisma beigām un relatīvi atvēsināja Vācijas — Amerikas attiecības.&lt;ref&gt;[http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=7141311 ''Ready for a Bush hug?''], The Economist, jūlijā 6 2006. Apskatīts 2006, 12-31.&lt;/ref&gt; Šīs divas valstis ir arī savstarpēji atkarīgas ekonomiskā ziņā — 8,8% no Vācijas [[eksports|eksporta]] ir saistīti ar Savienotajām Valstīm un 6,6% importēto preču Vācijā ir ASV izcelsme.&lt;ref name=&quot;econ_factsheet_may2006&quot;&gt;{{PDFlink|[http://germany.usembassy.gov/germany/img/assets/9336/econ_factsheet_may2006.pdf U.S.-German Economic Relations Factsheet]|32.8 KB}} U.S. Embassy in Berlin. maijā 2006. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt; Savukārt 8,8% ASV eksporta nokļūst Vācijā, un 9,8% no ASV importa tiek ievests no Vācijas.&lt;ref name=&quot;econ_factsheet_may2006&quot;/&gt; Ciešo saistību iezīmē arī vācu izcelsmes amerikāņu kā lielākās ASV etniskās grupas statuss&lt;ref&gt;[http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html German Still Most Frequently Reported Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505162835/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html |date={{dat|2010|05|05||bez}} }} U.S. Census Bureau jūnijā 30, 2004. Apskatīts 2006, 12-03&lt;/ref&gt; un [[Ramšteinas Gaisa bāze]] ([[Kaizerslauterne]]s tuvumā) kā lielākā ASV militārā bāze ārpus ASV.&lt;ref&gt;[http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 Kaiserslautern, Germany Overview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111218225851/http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 |date={{dat|2011|12|18||bez}} }} U.S. Military. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt;

=== Palīdzība attīstībai ===
Vācijas Federatīvās republikas attīstības politika ir neatkarīga joma Vācijas ārpolitikā. To ir formulējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības federālā ministrija (BMZ), un to realizē īstenošanas organizācijas. Vācijas valdība uzskata attīstības politiku par starptautiskās sabiedrības kopējo pienākumu.&lt;ref&gt;[http://www.bmz.de/en/index.html Aims of German development policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110310120541/http://www.bmz.de/en/index.html |date={{dat|2011|03|10||bez}} }} Federal Ministry for Economic Cooperation and Development aprīlī 10, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.&lt;/ref&gt;

2007. gadā Vācijas oficiālā palīdzība attīstībai un [[humānā palīdzība]] bija 8,96 miljardi eiro (12,26 miljardi dolāru), palielinoties par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tā kļuva par pasaulē otru lielāko palīdzības ziedotāju pēc Savienotajām Valstīm.&lt;ref&gt;[http://www.young-germany.de/657.html?&amp;no_cache=1&amp;tx_ttnews%5Btt_news%5D=1499&amp;cHash=7fbf309b04 Germany is a leader in development funding] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617025535/http://www.young-germany.de/657.html |date={{dat|2008|06|17||bez}} }} www.young-germany.de aprīlī 17, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.&lt;/ref&gt; Vācija attīstībai tērē 0,37 procentus no sava [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP), kas ir zem valdības nospraustajiem 0,51 procenta no IKP 2010. gadam. Arī starptautiskais plāns par 0,7% no IKP varētu netikt izpildīts.

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|Bundesvērs}}
[[Attēls:Fregatte Mecklenburg-Vorpommern F218.jpg|thumbnail|200px|Fregate ''Mecklenburg-Vorpommern'' patruļā pie [[Libāna]]s krastiem]]
Bundesvērs ir aizsardzības spēki, kas sastāv no armijas, flotes, gaisa spēkiem un kiber un informācijas telpas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/bundeswehr-der-zeitenwende-kriegstuechtig-sein-um-abzuschrecken-5765386|title=Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}&lt;/ref&gt; Iesaukšana tika apturēta 2011. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/webarchiv/textarchiv/2011/33831649_kw12_de_wehrdienst-204958|title=Deutscher Bundestag - Aussetzung der allgemeinen Wehrpflicht beschlossen|last=Weinlein|first=Alexander|website=Deutscher Bundestag|access-date=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā militārie izdevumi veidoja 2,12 no valsts IKP.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/europa/nato-verteidigungsausgaben-106.html|title=Deutschland erreicht Zwei-Prozent-Ziel bei Verteidigungsausgaben|website=tagesschau.de|access-date=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt; Miera laikā Bundesvēru komandē aizsardzības ministrs – šobrīd Boris Pistorius.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/bundesregierung/bundeskabinett/boris-pistorius-1974308|title=Boris Pistorius: Verteidigungsminister {{!}} Bundesregierung|website=Die Bundesregierung informiert {{!}} Startseite|access-date=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt; Ja Vācija sāks karu, ko konstitūcija pieļauj tikai aizsardzības nolūkos, kanclere kļūs par Bundesvēra vadītāju.

[[Attēls:Eurofighter 9803.ogg|thumbnail|thumbtime=32|left|200px|Vācu lidmašīnu demonstrējumi]]
Bundesvērā ietilpst 200 500 profesionāli karavīri, {{sk|55000}} 18—25 gadus veci iesaucamie, kam pēc esošajiem noteikumiem jādien vismaz deviņus mēnešus, un 2500 aktīvi rezervisti jebkurā laikā. Bruņotajiem spēkiem ir pieejami aptuveni {{sk|300000}} rezervistu, kas piedalās aizsardzības apmācībās, kā arī militāro spēku izvietojumi ārzemēs. Sievietes visos dienestos bez ierobežojumiem var dienēt kopš 2001. gada, bet viņas netiek pakļautas iesaukumam. Aktīvajā dienestā ir apmēram {{sk|14500}} sieviešu un zināms skaits rezervistu, kas piedalās visos dienestos, ieskaitot miera uzturēšanas misijas un citas operācijas. Līdz šim divas sievietes - medicīnas virsnieces — tikušas paaugstinātas līdz ģenerāļa pakāpei.

No 2006. gada oktobra Vācijas armijā ir gandrīz 9000 karavīru, kas izvietoti citās valstīs kā daļa no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem, tajos ietilpst 1180 karavīri [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā–Hercegovinā]], 2844 Bundesvēra karavīri [[Kosova|Kosovā]], 750 kareivji, kas izvietoti kā [[EUFOR]] daļa [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]] un 2800 Vācijas karavīri NATO vadītajos [[ISAF]] bruņotajos spēkos Afganistānā. No 2007. gada februāra Vācijai ir apmēram 3000 ISAF karavīru [[Afganistāna|Afganistānā]] un tas ir trešais lielākais kontingents pēc ASV (14000) un Lielbritānijas (5200).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |title=NATO International Security Assistance Force Placemat |accessdate=2007-02-12 |date=Current as of 2007-02-07 |format=PDF |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224153539/http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |archivedate=2007-02-24 }}&lt;/ref&gt; Vācijai ir kopēji [[kodolieroči]] ar NATO, tos veido ASV atomieroči, kas izvietoti [[Bīhela]]s (''Büchel'') gaisa spēku bāzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php |title= United States Removes Nuclear Weapons From German Base, Documents Indicate |accessdate= 2008-07-26 |author= Hans Kristensen |date= 2007-07-09 |publisher= Federation of American Scientists |archive-date= 2008-12-22 |archive-url= https://web.archive.org/web/20081222022344/http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php }}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija ==
{{Pamatraksts|Vācieši}}
[[Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|thumbnail|200px|[[Berlīne]] ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (3,4 miljoni iedzīvotāju)]]
Vācijā dzīvo 84,7 miljoni iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Līdz ar to tā ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s valsts pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tomēr bērnu skaits uz vienu sievieti ir viens no mazākajiem pasaulē, tādēļ pēc aplēsēm līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Vācijā samazināsies līdz 69-74 miljoniem.&lt;ref&gt;{{de ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url= http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/DE/Presse/pm/2006/11/PD06__464__12421,templateId=renderPrint.psml|title=Im Jahr 2050 doppelt so viele 60-Jährige wie Neugeborene| author =Destatis |accessdate=2007-06-20}}&lt;/ref&gt; Vācijā ir vairākas lielas [[pilsēta]]s: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Minhene]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]], [[Štutgarte]], kā arī [[Reina-Rūra]]s reģions, kurā ir apvienotas vairākas [[lielpilsēta]]s.

Lielākā [[etniskā grupa]] ir [[vācieši]], bet Vācijā dzīvo arī gandrīz 14 miljoni citu valstu pilsoņu. Pēc [[Imigrācija|imigrantu]] skaita Vācija ir trešā lielākā valsts pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/immigration-by-country|title=Immigration by Country 2024|website=worldpopulationreview.com|access-date=2024-08-07}}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa no tiem nāk no [[Turcija]]s (1,5 miljoni) un [[Ukraina]]s (1,2 miljoni), kā arī no [[Sīrija]]s (1 miljons), [[Rumānija]]s un [[Polija]]s (katra 0,9 miljoni), [[Itālija]]s (0,6 miljoni), [[Bulgārija]]s, [[Horvātija]]s un [[Afganistāna]]s (katrai 0,4 miljoni).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Migration-Integration/Tabellen/auslaendische-bevoelkerung-geschlecht.html|title=Ausländische Bevölkerung nach Geschlecht und ausgewählten Staatsangehörigkeiten|access-date=2024-08-06}}&lt;/ref&gt; Valsts ziemeļos dzīvo arī [[Dānija|dāņi]], frīzi un holandieši.

=== Reliģija ===
[[Attēls:Colognecathedralatnight.JPG|thumbnail|150px|Ķelnes katedrāle Reinas upes krastā]]
[[Kristietība]] ir izplatītākā [[reliģija]] Vācijā pēc tās sekotāju skaita. Kopumā tai ir pievērsušies aptuveni 38,6 miljoni Vācijas iedzīvotāju (46,3%).&lt;ref name=&quot;fowid&quot;&gt;[https://fowid.de/meldung/religionszugehoerigkeiten-2025 Religionszugehörigkeiten 2025] (German), fowid.de, Apskatīts 2026, oktobris 29.&lt;/ref&gt; Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kurai ir 3,4 miljoni sekotāju (4,0%).&lt;ref name=&quot;fowid&quot;/&gt; Tām seko [[budisms]] un [[jūdaisms]] (katrai pa {{sk|200000}}}} sekotāju). [[Hinduisms|Hinduismam]] ir pievērsušies {{sk|90000}} cilvēku, bet pārējām reliģijām ir tikai {{sk|50000}} sekotāju. Aptuveni 40,1 miljoniem Vācijas iedzīvotāju (48,1%) nav noteiktas reliģiskās piederības.&lt;ref name=&quot;fowid&quot;/&gt;

Valsts ziemeļos un austrumos ir izplatīts [[protestantisms]], savukārt valsts dienvidos un rietumos vairāk izplatīta ir [[katoļticība]]. Pašreizējais [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] ir dzimis [[Bavārija|Bavārijā]]. Cilvēki, kuriem nav noteiktas reliģiskās piederības, dzīvo galvenokārt bijušās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] teritorijā un lielajās pilsētās.&lt;ref&gt;{{de ikona}} [http://www.remid.de/remid_info_zahlen.htm Religionen in Deutschland: Mitgliederzahlen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/ |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.remid.de/info_zahlen/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/}} Religionswissenschaftlicher Medien- und Informationsdienst. novembrī 4, 2006. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt;

No 4,3 miljoniem [[musulmaņi|musulmaņu]] lielākā daļa ir [[sunnīti]] un [[alevi]] no [[Turcija]]s. Ir arī nelielas [[šiīti|šiītu]] kopienas.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080124090425/http://www.euro-islam.info/pages/germany.html Germany] Euro-Islam.info. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt; 1,7% no visas valsts iedzīvotājiem ir [[Pareizticība|pareizticīgie]], no kuriem lielākā daļa ir Vācijā dzīvojošie [[serbi]] un [[grieķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |title=EKD: Evangelische Kirche in Deutschland - Christen in Deutschland 2006 |publisher=Ekd.de |date= |accessdate=2008-11-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110430195847/http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |archivedate=2011-04-30 }}&lt;/ref&gt; Vācijā ir Rietumeiropā trešā lielākā [[ebreji|ebreju]] populācija, kuri ir [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotāji.&lt;ref&gt;Blake, Mariah. [http://www.csmonitor.com/2006/1110/p25s02-woeu.html In Nazi cradle, Germany marks Jewish renaissance] Christian Science Monitor. novembrī 10,2006. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt; 2004. gadā ebreju skaits valstī bija vairāk nekā {{sk|200000}}. Salīdzinoši pirms [[Vācijas atkalapvienošana]]s šeit dzīvoja tikai {{sk|30000}} ebreju. Tie šeit ieradās no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām. Nozīmīgas ebreju kopienas ir [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]].&lt;ref&gt;[http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 The Jewish Community of Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060831192908/http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 |date={{dat|2006|08|31||bez}} }} European Jewish Congress. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt; Vairāk nekā {{sk|200000}} ir [[budisms|budisma]] sekotāji, no kuriem aptuveni puse ir imigranti no [[Āzija]]s.&lt;ref&gt;[[Die Zeit]] 12/07, page 13&lt;/ref&gt;

=== Valodas ===
Dominējošā un [[Valsts valoda|oficiālā valoda]] valstī ir [[vācu valoda]]. Līdz ar to tā ir viena no 23 [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]] un viena no trim [[Eiropas Komisija]]s [[darba valoda|darba valodām]] (atlikušās ir [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda]]). Vācijā ir ievērojamas kopienas, kurās runā [[dāņu valoda|dāņu]], [[sorbu valodas|sorbu]], [[čigānu valoda|čigānu]] un [[frīzu valoda|frīzu valodās]]. Tās oficiāli pēc [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]]s ir aizsargātas. Imigranti galvenokārt runā [[turku valoda|turku]], [[poļu valoda|poļu]], [[krievu valoda|krievu]] un daudzās [[Balkānu pussala|Balkānu]] valodās.

Klasiskā vācu valoda ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]]. Tā ir radniecīga [[angļu valoda|angļu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un frīzu valodām.

{{Vācijas lielākās pilsētas}}
{{clear}}

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Frankfurtnight.JPG|thumbnail|200px|[[Frankfurte pie Mainas]] ir nozīmīgākais finanšu centrs un globālais aviācijas mezgls]]
Vācijai ir lielākā valsts saimniecība [[Eiropa|Eiropā]] ar ceturto lielāko nominālo [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pasaulē, un tā ierindojas piektajā vietā pēc 2008. gada [[pirktspējas paritāte]]s.&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html Rank Order - GDP (purchasing power parity)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} CIA Factbook 2005. Apskatīts 31 decembrī 2006.&lt;/ref&gt; Kopš [[industrializācija]]s laikiem valsts ir vadījusi, jauninājusi un guvusi labumu no arvien vairāk globalizētās ekonomikas. Vācija ir pasaulē lielākais eksportētājs ar 1,133 triljoniem eksporta 2006. gadā (ieskaitot Eiropas valstis) un rada tirdzniecības atlikumu 165 miljardus eiro apmērā.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4692638.stm German trade surplus hits record], BBC, 8 februārī 2006, Apskatīts 3 janvārī 2007.&lt;/ref&gt; [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors dod ieguldījumu apmēram 70% apmērā no kopējā IKP, [[rūpniecība]] — 29,1% un [[lauksaimniecība]] — 0,9%. Vairums no valsts ražojumiem ir [[inženierija|inženierijā]], sevišķi [[automobilis|automobiļi]], iekārtas, metāli un ķīmiskās preces.&lt;ref name=&quot;CIA&quot;/&gt; Vācija ir vadošais [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] un [[saules enerģija]]s tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Lielākās ikgadējās tirdzniecības izstādes un kongresi notiek vairākās Vācijas pilsētās, tādās kā [[Hannovere|Hannoverē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] un [[Berlīne|Berlīnē]].&lt;ref&gt;[http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html Wind Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061210163253/http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html |date={{dat|2006|12|10||bez}} }} Federal Ministry of Economics and Technology (Germany) Apskatīts 30 novembrī 2006.&lt;/ref&gt;

[[Attēls:S-Klasse W221.jpg|thumbnail|200px|left|Vācija ir vadošā valsts pasaulē eksportpreču jomā]]
No 500 lielākajiem pasaules [[birža]]s uzņēmumiem pēc ienākumu lieluma ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā 37 uzņēmumu galvenās mītnes atrodas Vācijā. 2007. gadā desmit lielākie bija [[Daimler (uzņēmums)|Daimler]], [[Volkswagen]], [[Allianz]] (vispelnošākais uzņēmums), [[Siemens]], [[Deutsche Bank]] (otrs pelnošākais uzņēmums), [[E.ON]], [[Deutsche Post]], [[Deutsche Telekom]], [[Metro AG]] un [[BASF]].&lt;ref&gt;[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html Global 500 Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921084908/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html |date={{dat|2008|09|21||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.&lt;/ref&gt; Starp lielākajiem darba devējiem bija arī [[Deutsche Post]], [[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]] un [[Edeka]].&lt;ref&gt;[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html Global 500 Biggest Employers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080918023915/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html |date={{dat|2008|09|18||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.&lt;/ref&gt; Labi zināmas pasaulē ir [[Mercedes-Benz]], [[SAP (uzņēmums)|SAP]], [[BMW]], [[Adidas]], [[Audi (auto)|Audi]], [[Porsche]], [[Volkswagen]] un [[Nivea]] preču zīmes.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080106165521/http://bwnt.businessweek.com/brand/2006/ The 100 Top Brands 2006], Businessweek, Apskatīts 26 novembrī 2007.&lt;/ref&gt;

Vācija ir stingra Eiropas ciešākas saimnieciskās un politiskās integrācijas aizstāve, un tās tirdzniecības politiku aizvien vairāk nosaka vienošanās starp [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstīm un ES [[vienotais tirgus|vienotā tirgus]] likumdošana. Vācija izmanto kopējo Eiropas valūtu [[eiro]], un tās monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Pat pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā bijušajās Rietumvācijas zemēs dzīves līmenis un ikgadējie ienākumi palika ievērojami augstāki.&lt;ref name=&quot;FR&quot;&gt;Berg, S., Winter, S., Wassermann, A. [http://www.spiegel.de/international/spiegel/0,1518,373639,00.html The Price of a Failed Reunification] Spiegel Online International. 5 septembrī 2005. Apskatīts 28 novembrī 2006.&lt;/ref&gt; Austrumvācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā. Kopējais bezdarba līmenis kopš 2005. gada konsekventi krītas, un viszemākais 15 gadu laikā bija 2008. gada jūnijā — 7,5%.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20081220113203/http://www.tagesschau.de/wirtschaft/arbeitslosenzahlen10.html Arbeitslosenzahl unter 3,2 Millionen gesunken] (German) Tagesschau, Apskatīts 1 jūlijā 2008.&lt;/ref&gt; Procentuāli no 6,2% bijušajā Rietumvācijā līdz 12,7% bijušajā Austrumvācijā. Kanclera Gerharda Šrēdera bijusī valdība uzsāka visaptverošu darba tirgus un ar labklājību saistīto institūciju reformu kompleksu, turpretim esošā valdība ietur ierobežojošu [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] un samazina darbavietas [[publiskais sektors|publiskajā sektorā]].

Vācijā ir viena no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, jo īpaši daudz tajā tiek audzēti [[mieži]]. Tomēr mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti [[zemkopība|zemkopībā]]. Vācija ir arī liela [[kartupelis|kartupeļu]] un sakņaugu audzētāja.

=== Infrastruktūra ===
[[Attēls:Two Ships-Hamburg.jpg|thumbnail|200px|[[Hamburga]]s osta ir otra lielākā Eiropā]]
Ar savu atrašanās vietu Eiropas centrā Vācija ir svarīgs transporta mezgls. Tas atspoguļojas tās blīvajā un mūsdienīgajā transportēšanas tīklā. Iespējams, visslavenākais ir plašais autostrāžu (''[[Autobahn]]'') tīkls, kas ierindojas trešajā vietā pasaulē kopējā garuma ziņā, un vairumam no tā ceļiem ir raksturīgi posmi bez ātruma ierobežojuma.&lt;ref name=adac&gt;{{Tīmekļa atsauce | authorlink = www.adac.de/verkehrs-experten | title = Autobahn-Temporegelung | publisher = ADAC | url = http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | date = oktobrī 2007 | format = PDF | language = German | accessdate = 2008-11-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081116015023/http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | archivedate = 2008-11-16 }}&lt;/ref&gt;

Vācija ir izveidojusi policentrisku [[ātrgaitas vilciens|ātrvilcienu]] tīklu. ''[[InterCityExpress]]'' jeb ICE ir visprogresīvākā ''[[Deutsche Bahn]]'' pakalpojumu kategorija un apkalpo nozīmīgākās Vācijas pilsētas, kā arī ceļa mērķus kaimiņvalstīs. Vilciena maksimālais ātrums ir starp 160 km/h un 300 km/h. Saskaņojumi tiek piedāvāti ar 30 minūšu, stundas vai divu stundu intervāliem.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070809140315/http://www.db.de/site/bahn/de/unternehmen/investor__relations/finanzberichte/geschaeftsbericht/geschaeftsbericht__2006.html Geschäftsbericht 2006 der Deutschen Bahn AG], Deutsche Bahn, Apskatīts 19 oktobrī 2007.&lt;/ref&gt;

[[Attēls:ICE 3M KRM.jpg|thumbnail|200px|left|Vilciens [[ICE3]]]]
Vācija ir pasaulē piektā lielākā enerģijas patērētāja, un divas trešdaļas no tās svarīgākās enerģijas 2002. gadā tika importētas. Tajā pašā gadā Vācija bija Eiropas lielākā elektrības patērētāja ar 512,9 [[kilovatstunda|teravatstundu]] kopējo apjomu. Valdības politika sekmē enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā saules, vēja, biomasas, hidroelektriskie un ģeotermālie, izstrādi un attīstību. Pateicoties enerģijas taupīšanas pasākumiem, kopš 1970. gadu sākuma ir uzlabojies enerģijas lietderības koeficients. Valdība ir uzstādījusi mērķi 2050. gadā ar atjaunojamajiem avotiem nodrošināt pusi no valstij nepieciešamās enerģijas.

2000. gadā valdība un Vācijas atomenerģijas nozare vienojās līdz 2021. gadam pakāpeniski izbeigt visu [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] darbību.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4295389.stm Germany split over green energy], BBC, Apskatīts 13 aprīlī 2007&lt;/ref&gt; Tomēr atjaunojamā enerģija joprojām ieņem pārāk pieticīgu vietu enerģijas patēriņā. 2006. gadā enerģijas patēriņu apmierināja šādi avoti: [[nafta]] (35,7%), [[akmeņogles]], ieskaitot [[brūnogles]] (23,9%), [[dabasgāze]] (22,8%), [[kodolenerģija]] (12,6%), [[hidroenerģija|hidro]] un [[vēja enerģija]] (1,3%) un citi (3,7%).

== Zinātne ==
[[Attēls:Cleanroom1.jpg|thumbnail|200px|Plašs [[tīrā telpa|tīrās telpas]] komplekss mikroelektronikas ražošanai [[Štutgarte|Štutgartē]]]]
Vācija ir bijusi dzimtā vieta dažiem no visizcilākajiem pētniekiem dažādās [[zinātne]]s jomās.&lt;ref&gt;[http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html Back to the Future: Germany - A Country of Research] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070424141353/http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html |date={{dat|2007|04|24||bez}} }} German Academic Exchange Service (2005, 02-23). Apskatīts 2006, 12-08.&lt;/ref&gt; [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] ir saņēmuši 102 Vācijas laureāti.&lt;ref&gt;[http://nobelprize.org/ Nobel Prize], nobelprize.org, Apskatīts 2009, februārī 23.&lt;/ref&gt; [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] un [[Makss Planks|Maksa Planka]] darbs bija izšķirošs [[kvantu fizika]]s pamatu likšanā, ko tālāk attīstīja [[Verners Heizenbergs]] un [[Makss Borns]].&lt;ref&gt;Roberts, J. M. ''The New Penguin History of the World'', Penguin History, 2002. Pg. 1014. {{ISBN|0-14-100723-0}}.&lt;/ref&gt; Viņu priekšgājēji bija fiziķi [[Hermanis fon Helmholcs]], [[Jozefs fon Fraunhofers]] un [[Gabriels Daniels Fārenheits]]. [[Vilhelms Rentgens]] atklāja [[rentgenstari|rentgenstarus]], ko daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, tā arī sauc viņa vārdā. Šis sasniegums viņam atnesa pirmo [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] 1901. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 The Alfred B. Nobel Prize Winners, 1901–2003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210025438/http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 |date={{dat|2010|02|10||bez}} }} History Channel from ''The World Almanac and Book of Facts'' 2006. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;

Kosmosa inženieris [[Verners fon Brauns]] izstrādāja pirmo kosmosa raķeti un vēlāk bija pazīstams [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dalībnieks un izstrādāja mēness raķeti [[Saturn V]], kas bruģēja ASV [[Apollo programma|Apollo]] ceļu uz panākumiem. [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Heinriha Rudolfa Herca]] darbs [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā starojuma]] jomā bija galvenais moderno [[Telesakari|telesakaru]] izstrādē.&lt;ref&gt;[http://www.itu.int/aboutitu/HistoricalFigures.html Historical figures in telecommunications.] International Telecommunication Union. janvārī 14, 2004. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt; [[Vilhelms Vunds|Vilhelmam Vundam]] ar viņa pirmās laboratorijas nodibināšanu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]] 1879. gadā tiek piedēvēta [[psiholoģija]]s kā neatkarīgas empīriskās zinātnes izveidošana.&lt;ref&gt;Kim, Alan. [http://plato.stanford.edu/entries/wilhelm-wundt/ Wilhelm Maximilian Wundt] Stanford Encyclopedia of Philosophy. jūnijā 16, 2006. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt; [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] dabas zinātnieka un pētnieka darbs bija [[bioģeogrāfija]]s pamatā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070807011540/http://www.eaglehill.us/ahumb.html The Natural History Legacy of Alexander von Humboldt (1769 to 1859)], Humboldt Field Research Institute and Eagle Hill Foundation. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;

Vācijā ir dzimuši daudzi nozīmīgi [[matemātiķis|matemātiķi]]: [[Kārlis Frīdrihs Gauss]], [[Dāvids Hilberts]], [[Bernhards Rīmanis]], [[Gotfrīds Leibnics]], [[Kārlis Veierštrāss]] un [[Hermans Veils]]. Vācija ir bijusi dzimtā vieta daudziem slaveniem izgudrotājiem un inženieriem: [[Johans Gūtenbergs|Johanam Gūtenbergam]], kam tiek piedēvēta pārvietojamās [[drukātava]]s izgudrošana Eiropā, [[Hanss Geigers]], [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāja]] radītājs un [[Konrāds Cūze]], kas uzbūvēja pirmo pilnībā automatizēto digitālo [[Dators|elektronisko skaitļošanas mašīnu]].&lt;ref&gt;Horst, Zuse. [http://www.epemag.com/zuse/ The Life and Work of Konrad Zuse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629003415/http://www.epemag.com/zuse/ |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} Everyday Practical Electronics (EPE) Online. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt; Vācu izgudrotāji, inženieri un rūpnieki, tādi kā grāfs [[Ferdinands fon Cepelīns]], [[Oto Līlentāls]], [[Gotlībs Daimlers]], [[Rūdolfs Dīzels]], [[Hugo Junkerss]] un [[Kārlis Bencs]], palīdzēja veidot modernas automobiļu un gaisa transportēšanas tehnoloģijas.&lt;ref&gt;[http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html Automobile.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029081248/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html |date={{dat|2009|10|29||bez}} }} Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2006. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm The Zeppelin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110501132157/http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm |date={{dat|2011|05|01||bez}} }} U.S. Centennial of Flight Commission. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;

Svarīgas pētniecības organizācijas Vācijā ir [[Maksa Planka biedrība]], [[Helmholza apvienība]] (''Helmholtz-Gemeinschaft'') un [[Fraunhofera biedrība]]. Tās ir neatkarīgas vai ārēji saistītas ar universitāšu sistēmu un veicina ievērojamu apjomu zinātniskās izstrādes. Prestižo [[Gotfrīda Vilhelma Leibnica balva|Gotfrīda Vilhelma Leibnica]] balvu katru gadu pasniedz desmit zinātniekiem un akadēmiķiem. Ar saviem 2,5 miljoniem eiro tā ir viena no lielākajām par izpēti piešķiramajām balvām pasaulē.&lt;ref&gt;[http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html Gottfried Wilhelm Leibniz Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080621091621/http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html |date={{dat|2008|06|21||bez}} }}, DFG, Apskatīts martā 12, 2007&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
[[Attēls:Goethecut.png|thumbnail|150px|Viens no nozīmīgākajiem vācu dzejniekiem [[Johans Volfgangs fon Gēte]]]]
Vācija bieži vien tiek saukta par ''das Land der Dichter und Denker'' (dzejnieku un domātāju zeme).&lt;ref&gt;{{de ikona}} [http://www.spiegel.de/international/0,1518,410135,00.html Spätzle Westerns] Spiegel Online International. Apr. 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-06&lt;/ref&gt; Vācijas [[kultūra]]s pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tās kā vienotas valsts izveidošanās. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas [[nacionāla valsts|nacionālo valsti]], bet arī ar [[vācu valoda|vāciski]] runājošo pasauli.

Vācu [[literatūra]]s pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija [[Valters fon der Fogelveide]] un [[Volframs fon Ešenbahs]]. Nozīmīgs vācu [[eposs]] ir &quot;[[Nībelungu dziesma]]&quot;, kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama [[sāga]] ''[[Thidrekssaga]]''. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu [[pasaka|pasaku]] vācēji [[brāļi Grimmi]]. [[Bībele|Bībeli]] vācu valodā iztulkoja teologs [[Mārtiņš Luters]]. Viņš tādā veidā lika pamatu mūsdienu &quot;augšvācu&quot; valodai. Vēl starp visvairāk apbrīnotākajiem vācu dzejniekiem un rakstniekiem ir [[Gotholds Efraims Lesings]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Heinrihs fon Kleists]], [[E. T. A. Hofmanis]], [[Bertolts Brehts]] un [[Arno Šmits]]. 20. gadsimtā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma tādi vācu rakstnieki kā [[Tomass Manns]], [[Hermanis Hese]], [[Heinrihs Bells]] un [[Ginters Grass]].

Vācijas filozofiem vēsturiski ir bijusi liela ietekme [[filozofija]]s attīstībā, piemēram, vairāki nozīmīgi vācu filozofi jau viduslaiku sākumā ir devuši savu artavu [[rietumu filozofija]]s attīstībā. 17. gadsimtā [[Gotfrīds Leibnics]] un [[Imanuels Kants]] bija centrālās personas filozofijas vēsturē. [[Kantianisms]] spēcīgi iespaidoja arī [[Artūrs Šopenhauers|Artūra Šopenhauera]] darbus, kā arī vācu ideālisma aizstāvjus [[Johans Gotlībs Fihte|Johanu Fihti]] un [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georgu Hēgeli]]. 19. gadsimta otrajā pusē [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] attīstīja [[komunisms|komunistu]] teoriju, bet 20. gadsimtā vācu filozofijas tradīcijas īstenoja [[Frīdrihs Nīče]], [[Martins Heidegers]] un [[Hanss Georgs Gadamers]].

== Sports ==
[[Attēls:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg|thumbnail|150px|[[Mihaels Šūmahers]] - septiņkārtējais ''F1'' pasaules čempions]]
Sportiskā forma ir neatņemama vāciešu dzīves daļa. 27 miljoni vācieši ir sporta klubu biedri un vēl papildus 12 miljoni ar sportu nodarbojas individuāli.&lt;ref name=&quot;sports&quot;&gt;[http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html Germany Info: Culture &amp; Life: Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430172943/http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html |date={{dat|2011|04|30||bez}} }} Germany Embassy in Washington, D.C. Apskatīts 2006, 12-28.&lt;/ref&gt; [[Futbols]] ir vispopulārākais sporta veids. Ar 6,3 miljoniem oficiāliem biedriem [[Vācijas Futbola asociācija]] (''Deutscher Fußball-Bund'') ir lielākā šī sporta veida organizācija pasaulē.&lt;ref name=&quot;sports&quot; /&gt; [[Vācijas futbola Bundeslīga]] (''Fußball-Bundesliga'') piesaista otro lielāko vidējo apmeklētību no visu sporta veidu līgām pasaulē.&lt;ref&gt;Vairāk skatītāju iet tikai uz [[Nacionālā Futbola Līga|NFL]]&lt;/ref&gt; [[Vācijas futbola izlase]] ir uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] četras reizes (1954, 1974, 1990 un 2014). Arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] tā ir uzvarējusi trīs reizes (1972, 1980 un 1996). 1974. un 2006. gadā Vācijā notika Pasaules kauss, savukārt Eiropas čempionāts ir rīkots tikai 1988. gadā. Vieni no veiksmīgākajiem un slavenākajiem futbolistiem ir [[Francs Bekenbauers]], [[Gerds Millers]], [[Jirgens Klinsmans]], [[Lotārs Mateuss]] un [[Olivers Kāns]]. Citi populāri sporta veidi ir [[rokasbumba]], [[volejbols]], [[basketbols]], [[hokejs]] un [[teniss]].&lt;ref name=&quot;sports&quot; /&gt;

[[Attēls:AllianzArenaSunset.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Allianz Arena]]'' - [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un 2006. gada [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] stadions]]
Vācija ir viena no vadošajām valstīm [[motoru sports|motoru sportā]]. Daudzu sacīkšu uzvarētāju mašīnas, komandas un braucēji nāk no Vācijas. Viens no veikmīgākajiem ''[[Formula 1]]'' braucējiem [[Mihaels Šūmahers]] savas karjeras laikā ir uzstādījis vairākus nozīmīgus rekordus. Nozīmīgākie no tiem ir visvairāk čempionu tituli, kā arī visvairāk uzvarēto sacīkšu. Viņš ir arī viens no apmaksātākajiem sportistiem vēsturē un ir kļuvis par miljardieri.&lt;ref&gt;[http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,1929091,00.html What we will miss about Michael Schumacher], Guardian Unlimited, Apskatīts 2007, oktobrī 19&lt;/ref&gt; Tādi konstruktori kā ''[[BMW]]'' un ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' ir starp vadošajām komandām motosporta sponsorēšanā. [[Porsche]] ir 16 reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]], prestižās sacīkstēs, kas katru gadu norisinās Francijā. ''[[Deutsche Tourenwagen Masters]]'' ir populāra [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacīkšu]] mašīna.

Vācijas sportisti ir arī vieni no veiksmīgākajiem [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniekiem. Viņi ir trešie labākie pasaulē pēc iegūto olimpisko medaļu skaita (ieskaitot arī gan Rietumvācijas, gan Austrumvācijas sportistu medaļas). [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskājās spēlēs]] Vācija bija piektā labākā pēc iegūto medaļu skaita,&lt;ref&gt;[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080906080904/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/GL/95A/GL0000000.shtml Beijing 2008 Medal Table] The Official Website of the Beijing 2008 Olympic Games. Apskatīts 2008, 9-8.&lt;/ref&gt; toties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņiem bija visvairāk medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=2&amp;OLGY=2006 Turin 2006 Medal Table] International Olympic Committee. Apskatīts 2006, 12-28.&lt;/ref&gt; [[Vasaras olimpiskās spēles]] Vācijā ir notikušas divreiz: 1936. gadā [[Berlīne|Berlīnē]] un 1972. gadā [[Minhene|Minhenē]]. [[Ziemas olimpiskās spēles]] ir notikušas tikai vienu reizi — 1936. gadā tās norisinājās Bavārijas pilsētiņā [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]].

== Svētki ==
{| class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot; valign=&quot;top&quot;
! Svētki
! Vācu nosaukums
! Datums
!  [[Bādene-Virtemberga|BW]] 
!  [[Bavārija|BY]] 
!  [[Berlīne|BE]] 
!  [[Brandenburga|BB]] 
!  [[Brēmene|HB]] 
!  [[Hamburga|HH]] 
!  [[Hesene|HE]] 
!  [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|MV]] 
!  [[Lejassaksija|NI]] 
!  [[Ziemeļreina-Vestfālene|NW]] 
!  [[Reinzeme-Pfalca|RP]] 
!  [[Zāra (zeme)|SL]] 
!  [[Saksija|SN]] 
!  [[Saksija-Anhalte|ST]] 
!  [[Šlēsviga-Holšteina|SH]] 
!  [[Tīringene|TH]] 
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Jaunais gads]] || Neujahr || [[1. janvāris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
|Kristības (Trīs kungu svētki)|| Heilige Drei Könige
| [[6. janvāris]] || X || X ||   ||  
|   ||   ||  
|   ||   ||   ||  
|   ||   || X ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
|[[Lielā Piektdiena]] || Karfreitag || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Lieldienas]] || Ostern || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Darba svētki|1. maijs]] || Tag der Arbeit || [[1. maijs]] || X || X || X
| X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Debesbraukšanas diena]] || Christi Himmelfahrt || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| Svētā gara diena || Pfingstmontag || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Kristus gara svētki]]||Fronleichnam || mainīgs
| X || X ||   ||   ||   ||   || X
|   ||   || X || X || X || 1) ||   ||   || 2)
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| || Augsburger Friedensfest
| [[8. augusts]] ||   || 3) ||   ||  
|   ||   ||  
|   ||   ||   ||  
|   ||   ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Marijas Debesbraukšanas svētki]]||Mariä Himmelfahrt || [[15. augusts]]
|   || 5) ||   ||   ||   ||   ||  
|   ||   ||   ||   || X
|   ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| Vienības diena ||Tag der Deutschen Einheit || [[3. oktobris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Reformācijas diena]]||Reformationstag || [[31. oktobris]]
|   ||   ||   || X ||   ||   ||  
| X ||   ||   ||   ||  
| X || X ||   || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Visu svēto diena]] ||Allerheiligen || [[1. novembris]]
| X || X ||   ||   ||   ||   ||  
|   ||   || X || X || X
|   ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| Lūgšanu un grēku atlaišanas diena||Buß- und Bettag ||mainīgs ||   ||   ||  
|   ||   ||  
|   ||   ||   ||  
|   ||   || 4) ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Ziemassvētki]] pirmā diena|| 1. Weihnachtstag || [[25. decembris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Ziemassvētki]] otrā diena|| 2. Weihnachtstag || [[26. decembris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|}

== Skatīt arī ==
* [[Vācijas federālās zemes]]
* [[Vācijas Grand Prix|Vācijas ''Grand Prix'']]
* [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Vācijas piļu uzskaitījums]]
* [[Vācijas upju uzskaitījums]]
* [[Vācu mūzika]]

== Atsauces un piezīmes ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces|2|refs=
&lt;ref name=IMF&gt;{{en ikona}} {{enciklopēdijas atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&amp;pr.y=14&amp;sy=2008&amp;ey=2015&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=134&amp;s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDP_D%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CNGAP_NPGDP%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CPPPSH%2CPPPEX%2CNID_NGDP%2CNGSD_NGDP&amp;grp=0&amp;a= | title= Germany | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-03-18}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;CIA&quot;&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | title= Germany | publisher= CIA Factbook | accessdate= 2006-11-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20060930072310/https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | archivedate= 2006-09-30 }}&lt;/ref&gt;
}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.deutschland.de/en www.deutschland.de] - Aktuāls daudzvalodu portāls par Vāciju
* [http://www.bundesregierung.de/Webs/Breg/DE/Homepage/home.html Vācijas valdība]
* [http://www.germany-tourism.de/ Vācijas Nacionālā Tūrisma padome]
* [http://home.lanet.lv/~rbalodis/Salidzinoshas%20KT/Handouti/VFR_handouti.pdf Asoc. prof. Ringolds Balodis. Vācijas parlamentārās sistēmas veidošanās. / Ārvalstu konstitucionālās tiesības (uzskates papildmateriāli lekcijām).]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20080414155658/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1887&amp;Itemid=7 Buks A., Vācijas ārpolitika pēc Otrā pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā]
* [https://web.archive.org/web/20150330064818/http://www.latviesi.com/organizacijas/vacija/ Latviešu kopienas un organizācijas Vācijā]

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}
{{G8}}
{{Vācijas pilsētas}}
{{coord|display=title|51|00|00|N|10|00|00|E|region:IQ_scale:8000000}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācija| ]]</text>
      <sha1>q9zivj2ka2y7kajquosutviyosbi7nf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Etiopija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1876</id>
    <revision>
      <id>4541624</id>
      <parentid>4480022</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4541624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22187" sha1="mifx5gs0nsdu6h1gdtqlv3oahbr6z2l" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|   pilnais_valsts_nosaukums = Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika
|        vietējais_nosaukums = የኢትዮጵያ ፌዴራላዊ ዲሞክራሲያዊ ሪፐብሊክ&lt;br /&gt;''&lt;small&gt;ye-Ītyōṗṗyā Fēdēralāwī Dīmōkrāsīyāwī Rīpeblīk&lt;/small&gt;''
|           valsts_nosaukums = Etiopija
|           karoga_nosaukums = Etiopijas karogs
|              karoga_attēls = Flag of Ethiopia.svg
|          ģerboņa_nosaukums = Etiopijas ģerbonis
|            ģerboņa_platums = 
|             ģerboņa_attēls = Coat of arms of Ethiopia.svg
|              kartes_attēls = Ethiopia (Africa orthographic projection).svg
|               valsts_himna = ''Wodefit Gesgeshi, Widd Innat Ityopp'ya''&lt;br /&gt;&lt;center&gt;[[Attēls:Wedefit Gesgeshi Widd Innat Ittyoppya.ogg]]&lt;/center&gt;
|             valsts_valodas = [[Amharu valoda]]&lt;ref name=Constitution&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Article 5|url=http://www.apapeth.org/Docs/constitution%20-english.pdf|work=Ethiopian Constitution|publisher=FDRE|accessdate=18 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130929013156/http://www.apapeth.org/Docs/constitution%20-english.pdf|archivedate=2013-09-29}}&lt;/ref&gt;
|regional_languages = 
|              galvaspilsēta = [[Adisabeba]]
|latd=9 |latm=1.8 |latNS=N |longd=38 |longm=44.4 |longEW=E
|            lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|             valsts_iekārta = Federāla [[parlamentāra republika]]
|       valsts_galvas_tituls = Prezidents
|               valsts_galva = [[Taje Acke Selasije]]
|      valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs
|              valsts_galva2 = [[Abijs Ahmeds]]
|       neatkarības_iegūšana = Dibināta
|       neatkarības_notikums = ''[[Dʿmt]]''
|         neatkarības_datums = apmēram 980. gads {{small|p.m.ē.}}
|      neatkarības_notikums2 = [[Aksumas valsts]]
|        neatkarības_datums2 = apmēram 100. gads {{small|m.ē.}}
|      neatkarības_notikums3 = [[Etiopijas impērija]] (Abesīnija)
|        neatkarības_datums3 = 1137
|      neatkarības_notikums4 = Atjaunota suverenitāte
|        neatkarības_datums4 = 1944
|      neatkarības_notikums5 = Pašreizējā konstitūcija
|        neatkarības_datums5 = 1995. gada augusts
|              platība_rangs = 27.
|                platība_km2 = 1 104 300
|             procenti_ūdens = 0,7
|         iedzīvotāju_skaits = 91 195 675&lt;ref name=CIA&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ethiopia|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html|work=The World Factbook|publisher=CIA|accessdate=18 January 2013|archive-date={{dat|2018|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211140/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html}}&lt;/ref&gt;
|    iedzīvotāju_skaita_gads = 2012
|   iedzīvotāju_skaits_rangs = 13.
|population_census = 93877025
|population_census_year = 2013
|   apdzīvotības_blīvums_km2 = 82,58
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 123.
|               IKP_PPP_gads = 2012
|                    IKP_PPP = $103,1 miljardi &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=The World Factbook|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html|publisher=CIA Factbook|accessdate=20 February 2013|archive-date={{dat|2018|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211140/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html}}&lt;/ref&gt; 
|              IKP_PPP_rangs = 
|         IKP_PPP_per_capita = $1200 &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=CIA The World Factbook|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html|publisher=CIA Factbook|accessdate=20 February 2013|archive-date={{dat|2018|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211140/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html}}&lt;/ref&gt; 
|   IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|GDP_nominal = $40,5 miljardi&lt;ref name=&quot;sudantribune.com&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Ethiopia records double-digit economic growth under GTP|url=http://www.sudantribune.com/spip.php?article45425|accessdate=06 February 2013|newspaper=Sudāna Tribune|date=20 February 2013|archive-date={{dat|2013|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130320020119/http://www.sudantribune.com/spip.php?article45425}}&lt;/ref&gt; 
|GDP_nominal_year = 2012&lt;ref name=&quot;sudantribune.com&quot;/&gt; 
|GDP_nominal_per_capita = $513&lt;ref name=&quot;sudantribune.com&quot;/&gt; 
|                  Gini_gads = 1999&amp;ndash;2000
|Gini_change =  &lt;!--increase/decrease/steady--&gt;
|                       Gini = 30
|Gini_ref = &lt;ref name=UNU&gt;{{tīmekļa atsauce|title=World Income Inequality Database|url=http://www.wider.unu.edu/research/Database/en_GB/wiid/_files/79789834673192984/default/WIID2C.xls|publisher=[http://www.wider.unu.edu/home/en_GB/index/ UNU‐WIDER]|accessdate=18 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120430210618/http://www.wider.unu.edu/research/Database/en_GB/wiid/_files/79789834673192984/default/WIID2C.xls|archivedate={{dat|2012|04|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
|                 Gini_rangs = 
|                   HDI_gads = 2011
|HDI_change = increase &lt;!--increase/decrease/steady--&gt;
|                        HDI = 0,363 &lt;!--number only--&gt;
|                  HDI_rangs = 174.
|HDI_ref = &lt;ref name=HDI&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Summary|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2011_EN_Summary.pdf|work=Human Development Report 2011|publisher=UNDP|accessdate=18 January 2013}}&lt;/ref&gt; 
|FSI = {{nowrap|95,3 {{palielinājās}} 3,4}}
|FSI_year = 2007
|FSI_rank = 18.
|FSI_category = &lt;span style=&quot;color:red;white-space:nowrap;&quot;&gt;Alert&lt;/span&gt;
|                     valūta = [[Etiopijas birs|Birs]]
|               valūtas_kods = ETB
|country_code = ETH
|                 laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]]
|                 utc_offset = +3
|             laika_zona_DST = nav
|             utc_offset_DST = +3
|drives_on = right
|               iso_kods_num = 
|             iso_kods_alfa2 = 
|             iso_kods_alfa3 = 
|             tālsarunu_kods = 251
|                     domēns = [[.et]]
}}
'''Etiopija''' jeb oficiāli '''Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika''' ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]].

Tā ir 27. lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts [[Āfrika|Āfrikā]], 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar [[Eritreja|Eritreju]] ziemeļos, [[Džibutija|Džibutiju]] ziemeļaustrumos, [[Somālija|Somāliju]] austrumos un dienvidaustrumos, [[Kenija|Keniju]] dienvidos, [[Sudāna|Sudānu]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]] rietumos.

Etiopija ir vecākā [[kristietība|kristīgā]] valsts [[Āfrika|Āfrikā]] un viena no vecākajām valstīm pasaulē (aptuveni 60% iedzīvotāju ir kristieši). Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nature.com/news/2005/050214/full/news050214-10.ht |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|11||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250509045123/https://www.nature.com/news/2005/050214/full/news050214-10.ht }}&lt;/ref&gt; Tā bija viena no [[Nāciju Līga]]s loceklēm, pārdzīvoja [[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]] militāru [[okupācija|okupāciju]] no 1936. līdz 1941. gadam, bet netika kolonizēta.

Pēc [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības kara]] [[Eritreja]] 1993. gadā referendumā nobalsoja par atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras.

Etiopija darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās — tā ir viena no pirmajām [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] loceklēm un dibinātājvalstīm un [[Āfrikas savienība]]s dibinātājlocekle, [[BRICS]] locekle.

== Vēsture ==
[[Austrumāfrika]] un Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, kur pirms vairāk nekā 160 000 gadiem radies [[Homo sapiens]].&lt;ref&gt;http://www.nature.com/nature/journal/v423/n6941/full/nature01669.html&lt;/ref&gt; Ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras ziemeļu Etiopijas (Tigrajas) un [[Eritreja]]s teritorijā izveidojās Damotas (D'mt; ደዐመተ) valsts ar galvaspilsētu Jehu. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras šī valsts sabruka un m.ē. 1. gadsimtā tās vietā izveidojās [[Aksumas valsts]] (ap 100—940), kuras austrumu daļa atradās mūsdienu [[Jemena]]s teritorijā. Par Aksumas valsts reliģiju m. ē. 324. gadā kļuva [[kristietība]] un tā bija otrā kristiešu valsts pasaulē aiz [[Armēnija]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://books.google.lv/books?id=3Un6_LGIEyQC&amp;pg=PA171&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false |title=The History of Ethiopia — Saheed A. Adejumobi — Google grâmatas |publisher=Books.google.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}&lt;/ref&gt;

1270. gadā izveidojās [[Etiopijas impērija]], ko dēvēja arī par Abesīniju.
1624. gadā [[jezuīti|jezuītu]] misionāri centās valstī ieviest [[katoļticība|katoļticību]]. Imperators Susenjoss I pārgāja katoļticībā, taču viņa dēls Fasilidess pēc iedzīvotāju sacelšanās atkal pasludināja pareizticību par valsts reliģiju un izraidīja jezuītu misionārus un eiropiešus no Etiopijas.
1889. gadā sāka valdīt imperators Maneliks II, kurš līdz savai nāvei 1913. gadā paplašināja valsts teritoriju līdz tādai, kāda ir mūsdienās, būvēja ceļus, sāka ražot elektroenerģiju, izveidoja skolas, izveidoja nodokļu sistēmu un sāka būvēt jauno Etiopijas galvaspilsētu [[Adisabeba|Adisabebu]].
Etiopijas neatkarību pārtrauca Otrais Itālijas—Etiopijas karš un [[fašisms|fašistiskās]] Itālijas okupācija, kas ilga no 1936. līdz 1941. gadam. Pēc Itālijas iestāšanās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] briti kopā ar Etiopijas cīnītājiem panāca Itālijas karaspēka padzīšanu no Etiopijas, lai gan līdz 1943. gadam notika īslaicīgi Itālijas partizānu uzbrukumi. Tam sekoja pilnīga Etiopijas suverenitātes atzīšana no britu puses.
1942. gada 26. augustā Etiopijā izdeva likumu, kas aizliedz verdzību. 20. gadsimta sākumā no 11 miljoniem iedzīvotāju apmēram četri miljoni bija vergi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://books.google.lv/books?id=Jgm69dJt4DcC&amp;pg=PA219&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false |title=Women and Slavery: Africa, the Indian Ocean world, and the medieval north ... — Gwyn Campbell, Suzanne Miers, Joseph Calder Miller — Google grâmatas |publisher=Books.google.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}&lt;/ref&gt;

1974. gada 12. septembrī marksisma—ļeņinisma atbalstītāji ar [[Padomju Savienība|PSRS]] atbalstu gāza Etiopijas valdību, pagaidu militārā administratīvā padome izveidoja [[komunisms|komunistisku]] valsti, kuru nosauca par Etiopijas Tautas Demokrātisko Republiku. Iedzīvotāji neatbalstīja pastāvošo režīmu, sākās plaša mēroga sacelšanās un cilvēku izbraukšana. [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] laikā 1990. gadā tā pārtrauca atbalstīt Etiopijas komunistu režīmu. 1993. gadā notika referendums, kura laikā tika nobalsots par [[Eritreja]]s atdalīšanos no Etiopijas. No tā laika Etiopijai nav savas jūras robežas.
1994. gadā tika pieņemta Etiopijas [[konstitūcija]] un 1995. gada maijā notika pirmās oficiālās daudzpartiju vēlēšanas.

1998. gada maijā robežu strīds ar Eritreju noveda pie Eritrejas un Etiopijas kara, kas ilga līdz 2000. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/750789.stm |title=AFRICA &amp;#124; Will arms ban slow war? |publisher=BBC News |date=2000-05-18 |accessdate=2015-10-28}}&lt;/ref&gt; Kara sekas joprojām ietekmē Etiopijas ekonomiku.
2011. gada vasarā Etiopija piedzīvoja lielāko sausumu 60 gadu laikā.

2020. gada novembrī Etiopijas ziemeļos sākās [[Tigrajas karš]], kas noslēdzās 2022. gada beigās, bet atjaunojās 2026. gada rudenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cqrmy10jmreko|title=Эфиопия закупила российские истребители и системы ПВО в разгар военных действий в регионе Тыграй|website=BBC News Русская служба|access-date=2026-10-30|date=2026-10-29|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Ethiopia sat.png|left|thumb|250x250px|Etiopijas satelītuzņēmums]]
Etiopija ir pēc platības 27. lielākā valsts pasaulē. Lielākā daļa Etiopijas atrodas [[Āfrikas rags|Āfrikas ragā]], Austrumāfrikā. Etiopijai nav izejas uz jūru vai okeānu. 40% no Etiopijas platības aizņem ganību lauki, 25% meži, 12% aramzemes, 1% ilggadīgi kultūraugi, bet 22% citas zemes.

Kopējā sauszemes robeža ir 5 311 kilometrus gara. Etiopija robežojas ar sešām valstīm. Robežas garums ar [[Sudāna|Sudānu]] — 723 kilometri, [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]] — 883 kilometri, [[Somālija|Somāliju]] — 1 623 kilometri, [[Kenija|Keniju]] — 830 kilometri, [[Eritreja|Eritreju]] — 912 kilometri un [[Džibutija|Džibutiju]] — 337 kilometri.

Etiopijai ir daudzveidīgs reljefs — kalni, tuksnesis, stepe, ielejas un zemienes. Daudzveidīgais reljefs ietekmē katra reģiona klimatu, augsnes un augu daudzveidību. Gar austrumu robežu stiepjas tuksneši, gar dienvidu robežu tropu meži, bet ziemeļu un dienvidaustrumu daļā ir kalnaini apvidi.

Augstākais kalns ir [[Rasdašens|Rasdašena]] kalns, kura augstums sasniedz 4 550 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir 3. augstākais kalns Āfrikā. Zemākais punkts ir [[Afāras ieplaka|Afāras ieplakā]] 125 metrus zem jūras līmeņa.

=== Klimats ===
Augstums un ģeogrāfiskais novietojums rada Etiopijā trīs klimatiskās zonas. Vēsā zona atrodas vairāk nekā 2400 metru augstumā ar vidējo temperatūru 16 °C un vidējo nokrišņu daudzumu no 1270 līdz 1280 milimetriem.
Mērenā zona atrodas kalnos no 1400 līdz 2400 metru augstumam ar vidējo gaisa temperatūru 22 °C un vidējo nokrišņu daudzumu no 510 līdz 1530 milimetriem.
Karstā zona, kurā galvenokārt dominē tropiem raksturīgais klimats ar karstu, mitru laiku, vidējo temperatūru 27 °C un vidējo nokrišņu daudzumu ap 510 milimetriem.
[[Danakila|Denakilas ieplaka]] ir karstākā vieta Etiopijā, tā atrodas 125 metrus zem jūras līmeņa un vidējā temperatūra sasniedz 50 °C.

Vasara ilgst no jūnija līdz augustam, vasarā parasti sākas [[lietus sezona]], kura ilgst no jūnija vidus līdz septembra vidum. Pavasaris ilgst no septembra līdz novembrim, dažkārt tiek saukts arī par ražas sezonu, jo šajā laikā sākas ražas novākšana. Ziema jeb sausuma sezona ilgst no decembra līdz februārim, laika apstākļi lielākoties ir karsti, it īpaši janvārī. Rudens ilgst no marta līdz maijam, dažkārt ar nelieliem nokrišņiem, maijs ir gada karstākais mēnesis.

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Etiopijas administratīvais iedalījums}}
Līdz 1996. gadam Etiopija bija sadalīta 13 provincēs, daudzi no tiem izveidoti jau vēsturiski sadalītās provincēs. Kopš 1995. gada Etiopija ir sadalīta etniskajās pavalstīs un divās pilsētās ar speciālu statusu. Visapdzīvotākais no tiem ir [[Oromija]]s reģions, kurā dzīvo ap 27 miljoniem iedzīvotāju. Reģioni ir sadalīti 62 zonās. Katra zona ir sadalīta vēl mazākos rajonos jeb voredās (kopā 531 voreda). Reģioni ir veidoti pēc etniskās un politiskās piederības.
[[Attēls:Ethiopia, administrative divisions - lv - colored.svg|left|thumb|260x260px|Etiopijas sadalījums reģionos un pilsētās ar speciālu statusu.]]
&lt;table&gt;&lt;td&gt;&lt;ol&gt;
&lt;li&gt; [[Adisabeba|Adisabeba (pilsēta)]]
&lt;li&gt; [[Afāra]]
&lt;li&gt; [[Amhara]]
&lt;li&gt; [[Benišangula Gumiza]]
&lt;li&gt; [[Centrālā Etiopija]]
&lt;li&gt; [[Dienvidetiopija]]
&lt;li&gt; [[Dienvidrietumu Etiopija]]
&lt;/ol&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;ol start=&quot;8&quot;&gt;
&lt;li&gt; [[Dire Dava|Dire Dava (pilsēta)]]
&lt;li&gt; [[Gambela]]
&lt;li&gt; [[Harera]]
&lt;li&gt; [[Oromija]]
&lt;li&gt; [[Somāli]]
&lt;li&gt; [[Sidama]]
&lt;li&gt; [[Tigraja]]
&lt;/ol&gt;&lt;/td&gt;&lt;/table&gt;

== Iedzīvotāji ==
Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 33,5 miljoniem 1983. gadā līdz 91,1 miljonam 2013. gadā. Pašlaik Etiopijai ir viens no augstākajiem iedzīvotāju pieauguma rādītājiem pasaulē. Tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam būs pieaudzis līdz 210 miljoniem. Vidēji gadā iedzīvotāju skaits pieaug ap 2,5%.
[[Attēls:Bet Giyorgis church Lalibela 01.jpg|thumb|270px|Svētā Georga baznīca Lalibelā, kas ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā.]]
Etiopijas populācija ir ļoti daudzveidīga un valsts oficiālā statistika izdala ap 80 tautībām. Lielākās tautas ir oromieši un amhari. Pēc etniskās piederības oromieši ir 33,5%, amhari — 26,9%, [[somālieši]] — 9,2%, tigraji — 6,1%, sidami — 4,0%, guragi — 2,5%, velaiti — 2,3%, [[afāri]] — 1,7%, hediji — 1,7%, gamo — 1,5%, gabri — 1,4%, gedeo — 1,3%, silti — 1,3%, kafičo — 1,2% un citas tautas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csa.gov.et/pdf/Cen2007_firstdraft.pdf|title=Wayback Machine|website=www.csa.gov.et|access-date=2026-01-12}}&lt;/ref&gt;

=== Valodas ===

Etiopijā ir 90 valodas. Lielākā daļa valodu pieder [[Afroaziātu valodas|afroaziātu valodu saimes]] [[Kušītu valodas|kušītu]], [[Semītu valodas|semītu]] un omotu atzariem. Oficiālā valsts valoda ir [[Amharu valoda|amharu]] valoda, bet reģionu oficiālās valodas ir arī [[Tigrinja|tigraju]], [[Oromu valoda|oromo]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Afāru valoda|afāru]] un sidamu valoda. Vispopulārākās svešvalodas ir [[Arābu valoda|arābu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valoda. Angļu valoda ir galvenā svešvaloda skolās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html |title=The World Factbook |publisher=Cia.gov |date= |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2018-12-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211140/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/et.html }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1994. gada datiem, visizplatītākā ir [[Oromu valoda|oromo valoda]], kurā runā ap 33,8% iedzīvotāju. Otra populārākā ir [[amharu valoda]], kurā runā ap 26,9% iedzīvotāju, [[Somāliešu valoda|somāliešu]] — 6,2%, [[Tigrinja|tigraju]] — 5,9%, sidamu — 4%, velajitu — 2,2%, guragu — 2%, [[Afāru valoda|afāru]] — 1,7%, hediju — 1,7%, gamo — 1,5% un citas valodas — 11,7%.

=== Reliģija ===
Saskaņā ar 2007. gada skaitīšanas datiem [[Kristietība|kristieši]] veido 60.9% no valsts iedzīvotājiem ([[Etiopijas Ortodoksālā baznīca|etiopiešu pareizticīgie]] 37,5%, [[Protestantisms|protestanti]] — 20,4%, citi — 3%), [[musulmaņi]] [[Sunnītu islāms|sunnīti]] — 32,5%, tradicionālās ticības — 6,4%. Etiopija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas oficiāli pieņēma kristietību 4. gadsimtā kā valsts galveno reliģiju.
Lielākās kristietības konfesijas Etiopijā ir [[Pareizticība|pareizticīgo baznīca]] un Austrumu pareizticīgā baznīca. Katolisms ir vismazāk izplatītā no lielajām reliģijām Etiopijā, tās sekotāji ir tikai 1% no visiem iedzīvotājiem.

Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir musulmaņi. Islāms Etiopijā ienācis 615. gadā, kad musulmaņu kopienas, lai izvairītos no vajāšanām, apmetās uz dzīvi Aksumas valstī. Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā dzīvo apmēram viens miljons musulmaņu.
Līdz 1980. gadam Etiopijā dzīvoja daudz ebreju, bet vēlāk lielākā daļa ebreju ar Izraēlas valdības atbalstu pārcēlās uz [[Izraēla|Izraēlu]].

== Ekonomika ==
Etiopija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē un otrā apdzīvotākā valsts Āfrikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.ifc.org/wps/wcm/connect/region__ext_content/regions/sub-saharan+africa/news/ethiopia_to_host_world_economic_forum |title=Private Sector Boosts Ethiopia's Growth |language={{en icon}} |publisher=Ifc.org |date= |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924033311/http://www.ifc.org/wps/wcm/connect/region__ext_content/regions/sub-saharan+africa/news/ethiopia_to_host_world_economic_forum |archivedate=2015-09-24 }}&lt;/ref&gt; Tai ir arī piektā lielākā Āfrikas Subsahāras tuksneša reģiona ekonomika, kura ir spējusi piesaistīt investorus no [[Zviedrija]]s, [[Lielbritānija]]s un [[Ķīna]]s laikā, kad citi attīstības tirgi ir zaudējuši savu spožumu.
Etiopijas parāds 2012. gadā sasniedza 44,4% no [[IKP]]. Inflācija 2011. gadā bija 33%.

Valsts ekonomikas pamats ir lauksaimniecība, kas veido 46% no kopējā iekšzemes kopprodukta, kā arī nodrošina darbu vairāk nekā 85% no strādājošajiem iedzīvotājiem. Šo Āfrikas valsti bieži piemeklē sausums, kas ietekmē lauksaimniecību. 5% no nodarbinātajiem strādā rūpniecības nozarē, bet atlikušie 10% — pakalpojumu nozarē.
Galvenā Etiopijas eksporta prece ir [[kafija]], kuru Etiopijā saražo vairāk nekā citās Āfrikas valstīs. Etiopija ir arī desmitā lielākā valsts pasaulē, kas nodarbojas ar mājlopu audzēšanu. Citas galvenās eksporta preces ir [[katas koks]], zelts, ādas izstrādājumi un augu eļļa. Sakarā ar straujo attīstību ziedkopības nozarē Etiopija drīzumā var kļūt par vieno no lielākajām ziedu un augu eksportētājvalstīm pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=264689&amp;area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__business%2F |title=Ethiopia's flower trade in full bloom : Mail &amp; Guardian Online |publisher=Web.archive.org |date=2006-02-25 |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2006-02-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20060225184454/http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=264689&amp;area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__business%2F }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20060821130707/http://www.timelessethiopia.com/foto/index.html Etiopija — foto]
* [https://web.archive.org/web/20131102104423/http://www.beforethey.com/journey/ethiopia Before They Pass Away: Ethiopia]

{{Āfrika}}
{{Padomju impērijas valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āfrikas valstis]]
[[Kategorija:Etiopija| ]]</text>
      <sha1>mifx5gs0nsdu6h1gdtqlv3oahbr6z2l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Pēdējās izmaiņas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>2753</id>
    <revision>
      <id>4541529</id>
      <parentid>4538954</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:42:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5783" sha1="qm93zmh1c7urunrga7t2kkxyfdl37su" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%&quot;&gt;
&lt;!--   P R O C E N T U   J O S L A   --&gt;
&lt;div style=&quot;border:none; background-color:white&quot; align=&quot;left&quot;&gt;
{|style=&quot;width:100%&quot;
|style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%&quot; cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style=&quot;text-align:right;&quot;|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}}
|}&lt;/div&gt;
&lt;!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --&gt;
{| class=&quot;plainlinks&quot; width=&quot;100%&quot; style=&quot;border-collapse: collapse&quot;
&lt;!--   I N F O   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #EFF4FB&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''Informācija''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{flatlist|
* [[Special:Newpages|Jaunās lapas]]
* [[Special:Newimages|Jaunie attēli]]
* [[Special:Log|Pēdējie reģistri]]
* [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] &lt;small&gt;({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})&lt;/small&gt;
* [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]]
* [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]]
* [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]]
* [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]&lt;!-- 
* [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --&gt;
* [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]]
}}
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top;&quot; | {{flatlist|
* {{purge|pārlādēt lapu}}
* [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot]
}}
&lt;!--   V A J A D Z Ī G I E   R A K S T I   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #FAFAF0&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&amp;nbsp;raksti]]''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{vajadzīgie raksti}}
&lt;!--   L A B Ā K I E   R A K S T I   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #EFF4FB&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''Labākie raksti''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{flatlist|
* [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=&lt;!--#FF0090--&gt;}})
* [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=&lt;!-- #FF0090 --&gt;}})
* [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|&lt;!--color=#FF0090--&gt;}})
}}
&lt;!--   K O P I E N A S  P A S Ā K U M I   --&gt;
|- style=&quot;background-color: #FAFAF0&quot;
| style=&quot;text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;&quot; | '''Kopienas&amp;nbsp;pasākumi''':
| style=&quot;vertical-align:top;&quot; colspan=&quot;2&quot; | {{flatlist|
* [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] (&lt;!-- {{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|28. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}} --&gt;)
* [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] &lt;!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --&gt;
* [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]&lt;!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--&gt;
* [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]]
* [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] 
&lt;!-- ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}}  --&gt;
&lt;!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --&gt;
* [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]]
&lt;!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|color=#FF0090}} --&gt;
}}
|}
{| style=&quot;width:100%&quot;
|- style=&quot;background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;&quot;
| {{flatlist|1=
* &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]&lt;/span&gt;
* {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}}
* {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}}
}}
&lt;!--   A K T U A L I T Ā T E S  --&gt;
&lt;!-- --&gt;
|- style=&quot;background-color: #FFB000; text-align:center;&quot;
| {{flatlist|
* [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]]
* [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]]
}}
&lt;!-- --&gt;
|}
&lt;/div&gt;
&lt;!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--&gt;
{{noexternallanglinks}}
[[ar:Special:RecentChanges]]
[[be:Special:RecentChanges]]
[[be-x-old:Special:RecentChanges]]
[[ca:Special:RecentChanges]]
[[cs:Special:RecentChanges]]
[[da:Special:RecentChanges]]
[[de:Special:RecentChanges]]
[[et:Special:RecentChanges]]
[[el:Special:RecentChanges]]
[[en:Special:RecentChanges]]
[[eo:Special:RecentChanges]]
[[es:Special:RecentChanges]]
[[fa:Special:RecentChanges]]
[[fi:Special:RecentChanges]]
[[fr:Special:RecentChanges]]
[[he:Special:RecentChanges]]
[[hu:Special:RecentChanges]]
[[id:Special:RecentChanges]]
[[it:Special:RecentChanges]]
[[ja:Special:RecentChanges]]
[[ko:Special:RecentChanges]]
[[la:Special:RecentChanges]]
[[ltg:Special:RecentChanges]]
[[lt:Special:RecentChanges]]
[[nl:Special:RecentChanges]]
[[no:Special:RecentChanges]]
[[pl:Special:RecentChanges]]
[[pt:Special:RecentChanges]]
[[ro:Special:RecentChanges]]
[[ru:Special:RecentChanges]]
[[sk:Special:RecentChanges]]
[[sr:Special:RecentChanges]]
[[sv:Special:RecentChanges]]
[[tr:Special:RecentChanges]]
[[uk:Special:RecentChanges]]
[[vi:Special:RecentChanges]]
[[zh:Special:RecentChanges]]</text>
      <sha1>qm93zmh1c7urunrga7t2kkxyfdl37su</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3722</id>
    <revision>
      <id>4541092</id>
      <parentid>4540926</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:23:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijā un Rīgā (1867—2000) */ pap</comment>
      <origin>4541092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70890" sha1="keshq4eodgl3ze763o3ar44wweqt3o6" xml:space="preserve">{{Redirect|Latvietis}}
{{Tautas infokaste
| attēls = [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|320px]]
[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]]
| tauta = Latvieši
| skaits = aptuveni 1,5 miljoni
| vieta = {{ubl|
{{LAT}} (1 209 401)&lt;ref name=&quot;data.csb.gov.lv&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0080.px/?rxid=cd ISG08. Latviešu skaits Latvijā un Rīgā gada sākumā (dati par 2011-2017)]{{Novecojusi saite}} apmeklēts 2017. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;
|{{USA}} (91 096)&lt;ref name=&quot;ASV tautas skaitīšanas birojs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 2010. gada dati par ASV dzīvojošo cilvēku izcelsmi |author= ASV tautas skaitīšanas birojs |publisher= American FactFinder |url= http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=ACS_10_SF4_B01003&amp;prodType=table |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|{{GBR}} (39 000)&lt;ref&gt;[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu skaits Īrijā un AK, 3. daļa |publisher= Latvian Abroad |url= http://latvianabroad.blogspot.com/2007/09/latvians-in-ireland-and-uk-numbers-part.html |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|{{IRL}} (20 593)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Nekā personīga pret Lubānu, Latvijas vēstnieku Īrijā vai latviešu biedrībām |author= Sandra Bondarevska |publisher= Baltic Ireland |url= http://baltic-ireland.ie/2014/03/28053/ |accessdate= 2016. gada 7. aprīlī}}&lt;/ref&gt;
}}
{{Collapsible list
|title= Citas valstis
|{{RUS}} (8 516)&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls Iedzīvotāju nacionālais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160229073920/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls |date={{dat|2016|02|29||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls Sadalījums pēc mācētajām valodām (izņemot krievu)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc Iedzīvotāju nacionālā pārliecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116110211/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc |date={{dat|2017|01|16||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;
|{{CAN}} (27 870)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 2006 Census of Canada: Topic-based tabulations {{!}} Ethnic Origin (247), Single and Multiple Ethnic Origin Responses (3) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Metropolitan Areas and Census Agglomerations, 2006 Census - 20% Sample Data |publisher= Statistics Canada |url= http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&amp;APATH=3&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=0&amp;GID=0&amp;GK=0&amp;GRP=1&amp;PID=92333&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971,97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;Temporal=2006&amp;THEME=80&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= |accessdate= 2012. gada 22. jūlijā |archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304111551/http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&amp;APATH=3&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=0&amp;GID=0&amp;GK=0&amp;GRP=1&amp;PID=92333&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971,97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;Temporal=2006&amp;THEME=80&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= }}&lt;/ref&gt;
|{{BRA}} (25 000)&lt;ref&gt;[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Revista Época Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{es ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{NZL}} (20 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu diasporas atbalsta programma 2004 - 2009 |publisher= Latvians Online |url= http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20060220020950/http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |archivedate= {{dat|2006|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|{{AUS}} (18 938)&lt;ref&gt;[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australian Census Analytic Program Australians' Ancestories] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|{{DEU}} (27 752)&lt;ref&gt;[http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml Foreign population by average-age and average duration of residence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222053124/http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml |date={{dat|2012|02|22||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|{{EUR}} — citas dalībvalstis (ap 10 000)
}}
| valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| reliģija = [[luterticība]], [[katoļticība]]
| grupas = [[latgalieši]], [[suiti]], [[kursenieki]]
| radi = [[lietuvieši]], [[prūši]]&lt;!-- latgaliešus šeit nepievienot! --&gt;
}}

'''Latvieši''' ([[Lībiešu valoda|lībiešu]]: ''lețlizt'', [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''latvīši'') ir [[Eiropa]]s valsts [[nācija]] un [[Latvija]]s pamatiedzīvotāji, kas pēc [[2011. gada tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni)&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} tvnet.lv 2012. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt; no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz visiem latviešiem [[dzimtā valoda]] ir pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas piederošā [[latviešu valoda]]. Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Livonija]]s vidus un dienvidu daļā, [[latgaļi]]em saplūstot ar citiem [[balti|baltu]] [[etnoss|etnosiem]] ([[zemgaļi]]em, [[sēļi]]em un [[kurši]]em), kā arī [[Baltijas somi]]em ([[lībieši]]em un [[vendi (Livonija)|vendiem]]). Plašākā nozīmē pie latviešu politiskās nācijas pieder arī citas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņi. Tiek lēsts, ka gandrīz 300 tūkstoši jeb aptuveni piektā daļa etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Kanāda|Kanādā]].

== Nosaukuma izcelsme ==

Vārds „latvietis” kļuva izplatīts [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], izspiežot no aprites jau vismaz kopš [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sastopamo apzīmējumu „latvis” ({{val|la|Lotavis}}),&lt;ref name=&quot;Moscovia&quot;&gt;[https://books.google.it/books?id=z805AAAAcAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Moscovia''] [[Antonijs Posevino]], 1586 {{latīniski}}&lt;/ref&gt; ko vēlāk no dzejas atkal ieviesa latviešu literārās valodas aktīvajā vārdu krājumā, lielākoties kā apzīmējumu senlatviešiem. Vārds „latvietis” darināts no vārda „latvis”, pievienojot tam [[galotne|izskaņu]] „-ietis”. Vārda „latvis” izcelsme ir senāka un neskaidrāka. Iespējams, tas radies no senākām vārda formām ''*latuvis'' vai ''*latavis'', kas savukārt atvasinātas no [[īpašvārds|īpašvārdiem]] ''*Latuva'' vai ''*Latava'' (salīdzinājumā ar mūsdienu upju nosaukumiem [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Latavà'', ''Latuvà'', kā arī ''Lãtupis''). Arī vārdā „latgalis” esošā [[sakne]] „lat-”, iespējams, cēlusies no kādas vecas upes ''*Latas'' nosaukuma, kura izcelsme varētu būt meklējama [[baltu pirmvaloda]]s saknē „lat-”, kas savukārt nākušas no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s ''*lat-'', ''*let-'', ''*lot-'' ('tecēt'). Vārdi ar līdzīgu sakni sastopami arī citās valodās, piemēram, [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] λάταξ (''látaks'' — 'pile'), [[senīru valoda|senīru]] ''laith'' ('šķidrums, purvs'), (&lt; ''*lati''), ''lathach'' ('nogulumi, dubļi') (&lt; ''*latàkā''), [[Senskandināvu valoda|sennorvēģu]] ''leþja'' ('māls; atliekas, gļotas') un [[vecaugšvācu valoda|vecaugšvācu]] ''letto'' ('māls'). No vārda „latvis” cēlies arī latviešu tautas nosaukums citās valodās, piemēram, [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''lãtvis'', [[krievu valoda|krievu]] латыш, [[poļu valoda|poļu]] ''lotysz'', [[vācu valoda|vācu]] ''Lette'', [[angļu valoda|angļu]] ''Lett'', [[igauņu valoda|igauņu]] ''läti'' un [[somu valoda|somu]] ''lätti''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Vēsturiskā izcelsme 13.—16. gadsimtā ===
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250 px|right|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
Sākotnēji [[Krusta kari|krustneši]] par „latvjiem” lībiešu valodas ietekmē sauca vienīgi lībiešu kaimiņu cilti [[letgaļi|letgaļus]] ({{val|liv|lett}}, {{val|et|läti}}; {{val|la|Lethi}}, {{val|de|die Letten}}). [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā kristītie letgaļi bija uzticami krustnešu sabiedrotie, tādēļ viņu valoda kļuva par starptautu saziņas valodu (''[[lingua franca]]'') mūsdienu Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Livonijas Indriķa chronika vidus laiku gara gaismā |author=Vilis Biļķins |authorlink=Vilis Biļķins |year=1931 |publisher=Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs |location=Rīga |page=109}}&lt;/ref&gt; Tā [[Indriķa hronika]]s 1206. gada notikumu aprakstā minēts, ka „letiem jeb letgaļiem, kas gan vēl bija pagāni, kristiešu dzīves veids bija pa prātam (''vitam christianorum approbantes'')” un „viņus arī ar krievu dāvanām nevarēja piedabūt, lai vāciešiem nodara ļaunu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika X, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate= {{dat|2013|05|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]] legāts [[Vilhelms no Modenas]] 1225. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] sapulcējušos latviešus un [[Vendi (Livonija)|vendus]] „uzslavēja par to uzticību un nelokāmību, jo tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristības sakramentus kā [[līvi]] un [[igauņi]]; viņš uzteica letu pazemību un pacietību, kuri Kunga [[Jēzus Kristus]] vārdu bija priecīgi nesuši pie igauņiem un citām pagāntautām un daudzus savas tautas piederīgos, kas tikuši nogalināti tās pašas kristīgās ticības dēļ, aizsūtījuši uz mocekļu saimi”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika XXIX, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate= {{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Senlatviesi, voldemars vimba.jpg|220px|thumb|left|[[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1930. gada glezna „Senlatvieši”]]
Latviešu etnoģenēzē būtiska loma bija kara un bada gadu izraisītajai iedzīvotāju izceļošanai. Kopumā [[Livonija]]s periods uzskatāms par labvēlīgu posmu latviešu tautas attīstībā. Ja [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, tad [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. Tā kā par vienu tautu šajā laikā runāt nevar, literatūrā tiek lietots visām šīm maztautām kopīgs apzīmējums „senlatvieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Senlatvieši |url=https://tezaurs.lv/senlatvie%C5%A1i |publisher=Tēzaurs |accessdate=2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Senākais iespiestais teksts latviešu valodā ir 1507. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] iespiestā t.s. Gisberta tēvreize.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |title=Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. - 1631. gads |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219044251/http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |archivedate={{dat|2011|12|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Lībeka]]s Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka jau [[Mārtiņš Luters|Lutera]] dzīves laikā Rīgas latviešu draudze lietojusi 1525. gadā latviski pārtulkoto luterāņu [[katehisms|katķismu]], bet tas nav saglabājies. [[Simons Grūnavs|Simona Grūnava]] „Prūšu hronikā” (1526) atrodama tēvreize, kas visticamāk rakstīta [[Kuršu valoda|kuršu valodā]].&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. — 105., 111. lpp.&lt;/ref&gt;
Pirmā rakstos pieminētā latviešu skola 16. gadsimta otrajā pusē Rīgā bija [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcas]] skola, kas no gadsimta beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā.

[[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|220px|[[Dainas|Latviešu tautasdziesmas]] „Mana balta māmulīt” pieraksts no [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdriha Mēnija]] ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]]
Pirmais plaši zināmais rakstu piemineklis kopīgas latviešu valodas esamībai ir ceļojošā literāta [[Johans Hāzentēters|Hāzentētera]] (''Hasentödter'') Rīgas apkaimēs pierakstītā [[tēvreize]], kas [[1550]]. gadā publicēta [[Sebastiāns Minsters|Sebastiāna Minstera]] „Kosmogrāfijā” Bāzelē&lt;ref&gt;Kārlis Draviņš. Das Hasentotersche lettische Vaterunser. — Studi Baltici, N. S., 1952, vol. 1 (9), с. 211—230&lt;/ref&gt;:

{{citāts|
{{columns  |width=400px
|col1=
&lt;blockquote&gt;
&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;small&gt;''Taves mus kas tu es ekschan bebbessie''&lt;br /&gt;
''Schwetits tows waarz''&lt;br /&gt;
''enack mums towe warstibe''&lt;br /&gt;
''tows praats bus ka ekschan Debbes''&lt;br /&gt;
''ta wursan semmes. Musse benische Manse buth mums schodeen''&lt;br /&gt;
''pammate mums muse grake ka mes pammat muse parrabucken''&lt;br /&gt;
''Ne webbe mums loune babeckle''&lt;br /&gt;
''pett passarge mums nu wusse loune Amen''&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |title=Blese E. Latviešu literatūras vēsture. Vidējais un vecākais posms. No XVI gs. vidus līdz XIX gs. vidum. Gaismas pils, 1947. |access-date={{dat|2012|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120401031129/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |archivedate={{dat|2012|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;/blockquote&gt;
|col2=
&lt;blockquote&gt;
&lt;small&gt;Oriģinālā latviešu tēvreize varēja būt skanējusi šādi:{{nepieciešama atsauce}}&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

„Tāvs mūs, kas tu esi iekšā debesī,&lt;br /&gt;
švētīts tovs vārds,&lt;br /&gt;
ienāk mums tove valstībe&lt;br /&gt;
tovs prāts būs kā iekšā Debess&lt;br /&gt;
tā virsam zemes. Mūsu dienišķo Maizi dod mums šodien&lt;br /&gt;
pamet mums mūsu grēku kā mēs pamet mūsu parādukiem&lt;br /&gt;
Neved mūs ļaunā badeklē (=badīgumā)&lt;br /&gt;
bet pasargā mūs no visa ļauna Āmen.”&lt;/small&gt;
&lt;/blockquote&gt;}}}}

[[1584]]. gada burvestību apsūdzībā Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pierakstā bija publicēta kāda [[latviešu tautasdziesma]],&lt;ref&gt;Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 164 lpp.&lt;/ref&gt; bet [[1632]]./[[1635]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi” (''Syntagma de origine Livonorum''), kurā latviešu tautasdziesma „Mana balta māmulīt” bija iespiesta ar visām notīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/1632_lv.html |title=Fredericus Menius. ''Syntagma de origine Livonorum'' |access-date={{dat|2013|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221343/http://www.lfk.lv/1632_lv.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Tautiskās identitātes un rakstības izveidošanās 16.—18. gadsimtā ===
[[Attēls:LivoniaCitznsCmmnrs.png|thumb|220px|[[Livonija]]s sieviešu tērpi 16. gadsimtā. Pamanāma pilsētnieku (augšējā panelī) un laucinieku tērpu (apakšējā panelī) savstarpējā ietekmēšanās ([[Ābrams de Bruins]], 1577)]]
[[Attēls:Kurzemes latvieši 1747.jpg|thumb|220px|Kurzemes latviešu pāris (no 1747. gada kartes vinjetes)]] 
Lielo karu dēļ 16.—17. gadsimtā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm, ap 1700. gadu Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] — 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] — 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] — 103 000),&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.&lt;/ref&gt; no kuriem absolūtais vairākums bija latvieši. Kurzemes mācītājs [[Pauls Einhorns]] savos darbos ''Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae'' (1636) un ''[[Historia Lettica]]'' („Latviešu vēsture”) (1649) ar vārdu ''gentis Lettica'' jau apzīmēja visus Kurzemē, Zemgalē, [[Sēlija|Sēlijā]], Vidzemē un Latgalē dzīvojošos zemniekus kā „latviešu nāciju” (''Lettische Nation'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu valodas saknes |publisher=Latviešu valodas aģentūra |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#1 |accessdate=2012. gada 27. jūlijā |archive-date={{dat|2013|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 }}&lt;/ref&gt; Latviešu tautas konsolidēšanos būtiski ietekmēja Kokneses prāvesta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] veiktie [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] ([[1685]]), [[Vecā Derība|Vecās Derības]] ([[1689]]) un Lutera mazā katehisma ([[1699]])&lt;ref&gt;''Swehta Behrnu Mahziba ta deewa kalpa Luterus, ar dauds Jautaschanahm un atbildeschanahm teem Wid-Semmes Latweescheem par labbu wairota im isspohschata''. Rīga, 1699. un 1700.&lt;/ref&gt; tulkojumi latviešu valodā.

1692. gadā vācu dabaspētnieku akadēmija &quot;[[Leopoldina]]&quot; publicēja [[Rozins Lentilijs|Lentilija]] apcerējumu par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s ģeogrāfiju un etnogrāfiju &quot;[[Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]]&quot; ({{val|la|Curlandiae quedam notabilia}}). Tajā atrodams šāds latviešu apraksts:&lt;ref&gt;[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]{{Novecojusi saite}} latviskais tulkojums ar [[Tentelis|A. Tenteļa]] ievadu no LU rakstu XI sējuma 1924. gadā 31.—73. lpp.&lt;/ref&gt;

{{citāts|&lt;small&gt;Kamēr viņi strādā, tie nepārtraukti dzied un tiem ir paradums garāmgājējus no galvas līdz kājām apdziedāt ar turpat uz vietas izdomātu dziesmu. Viņu valodu, kura aiz vietas dažādības ir dažāda, tā jūrmalas iedzīvotāji lieto igauņu, citi atkal citu, sauc par latviešu un lai gan viņu skaita par loti barbarisku un tai nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu un runā viņu arī noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā, tā tad ļoti šaurās robežās, tomēr apbrīnojami, cik piemērotas regulas viņu saista un cik reti viņā atronamas nepareizības. [..] Viņu apģērbs ir diezgan neparasts un daudz dažādāks nekā citā kādā Eiropas novadā. Tai ziņā abēju dzimuma latvieši dara vienādi, ka valkā no lūkiem pītus apavus, kurus sauc par pastalām. Sievietēm gandrīz visā Kurzemē ir tas kopējs, ka viņas nes platas misiņa jostas ar 3 vai 4 rindām baltu, gludu akmentiņu, kurus sauc par čūsku galvām un atrod gar jūrmalu; citas apmet ap pleciem baltu villaini, saspraustu uz krūtīm ar platu, apaļu alvas vai misiņa ripiņu, ko sauc par brēci; villaines galos skan zvārgulīši, tā ka viņu tuvošanos jau iztālēm dzird. Tikdaudz par latviešu raksturu, valodu un apģērbu.[..] Kas vēl atliekas teikt, ir tas, ka kurzemnieki ļoti reti iet kājām, ari zemnieki vai nu jāj vai brauc ratos, kurus paši prot izgatavot tīri no koka, tā ka pie visiem ratiem kopā ar riteņiem neatrasi ne drusciņas dzelzs, vai ziemas laikā brauc kamanās. Arī tie, kas dzīvo pilsētās un baznīcai kaimiņos, tomēr labāk vēlas turp braukt, nekā iet kājām. No dabas viņi ir stipri, muskuļaini un veselīga izskata, taču drusku aukstas sirds.&lt;/small&gt;}}

Milzīgus iedzīvotāju dzīvā spēka zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Izmirušo novadu iedzīvotāju atjaunošanās notika gan [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan migrācijas rezultātā. Piemēram, grāfs [[Šeremetjevs]] savās [[Vecpiebalgas novads|Piebalgas novada]] [[muiža|muižās]] nometinājis demobilizētos [[krievi|krievu]] karavīrus, bet Mežotnes muižā 1738. gadā nometināti [[tatāri|tatāru]] gūstekņi. Pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] rīkojuma 1766.—1769. gadā Vidzemē [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]] nometināja 320 [[vācieši|vācu]] zemniekus ar ģimenēm. Latgalē ieceļoja krievu un [[baltkrievi|baltkrievu]] zemnieki. Lielākā daļa šo ieceļotāju turpmākajos gadsimtos pārlatviskojās, vienīgi pierobežas rajonos Latgalē, Sēlijā un Kurzemē izveidojās stabilas krievu, baltkrievu, [[lietuvieši|lietuviešu]] un vācu kolonijas. Šajā laikā pārlatviskojās vai pārvācojās lielākā daļa līvu. Sākot no 1729. gada, spēcīgu grūdienu latviešu tautiskās pašapziņas un garīguma attīstībā deva Vidzemes [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] kustība, kas tiek uzskatīta par latviešu pirmo tautisko atmodu.&lt;ref&gt;[http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē &quot;Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005.&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Pirmo latviešu valodā rakstīto vēstures apcerējumu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” 1753. gadā publicēja Vidzemes luterāņu mācītājs [[Blaufūss]].

Izglītotākie un spējīgākie zemnieki, kuriem radās iespēja pamest [[zemkopība|zemkopību]] un pārcelties uz dzīvi pilsētās, pārvācojās. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] mijā Rīgā dzīvoja apmēram 10 000 latviešu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rīgas iedzīvotāji feodālisma perioda beigās |author=Rita Brambe |year=1982 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=88. 129}}&lt;/ref&gt; Sargājot viduslaikos iegūtās  īpašās korporatīvās privilēģijas nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, Rīgas rāte nepielaida šai jomā no laukiem ieceļojušos latviešus, taču preču pārvadāšana, šķirošana, svēršana, uzglabāšana bija latviešu kompetencē. Šajā laukā darbojās ap 400 ģimeņu pārstāvji, kas bija organizēti [[tirdzniecība]]s palīgamatos, kuriem vienīgajiem bija tiesības veikt minētos tirdzniecības palīgdarbus.&lt;ref&gt;Melita Svarāne [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē]{{Novecojusi saite}} &quot;Latvijas Arhīvi&quot; 2001.3., 36. lpp.&lt;/ref&gt;

[[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju ietekmē palielinājās interese par latviešu vēsturi, kas reizumis tika idealizēta. [[Garlībs Merķelis]] savā 1799. gadā izdotajā darbā „Vidzemes senatne” par „veco latviešu” izskatu [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] rakstīja šādi&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm#1.2.2 Latviešu apgaismība, apģērbs un veselība] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;:

{{citāts|&lt;small&gt;Vecie latvieši bij lieli augumā, viņiem bij stiprs miesas sastāvs, sārtbrūna seja krāsa, zilas acis, gludi brūni mati, kuŗi nokārās zemu uz viņu pleciem, viņi audzēja bārdu, cik gaŗa tā auga: viņiem tā bij, kā vēl tagad pie daudz zemākām krievu šķirām, vīrišķības un piedzīvojumu zīme, un uz tās viņi lika lielu svaru.&lt;/small&gt;}}
1800. gadā kopējais iedzīvotāju skaits sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.-1934.&lt;/ref&gt; Vienotas literārās latviešu valodas (par pamatu ņemot Vidzemes izloksnes) tapšanas pamatus lika [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), kura kapakmeni Sunākstes kapos rotā uzraksts „Latwis”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu) |publisher= Letonika.lv |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&amp;id=2626288 |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viņš savos sacerējumos jau kopš 1754. gada lietoja apzīmējumu „Latweeschi”. Ārpus Livonijas „latvieši” kā tautības apzīmējums pirmo reizi parādījās tikai [[Leipciga|Leipcigā]] izdotajā [[1790]]. gada Hībnera „Leksikonā”.&lt;ref&gt;Reales Staats- und Zeitungs-Lexicon: ...; Nebst einem zweyfachen Register und Vorrede Herrn Johann Hübners, Rectoris des Fürstl. Gymnasii zu Merseburg.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Aizkraukles latvieši tautastērpos 1842.jpg|thumb|220px|Aizkraukles latvieši tautastērpos ([[Frīdrihs Krūze]], 1842)]]
Sadzīvē ar vārdu „latvieši” šajā laikā apzīmēja nevis tautību, bet gan piederību zemnieku šķirai, neatkarīgi no mājās lietotās valodas — „latvietis” nozīmēja to pašu ko „[[zemnieks]]”.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 |author=Artūrs Boruks |year=1995 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=9984596680 |page=400 |access-date={{dat|2022|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Kurzemes jaunava (1600).jpg|Kurzemes jaunava (''Virgo Churland'', attēls, tapis pirms 1600. gada)
Peasants-speading-hay-for-drying-by-Brotze.jpg|Latviešu zemnieku pāris 18.—19. gadsimtā klāj sienu kaltēšanai (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] albuma ''Monumente'')
Rūjienas draudzes novada iedzīvotāji Broce 1800.jpg|[[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novada]] iedzīvotāji (Broce, ap 1800)
A peasant from Sausnēja in Kalsnava parish and his son-by-Brotze.jpg|[[Kalsnavas draudzes novads|Kalsnavas draudzes novada]] [[Sausnējas muiža]]s zemnieks ar dēlu (Broce)
&lt;/gallery&gt;

=== Nācijas veidošanās 19. gadsimtā ===
[[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|left|280px|1859. gada „Latviešu zemes karte” ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]]
[[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|130px|thumb|right|[[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības galvenais dalībnieks — [[Krišjānis Valdemārs]]]]
Situācija krasi mainījās pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[1817]]. gadā [[Kurzemes guberņa]]s un [[1819]]. gadā [[Vidzemes guberņa]]s teritorijā, īpaši pēc [[Zemes reforma Baltijas guberņās|zemes reformas]], ar kurām Kurzemē [[1867]]. gadā, bet Vidzemē 1868. gadā ar likumu aizliedza klaušas. [[1856]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] studējošie latvieši, tai skaitā [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un [[Juris Alunāns]] nodibināja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību, kas aizsāka [[Pirmā atmoda|latviešu tautas pirmo atmodu]]. Jaunlatviešu galvenais darbības lauks bija publicistika, Krišjāņa Valdemāra Pēterburgā izdotajām „[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīzēm]]” bija liela loma latviešu valodas attīstībā un nācijas vienošanā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120716212109/http://www.liis.lv/latval/literval/lit18.htm Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; No [[Rietumeiropa]]s ienāca literatūra, kas izplatīja modernā [[Nacionālisms|nacionālisma]] idejas. Tās aizrāva daudzus latviešus. Izveidojās turīgo latviešu lauksaimnieku slānis, kuru pēcnācēji ieguva labu izglītību, daļai saglabājot latvisko identitāti. Līdz ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēku]] brīvlaišanu pastiprinājās iedzīvotāju migrācija, nostiprinājās kopīga latviešu valoda, literatūra, kopēja pārnovadu kultūra. Daļa latviešu labākas dzīves meklējumos šajā laikā atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un citās [[Krievija]]s guberņās. Līdz 1914. gadam Krievijā izveidojās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.&lt;ref&gt;[http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021443/http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}. [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskā bibliotēka.&lt;/ref&gt;

Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''&lt;/ref&gt; Pirmo reizi vēsturē latviešu kultūrā izveidojās pilsētnieciskais dzīvesveids ar plašu pasaules redzējumu&lt;!-- vajag precizēt, ko var saprast ar „plašu pasaules redzējumu” --&gt;. Sociāldemokrātiski orientētā [[Jaunā strāva]] ar savu laikrakstu „[[Dienas Lapa]]” sekmēja sabiedriskās pašapziņas veidošanos un sieviešu [[emancipācija|emancipāciju]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 |author       = Iveta Tunne
 |year         = 2005. gada 10. septembris
 |title        = Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā „Dienas Lapa”
 |journal      = „Latvijas Arhīvi”
 |issue        = 4
 |url          = http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf
 |access-date  = 2011. gada 10. Aprīlis
 |archive-url  = https://web.archive.org/web/20150923174643/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf
 |archive-date = 2015. gada 23. Septembris
}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Valsts veidošanās 20. gadsimtā ===

[[Attēls:Brīvības piemineklis-1905 gads.png|left|thumb|220px|[[1905. gada revolūcija]] — cilnis [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklī]]]]
Latviešu politiskās nācijas tapšanu ļoti ietekmēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]] un turpmākie saimnieciskā uzplaukuma gadi, kad latvieši, līdztekus baltvāciešiem un krieviem, dalīja saimniecisko un politisko varu Vidzemes un Kurzemes guberņās.

[[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās trimdā uz Krieviju 1915. gadā radīja nopietnus draudus latviešu nācijas tālākai pastāvēšanai. [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100,&lt;ref&gt;[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110414165138/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2011|04|14||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; tātad bojā gājušo vai Latviju pametušo iedzīvotāju skaits bija gandrīz 1 miljons. Kara izraisītais posts un slimības, kā arī sekojošās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņas]] un kreisi orientēto latviešu izceļošana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī latviešu skaits atkal strauji pieauga.
[[Attēls:Latvijas Republikas proklamesana 1918.jpg|thumb|250px|[[Latvijas valsts pasludināšana]] 1918. gada 18. novembrī]]
Līdz 1925. gadam no bēgļu gaitām atgriezās 218 000 iedzīvotāju,&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; no kuriem lielākā daļa bija latvieši. Krievijā palikušie latvieši spēja izveidot aktīvu [[Krievijas latvieši|diasporu]] un daudzi no viņiem ieņēma augstus amatus PSRS pārvaldes struktūrās, tomēr 1937. un 1938. gadā daļu no viņiem [[NKVD]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|„Latviešu operācijā”]] sodīja ar nāvi, pamatojoties uz apsūdzībām par piedalīšanos „Latviešu fašistu organizācijā RKKA” un vadoties no t.s. „Latviešu sarakstiem”. 1926. gada tautas skaitīšanā PSRS bija saskaitīti 151 410 latvieši, bet 1939. gada tautas skaitīšanā — 128 345 latvieši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Padomju Savienībā — komunistiskā genocīda upuri |author= Aivars Bieka |url= http://lpra.vip.lv/beika99.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

Liela nozīme latviešu nācijas tālākā attīstībā bija [[Latgale]]s atkalapvienošanās ar pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām 1917.—1920. gadā. Latgaliešu laukstrādnieki pārceļoja uz pārējo Latvijas daļu, saimnieciskā uzplaukuma periodā pēc 1935. gada valstī ieradās arī vismaz 5 tūkstoši laukstrādnieku no [[Polija]]s un [[Lietuva]]s, no kuriem daļa apmetās uz pastāvīgu dzīvi un strauji pārlatviskojās. Tomēr šajā laika posmā bija arī nozīmīgi Latvijas iedzīvotāju zaudējumi.
[[Attēls:Deportacija Latvija 1941 1.jpg|thumb|220px|Vilciena vagoni ar deportējamiem 1941. gada 14. jūnijā]]
Aptuveni 20—30 tūkstoši latviešu šajā laikā reliģisku apsvērumu dēļ emigrēja uz [[Brazīlija|Brazīliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Brazīlijā |publisher= Latvijas Universitātes akadēmiskā bibliotēka |url= https://www.acadlib.lu.lv/site/arc/latviesi_Brazilija/brazilija.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Baltvāciešu iekļaušanos latviešu nācijā pārtrauca 1939.—1940. gada piespiedu izceļošana uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem, kopējais izceļotāju skaits bija 66 000. Savukārt lielu daļu no [[Latvijas ebreji]]em iznīcināja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā.&lt;ref&gt;[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana nopietni iedragāja latviešu tautas attīstību. Liela daļa latviešu gāja bojā karadarbības dēļ vai arī pameta valsti 1944.—1945. gadā (ap 250 000), izveidojot spēcīgu [[Trimdas latvieši|diasporu]]. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju masveida deportācijas 1941. gadā]] (15 000 cilvēku) un 1949. gadā (53 000 cilvēku) un vienotas padomju tautas ([[pārkrievošana]]s) doktrīna iedragāja latviešu tautisko identitāti. Latvijā līdz 1959. gadam uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 kolonistu no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52% 1980. gadu beigās.&lt;ref&gt;[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} Demogrāfijas centrs&lt;/ref&gt; 1989. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]] un [[Igaunijas PSR]] Tautas frontes organizēja [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]] — demonstrācija pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tā sekām. 1990. gada [[18. marts|18. martā]] notika pirmās daļēji demokrātiskās [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]. [[4. maijs|4. maijā]] LPSR AP deklarēja [[Latvijas Republika]]s atjaunošanu. Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Neatkarības atgūšana 1990.—1991. gadā atjaunoja latviešu valodas un kultūras dominējošo stāvokli, tomēr kā viens no svarīgākajiem tālākās valstsnācijas attīstības uzdevumiem tika pasludināta cittautiešu integrācija un iekļaušanās kopējā [[Eiropa]]s kultūras un ekonomikas telpā.

== Skaita izmaiņas ==

=== Latvijā (kopš 1979. gada) ===
{|
|-
| valign=&quot;top&quot; |

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:75%;&quot;
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__dzimst/IDG120.px/table/tableViewLayout1/ IDG120. Dzīvi dzimušie pēc tautības]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ IMG050. Mirušie pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722072118/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
|-
| 1979
| align=&quot;right&quot; | 1 344 105
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot;|
|-
| 1980
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 17 918
| align=&quot;right&quot; | 20 107
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot;| -2189
|-
| 1985
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 20 354
| align=&quot;right&quot; | 20 537
| align=&quot;right&quot;  style=&quot;color: red&quot;| -183
|-
| 1986
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 613
| align=&quot;right&quot; | 18 682
| align=&quot;right&quot;  style=&quot;color: green&quot;| 2931
|-
| 1987
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 617
| align=&quot;right&quot; | 19 448
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2169
|-
| 1988
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 354
| align=&quot;right&quot; | 18 962
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2392
|-
| 1989
| align=&quot;right&quot; | 1 387 757
| align=&quot;right&quot; | 20 964
| align=&quot;right&quot; | 18 784
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2180
|-
| 1990
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 438
| align=&quot;right&quot; | 19 892
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 1546
 
|-									
| 1991
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 20 107
| align=&quot;right&quot; | 19 797
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 310
|-
| 1992
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 19 418
| align=&quot;right&quot; | 20 002
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -584
|-
| 1993
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 17 256
| align=&quot;right&quot; | 21 685
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4429
|-
| 1994
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 15 729
| align=&quot;right&quot; | 22 683
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6954
|-
| 1995
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 13 763
| align=&quot;right&quot; | 21 493
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7730
|-
| 1996
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 542
| align=&quot;right&quot; | 19 160
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6618
 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:75%;&quot;
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
|-
| 1997
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 11 991
| align=&quot;right&quot; | 18 752
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6761
|-
| 1998
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 11 563
| align=&quot;right&quot; | 19 129
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7566
|-
| 1999
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 159
| align=&quot;right&quot; | 18 256
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6097
|-
| 2000
| align=&quot;right&quot; | 1 370 703
| align=&quot;right&quot; | 12 831
| align=&quot;right&quot; | 17 648
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4817
|-
| 2001
| align=&quot;right&quot; | 1 368 994
| align=&quot;right&quot; | 12 525
| align=&quot;right&quot; | 17 932
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5407
|-
| 2002
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 793
| align=&quot;right&quot; | 17 866
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5072
 
|-
| 2003
| align=&quot;right&quot; | 1 362 666
| align=&quot;right&quot; | 13 594
| align=&quot;right&quot; | 17 777
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4183
|-
| 2004
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 13 202
| align=&quot;right&quot; | 17 632
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4430
|-
| 2005
| align=&quot;right&quot; | 1 357 099
| align=&quot;right&quot; | 14 635
| align=&quot;right&quot; | 17 713
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3078
|-
| 2006
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 14 837
| align=&quot;right&quot; | 17 864
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3027
|-
| 2007
| align=&quot;right&quot; | 1 346 686
| align=&quot;right&quot; | 15 465
| align=&quot;right&quot; | 18 203
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2738
|-
| 2008
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 15 856
| align=&quot;right&quot; | 17 125
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1269
|-
| 2009
| align=&quot;right&quot; | 1 340 143
| align=&quot;right&quot; | 14 267
| align=&quot;right&quot; | 16 576
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2309

|-
| 2010
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 616
| align=&quot;right&quot; | 16 486
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3870

|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:66%;&quot;
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Imigrējušo skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceN&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ IBG041. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200724022015/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ |date={{dat|2020|07|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Emigrējušo skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceN&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Migrācijas saldo
|-
| 2011
| align=&quot;right&quot; | 1 255 785
| align=&quot;right&quot; | 12 020
| align=&quot;right&quot; | 15 763
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3743
| align=&quot;right&quot; | 4965
| align=&quot;right&quot; | 11 823
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6858
|-
| 2012
| align=&quot;right&quot; | 1 245 246
| align=&quot;right&quot; | 12 862
| align=&quot;right&quot; | 15 860
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2998
| align=&quot;right&quot; | 6280
| align=&quot;right&quot; | 11 106
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4826
|-
| 2013
| align=&quot;right&quot; | 1 237 463
| align=&quot;right&quot; | 14 936
| align=&quot;right&quot; | 15 766
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -830
| align=&quot;right&quot; | 3080
| align=&quot;right&quot; | 10 794
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7717
|-
| 2014
| align=&quot;right&quot; | 1 229 067
| align=&quot;right&quot; | 15 837
| align=&quot;right&quot; | 15 597
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 240
| align=&quot;right&quot; | 3882
| align=&quot;right&quot; | 9655
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5773
|-
| 2015
| align=&quot;right&quot; | 1 223 650
| align=&quot;right&quot; | 15 830
| align=&quot;right&quot; | 15 763
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 67
| align=&quot;right&quot; | 3012
| align=&quot;right&quot; | 10 319
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7307
|-
| 2016
| align=&quot;right&quot; | 1 216 443
| align=&quot;right&quot; | 16 065
| align=&quot;right&quot; | 15 906
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 159
| align=&quot;right&quot; | 3081
| align=&quot;right&quot; | 10 379
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7298
|-
| 2017
| align=&quot;right&quot; | 1 209 401
| align=&quot;right&quot; | 15 524
| align=&quot;right&quot; | 15 924
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -400
| align=&quot;right&quot; | 3039
| align=&quot;right&quot; | 9381
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6342
|-
| 2018
| align=&quot;right&quot; | 1 202 781
| align=&quot;right&quot; | 14 351
| align=&quot;right&quot; | 16 014
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1663
| align=&quot;right&quot; | 2888
| align=&quot;right&quot; | 7538
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4650
|-
| 2019
| align=&quot;right&quot; | 1 196 578
| align=&quot;right&quot; | 14 247
| align=&quot;right&quot; | 15 619
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1372
| align=&quot;right&quot; | 3078
| align=&quot;right&quot; | 6073
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2995
|-
| 2020
| align=&quot;right&quot; | 1 192 333
| align=&quot;right&quot; | 13 416
| align=&quot;right&quot; | 16 019
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2603
| align=&quot;right&quot; | 2849
| align=&quot;right&quot; | 4820
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1971
|-
| 2021
| align=&quot;right&quot; | 1 187 891
| align=&quot;right&quot; | 13 599
| align=&quot;right&quot; | 18 883
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5284
| align=&quot;right&quot; | 4069
| align=&quot;right&quot; | 5389
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1320
|-
| 2022
| align=&quot;right&quot; | 1 181 534
| align=&quot;right&quot; | 12 398
| align=&quot;right&quot; | 16 859
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4461 
| align=&quot;right&quot; | 5214
| align=&quot;right&quot; | 6584
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1370
|-
| 2023
| align=&quot;right&quot; | 1 175 902&lt;br&gt;(1 189 952)&lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt;
| align=&quot;right&quot; | 11 407
| align=&quot;right&quot; | 15 662
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4255
| align=&quot;right&quot; | 5857
| align=&quot;right&quot; | 5432
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 425
|-
| 2024
| align=&quot;right&quot; | 1 171 070&lt;br&gt;(1 186 337) &lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10 182
| align=&quot;right&quot; | 14 904
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4722
| align=&quot;right&quot; | 5390
| align=&quot;right&quot; | 5364
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 26
|-
| 2025
| align=&quot;right&quot; | 1 182 008
| align=&quot;right&quot; | 9487
| align=&quot;right&quot; | 14 424
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4937
| align=&quot;right&quot; | 4295
| align=&quot;right&quot; | 4839
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -544
|-
| 2026
| align=&quot;right&quot; | 1 176 880
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; |
|}
|}
&lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt; 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati.

=== Latvijā un Rīgā (1867—2011) ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!!!1867!!1881!!1897!!1913!!1917!!1919!!1920!!1930!!1935!!1959!!1970!!1979!!1989!!2000!!2011
|-
!Latvijā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
|''nav datu''
|''nav datu''
|1 318 617&lt;br /&gt;(68,3%)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņās |publisher= ''Демоскоп Weekly'' |url= http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 |language= krieviski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|''nav datu''
|''nav datu''
|''nav datu''
|1 161 404&lt;br /&gt;(72,8%)
|1 394 957&lt;br /&gt;(73,4%)
|1 467 035&lt;br /&gt;(77,0%)
|1 297 881&lt;br /&gt;(62,0%)
|1 341 805&lt;br /&gt;(56,8%)
|1 344 105&lt;br /&gt;(53,7%)
|1 387 757&lt;br /&gt;(52,0%)
|1 370 703&lt;br /&gt;(57,7%)
|1 285 136&lt;br /&gt;(62,1%)
|-
!Rīgā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
|24 199*&lt;br /&gt;(23,6%)
|49 974*&lt;br /&gt;(29,5%)
|127 046*&lt;br /&gt;(45,0%)
|218 097*&lt;br /&gt;(42,2%)
|114 379&lt;br /&gt;(54,3%)
|109 660&lt;br /&gt;(51,5%)
|99 580&lt;br /&gt;(54,9%)
|227 842&lt;br /&gt;(60,3%)
|242 731&lt;br /&gt;(63,0%)
|258 528&lt;br /&gt;(44,5%)
|299 072&lt;br /&gt;(40,9%)
|317 546&lt;br /&gt;(38,3%)
|331 934&lt;br /&gt;(36,5%)
|313 368&lt;br /&gt;(41,0%)
|305 117&lt;br /&gt;(46,3%)
|}

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas&lt;br /&gt;
Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 441 sleja, Rīga, 1933.—1934.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&amp;ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&amp;path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&amp;lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijā un Rīgā pēc 2000. gada ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2001
! 2003
! 2005
! 2007
! 2009
! 2011
! 2013
! 2015
! 2017
! 2019
! 2021
! 2023
! 2025
|-
! Latvijā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| 1 368 994&lt;br /&gt;(57,9%)
| 1 362 666&lt;br /&gt;(58,5%)
| 1 357 099&lt;br /&gt;(58,8%)
| 1 346 686&lt;br /&gt;(59,0%)
| 1 340 143&lt;br /&gt;(59,3%)
| 1 255 785&lt;br /&gt;(60,5%)
|1 237 463&lt;br /&gt;(61,1%)
|1 223 650&lt;br /&gt;(61,6%)
|1 209 401&lt;br /&gt;(62,0%)
|1 196 578&lt;br /&gt;(62,3%)
|1 187 891&lt;br /&gt;(62,7%)
|1 175 902&lt;br /&gt;(62,4%)
|1 182 008&lt;br /&gt;(63,7%)
|-
! Rīgā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| 311 609&lt;br /&gt;(41,2%)
| 308 623&lt;br /&gt;(41,7%)
| 309 386&lt;br /&gt;(42,3%)
| 305 691&lt;br /&gt;(42,3%)
| 301 823&lt;br /&gt;(42,3%)
| 295 084&lt;br /&gt;(44,7%)
| 291 359&lt;br /&gt;(45,3%)
| 294 335&lt;br /&gt;(45,9%)
| 300 423&lt;br /&gt;(46,8%)
| 292 273&lt;br /&gt;(46,7%)
| 289 937&lt;br /&gt;(47,2%)
| 284 218&lt;br /&gt;(46,6%)
| 285 741&lt;br /&gt;(48,3%)
|-
|}
Avots: Centrālā Statistikas biroja datubāze&lt;ref name=&quot;data.csb.gov.lv&quot; /&gt; un Oficiālās statistikas portāls ([https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE050/table/tableViewLayout1/ IRE050. Latviešu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un Rīgā gada sākumā 1920 - 2025])

=== Bijušajā PSRS teritorijā (1926—2011) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! !! 1926!! 1939!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001*!! 2011*
|-
| [[Krievijas Federācija]]|| 125 104|| 105 803|| 74 932|| 59 695|| 67 267|| 46 829|| 28 520|| 18 979
|-
| [[Baltkrievija]] || 14 080|| 8117|| 2631|| 2660|| 2617|| 2658|| 2239|| 1549
|-
| [[Ukraina]]|| 9131|| 7912|| 6919|| 7421|| 7167|| 7142|| 5079||
|-
| [[Kazahstāna]] || 1103|| 3693|| 4588|| 4269|| 4318|| 3373|| 1816|| 1123
|-
| [[Uzbekistāna]] || 717|| 946|| 950|| 1199|| 1464|| 1131|| 140 ||1600
|-
| [[Turkmenistāna]] || 234|| 284|| 199|| 935|| 355|| 559|| 243||
|-
| [[Kirgizstāna]] || 70|| 312|| 358|| 544|| 812|| 392|| 195|| 82
|-
| [[Tadžikistāna]] || 20|| 178|| 243|| 499|| 351|| 310|| 104|| 9
|-
| [[Azerbaidžāna]] || 569|| 609|| 519|| 550|| 1099|| 324|| ~50||
|-
| [[Gruzija]] || 363|| 468|| 606|| 828|| 601|| 530|| ~100||
|-
| [[Armēnija]] || 12|| 23|| 58|| 754|| 118|| 145|| ~50||
|-
| [[Moldova]] ||  ||  || 449|| 336|| 446|| 472|| ~200||
|-
| [[Lietuva]] ||  || || 6318|| 5063|| 4354|| 4229|| 2955 ||2300
|-
| [[Latvija]] || || || 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136
|-
| [[Igaunija]] || || || 2888 || 3286 || 3963|| 3135|| 2330 || 2171
|-
| Kopā || 151 410|| 128 345|| 1 399 539|| 1 429 844|| 1 439 037|| 1 458 986|| ~1 414 724||
|}
* Katrā valstī tautas skaitīšanu gadi bija nedaudz atšķirīgi.

== Kultūra ==

=== Arhitektūra ===
[[Attēls:Dzīvojamā ēka no Rucavas Kurzemes zemnieka sētā.jpg|300px|thumb|right|1848. gada otrajā pusē [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] „Vecķērvēs” celta dzīvojamā māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]

Latvijā tradicionāli tika celtas baļķu mājas, kuru novietojums bija atkarīgs no reģiona. Rietumlatvijā tās parasti tika celtas atsevišķi vai lokveidā apkārt centrālajam laukumam.{{nepieciešama atsauce}} [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Kurzeme|Kurzemē]] valdošais zemnieku apmetņu tips bija [[viensēta]]s. Ciemos liela nozīme bija viensētu tradīcijai, atsevišķu sētu uzbūve un iekārtojums Kurzemē bija balstīts uz savrupības principa, proti katrai saimniecības vajadzībai bija paredzēta atsevišķa ēka.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401032915/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/kseta.html Kurzemes lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

==== Zemgale ====

[[Zemgale|Zemgalē]] izplatītākais apmetņu veids 18. un 19. gadsimtā bija guļbūves tehnikā no stūros savienotiem aptēstiem baļķiem celtas viensētas, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un gar [[Lietuva]]s robežu tās bija koncentrētākas un veidoja ciemus. Materiālās kultūras ziņā vērojama pāreja no Rietumlatvijas uz Austrumlatvijas arhitektūras iezīmēm, pārsvarā gan saglabājot Rietumlatvijai, precīzāk [[Kurzeme]]i un Rietumvidzemei, radniecīgus elementus. Viensētu ēku izvietojums bija brīvāks un bija sastopamas dažādas tā variācijas. Dzīvojamā māja varēja atrasties pašā sētas centrā un ap to bija dārzs. Dzīvojamai mājai vienā pusē bija novietotas [[kūts|kūtis]] un [[klēts|klētis]], kas kopā veidoja savā ziņā noslēgtu pagalmu. Mazliet tālāk atradās [[rija]]. [[Pirts]] atradās nostāk, parasti aiz kūtīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zemgales novada uztura ieradumi un viesmīlības tradīcijas |url= http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&amp;view=section&amp;id=12&amp;layout=blog&amp;Itemid=64&amp;lang=lv |accessdate= 2013. gada 19. oktobrī |archive-date= {{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url= https://archive.today/20131019182429/http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&amp;view=section&amp;id=12&amp;layout=blog&amp;Itemid=64&amp;lang=lv }}&lt;/ref&gt;

==== Latgale ====

Latgalē [[slāvu kultūra]]s ietekmē,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100605070558/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; viensētas bija retāk sastopamas un cilvēki vairāk dzīvoja mazāku māju kopumos — [[sādža|sādžās]] ({{val|ltg|dzeraune}}) ar sīkām saimniecībām.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/85 Latviešu viensēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Izplatītākie apmetņu veidi bija rindu sādžas un izklaidu sādžas, kurām bija vairāki ēku izvietojuma plānojumi:
* taisnstūrveida pagalms, ap kuru cēla visas ēkas un, kuru veidoja divas pret ielu vērstas un viena līdztekus ielai būvēta celtne;
* divpagalmu princips — visas ar galiem pret ielu vērstās ēkas izvietoja šādi: centrā dzīvojamā māja, uz vienu pusi no tās kūts, uz otru — klēts;
* kūts un dzīvojamā ēka novietotas līdztekus un tik tuvu kopā, ka saskaras jumtu slīpes, starp ēkām atrodas slēgts aploks, klēts u.c. ēkas atrodas attālāk; u.c. plānojumi.

Latgales arhitektūru ietekmēja ne tikai tradīcijas un zemes trūkums. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē [[Krievijas Impērija]]s valdība izdeva celtniecības norādes. Dzīvojamās mājas bija jābūvē ar logotajiem istabu galiem paralēli mājai vienā vai abās tās pusēs, kamēr izveidojušies regulārie pagalmi jānoslēdz ar žogiem un vārtiem. Saimniekiem parasti bija tikai viena vai dažas [[rija]]s un [[aka]]s uz visu sādžu. [[Pirts|Pirtis]] ierīkoja aiz katras sētas dārziem, gar upes vai ezera malu. 19. gadsimta otrajā pusē lielākajai daļai sētu bija tikai no 5 līdz 10 [[hektārs|ha]] zemes, ko tālāk sadalīja daudzos starpgabalos — kopējos tīrumos.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401043917/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedrība ==

[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|Viensēta Vidzemē]]
Senie latvieši dzīvoja [[Ģimene|saimēs]], kas bija [[viensēta]]s apdzīvojošu cilvēku kopums. Pie tās sākotnēji piederēja sētas īpašnieka ģimenes locekļi, taču laika gaitā tajā iekļāvās arī [[kalps|kalpi]] un kalpones, kas bija vai nu brīvi cilvēki bez īpašumiem vai arī nebrīvi cilvēki kā [[dreļļi]] (karagūstekņi) vai cilvēki, kuri brīvību ir zaudējuši uz laiku, nespējot atmaksāt parādu. Senākais ģimenes veidošanas veids varētu būt bijusi sievas zagšana. [[Arnolds Spekke]] savā darbā „Latvieši un Livonija 16.gs.” par sievas zagšanu rakstīja šādi:

{{citāts|&lt;small&gt;Ja kādam zemniekam ir dēls, kas jau diezgan liels, lai ņemtu sev sievu, (dēls) izraugās sev kādu no kalponēm, kas viņam patīk, un dodas ar saviem draugiem, kurus sev sadabūjis, apslēpjas kaut kur mājas tuvumā, kur atrodas jaunava, un, uzmanījuši brīdi, kad tā iznāk laukā, to ar varu sagrābj, iesviež minētam nolūkam sagatavotās kamanās un steigšus dodas mājup. Kad nu līgavas tuvinieki izdzird kliedzienus, viņi metas laukā, apbruņojušies pīķiem un šķēpiem, lai atņemtu līgavu uzbrucējiem. Kad viņi tos panāk, abu pulku starpā norisinās nikns kautiņš, un kas tad izrādās par stiprāku, tas patur līgavu.&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši un Livonija 16.gs |author=Arnolds Spekke |authorlink=Arnolds Spekke |year=1995 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=9785796611128 |page=196}}&lt;/ref&gt;}}

Ar laiku zagšanas vietā ieviesās pirkšana un vedēji varēja arī vienoties ar saimes tēvu par samaksu, līdz ar to jaunava kļuva par preci (no tā arī cēlies vārds „precēt”). Šādos gadījumos dots līdzi arī [[līgavas pūrs|pūrs]] — pašas meitas darinātais — adījumi, audumi, tērpi, rotas, kā arī lopi.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401060929/http://www.liis.lv/folklora/gimen/origin/ved.htm Vedības] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc Latvijas okupācijas 1946. gadā [[Latvijas PSR]] varas iestādes sāka kolektivizāciju, no viensētām cilvēkus pārceļot uz [[kolhozs|kolhozu]] centros jaunveidotajiem pilsētciemiem. Līdz 1965. gadam no viensētām pārvietoja 22 000 ģimenes, t.i. 11% lauksaimniecībā nodarbināto.{{nepieciešama atsauce}} Mūsdienās Latvijā turpinās jau 18. gadsimtā sākusies [[urbanizācija]] un 2009. gadā pilsētās dzīvoja 68% Latvijas iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] {{lv ikona}}. Demogrāfijas centrs.&lt;/ref&gt;

== Ģenētiskie pētījumi ==
[[Attēls:R1b.jpg|thumb|280px|Dominējošās Y hromosomu haplogrupas Eiropas vīriešiem. Redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk atrodami haplotipi N un R1a.]]    
Latviešu etnoģenēzē pierādāmi vairāki slāņi, kuri atspoguļo secīgus migrācijas un asimilācijas viļņus daudzu tūkstošu gadu garumā. Vissenākie Latvijas [[mezolīts|mezolīta]] perioda iedzīvotāti ģenētiski bija līdzīgi Eiropas senākajiem iedzīvotājiem jeb [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], agrā [[neolīts|neolīta]] periodā apmēram 3900. gadus p.m.ē. notika pirmiedzīvotāju sajaukšanās ar [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]], izveidojot [[Narvas kultūra|Narvas kultūru]]. Vēlā neolīta peridā apmēram 2800. gadus p.m.ē. ieceļoja [[Rietumu stepju lopkopji]], kas runāja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] un izveidoja [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]]. Akmens laikmetā Latvijas pirmiedzīvotāju genētiskajā materiālā nav atrodams [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] genoma piejaukums.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5321670/#mmc1 The Neolithic transition in the Baltic was not driven by admixture with early European farmers.] Jones ER, Zarina G, Moiseyev V, Lightfoot E, Nigst PR, Manica A, Pinhasi R, Bradley DG. Curr Biol CB. 2017;27:576–582&lt;/ref&gt;

Y-[[hromosoma]]s izpēte parādījusi, ka mūsdienu latviešu vīriešiem dominē [[Haplogrupa N|N1с1]]&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce
| author      = Laitinen et al.
| year        = 2002. gada decembris
| title       = Y-Chromosomal Diversity Suggests that Baltic Males Share Common Finno-Ugric-Speaking Forefathers
| journal     = Human Heredity
| volume      = 53
| issue       = 2
| url         = http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp?doi=10.1159/000057985
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Haplogrupa R1a|R1a]]&lt;ref name=&quot;Rosser&quot;&gt;{{laikraksta atsauce
| author      = Rosser et al.
| date        = 2000. gada 1. decembris
| title       = Y-Chromosomal Diversity in Europe Is Clinal and Influenced Primarily by Geography, Rather than by Language
| journal     = The American Journal of Human Genetics
| volume      = 67
| issue       = 6
| url         = http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002929707632212
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[haplogrupa]]s. N1c1 haplogrupa ir izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ([[somi]]em, [[sāmi]]em, [[igauņi]]em, [[lietuvieši]]em, [[krievi]]em, [[zviedri]]em) un [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet R1a ir izplatīta [[ungāri]]em, [[poļi]]em, [[baltkrievi]]em, [[marieši]]em, [[ukraiņi]]em, [[krievi]]em, [[mordvieši]]em, [[slovēņi]]em, [[igauņi]]em, [[čehi]]em, [[lietuvieši]]em, [[komieši]]em, [[norvēģi]]em, [[kirgīzi]]em, kā arī daļā [[Indija]]s iedzīvotāju.

== Latviešu diaspora ==

{|cellpadding=&quot;2&quot;
|-----
!Valsts
!Reģistrētais skaits
|-----
|1. {{USA}} || &lt;center&gt;96 070&lt;ref name=&quot;ASV tautas skaitīšanas birojs&quot; /&gt;||| 9. {{NOR}} || &lt;center&gt;10 503&lt;ref&gt;[http://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2015-03-04?fane=tabell&amp;sort=nummer&amp;tabell=219751 Befolkningen etter innvandringskategori og landbakgrunn] Iedzīvotāji pēc imigrācijas kategorijas un izcelsmes valsts 2015. gada 1. janvārī (norvēģiski)&lt;/ref&gt;|||15. {{FRA}} || &lt;center&gt;956&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;||
|-----
|2. {{karogs|Īrija}} || &lt;center&gt; 45 836&lt;ref&gt;[http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=35814 Īrijā 2010. gadā reģistrēti 3,134 imigranti no Latvijas un 4,353 no Lietuvas] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (20 593)&lt;ref&gt;2011. gada Īrijas tautskaitē reģistrēto latviešu skaits&lt;/ref&gt; ||| 8. {{DEU}} || &lt;center&gt; 9775&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; ||| 16. {{VEN}} || &lt;center&gt;300&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-venecuelas-bolivara-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Venecuēlas Bolivāra Republikas attiecības |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2014|07|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-----
|3. {{GBR}} || &lt;center&gt; 36 000&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010]&lt;/ref&gt;|||10. {{SWE}} || &lt;center&gt; 4116&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; ||| 17. {{ARG}} || &lt;center&gt;200&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|4. {{RUS}} || &lt;center&gt; 28 520&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; |||11. [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px|border]] [[Ukraina]] || &lt;center&gt; 4800&lt;ref&gt;[http://www.joshuaproject.net/countries.php?rog3=UP ↑ Joshua Project — Ethnic People Groups of Ukraine] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;|||18. {{GEO}} || &lt;center&gt;200&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|5. {{CAN}} || &lt;center&gt;27 870&lt;ref&gt;[http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?A=R&amp;APATH=3&amp;D1=0&amp;D2=0&amp;D3=0&amp;D4=0&amp;D5=0&amp;D6=0&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=01&amp;GID=771240&amp;GK=1&amp;GRP=1&amp;LANG=E&amp;O=D&amp;PID=89202&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971%2C97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;TABID=1&amp;THEME=70&amp;Temporal=2006&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= Detailed Mother Tongue (103), Knowledge of Official Languages (5), Age Groups (17A) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Divisions and Census Subdivisions, 2006 Census — 20% Sample Data] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;||| 12. {{LTU}} || &lt;center&gt;2400&lt;ref&gt;[http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&amp;PLanguage=0&amp;TableStyle=&amp;Buttons=&amp;PXSId=3236&amp;IQY=&amp;TC=&amp;ST=ST&amp;rvar0=&amp;rvar1=&amp;rvar2=&amp;rvar3=&amp;rvar4=&amp;rvar5=&amp;rvar6=&amp;rvar7=&amp;rvar8=&amp;rvar9=&amp;rvar10=&amp;rvar11=&amp;rvar12=&amp;rvar13=&amp;rvar14= Gyventojų skaičius metų pradžioje. Požymiai: tautybė — Rodiklių duomenų bazėje] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906042802/http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&amp;PLanguage=0&amp;TableStyle=&amp;Buttons=&amp;PXSId=3236&amp;IQY=&amp;TC=&amp;ST=ST&amp;rvar0=&amp;rvar1=&amp;rvar2=&amp;rvar3=&amp;rvar4=&amp;rvar5=&amp;rvar6=&amp;rvar7=&amp;rvar8=&amp;rvar9=&amp;rvar10=&amp;rvar11=&amp;rvar12=&amp;rvar13=&amp;rvar14= |date={{dat|2012|09|06||bez}} }} {{lt ikona}}&lt;/ref&gt; ||| 19. {{CHL}} || &lt;center&gt;100&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|6. {{BRA}} || &lt;center&gt; 25 000&lt;ref&gt;[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{pt ikona}}&lt;/ref&gt; |||13. {{EST}} || &lt;center&gt;2177&lt;ref&gt;[http://www.stat.ee/34278  Igaunijas iedzīvotāju statistika pa gadiem pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107090524/https://www.stat.ee/34278 |date={{dat|2019|01|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-----
|7. {{AUS}} || &lt;center&gt;18 938&lt;ref&gt;[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australia Census Analytic Program Anustralians's Ancestories] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; |||14. {{BLR}} || &lt;center&gt;1549 ||'''KOPĀ''' || &lt;center&gt; '''vairāk nekā 220 000'''

|-----
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu personvārdi]]
* [[Trimdas latvieši]]
* [[Latvijas demogrāfija]]

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20090228081549/http://www.atena.lv/index.php?zoomid=427 Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. (1958). Vienpadsmitais izdevums Atēna, 2009; 344 lpp.] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, 1998. gada jūnijs.

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* Arnis Terzens [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-mes-esam-tadi-neerti-eiropai-saruna-ar-ritu-graveri-fragmenti.d?id=35812901 „Saruna ar Ritu Grāveri”] — Kabinets Nr. 88, 2010. {{lv ikona}}
* Garlībs Merķelis [https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm „Vidzemes Senatne”] tulkojis Kaudzītes Matīss — Izdeva J.Ozols, Rīga 1906. {{lv ikona}}
* Teodors Zeiferts [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html „Latviešu rakstniecības vēsture. Latvieši”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120127130113/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} — Gulbis, Rīga 1922. {{lv ikona}}
* Jēkabs Ziedars [https://web.archive.org/web/20160305043659/http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/08/jziedarssupo_supuli.pdf „Šūpo šūpuli. Kā apturēt tautas izmiršanu”] — Baiba Ziedare, Jelgava 2009. {{ISBN|9789984397979}} {{lv ikona}}
* Endre Bojtár [https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic &quot;Foreword to the past — a cultural history of the Baltic people&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608030653/https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} {{en ikona}}
* [http://www.historia.lv/dokumenti/parizes-miera-konferences-latvijas-delegacijas-miera-konferencei-adresetais-memorands Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}}
* [http://ic.pics.livejournal.com/barabas_open/15254122/86409/86409_original.jpg Carte Ethnographique de L' Europe] — Lausanne 1918.

== Audiovizuālās norādes ==
* Putniņa un Cimermaņa animācijas filma [http://www.youtube.com/watch?v=iHumUXCEn3I «Latvietis»], Animācijas Brigāde 2007. {{lv ikona}}
* Anša Epnera dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=B1guvqBvkMU «Es esmu latvietis»], Latvijas Kino 1990. {{lv ikona}}
* Zinātnes kafejnīca [https://www.youtube.com/watch?v=LVy8bBQyjEE  &quot;No kā cēlušies latvieši&quot; (17.03.2016)], [[Latvijas Universitāte]] 2016. gada 17. martā {{lv ikona}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Latvieši| ]]</text>
      <sha1>keshq4eodgl3ze763o3ar44wweqt3o6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541094</id>
      <parentid>4541092</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:25:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijā un Rīgā (1867—2011) */</comment>
      <origin>4541094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70902" sha1="06y1jb9birwqtndsi8ov6512544mb22" xml:space="preserve">{{Redirect|Latvietis}}
{{Tautas infokaste
| attēls = [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|320px]]
[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]]
| tauta = Latvieši
| skaits = aptuveni 1,5 miljoni
| vieta = {{ubl|
{{LAT}} (1 209 401)&lt;ref name=&quot;data.csb.gov.lv&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0080.px/?rxid=cd ISG08. Latviešu skaits Latvijā un Rīgā gada sākumā (dati par 2011-2017)]{{Novecojusi saite}} apmeklēts 2017. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;
|{{USA}} (91 096)&lt;ref name=&quot;ASV tautas skaitīšanas birojs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 2010. gada dati par ASV dzīvojošo cilvēku izcelsmi |author= ASV tautas skaitīšanas birojs |publisher= American FactFinder |url= http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=ACS_10_SF4_B01003&amp;prodType=table |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|{{GBR}} (39 000)&lt;ref&gt;[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu skaits Īrijā un AK, 3. daļa |publisher= Latvian Abroad |url= http://latvianabroad.blogspot.com/2007/09/latvians-in-ireland-and-uk-numbers-part.html |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|{{IRL}} (20 593)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Nekā personīga pret Lubānu, Latvijas vēstnieku Īrijā vai latviešu biedrībām |author= Sandra Bondarevska |publisher= Baltic Ireland |url= http://baltic-ireland.ie/2014/03/28053/ |accessdate= 2016. gada 7. aprīlī}}&lt;/ref&gt;
}}
{{Collapsible list
|title= Citas valstis
|{{RUS}} (8 516)&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls Iedzīvotāju nacionālais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160229073920/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls |date={{dat|2016|02|29||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls Sadalījums pēc mācētajām valodām (izņemot krievu)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc Iedzīvotāju nacionālā pārliecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116110211/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc |date={{dat|2017|01|16||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;
|{{CAN}} (27 870)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 2006 Census of Canada: Topic-based tabulations {{!}} Ethnic Origin (247), Single and Multiple Ethnic Origin Responses (3) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Metropolitan Areas and Census Agglomerations, 2006 Census - 20% Sample Data |publisher= Statistics Canada |url= http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&amp;APATH=3&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=0&amp;GID=0&amp;GK=0&amp;GRP=1&amp;PID=92333&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971,97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;Temporal=2006&amp;THEME=80&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= |accessdate= 2012. gada 22. jūlijā |archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304111551/http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&amp;APATH=3&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=0&amp;GID=0&amp;GK=0&amp;GRP=1&amp;PID=92333&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971,97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;Temporal=2006&amp;THEME=80&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= }}&lt;/ref&gt;
|{{BRA}} (25 000)&lt;ref&gt;[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Revista Época Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{es ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{NZL}} (20 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu diasporas atbalsta programma 2004 - 2009 |publisher= Latvians Online |url= http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20060220020950/http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |archivedate= {{dat|2006|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|{{AUS}} (18 938)&lt;ref&gt;[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australian Census Analytic Program Australians' Ancestories] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|{{DEU}} (27 752)&lt;ref&gt;[http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml Foreign population by average-age and average duration of residence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222053124/http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml |date={{dat|2012|02|22||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|{{EUR}} — citas dalībvalstis (ap 10 000)
}}
| valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| reliģija = [[luterticība]], [[katoļticība]]
| grupas = [[latgalieši]], [[suiti]], [[kursenieki]]
| radi = [[lietuvieši]], [[prūši]]&lt;!-- latgaliešus šeit nepievienot! --&gt;
}}

'''Latvieši''' ([[Lībiešu valoda|lībiešu]]: ''lețlizt'', [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''latvīši'') ir [[Eiropa]]s valsts [[nācija]] un [[Latvija]]s pamatiedzīvotāji, kas pēc [[2011. gada tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni)&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} tvnet.lv 2012. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt; no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz visiem latviešiem [[dzimtā valoda]] ir pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas piederošā [[latviešu valoda]]. Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Livonija]]s vidus un dienvidu daļā, [[latgaļi]]em saplūstot ar citiem [[balti|baltu]] [[etnoss|etnosiem]] ([[zemgaļi]]em, [[sēļi]]em un [[kurši]]em), kā arī [[Baltijas somi]]em ([[lībieši]]em un [[vendi (Livonija)|vendiem]]). Plašākā nozīmē pie latviešu politiskās nācijas pieder arī citas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņi. Tiek lēsts, ka gandrīz 300 tūkstoši jeb aptuveni piektā daļa etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Kanāda|Kanādā]].

== Nosaukuma izcelsme ==

Vārds „latvietis” kļuva izplatīts [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], izspiežot no aprites jau vismaz kopš [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sastopamo apzīmējumu „latvis” ({{val|la|Lotavis}}),&lt;ref name=&quot;Moscovia&quot;&gt;[https://books.google.it/books?id=z805AAAAcAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Moscovia''] [[Antonijs Posevino]], 1586 {{latīniski}}&lt;/ref&gt; ko vēlāk no dzejas atkal ieviesa latviešu literārās valodas aktīvajā vārdu krājumā, lielākoties kā apzīmējumu senlatviešiem. Vārds „latvietis” darināts no vārda „latvis”, pievienojot tam [[galotne|izskaņu]] „-ietis”. Vārda „latvis” izcelsme ir senāka un neskaidrāka. Iespējams, tas radies no senākām vārda formām ''*latuvis'' vai ''*latavis'', kas savukārt atvasinātas no [[īpašvārds|īpašvārdiem]] ''*Latuva'' vai ''*Latava'' (salīdzinājumā ar mūsdienu upju nosaukumiem [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Latavà'', ''Latuvà'', kā arī ''Lãtupis''). Arī vārdā „latgalis” esošā [[sakne]] „lat-”, iespējams, cēlusies no kādas vecas upes ''*Latas'' nosaukuma, kura izcelsme varētu būt meklējama [[baltu pirmvaloda]]s saknē „lat-”, kas savukārt nākušas no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s ''*lat-'', ''*let-'', ''*lot-'' ('tecēt'). Vārdi ar līdzīgu sakni sastopami arī citās valodās, piemēram, [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] λάταξ (''látaks'' — 'pile'), [[senīru valoda|senīru]] ''laith'' ('šķidrums, purvs'), (&lt; ''*lati''), ''lathach'' ('nogulumi, dubļi') (&lt; ''*latàkā''), [[Senskandināvu valoda|sennorvēģu]] ''leþja'' ('māls; atliekas, gļotas') un [[vecaugšvācu valoda|vecaugšvācu]] ''letto'' ('māls'). No vārda „latvis” cēlies arī latviešu tautas nosaukums citās valodās, piemēram, [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''lãtvis'', [[krievu valoda|krievu]] латыш, [[poļu valoda|poļu]] ''lotysz'', [[vācu valoda|vācu]] ''Lette'', [[angļu valoda|angļu]] ''Lett'', [[igauņu valoda|igauņu]] ''läti'' un [[somu valoda|somu]] ''lätti''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Vēsturiskā izcelsme 13.—16. gadsimtā ===
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250 px|right|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
Sākotnēji [[Krusta kari|krustneši]] par „latvjiem” lībiešu valodas ietekmē sauca vienīgi lībiešu kaimiņu cilti [[letgaļi|letgaļus]] ({{val|liv|lett}}, {{val|et|läti}}; {{val|la|Lethi}}, {{val|de|die Letten}}). [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā kristītie letgaļi bija uzticami krustnešu sabiedrotie, tādēļ viņu valoda kļuva par starptautu saziņas valodu (''[[lingua franca]]'') mūsdienu Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Livonijas Indriķa chronika vidus laiku gara gaismā |author=Vilis Biļķins |authorlink=Vilis Biļķins |year=1931 |publisher=Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs |location=Rīga |page=109}}&lt;/ref&gt; Tā [[Indriķa hronika]]s 1206. gada notikumu aprakstā minēts, ka „letiem jeb letgaļiem, kas gan vēl bija pagāni, kristiešu dzīves veids bija pa prātam (''vitam christianorum approbantes'')” un „viņus arī ar krievu dāvanām nevarēja piedabūt, lai vāciešiem nodara ļaunu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika X, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate= {{dat|2013|05|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]] legāts [[Vilhelms no Modenas]] 1225. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] sapulcējušos latviešus un [[Vendi (Livonija)|vendus]] „uzslavēja par to uzticību un nelokāmību, jo tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristības sakramentus kā [[līvi]] un [[igauņi]]; viņš uzteica letu pazemību un pacietību, kuri Kunga [[Jēzus Kristus]] vārdu bija priecīgi nesuši pie igauņiem un citām pagāntautām un daudzus savas tautas piederīgos, kas tikuši nogalināti tās pašas kristīgās ticības dēļ, aizsūtījuši uz mocekļu saimi”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika XXIX, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate= {{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Senlatviesi, voldemars vimba.jpg|220px|thumb|left|[[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1930. gada glezna „Senlatvieši”]]
Latviešu etnoģenēzē būtiska loma bija kara un bada gadu izraisītajai iedzīvotāju izceļošanai. Kopumā [[Livonija]]s periods uzskatāms par labvēlīgu posmu latviešu tautas attīstībā. Ja [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, tad [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. Tā kā par vienu tautu šajā laikā runāt nevar, literatūrā tiek lietots visām šīm maztautām kopīgs apzīmējums „senlatvieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Senlatvieši |url=https://tezaurs.lv/senlatvie%C5%A1i |publisher=Tēzaurs |accessdate=2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Senākais iespiestais teksts latviešu valodā ir 1507. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] iespiestā t.s. Gisberta tēvreize.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |title=Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. - 1631. gads |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219044251/http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |archivedate={{dat|2011|12|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Lībeka]]s Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka jau [[Mārtiņš Luters|Lutera]] dzīves laikā Rīgas latviešu draudze lietojusi 1525. gadā latviski pārtulkoto luterāņu [[katehisms|katķismu]], bet tas nav saglabājies. [[Simons Grūnavs|Simona Grūnava]] „Prūšu hronikā” (1526) atrodama tēvreize, kas visticamāk rakstīta [[Kuršu valoda|kuršu valodā]].&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. — 105., 111. lpp.&lt;/ref&gt;
Pirmā rakstos pieminētā latviešu skola 16. gadsimta otrajā pusē Rīgā bija [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcas]] skola, kas no gadsimta beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā.

[[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|220px|[[Dainas|Latviešu tautasdziesmas]] „Mana balta māmulīt” pieraksts no [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdriha Mēnija]] ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]]
Pirmais plaši zināmais rakstu piemineklis kopīgas latviešu valodas esamībai ir ceļojošā literāta [[Johans Hāzentēters|Hāzentētera]] (''Hasentödter'') Rīgas apkaimēs pierakstītā [[tēvreize]], kas [[1550]]. gadā publicēta [[Sebastiāns Minsters|Sebastiāna Minstera]] „Kosmogrāfijā” Bāzelē&lt;ref&gt;Kārlis Draviņš. Das Hasentotersche lettische Vaterunser. — Studi Baltici, N. S., 1952, vol. 1 (9), с. 211—230&lt;/ref&gt;:

{{citāts|
{{columns  |width=400px
|col1=
&lt;blockquote&gt;
&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;small&gt;''Taves mus kas tu es ekschan bebbessie''&lt;br /&gt;
''Schwetits tows waarz''&lt;br /&gt;
''enack mums towe warstibe''&lt;br /&gt;
''tows praats bus ka ekschan Debbes''&lt;br /&gt;
''ta wursan semmes. Musse benische Manse buth mums schodeen''&lt;br /&gt;
''pammate mums muse grake ka mes pammat muse parrabucken''&lt;br /&gt;
''Ne webbe mums loune babeckle''&lt;br /&gt;
''pett passarge mums nu wusse loune Amen''&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |title=Blese E. Latviešu literatūras vēsture. Vidējais un vecākais posms. No XVI gs. vidus līdz XIX gs. vidum. Gaismas pils, 1947. |access-date={{dat|2012|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120401031129/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |archivedate={{dat|2012|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;/blockquote&gt;
|col2=
&lt;blockquote&gt;
&lt;small&gt;Oriģinālā latviešu tēvreize varēja būt skanējusi šādi:{{nepieciešama atsauce}}&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

„Tāvs mūs, kas tu esi iekšā debesī,&lt;br /&gt;
švētīts tovs vārds,&lt;br /&gt;
ienāk mums tove valstībe&lt;br /&gt;
tovs prāts būs kā iekšā Debess&lt;br /&gt;
tā virsam zemes. Mūsu dienišķo Maizi dod mums šodien&lt;br /&gt;
pamet mums mūsu grēku kā mēs pamet mūsu parādukiem&lt;br /&gt;
Neved mūs ļaunā badeklē (=badīgumā)&lt;br /&gt;
bet pasargā mūs no visa ļauna Āmen.”&lt;/small&gt;
&lt;/blockquote&gt;}}}}

[[1584]]. gada burvestību apsūdzībā Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pierakstā bija publicēta kāda [[latviešu tautasdziesma]],&lt;ref&gt;Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 164 lpp.&lt;/ref&gt; bet [[1632]]./[[1635]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi” (''Syntagma de origine Livonorum''), kurā latviešu tautasdziesma „Mana balta māmulīt” bija iespiesta ar visām notīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/1632_lv.html |title=Fredericus Menius. ''Syntagma de origine Livonorum'' |access-date={{dat|2013|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221343/http://www.lfk.lv/1632_lv.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Tautiskās identitātes un rakstības izveidošanās 16.—18. gadsimtā ===
[[Attēls:LivoniaCitznsCmmnrs.png|thumb|220px|[[Livonija]]s sieviešu tērpi 16. gadsimtā. Pamanāma pilsētnieku (augšējā panelī) un laucinieku tērpu (apakšējā panelī) savstarpējā ietekmēšanās ([[Ābrams de Bruins]], 1577)]]
[[Attēls:Kurzemes latvieši 1747.jpg|thumb|220px|Kurzemes latviešu pāris (no 1747. gada kartes vinjetes)]] 
Lielo karu dēļ 16.—17. gadsimtā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm, ap 1700. gadu Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] — 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] — 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] — 103 000),&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.&lt;/ref&gt; no kuriem absolūtais vairākums bija latvieši. Kurzemes mācītājs [[Pauls Einhorns]] savos darbos ''Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae'' (1636) un ''[[Historia Lettica]]'' („Latviešu vēsture”) (1649) ar vārdu ''gentis Lettica'' jau apzīmēja visus Kurzemē, Zemgalē, [[Sēlija|Sēlijā]], Vidzemē un Latgalē dzīvojošos zemniekus kā „latviešu nāciju” (''Lettische Nation'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu valodas saknes |publisher=Latviešu valodas aģentūra |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#1 |accessdate=2012. gada 27. jūlijā |archive-date={{dat|2013|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 }}&lt;/ref&gt; Latviešu tautas konsolidēšanos būtiski ietekmēja Kokneses prāvesta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] veiktie [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] ([[1685]]), [[Vecā Derība|Vecās Derības]] ([[1689]]) un Lutera mazā katehisma ([[1699]])&lt;ref&gt;''Swehta Behrnu Mahziba ta deewa kalpa Luterus, ar dauds Jautaschanahm un atbildeschanahm teem Wid-Semmes Latweescheem par labbu wairota im isspohschata''. Rīga, 1699. un 1700.&lt;/ref&gt; tulkojumi latviešu valodā.

1692. gadā vācu dabaspētnieku akadēmija &quot;[[Leopoldina]]&quot; publicēja [[Rozins Lentilijs|Lentilija]] apcerējumu par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s ģeogrāfiju un etnogrāfiju &quot;[[Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]]&quot; ({{val|la|Curlandiae quedam notabilia}}). Tajā atrodams šāds latviešu apraksts:&lt;ref&gt;[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]{{Novecojusi saite}} latviskais tulkojums ar [[Tentelis|A. Tenteļa]] ievadu no LU rakstu XI sējuma 1924. gadā 31.—73. lpp.&lt;/ref&gt;

{{citāts|&lt;small&gt;Kamēr viņi strādā, tie nepārtraukti dzied un tiem ir paradums garāmgājējus no galvas līdz kājām apdziedāt ar turpat uz vietas izdomātu dziesmu. Viņu valodu, kura aiz vietas dažādības ir dažāda, tā jūrmalas iedzīvotāji lieto igauņu, citi atkal citu, sauc par latviešu un lai gan viņu skaita par loti barbarisku un tai nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu un runā viņu arī noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā, tā tad ļoti šaurās robežās, tomēr apbrīnojami, cik piemērotas regulas viņu saista un cik reti viņā atronamas nepareizības. [..] Viņu apģērbs ir diezgan neparasts un daudz dažādāks nekā citā kādā Eiropas novadā. Tai ziņā abēju dzimuma latvieši dara vienādi, ka valkā no lūkiem pītus apavus, kurus sauc par pastalām. Sievietēm gandrīz visā Kurzemē ir tas kopējs, ka viņas nes platas misiņa jostas ar 3 vai 4 rindām baltu, gludu akmentiņu, kurus sauc par čūsku galvām un atrod gar jūrmalu; citas apmet ap pleciem baltu villaini, saspraustu uz krūtīm ar platu, apaļu alvas vai misiņa ripiņu, ko sauc par brēci; villaines galos skan zvārgulīši, tā ka viņu tuvošanos jau iztālēm dzird. Tikdaudz par latviešu raksturu, valodu un apģērbu.[..] Kas vēl atliekas teikt, ir tas, ka kurzemnieki ļoti reti iet kājām, ari zemnieki vai nu jāj vai brauc ratos, kurus paši prot izgatavot tīri no koka, tā ka pie visiem ratiem kopā ar riteņiem neatrasi ne drusciņas dzelzs, vai ziemas laikā brauc kamanās. Arī tie, kas dzīvo pilsētās un baznīcai kaimiņos, tomēr labāk vēlas turp braukt, nekā iet kājām. No dabas viņi ir stipri, muskuļaini un veselīga izskata, taču drusku aukstas sirds.&lt;/small&gt;}}

Milzīgus iedzīvotāju dzīvā spēka zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Izmirušo novadu iedzīvotāju atjaunošanās notika gan [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan migrācijas rezultātā. Piemēram, grāfs [[Šeremetjevs]] savās [[Vecpiebalgas novads|Piebalgas novada]] [[muiža|muižās]] nometinājis demobilizētos [[krievi|krievu]] karavīrus, bet Mežotnes muižā 1738. gadā nometināti [[tatāri|tatāru]] gūstekņi. Pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] rīkojuma 1766.—1769. gadā Vidzemē [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]] nometināja 320 [[vācieši|vācu]] zemniekus ar ģimenēm. Latgalē ieceļoja krievu un [[baltkrievi|baltkrievu]] zemnieki. Lielākā daļa šo ieceļotāju turpmākajos gadsimtos pārlatviskojās, vienīgi pierobežas rajonos Latgalē, Sēlijā un Kurzemē izveidojās stabilas krievu, baltkrievu, [[lietuvieši|lietuviešu]] un vācu kolonijas. Šajā laikā pārlatviskojās vai pārvācojās lielākā daļa līvu. Sākot no 1729. gada, spēcīgu grūdienu latviešu tautiskās pašapziņas un garīguma attīstībā deva Vidzemes [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] kustība, kas tiek uzskatīta par latviešu pirmo tautisko atmodu.&lt;ref&gt;[http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē &quot;Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005.&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Pirmo latviešu valodā rakstīto vēstures apcerējumu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” 1753. gadā publicēja Vidzemes luterāņu mācītājs [[Blaufūss]].

Izglītotākie un spējīgākie zemnieki, kuriem radās iespēja pamest [[zemkopība|zemkopību]] un pārcelties uz dzīvi pilsētās, pārvācojās. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] mijā Rīgā dzīvoja apmēram 10 000 latviešu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rīgas iedzīvotāji feodālisma perioda beigās |author=Rita Brambe |year=1982 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=88. 129}}&lt;/ref&gt; Sargājot viduslaikos iegūtās  īpašās korporatīvās privilēģijas nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, Rīgas rāte nepielaida šai jomā no laukiem ieceļojušos latviešus, taču preču pārvadāšana, šķirošana, svēršana, uzglabāšana bija latviešu kompetencē. Šajā laukā darbojās ap 400 ģimeņu pārstāvji, kas bija organizēti [[tirdzniecība]]s palīgamatos, kuriem vienīgajiem bija tiesības veikt minētos tirdzniecības palīgdarbus.&lt;ref&gt;Melita Svarāne [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē]{{Novecojusi saite}} &quot;Latvijas Arhīvi&quot; 2001.3., 36. lpp.&lt;/ref&gt;

[[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju ietekmē palielinājās interese par latviešu vēsturi, kas reizumis tika idealizēta. [[Garlībs Merķelis]] savā 1799. gadā izdotajā darbā „Vidzemes senatne” par „veco latviešu” izskatu [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] rakstīja šādi&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm#1.2.2 Latviešu apgaismība, apģērbs un veselība] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;:

{{citāts|&lt;small&gt;Vecie latvieši bij lieli augumā, viņiem bij stiprs miesas sastāvs, sārtbrūna seja krāsa, zilas acis, gludi brūni mati, kuŗi nokārās zemu uz viņu pleciem, viņi audzēja bārdu, cik gaŗa tā auga: viņiem tā bij, kā vēl tagad pie daudz zemākām krievu šķirām, vīrišķības un piedzīvojumu zīme, un uz tās viņi lika lielu svaru.&lt;/small&gt;}}
1800. gadā kopējais iedzīvotāju skaits sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.-1934.&lt;/ref&gt; Vienotas literārās latviešu valodas (par pamatu ņemot Vidzemes izloksnes) tapšanas pamatus lika [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), kura kapakmeni Sunākstes kapos rotā uzraksts „Latwis”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu) |publisher= Letonika.lv |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&amp;id=2626288 |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viņš savos sacerējumos jau kopš 1754. gada lietoja apzīmējumu „Latweeschi”. Ārpus Livonijas „latvieši” kā tautības apzīmējums pirmo reizi parādījās tikai [[Leipciga|Leipcigā]] izdotajā [[1790]]. gada Hībnera „Leksikonā”.&lt;ref&gt;Reales Staats- und Zeitungs-Lexicon: ...; Nebst einem zweyfachen Register und Vorrede Herrn Johann Hübners, Rectoris des Fürstl. Gymnasii zu Merseburg.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Aizkraukles latvieši tautastērpos 1842.jpg|thumb|220px|Aizkraukles latvieši tautastērpos ([[Frīdrihs Krūze]], 1842)]]
Sadzīvē ar vārdu „latvieši” šajā laikā apzīmēja nevis tautību, bet gan piederību zemnieku šķirai, neatkarīgi no mājās lietotās valodas — „latvietis” nozīmēja to pašu ko „[[zemnieks]]”.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 |author=Artūrs Boruks |year=1995 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=9984596680 |page=400 |access-date={{dat|2022|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Kurzemes jaunava (1600).jpg|Kurzemes jaunava (''Virgo Churland'', attēls, tapis pirms 1600. gada)
Peasants-speading-hay-for-drying-by-Brotze.jpg|Latviešu zemnieku pāris 18.—19. gadsimtā klāj sienu kaltēšanai (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] albuma ''Monumente'')
Rūjienas draudzes novada iedzīvotāji Broce 1800.jpg|[[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novada]] iedzīvotāji (Broce, ap 1800)
A peasant from Sausnēja in Kalsnava parish and his son-by-Brotze.jpg|[[Kalsnavas draudzes novads|Kalsnavas draudzes novada]] [[Sausnējas muiža]]s zemnieks ar dēlu (Broce)
&lt;/gallery&gt;

=== Nācijas veidošanās 19. gadsimtā ===
[[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|left|280px|1859. gada „Latviešu zemes karte” ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]]
[[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|130px|thumb|right|[[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības galvenais dalībnieks — [[Krišjānis Valdemārs]]]]
Situācija krasi mainījās pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[1817]]. gadā [[Kurzemes guberņa]]s un [[1819]]. gadā [[Vidzemes guberņa]]s teritorijā, īpaši pēc [[Zemes reforma Baltijas guberņās|zemes reformas]], ar kurām Kurzemē [[1867]]. gadā, bet Vidzemē 1868. gadā ar likumu aizliedza klaušas. [[1856]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] studējošie latvieši, tai skaitā [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un [[Juris Alunāns]] nodibināja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību, kas aizsāka [[Pirmā atmoda|latviešu tautas pirmo atmodu]]. Jaunlatviešu galvenais darbības lauks bija publicistika, Krišjāņa Valdemāra Pēterburgā izdotajām „[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīzēm]]” bija liela loma latviešu valodas attīstībā un nācijas vienošanā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120716212109/http://www.liis.lv/latval/literval/lit18.htm Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; No [[Rietumeiropa]]s ienāca literatūra, kas izplatīja modernā [[Nacionālisms|nacionālisma]] idejas. Tās aizrāva daudzus latviešus. Izveidojās turīgo latviešu lauksaimnieku slānis, kuru pēcnācēji ieguva labu izglītību, daļai saglabājot latvisko identitāti. Līdz ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēku]] brīvlaišanu pastiprinājās iedzīvotāju migrācija, nostiprinājās kopīga latviešu valoda, literatūra, kopēja pārnovadu kultūra. Daļa latviešu labākas dzīves meklējumos šajā laikā atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un citās [[Krievija]]s guberņās. Līdz 1914. gadam Krievijā izveidojās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.&lt;ref&gt;[http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021443/http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}. [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskā bibliotēka.&lt;/ref&gt;

Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''&lt;/ref&gt; Pirmo reizi vēsturē latviešu kultūrā izveidojās pilsētnieciskais dzīvesveids ar plašu pasaules redzējumu&lt;!-- vajag precizēt, ko var saprast ar „plašu pasaules redzējumu” --&gt;. Sociāldemokrātiski orientētā [[Jaunā strāva]] ar savu laikrakstu „[[Dienas Lapa]]” sekmēja sabiedriskās pašapziņas veidošanos un sieviešu [[emancipācija|emancipāciju]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 |author       = Iveta Tunne
 |year         = 2005. gada 10. septembris
 |title        = Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā „Dienas Lapa”
 |journal      = „Latvijas Arhīvi”
 |issue        = 4
 |url          = http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf
 |access-date  = 2011. gada 10. Aprīlis
 |archive-url  = https://web.archive.org/web/20150923174643/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf
 |archive-date = 2015. gada 23. Septembris
}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Valsts veidošanās 20. gadsimtā ===

[[Attēls:Brīvības piemineklis-1905 gads.png|left|thumb|220px|[[1905. gada revolūcija]] — cilnis [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklī]]]]
Latviešu politiskās nācijas tapšanu ļoti ietekmēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]] un turpmākie saimnieciskā uzplaukuma gadi, kad latvieši, līdztekus baltvāciešiem un krieviem, dalīja saimniecisko un politisko varu Vidzemes un Kurzemes guberņās.

[[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās trimdā uz Krieviju 1915. gadā radīja nopietnus draudus latviešu nācijas tālākai pastāvēšanai. [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100,&lt;ref&gt;[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110414165138/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2011|04|14||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; tātad bojā gājušo vai Latviju pametušo iedzīvotāju skaits bija gandrīz 1 miljons. Kara izraisītais posts un slimības, kā arī sekojošās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņas]] un kreisi orientēto latviešu izceļošana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī latviešu skaits atkal strauji pieauga.
[[Attēls:Latvijas Republikas proklamesana 1918.jpg|thumb|250px|[[Latvijas valsts pasludināšana]] 1918. gada 18. novembrī]]
Līdz 1925. gadam no bēgļu gaitām atgriezās 218 000 iedzīvotāju,&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; no kuriem lielākā daļa bija latvieši. Krievijā palikušie latvieši spēja izveidot aktīvu [[Krievijas latvieši|diasporu]] un daudzi no viņiem ieņēma augstus amatus PSRS pārvaldes struktūrās, tomēr 1937. un 1938. gadā daļu no viņiem [[NKVD]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|„Latviešu operācijā”]] sodīja ar nāvi, pamatojoties uz apsūdzībām par piedalīšanos „Latviešu fašistu organizācijā RKKA” un vadoties no t.s. „Latviešu sarakstiem”. 1926. gada tautas skaitīšanā PSRS bija saskaitīti 151 410 latvieši, bet 1939. gada tautas skaitīšanā — 128 345 latvieši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Padomju Savienībā — komunistiskā genocīda upuri |author= Aivars Bieka |url= http://lpra.vip.lv/beika99.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

Liela nozīme latviešu nācijas tālākā attīstībā bija [[Latgale]]s atkalapvienošanās ar pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām 1917.—1920. gadā. Latgaliešu laukstrādnieki pārceļoja uz pārējo Latvijas daļu, saimnieciskā uzplaukuma periodā pēc 1935. gada valstī ieradās arī vismaz 5 tūkstoši laukstrādnieku no [[Polija]]s un [[Lietuva]]s, no kuriem daļa apmetās uz pastāvīgu dzīvi un strauji pārlatviskojās. Tomēr šajā laika posmā bija arī nozīmīgi Latvijas iedzīvotāju zaudējumi.
[[Attēls:Deportacija Latvija 1941 1.jpg|thumb|220px|Vilciena vagoni ar deportējamiem 1941. gada 14. jūnijā]]
Aptuveni 20—30 tūkstoši latviešu šajā laikā reliģisku apsvērumu dēļ emigrēja uz [[Brazīlija|Brazīliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Brazīlijā |publisher= Latvijas Universitātes akadēmiskā bibliotēka |url= https://www.acadlib.lu.lv/site/arc/latviesi_Brazilija/brazilija.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Baltvāciešu iekļaušanos latviešu nācijā pārtrauca 1939.—1940. gada piespiedu izceļošana uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem, kopējais izceļotāju skaits bija 66 000. Savukārt lielu daļu no [[Latvijas ebreji]]em iznīcināja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā.&lt;ref&gt;[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana nopietni iedragāja latviešu tautas attīstību. Liela daļa latviešu gāja bojā karadarbības dēļ vai arī pameta valsti 1944.—1945. gadā (ap 250 000), izveidojot spēcīgu [[Trimdas latvieši|diasporu]]. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju masveida deportācijas 1941. gadā]] (15 000 cilvēku) un 1949. gadā (53 000 cilvēku) un vienotas padomju tautas ([[pārkrievošana]]s) doktrīna iedragāja latviešu tautisko identitāti. Latvijā līdz 1959. gadam uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 kolonistu no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52% 1980. gadu beigās.&lt;ref&gt;[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} Demogrāfijas centrs&lt;/ref&gt; 1989. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]] un [[Igaunijas PSR]] Tautas frontes organizēja [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]] — demonstrācija pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tā sekām. 1990. gada [[18. marts|18. martā]] notika pirmās daļēji demokrātiskās [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]. [[4. maijs|4. maijā]] LPSR AP deklarēja [[Latvijas Republika]]s atjaunošanu. Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Neatkarības atgūšana 1990.—1991. gadā atjaunoja latviešu valodas un kultūras dominējošo stāvokli, tomēr kā viens no svarīgākajiem tālākās valstsnācijas attīstības uzdevumiem tika pasludināta cittautiešu integrācija un iekļaušanās kopējā [[Eiropa]]s kultūras un ekonomikas telpā.

== Skaita izmaiņas ==

=== Latvijā (kopš 1979. gada) ===
{|
|-
| valign=&quot;top&quot; |

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:75%;&quot;
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__dzimst/IDG120.px/table/tableViewLayout1/ IDG120. Dzīvi dzimušie pēc tautības]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ IMG050. Mirušie pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722072118/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
|-
| 1979
| align=&quot;right&quot; | 1 344 105
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot;|
|-
| 1980
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 17 918
| align=&quot;right&quot; | 20 107
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot;| -2189
|-
| 1985
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 20 354
| align=&quot;right&quot; | 20 537
| align=&quot;right&quot;  style=&quot;color: red&quot;| -183
|-
| 1986
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 613
| align=&quot;right&quot; | 18 682
| align=&quot;right&quot;  style=&quot;color: green&quot;| 2931
|-
| 1987
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 617
| align=&quot;right&quot; | 19 448
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2169
|-
| 1988
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 354
| align=&quot;right&quot; | 18 962
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2392
|-
| 1989
| align=&quot;right&quot; | 1 387 757
| align=&quot;right&quot; | 20 964
| align=&quot;right&quot; | 18 784
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2180
|-
| 1990
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 438
| align=&quot;right&quot; | 19 892
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 1546
 
|-									
| 1991
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 20 107
| align=&quot;right&quot; | 19 797
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 310
|-
| 1992
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 19 418
| align=&quot;right&quot; | 20 002
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -584
|-
| 1993
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 17 256
| align=&quot;right&quot; | 21 685
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4429
|-
| 1994
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 15 729
| align=&quot;right&quot; | 22 683
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6954
|-
| 1995
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 13 763
| align=&quot;right&quot; | 21 493
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7730
|-
| 1996
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 542
| align=&quot;right&quot; | 19 160
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6618
 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:75%;&quot;
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
|-
| 1997
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 11 991
| align=&quot;right&quot; | 18 752
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6761
|-
| 1998
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 11 563
| align=&quot;right&quot; | 19 129
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7566
|-
| 1999
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 159
| align=&quot;right&quot; | 18 256
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6097
|-
| 2000
| align=&quot;right&quot; | 1 370 703
| align=&quot;right&quot; | 12 831
| align=&quot;right&quot; | 17 648
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4817
|-
| 2001
| align=&quot;right&quot; | 1 368 994
| align=&quot;right&quot; | 12 525
| align=&quot;right&quot; | 17 932
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5407
|-
| 2002
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 793
| align=&quot;right&quot; | 17 866
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5072
 
|-
| 2003
| align=&quot;right&quot; | 1 362 666
| align=&quot;right&quot; | 13 594
| align=&quot;right&quot; | 17 777
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4183
|-
| 2004
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 13 202
| align=&quot;right&quot; | 17 632
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4430
|-
| 2005
| align=&quot;right&quot; | 1 357 099
| align=&quot;right&quot; | 14 635
| align=&quot;right&quot; | 17 713
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3078
|-
| 2006
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 14 837
| align=&quot;right&quot; | 17 864
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3027
|-
| 2007
| align=&quot;right&quot; | 1 346 686
| align=&quot;right&quot; | 15 465
| align=&quot;right&quot; | 18 203
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2738
|-
| 2008
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 15 856
| align=&quot;right&quot; | 17 125
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1269
|-
| 2009
| align=&quot;right&quot; | 1 340 143
| align=&quot;right&quot; | 14 267
| align=&quot;right&quot; | 16 576
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2309

|-
| 2010
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 616
| align=&quot;right&quot; | 16 486
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3870

|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:66%;&quot;
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Imigrējušo skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceN&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ IBG041. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200724022015/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ |date={{dat|2020|07|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Emigrējušo skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceN&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Migrācijas saldo
|-
| 2011
| align=&quot;right&quot; | 1 255 785
| align=&quot;right&quot; | 12 020
| align=&quot;right&quot; | 15 763
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3743
| align=&quot;right&quot; | 4965
| align=&quot;right&quot; | 11 823
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6858
|-
| 2012
| align=&quot;right&quot; | 1 245 246
| align=&quot;right&quot; | 12 862
| align=&quot;right&quot; | 15 860
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2998
| align=&quot;right&quot; | 6280
| align=&quot;right&quot; | 11 106
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4826
|-
| 2013
| align=&quot;right&quot; | 1 237 463
| align=&quot;right&quot; | 14 936
| align=&quot;right&quot; | 15 766
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -830
| align=&quot;right&quot; | 3080
| align=&quot;right&quot; | 10 794
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7717
|-
| 2014
| align=&quot;right&quot; | 1 229 067
| align=&quot;right&quot; | 15 837
| align=&quot;right&quot; | 15 597
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 240
| align=&quot;right&quot; | 3882
| align=&quot;right&quot; | 9655
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5773
|-
| 2015
| align=&quot;right&quot; | 1 223 650
| align=&quot;right&quot; | 15 830
| align=&quot;right&quot; | 15 763
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 67
| align=&quot;right&quot; | 3012
| align=&quot;right&quot; | 10 319
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7307
|-
| 2016
| align=&quot;right&quot; | 1 216 443
| align=&quot;right&quot; | 16 065
| align=&quot;right&quot; | 15 906
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 159
| align=&quot;right&quot; | 3081
| align=&quot;right&quot; | 10 379
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7298
|-
| 2017
| align=&quot;right&quot; | 1 209 401
| align=&quot;right&quot; | 15 524
| align=&quot;right&quot; | 15 924
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -400
| align=&quot;right&quot; | 3039
| align=&quot;right&quot; | 9381
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6342
|-
| 2018
| align=&quot;right&quot; | 1 202 781
| align=&quot;right&quot; | 14 351
| align=&quot;right&quot; | 16 014
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1663
| align=&quot;right&quot; | 2888
| align=&quot;right&quot; | 7538
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4650
|-
| 2019
| align=&quot;right&quot; | 1 196 578
| align=&quot;right&quot; | 14 247
| align=&quot;right&quot; | 15 619
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1372
| align=&quot;right&quot; | 3078
| align=&quot;right&quot; | 6073
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2995
|-
| 2020
| align=&quot;right&quot; | 1 192 333
| align=&quot;right&quot; | 13 416
| align=&quot;right&quot; | 16 019
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2603
| align=&quot;right&quot; | 2849
| align=&quot;right&quot; | 4820
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1971
|-
| 2021
| align=&quot;right&quot; | 1 187 891
| align=&quot;right&quot; | 13 599
| align=&quot;right&quot; | 18 883
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5284
| align=&quot;right&quot; | 4069
| align=&quot;right&quot; | 5389
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1320
|-
| 2022
| align=&quot;right&quot; | 1 181 534
| align=&quot;right&quot; | 12 398
| align=&quot;right&quot; | 16 859
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4461 
| align=&quot;right&quot; | 5214
| align=&quot;right&quot; | 6584
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1370
|-
| 2023
| align=&quot;right&quot; | 1 175 902&lt;br&gt;(1 189 952)&lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt;
| align=&quot;right&quot; | 11 407
| align=&quot;right&quot; | 15 662
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4255
| align=&quot;right&quot; | 5857
| align=&quot;right&quot; | 5432
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 425
|-
| 2024
| align=&quot;right&quot; | 1 171 070&lt;br&gt;(1 186 337) &lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10 182
| align=&quot;right&quot; | 14 904
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4722
| align=&quot;right&quot; | 5390
| align=&quot;right&quot; | 5364
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 26
|-
| 2025
| align=&quot;right&quot; | 1 182 008
| align=&quot;right&quot; | 9487
| align=&quot;right&quot; | 14 424
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4937
| align=&quot;right&quot; | 4295
| align=&quot;right&quot; | 4839
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -544
|-
| 2026
| align=&quot;right&quot; | 1 176 880
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; |
|}
|}
&lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt; 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati.

=== Latvijā un Rīgā (tautskaites 1867—2011) ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!!!1867!!1881!!1897!!1913!!1917!!1919!!1920!!1930!!1935!!1959!!1970!!1979!!1989!!2000!!2011
|-
!Latvijā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
|''nav datu''
|''nav datu''
|1 318 617&lt;br /&gt;(68,3%)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņās |publisher= ''Демоскоп Weekly'' |url= http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 |language= krieviski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|''nav datu''
|''nav datu''
|''nav datu''
|1 161 404&lt;br /&gt;(72,8%)
|1 394 957&lt;br /&gt;(73,4%)
|1 467 035&lt;br /&gt;(77,0%)
|1 297 881&lt;br /&gt;(62,0%)
|1 341 805&lt;br /&gt;(56,8%)
|1 344 105&lt;br /&gt;(53,7%)
|1 387 757&lt;br /&gt;(52,0%)
|1 370 703&lt;br /&gt;(57,7%)
|1 285 136&lt;br /&gt;(62,1%)
|-
!Rīgā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
|24 199*&lt;br /&gt;(23,6%)
|49 974*&lt;br /&gt;(29,5%)
|127 046*&lt;br /&gt;(45,0%)
|218 097*&lt;br /&gt;(42,2%)
|114 379&lt;br /&gt;(54,3%)
|109 660&lt;br /&gt;(51,5%)
|99 580&lt;br /&gt;(54,9%)
|227 842&lt;br /&gt;(60,3%)
|242 731&lt;br /&gt;(63,0%)
|258 528&lt;br /&gt;(44,5%)
|299 072&lt;br /&gt;(40,9%)
|317 546&lt;br /&gt;(38,3%)
|331 934&lt;br /&gt;(36,5%)
|313 368&lt;br /&gt;(41,0%)
|305 117&lt;br /&gt;(46,3%)
|}

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas&lt;br /&gt;
Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 441 sleja, Rīga, 1933.—1934.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&amp;ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&amp;path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&amp;lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijā un Rīgā pēc 2000. gada ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2001
! 2003
! 2005
! 2007
! 2009
! 2011
! 2013
! 2015
! 2017
! 2019
! 2021
! 2023
! 2025
|-
! Latvijā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| 1 368 994&lt;br /&gt;(57,9%)
| 1 362 666&lt;br /&gt;(58,5%)
| 1 357 099&lt;br /&gt;(58,8%)
| 1 346 686&lt;br /&gt;(59,0%)
| 1 340 143&lt;br /&gt;(59,3%)
| 1 255 785&lt;br /&gt;(60,5%)
|1 237 463&lt;br /&gt;(61,1%)
|1 223 650&lt;br /&gt;(61,6%)
|1 209 401&lt;br /&gt;(62,0%)
|1 196 578&lt;br /&gt;(62,3%)
|1 187 891&lt;br /&gt;(62,7%)
|1 175 902&lt;br /&gt;(62,4%)
|1 182 008&lt;br /&gt;(63,7%)
|-
! Rīgā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| 311 609&lt;br /&gt;(41,2%)
| 308 623&lt;br /&gt;(41,7%)
| 309 386&lt;br /&gt;(42,3%)
| 305 691&lt;br /&gt;(42,3%)
| 301 823&lt;br /&gt;(42,3%)
| 295 084&lt;br /&gt;(44,7%)
| 291 359&lt;br /&gt;(45,3%)
| 294 335&lt;br /&gt;(45,9%)
| 300 423&lt;br /&gt;(46,8%)
| 292 273&lt;br /&gt;(46,7%)
| 289 937&lt;br /&gt;(47,2%)
| 284 218&lt;br /&gt;(46,6%)
| 285 741&lt;br /&gt;(48,3%)
|-
|}
Avots: Centrālā Statistikas biroja datubāze&lt;ref name=&quot;data.csb.gov.lv&quot; /&gt; un Oficiālās statistikas portāls ([https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE050/table/tableViewLayout1/ IRE050. Latviešu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un Rīgā gada sākumā 1920 - 2025])

=== Bijušajā PSRS teritorijā (1926—2011) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! !! 1926!! 1939!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001*!! 2011*
|-
| [[Krievijas Federācija]]|| 125 104|| 105 803|| 74 932|| 59 695|| 67 267|| 46 829|| 28 520|| 18 979
|-
| [[Baltkrievija]] || 14 080|| 8117|| 2631|| 2660|| 2617|| 2658|| 2239|| 1549
|-
| [[Ukraina]]|| 9131|| 7912|| 6919|| 7421|| 7167|| 7142|| 5079||
|-
| [[Kazahstāna]] || 1103|| 3693|| 4588|| 4269|| 4318|| 3373|| 1816|| 1123
|-
| [[Uzbekistāna]] || 717|| 946|| 950|| 1199|| 1464|| 1131|| 140 ||1600
|-
| [[Turkmenistāna]] || 234|| 284|| 199|| 935|| 355|| 559|| 243||
|-
| [[Kirgizstāna]] || 70|| 312|| 358|| 544|| 812|| 392|| 195|| 82
|-
| [[Tadžikistāna]] || 20|| 178|| 243|| 499|| 351|| 310|| 104|| 9
|-
| [[Azerbaidžāna]] || 569|| 609|| 519|| 550|| 1099|| 324|| ~50||
|-
| [[Gruzija]] || 363|| 468|| 606|| 828|| 601|| 530|| ~100||
|-
| [[Armēnija]] || 12|| 23|| 58|| 754|| 118|| 145|| ~50||
|-
| [[Moldova]] ||  ||  || 449|| 336|| 446|| 472|| ~200||
|-
| [[Lietuva]] ||  || || 6318|| 5063|| 4354|| 4229|| 2955 ||2300
|-
| [[Latvija]] || || || 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136
|-
| [[Igaunija]] || || || 2888 || 3286 || 3963|| 3135|| 2330 || 2171
|-
| Kopā || 151 410|| 128 345|| 1 399 539|| 1 429 844|| 1 439 037|| 1 458 986|| ~1 414 724||
|}
* Katrā valstī tautas skaitīšanu gadi bija nedaudz atšķirīgi.

== Kultūra ==

=== Arhitektūra ===
[[Attēls:Dzīvojamā ēka no Rucavas Kurzemes zemnieka sētā.jpg|300px|thumb|right|1848. gada otrajā pusē [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] „Vecķērvēs” celta dzīvojamā māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]

Latvijā tradicionāli tika celtas baļķu mājas, kuru novietojums bija atkarīgs no reģiona. Rietumlatvijā tās parasti tika celtas atsevišķi vai lokveidā apkārt centrālajam laukumam.{{nepieciešama atsauce}} [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Kurzeme|Kurzemē]] valdošais zemnieku apmetņu tips bija [[viensēta]]s. Ciemos liela nozīme bija viensētu tradīcijai, atsevišķu sētu uzbūve un iekārtojums Kurzemē bija balstīts uz savrupības principa, proti katrai saimniecības vajadzībai bija paredzēta atsevišķa ēka.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401032915/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/kseta.html Kurzemes lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

==== Zemgale ====

[[Zemgale|Zemgalē]] izplatītākais apmetņu veids 18. un 19. gadsimtā bija guļbūves tehnikā no stūros savienotiem aptēstiem baļķiem celtas viensētas, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un gar [[Lietuva]]s robežu tās bija koncentrētākas un veidoja ciemus. Materiālās kultūras ziņā vērojama pāreja no Rietumlatvijas uz Austrumlatvijas arhitektūras iezīmēm, pārsvarā gan saglabājot Rietumlatvijai, precīzāk [[Kurzeme]]i un Rietumvidzemei, radniecīgus elementus. Viensētu ēku izvietojums bija brīvāks un bija sastopamas dažādas tā variācijas. Dzīvojamā māja varēja atrasties pašā sētas centrā un ap to bija dārzs. Dzīvojamai mājai vienā pusē bija novietotas [[kūts|kūtis]] un [[klēts|klētis]], kas kopā veidoja savā ziņā noslēgtu pagalmu. Mazliet tālāk atradās [[rija]]. [[Pirts]] atradās nostāk, parasti aiz kūtīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zemgales novada uztura ieradumi un viesmīlības tradīcijas |url= http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&amp;view=section&amp;id=12&amp;layout=blog&amp;Itemid=64&amp;lang=lv |accessdate= 2013. gada 19. oktobrī |archive-date= {{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url= https://archive.today/20131019182429/http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&amp;view=section&amp;id=12&amp;layout=blog&amp;Itemid=64&amp;lang=lv }}&lt;/ref&gt;

==== Latgale ====

Latgalē [[slāvu kultūra]]s ietekmē,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100605070558/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; viensētas bija retāk sastopamas un cilvēki vairāk dzīvoja mazāku māju kopumos — [[sādža|sādžās]] ({{val|ltg|dzeraune}}) ar sīkām saimniecībām.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/85 Latviešu viensēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Izplatītākie apmetņu veidi bija rindu sādžas un izklaidu sādžas, kurām bija vairāki ēku izvietojuma plānojumi:
* taisnstūrveida pagalms, ap kuru cēla visas ēkas un, kuru veidoja divas pret ielu vērstas un viena līdztekus ielai būvēta celtne;
* divpagalmu princips — visas ar galiem pret ielu vērstās ēkas izvietoja šādi: centrā dzīvojamā māja, uz vienu pusi no tās kūts, uz otru — klēts;
* kūts un dzīvojamā ēka novietotas līdztekus un tik tuvu kopā, ka saskaras jumtu slīpes, starp ēkām atrodas slēgts aploks, klēts u.c. ēkas atrodas attālāk; u.c. plānojumi.

Latgales arhitektūru ietekmēja ne tikai tradīcijas un zemes trūkums. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē [[Krievijas Impērija]]s valdība izdeva celtniecības norādes. Dzīvojamās mājas bija jābūvē ar logotajiem istabu galiem paralēli mājai vienā vai abās tās pusēs, kamēr izveidojušies regulārie pagalmi jānoslēdz ar žogiem un vārtiem. Saimniekiem parasti bija tikai viena vai dažas [[rija]]s un [[aka]]s uz visu sādžu. [[Pirts|Pirtis]] ierīkoja aiz katras sētas dārziem, gar upes vai ezera malu. 19. gadsimta otrajā pusē lielākajai daļai sētu bija tikai no 5 līdz 10 [[hektārs|ha]] zemes, ko tālāk sadalīja daudzos starpgabalos — kopējos tīrumos.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401043917/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedrība ==

[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|Viensēta Vidzemē]]
Senie latvieši dzīvoja [[Ģimene|saimēs]], kas bija [[viensēta]]s apdzīvojošu cilvēku kopums. Pie tās sākotnēji piederēja sētas īpašnieka ģimenes locekļi, taču laika gaitā tajā iekļāvās arī [[kalps|kalpi]] un kalpones, kas bija vai nu brīvi cilvēki bez īpašumiem vai arī nebrīvi cilvēki kā [[dreļļi]] (karagūstekņi) vai cilvēki, kuri brīvību ir zaudējuši uz laiku, nespējot atmaksāt parādu. Senākais ģimenes veidošanas veids varētu būt bijusi sievas zagšana. [[Arnolds Spekke]] savā darbā „Latvieši un Livonija 16.gs.” par sievas zagšanu rakstīja šādi:

{{citāts|&lt;small&gt;Ja kādam zemniekam ir dēls, kas jau diezgan liels, lai ņemtu sev sievu, (dēls) izraugās sev kādu no kalponēm, kas viņam patīk, un dodas ar saviem draugiem, kurus sev sadabūjis, apslēpjas kaut kur mājas tuvumā, kur atrodas jaunava, un, uzmanījuši brīdi, kad tā iznāk laukā, to ar varu sagrābj, iesviež minētam nolūkam sagatavotās kamanās un steigšus dodas mājup. Kad nu līgavas tuvinieki izdzird kliedzienus, viņi metas laukā, apbruņojušies pīķiem un šķēpiem, lai atņemtu līgavu uzbrucējiem. Kad viņi tos panāk, abu pulku starpā norisinās nikns kautiņš, un kas tad izrādās par stiprāku, tas patur līgavu.&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši un Livonija 16.gs |author=Arnolds Spekke |authorlink=Arnolds Spekke |year=1995 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=9785796611128 |page=196}}&lt;/ref&gt;}}

Ar laiku zagšanas vietā ieviesās pirkšana un vedēji varēja arī vienoties ar saimes tēvu par samaksu, līdz ar to jaunava kļuva par preci (no tā arī cēlies vārds „precēt”). Šādos gadījumos dots līdzi arī [[līgavas pūrs|pūrs]] — pašas meitas darinātais — adījumi, audumi, tērpi, rotas, kā arī lopi.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401060929/http://www.liis.lv/folklora/gimen/origin/ved.htm Vedības] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc Latvijas okupācijas 1946. gadā [[Latvijas PSR]] varas iestādes sāka kolektivizāciju, no viensētām cilvēkus pārceļot uz [[kolhozs|kolhozu]] centros jaunveidotajiem pilsētciemiem. Līdz 1965. gadam no viensētām pārvietoja 22 000 ģimenes, t.i. 11% lauksaimniecībā nodarbināto.{{nepieciešama atsauce}} Mūsdienās Latvijā turpinās jau 18. gadsimtā sākusies [[urbanizācija]] un 2009. gadā pilsētās dzīvoja 68% Latvijas iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] {{lv ikona}}. Demogrāfijas centrs.&lt;/ref&gt;

== Ģenētiskie pētījumi ==
[[Attēls:R1b.jpg|thumb|280px|Dominējošās Y hromosomu haplogrupas Eiropas vīriešiem. Redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk atrodami haplotipi N un R1a.]]    
Latviešu etnoģenēzē pierādāmi vairāki slāņi, kuri atspoguļo secīgus migrācijas un asimilācijas viļņus daudzu tūkstošu gadu garumā. Vissenākie Latvijas [[mezolīts|mezolīta]] perioda iedzīvotāti ģenētiski bija līdzīgi Eiropas senākajiem iedzīvotājiem jeb [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], agrā [[neolīts|neolīta]] periodā apmēram 3900. gadus p.m.ē. notika pirmiedzīvotāju sajaukšanās ar [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]], izveidojot [[Narvas kultūra|Narvas kultūru]]. Vēlā neolīta peridā apmēram 2800. gadus p.m.ē. ieceļoja [[Rietumu stepju lopkopji]], kas runāja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] un izveidoja [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]]. Akmens laikmetā Latvijas pirmiedzīvotāju genētiskajā materiālā nav atrodams [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] genoma piejaukums.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5321670/#mmc1 The Neolithic transition in the Baltic was not driven by admixture with early European farmers.] Jones ER, Zarina G, Moiseyev V, Lightfoot E, Nigst PR, Manica A, Pinhasi R, Bradley DG. Curr Biol CB. 2017;27:576–582&lt;/ref&gt;

Y-[[hromosoma]]s izpēte parādījusi, ka mūsdienu latviešu vīriešiem dominē [[Haplogrupa N|N1с1]]&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce
| author      = Laitinen et al.
| year        = 2002. gada decembris
| title       = Y-Chromosomal Diversity Suggests that Baltic Males Share Common Finno-Ugric-Speaking Forefathers
| journal     = Human Heredity
| volume      = 53
| issue       = 2
| url         = http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp?doi=10.1159/000057985
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Haplogrupa R1a|R1a]]&lt;ref name=&quot;Rosser&quot;&gt;{{laikraksta atsauce
| author      = Rosser et al.
| date        = 2000. gada 1. decembris
| title       = Y-Chromosomal Diversity in Europe Is Clinal and Influenced Primarily by Geography, Rather than by Language
| journal     = The American Journal of Human Genetics
| volume      = 67
| issue       = 6
| url         = http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002929707632212
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[haplogrupa]]s. N1c1 haplogrupa ir izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ([[somi]]em, [[sāmi]]em, [[igauņi]]em, [[lietuvieši]]em, [[krievi]]em, [[zviedri]]em) un [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet R1a ir izplatīta [[ungāri]]em, [[poļi]]em, [[baltkrievi]]em, [[marieši]]em, [[ukraiņi]]em, [[krievi]]em, [[mordvieši]]em, [[slovēņi]]em, [[igauņi]]em, [[čehi]]em, [[lietuvieši]]em, [[komieši]]em, [[norvēģi]]em, [[kirgīzi]]em, kā arī daļā [[Indija]]s iedzīvotāju.

== Latviešu diaspora ==

{|cellpadding=&quot;2&quot;
|-----
!Valsts
!Reģistrētais skaits
|-----
|1. {{USA}} || &lt;center&gt;96 070&lt;ref name=&quot;ASV tautas skaitīšanas birojs&quot; /&gt;||| 9. {{NOR}} || &lt;center&gt;10 503&lt;ref&gt;[http://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2015-03-04?fane=tabell&amp;sort=nummer&amp;tabell=219751 Befolkningen etter innvandringskategori og landbakgrunn] Iedzīvotāji pēc imigrācijas kategorijas un izcelsmes valsts 2015. gada 1. janvārī (norvēģiski)&lt;/ref&gt;|||15. {{FRA}} || &lt;center&gt;956&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;||
|-----
|2. {{karogs|Īrija}} || &lt;center&gt; 45 836&lt;ref&gt;[http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=35814 Īrijā 2010. gadā reģistrēti 3,134 imigranti no Latvijas un 4,353 no Lietuvas] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (20 593)&lt;ref&gt;2011. gada Īrijas tautskaitē reģistrēto latviešu skaits&lt;/ref&gt; ||| 8. {{DEU}} || &lt;center&gt; 9775&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; ||| 16. {{VEN}} || &lt;center&gt;300&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-venecuelas-bolivara-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Venecuēlas Bolivāra Republikas attiecības |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2014|07|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-----
|3. {{GBR}} || &lt;center&gt; 36 000&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010]&lt;/ref&gt;|||10. {{SWE}} || &lt;center&gt; 4116&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; ||| 17. {{ARG}} || &lt;center&gt;200&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|4. {{RUS}} || &lt;center&gt; 28 520&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; |||11. [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px|border]] [[Ukraina]] || &lt;center&gt; 4800&lt;ref&gt;[http://www.joshuaproject.net/countries.php?rog3=UP ↑ Joshua Project — Ethnic People Groups of Ukraine] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;|||18. {{GEO}} || &lt;center&gt;200&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|5. {{CAN}} || &lt;center&gt;27 870&lt;ref&gt;[http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?A=R&amp;APATH=3&amp;D1=0&amp;D2=0&amp;D3=0&amp;D4=0&amp;D5=0&amp;D6=0&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=01&amp;GID=771240&amp;GK=1&amp;GRP=1&amp;LANG=E&amp;O=D&amp;PID=89202&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971%2C97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;TABID=1&amp;THEME=70&amp;Temporal=2006&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= Detailed Mother Tongue (103), Knowledge of Official Languages (5), Age Groups (17A) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Divisions and Census Subdivisions, 2006 Census — 20% Sample Data] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;||| 12. {{LTU}} || &lt;center&gt;2400&lt;ref&gt;[http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&amp;PLanguage=0&amp;TableStyle=&amp;Buttons=&amp;PXSId=3236&amp;IQY=&amp;TC=&amp;ST=ST&amp;rvar0=&amp;rvar1=&amp;rvar2=&amp;rvar3=&amp;rvar4=&amp;rvar5=&amp;rvar6=&amp;rvar7=&amp;rvar8=&amp;rvar9=&amp;rvar10=&amp;rvar11=&amp;rvar12=&amp;rvar13=&amp;rvar14= Gyventojų skaičius metų pradžioje. Požymiai: tautybė — Rodiklių duomenų bazėje] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906042802/http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&amp;PLanguage=0&amp;TableStyle=&amp;Buttons=&amp;PXSId=3236&amp;IQY=&amp;TC=&amp;ST=ST&amp;rvar0=&amp;rvar1=&amp;rvar2=&amp;rvar3=&amp;rvar4=&amp;rvar5=&amp;rvar6=&amp;rvar7=&amp;rvar8=&amp;rvar9=&amp;rvar10=&amp;rvar11=&amp;rvar12=&amp;rvar13=&amp;rvar14= |date={{dat|2012|09|06||bez}} }} {{lt ikona}}&lt;/ref&gt; ||| 19. {{CHL}} || &lt;center&gt;100&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|6. {{BRA}} || &lt;center&gt; 25 000&lt;ref&gt;[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{pt ikona}}&lt;/ref&gt; |||13. {{EST}} || &lt;center&gt;2177&lt;ref&gt;[http://www.stat.ee/34278  Igaunijas iedzīvotāju statistika pa gadiem pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107090524/https://www.stat.ee/34278 |date={{dat|2019|01|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-----
|7. {{AUS}} || &lt;center&gt;18 938&lt;ref&gt;[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australia Census Analytic Program Anustralians's Ancestories] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; |||14. {{BLR}} || &lt;center&gt;1549 ||'''KOPĀ''' || &lt;center&gt; '''vairāk nekā 220 000'''

|-----
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu personvārdi]]
* [[Trimdas latvieši]]
* [[Latvijas demogrāfija]]

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20090228081549/http://www.atena.lv/index.php?zoomid=427 Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. (1958). Vienpadsmitais izdevums Atēna, 2009; 344 lpp.] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, 1998. gada jūnijs.

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* Arnis Terzens [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-mes-esam-tadi-neerti-eiropai-saruna-ar-ritu-graveri-fragmenti.d?id=35812901 „Saruna ar Ritu Grāveri”] — Kabinets Nr. 88, 2010. {{lv ikona}}
* Garlībs Merķelis [https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm „Vidzemes Senatne”] tulkojis Kaudzītes Matīss — Izdeva J.Ozols, Rīga 1906. {{lv ikona}}
* Teodors Zeiferts [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html „Latviešu rakstniecības vēsture. Latvieši”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120127130113/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} — Gulbis, Rīga 1922. {{lv ikona}}
* Jēkabs Ziedars [https://web.archive.org/web/20160305043659/http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/08/jziedarssupo_supuli.pdf „Šūpo šūpuli. Kā apturēt tautas izmiršanu”] — Baiba Ziedare, Jelgava 2009. {{ISBN|9789984397979}} {{lv ikona}}
* Endre Bojtár [https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic &quot;Foreword to the past — a cultural history of the Baltic people&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608030653/https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} {{en ikona}}
* [http://www.historia.lv/dokumenti/parizes-miera-konferences-latvijas-delegacijas-miera-konferencei-adresetais-memorands Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}}
* [http://ic.pics.livejournal.com/barabas_open/15254122/86409/86409_original.jpg Carte Ethnographique de L' Europe] — Lausanne 1918.

== Audiovizuālās norādes ==
* Putniņa un Cimermaņa animācijas filma [http://www.youtube.com/watch?v=iHumUXCEn3I «Latvietis»], Animācijas Brigāde 2007. {{lv ikona}}
* Anša Epnera dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=B1guvqBvkMU «Es esmu latvietis»], Latvijas Kino 1990. {{lv ikona}}
* Zinātnes kafejnīca [https://www.youtube.com/watch?v=LVy8bBQyjEE  &quot;No kā cēlušies latvieši&quot; (17.03.2016)], [[Latvijas Universitāte]] 2016. gada 17. martā {{lv ikona}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Latvieši| ]]</text>
      <sha1>06y1jb9birwqtndsi8ov6512544mb22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541095</id>
      <parentid>4541094</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:27:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijā un Rīgā pēc 2000. gada */ pap</comment>
      <origin>4541095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70916" sha1="ph00hc1gfn2emaqz52pw8pwpdi0qnwn" xml:space="preserve">{{Redirect|Latvietis}}
{{Tautas infokaste
| attēls = [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|320px]]
[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]]
| tauta = Latvieši
| skaits = aptuveni 1,5 miljoni
| vieta = {{ubl|
{{LAT}} (1 209 401)&lt;ref name=&quot;data.csb.gov.lv&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0080.px/?rxid=cd ISG08. Latviešu skaits Latvijā un Rīgā gada sākumā (dati par 2011-2017)]{{Novecojusi saite}} apmeklēts 2017. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;
|{{USA}} (91 096)&lt;ref name=&quot;ASV tautas skaitīšanas birojs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 2010. gada dati par ASV dzīvojošo cilvēku izcelsmi |author= ASV tautas skaitīšanas birojs |publisher= American FactFinder |url= http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=ACS_10_SF4_B01003&amp;prodType=table |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|{{GBR}} (39 000)&lt;ref&gt;[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu skaits Īrijā un AK, 3. daļa |publisher= Latvian Abroad |url= http://latvianabroad.blogspot.com/2007/09/latvians-in-ireland-and-uk-numbers-part.html |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|{{IRL}} (20 593)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Nekā personīga pret Lubānu, Latvijas vēstnieku Īrijā vai latviešu biedrībām |author= Sandra Bondarevska |publisher= Baltic Ireland |url= http://baltic-ireland.ie/2014/03/28053/ |accessdate= 2016. gada 7. aprīlī}}&lt;/ref&gt;
}}
{{Collapsible list
|title= Citas valstis
|{{RUS}} (8 516)&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls Iedzīvotāju nacionālais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160229073920/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls |date={{dat|2016|02|29||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls Sadalījums pēc mācētajām valodām (izņemot krievu)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc Iedzīvotāju nacionālā pārliecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116110211/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc |date={{dat|2017|01|16||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''&lt;/ref&gt;
|{{CAN}} (27 870)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 2006 Census of Canada: Topic-based tabulations {{!}} Ethnic Origin (247), Single and Multiple Ethnic Origin Responses (3) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Metropolitan Areas and Census Agglomerations, 2006 Census - 20% Sample Data |publisher= Statistics Canada |url= http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&amp;APATH=3&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=0&amp;GID=0&amp;GK=0&amp;GRP=1&amp;PID=92333&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971,97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;Temporal=2006&amp;THEME=80&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= |accessdate= 2012. gada 22. jūlijā |archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304111551/http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&amp;APATH=3&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=0&amp;GID=0&amp;GK=0&amp;GRP=1&amp;PID=92333&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971,97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;Temporal=2006&amp;THEME=80&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= }}&lt;/ref&gt;
|{{BRA}} (25 000)&lt;ref&gt;[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Revista Época Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{es ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{NZL}} (20 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu diasporas atbalsta programma 2004 - 2009 |publisher= Latvians Online |url= http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20060220020950/http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |archivedate= {{dat|2006|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|{{AUS}} (18 938)&lt;ref&gt;[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australian Census Analytic Program Australians' Ancestories] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|{{DEU}} (27 752)&lt;ref&gt;[http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml Foreign population by average-age and average duration of residence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222053124/http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml |date={{dat|2012|02|22||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|{{EUR}} — citas dalībvalstis (ap 10 000)
}}
| valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| reliģija = [[luterticība]], [[katoļticība]]
| grupas = [[latgalieši]], [[suiti]], [[kursenieki]]
| radi = [[lietuvieši]], [[prūši]]&lt;!-- latgaliešus šeit nepievienot! --&gt;
}}

'''Latvieši''' ([[Lībiešu valoda|lībiešu]]: ''lețlizt'', [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''latvīši'') ir [[Eiropa]]s valsts [[nācija]] un [[Latvija]]s pamatiedzīvotāji, kas pēc [[2011. gada tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni)&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} tvnet.lv 2012. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt; no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz visiem latviešiem [[dzimtā valoda]] ir pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas piederošā [[latviešu valoda]]. Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Livonija]]s vidus un dienvidu daļā, [[latgaļi]]em saplūstot ar citiem [[balti|baltu]] [[etnoss|etnosiem]] ([[zemgaļi]]em, [[sēļi]]em un [[kurši]]em), kā arī [[Baltijas somi]]em ([[lībieši]]em un [[vendi (Livonija)|vendiem]]). Plašākā nozīmē pie latviešu politiskās nācijas pieder arī citas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņi. Tiek lēsts, ka gandrīz 300 tūkstoši jeb aptuveni piektā daļa etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Kanāda|Kanādā]].

== Nosaukuma izcelsme ==

Vārds „latvietis” kļuva izplatīts [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], izspiežot no aprites jau vismaz kopš [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sastopamo apzīmējumu „latvis” ({{val|la|Lotavis}}),&lt;ref name=&quot;Moscovia&quot;&gt;[https://books.google.it/books?id=z805AAAAcAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Moscovia''] [[Antonijs Posevino]], 1586 {{latīniski}}&lt;/ref&gt; ko vēlāk no dzejas atkal ieviesa latviešu literārās valodas aktīvajā vārdu krājumā, lielākoties kā apzīmējumu senlatviešiem. Vārds „latvietis” darināts no vārda „latvis”, pievienojot tam [[galotne|izskaņu]] „-ietis”. Vārda „latvis” izcelsme ir senāka un neskaidrāka. Iespējams, tas radies no senākām vārda formām ''*latuvis'' vai ''*latavis'', kas savukārt atvasinātas no [[īpašvārds|īpašvārdiem]] ''*Latuva'' vai ''*Latava'' (salīdzinājumā ar mūsdienu upju nosaukumiem [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Latavà'', ''Latuvà'', kā arī ''Lãtupis''). Arī vārdā „latgalis” esošā [[sakne]] „lat-”, iespējams, cēlusies no kādas vecas upes ''*Latas'' nosaukuma, kura izcelsme varētu būt meklējama [[baltu pirmvaloda]]s saknē „lat-”, kas savukārt nākušas no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s ''*lat-'', ''*let-'', ''*lot-'' ('tecēt'). Vārdi ar līdzīgu sakni sastopami arī citās valodās, piemēram, [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] λάταξ (''látaks'' — 'pile'), [[senīru valoda|senīru]] ''laith'' ('šķidrums, purvs'), (&lt; ''*lati''), ''lathach'' ('nogulumi, dubļi') (&lt; ''*latàkā''), [[Senskandināvu valoda|sennorvēģu]] ''leþja'' ('māls; atliekas, gļotas') un [[vecaugšvācu valoda|vecaugšvācu]] ''letto'' ('māls'). No vārda „latvis” cēlies arī latviešu tautas nosaukums citās valodās, piemēram, [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''lãtvis'', [[krievu valoda|krievu]] латыш, [[poļu valoda|poļu]] ''lotysz'', [[vācu valoda|vācu]] ''Lette'', [[angļu valoda|angļu]] ''Lett'', [[igauņu valoda|igauņu]] ''läti'' un [[somu valoda|somu]] ''lätti''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Vēsturiskā izcelsme 13.—16. gadsimtā ===
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250 px|right|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
Sākotnēji [[Krusta kari|krustneši]] par „latvjiem” lībiešu valodas ietekmē sauca vienīgi lībiešu kaimiņu cilti [[letgaļi|letgaļus]] ({{val|liv|lett}}, {{val|et|läti}}; {{val|la|Lethi}}, {{val|de|die Letten}}). [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā kristītie letgaļi bija uzticami krustnešu sabiedrotie, tādēļ viņu valoda kļuva par starptautu saziņas valodu (''[[lingua franca]]'') mūsdienu Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Livonijas Indriķa chronika vidus laiku gara gaismā |author=Vilis Biļķins |authorlink=Vilis Biļķins |year=1931 |publisher=Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs |location=Rīga |page=109}}&lt;/ref&gt; Tā [[Indriķa hronika]]s 1206. gada notikumu aprakstā minēts, ka „letiem jeb letgaļiem, kas gan vēl bija pagāni, kristiešu dzīves veids bija pa prātam (''vitam christianorum approbantes'')” un „viņus arī ar krievu dāvanām nevarēja piedabūt, lai vāciešiem nodara ļaunu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika X, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate= {{dat|2013|05|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]] legāts [[Vilhelms no Modenas]] 1225. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] sapulcējušos latviešus un [[Vendi (Livonija)|vendus]] „uzslavēja par to uzticību un nelokāmību, jo tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristības sakramentus kā [[līvi]] un [[igauņi]]; viņš uzteica letu pazemību un pacietību, kuri Kunga [[Jēzus Kristus]] vārdu bija priecīgi nesuši pie igauņiem un citām pagāntautām un daudzus savas tautas piederīgos, kas tikuši nogalināti tās pašas kristīgās ticības dēļ, aizsūtījuši uz mocekļu saimi”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika XXIX, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate= {{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Senlatviesi, voldemars vimba.jpg|220px|thumb|left|[[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1930. gada glezna „Senlatvieši”]]
Latviešu etnoģenēzē būtiska loma bija kara un bada gadu izraisītajai iedzīvotāju izceļošanai. Kopumā [[Livonija]]s periods uzskatāms par labvēlīgu posmu latviešu tautas attīstībā. Ja [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, tad [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. Tā kā par vienu tautu šajā laikā runāt nevar, literatūrā tiek lietots visām šīm maztautām kopīgs apzīmējums „senlatvieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Senlatvieši |url=https://tezaurs.lv/senlatvie%C5%A1i |publisher=Tēzaurs |accessdate=2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Senākais iespiestais teksts latviešu valodā ir 1507. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] iespiestā t.s. Gisberta tēvreize.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |title=Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. - 1631. gads |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219044251/http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |archivedate={{dat|2011|12|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Lībeka]]s Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka jau [[Mārtiņš Luters|Lutera]] dzīves laikā Rīgas latviešu draudze lietojusi 1525. gadā latviski pārtulkoto luterāņu [[katehisms|katķismu]], bet tas nav saglabājies. [[Simons Grūnavs|Simona Grūnava]] „Prūšu hronikā” (1526) atrodama tēvreize, kas visticamāk rakstīta [[Kuršu valoda|kuršu valodā]].&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. — 105., 111. lpp.&lt;/ref&gt;
Pirmā rakstos pieminētā latviešu skola 16. gadsimta otrajā pusē Rīgā bija [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcas]] skola, kas no gadsimta beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā.

[[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|220px|[[Dainas|Latviešu tautasdziesmas]] „Mana balta māmulīt” pieraksts no [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdriha Mēnija]] ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]]
Pirmais plaši zināmais rakstu piemineklis kopīgas latviešu valodas esamībai ir ceļojošā literāta [[Johans Hāzentēters|Hāzentētera]] (''Hasentödter'') Rīgas apkaimēs pierakstītā [[tēvreize]], kas [[1550]]. gadā publicēta [[Sebastiāns Minsters|Sebastiāna Minstera]] „Kosmogrāfijā” Bāzelē&lt;ref&gt;Kārlis Draviņš. Das Hasentotersche lettische Vaterunser. — Studi Baltici, N. S., 1952, vol. 1 (9), с. 211—230&lt;/ref&gt;:

{{citāts|
{{columns  |width=400px
|col1=
&lt;blockquote&gt;
&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;small&gt;''Taves mus kas tu es ekschan bebbessie''&lt;br /&gt;
''Schwetits tows waarz''&lt;br /&gt;
''enack mums towe warstibe''&lt;br /&gt;
''tows praats bus ka ekschan Debbes''&lt;br /&gt;
''ta wursan semmes. Musse benische Manse buth mums schodeen''&lt;br /&gt;
''pammate mums muse grake ka mes pammat muse parrabucken''&lt;br /&gt;
''Ne webbe mums loune babeckle''&lt;br /&gt;
''pett passarge mums nu wusse loune Amen''&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |title=Blese E. Latviešu literatūras vēsture. Vidējais un vecākais posms. No XVI gs. vidus līdz XIX gs. vidum. Gaismas pils, 1947. |access-date={{dat|2012|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120401031129/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |archivedate={{dat|2012|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;/blockquote&gt;
|col2=
&lt;blockquote&gt;
&lt;small&gt;Oriģinālā latviešu tēvreize varēja būt skanējusi šādi:{{nepieciešama atsauce}}&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

„Tāvs mūs, kas tu esi iekšā debesī,&lt;br /&gt;
švētīts tovs vārds,&lt;br /&gt;
ienāk mums tove valstībe&lt;br /&gt;
tovs prāts būs kā iekšā Debess&lt;br /&gt;
tā virsam zemes. Mūsu dienišķo Maizi dod mums šodien&lt;br /&gt;
pamet mums mūsu grēku kā mēs pamet mūsu parādukiem&lt;br /&gt;
Neved mūs ļaunā badeklē (=badīgumā)&lt;br /&gt;
bet pasargā mūs no visa ļauna Āmen.”&lt;/small&gt;
&lt;/blockquote&gt;}}}}

[[1584]]. gada burvestību apsūdzībā Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pierakstā bija publicēta kāda [[latviešu tautasdziesma]],&lt;ref&gt;Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 164 lpp.&lt;/ref&gt; bet [[1632]]./[[1635]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi” (''Syntagma de origine Livonorum''), kurā latviešu tautasdziesma „Mana balta māmulīt” bija iespiesta ar visām notīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/1632_lv.html |title=Fredericus Menius. ''Syntagma de origine Livonorum'' |access-date={{dat|2013|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221343/http://www.lfk.lv/1632_lv.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Tautiskās identitātes un rakstības izveidošanās 16.—18. gadsimtā ===
[[Attēls:LivoniaCitznsCmmnrs.png|thumb|220px|[[Livonija]]s sieviešu tērpi 16. gadsimtā. Pamanāma pilsētnieku (augšējā panelī) un laucinieku tērpu (apakšējā panelī) savstarpējā ietekmēšanās ([[Ābrams de Bruins]], 1577)]]
[[Attēls:Kurzemes latvieši 1747.jpg|thumb|220px|Kurzemes latviešu pāris (no 1747. gada kartes vinjetes)]] 
Lielo karu dēļ 16.—17. gadsimtā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm, ap 1700. gadu Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] — 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] — 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] — 103 000),&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.&lt;/ref&gt; no kuriem absolūtais vairākums bija latvieši. Kurzemes mācītājs [[Pauls Einhorns]] savos darbos ''Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae'' (1636) un ''[[Historia Lettica]]'' („Latviešu vēsture”) (1649) ar vārdu ''gentis Lettica'' jau apzīmēja visus Kurzemē, Zemgalē, [[Sēlija|Sēlijā]], Vidzemē un Latgalē dzīvojošos zemniekus kā „latviešu nāciju” (''Lettische Nation'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu valodas saknes |publisher=Latviešu valodas aģentūra |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#1 |accessdate=2012. gada 27. jūlijā |archive-date={{dat|2013|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 }}&lt;/ref&gt; Latviešu tautas konsolidēšanos būtiski ietekmēja Kokneses prāvesta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] veiktie [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] ([[1685]]), [[Vecā Derība|Vecās Derības]] ([[1689]]) un Lutera mazā katehisma ([[1699]])&lt;ref&gt;''Swehta Behrnu Mahziba ta deewa kalpa Luterus, ar dauds Jautaschanahm un atbildeschanahm teem Wid-Semmes Latweescheem par labbu wairota im isspohschata''. Rīga, 1699. un 1700.&lt;/ref&gt; tulkojumi latviešu valodā.

1692. gadā vācu dabaspētnieku akadēmija &quot;[[Leopoldina]]&quot; publicēja [[Rozins Lentilijs|Lentilija]] apcerējumu par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s ģeogrāfiju un etnogrāfiju &quot;[[Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]]&quot; ({{val|la|Curlandiae quedam notabilia}}). Tajā atrodams šāds latviešu apraksts:&lt;ref&gt;[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]{{Novecojusi saite}} latviskais tulkojums ar [[Tentelis|A. Tenteļa]] ievadu no LU rakstu XI sējuma 1924. gadā 31.—73. lpp.&lt;/ref&gt;

{{citāts|&lt;small&gt;Kamēr viņi strādā, tie nepārtraukti dzied un tiem ir paradums garāmgājējus no galvas līdz kājām apdziedāt ar turpat uz vietas izdomātu dziesmu. Viņu valodu, kura aiz vietas dažādības ir dažāda, tā jūrmalas iedzīvotāji lieto igauņu, citi atkal citu, sauc par latviešu un lai gan viņu skaita par loti barbarisku un tai nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu un runā viņu arī noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā, tā tad ļoti šaurās robežās, tomēr apbrīnojami, cik piemērotas regulas viņu saista un cik reti viņā atronamas nepareizības. [..] Viņu apģērbs ir diezgan neparasts un daudz dažādāks nekā citā kādā Eiropas novadā. Tai ziņā abēju dzimuma latvieši dara vienādi, ka valkā no lūkiem pītus apavus, kurus sauc par pastalām. Sievietēm gandrīz visā Kurzemē ir tas kopējs, ka viņas nes platas misiņa jostas ar 3 vai 4 rindām baltu, gludu akmentiņu, kurus sauc par čūsku galvām un atrod gar jūrmalu; citas apmet ap pleciem baltu villaini, saspraustu uz krūtīm ar platu, apaļu alvas vai misiņa ripiņu, ko sauc par brēci; villaines galos skan zvārgulīši, tā ka viņu tuvošanos jau iztālēm dzird. Tikdaudz par latviešu raksturu, valodu un apģērbu.[..] Kas vēl atliekas teikt, ir tas, ka kurzemnieki ļoti reti iet kājām, ari zemnieki vai nu jāj vai brauc ratos, kurus paši prot izgatavot tīri no koka, tā ka pie visiem ratiem kopā ar riteņiem neatrasi ne drusciņas dzelzs, vai ziemas laikā brauc kamanās. Arī tie, kas dzīvo pilsētās un baznīcai kaimiņos, tomēr labāk vēlas turp braukt, nekā iet kājām. No dabas viņi ir stipri, muskuļaini un veselīga izskata, taču drusku aukstas sirds.&lt;/small&gt;}}

Milzīgus iedzīvotāju dzīvā spēka zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Izmirušo novadu iedzīvotāju atjaunošanās notika gan [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan migrācijas rezultātā. Piemēram, grāfs [[Šeremetjevs]] savās [[Vecpiebalgas novads|Piebalgas novada]] [[muiža|muižās]] nometinājis demobilizētos [[krievi|krievu]] karavīrus, bet Mežotnes muižā 1738. gadā nometināti [[tatāri|tatāru]] gūstekņi. Pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] rīkojuma 1766.—1769. gadā Vidzemē [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]] nometināja 320 [[vācieši|vācu]] zemniekus ar ģimenēm. Latgalē ieceļoja krievu un [[baltkrievi|baltkrievu]] zemnieki. Lielākā daļa šo ieceļotāju turpmākajos gadsimtos pārlatviskojās, vienīgi pierobežas rajonos Latgalē, Sēlijā un Kurzemē izveidojās stabilas krievu, baltkrievu, [[lietuvieši|lietuviešu]] un vācu kolonijas. Šajā laikā pārlatviskojās vai pārvācojās lielākā daļa līvu. Sākot no 1729. gada, spēcīgu grūdienu latviešu tautiskās pašapziņas un garīguma attīstībā deva Vidzemes [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] kustība, kas tiek uzskatīta par latviešu pirmo tautisko atmodu.&lt;ref&gt;[http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē &quot;Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005.&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Pirmo latviešu valodā rakstīto vēstures apcerējumu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” 1753. gadā publicēja Vidzemes luterāņu mācītājs [[Blaufūss]].

Izglītotākie un spējīgākie zemnieki, kuriem radās iespēja pamest [[zemkopība|zemkopību]] un pārcelties uz dzīvi pilsētās, pārvācojās. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] mijā Rīgā dzīvoja apmēram 10 000 latviešu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rīgas iedzīvotāji feodālisma perioda beigās |author=Rita Brambe |year=1982 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=88. 129}}&lt;/ref&gt; Sargājot viduslaikos iegūtās  īpašās korporatīvās privilēģijas nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, Rīgas rāte nepielaida šai jomā no laukiem ieceļojušos latviešus, taču preču pārvadāšana, šķirošana, svēršana, uzglabāšana bija latviešu kompetencē. Šajā laukā darbojās ap 400 ģimeņu pārstāvji, kas bija organizēti [[tirdzniecība]]s palīgamatos, kuriem vienīgajiem bija tiesības veikt minētos tirdzniecības palīgdarbus.&lt;ref&gt;Melita Svarāne [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē]{{Novecojusi saite}} &quot;Latvijas Arhīvi&quot; 2001.3., 36. lpp.&lt;/ref&gt;

[[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju ietekmē palielinājās interese par latviešu vēsturi, kas reizumis tika idealizēta. [[Garlībs Merķelis]] savā 1799. gadā izdotajā darbā „Vidzemes senatne” par „veco latviešu” izskatu [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] rakstīja šādi&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm#1.2.2 Latviešu apgaismība, apģērbs un veselība] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;:

{{citāts|&lt;small&gt;Vecie latvieši bij lieli augumā, viņiem bij stiprs miesas sastāvs, sārtbrūna seja krāsa, zilas acis, gludi brūni mati, kuŗi nokārās zemu uz viņu pleciem, viņi audzēja bārdu, cik gaŗa tā auga: viņiem tā bij, kā vēl tagad pie daudz zemākām krievu šķirām, vīrišķības un piedzīvojumu zīme, un uz tās viņi lika lielu svaru.&lt;/small&gt;}}
1800. gadā kopējais iedzīvotāju skaits sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.-1934.&lt;/ref&gt; Vienotas literārās latviešu valodas (par pamatu ņemot Vidzemes izloksnes) tapšanas pamatus lika [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), kura kapakmeni Sunākstes kapos rotā uzraksts „Latwis”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu) |publisher= Letonika.lv |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&amp;id=2626288 |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viņš savos sacerējumos jau kopš 1754. gada lietoja apzīmējumu „Latweeschi”. Ārpus Livonijas „latvieši” kā tautības apzīmējums pirmo reizi parādījās tikai [[Leipciga|Leipcigā]] izdotajā [[1790]]. gada Hībnera „Leksikonā”.&lt;ref&gt;Reales Staats- und Zeitungs-Lexicon: ...; Nebst einem zweyfachen Register und Vorrede Herrn Johann Hübners, Rectoris des Fürstl. Gymnasii zu Merseburg.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Aizkraukles latvieši tautastērpos 1842.jpg|thumb|220px|Aizkraukles latvieši tautastērpos ([[Frīdrihs Krūze]], 1842)]]
Sadzīvē ar vārdu „latvieši” šajā laikā apzīmēja nevis tautību, bet gan piederību zemnieku šķirai, neatkarīgi no mājās lietotās valodas — „latvietis” nozīmēja to pašu ko „[[zemnieks]]”.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 |author=Artūrs Boruks |year=1995 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=9984596680 |page=400 |access-date={{dat|2022|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Kurzemes jaunava (1600).jpg|Kurzemes jaunava (''Virgo Churland'', attēls, tapis pirms 1600. gada)
Peasants-speading-hay-for-drying-by-Brotze.jpg|Latviešu zemnieku pāris 18.—19. gadsimtā klāj sienu kaltēšanai (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] albuma ''Monumente'')
Rūjienas draudzes novada iedzīvotāji Broce 1800.jpg|[[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novada]] iedzīvotāji (Broce, ap 1800)
A peasant from Sausnēja in Kalsnava parish and his son-by-Brotze.jpg|[[Kalsnavas draudzes novads|Kalsnavas draudzes novada]] [[Sausnējas muiža]]s zemnieks ar dēlu (Broce)
&lt;/gallery&gt;

=== Nācijas veidošanās 19. gadsimtā ===
[[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|left|280px|1859. gada „Latviešu zemes karte” ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]]
[[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|130px|thumb|right|[[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības galvenais dalībnieks — [[Krišjānis Valdemārs]]]]
Situācija krasi mainījās pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[1817]]. gadā [[Kurzemes guberņa]]s un [[1819]]. gadā [[Vidzemes guberņa]]s teritorijā, īpaši pēc [[Zemes reforma Baltijas guberņās|zemes reformas]], ar kurām Kurzemē [[1867]]. gadā, bet Vidzemē 1868. gadā ar likumu aizliedza klaušas. [[1856]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] studējošie latvieši, tai skaitā [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un [[Juris Alunāns]] nodibināja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību, kas aizsāka [[Pirmā atmoda|latviešu tautas pirmo atmodu]]. Jaunlatviešu galvenais darbības lauks bija publicistika, Krišjāņa Valdemāra Pēterburgā izdotajām „[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīzēm]]” bija liela loma latviešu valodas attīstībā un nācijas vienošanā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120716212109/http://www.liis.lv/latval/literval/lit18.htm Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; No [[Rietumeiropa]]s ienāca literatūra, kas izplatīja modernā [[Nacionālisms|nacionālisma]] idejas. Tās aizrāva daudzus latviešus. Izveidojās turīgo latviešu lauksaimnieku slānis, kuru pēcnācēji ieguva labu izglītību, daļai saglabājot latvisko identitāti. Līdz ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēku]] brīvlaišanu pastiprinājās iedzīvotāju migrācija, nostiprinājās kopīga latviešu valoda, literatūra, kopēja pārnovadu kultūra. Daļa latviešu labākas dzīves meklējumos šajā laikā atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un citās [[Krievija]]s guberņās. Līdz 1914. gadam Krievijā izveidojās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.&lt;ref&gt;[http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021443/http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}. [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskā bibliotēka.&lt;/ref&gt;

Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''&lt;/ref&gt; Pirmo reizi vēsturē latviešu kultūrā izveidojās pilsētnieciskais dzīvesveids ar plašu pasaules redzējumu&lt;!-- vajag precizēt, ko var saprast ar „plašu pasaules redzējumu” --&gt;. Sociāldemokrātiski orientētā [[Jaunā strāva]] ar savu laikrakstu „[[Dienas Lapa]]” sekmēja sabiedriskās pašapziņas veidošanos un sieviešu [[emancipācija|emancipāciju]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 |author       = Iveta Tunne
 |year         = 2005. gada 10. septembris
 |title        = Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā „Dienas Lapa”
 |journal      = „Latvijas Arhīvi”
 |issue        = 4
 |url          = http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf
 |access-date  = 2011. gada 10. Aprīlis
 |archive-url  = https://web.archive.org/web/20150923174643/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf
 |archive-date = 2015. gada 23. Septembris
}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Valsts veidošanās 20. gadsimtā ===

[[Attēls:Brīvības piemineklis-1905 gads.png|left|thumb|220px|[[1905. gada revolūcija]] — cilnis [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklī]]]]
Latviešu politiskās nācijas tapšanu ļoti ietekmēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]] un turpmākie saimnieciskā uzplaukuma gadi, kad latvieši, līdztekus baltvāciešiem un krieviem, dalīja saimniecisko un politisko varu Vidzemes un Kurzemes guberņās.

[[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās trimdā uz Krieviju 1915. gadā radīja nopietnus draudus latviešu nācijas tālākai pastāvēšanai. [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100,&lt;ref&gt;[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110414165138/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2011|04|14||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; tātad bojā gājušo vai Latviju pametušo iedzīvotāju skaits bija gandrīz 1 miljons. Kara izraisītais posts un slimības, kā arī sekojošās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņas]] un kreisi orientēto latviešu izceļošana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī latviešu skaits atkal strauji pieauga.
[[Attēls:Latvijas Republikas proklamesana 1918.jpg|thumb|250px|[[Latvijas valsts pasludināšana]] 1918. gada 18. novembrī]]
Līdz 1925. gadam no bēgļu gaitām atgriezās 218 000 iedzīvotāju,&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; no kuriem lielākā daļa bija latvieši. Krievijā palikušie latvieši spēja izveidot aktīvu [[Krievijas latvieši|diasporu]] un daudzi no viņiem ieņēma augstus amatus PSRS pārvaldes struktūrās, tomēr 1937. un 1938. gadā daļu no viņiem [[NKVD]] [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|„Latviešu operācijā”]] sodīja ar nāvi, pamatojoties uz apsūdzībām par piedalīšanos „Latviešu fašistu organizācijā RKKA” un vadoties no t.s. „Latviešu sarakstiem”. 1926. gada tautas skaitīšanā PSRS bija saskaitīti 151 410 latvieši, bet 1939. gada tautas skaitīšanā — 128 345 latvieši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Padomju Savienībā — komunistiskā genocīda upuri |author= Aivars Bieka |url= http://lpra.vip.lv/beika99.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

Liela nozīme latviešu nācijas tālākā attīstībā bija [[Latgale]]s atkalapvienošanās ar pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām 1917.—1920. gadā. Latgaliešu laukstrādnieki pārceļoja uz pārējo Latvijas daļu, saimnieciskā uzplaukuma periodā pēc 1935. gada valstī ieradās arī vismaz 5 tūkstoši laukstrādnieku no [[Polija]]s un [[Lietuva]]s, no kuriem daļa apmetās uz pastāvīgu dzīvi un strauji pārlatviskojās. Tomēr šajā laika posmā bija arī nozīmīgi Latvijas iedzīvotāju zaudējumi.
[[Attēls:Deportacija Latvija 1941 1.jpg|thumb|220px|Vilciena vagoni ar deportējamiem 1941. gada 14. jūnijā]]
Aptuveni 20—30 tūkstoši latviešu šajā laikā reliģisku apsvērumu dēļ emigrēja uz [[Brazīlija|Brazīliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Brazīlijā |publisher= Latvijas Universitātes akadēmiskā bibliotēka |url= https://www.acadlib.lu.lv/site/arc/latviesi_Brazilija/brazilija.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Baltvāciešu iekļaušanos latviešu nācijā pārtrauca 1939.—1940. gada piespiedu izceļošana uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem, kopējais izceļotāju skaits bija 66 000. Savukārt lielu daļu no [[Latvijas ebreji]]em iznīcināja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā.&lt;ref&gt;[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana nopietni iedragāja latviešu tautas attīstību. Liela daļa latviešu gāja bojā karadarbības dēļ vai arī pameta valsti 1944.—1945. gadā (ap 250 000), izveidojot spēcīgu [[Trimdas latvieši|diasporu]]. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju masveida deportācijas 1941. gadā]] (15 000 cilvēku) un 1949. gadā (53 000 cilvēku) un vienotas padomju tautas ([[pārkrievošana]]s) doktrīna iedragāja latviešu tautisko identitāti. Latvijā līdz 1959. gadam uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 kolonistu no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52% 1980. gadu beigās.&lt;ref&gt;[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} Demogrāfijas centrs&lt;/ref&gt; 1989. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]] un [[Igaunijas PSR]] Tautas frontes organizēja [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]] — demonstrācija pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tā sekām. 1990. gada [[18. marts|18. martā]] notika pirmās daļēji demokrātiskās [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]. [[4. maijs|4. maijā]] LPSR AP deklarēja [[Latvijas Republika]]s atjaunošanu. Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Neatkarības atgūšana 1990.—1991. gadā atjaunoja latviešu valodas un kultūras dominējošo stāvokli, tomēr kā viens no svarīgākajiem tālākās valstsnācijas attīstības uzdevumiem tika pasludināta cittautiešu integrācija un iekļaušanās kopējā [[Eiropa]]s kultūras un ekonomikas telpā.

== Skaita izmaiņas ==

=== Latvijā (kopš 1979. gada) ===
{|
|-
| valign=&quot;top&quot; |

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:75%;&quot;
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__dzimst/IDG120.px/table/tableViewLayout1/ IDG120. Dzīvi dzimušie pēc tautības]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ IMG050. Mirušie pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722072118/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
|-
| 1979
| align=&quot;right&quot; | 1 344 105
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot;|
|-
| 1980
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 17 918
| align=&quot;right&quot; | 20 107
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot;| -2189
|-
| 1985
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 20 354
| align=&quot;right&quot; | 20 537
| align=&quot;right&quot;  style=&quot;color: red&quot;| -183
|-
| 1986
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 613
| align=&quot;right&quot; | 18 682
| align=&quot;right&quot;  style=&quot;color: green&quot;| 2931
|-
| 1987
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 617
| align=&quot;right&quot; | 19 448
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2169
|-
| 1988
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 354
| align=&quot;right&quot; | 18 962
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2392
|-
| 1989
| align=&quot;right&quot; | 1 387 757
| align=&quot;right&quot; | 20 964
| align=&quot;right&quot; | 18 784
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 2180
|-
| 1990
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 21 438
| align=&quot;right&quot; | 19 892
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 1546
 
|-									
| 1991
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 20 107
| align=&quot;right&quot; | 19 797
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 310
|-
| 1992
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 19 418
| align=&quot;right&quot; | 20 002
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -584
|-
| 1993
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 17 256
| align=&quot;right&quot; | 21 685
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4429
|-
| 1994
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 15 729
| align=&quot;right&quot; | 22 683
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6954
|-
| 1995
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 13 763
| align=&quot;right&quot; | 21 493
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7730
|-
| 1996
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 542
| align=&quot;right&quot; | 19 160
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6618
 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:75%;&quot;
|-
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
|-
| 1997
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 11 991
| align=&quot;right&quot; | 18 752
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6761
|-
| 1998
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 11 563
| align=&quot;right&quot; | 19 129
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7566
|-
| 1999
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 159
| align=&quot;right&quot; | 18 256
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6097
|-
| 2000
| align=&quot;right&quot; | 1 370 703
| align=&quot;right&quot; | 12 831
| align=&quot;right&quot; | 17 648
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4817
|-
| 2001
| align=&quot;right&quot; | 1 368 994
| align=&quot;right&quot; | 12 525
| align=&quot;right&quot; | 17 932
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5407
|-
| 2002
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 793
| align=&quot;right&quot; | 17 866
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5072
 
|-
| 2003
| align=&quot;right&quot; | 1 362 666
| align=&quot;right&quot; | 13 594
| align=&quot;right&quot; | 17 777
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4183
|-
| 2004
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 13 202
| align=&quot;right&quot; | 17 632
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4430
|-
| 2005
| align=&quot;right&quot; | 1 357 099
| align=&quot;right&quot; | 14 635
| align=&quot;right&quot; | 17 713
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3078
|-
| 2006
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 14 837
| align=&quot;right&quot; | 17 864
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3027
|-
| 2007
| align=&quot;right&quot; | 1 346 686
| align=&quot;right&quot; | 15 465
| align=&quot;right&quot; | 18 203
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2738
|-
| 2008
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 15 856
| align=&quot;right&quot; | 17 125
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1269
|-
| 2009
| align=&quot;right&quot; | 1 340 143
| align=&quot;right&quot; | 14 267
| align=&quot;right&quot; | 16 576
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2309

|-
| 2010
| align=&quot;right&quot; |
| align=&quot;right&quot; | 12 616
| align=&quot;right&quot; | 16 486
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3870

|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:66%;&quot;
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ccc;&quot;| '''Ikgadējās skaita izmaiņas'''
|-
!  style=&quot;width:20px; background:#efefef;&quot;|Gads
!  style=&quot;width:70px; background:#efefef;&quot;|Kopējais skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dzimušo skaits&lt;ref name=&quot;idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Mirušo skaits&lt;ref name=&quot;img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Dabiskais pieaugums
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Imigrējušo skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceN&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ IBG041. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200724022015/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ |date={{dat|2020|07|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Emigrējušo skaits&lt;ref name=&quot;ReferenceN&quot; /&gt;
!  style=&quot;width:40px; background:#efefef;&quot;| Migrācijas saldo
|-
| 2011
| align=&quot;right&quot; | 1 255 785
| align=&quot;right&quot; | 12 020
| align=&quot;right&quot; | 15 763
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -3743
| align=&quot;right&quot; | 4965
| align=&quot;right&quot; | 11 823
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6858
|-
| 2012
| align=&quot;right&quot; | 1 245 246
| align=&quot;right&quot; | 12 862
| align=&quot;right&quot; | 15 860
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2998
| align=&quot;right&quot; | 6280
| align=&quot;right&quot; | 11 106
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4826
|-
| 2013
| align=&quot;right&quot; | 1 237 463
| align=&quot;right&quot; | 14 936
| align=&quot;right&quot; | 15 766
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -830
| align=&quot;right&quot; | 3080
| align=&quot;right&quot; | 10 794
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7717
|-
| 2014
| align=&quot;right&quot; | 1 229 067
| align=&quot;right&quot; | 15 837
| align=&quot;right&quot; | 15 597
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 240
| align=&quot;right&quot; | 3882
| align=&quot;right&quot; | 9655
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5773
|-
| 2015
| align=&quot;right&quot; | 1 223 650
| align=&quot;right&quot; | 15 830
| align=&quot;right&quot; | 15 763
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 67
| align=&quot;right&quot; | 3012
| align=&quot;right&quot; | 10 319
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7307
|-
| 2016
| align=&quot;right&quot; | 1 216 443
| align=&quot;right&quot; | 16 065
| align=&quot;right&quot; | 15 906
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot;| 159
| align=&quot;right&quot; | 3081
| align=&quot;right&quot; | 10 379
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -7298
|-
| 2017
| align=&quot;right&quot; | 1 209 401
| align=&quot;right&quot; | 15 524
| align=&quot;right&quot; | 15 924
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -400
| align=&quot;right&quot; | 3039
| align=&quot;right&quot; | 9381
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -6342
|-
| 2018
| align=&quot;right&quot; | 1 202 781
| align=&quot;right&quot; | 14 351
| align=&quot;right&quot; | 16 014
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1663
| align=&quot;right&quot; | 2888
| align=&quot;right&quot; | 7538
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4650
|-
| 2019
| align=&quot;right&quot; | 1 196 578
| align=&quot;right&quot; | 14 247
| align=&quot;right&quot; | 15 619
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1372
| align=&quot;right&quot; | 3078
| align=&quot;right&quot; | 6073
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2995
|-
| 2020
| align=&quot;right&quot; | 1 192 333
| align=&quot;right&quot; | 13 416
| align=&quot;right&quot; | 16 019
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -2603
| align=&quot;right&quot; | 2849
| align=&quot;right&quot; | 4820
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1971
|-
| 2021
| align=&quot;right&quot; | 1 187 891
| align=&quot;right&quot; | 13 599
| align=&quot;right&quot; | 18 883
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -5284
| align=&quot;right&quot; | 4069
| align=&quot;right&quot; | 5389
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1320
|-
| 2022
| align=&quot;right&quot; | 1 181 534
| align=&quot;right&quot; | 12 398
| align=&quot;right&quot; | 16 859
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4461 
| align=&quot;right&quot; | 5214
| align=&quot;right&quot; | 6584
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -1370
|-
| 2023
| align=&quot;right&quot; | 1 175 902&lt;br&gt;(1 189 952)&lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt;
| align=&quot;right&quot; | 11 407
| align=&quot;right&quot; | 15 662
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4255
| align=&quot;right&quot; | 5857
| align=&quot;right&quot; | 5432
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 425
|-
| 2024
| align=&quot;right&quot; | 1 171 070&lt;br&gt;(1 186 337) &lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt;
| align=&quot;right&quot; | 10 182
| align=&quot;right&quot; | 14 904
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4722
| align=&quot;right&quot; | 5390
| align=&quot;right&quot; | 5364
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: green&quot; | 26
|-
| 2025
| align=&quot;right&quot; | 1 182 008
| align=&quot;right&quot; | 9487
| align=&quot;right&quot; | 14 424
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -4937
| align=&quot;right&quot; | 4295
| align=&quot;right&quot; | 4839
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | -544
|-
| 2026
| align=&quot;right&quot; | 1 176 880
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; | 
| align=&quot;right&quot; style=&quot;color: red&quot; |
|}
|}
&lt;sup&gt;§&lt;/sup&gt; 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati.

=== Latvijā un Rīgā (tautskaites 1867—2011) ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!!!1867!!1881!!1897!!1913!!1917!!1919!!1920!!1930!!1935!!1959!!1970!!1979!!1989!!2000!!2011
|-
!Latvijā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
|''nav datu''
|''nav datu''
|1 318 617&lt;br /&gt;(68,3%)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņās |publisher= ''Демоскоп Weekly'' |url= http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 |language= krieviski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}&lt;/ref&gt;
|''nav datu''
|''nav datu''
|''nav datu''
|1 161 404&lt;br /&gt;(72,8%)
|1 394 957&lt;br /&gt;(73,4%)
|1 467 035&lt;br /&gt;(77,0%)
|1 297 881&lt;br /&gt;(62,0%)
|1 341 805&lt;br /&gt;(56,8%)
|1 344 105&lt;br /&gt;(53,7%)
|1 387 757&lt;br /&gt;(52,0%)
|1 370 703&lt;br /&gt;(57,7%)
|1 285 136&lt;br /&gt;(62,1%)
|-
!Rīgā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
|24 199*&lt;br /&gt;(23,6%)
|49 974*&lt;br /&gt;(29,5%)
|127 046*&lt;br /&gt;(45,0%)
|218 097*&lt;br /&gt;(42,2%)
|114 379&lt;br /&gt;(54,3%)
|109 660&lt;br /&gt;(51,5%)
|99 580&lt;br /&gt;(54,9%)
|227 842&lt;br /&gt;(60,3%)
|242 731&lt;br /&gt;(63,0%)
|258 528&lt;br /&gt;(44,5%)
|299 072&lt;br /&gt;(40,9%)
|317 546&lt;br /&gt;(38,3%)
|331 934&lt;br /&gt;(36,5%)
|313 368&lt;br /&gt;(41,0%)
|305 117&lt;br /&gt;(46,3%)
|}

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas&lt;br /&gt;
Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 441 sleja, Rīga, 1933.—1934.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&amp;ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&amp;path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&amp;lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijā un Rīgā (datubāzēs pēc 2000. gada) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2001
! 2003
! 2005
! 2007
! 2009
! 2011
! 2013
! 2015
! 2017
! 2019
! 2021
! 2023
! 2025
|-
! Latvijā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| 1 368 994&lt;br /&gt;(57,9%)
| 1 362 666&lt;br /&gt;(58,5%)
| 1 357 099&lt;br /&gt;(58,8%)
| 1 346 686&lt;br /&gt;(59,0%)
| 1 340 143&lt;br /&gt;(59,3%)
| 1 255 785&lt;br /&gt;(60,5%)
|1 237 463&lt;br /&gt;(61,1%)
|1 223 650&lt;br /&gt;(61,6%)
|1 209 401&lt;br /&gt;(62,0%)
|1 196 578&lt;br /&gt;(62,3%)
|1 187 891&lt;br /&gt;(62,7%)
|1 175 902&lt;br /&gt;(62,4%)
|1 182 008&lt;br /&gt;(63,7%)
|-
! Rīgā&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| 311 609&lt;br /&gt;(41,2%)
| 308 623&lt;br /&gt;(41,7%)
| 309 386&lt;br /&gt;(42,3%)
| 305 691&lt;br /&gt;(42,3%)
| 301 823&lt;br /&gt;(42,3%)
| 295 084&lt;br /&gt;(44,7%)
| 291 359&lt;br /&gt;(45,3%)
| 294 335&lt;br /&gt;(45,9%)
| 300 423&lt;br /&gt;(46,8%)
| 292 273&lt;br /&gt;(46,7%)
| 289 937&lt;br /&gt;(47,2%)
| 284 218&lt;br /&gt;(46,6%)
| 285 741&lt;br /&gt;(48,3%)
|-
|}
Avots: Centrālā Statistikas biroja datubāze&lt;ref name=&quot;data.csb.gov.lv&quot; /&gt; un Oficiālās statistikas portāls ([https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE050/table/tableViewLayout1/ IRE050. Latviešu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un Rīgā gada sākumā 1920 - 2025])

=== Bijušajā PSRS teritorijā (1926—2011) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! !! 1926!! 1939!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001*!! 2011*
|-
| [[Krievijas Federācija]]|| 125 104|| 105 803|| 74 932|| 59 695|| 67 267|| 46 829|| 28 520|| 18 979
|-
| [[Baltkrievija]] || 14 080|| 8117|| 2631|| 2660|| 2617|| 2658|| 2239|| 1549
|-
| [[Ukraina]]|| 9131|| 7912|| 6919|| 7421|| 7167|| 7142|| 5079||
|-
| [[Kazahstāna]] || 1103|| 3693|| 4588|| 4269|| 4318|| 3373|| 1816|| 1123
|-
| [[Uzbekistāna]] || 717|| 946|| 950|| 1199|| 1464|| 1131|| 140 ||1600
|-
| [[Turkmenistāna]] || 234|| 284|| 199|| 935|| 355|| 559|| 243||
|-
| [[Kirgizstāna]] || 70|| 312|| 358|| 544|| 812|| 392|| 195|| 82
|-
| [[Tadžikistāna]] || 20|| 178|| 243|| 499|| 351|| 310|| 104|| 9
|-
| [[Azerbaidžāna]] || 569|| 609|| 519|| 550|| 1099|| 324|| ~50||
|-
| [[Gruzija]] || 363|| 468|| 606|| 828|| 601|| 530|| ~100||
|-
| [[Armēnija]] || 12|| 23|| 58|| 754|| 118|| 145|| ~50||
|-
| [[Moldova]] ||  ||  || 449|| 336|| 446|| 472|| ~200||
|-
| [[Lietuva]] ||  || || 6318|| 5063|| 4354|| 4229|| 2955 ||2300
|-
| [[Latvija]] || || || 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136
|-
| [[Igaunija]] || || || 2888 || 3286 || 3963|| 3135|| 2330 || 2171
|-
| Kopā || 151 410|| 128 345|| 1 399 539|| 1 429 844|| 1 439 037|| 1 458 986|| ~1 414 724||
|}
* Katrā valstī tautas skaitīšanu gadi bija nedaudz atšķirīgi.

== Kultūra ==

=== Arhitektūra ===
[[Attēls:Dzīvojamā ēka no Rucavas Kurzemes zemnieka sētā.jpg|300px|thumb|right|1848. gada otrajā pusē [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] „Vecķērvēs” celta dzīvojamā māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]

Latvijā tradicionāli tika celtas baļķu mājas, kuru novietojums bija atkarīgs no reģiona. Rietumlatvijā tās parasti tika celtas atsevišķi vai lokveidā apkārt centrālajam laukumam.{{nepieciešama atsauce}} [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Kurzeme|Kurzemē]] valdošais zemnieku apmetņu tips bija [[viensēta]]s. Ciemos liela nozīme bija viensētu tradīcijai, atsevišķu sētu uzbūve un iekārtojums Kurzemē bija balstīts uz savrupības principa, proti katrai saimniecības vajadzībai bija paredzēta atsevišķa ēka.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401032915/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/kseta.html Kurzemes lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

==== Zemgale ====

[[Zemgale|Zemgalē]] izplatītākais apmetņu veids 18. un 19. gadsimtā bija guļbūves tehnikā no stūros savienotiem aptēstiem baļķiem celtas viensētas, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un gar [[Lietuva]]s robežu tās bija koncentrētākas un veidoja ciemus. Materiālās kultūras ziņā vērojama pāreja no Rietumlatvijas uz Austrumlatvijas arhitektūras iezīmēm, pārsvarā gan saglabājot Rietumlatvijai, precīzāk [[Kurzeme]]i un Rietumvidzemei, radniecīgus elementus. Viensētu ēku izvietojums bija brīvāks un bija sastopamas dažādas tā variācijas. Dzīvojamā māja varēja atrasties pašā sētas centrā un ap to bija dārzs. Dzīvojamai mājai vienā pusē bija novietotas [[kūts|kūtis]] un [[klēts|klētis]], kas kopā veidoja savā ziņā noslēgtu pagalmu. Mazliet tālāk atradās [[rija]]. [[Pirts]] atradās nostāk, parasti aiz kūtīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zemgales novada uztura ieradumi un viesmīlības tradīcijas |url= http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&amp;view=section&amp;id=12&amp;layout=blog&amp;Itemid=64&amp;lang=lv |accessdate= 2013. gada 19. oktobrī |archive-date= {{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url= https://archive.today/20131019182429/http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&amp;view=section&amp;id=12&amp;layout=blog&amp;Itemid=64&amp;lang=lv }}&lt;/ref&gt;

==== Latgale ====

Latgalē [[slāvu kultūra]]s ietekmē,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100605070558/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; viensētas bija retāk sastopamas un cilvēki vairāk dzīvoja mazāku māju kopumos — [[sādža|sādžās]] ({{val|ltg|dzeraune}}) ar sīkām saimniecībām.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/85 Latviešu viensēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Izplatītākie apmetņu veidi bija rindu sādžas un izklaidu sādžas, kurām bija vairāki ēku izvietojuma plānojumi:
* taisnstūrveida pagalms, ap kuru cēla visas ēkas un, kuru veidoja divas pret ielu vērstas un viena līdztekus ielai būvēta celtne;
* divpagalmu princips — visas ar galiem pret ielu vērstās ēkas izvietoja šādi: centrā dzīvojamā māja, uz vienu pusi no tās kūts, uz otru — klēts;
* kūts un dzīvojamā ēka novietotas līdztekus un tik tuvu kopā, ka saskaras jumtu slīpes, starp ēkām atrodas slēgts aploks, klēts u.c. ēkas atrodas attālāk; u.c. plānojumi.

Latgales arhitektūru ietekmēja ne tikai tradīcijas un zemes trūkums. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē [[Krievijas Impērija]]s valdība izdeva celtniecības norādes. Dzīvojamās mājas bija jābūvē ar logotajiem istabu galiem paralēli mājai vienā vai abās tās pusēs, kamēr izveidojušies regulārie pagalmi jānoslēdz ar žogiem un vārtiem. Saimniekiem parasti bija tikai viena vai dažas [[rija]]s un [[aka]]s uz visu sādžu. [[Pirts|Pirtis]] ierīkoja aiz katras sētas dārziem, gar upes vai ezera malu. 19. gadsimta otrajā pusē lielākajai daļai sētu bija tikai no 5 līdz 10 [[hektārs|ha]] zemes, ko tālāk sadalīja daudzos starpgabalos — kopējos tīrumos.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401043917/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Sabiedrība ==

[[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|Viensēta Vidzemē]]
Senie latvieši dzīvoja [[Ģimene|saimēs]], kas bija [[viensēta]]s apdzīvojošu cilvēku kopums. Pie tās sākotnēji piederēja sētas īpašnieka ģimenes locekļi, taču laika gaitā tajā iekļāvās arī [[kalps|kalpi]] un kalpones, kas bija vai nu brīvi cilvēki bez īpašumiem vai arī nebrīvi cilvēki kā [[dreļļi]] (karagūstekņi) vai cilvēki, kuri brīvību ir zaudējuši uz laiku, nespējot atmaksāt parādu. Senākais ģimenes veidošanas veids varētu būt bijusi sievas zagšana. [[Arnolds Spekke]] savā darbā „Latvieši un Livonija 16.gs.” par sievas zagšanu rakstīja šādi:

{{citāts|&lt;small&gt;Ja kādam zemniekam ir dēls, kas jau diezgan liels, lai ņemtu sev sievu, (dēls) izraugās sev kādu no kalponēm, kas viņam patīk, un dodas ar saviem draugiem, kurus sev sadabūjis, apslēpjas kaut kur mājas tuvumā, kur atrodas jaunava, un, uzmanījuši brīdi, kad tā iznāk laukā, to ar varu sagrābj, iesviež minētam nolūkam sagatavotās kamanās un steigšus dodas mājup. Kad nu līgavas tuvinieki izdzird kliedzienus, viņi metas laukā, apbruņojušies pīķiem un šķēpiem, lai atņemtu līgavu uzbrucējiem. Kad viņi tos panāk, abu pulku starpā norisinās nikns kautiņš, un kas tad izrādās par stiprāku, tas patur līgavu.&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši un Livonija 16.gs |author=Arnolds Spekke |authorlink=Arnolds Spekke |year=1995 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=9785796611128 |page=196}}&lt;/ref&gt;}}

Ar laiku zagšanas vietā ieviesās pirkšana un vedēji varēja arī vienoties ar saimes tēvu par samaksu, līdz ar to jaunava kļuva par preci (no tā arī cēlies vārds „precēt”). Šādos gadījumos dots līdzi arī [[līgavas pūrs|pūrs]] — pašas meitas darinātais — adījumi, audumi, tērpi, rotas, kā arī lopi.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120401060929/http://www.liis.lv/folklora/gimen/origin/ved.htm Vedības] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc Latvijas okupācijas 1946. gadā [[Latvijas PSR]] varas iestādes sāka kolektivizāciju, no viensētām cilvēkus pārceļot uz [[kolhozs|kolhozu]] centros jaunveidotajiem pilsētciemiem. Līdz 1965. gadam no viensētām pārvietoja 22 000 ģimenes, t.i. 11% lauksaimniecībā nodarbināto.{{nepieciešama atsauce}} Mūsdienās Latvijā turpinās jau 18. gadsimtā sākusies [[urbanizācija]] un 2009. gadā pilsētās dzīvoja 68% Latvijas iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] {{lv ikona}}. Demogrāfijas centrs.&lt;/ref&gt;

== Ģenētiskie pētījumi ==
[[Attēls:R1b.jpg|thumb|280px|Dominējošās Y hromosomu haplogrupas Eiropas vīriešiem. Redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk atrodami haplotipi N un R1a.]]    
Latviešu etnoģenēzē pierādāmi vairāki slāņi, kuri atspoguļo secīgus migrācijas un asimilācijas viļņus daudzu tūkstošu gadu garumā. Vissenākie Latvijas [[mezolīts|mezolīta]] perioda iedzīvotāti ģenētiski bija līdzīgi Eiropas senākajiem iedzīvotājiem jeb [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], agrā [[neolīts|neolīta]] periodā apmēram 3900. gadus p.m.ē. notika pirmiedzīvotāju sajaukšanās ar [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]], izveidojot [[Narvas kultūra|Narvas kultūru]]. Vēlā neolīta peridā apmēram 2800. gadus p.m.ē. ieceļoja [[Rietumu stepju lopkopji]], kas runāja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] un izveidoja [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]]. Akmens laikmetā Latvijas pirmiedzīvotāju genētiskajā materiālā nav atrodams [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] genoma piejaukums.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5321670/#mmc1 The Neolithic transition in the Baltic was not driven by admixture with early European farmers.] Jones ER, Zarina G, Moiseyev V, Lightfoot E, Nigst PR, Manica A, Pinhasi R, Bradley DG. Curr Biol CB. 2017;27:576–582&lt;/ref&gt;

Y-[[hromosoma]]s izpēte parādījusi, ka mūsdienu latviešu vīriešiem dominē [[Haplogrupa N|N1с1]]&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce
| author      = Laitinen et al.
| year        = 2002. gada decembris
| title       = Y-Chromosomal Diversity Suggests that Baltic Males Share Common Finno-Ugric-Speaking Forefathers
| journal     = Human Heredity
| volume      = 53
| issue       = 2
| url         = http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp?doi=10.1159/000057985
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[Haplogrupa R1a|R1a]]&lt;ref name=&quot;Rosser&quot;&gt;{{laikraksta atsauce
| author      = Rosser et al.
| date        = 2000. gada 1. decembris
| title       = Y-Chromosomal Diversity in Europe Is Clinal and Influenced Primarily by Geography, Rather than by Language
| journal     = The American Journal of Human Genetics
| volume      = 67
| issue       = 6
| url         = http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002929707632212
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[haplogrupa]]s. N1c1 haplogrupa ir izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ([[somi]]em, [[sāmi]]em, [[igauņi]]em, [[lietuvieši]]em, [[krievi]]em, [[zviedri]]em) un [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet R1a ir izplatīta [[ungāri]]em, [[poļi]]em, [[baltkrievi]]em, [[marieši]]em, [[ukraiņi]]em, [[krievi]]em, [[mordvieši]]em, [[slovēņi]]em, [[igauņi]]em, [[čehi]]em, [[lietuvieši]]em, [[komieši]]em, [[norvēģi]]em, [[kirgīzi]]em, kā arī daļā [[Indija]]s iedzīvotāju.

== Latviešu diaspora ==

{|cellpadding=&quot;2&quot;
|-----
!Valsts
!Reģistrētais skaits
|-----
|1. {{USA}} || &lt;center&gt;96 070&lt;ref name=&quot;ASV tautas skaitīšanas birojs&quot; /&gt;||| 9. {{NOR}} || &lt;center&gt;10 503&lt;ref&gt;[http://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2015-03-04?fane=tabell&amp;sort=nummer&amp;tabell=219751 Befolkningen etter innvandringskategori og landbakgrunn] Iedzīvotāji pēc imigrācijas kategorijas un izcelsmes valsts 2015. gada 1. janvārī (norvēģiski)&lt;/ref&gt;|||15. {{FRA}} || &lt;center&gt;956&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;||
|-----
|2. {{karogs|Īrija}} || &lt;center&gt; 45 836&lt;ref&gt;[http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=35814 Īrijā 2010. gadā reģistrēti 3,134 imigranti no Latvijas un 4,353 no Lietuvas] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (20 593)&lt;ref&gt;2011. gada Īrijas tautskaitē reģistrēto latviešu skaits&lt;/ref&gt; ||| 8. {{DEU}} || &lt;center&gt; 9775&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; ||| 16. {{VEN}} || &lt;center&gt;300&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-venecuelas-bolivara-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Venecuēlas Bolivāra Republikas attiecības |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2014|07|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-----
|3. {{GBR}} || &lt;center&gt; 36 000&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010]&lt;/ref&gt;|||10. {{SWE}} || &lt;center&gt; 4116&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; ||| 17. {{ARG}} || &lt;center&gt;200&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|4. {{RUS}} || &lt;center&gt; 28 520&lt;ref&gt;[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; |||11. [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px|border]] [[Ukraina]] || &lt;center&gt; 4800&lt;ref&gt;[http://www.joshuaproject.net/countries.php?rog3=UP ↑ Joshua Project — Ethnic People Groups of Ukraine] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;|||18. {{GEO}} || &lt;center&gt;200&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|5. {{CAN}} || &lt;center&gt;27 870&lt;ref&gt;[http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?A=R&amp;APATH=3&amp;D1=0&amp;D2=0&amp;D3=0&amp;D4=0&amp;D5=0&amp;D6=0&amp;DETAIL=0&amp;DIM=0&amp;FL=A&amp;FREE=0&amp;GC=01&amp;GID=771240&amp;GK=1&amp;GRP=1&amp;LANG=E&amp;O=D&amp;PID=89202&amp;PRID=0&amp;PTYPE=88971%2C97154&amp;S=0&amp;SHOWALL=0&amp;SUB=0&amp;TABID=1&amp;THEME=70&amp;Temporal=2006&amp;VID=0&amp;VNAMEE=&amp;VNAMEF= Detailed Mother Tongue (103), Knowledge of Official Languages (5), Age Groups (17A) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Divisions and Census Subdivisions, 2006 Census — 20% Sample Data] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;||| 12. {{LTU}} || &lt;center&gt;2400&lt;ref&gt;[http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&amp;PLanguage=0&amp;TableStyle=&amp;Buttons=&amp;PXSId=3236&amp;IQY=&amp;TC=&amp;ST=ST&amp;rvar0=&amp;rvar1=&amp;rvar2=&amp;rvar3=&amp;rvar4=&amp;rvar5=&amp;rvar6=&amp;rvar7=&amp;rvar8=&amp;rvar9=&amp;rvar10=&amp;rvar11=&amp;rvar12=&amp;rvar13=&amp;rvar14= Gyventojų skaičius metų pradžioje. Požymiai: tautybė — Rodiklių duomenų bazėje] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906042802/http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&amp;PLanguage=0&amp;TableStyle=&amp;Buttons=&amp;PXSId=3236&amp;IQY=&amp;TC=&amp;ST=ST&amp;rvar0=&amp;rvar1=&amp;rvar2=&amp;rvar3=&amp;rvar4=&amp;rvar5=&amp;rvar6=&amp;rvar7=&amp;rvar8=&amp;rvar9=&amp;rvar10=&amp;rvar11=&amp;rvar12=&amp;rvar13=&amp;rvar14= |date={{dat|2012|09|06||bez}} }} {{lt ikona}}&lt;/ref&gt; ||| 19. {{CHL}} || &lt;center&gt;100&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

|-----
|6. {{BRA}} || &lt;center&gt; 25 000&lt;ref&gt;[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{pt ikona}}&lt;/ref&gt; |||13. {{EST}} || &lt;center&gt;2177&lt;ref&gt;[http://www.stat.ee/34278  Igaunijas iedzīvotāju statistika pa gadiem pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107090524/https://www.stat.ee/34278 |date={{dat|2019|01|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
|-----
|7. {{AUS}} || &lt;center&gt;18 938&lt;ref&gt;[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australia Census Analytic Program Anustralians's Ancestories] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; |||14. {{BLR}} || &lt;center&gt;1549 ||'''KOPĀ''' || &lt;center&gt; '''vairāk nekā 220 000'''

|-----
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu personvārdi]]
* [[Trimdas latvieši]]
* [[Latvijas demogrāfija]]

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20090228081549/http://www.atena.lv/index.php?zoomid=427 Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. (1958). Vienpadsmitais izdevums Atēna, 2009; 344 lpp.] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, 1998. gada jūnijs.

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* Arnis Terzens [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-mes-esam-tadi-neerti-eiropai-saruna-ar-ritu-graveri-fragmenti.d?id=35812901 „Saruna ar Ritu Grāveri”] — Kabinets Nr. 88, 2010. {{lv ikona}}
* Garlībs Merķelis [https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm „Vidzemes Senatne”] tulkojis Kaudzītes Matīss — Izdeva J.Ozols, Rīga 1906. {{lv ikona}}
* Teodors Zeiferts [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html „Latviešu rakstniecības vēsture. Latvieši”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120127130113/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} — Gulbis, Rīga 1922. {{lv ikona}}
* Jēkabs Ziedars [https://web.archive.org/web/20160305043659/http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/08/jziedarssupo_supuli.pdf „Šūpo šūpuli. Kā apturēt tautas izmiršanu”] — Baiba Ziedare, Jelgava 2009. {{ISBN|9789984397979}} {{lv ikona}}
* Endre Bojtár [https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic &quot;Foreword to the past — a cultural history of the Baltic people&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608030653/https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} {{en ikona}}
* [http://www.historia.lv/dokumenti/parizes-miera-konferences-latvijas-delegacijas-miera-konferencei-adresetais-memorands Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}}
* [http://ic.pics.livejournal.com/barabas_open/15254122/86409/86409_original.jpg Carte Ethnographique de L' Europe] — Lausanne 1918.

== Audiovizuālās norādes ==
* Putniņa un Cimermaņa animācijas filma [http://www.youtube.com/watch?v=iHumUXCEn3I «Latvietis»], Animācijas Brigāde 2007. {{lv ikona}}
* Anša Epnera dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=B1guvqBvkMU «Es esmu latvietis»], Latvijas Kino 1990. {{lv ikona}}
* Zinātnes kafejnīca [https://www.youtube.com/watch?v=LVy8bBQyjEE  &quot;No kā cēlušies latvieši&quot; (17.03.2016)], [[Latvijas Universitāte]] 2016. gada 17. martā {{lv ikona}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Latvieši| ]]</text>
      <sha1>ph00hc1gfn2emaqz52pw8pwpdi0qnwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Napoleons Bonaparts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3909</id>
    <revision>
      <id>4541458</id>
      <parentid>4403389</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57755-30</username>
        <id>152568</id>
      </contributor>
      <comment>labas izmaiņas</comment>
      <origin>4541458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7173" sha1="c1v1i4ne7sysaqhixoi42rtz0lhorx7" xml:space="preserve">{{redirect|Napoleons}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Napoleons I
| vārds_orģ = ''Napoleon I''
| attēls = Napoleon crop.jpg
| apraksts = 
| amats = Francijas imperators
| term_sākums = {{Dat|1804|05|18|N}}
| term_beigas = {{Dat|1814|04|06|N}}
| term_sākums2 = {{Dat|1815|03|01|N}}
| term_beigas2 = {{Dat|1815|06|22|N}}
| priekštecis2 = [[Konsulāts (Francija)|Konsulāts]]
| pēctecis2 = [[Luijs XVIII]]
| dzim_dati = {{Dat|1769|08|15}}
| dzim_vieta = [[Ažaksjo]], [[Korsika]], [[Attēls:Pavillon royal de France.svg|20px]] [[Francija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1821|05|5|1769|08|15}}
| mir_vieta = Longvuda (''Longwood''), [[Svētās Helēnas Sala]], {{GBR}}
| tautība = [[korsikāņi|korsikānis]]
| partija = 
| dzīvesb = [[Žozefīne de Boarnē]]&lt;br /&gt;[[Austrijas Marija Luīze|Marija Luīze Hābsburga]]
| brāļi = [[Lisjēns Bonaparts]]
| profesija = [[imperators]], [[karavadonis]]
| alma_mater = Militārā skola
| reliģija = [[katolicisms]]
| paraksts = Firma Napoleón Bonaparte.svg
| piezīmes = 
}}
[[Attēls:Ingres, Napoleon on his Imperial throne.jpg|thumb|right|Imperators Napoleons]]
'''Napoleons Bonaparts''', arī [[Francijas monarhi|Franču imperators]] '''Napoleons I''' ({{val|fr|Napoléon Bonaparte/Napoléon Ier}}; dzimis Napoleons di Buonaparte (''Napoleone di Buonaparte'') {{Dat|1769|08|15}}, miris {{dat|1821|05|05}}), bija [[Francija]]s militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.

Napoleons bija republikāņu ģenerālis [[Franču revolūcija]]s laikā. Viņš bija [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls (''Premier Consul'') no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam bija [[Franču imperators]] (''Empereur des Français'') un [[Itālijas karalis]] kā Napoleons I.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Korsika|Korsikā]], nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies par artilērijas virsnieku kontinentālajā Francijā. Ieguva karavadoņa slavu cīņā pret [[Pirmā koalīcija|Pirmo]] un [[Otrā koalīcija|Otro koalīciju]]. 1799. gadā veica [[Valsts apvērsums|apvērsumu]], izveidoja [[Konsulāts (Francija)|Konsulātu]] un iecēla sevi par Pirmo konsulu, bet 1804. gadā kronējās par Franču imperatoru. XIX gadsimta pirmajā desmitgadē Napoleona vadītā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]] militāri un politiski dominēja Eiropas kontinentā, iesaistoties [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. 1812. gada neveiksmīgais [[1812. gada karš|iebrukums Krievijā]] bija pagrieziena punkts Napoleona liktenī. [[Sestā koalīcija]] 1813. gadā sakāva Napoleonu pie [[Leipciga]]s, iebruka Francijā un izsūtīja Napoleonu uz [[Elba (sala)|Elbu]]. Mazāk kā pēc gada Napoleons atgriezās Francijā, atguva kontroli pār valsti, tomēr tika sakauts [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]].

Pēc sakāves Napoleons tika izsūtīts uz britiem piederošo [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salu]], kur 1821. gadā mira.

== Napoleona kari ==
{{pamatraksts|Napoleona kari|1812. gada karš}}

1801. gadā Napoleons parakstīja sadarbības līgumu ar Spāniju, kļūstot par Spānijas karaļa sabiedroto. 1808. gadā, kad Spānijā nāca pie varas jauns karalis, Napoleons vairs nevēlējās sadarbību un panāca, ka par Spānijas karali tika kronēts viņa brālis Žozefs, kurš līdz tam bija Neapoles karalis. Napoleons vēlējās iekļaut Spāniju savā impērijā un arī kontinentālajā [[Blokāde|blokādē]] pret Angliju, tāpēc ieveda Spānijā 300 000 karavīru lielu armiju. Viņam pretī stājās spāņu armija, ko atbalstīja Anglija, kā arī spēcīgi spāņu partizāni. Tomēr Napoleons pakļāva sev gan Spāniju, gan Portugāli un noturējās tur līdz pat 1813. gadam.

1803. gadā Napoleons sāka iebrukumu vācu valstīs, ieņēma Hannoveri un daļu Prūsijas. 1805. gadā kaujā pie Austerlicas tika gūta spoža uzvara pār Austrijas un Krievijas karaspēku. Nākamajā gadā Napoleons sakāva Prūsijas armiju pie Jēnas. 1807. gadā pie Tilzītes tika parakstīts miera līgums ar Krieviju, kura piekrita sadarboties ar Franciju kontinentālajā blokādē pret Angliju. Prūsija zaudēja trešo daļu no savas teritorijas, arī bijušās Polijas teritorijas. Napoleons, ievērodams poļu tautas centienus atgūt zaudēto valstiskumu, izveidoja no Francijas atkarīgu poļu valsti Varšavas hercogisti. Iekarotās vācu valstis tika pārveidotas — beidza pastāvēt Vācu Romas impērijas un līdzšinējo vairāk nekā 300 valstu vietā tika izveidotas 39, kuras savā starpā noslēdza t. s. Reinas savienību. Šo karu rezultātā Napoleons bija ievērojami pārmainījis Eiropas karti un kļuvis par gandrīz visas Eiropas valdnieku.

Galvenās Napoleona izcīnītas kaujas: ej kakat

* [[Abukīras kauja]] (mūsdienu [[Ēģipte|Ēģiptē]], 1799. gada 25. jūlijs)
* [[Marengo kauja]] (mūsdienu [[Itālija|Itālijā]], 1800. gada 14. jūnijā)
* [[Austerlicas kauja]] (mūsdienu [[Čehija|Čehijā]], 1805. gada 2. decembrī)
* [[Jēnas kauja]] (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1806. gada 14. oktobrī)
* [[Frīdlandes kauja]] (toreiz [[Prūsija|Prūsijā]], tagad [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], 1807. gada 14. jūnijā)
* [[Borodinas kauja]] ([[Krievija|Krievijā]], 1812. gada 7. septembrī)
* [[Leipcigas kauja]], saukta par Nāciju kauju (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1813. gada 16. — 19. oktobrī) — Napoleona sakāve
* [[Liņjī kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 16. jūnijā) — pēdējā Napoleona uzvarētā kauja
* [[Vaterlo kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 18. jūnijā) — kauju faktiski vadīja [[Mišels Nejs]], Napoleona sakāve

[[Attēls:Europe map Napoleon 1811.png|thumb|250px|Napoleona izveidotā [[Francijas Pirmā impērija|Franču impērija]] attēlota tumši zilā, tās vasaļvalstis — gaiši zilā krāsā]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{Bonapartu dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = pats sevi uzskatīja par [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] pēcteci|virsraksts = [[Francijas monarhi|Franču imperators]]|periods = [[1804. gads|1804]]—[[1814. gads|1814]] un [[1815. gads|1815]]|pēc = [[Napoleons II]] &lt;br /&gt; (pasludināts)}}
{{amatu secība|pirms = vakants pēc [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] nāves 1558. gadā|virsraksts = [[Itālijas karaliste (Napoleona)|Itālijas karalis]]|periods = [[1805. gads|1805]]—[[1814. gads|1814]]|pēc = vakants līdz [[Viktors Emanuels II|Viktora Emanuela II]] kronēšanai 1861. gadā}}
{{kastes beigas}}

{{Francijas valdnieki}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{Itālijas karaļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bonaparts, Napoleons}}
[[Kategorija:1769. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1821. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorsikā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas imperatori]]
[[Kategorija:Francijas virsnieki]]
[[Kategorija:Francijas karavadoņi]]
[[Kategorija:Bonapartu dinastija]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>c1v1i4ne7sysaqhixoi42rtz0lhorx7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541459</id>
      <parentid>4541458</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:28:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57755-30</username>
        <id>152568</id>
      </contributor>
      <comment>labas</comment>
      <origin>4541459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7187" sha1="pdw50ib3ugv7ej4b5ice5eirf7b7rhm" xml:space="preserve">{{redirect|Napoleons}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Napoleons I
| vārds_orģ = ''Napoleon I''
| attēls = Napoleon crop.jpg
| apraksts = 
| amats = Francijas imperators
| term_sākums = {{Dat|1804|05|18|N}}
| term_beigas = {{Dat|1814|04|06|N}}
| term_sākums2 = {{Dat|1815|03|01|N}}
| term_beigas2 = {{Dat|1815|06|22|N}}
| priekštecis2 = [[Konsulāts (Francija)|Konsulāts]]
| pēctecis2 = [[Luijs XVIII]]
| dzim_dati = {{Dat|1769|08|15}}
| dzim_vieta = [[Ažaksjo]], [[Korsika]], [[Attēls:Pavillon royal de France.svg|20px]] [[Francija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1821|05|5|1769|08|15}}
| mir_vieta = Longvuda (''Longwood''), [[Svētās Helēnas Sala]], {{GBR}}
| tautība = [[korsikāņi|korsikānis]]
| partija = 
| dzīvesb = [[Žozefīne de Boarnē]]&lt;br /&gt;[[Austrijas Marija Luīze|Marija Luīze Hābsburga]]
| brāļi = [[Lisjēns Bonaparts]]
| profesija = [[imperators]], [[karavadonis]]
| alma_mater = Militārā skola
| reliģija = [[katolicisms]]
| paraksts = Firma Napoleón Bonaparte.svg
| piezīmes = 
}}
[[Attēls:Ingres, Napoleon on his Imperial throne.jpg|thumb|right|Imperators Napoleons]]
'''Napoleons Bonaparts''', arī [[Francijas monarhi|Franču imperators]] '''Napoleons I''' ({{val|fr|Napoléon Bonaparte/Napoléon Ier}}; dzimis Napoleons di Buonaparte (''Napoleone di Buonaparte'') {{Dat|1769|08|15}}, miris {{dat|1821|05|05}}), bija [[Francija]]s militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.

Napoleons bija republikāņu ģenerālis [[Franču revolūcija]]s laikā. Viņš bija [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls (''Premier Consul'') no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam bija [[Franču imperators]] (''Empereur des Français'') un [[Itālijas karalis]] kā Napoleons I.

loh ejbanais

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Korsika|Korsikā]], nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies par artilērijas virsnieku kontinentālajā Francijā. Ieguva karavadoņa slavu cīņā pret [[Pirmā koalīcija|Pirmo]] un [[Otrā koalīcija|Otro koalīciju]]. 1799. gadā veica [[Valsts apvērsums|apvērsumu]], izveidoja [[Konsulāts (Francija)|Konsulātu]] un iecēla sevi par Pirmo konsulu, bet 1804. gadā kronējās par Franču imperatoru. XIX gadsimta pirmajā desmitgadē Napoleona vadītā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]] militāri un politiski dominēja Eiropas kontinentā, iesaistoties [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. 1812. gada neveiksmīgais [[1812. gada karš|iebrukums Krievijā]] bija pagrieziena punkts Napoleona liktenī. [[Sestā koalīcija]] 1813. gadā sakāva Napoleonu pie [[Leipciga]]s, iebruka Francijā un izsūtīja Napoleonu uz [[Elba (sala)|Elbu]]. Mazāk kā pēc gada Napoleons atgriezās Francijā, atguva kontroli pār valsti, tomēr tika sakauts [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]].

Pēc sakāves Napoleons tika izsūtīts uz britiem piederošo [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salu]], kur 1821. gadā mira.

== Napoleona kari ==
{{pamatraksts|Napoleona kari|1812. gada karš}}

1801. gadā Napoleons parakstīja sadarbības līgumu ar Spāniju, kļūstot par Spānijas karaļa sabiedroto. 1808. gadā, kad Spānijā nāca pie varas jauns karalis, Napoleons vairs nevēlējās sadarbību un panāca, ka par Spānijas karali tika kronēts viņa brālis Žozefs, kurš līdz tam bija Neapoles karalis. Napoleons vēlējās iekļaut Spāniju savā impērijā un arī kontinentālajā [[Blokāde|blokādē]] pret Angliju, tāpēc ieveda Spānijā 300 000 karavīru lielu armiju. Viņam pretī stājās spāņu armija, ko atbalstīja Anglija, kā arī spēcīgi spāņu partizāni. Tomēr Napoleons pakļāva sev gan Spāniju, gan Portugāli un noturējās tur līdz pat 1813. gadam.

1803. gadā Napoleons sāka iebrukumu vācu valstīs, ieņēma Hannoveri un daļu Prūsijas. 1805. gadā kaujā pie Austerlicas tika gūta spoža uzvara pār Austrijas un Krievijas karaspēku. Nākamajā gadā Napoleons sakāva Prūsijas armiju pie Jēnas. 1807. gadā pie Tilzītes tika parakstīts miera līgums ar Krieviju, kura piekrita sadarboties ar Franciju kontinentālajā blokādē pret Angliju. Prūsija zaudēja trešo daļu no savas teritorijas, arī bijušās Polijas teritorijas. Napoleons, ievērodams poļu tautas centienus atgūt zaudēto valstiskumu, izveidoja no Francijas atkarīgu poļu valsti Varšavas hercogisti. Iekarotās vācu valstis tika pārveidotas — beidza pastāvēt Vācu Romas impērijas un līdzšinējo vairāk nekā 300 valstu vietā tika izveidotas 39, kuras savā starpā noslēdza t. s. Reinas savienību. Šo karu rezultātā Napoleons bija ievērojami pārmainījis Eiropas karti un kļuvis par gandrīz visas Eiropas valdnieku.

Galvenās Napoleona izcīnītas kaujas: ej kakat

* [[Abukīras kauja]] (mūsdienu [[Ēģipte|Ēģiptē]], 1799. gada 25. jūlijs)
* [[Marengo kauja]] (mūsdienu [[Itālija|Itālijā]], 1800. gada 14. jūnijā)
* [[Austerlicas kauja]] (mūsdienu [[Čehija|Čehijā]], 1805. gada 2. decembrī)
* [[Jēnas kauja]] (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1806. gada 14. oktobrī)
* [[Frīdlandes kauja]] (toreiz [[Prūsija|Prūsijā]], tagad [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], 1807. gada 14. jūnijā)
* [[Borodinas kauja]] ([[Krievija|Krievijā]], 1812. gada 7. septembrī)
* [[Leipcigas kauja]], saukta par Nāciju kauju (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1813. gada 16. — 19. oktobrī) — Napoleona sakāve
* [[Liņjī kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 16. jūnijā) — pēdējā Napoleona uzvarētā kauja
* [[Vaterlo kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 18. jūnijā) — kauju faktiski vadīja [[Mišels Nejs]], Napoleona sakāve

[[Attēls:Europe map Napoleon 1811.png|thumb|250px|Napoleona izveidotā [[Francijas Pirmā impērija|Franču impērija]] attēlota tumši zilā, tās vasaļvalstis — gaiši zilā krāsā]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{Bonapartu dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = pats sevi uzskatīja par [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] pēcteci|virsraksts = [[Francijas monarhi|Franču imperators]]|periods = [[1804. gads|1804]]—[[1814. gads|1814]] un [[1815. gads|1815]]|pēc = [[Napoleons II]] &lt;br /&gt; (pasludināts)}}
{{amatu secība|pirms = vakants pēc [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] nāves 1558. gadā|virsraksts = [[Itālijas karaliste (Napoleona)|Itālijas karalis]]|periods = [[1805. gads|1805]]—[[1814. gads|1814]]|pēc = vakants līdz [[Viktors Emanuels II|Viktora Emanuela II]] kronēšanai 1861. gadā}}
{{kastes beigas}}

{{Francijas valdnieki}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{Itālijas karaļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bonaparts, Napoleons}}
[[Kategorija:1769. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1821. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorsikā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas imperatori]]
[[Kategorija:Francijas virsnieki]]
[[Kategorija:Francijas karavadoņi]]
[[Kategorija:Bonapartu dinastija]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>pdw50ib3ugv7ej4b5ice5eirf7b7rhm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541478</id>
      <parentid>4541459</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:45:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-57755-30|~2026-57755-30]] ([[User talk:~2026-57755-30|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4541459</comment>
      <origin>4541478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7164" sha1="q9pp8fr59b6sfdx7174006175s2wu6q" xml:space="preserve">{{redirect|Napoleons}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Napoleons I
| vārds_orģ = ''Napoleon I''
| attēls = Napoleon crop.jpg
| apraksts = 
| amats = Francijas imperators
| term_sākums = {{Dat|1804|05|18|N}}
| term_beigas = {{Dat|1814|04|06|N}}
| term_sākums2 = {{Dat|1815|03|01|N}}
| term_beigas2 = {{Dat|1815|06|22|N}}
| priekštecis2 = [[Konsulāts (Francija)|Konsulāts]]
| pēctecis2 = [[Luijs XVIII]]
| dzim_dati = {{Dat|1769|08|15}}
| dzim_vieta = [[Ažaksjo]], [[Korsika]], [[Attēls:Pavillon royal de France.svg|20px]] [[Francija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1821|05|5|1769|08|15}}
| mir_vieta = Longvuda (''Longwood''), [[Svētās Helēnas Sala]], {{GBR}}
| tautība = [[korsikāņi|korsikānis]]
| partija = 
| dzīvesb = [[Žozefīne de Boarnē]]&lt;br /&gt;[[Austrijas Marija Luīze|Marija Luīze Hābsburga]]
| brāļi = [[Lisjēns Bonaparts]]
| profesija = [[imperators]], [[karavadonis]]
| alma_mater = Militārā skola
| reliģija = [[katolicisms]]
| paraksts = Firma Napoleón Bonaparte.svg
| piezīmes = 
}}
[[Attēls:Ingres, Napoleon on his Imperial throne.jpg|thumb|right|Imperators Napoleons]]
'''Napoleons Bonaparts''', arī [[Francijas monarhi|Franču imperators]] '''Napoleons I''' ({{val|fr|Napoléon Bonaparte/Napoléon Ier}}; dzimis Napoleons di Buonaparte (''Napoleone di Buonaparte'') {{Dat|1769|08|15}}, miris {{dat|1821|05|05}}), bija [[Francija]]s militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.

Napoleons bija republikāņu ģenerālis [[Franču revolūcija]]s laikā. Viņš bija [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls (''Premier Consul'') no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam bija [[Franču imperators]] (''Empereur des Français'') un [[Itālijas karalis]] kā Napoleons I.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Korsika|Korsikā]], nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies par artilērijas virsnieku kontinentālajā Francijā. Ieguva karavadoņa slavu cīņā pret [[Pirmā koalīcija|Pirmo]] un [[Otrā koalīcija|Otro koalīciju]]. 1799. gadā veica [[Valsts apvērsums|apvērsumu]], izveidoja [[Konsulāts (Francija)|Konsulātu]] un iecēla sevi par Pirmo konsulu, bet 1804. gadā kronējās par Franču imperatoru. XIX gadsimta pirmajā desmitgadē Napoleona vadītā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]] militāri un politiski dominēja Eiropas kontinentā, iesaistoties [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. 1812. gada neveiksmīgais [[1812. gada karš|iebrukums Krievijā]] bija pagrieziena punkts Napoleona liktenī. [[Sestā koalīcija]] 1813. gadā sakāva Napoleonu pie [[Leipciga]]s, iebruka Francijā un izsūtīja Napoleonu uz [[Elba (sala)|Elbu]]. Mazāk kā pēc gada Napoleons atgriezās Francijā, atguva kontroli pār valsti, tomēr tika sakauts [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]].

Pēc sakāves Napoleons tika izsūtīts uz britiem piederošo [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salu]], kur 1821. gadā mira.

== Napoleona kari ==
{{pamatraksts|Napoleona kari|1812. gada karš}}

1801. gadā Napoleons parakstīja sadarbības līgumu ar Spāniju, kļūstot par Spānijas karaļa sabiedroto. 1808. gadā, kad Spānijā nāca pie varas jauns karalis, Napoleons vairs nevēlējās sadarbību un panāca, ka par Spānijas karali tika kronēts viņa brālis Žozefs, kurš līdz tam bija Neapoles karalis. Napoleons vēlējās iekļaut Spāniju savā impērijā un arī kontinentālajā [[Blokāde|blokādē]] pret Angliju, tāpēc ieveda Spānijā 300 000 karavīru lielu armiju. Viņam pretī stājās spāņu armija, ko atbalstīja Anglija, kā arī spēcīgi spāņu partizāni. Tomēr Napoleons pakļāva sev gan Spāniju, gan Portugāli un noturējās tur līdz pat 1813. gadam.

1803. gadā Napoleons sāka iebrukumu vācu valstīs, ieņēma Hannoveri un daļu Prūsijas. 1805. gadā kaujā pie Austerlicas tika gūta spoža uzvara pār Austrijas un Krievijas karaspēku. Nākamajā gadā Napoleons sakāva Prūsijas armiju pie Jēnas. 1807. gadā pie Tilzītes tika parakstīts miera līgums ar Krieviju, kura piekrita sadarboties ar Franciju kontinentālajā blokādē pret Angliju. Prūsija zaudēja trešo daļu no savas teritorijas, arī bijušās Polijas teritorijas. Napoleons, ievērodams poļu tautas centienus atgūt zaudēto valstiskumu, izveidoja no Francijas atkarīgu poļu valsti Varšavas hercogisti. Iekarotās vācu valstis tika pārveidotas — beidza pastāvēt Vācu Romas impērijas un līdzšinējo vairāk nekā 300 valstu vietā tika izveidotas 39, kuras savā starpā noslēdza t. s. Reinas savienību. Šo karu rezultātā Napoleons bija ievērojami pārmainījis Eiropas karti un kļuvis par gandrīz visas Eiropas valdnieku.

Galvenās Napoleona izcīnītas kaujas:

* [[Abukīras kauja]] (mūsdienu [[Ēģipte|Ēģiptē]], 1799. gada 25. jūlijs)
* [[Marengo kauja]] (mūsdienu [[Itālija|Itālijā]], 1800. gada 14. jūnijā)
* [[Austerlicas kauja]] (mūsdienu [[Čehija|Čehijā]], 1805. gada 2. decembrī)
* [[Jēnas kauja]] (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1806. gada 14. oktobrī)
* [[Frīdlandes kauja]] (toreiz [[Prūsija|Prūsijā]], tagad [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], 1807. gada 14. jūnijā)
* [[Borodinas kauja]] ([[Krievija|Krievijā]], 1812. gada 7. septembrī)
* [[Leipcigas kauja]], saukta par Nāciju kauju (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1813. gada 16. — 19. oktobrī) — Napoleona sakāve
* [[Liņjī kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 16. jūnijā) — pēdējā Napoleona uzvarētā kauja
* [[Vaterlo kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 18. jūnijā) — kauju faktiski vadīja [[Mišels Nejs]], Napoleona sakāve

[[Attēls:Europe map Napoleon 1811.png|thumb|250px|Napoleona izveidotā [[Francijas Pirmā impērija|Franču impērija]] attēlota tumši zilā, tās vasaļvalstis — gaiši zilā krāsā]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{Bonapartu dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = pats sevi uzskatīja par [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] pēcteci|virsraksts = [[Francijas monarhi|Franču imperators]]|periods = [[1804. gads|1804]]—[[1814. gads|1814]] un [[1815. gads|1815]]|pēc = [[Napoleons II]] &lt;br /&gt; (pasludināts)}}
{{amatu secība|pirms = vakants pēc [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] nāves 1558. gadā|virsraksts = [[Itālijas karaliste (Napoleona)|Itālijas karalis]]|periods = [[1805. gads|1805]]—[[1814. gads|1814]]|pēc = vakants līdz [[Viktors Emanuels II|Viktora Emanuela II]] kronēšanai 1861. gadā}}
{{kastes beigas}}

{{Francijas valdnieki}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{Itālijas karaļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bonaparts, Napoleons}}
[[Kategorija:1769. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1821. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorsikā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas imperatori]]
[[Kategorija:Francijas virsnieki]]
[[Kategorija:Francijas karavadoņi]]
[[Kategorija:Bonapartu dinastija]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>q9pp8fr59b6sfdx7174006175s2wu6q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541533</id>
      <parentid>4541478</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:43:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizsargāja &quot;[[Napoleons Bonaparts]]&quot;: Pārmērīgs vandalisms ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs))</comment>
      <origin>4541478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7164" sha1="q9pp8fr59b6sfdx7174006175s2wu6q" xml:space="preserve">{{redirect|Napoleons}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Napoleons I
| vārds_orģ = ''Napoleon I''
| attēls = Napoleon crop.jpg
| apraksts = 
| amats = Francijas imperators
| term_sākums = {{Dat|1804|05|18|N}}
| term_beigas = {{Dat|1814|04|06|N}}
| term_sākums2 = {{Dat|1815|03|01|N}}
| term_beigas2 = {{Dat|1815|06|22|N}}
| priekštecis2 = [[Konsulāts (Francija)|Konsulāts]]
| pēctecis2 = [[Luijs XVIII]]
| dzim_dati = {{Dat|1769|08|15}}
| dzim_vieta = [[Ažaksjo]], [[Korsika]], [[Attēls:Pavillon royal de France.svg|20px]] [[Francija]]
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1821|05|5|1769|08|15}}
| mir_vieta = Longvuda (''Longwood''), [[Svētās Helēnas Sala]], {{GBR}}
| tautība = [[korsikāņi|korsikānis]]
| partija = 
| dzīvesb = [[Žozefīne de Boarnē]]&lt;br /&gt;[[Austrijas Marija Luīze|Marija Luīze Hābsburga]]
| brāļi = [[Lisjēns Bonaparts]]
| profesija = [[imperators]], [[karavadonis]]
| alma_mater = Militārā skola
| reliģija = [[katolicisms]]
| paraksts = Firma Napoleón Bonaparte.svg
| piezīmes = 
}}
[[Attēls:Ingres, Napoleon on his Imperial throne.jpg|thumb|right|Imperators Napoleons]]
'''Napoleons Bonaparts''', arī [[Francijas monarhi|Franču imperators]] '''Napoleons I''' ({{val|fr|Napoléon Bonaparte/Napoléon Ier}}; dzimis Napoleons di Buonaparte (''Napoleone di Buonaparte'') {{Dat|1769|08|15}}, miris {{dat|1821|05|05}}), bija [[Francija]]s militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.

Napoleons bija republikāņu ģenerālis [[Franču revolūcija]]s laikā. Viņš bija [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls (''Premier Consul'') no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam bija [[Franču imperators]] (''Empereur des Français'') un [[Itālijas karalis]] kā Napoleons I.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Korsika|Korsikā]], nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies par artilērijas virsnieku kontinentālajā Francijā. Ieguva karavadoņa slavu cīņā pret [[Pirmā koalīcija|Pirmo]] un [[Otrā koalīcija|Otro koalīciju]]. 1799. gadā veica [[Valsts apvērsums|apvērsumu]], izveidoja [[Konsulāts (Francija)|Konsulātu]] un iecēla sevi par Pirmo konsulu, bet 1804. gadā kronējās par Franču imperatoru. XIX gadsimta pirmajā desmitgadē Napoleona vadītā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]] militāri un politiski dominēja Eiropas kontinentā, iesaistoties [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. 1812. gada neveiksmīgais [[1812. gada karš|iebrukums Krievijā]] bija pagrieziena punkts Napoleona liktenī. [[Sestā koalīcija]] 1813. gadā sakāva Napoleonu pie [[Leipciga]]s, iebruka Francijā un izsūtīja Napoleonu uz [[Elba (sala)|Elbu]]. Mazāk kā pēc gada Napoleons atgriezās Francijā, atguva kontroli pār valsti, tomēr tika sakauts [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]].

Pēc sakāves Napoleons tika izsūtīts uz britiem piederošo [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salu]], kur 1821. gadā mira.

== Napoleona kari ==
{{pamatraksts|Napoleona kari|1812. gada karš}}

1801. gadā Napoleons parakstīja sadarbības līgumu ar Spāniju, kļūstot par Spānijas karaļa sabiedroto. 1808. gadā, kad Spānijā nāca pie varas jauns karalis, Napoleons vairs nevēlējās sadarbību un panāca, ka par Spānijas karali tika kronēts viņa brālis Žozefs, kurš līdz tam bija Neapoles karalis. Napoleons vēlējās iekļaut Spāniju savā impērijā un arī kontinentālajā [[Blokāde|blokādē]] pret Angliju, tāpēc ieveda Spānijā 300 000 karavīru lielu armiju. Viņam pretī stājās spāņu armija, ko atbalstīja Anglija, kā arī spēcīgi spāņu partizāni. Tomēr Napoleons pakļāva sev gan Spāniju, gan Portugāli un noturējās tur līdz pat 1813. gadam.

1803. gadā Napoleons sāka iebrukumu vācu valstīs, ieņēma Hannoveri un daļu Prūsijas. 1805. gadā kaujā pie Austerlicas tika gūta spoža uzvara pār Austrijas un Krievijas karaspēku. Nākamajā gadā Napoleons sakāva Prūsijas armiju pie Jēnas. 1807. gadā pie Tilzītes tika parakstīts miera līgums ar Krieviju, kura piekrita sadarboties ar Franciju kontinentālajā blokādē pret Angliju. Prūsija zaudēja trešo daļu no savas teritorijas, arī bijušās Polijas teritorijas. Napoleons, ievērodams poļu tautas centienus atgūt zaudēto valstiskumu, izveidoja no Francijas atkarīgu poļu valsti Varšavas hercogisti. Iekarotās vācu valstis tika pārveidotas — beidza pastāvēt Vācu Romas impērijas un līdzšinējo vairāk nekā 300 valstu vietā tika izveidotas 39, kuras savā starpā noslēdza t. s. Reinas savienību. Šo karu rezultātā Napoleons bija ievērojami pārmainījis Eiropas karti un kļuvis par gandrīz visas Eiropas valdnieku.

Galvenās Napoleona izcīnītas kaujas:

* [[Abukīras kauja]] (mūsdienu [[Ēģipte|Ēģiptē]], 1799. gada 25. jūlijs)
* [[Marengo kauja]] (mūsdienu [[Itālija|Itālijā]], 1800. gada 14. jūnijā)
* [[Austerlicas kauja]] (mūsdienu [[Čehija|Čehijā]], 1805. gada 2. decembrī)
* [[Jēnas kauja]] (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1806. gada 14. oktobrī)
* [[Frīdlandes kauja]] (toreiz [[Prūsija|Prūsijā]], tagad [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], 1807. gada 14. jūnijā)
* [[Borodinas kauja]] ([[Krievija|Krievijā]], 1812. gada 7. septembrī)
* [[Leipcigas kauja]], saukta par Nāciju kauju (mūsdienu [[Vācija|Vācijā]], 1813. gada 16. — 19. oktobrī) — Napoleona sakāve
* [[Liņjī kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 16. jūnijā) — pēdējā Napoleona uzvarētā kauja
* [[Vaterlo kauja]] (mūsdienu [[Beļģija|Beļģijā]], 1815. gada 18. jūnijā) — kauju faktiski vadīja [[Mišels Nejs]], Napoleona sakāve

[[Attēls:Europe map Napoleon 1811.png|thumb|250px|Napoleona izveidotā [[Francijas Pirmā impērija|Franču impērija]] attēlota tumši zilā, tās vasaļvalstis — gaiši zilā krāsā]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{Bonapartu dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = pats sevi uzskatīja par [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] pēcteci|virsraksts = [[Francijas monarhi|Franču imperators]]|periods = [[1804. gads|1804]]—[[1814. gads|1814]] un [[1815. gads|1815]]|pēc = [[Napoleons II]] &lt;br /&gt; (pasludināts)}}
{{amatu secība|pirms = vakants pēc [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] nāves 1558. gadā|virsraksts = [[Itālijas karaliste (Napoleona)|Itālijas karalis]]|periods = [[1805. gads|1805]]—[[1814. gads|1814]]|pēc = vakants līdz [[Viktors Emanuels II|Viktora Emanuela II]] kronēšanai 1861. gadā}}
{{kastes beigas}}

{{Francijas valdnieki}}
{{Andoras līdzprinči}}
{{Itālijas karaļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bonaparts, Napoleons}}
[[Kategorija:1769. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1821. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorsikā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas imperatori]]
[[Kategorija:Francijas virsnieki]]
[[Kategorija:Francijas karavadoņi]]
[[Kategorija:Bonapartu dinastija]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>q9pp8fr59b6sfdx7174006175s2wu6q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zbigņevs Boņeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5072</id>
    <revision>
      <id>4541480</id>
      <parentid>4004562</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4011" sha1="o0qjx9uuykhkbv7lnazxkajqryjw3tf" xml:space="preserve">{{Futbolista info |
vārds = Zbigņevs Boņeks |
foto =  Zbigniew Boniek 2015.jpg|
iesauka = ''Zibì'', nakts skaistulis (''Bello di notte'')|
augums = 181 cm |
dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1956|3|3}} |
dzimtā pilsēta = {{vieta|Polija|Bidgošča}} |
klubs = |
pozīcija = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] |
jauniešu sezonas = 1966—1975 |
jauniešu klubi = {{flaga|Polija}} Bidgoščas &quot;Zawisza&quot; |
sezonas = 1975—1982&lt;br /&gt;1982—1985&lt;br /&gt;1985—1988 |
klubi = {{flaga|Polija}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} ''[[AS Roma]]''| |
spēles(vārti) = 172 (50)&lt;br /&gt;111 (20)&lt;br /&gt;47 (10)|
ni sezonas = 1976—1988|
ni komanda = {{fb|POL}} |
ni spēles(vārti) = 80 (24)|
trenera sezonas = 1990—1991&lt;br /&gt;1991—1992&lt;br /&gt;1992—1993&lt;br /&gt;1994—1996&lt;br /&gt;2002 |
trenera klubi = {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Lecce|Lecce]]''&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} ''[[A.S. Bari|Bari]]''&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} ''[[S.S. Sambenedettese Calcio|Sambenedettese]]''&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Avellino|Avellino]]''&lt;br /&gt;{{fb|POL}}
| ni izmaiņas = | pk izmaiņas =
}}

'''Zbigņevs Kazimežs Boneks''' ({{val|pl|Zbigniew Kazimierz Boniek}}; dzimis {{dat|1956|03|03}} [[Bidgošča|Bidgoščā]]) ir bijušais [[poļi|poļu]] [[futbols|futbolists]]. Spēlējis klubos ''Zawisza'' ([[Bidgošča]]) (1966—1975), ''Widzew'' ([[Lodza]]) (1975—1982), ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]'' ([[Turīna]]) (1982—1985), ''[[AS Roma]]'' ([[Roma]]) (1985—1988). No 2012. gada līdz 2021. gadam Boņeks bija [[Polijas Futbola asociācija]]s prezidents. Kopš 2021. gada ir [[UEFA]] Viceprezidents.

[[Polijas futbola izlase|Polijas izlases]] sastāvā piedalījies Pasaules kausā [[Argentīna|Argentīnā]] ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]), [[Spānija|Spānijā]] ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]), [[Meksika|Meksikā]] ([[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]). 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Pēc profesionālās karjeras beigām — sporta funkcionārs. No 2002. gada jūlija līdz decembrim — [[Polijas futbola izlase]]s treneris, vadīja komandu [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas 2004. gada čempionāta]] priekšsacīkšu 2002. gada 12. oktobra spēlē pret [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]], kurā Latvija guva uzvaru ar 1:0.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Lodzas &quot;Widzew&quot;'''

* ''[[Ekstraklasa]]'': 1980–81, 1981–82

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1983–84
* ''[[Coppa Italia]]'': 1982–83
* [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1984–85
* [[UEFA Superkauss|Eiropas Superkauss]]: 1984
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Eiropas Kausu ieguvēju kauss]]: 1983–84

'''Roma'''

* ''Coppa Italia'': 1985–86

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Zbigniew Boniek|Zbigņevs Boņeks}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070928000103/http://www.acidplanet.com/artist.asp?PID=688287&amp;t=3936 Boņekam veltīta dziesma] {{poliski}}

{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1978}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1982}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1986}}
{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Boņeks, Zbiņevs}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Polijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Lodzas &quot;Widzew&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>o0qjx9uuykhkbv7lnazxkajqryjw3tf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jupiters (planēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5849</id>
    <revision>
      <id>4541104</id>
      <parentid>4466587</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:02:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57538-38</username>
        <id>152531</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4541104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20625" sha1="mv0y6dtlbvlt0xksg3wea2cmputigk5" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour     = #FFC8A0
| name         = Jupiters
| symbol       = [[Attēls:Jupiter symbol (bold).svg|20px|alt=♃|Jupitera astronomiskais simbols]]
| image        = [[Attēls:Jupiter and its shrunken Great Red Spot.jpg|240px|]]
| caption      = [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] attēls ar Jupiteru 2014. gada aprīlī
| orbit_ref    =&lt;ref name=horizons&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. | date = 2006-07-13 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}}&lt;/ref&gt;
| epoch        = [[J2000]]
| aphelion     = 816 520 800 km (5,458104 AU)
| perihelion   = 740 573 600 km (4,950429 AU)
| semimajor    = 778 547 200 km (5,204267 AU)
| eccentricity = 0,048775
| inclination  = 1,305°&lt;br /&gt;6,09° (attiecībā pret Saules ekvatoru)
| asc_node     = 100,492°
| arg_peri     = 275,066°
| mean_anomaly = 18,818°
| period       = 4331,572 dienas&lt;br /&gt;11,85920 gadi
| synodic_period = 398,88 dienas&lt;ref name=&quot;fact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|title = Jupiter Fact Sheet|publisher = NASA|last = Williams|first = Dr. David R.|accessdate = 2007-08-08|date = November 16, 2004|archiveurl = https://www.webcitation.org/62D9vKbZz?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|archivedate = 2011-10-05}}&lt;/ref&gt;
| avg_speed    = 13,07 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| satellites   = [[Jupitera pavadoņi|97]]&lt;ref&gt;[[https://ssd.jpl.nasa.gov/sats/discovery.html Satellites of Jupiter: 97]]&lt;/ref&gt;
| physical_characteristics = yes
| flattening   = 0,06487 ± 0.00015
| equatorial_radius = 71,492 ± 4 km&lt;ref name=Seidelmann2007&gt;{{Laikraksta atsauce | last= Seidelmann| first= P. Kenneth | coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. | title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006 | journal= Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy | volume=90 | pages=155–180 | year=2007 | doi=10.1007/s10569-007-9072-y | url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y | accessdate=2007-08-28| issn = 0923-2958}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=1bar&gt;Attiecināms uz līmeni, kad atmosfēras spiediens ir 1 bārs&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;11,209 no Zemes rādiusa
| polar_radius = 66,854 ± 10&amp;nbsp;km&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt; &lt;br /&gt;10,517 no Zemes polārā rādiusa
| surface_area = 6,21796{{E|10}}&amp;nbsp;km²&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;ref name=&quot;nasafact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&amp;Display=Facts |title=NASA: Solar System Exploration: Planets: Jupiter: Facts &amp; Figures |access-date={{dat|2009|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131225084108/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&amp;Display=Facts }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;121,9 no Zemes virsmas
| volume       = 1,43128{{E|15}}&amp;nbsp;km³&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt; &lt;br /&gt;1321,3 no Zemes tilpuma
| mass         = 1,8986{{E|27}}&amp;nbsp;kg&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt; &lt;br /&gt;317.8 no Zemes masas
| density      = 1,326 g/cm³&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;
| surface_grav = 24,79 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;2,528 g
| escape_velocity = 59,5 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;
| sidereal_day = 9,925 h&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = Seidelmann, P. K.; Abalakin, V. K.; Bursa, M.; Davies, M. E.; de Burgh, C.; Lieske, J. H.; Oberst, J.; Simon, J. L.; Standish, E. M.; Stooke, P.; Thomas, P. C. | year = 2001 | url = http://www.hnsky.org/iau-iag.htm | title = Report of the IAU/IAG Working Group on Cartographic Coordinates and Rotational Elements of the Planets and Satellites: 2000 | publisher = HNSKY Planetarium Program | accessdate = 2007-02-02 | archive-date = 2011-08-10 | archive-url = https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm |date=2011-08-10 }}&lt;/ref&gt;
| rot_velocity = 12,6 km/s&lt;br /&gt;45 300 km/h
| axial_tilt   = 3,13°&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| right_asc_north_pole = 268,057°&lt;br /&gt;17 h 52 min 14 s&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| declination  = 64,496°&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| albedo       = 0,343 ([[saites albedo|saite]])&lt;br /&gt;0.52 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| magnitude    = no -1,6 līdz -2,94&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| angular_size = 29,8&quot; — 50,1&quot;&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| adjectives   = Jovian
| temperatures = yes
| temp_name1   = 1 bāra līmenī
| min_temp_1   = 
| mean_temp_1  = 165 [[kelvins|K]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp_1   = 
| temp_name2   = 0,1 bārs
| min_temp_2   = 
| mean_temp_2  = 112 K&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp     = 
| atmosphere   = yes
| atmosphere_ref =&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| surface_pressure = 20 200 [[paskāls|kPa]]&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author=Anonymous | title=Probe Nephelometer | journal=Galileo Messenger | publisher=NASA/JPL | month=March | year=1983 | issue=6 | url=http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html | accessdate=2007-02-12 | archive-date=2009-07-19 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090719111109/http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html }}&lt;/ref&gt;
| scale_height = 27 km 
| atmosphere_composition = 
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
89.8 ± 2.0%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņradis]] (H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
10.2 ± 2.0%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[hēlijs]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.3%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[metāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.026%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.003%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņraža deiterīds]] (HD)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
0.0006%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[etāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
0.0004%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdens]] 
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
'''Ledus''':&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdens]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonija hidrogēnsulfīds]] (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;SH)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;
}}

'''Jupiters''' ir lielākā [[planēta]] Saules sistēmā un tipiska [[gāzu planēta]], kura sastāvā dominē [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]].&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Jupiter-planet|title=Jupiter|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Tobias|last=Chant Owen|accessdate=14 July 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;utoday&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universetoday.com/14469/jupiter/|title=The Planet Jupiter|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Matt|last=Williams|date=25 August 2015|accessdate=14 July 2019}}&lt;/ref&gt; Tā ir piektā planēta no [[Saule]]s, atrodas aiz [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītas un iezīmē pāreju no iekšējām [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]] uz ārējām milzu planētām. Jupiters ir spilgti redzams ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; un pazīstams jau [[Senā Grieķija|seno grieķu]] un [[Senā Roma|romiešu]] astronomiskajās tradīcijās, kur tas tika saistīts ar augstākā dieva tēlu ([[Zevs|Zevu]] un [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]]).&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; Planētas atmosfēru raksturo joslveida mākoņu struktūras, ļoti spēcīgi vēji, virpuļvētras un ilgdzīvojoši cikloni, no kuriem slavenākais ir [[Lielais Sarkanais plankums]] — milzīga vētra, kas tiek novērota vismaz kopš 17. gadsimta. Jupiters ir arī planēta ar visplašāko pavadoņu sistēmu Saules sistēmā; tajā ietilpst vairāki desmiti pavadoņu, tostarp četri Galileja pavadoņi — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas ir vieni no nozīmīgākajiem planētu pavadoņiem astronomijā.

[[Saules sistēma|Saules sistēmā]] Jupiters ieņem centrālu dinamisku lomu. Savas milzīgās masas dēļ tā [[gravitācija]] būtiski ietekmē citu planētu, [[asteroīds|asteroīdu]] un [[komēta|komētu]] kustību. Jupiters veido [[asteroīdu josla]]s rezonanses, tostarp [[Kirkvuda spraugas]], uztur [[trojieši|trojiešu]] asteroīdu grupas savā orbītā un ilgtermiņā ietekmē mazo ķermeņu trajektorijas. Šo ietekmi iespējams interpretēt gan kā daļēju “aizsargu” iekšējām planētām, novirzot vai uztverot daļu potenciāli bīstamu objektu, gan arī kā faktoru, kas atsevišķus ķermeņus var ievirzīt iekšējā Saules sistēmā. Jupiters riņķo ap Sauli vidēji 5,20 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (aptuveni 778 miljonu kilometru) attālumā, un tā orbītas periods ir 11,86 Zemes gadi. Planētas masa ir ap 1,9{{E|27}} kg jeb ~318 Zemes masas, kas pārsniedz visu pārējo Saules sistēmas planētu kopējo masu vairāk nekā divas reizes. Ekvatoriālais rādiuss ir {{nobr|71 492}} km, bet vidējais rādiuss ir ap {{nobr|69 900}} km, savukārt vidējais blīvums (~1,33 g/cm³) ir salīdzinoši zems, kas atbilst pārsvarā gāzveida sastāvam. Jupiters rotē ļoti ātri — ap 9,9 stundām vienai rotācijai —, tādēļ planēta pie poliem ir izteikti saplacināta.

Šo īpašību kopums nosaka Jupitera dominējošo lomu Saules sistēmā — gan kā fiziski lielākajam objektam pēc Saules, gan kā galvenajam gravitācijas “enkuram” ārējo planētu reģionā un vienam no svarīgākajiem faktoriem Saules sistēmas ilgtermiņa dinamiskajā stabilitātē.

== Atklāšana un novērojumu vēsture ==
{{pamatraksts|Jupiters (mitoloģija)}}
Jupiters ir viens no spožākajiem debess ķermeņiem nakts debesīs, tādēļ tas bija pazīstams jau senajām [[civilizācija|civilizācijām]] ilgi pirms [[teleskops|teleskopu]] izgudrošanas. [[Babilonija|Babilonieši]] sistemātiski novēroja Jupitera kustību jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē., identificējot planētu ar augstāko dievu [[Marduks|Marduku]] un uzskatot to par [[Babilona]]s pilsētas patrona zvaigzni. Saglabājušās [[ķīļu raksts|ķīļu rakstu]] māla plāksnītes liecina, ka babilonieši rūpīgi sekoja Jupitera kustībai pa [[zodiaks|zodiaku]] un izmantoja pat sarežģītas aritmētiskas un ģeometriskas metodes, lai aprēķinātu tā trajektoriju un periodiskumu, kam bija nozīme gan kalendārajā sistēmā, gan astroloģiskajos pareģojumos. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] Jupiters tika saistīts ar dievu [[Zevs|Zevu]] (bieži dēvēts arī par ''Phaethon'' vai ''Phaenon''), savukārt [[Senā Roma|romiešu]] tradīcijā — ar dievu [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]], no kura cēlies arī planētas mūsdienu nosaukums. Grieķu un romiešu pasaulē Jupitera lēnā kustība caur zodiaka zvaigznājiem tika izmantota kā būtisks atskaites punkts [[kosmoloģija|kosmoloģiskajos]] priekšstatos un laika skaitīšanā, un planēta ieņēma īpašu vietu “klasisko” planētu hierarhijā.

Būtisks pavērsiens Jupitera izpētē notika 17. gadsimta sākumā, kad [[Galileo Galilejs]] 1610. gada janvārī, izmantojot teleskopu, atklāja četrus spožus pavadoņus — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdu]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas mūsdienās pazīstami kā [[Galileja pavadoņi]]. Pēc vairāku nakšu sistemātiskiem novērojumiem Galilejs secināja, ka šie objekti riņķo ap Jupiteru, un savus rezultātus publicēja darbā ''[[Sidereus Nuncius]]'' (1610). Šis atklājums sniedza tiešus empīriskus pierādījumus tam, ka ne visi debess ķermeņi riņķo ap Zemi, un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem argumentiem [[heliocentrisms|heliocentriskās]] Saules sistēmas modeļa labā, vienlaikus apliecinot teleskopa nozīmi kā jauna zinātniska instrumenta. Turpmākajos gadsimtos arvien jaudīgāki teleskopi ļāva detalizētāk pētīt Jupitera joslveida atmosfēras struktūru, noteikt planētas rotācijas periodu, izsekot pavadoņu orbītām un novērot ilgstošus atmosfēras veidojumus, tostarp [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo Sarkano plankumu]]. Tika atklāti arī desmitiem mazāku pavadoņu un precizēti Jupitera orbītas parametri.

20. gadsimtā Jupitera novērojumi paplašinājās ārpus redzamās gaismas diapazona. Radio, infrasarkanie, ultravioletie un rentgenstaru novērojumi atklāja planētas spēcīgo [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]], radiācijas joslas un polārblāzmas. Nozīmīgu ieguldījumu šajos pētījumos sniedza gan zemes radioteleskopi, gan kosmiskās observatorijas, tostarp [[Habla kosmiskais teleskops]]. Īpaši strauju progresu nodrošināja kosmiskās misijas. No 1970. gadiem Jupitera sistēmu pētīja vai šķērsoja ''[[Pioneer 10]]'' un ''[[Pioneer 11]]'', ''[[Voyager 1]]'' un ''[[Voyager 2]]'', ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'', ''[[Cassini]]'' un ''[[New Horizons]]'', izmantojot planētu gan kā tiešu zinātnisku mērķi, gan kā gravitācijas palīglidojuma objektu. Pirmā ilgstošā orbītmisija bija ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' (1995–2003), kas sniedza detalizētu informāciju par Jupitera atmosfēru, gravitācijas un magnētisko lauku, kā arī pavadoņu sistēmu. Misijas laikā planētas atmosfērā tika ielaista arī zonde. Kopš 2016. gada Jupitera orbītā darbojas NASA misija ''[[Juno (starpplanētu zonde)|Juno]]'', kas, izmantojot augstas precizitātes gravitācijas mērījumus, mikroviļņu radiometriju un daudzviļņu novērojumus, sniedz trīsdimensiju skatījumu uz planētas iekšējo uzbūvi, atmosfēras dinamiku, jostu sistēmu un polārajiem cikloniem.

Mūsdienās Jupiters ir viens no visintensīvāk pētītajiem Saules sistēmas objektiem. To regulāri novēro ar lielajiem Zemes teleskopiem, [[orbitālā observatorija|kosmiskajām observatorijām]] un orbitālajām zondēm, apvienojot [[fotometrija|fotometriju]], [[spektroskopija|spektroskopiju]] un augstas izšķirtspējas attēlošanu. Šie novērojumi ne tikai padziļina izpratni par pašu Jupiteru un tā pavadoņiem, bet arī kalpo kā būtisks salīdzināšanas etalons [[gāzu planēta|gāzu planētu]] un tā saukto [[karstie jupiteri|karsto jupiteru]] pētījumos ārpus Saules sistēmas.

== Vispārīga informācija ==
[[Attēls:Jupiter, Earth size comparison.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Aptuvens Zemes izmēru salīdzinājums ar Jupiteru, un tā [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo sarkano plankumu]]]]
Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesīm (aiz [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Venera (planēta)|Veneras]]), lai gan dažkārt [[Marss (planēta)|Marss]] var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai [[opozīcija]]s laikā.

Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka [[baricentrs]] starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1,068 Saules rādiusi no Saules centra).
Tā [[masa]] ir 318 reizes lielāka par [[Zeme]]s masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks, un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko [[planēta|planētu]] [[saules sistēma|Saules sistēmā]]. Ja Jupiters būtu vēl aptuveni 10 reizes lielāks, tad tā dzīļu [[temperatūra]] būtu piemērota kodolsintēzes procesiem. Diezgan dabiski, ka Jupitera lielā [[gravitācija]] ir lielā mērā ietekmējusi Saules sistēmas izveides procesus: lielākajai daļai planētu [[orbīta]]s atrodas tuvāk Jupitera [[orbitālā plakne|orbitālajai plaknei]] nekā Saules [[ekvatoriālā plakne|ekvatoriālajai plaknei]] ([[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ir vienīgā planēta, kuras orbitālā nobīde ir tuvāk Saules ekvatoram), lielākā daļa no [[īsā perioda komēta|īsā perioda komētām]] pieder pie Jupitera grupas (pateicoties gan Jupitera masai, gan [[orbitālais ātrums|orbitālajam ātrumam]]), [[Kirkvuda sprauga]] [[asteroīdu josla|asteroīdu joslā]] ir radusies, pateicoties pamatā Jupiteram, un pat uzskata, ka Jupiters izraisījis agrīno [[asteroīds|asteroīdu]] triecienus iekšējā Saules sistēmā pirms aptuveni 3,8—4 miljardiem gadu.

==Atmosfēra un iekšējā uzbūve==
Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130&amp;nbsp;°C (140 K). Jupiteram ir spēcīgs [[magnētiskais lauks]]. Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, satur 77% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 20% [[hēlijs|hēlija]], pārējais ir [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinās šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs—silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, [[spiediens]] 5 milj. MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs—silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par kaut ko vidēju starp [[Brūnais punduris|pundurzvaigzni]] un Zemes tipa planētām.

== Pavadoņi ==
{{pamatraksts|Jupitera pavadoņi}}
Jupiteram 2026. gada sākumā ir zināmi 97 dabiskie pavadoņi.&lt;ref&gt;[[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/jupitermoons Moons of Jupiter]]&lt;/ref&gt;  Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns (planēta)|Saturnu]], tikai mazāku. Daudzi speciālisti norāda, ka pastāv visai liela iespēja, ka uz atsevišķiem tā pavadoņiem, piemēram, [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]], varētu pastāvēt samērā liels apakšzemes [[okeāns]], kurā teorētiski būtu iespējams meklēt [[ārpuszemes dzīvība]]s pazīmes.

== Gredzenu sistēma ==
Jupiteram ir blāva gredzenu sistēma, kas sastāv galvenokārt no sīkām putekļu daļiņām. Salīdzinājumā ar [[Saturns|Saturna]] gredzeniem tā ir ievērojami blāvāka un grūtāk novērojama no Zemes.&lt;ref name=&quot;ESA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.esa.int/Science_Exploration/Space_Science/Juice/Facts_about_Jupiter |title=Facts about Jupiter |publisher=European Space Agency |access-date=2026-10-29 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jupitera gredzenu sistēmu pirmoreiz atklāja 1979. gada 4. martā, kad kosmiskais aparāts ''[[Voyager 1]]'' uzņēma pirmo attēlu, kurā bija redzams planētas gredzens.&lt;ref name=&quot;NASA-atklāšana&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/photojournal/jupiters-ring/ |title=Jupiter’s Ring |publisher=NASA |access-date=2026-10-29 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jupitera gredzenu sistēmu veido trīs galvenās daļas — iekšējais halo gredzens, šaurs un salīdzinoši spožs galvenais gredzens un ārējais gossamera gredzens. Gossamera gredzenā izšķir divas komponentes — Amaltejas un Tēbes gredzenu. Halo gredzens atrodas tuvāk planētai nekā galvenais gredzens, savukārt gossamera gredzens ir izkliedētāks un blāvāks par galveno gredzenu.&lt;ref name=&quot;DePater2018&quot;&gt;De Pater, I., Hamilton, D. P., Showalter, M. R., Throop, H. B. un Burns, J. A. “The Rings of Jupiter”. Grāmatā: Tiscareno, M. S. un Murray, C. D. (red.). ''Planetary Ring Systems: Properties, Structure, and Evolution''. Cambridge University Press, 2018, 125.–134. lpp. [https://doi.org/10.1017/9781316286791.006 doi:10.1017/9781316286791.006].&lt;/ref&gt;

Tiek uzskatīts, ka gredzenu daļiņas rodas, kad [[mikrometeorīts|mikrometeorīti]] saduras ar Jupitera mazajiem iekšējiem pavadoņiem un triecienu rezultātā kosmosā tiek izmesti putekļi. Galvenā gredzena veidošanā nozīmīga loma ir pavadoņiem [[Metīda (pavadonis)|Metīdai]] un [[Adrasteja (pavadonis)|Adrastejai]], savukārt gossamera gredzenu daļiņas galvenokārt saistītas ar pavadoņiem [[Amalteja (pavadonis)|Amalteju]] un [[Tēbe (pavadonis)|Tēbi]].&lt;ref name=&quot;NASA-veidošanās&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/photojournal/jupiters-main-and-gossamer-ring-structures/ |title=Jupiter's Main and Gossamer Ring Structures |publisher=NASA/JPL |access-date=2026-10-29 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jupitera gredzenu uzbūves un daļiņu īpašību izpēte palīdz zinātniekiem izprast putekļu kustību, sadursmju procesus un gredzenu mijiedarbību ar planētas pavadoņiem.&lt;ref name=&quot;DePater2018&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls|Astronomija}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://solarsystem.nasa.gov/planets/jupiter/overview/ ''NASA'' interaktīvā karte un profils] {{en ikona}}
* [https://www.nasa.gov/jupiter ''NASA'' ziņu arhīvs] {{en ikona}}

{{Astronomija-aizmetnis}}

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]
[[Kategorija:Jupiters (planēta)| ]]</text>
      <sha1>mv0y6dtlbvlt0xksg3wea2cmputigk5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541107</id>
      <parentid>4541104</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:16:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atmosfēra un iekšējā uzbūve */</comment>
      <origin>4541107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20632" sha1="agxufh20tugibzp36s6aq23ins3ito5" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour     = #FFC8A0
| name         = Jupiters
| symbol       = [[Attēls:Jupiter symbol (bold).svg|20px|alt=♃|Jupitera astronomiskais simbols]]
| image        = [[Attēls:Jupiter and its shrunken Great Red Spot.jpg|240px|]]
| caption      = [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] attēls ar Jupiteru 2014. gada aprīlī
| orbit_ref    =&lt;ref name=horizons&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. | date = 2006-07-13 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}}&lt;/ref&gt;
| epoch        = [[J2000]]
| aphelion     = 816 520 800 km (5,458104 AU)
| perihelion   = 740 573 600 km (4,950429 AU)
| semimajor    = 778 547 200 km (5,204267 AU)
| eccentricity = 0,048775
| inclination  = 1,305°&lt;br /&gt;6,09° (attiecībā pret Saules ekvatoru)
| asc_node     = 100,492°
| arg_peri     = 275,066°
| mean_anomaly = 18,818°
| period       = 4331,572 dienas&lt;br /&gt;11,85920 gadi
| synodic_period = 398,88 dienas&lt;ref name=&quot;fact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|title = Jupiter Fact Sheet|publisher = NASA|last = Williams|first = Dr. David R.|accessdate = 2007-08-08|date = November 16, 2004|archiveurl = https://www.webcitation.org/62D9vKbZz?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|archivedate = 2011-10-05}}&lt;/ref&gt;
| avg_speed    = 13,07 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| satellites   = [[Jupitera pavadoņi|97]]&lt;ref&gt;[[https://ssd.jpl.nasa.gov/sats/discovery.html Satellites of Jupiter: 97]]&lt;/ref&gt;
| physical_characteristics = yes
| flattening   = 0,06487 ± 0.00015
| equatorial_radius = 71,492 ± 4 km&lt;ref name=Seidelmann2007&gt;{{Laikraksta atsauce | last= Seidelmann| first= P. Kenneth | coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. | title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006 | journal= Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy | volume=90 | pages=155–180 | year=2007 | doi=10.1007/s10569-007-9072-y | url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y | accessdate=2007-08-28| issn = 0923-2958}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=1bar&gt;Attiecināms uz līmeni, kad atmosfēras spiediens ir 1 bārs&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;11,209 no Zemes rādiusa
| polar_radius = 66,854 ± 10&amp;nbsp;km&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt; &lt;br /&gt;10,517 no Zemes polārā rādiusa
| surface_area = 6,21796{{E|10}}&amp;nbsp;km²&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;ref name=&quot;nasafact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&amp;Display=Facts |title=NASA: Solar System Exploration: Planets: Jupiter: Facts &amp; Figures |access-date={{dat|2009|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131225084108/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&amp;Display=Facts }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;121,9 no Zemes virsmas
| volume       = 1,43128{{E|15}}&amp;nbsp;km³&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt; &lt;br /&gt;1321,3 no Zemes tilpuma
| mass         = 1,8986{{E|27}}&amp;nbsp;kg&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt; &lt;br /&gt;317.8 no Zemes masas
| density      = 1,326 g/cm³&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;
| surface_grav = 24,79 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;2,528 g
| escape_velocity = 59,5 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;
| sidereal_day = 9,925 h&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = Seidelmann, P. K.; Abalakin, V. K.; Bursa, M.; Davies, M. E.; de Burgh, C.; Lieske, J. H.; Oberst, J.; Simon, J. L.; Standish, E. M.; Stooke, P.; Thomas, P. C. | year = 2001 | url = http://www.hnsky.org/iau-iag.htm | title = Report of the IAU/IAG Working Group on Cartographic Coordinates and Rotational Elements of the Planets and Satellites: 2000 | publisher = HNSKY Planetarium Program | accessdate = 2007-02-02 | archive-date = 2011-08-10 | archive-url = https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm |date=2011-08-10 }}&lt;/ref&gt;
| rot_velocity = 12,6 km/s&lt;br /&gt;45 300 km/h
| axial_tilt   = 3,13°&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| right_asc_north_pole = 268,057°&lt;br /&gt;17 h 52 min 14 s&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| declination  = 64,496°&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| albedo       = 0,343 ([[saites albedo|saite]])&lt;br /&gt;0.52 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| magnitude    = no -1,6 līdz -2,94&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| angular_size = 29,8&quot; — 50,1&quot;&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| adjectives   = Jovian
| temperatures = yes
| temp_name1   = 1 bāra līmenī
| min_temp_1   = 
| mean_temp_1  = 165 [[kelvins|K]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp_1   = 
| temp_name2   = 0,1 bārs
| min_temp_2   = 
| mean_temp_2  = 112 K&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp     = 
| atmosphere   = yes
| atmosphere_ref =&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| surface_pressure = 20 200 [[paskāls|kPa]]&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author=Anonymous | title=Probe Nephelometer | journal=Galileo Messenger | publisher=NASA/JPL | month=March | year=1983 | issue=6 | url=http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html | accessdate=2007-02-12 | archive-date=2009-07-19 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090719111109/http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html }}&lt;/ref&gt;
| scale_height = 27 km 
| atmosphere_composition = 
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
89.8 ± 2.0%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņradis]] (H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
10.2 ± 2.0%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[hēlijs]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.3%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[metāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.026%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.003%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņraža deiterīds]] (HD)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
0.0006%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[etāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
0.0004%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdens]] 
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
'''Ledus''':&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdens]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonija hidrogēnsulfīds]] (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;SH)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;
}}

'''Jupiters''' ir lielākā [[planēta]] Saules sistēmā un tipiska [[gāzu planēta]], kura sastāvā dominē [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]].&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Jupiter-planet|title=Jupiter|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Tobias|last=Chant Owen|accessdate=14 July 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;utoday&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universetoday.com/14469/jupiter/|title=The Planet Jupiter|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Matt|last=Williams|date=25 August 2015|accessdate=14 July 2019}}&lt;/ref&gt; Tā ir piektā planēta no [[Saule]]s, atrodas aiz [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītas un iezīmē pāreju no iekšējām [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]] uz ārējām milzu planētām. Jupiters ir spilgti redzams ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; un pazīstams jau [[Senā Grieķija|seno grieķu]] un [[Senā Roma|romiešu]] astronomiskajās tradīcijās, kur tas tika saistīts ar augstākā dieva tēlu ([[Zevs|Zevu]] un [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]]).&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; Planētas atmosfēru raksturo joslveida mākoņu struktūras, ļoti spēcīgi vēji, virpuļvētras un ilgdzīvojoši cikloni, no kuriem slavenākais ir [[Lielais Sarkanais plankums]] — milzīga vētra, kas tiek novērota vismaz kopš 17. gadsimta. Jupiters ir arī planēta ar visplašāko pavadoņu sistēmu Saules sistēmā; tajā ietilpst vairāki desmiti pavadoņu, tostarp četri Galileja pavadoņi — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas ir vieni no nozīmīgākajiem planētu pavadoņiem astronomijā.

[[Saules sistēma|Saules sistēmā]] Jupiters ieņem centrālu dinamisku lomu. Savas milzīgās masas dēļ tā [[gravitācija]] būtiski ietekmē citu planētu, [[asteroīds|asteroīdu]] un [[komēta|komētu]] kustību. Jupiters veido [[asteroīdu josla]]s rezonanses, tostarp [[Kirkvuda spraugas]], uztur [[trojieši|trojiešu]] asteroīdu grupas savā orbītā un ilgtermiņā ietekmē mazo ķermeņu trajektorijas. Šo ietekmi iespējams interpretēt gan kā daļēju “aizsargu” iekšējām planētām, novirzot vai uztverot daļu potenciāli bīstamu objektu, gan arī kā faktoru, kas atsevišķus ķermeņus var ievirzīt iekšējā Saules sistēmā. Jupiters riņķo ap Sauli vidēji 5,20 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (aptuveni 778 miljonu kilometru) attālumā, un tā orbītas periods ir 11,86 Zemes gadi. Planētas masa ir ap 1,9{{E|27}} kg jeb ~318 Zemes masas, kas pārsniedz visu pārējo Saules sistēmas planētu kopējo masu vairāk nekā divas reizes. Ekvatoriālais rādiuss ir {{nobr|71 492}} km, bet vidējais rādiuss ir ap {{nobr|69 900}} km, savukārt vidējais blīvums (~1,33 g/cm³) ir salīdzinoši zems, kas atbilst pārsvarā gāzveida sastāvam. Jupiters rotē ļoti ātri — ap 9,9 stundām vienai rotācijai —, tādēļ planēta pie poliem ir izteikti saplacināta.

Šo īpašību kopums nosaka Jupitera dominējošo lomu Saules sistēmā — gan kā fiziski lielākajam objektam pēc Saules, gan kā galvenajam gravitācijas “enkuram” ārējo planētu reģionā un vienam no svarīgākajiem faktoriem Saules sistēmas ilgtermiņa dinamiskajā stabilitātē.

== Atklāšana un novērojumu vēsture ==
{{pamatraksts|Jupiters (mitoloģija)}}
Jupiters ir viens no spožākajiem debess ķermeņiem nakts debesīs, tādēļ tas bija pazīstams jau senajām [[civilizācija|civilizācijām]] ilgi pirms [[teleskops|teleskopu]] izgudrošanas. [[Babilonija|Babilonieši]] sistemātiski novēroja Jupitera kustību jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē., identificējot planētu ar augstāko dievu [[Marduks|Marduku]] un uzskatot to par [[Babilona]]s pilsētas patrona zvaigzni. Saglabājušās [[ķīļu raksts|ķīļu rakstu]] māla plāksnītes liecina, ka babilonieši rūpīgi sekoja Jupitera kustībai pa [[zodiaks|zodiaku]] un izmantoja pat sarežģītas aritmētiskas un ģeometriskas metodes, lai aprēķinātu tā trajektoriju un periodiskumu, kam bija nozīme gan kalendārajā sistēmā, gan astroloģiskajos pareģojumos. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] Jupiters tika saistīts ar dievu [[Zevs|Zevu]] (bieži dēvēts arī par ''Phaethon'' vai ''Phaenon''), savukārt [[Senā Roma|romiešu]] tradīcijā — ar dievu [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]], no kura cēlies arī planētas mūsdienu nosaukums. Grieķu un romiešu pasaulē Jupitera lēnā kustība caur zodiaka zvaigznājiem tika izmantota kā būtisks atskaites punkts [[kosmoloģija|kosmoloģiskajos]] priekšstatos un laika skaitīšanā, un planēta ieņēma īpašu vietu “klasisko” planētu hierarhijā.

Būtisks pavērsiens Jupitera izpētē notika 17. gadsimta sākumā, kad [[Galileo Galilejs]] 1610. gada janvārī, izmantojot teleskopu, atklāja četrus spožus pavadoņus — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdu]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas mūsdienās pazīstami kā [[Galileja pavadoņi]]. Pēc vairāku nakšu sistemātiskiem novērojumiem Galilejs secināja, ka šie objekti riņķo ap Jupiteru, un savus rezultātus publicēja darbā ''[[Sidereus Nuncius]]'' (1610). Šis atklājums sniedza tiešus empīriskus pierādījumus tam, ka ne visi debess ķermeņi riņķo ap Zemi, un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem argumentiem [[heliocentrisms|heliocentriskās]] Saules sistēmas modeļa labā, vienlaikus apliecinot teleskopa nozīmi kā jauna zinātniska instrumenta. Turpmākajos gadsimtos arvien jaudīgāki teleskopi ļāva detalizētāk pētīt Jupitera joslveida atmosfēras struktūru, noteikt planētas rotācijas periodu, izsekot pavadoņu orbītām un novērot ilgstošus atmosfēras veidojumus, tostarp [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo Sarkano plankumu]]. Tika atklāti arī desmitiem mazāku pavadoņu un precizēti Jupitera orbītas parametri.

20. gadsimtā Jupitera novērojumi paplašinājās ārpus redzamās gaismas diapazona. Radio, infrasarkanie, ultravioletie un rentgenstaru novērojumi atklāja planētas spēcīgo [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]], radiācijas joslas un polārblāzmas. Nozīmīgu ieguldījumu šajos pētījumos sniedza gan zemes radioteleskopi, gan kosmiskās observatorijas, tostarp [[Habla kosmiskais teleskops]]. Īpaši strauju progresu nodrošināja kosmiskās misijas. No 1970. gadiem Jupitera sistēmu pētīja vai šķērsoja ''[[Pioneer 10]]'' un ''[[Pioneer 11]]'', ''[[Voyager 1]]'' un ''[[Voyager 2]]'', ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'', ''[[Cassini]]'' un ''[[New Horizons]]'', izmantojot planētu gan kā tiešu zinātnisku mērķi, gan kā gravitācijas palīglidojuma objektu. Pirmā ilgstošā orbītmisija bija ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' (1995–2003), kas sniedza detalizētu informāciju par Jupitera atmosfēru, gravitācijas un magnētisko lauku, kā arī pavadoņu sistēmu. Misijas laikā planētas atmosfērā tika ielaista arī zonde. Kopš 2016. gada Jupitera orbītā darbojas NASA misija ''[[Juno (starpplanētu zonde)|Juno]]'', kas, izmantojot augstas precizitātes gravitācijas mērījumus, mikroviļņu radiometriju un daudzviļņu novērojumus, sniedz trīsdimensiju skatījumu uz planētas iekšējo uzbūvi, atmosfēras dinamiku, jostu sistēmu un polārajiem cikloniem.

Mūsdienās Jupiters ir viens no visintensīvāk pētītajiem Saules sistēmas objektiem. To regulāri novēro ar lielajiem Zemes teleskopiem, [[orbitālā observatorija|kosmiskajām observatorijām]] un orbitālajām zondēm, apvienojot [[fotometrija|fotometriju]], [[spektroskopija|spektroskopiju]] un augstas izšķirtspējas attēlošanu. Šie novērojumi ne tikai padziļina izpratni par pašu Jupiteru un tā pavadoņiem, bet arī kalpo kā būtisks salīdzināšanas etalons [[gāzu planēta|gāzu planētu]] un tā saukto [[karstie jupiteri|karsto jupiteru]] pētījumos ārpus Saules sistēmas.

== Vispārīga informācija ==
[[Attēls:Jupiter, Earth size comparison.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Aptuvens Zemes izmēru salīdzinājums ar Jupiteru, un tā [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo sarkano plankumu]]]]
Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesīm (aiz [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Venera (planēta)|Veneras]]), lai gan dažkārt [[Marss (planēta)|Marss]] var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai [[opozīcija]]s laikā.

Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka [[baricentrs]] starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1,068 Saules rādiusi no Saules centra).
Tā [[masa]] ir 318 reizes lielāka par [[Zeme]]s masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks, un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko [[planēta|planētu]] [[saules sistēma|Saules sistēmā]]. Ja Jupiters būtu vēl aptuveni 10 reizes lielāks, tad tā dzīļu [[temperatūra]] būtu piemērota kodolsintēzes procesiem. Diezgan dabiski, ka Jupitera lielā [[gravitācija]] ir lielā mērā ietekmējusi Saules sistēmas izveides procesus: lielākajai daļai planētu [[orbīta]]s atrodas tuvāk Jupitera [[orbitālā plakne|orbitālajai plaknei]] nekā Saules [[ekvatoriālā plakne|ekvatoriālajai plaknei]] ([[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ir vienīgā planēta, kuras orbitālā nobīde ir tuvāk Saules ekvatoram), lielākā daļa no [[īsā perioda komēta|īsā perioda komētām]] pieder pie Jupitera grupas (pateicoties gan Jupitera masai, gan [[orbitālais ātrums|orbitālajam ātrumam]]), [[Kirkvuda sprauga]] [[asteroīdu josla|asteroīdu joslā]] ir radusies, pateicoties pamatā Jupiteram, un pat uzskata, ka Jupiters izraisījis agrīno [[asteroīds|asteroīdu]] triecienus iekšējā Saules sistēmā pirms aptuveni 3,8—4 miljardiem gadu.

==Atmosfēra un iekšējā uzbūve==
Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130&amp;nbsp;°C (140 K). Jupiteram ir spēcīgs [[magnētiskais lauks]]. Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, satur 77% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 20% [[hēlijs|hēlija]], pārējais ir [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinās šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs—silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, [[spiediens]] 5 milj. MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs—silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par vidēju stāvokli starp [[Brūnais punduris|brūnajiem punduriem]] un Zemes tipa planētām.

== Pavadoņi ==
{{pamatraksts|Jupitera pavadoņi}}
Jupiteram 2026. gada sākumā ir zināmi 97 dabiskie pavadoņi.&lt;ref&gt;[[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/jupitermoons Moons of Jupiter]]&lt;/ref&gt;  Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns (planēta)|Saturnu]], tikai mazāku. Daudzi speciālisti norāda, ka pastāv visai liela iespēja, ka uz atsevišķiem tā pavadoņiem, piemēram, [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]], varētu pastāvēt samērā liels apakšzemes [[okeāns]], kurā teorētiski būtu iespējams meklēt [[ārpuszemes dzīvība]]s pazīmes.

== Gredzenu sistēma ==
Jupiteram ir blāva gredzenu sistēma, kas sastāv galvenokārt no sīkām putekļu daļiņām. Salīdzinājumā ar [[Saturns (planēta)|Saturna]] gredzeniem tā ir ievērojami blāvāka un grūtāk novērojama no Zemes.&lt;ref name=&quot;ESA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.esa.int/Science_Exploration/Space_Science/Juice/Facts_about_Jupiter |title=Facts about Jupiter |publisher=European Space Agency |access-date=2026-10-29 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jupitera gredzenu sistēmu pirmoreiz atklāja 1979. gada 4. martā, kad kosmiskais aparāts ''[[Voyager 1]]'' uzņēma pirmo attēlu, kurā bija redzams planētas gredzens.&lt;ref name=&quot;NASA-atklāšana&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/photojournal/jupiters-ring/ |title=Jupiter’s Ring |publisher=NASA |access-date=2026-10-29 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jupitera gredzenu sistēmu veido trīs galvenās daļas — iekšējais halo gredzens, šaurs un salīdzinoši spožs galvenais gredzens un ārējais gredzens. Ārējā gredzenā izšķir divas komponentes — Amaltejas un Tēbes gredzenu. Halo gredzens atrodas tuvāk planētai nekā galvenais gredzens, savukārt ārējais gredzens ir izkliedētāks un blāvāks par galveno gredzenu.&lt;ref name=&quot;DePater2018&quot;&gt;De Pater, I., Hamilton, D. P., Showalter, M. R., Throop, H. B. un Burns, J. A. “The Rings of Jupiter”. Grāmatā: Tiscareno, M. S. un Murray, C. D. (red.). ''Planetary Ring Systems: Properties, Structure, and Evolution''. Cambridge University Press, 2018, 125.–134. lpp. [https://doi.org/10.1017/9781316286791.006 doi:10.1017/9781316286791.006].&lt;/ref&gt;

Tiek uzskatīts, ka gredzenu daļiņas rodas, kad [[mikrometeorīts|mikrometeorīti]] saduras ar Jupitera mazajiem iekšējiem pavadoņiem un triecienu rezultātā kosmosā tiek izmesti putekļi. Galvenā gredzena veidošanā nozīmīga loma ir pavadoņiem [[Metīda (pavadonis)|Metīdai]] un [[Adrasteja (pavadonis)|Adrastejai]], savukārt ārējā gredzenu daļiņas galvenokārt saistītas ar pavadoņiem [[Amalteja (pavadonis)|Amalteju]] un [[Tēbe (pavadonis)|Tēbi]].&lt;ref name=&quot;NASA-veidošanās&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/photojournal/jupiters-main-and-gossamer-ring-structures/ |title=Jupiter's Main and Gossamer Ring Structures |publisher=NASA/JPL |access-date=2026-10-29 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jupitera gredzenu uzbūves un daļiņu īpašību izpēte palīdz zinātniekiem izprast putekļu kustību, sadursmju procesus un gredzenu mijiedarbību ar planētas pavadoņiem.&lt;ref name=&quot;DePater2018&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls|Astronomija}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://solarsystem.nasa.gov/planets/jupiter/overview/ ''NASA'' interaktīvā karte un profils] {{en ikona}}
* [https://www.nasa.gov/jupiter ''NASA'' ziņu arhīvs] {{en ikona}}

{{Astronomija-aizmetnis}}

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]
[[Kategorija:Jupiters (planēta)| ]]</text>
      <sha1>agxufh20tugibzp36s6aq23ins3ito5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plutons (pundurplanēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7556</id>
    <revision>
      <id>4541084</id>
      <parentid>4330841</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:09:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4541084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20660" sha1="pt9umbxjpzhucllzr198hoq0o72svj9" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour     = #A0FFA0
| name         = Plutons
| symbol       = [[Attēls:Pluto symbol (large orb, bold).svg|20px|⯓]]
| image        = [[Attēls:Pluto in True Color - High-Res.jpg|250px|]]
| caption      = Plutons no 766 000 kilometru attāluma (''[[New Horizons]]'' uzņemtais attēls)
| discovery    = yes
| discoverer   = [[Klaids Tombo]]
| discovered   = {{dat|1930|2|18}}
| mp_name      = '''134340 Pluto'''
| mp_category  = [[pundurplanēta]],&lt;br /&gt;[[Transneptūna objekts|TNO]],&lt;br /&gt;[[plutoīds]],&lt;br /&gt;[[Koipera josla|KBO]]
| epoch        = [[J2000]]
| aphelion     = 7 375 927 931 km&lt;br /&gt;49,30503287 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion   = 4 436 824 613 km&lt;br /&gt;29,65834067 AU
| semimajor    = 5 906 376 272 km&lt;br /&gt;39,48168677 AU
| eccentricity = 0,24880766
| inclination  = 17,14175°&lt;br /&gt;11,88° attiecībā pret Saules ekvatoru
| asc_node     = 110,30347°
| arg_peri     = 113,76329°
| period       = 90613,305 dienas&lt;br /&gt;248,09 gadi
| synodic_period = 366,73 dienas
| avg_speed    = 4,666 km/s
| satellites   = [[Plutona pavadoņi|5]]
| physical_characteristics = yes
| mean_radius  = 1 195 km&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;/&gt; &lt;br /&gt;0,19 Zemes rādiusi
| surface_area = 1,795{{e|7}} km²&lt;br /&gt;0,033 Zemes virsmas
| volume       = 7,15{{e|9}} km³&lt;br /&gt;0.0066 Zemes tilpuma
| mass         = (1,305 ± 0.007){{e|22}} kg&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;&lt;br /&gt;0,0021 Zemes masas&lt;br /&gt;0,178 Mēness masas
| density      = 2,03 ± 0,06 g/cm³&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;
| surface_grav = 0,58 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;br /&gt;0,059 g
| escape_velocity = 1,2 km/s
| sidereal_day = 6,387230 dienas&lt;br /&gt;6 d 9 h 17 m 36 s
| rot_velocity = 47,18 km/h
| axial_tilt   = 119,591 ± 0,014° (attiecībā pret orbītu)&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | author = M. W. Buie, W. M. Grundy, E. F. Young, L. A. Young, S. A. Stern | title = Orbits and photometry of Pluto's satellites: Charon, S/2005 P1, and S/2005 P2 | journal = Astronomical Journal | year=2006 | volume=132 | pages=290 | url= http://adsabs.harvard.edu/cgi-bin/nph-bib_query?bibcode=2006AJ....132..290B&amp;amp;db_key=AST&amp;amp;data_type=HTML&amp;amp;format=&amp;amp;high=444b66a47d27727 |id = {{arxiv|archive=astro-ph|id=0512491}}  | doi = 10.1086/504422 | issn=0004-6256 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=inclination&gt;Based on the orientation of Charon's orbit, which is assumed the same as Pluto's spin axis due to the mutual [[tidal locking]].&lt;/ref&gt;
| right_asc_north_pole = 133,046 ± 0,014°&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;
| declination = -6,145 ± 0,014°&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;
| albedo = 0,49—0,66 (mainās par 35%)&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = D. R. Williams | title = Pluto Fact Sheet | publisher = NASA | date = September 7, 2006 | url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/plutofact.html | accessdate = 2007-03-24 | archive-date = 2015-11-19 | archive-url = https://archive.today/20151119095810/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/plutofact.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Hamilton&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2006-02-12 |title=Dwarf Planet Pluto |publisher=Views of the Solar System |author=Calvin J. Hamilton |url=http://www.solarviews.com/eng/pluto.htm | accessdate=2007-01-10}}&lt;/ref&gt;
| magnitude = līdz pat 13,65&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;/&gt;
| abs_magnitude = −0,7&lt;ref name=jpldata&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=JPL Small-Body Database Browser: 134340 Pluto |url= http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Pluto |accessdate=2008-06-12}}&lt;/ref&gt;
| angular_size = no 0,065&quot; līdz 0,115&quot;&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Based on geometry of minimum and maximum distance from Earth and Pluto radius in the factsheet&lt;/ref&gt;
| adjectives = Plutonian
| atmosphere = yes
| temperatures = yes
| temp_name1 = [[Kelvins]]
| min_temp_1 = 33 K
| mean_temp_1 = 44 K
| max_temp_1 = 55 K
| surface_pressure = 0,30 [[paskāls|Pa]] (vasaras maksimums)
| atmosphere_composition = [[slāpeklis]], [[metāns]]
}}
'''Plutons''' jeb '''134340 Pluto''' (simboli: [[Attēls:Pluto symbol (large orb, fixed width).svg|16px|⯓]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22  |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}&lt;/ref&gt; vai [[Attēls:Pluto monogram (fixed width).svg|16px|♇]]&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |editor=John Lewis |date=2004 |title=Physics and chemistry of the solar system |url=https://archive.org/details/physicschemistry00lewi_433 |edition= 2 |page=[https://archive.org/details/physicschemistry00lewi_433/page/n78 64] |publisher=Elsevier}}&lt;/ref&gt;) ir [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. To [[1930]]. gadā atklāja amerikāņu [[astronomija|astronoms]] [[Klaids Tombo]], un līdz pat 2006. gadam tā tika uzskatīta par devīto Saules sistēmas [[planēta|planētu]], bet 2006. gada augustā [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomiskās savienības]] 26. Ģenerālajā asamblejā tika nolemts to uzskatīt par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. Pēc pārklasifikācijas Plutons tika iekļauts mazo planētu sarakstā ar numuru 134340.
Plutona lielākais pavadonis ir [[Harons (pavadonis)|Harons]].

== Atklāšana ==
Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta, radās atklājot novirzes [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] un [[Urāns (planēta)|Urāna]] [[orbīta|orbītās]], kurus varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Ar planētas meklēšanu aktīvi nodarbojās [[Persivals Louels]] (''Percival Lowell''), kurš nodibināja Louela observatoriju. Meklējumi bija bez rezultātiem un tika apstādināti pēc Louela nāves 1916. gadā. Vēlāk izrādījās, ka fotouzņēmumos vajadzēja būt Plutonam, taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Meklējumus atsāka 1929. gadā un uz tiem norīkoja jaunu astronomu Klaidu Tombo. Apmēram pēc gada, 1930. gada 18. februārī, Tombo atklāja jaunu planētu, kura izskatījās kā 15. [[zvaigžņlielums|lieluma]] [[zvaigzne]]. Planētu atklāja, salīdzinot fotouzņēmumus no 23. līdz 29. janvārim. Par atklājumu Tambo paziņoja Hārvarda Koledžas observatorijai 1930. gada 13. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skats.lv/vesture/plutons-debess-kermenis-ar-visbedigako-likteni.d?id=45689552|title=Plūtons – debess ķermenis ar visbēdīgāko likteni|publisher=skats.lv|access-date={{dat|2015|03|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150316215732/http://www.skats.lv/vesture/plutons-debess-kermenis-ar-visbedigako-likteni.d?id=45689552|archivedate={{dat|2015|03|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas [[masa]] ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu [[trajektorija]]s kļūdainībā ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta &quot;[[planēta X]]&quot;. Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izrādījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota precizēta Neptūna masa.

== Fizikālās īpašības ==
[[Attēls:Pluto Charon Moon Earth Comparison.png|thumb|left|250px|Plutons un Harons salīdzinājumā ar Zemi un Mēnesi]]
Plutona vidējais attālums līdz Saulei ir 5,913 miljardi [[Kilometrs|km]] vai 39,53 [[astronomiskā vienība|av]], taču orbītas lielās [[ekscentricitāte]]s dēļ attālums mainās no 4,425 līdz 7,375 miljardiem km (29,6 — 49,3 av) Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās [[stunda|stundās]]. Plutona orbīta ir neparasta ar to, ka daļa atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūna orbīta. Rezultātā sanāk tā, ka [[perihēlijs|perihēlijā]] Plutons ir priekšpēdējā planēta, pēc attāluma no Saules (tā tas bija no [[1979]]. gada 7. februāra līdz [[1999]]. gadam). Taču Plutona un Neptūna orbītas nekrustojas, jo Plutona orbītas slīpums pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir 17,150.

[[1990]]. gadu vidū [[Habla kosmiskais teleskops]] ieguva pirmos Plutona virsmas uzņēmumus, kuros redzami tumši un gaiši plankumi. Plutona orbītas sasvere ir 122,50, tādējādi Plutons tāpat kā Urāns rotē &quot;guļot uz sāniem&quot;. Plutona [[rādiuss]] ir 1137±8 km, apmēram 2/3 [[Mēness]] rādiusa.

Planētai ir retināta [[atmosfēra]], kuras biezums un blīvums mainās atkarībā no Saules tuvuma. Atmosfēru atklāja [[1988]]. gadā, kad tas bija priekšā zvaigznei. Visdrīzāk, ka atmosfēra pastāv tikai perihēlija tuvumā, un, attālinoties no [[Saule]]s, gāzes, kas veido atmosfēru, sasalst. Atmosfēru veido [[slāpeklis]] kopā ar [[ogleklis|oglekļa]] [[oglekļa monoksīds|monoksīdu]] un [[metāns|metānu]]. [[Atmosfēras spiediens]] tiek vērtēts no dažiem desmitiem [[mikrobārs|mikrobāru]] līdz dažiem mikrobāriem.

Plutona virsma fotogrāfijās izskatās sarkanīga, kas, iespējams, norāda uz [[organisks savienojums|organiskiem savienojumiem]], kuri Saules ultravioletā starojuma iedarbībā veidojas no slāpekļa, [[metāns|metāna]] un [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]]. Planētas [[atstarotājspēja]] mainās no 0,3 līdz 0,5. Habla iegūtajos uzņēmumos ir redzamas polārās segas, visdrīzāk no sasaluša slāpekļa. Tumšākie apgabali visdrīzāk ir metāna slānis. Planētas kodols visdrīzāk varētu būt no [[silikāts|silikātiem]] un tas, iespējams, ir diezgan liels — ar rādiusu līdz 885 km, jo tas izskaidrotu planētas diezgan lielo blīvumu — 2,1 [[g]]/[[cm³]]. Planētas masa ir apmēram 1,27×1022 kg. Brīvā kritiena paātrinajums uz Plutona ir 0,66 m/s².

Plutons saņem apmēram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā [[Zeme]]. Temperatūra uz planētas virsmas mainās no 37 līdz 63 K (siltāki parasti ir tumšie apgabali).

== Pavadoņi ==
{{pamatraksts|Plutona pavadoņi}}
Plutonam pašlaik ir zināmi pieci pavadoņi. Lielākais no tiem ir [[Harons (pavadonis)|Harons]], tā diametrs ir nedaudz mazāks par pusi no paša Plutona diametra, un masu attiecība ir 1:10; daži astronomi sistēmu Plutons-Harons sauc par [[dubultplanētu sistēma|dubultplanētu sistēmu]].

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Harons ir vienīgais Plutona pavadonis, bet 2005. gada maijā ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] tika atklāti vēl divi pavadoņi, kuriem piešķīra pagaidu apzīmējumu [[S/2005 P 1]] un [[S/2005 P 2]]. To diametrs ir aptuveni 100–150 km. 2006. gada jūnijā tiem tika piešķirts oficiāls nosaukums [[Nikte (pavadonis)|Nikte]] (''Nix'') un [[Hidra (pavadonis)|Hidra]] (''Hydra'').

2011. gada vasarā ar Habla kosmisko teleskopu tika atklāts ceturtais pavadonis, kuram dots pagaidu nosaukums P4. Pavadoņa diametrs tiek lēsts no 13 līdz 34 km un tas atrodas starp Niktes un Hidras orbītām.&lt;ref&gt;[http://www.astronomynow.com/news/n1107/20pluto/ Hubble discovers Pluto’s fourth moon] EMILY BALDWIN, ASTRONOMY NOW, 2011-07-21, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā jūlijā tika paziņots par piektā Plutona pavadoņa atklāšanu. Jaunatklātais pavadonis tika nodēvēts par P5. Tas ir neregulāras formas objekts, kura diametrs ir tikai 10 līdz 20 km.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/428910-atklaj_jaunu_plutona_pavadoni Atklāj jaunu Plutona pavadoni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715051641/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/428910-atklaj_jaunu_plutona_pavadoni |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 2. jūlijā [[Starptautiskā Astronomiskā apvienība]] paziņoja, ka pavadoņi P4 un P5 oficiāli nosaukti par [[Kerbers (pavadonis)|Kerberu]] un [[Stiksa (pavadonis)|Stiksu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ |title=Names for New Pluto Moons Accepted by the IAU After Public Vote |access-date={{dat|2013|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140323102528/http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ }}&lt;/ref&gt;

== ''Tombaugh Regio'' un ''Sputnik Planitia'' ==
Viena no raksturīgākajām [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] virsmas pazīmēm ir gaišais, aptuveni sirds formas apgabals ''Tombaugh Regio'', kuru kosmiskā zonde ''[[New Horizons]]'' detalizēti izpētīja 2015. gada pārlidojuma laikā.&lt;ref name=&quot;nasa-pluto-names&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/solar-system/pluto-features-given-first-official-names/ |title=Pluto Features Given First Official Names |author=Tricia M. Talbert |date=2017-09-07 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Apgabals nosaukts amerikāņu [[astronoms|astronoma]] [[Klaids Tombo|Klaida Tombo]] vārdā, kurš 1930. gadā atklāja Plutonu. Nosaukumu 2017. gada 8. augustā oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Astronomijas savienība]].&lt;ref name=&quot;iau-pluto-names&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://planetarynames.wr.usgs.gov/SearchResults?Target=149_Pluto |title=Pluto: Approved Names |work=Gazetteer of Planetary Nomenclature |publisher=International Astronomical Union Working Group for Planetary System Nomenclature |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; ''Tombaugh Regio'' abas daļas ģeoloģiski ievērojami atšķiras, un tā rietumu daļā atrodas viens no neparastākajiem Plutona virsmas veidojumiem — ''Sputnik Planitia''.&lt;ref name=&quot;white2017&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Oliver L. White et al. |title=Geological mapping of Sputnik Planitia on Pluto |journal=Icarus |volume=287 |pages=261–286 |date=2017-05-01 |doi=10.1016/j.icarus.2017.01.011 |language=en}}&lt;/ref&gt;

''Sputnik Planitia'' ir plašs, aptuveni 1000 km plats un apmēram 3—4 km zem apkārtējās augstienes līmeņa esošs [[baseins (ģeoloģija)|baseins]].&lt;ref name=&quot;white2017&quot;/&gt; Tas nosaukts par godu [[Sputnik-1|Sputnik 1]], pirmajam cilvēka izgatavotajam [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgajam pavadonim]].&lt;ref name=&quot;iau-pluto-names&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-pluto-names&quot;/&gt; Baseinu lielākoties klāj bieza, ledājam līdzīga [[slāpeklis|slāpekļa]] ledus sega, kurā sastopams arī [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]] un [[metāns|metāna]] ledus. Dažviet šī [[gaistoša viela|gaistošo vielu]] ledus kārta var būt vairākus kilometrus bieza.&lt;ref name=&quot;nasa-five-years&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/solar-system/five-years-after-new-horizons-historic-flyby-here-are-10-cool-things-we-learned-about-pluto/ |title=Five Years after New Horizons’ Historic Flyby, Here Are 10 Cool Things We Learned About Pluto |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

Liela daļa ''Sputnik Planitia'' virsmas ir sadalīta daudzstūrainos laukumos jeb [[konvekcijas šūna|konvekcijas šūnās]], kuru diametrs parasti ir aptuveni 16—48 km. Tās galvenokārt skaidro ar lēnu [[konvekcija|konvekciju]] cietā slāpekļa ledū: dziļāk esošais, siltākais ledus lēni paceļas šūnu centrālajās daļās, bet vēsākais ledus gar to malām grimst lejup.&lt;ref name=&quot;mckinnon2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=William B. McKinnon et al. |title=Convection in a volatile nitrogen-ice-rich layer drives Pluto’s geological vigour |journal=Nature |volume=534 |pages=82–85 |date=2016-06-01 |doi=10.1038/nature18289 |language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnējos modeļos šo apriti saistīja galvenokārt ar Plutona [[iekšējais siltums|iekšējo siltumu]], savukārt jaunāki modeļi rāda, ka konvekcijas izraisīšanā nozīmīga var būt arī slāpekļa [[sublimācija]] no ledus segas virsmas.&lt;ref name=&quot;morison2021&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Adrien Morison, Stéphane Labrosse, Gaël Choblet |title=Sublimation-driven convection in Sputnik Planitia on Pluto |journal=Nature |volume=600 |pages=419–423 |date=2021-12-15 |doi=10.1038/s41586-021-04095-w |language=en}}&lt;/ref&gt; Šāda ledus aprite nepārtraukti pārveido un atjauno līdzenuma virsmu.&lt;ref name=&quot;mckinnon2016&quot;/&gt;

''Sputnik Planitia'' un tās apkārtnē konstatētas arī [[ledājs|ledāju]] plūsmas pazīmes. Slāpekļa ledus plūst no apkārtējām augstienēm pa [[ieleja|ielejām]] uz zemāk esošo baseinu, kā arī pārvietojas pašā ledus segā ap šķēršļiem.&lt;ref name=&quot;white2017&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-five-years&quot;/&gt; Slāpeklim [[sublimācija|sublimējoties]] no vienām Plutona virsmas vietām un [[kondensācija|kondensējoties]] citās, ledus tiek pārvietots starp dažādiem apgabaliem un papildina ''Sputnik Planitia'' ledāju.&lt;ref name=&quot;white2017&quot;/&gt; Konvekcija, ledāju plūsma, sublimācija un kondensācija liecina, ka Plutona virsma ģeoloģiski nav pilnīgi neaktīva.

Īpaši pārsteidzošs ir [[triecienkrāteris|triecienkrāteru]] trūkums lielā daļā ''Sputnik Planitia''. Pirmajos ''New Horizons'' novērojumu aprakstos līdzenuma virsmas vecums tika lēsts kā mazāks par aptuveni 100 miljoniem gadu.&lt;ref name=&quot;nasa-frozen-plains&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/news-release/nasas-new-horizons-discovers-frozen-plains-in-the-heart-of-plutos-heart/ |title=NASA’s New Horizons Discovers Frozen Plains in the Heart of Pluto’s ‘Heart’ |date=2015-07-17 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Vēlākā krāteru un ģeoloģiskās virsmas analīze norādīja, ka dažu apgabalu virsmas vecums var nepārsniegt aptuveni 10 miljonus gadu, bet konvekcijas atjaunoto šūnu virsma var būt jaunāka par vienu miljonu gadu.&lt;ref name=&quot;moore2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jeffrey M. Moore et al. |title=The geology of Pluto and Charon through the eyes of New Horizons |journal=Science |volume=351 |issue=6279 |pages=1284–1293 |date=2016-03-18 |doi=10.1126/science.aad7055 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mckinnon2016&quot;/&gt;

Pats ''Sputnik Planitia'' baseins, iespējams, radies liela [[trieciens (astronomija)|trieciena]] rezultātā Plutona agrīnajā vēsturē. Šo interpretāciju atbalsta baseina izmērs, dziļums, forma un kalnainā mala, tomēr tā izcelsme nav tieši novērota un tiek rekonstruēta ar skaitliskiem sadursmju modeļiem.&lt;ref name=&quot;ballantyne2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Harry A. Ballantyne et al. |title=Sputnik Planitia as an impactor remnant indicative of an ancient rocky mascon in an oceanless Pluto |journal=Nature Astronomy |volume=8 |pages=748–755 |date=2024-04-15 |doi=10.1038/s41550-024-02248-1 |language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar šiem modeļiem sadursme izveidoja lielu ieplaku Plutona [[ūdens ledus]] garozā, kurā vēlāk uzkrājās ievērojams daudzums slāpekļa un citu gaistošo vielu ledus.&lt;ref name=&quot;nasa-five-years&quot;/&gt;

''Sputnik Planitia'' ir saistīta arī ar Plutona pašreizējo orientāciju attiecībā pret [[Harons (pavadonis)|Haronu]]. Baseins atrodas ļoti tuvu Plutona—Harona [[paisuma spēks|paisuma]] ass virzienam, gandrīz pretējā Plutona pusē tai, kas vienmēr pavērsta pret Haronu. Modeļi rāda, ka gaistošo vielu ledus uzkrāšanās baseinā varēja mainīt Plutona masas sadalījumu un izraisīt tā saukto [[patiesā polu pārvietošanās|patieso polu pārvietošanos]] — Plutona ārējo slāņu pārorientēšanos attiecībā pret [[rotācijas ass|rotācijas]] un paisuma asi.&lt;ref name=&quot;keane2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=James T. Keane et al. |title=Reorientation and faulting of Pluto due to volatile loading within Sputnik Planitia |journal=Nature |volume=540 |pages=90–93 |date=2016-11-16 |doi=10.1038/nature20120 |language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no šā procesa skaidrojumiem paredz, ka pēc trieciena Plutona ledus garoza zem baseina kļuva plānāka un tajā pacēlās blīvāks šķidrs ūdens, radot pozitīvu masas anomāliju; tādēļ ''Sputnik Planitia'' novietojums izmantots kā viens no argumentiem par iespējama [[zemledus okeāns|zemledus okeāna]] pastāvēšanu.&lt;ref name=&quot;nimmo2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Francis Nimmo et al. |title=Reorientation of Sputnik Planitia implies a subsurface ocean on Pluto |journal=Nature |volume=540 |pages=94–96 |date=2016-11-16 |doi=10.1038/nature20148 |language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr šis secinājums nav viennozīmīgs: citos sadursmes modeļos pozitīvo masas anomāliju un baseina novietojumu iespējams izskaidrot ar zem tā palikušu blīvu triecienķermeņa materiālu, nepieņemot šķidra okeāna pastāvēšanu.&lt;ref name=&quot;ballantyne2024&quot;/&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120422101820/http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Saulsist/milzuplanunplut.htm Plūtons] LIIS projekts &quot;Astronomija tīklā&quot;
* [http://ww1.lu.lv/zinas/479.html &quot;Plūtons dabūs trūkties&quot;]{{Novecojusi saite}} raksts [[Latvijas Universitāte|LU]] mājaslapā

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pundurplanētas]]
[[Kategorija:Plutino]]</text>
      <sha1>pt9umbxjpzhucllzr198hoq0o72svj9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541091</id>
      <parentid>4541084</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:21:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Tombaugh Regio un Sputnik Planitia */</comment>
      <origin>4541091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20649" sha1="7n06h48frzyd08ygcge5iepgq3kfmpa" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour     = #A0FFA0
| name         = Plutons
| symbol       = [[Attēls:Pluto symbol (large orb, bold).svg|20px|⯓]]
| image        = [[Attēls:Pluto in True Color - High-Res.jpg|250px|]]
| caption      = Plutons no 766 000 kilometru attāluma (''[[New Horizons]]'' uzņemtais attēls)
| discovery    = yes
| discoverer   = [[Klaids Tombo]]
| discovered   = {{dat|1930|2|18}}
| mp_name      = '''134340 Pluto'''
| mp_category  = [[pundurplanēta]],&lt;br /&gt;[[Transneptūna objekts|TNO]],&lt;br /&gt;[[plutoīds]],&lt;br /&gt;[[Koipera josla|KBO]]
| epoch        = [[J2000]]
| aphelion     = 7 375 927 931 km&lt;br /&gt;49,30503287 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion   = 4 436 824 613 km&lt;br /&gt;29,65834067 AU
| semimajor    = 5 906 376 272 km&lt;br /&gt;39,48168677 AU
| eccentricity = 0,24880766
| inclination  = 17,14175°&lt;br /&gt;11,88° attiecībā pret Saules ekvatoru
| asc_node     = 110,30347°
| arg_peri     = 113,76329°
| period       = 90613,305 dienas&lt;br /&gt;248,09 gadi
| synodic_period = 366,73 dienas
| avg_speed    = 4,666 km/s
| satellites   = [[Plutona pavadoņi|5]]
| physical_characteristics = yes
| mean_radius  = 1 195 km&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;/&gt; &lt;br /&gt;0,19 Zemes rādiusi
| surface_area = 1,795{{e|7}} km²&lt;br /&gt;0,033 Zemes virsmas
| volume       = 7,15{{e|9}} km³&lt;br /&gt;0.0066 Zemes tilpuma
| mass         = (1,305 ± 0.007){{e|22}} kg&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;&lt;br /&gt;0,0021 Zemes masas&lt;br /&gt;0,178 Mēness masas
| density      = 2,03 ± 0,06 g/cm³&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;
| surface_grav = 0,58 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;br /&gt;0,059 g
| escape_velocity = 1,2 km/s
| sidereal_day = 6,387230 dienas&lt;br /&gt;6 d 9 h 17 m 36 s
| rot_velocity = 47,18 km/h
| axial_tilt   = 119,591 ± 0,014° (attiecībā pret orbītu)&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | author = M. W. Buie, W. M. Grundy, E. F. Young, L. A. Young, S. A. Stern | title = Orbits and photometry of Pluto's satellites: Charon, S/2005 P1, and S/2005 P2 | journal = Astronomical Journal | year=2006 | volume=132 | pages=290 | url= http://adsabs.harvard.edu/cgi-bin/nph-bib_query?bibcode=2006AJ....132..290B&amp;amp;db_key=AST&amp;amp;data_type=HTML&amp;amp;format=&amp;amp;high=444b66a47d27727 |id = {{arxiv|archive=astro-ph|id=0512491}}  | doi = 10.1086/504422 | issn=0004-6256 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=inclination&gt;Based on the orientation of Charon's orbit, which is assumed the same as Pluto's spin axis due to the mutual [[tidal locking]].&lt;/ref&gt;
| right_asc_north_pole = 133,046 ± 0,014°&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;
| declination = -6,145 ± 0,014°&lt;ref name=&quot;Buie06&quot;/&gt;
| albedo = 0,49—0,66 (mainās par 35%)&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = D. R. Williams | title = Pluto Fact Sheet | publisher = NASA | date = September 7, 2006 | url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/plutofact.html | accessdate = 2007-03-24 | archive-date = 2015-11-19 | archive-url = https://archive.today/20151119095810/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/plutofact.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Hamilton&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2006-02-12 |title=Dwarf Planet Pluto |publisher=Views of the Solar System |author=Calvin J. Hamilton |url=http://www.solarviews.com/eng/pluto.htm | accessdate=2007-01-10}}&lt;/ref&gt;
| magnitude = līdz pat 13,65&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;/&gt;
| abs_magnitude = −0,7&lt;ref name=jpldata&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=JPL Small-Body Database Browser: 134340 Pluto |url= http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Pluto |accessdate=2008-06-12}}&lt;/ref&gt;
| angular_size = no 0,065&quot; līdz 0,115&quot;&lt;ref name=&quot;Pluto Fact Sheet&quot;/&gt;&lt;ref&gt;Based on geometry of minimum and maximum distance from Earth and Pluto radius in the factsheet&lt;/ref&gt;
| adjectives = Plutonian
| atmosphere = yes
| temperatures = yes
| temp_name1 = [[Kelvins]]
| min_temp_1 = 33 K
| mean_temp_1 = 44 K
| max_temp_1 = 55 K
| surface_pressure = 0,30 [[paskāls|Pa]] (vasaras maksimums)
| atmosphere_composition = [[slāpeklis]], [[metāns]]
}}
'''Plutons''' jeb '''134340 Pluto''' (simboli: [[Attēls:Pluto symbol (large orb, fixed width).svg|16px|⯓]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22  |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}&lt;/ref&gt; vai [[Attēls:Pluto monogram (fixed width).svg|16px|♇]]&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |editor=John Lewis |date=2004 |title=Physics and chemistry of the solar system |url=https://archive.org/details/physicschemistry00lewi_433 |edition= 2 |page=[https://archive.org/details/physicschemistry00lewi_433/page/n78 64] |publisher=Elsevier}}&lt;/ref&gt;) ir [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. To [[1930]]. gadā atklāja amerikāņu [[astronomija|astronoms]] [[Klaids Tombo]], un līdz pat 2006. gadam tā tika uzskatīta par devīto Saules sistēmas [[planēta|planētu]], bet 2006. gada augustā [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomiskās savienības]] 26. Ģenerālajā asamblejā tika nolemts to uzskatīt par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. Pēc pārklasifikācijas Plutons tika iekļauts mazo planētu sarakstā ar numuru 134340.
Plutona lielākais pavadonis ir [[Harons (pavadonis)|Harons]].

== Atklāšana ==
Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta, radās atklājot novirzes [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] un [[Urāns (planēta)|Urāna]] [[orbīta|orbītās]], kurus varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Ar planētas meklēšanu aktīvi nodarbojās [[Persivals Louels]] (''Percival Lowell''), kurš nodibināja Louela observatoriju. Meklējumi bija bez rezultātiem un tika apstādināti pēc Louela nāves 1916. gadā. Vēlāk izrādījās, ka fotouzņēmumos vajadzēja būt Plutonam, taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Meklējumus atsāka 1929. gadā un uz tiem norīkoja jaunu astronomu Klaidu Tombo. Apmēram pēc gada, 1930. gada 18. februārī, Tombo atklāja jaunu planētu, kura izskatījās kā 15. [[zvaigžņlielums|lieluma]] [[zvaigzne]]. Planētu atklāja, salīdzinot fotouzņēmumus no 23. līdz 29. janvārim. Par atklājumu Tambo paziņoja Hārvarda Koledžas observatorijai 1930. gada 13. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skats.lv/vesture/plutons-debess-kermenis-ar-visbedigako-likteni.d?id=45689552|title=Plūtons – debess ķermenis ar visbēdīgāko likteni|publisher=skats.lv|access-date={{dat|2015|03|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150316215732/http://www.skats.lv/vesture/plutons-debess-kermenis-ar-visbedigako-likteni.d?id=45689552|archivedate={{dat|2015|03|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas [[masa]] ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu [[trajektorija]]s kļūdainībā ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta &quot;[[planēta X]]&quot;. Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izrādījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota precizēta Neptūna masa.

== Fizikālās īpašības ==
[[Attēls:Pluto Charon Moon Earth Comparison.png|thumb|left|250px|Plutons un Harons salīdzinājumā ar Zemi un Mēnesi]]
Plutona vidējais attālums līdz Saulei ir 5,913 miljardi [[Kilometrs|km]] vai 39,53 [[astronomiskā vienība|av]], taču orbītas lielās [[ekscentricitāte]]s dēļ attālums mainās no 4,425 līdz 7,375 miljardiem km (29,6 — 49,3 av) Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās [[stunda|stundās]]. Plutona orbīta ir neparasta ar to, ka daļa atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūna orbīta. Rezultātā sanāk tā, ka [[perihēlijs|perihēlijā]] Plutons ir priekšpēdējā planēta, pēc attāluma no Saules (tā tas bija no [[1979]]. gada 7. februāra līdz [[1999]]. gadam). Taču Plutona un Neptūna orbītas nekrustojas, jo Plutona orbītas slīpums pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir 17,150.

[[1990]]. gadu vidū [[Habla kosmiskais teleskops]] ieguva pirmos Plutona virsmas uzņēmumus, kuros redzami tumši un gaiši plankumi. Plutona orbītas sasvere ir 122,50, tādējādi Plutons tāpat kā Urāns rotē &quot;guļot uz sāniem&quot;. Plutona [[rādiuss]] ir 1137±8 km, apmēram 2/3 [[Mēness]] rādiusa.

Planētai ir retināta [[atmosfēra]], kuras biezums un blīvums mainās atkarībā no Saules tuvuma. Atmosfēru atklāja [[1988]]. gadā, kad tas bija priekšā zvaigznei. Visdrīzāk, ka atmosfēra pastāv tikai perihēlija tuvumā, un, attālinoties no [[Saule]]s, gāzes, kas veido atmosfēru, sasalst. Atmosfēru veido [[slāpeklis]] kopā ar [[ogleklis|oglekļa]] [[oglekļa monoksīds|monoksīdu]] un [[metāns|metānu]]. [[Atmosfēras spiediens]] tiek vērtēts no dažiem desmitiem [[mikrobārs|mikrobāru]] līdz dažiem mikrobāriem.

Plutona virsma fotogrāfijās izskatās sarkanīga, kas, iespējams, norāda uz [[organisks savienojums|organiskiem savienojumiem]], kuri Saules ultravioletā starojuma iedarbībā veidojas no slāpekļa, [[metāns|metāna]] un [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]]. Planētas [[atstarotājspēja]] mainās no 0,3 līdz 0,5. Habla iegūtajos uzņēmumos ir redzamas polārās segas, visdrīzāk no sasaluša slāpekļa. Tumšākie apgabali visdrīzāk ir metāna slānis. Planētas kodols visdrīzāk varētu būt no [[silikāts|silikātiem]] un tas, iespējams, ir diezgan liels — ar rādiusu līdz 885 km, jo tas izskaidrotu planētas diezgan lielo blīvumu — 2,1 [[g]]/[[cm³]]. Planētas masa ir apmēram 1,27×1022 kg. Brīvā kritiena paātrinajums uz Plutona ir 0,66 m/s².

Plutons saņem apmēram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā [[Zeme]]. Temperatūra uz planētas virsmas mainās no 37 līdz 63 K (siltāki parasti ir tumšie apgabali).

== Pavadoņi ==
{{pamatraksts|Plutona pavadoņi}}
Plutonam pašlaik ir zināmi pieci pavadoņi. Lielākais no tiem ir [[Harons (pavadonis)|Harons]], tā diametrs ir nedaudz mazāks par pusi no paša Plutona diametra, un masu attiecība ir 1:10; daži astronomi sistēmu Plutons-Harons sauc par [[dubultplanētu sistēma|dubultplanētu sistēmu]].

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Harons ir vienīgais Plutona pavadonis, bet 2005. gada maijā ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] tika atklāti vēl divi pavadoņi, kuriem piešķīra pagaidu apzīmējumu [[S/2005 P 1]] un [[S/2005 P 2]]. To diametrs ir aptuveni 100–150 km. 2006. gada jūnijā tiem tika piešķirts oficiāls nosaukums [[Nikte (pavadonis)|Nikte]] (''Nix'') un [[Hidra (pavadonis)|Hidra]] (''Hydra'').

2011. gada vasarā ar Habla kosmisko teleskopu tika atklāts ceturtais pavadonis, kuram dots pagaidu nosaukums P4. Pavadoņa diametrs tiek lēsts no 13 līdz 34 km un tas atrodas starp Niktes un Hidras orbītām.&lt;ref&gt;[http://www.astronomynow.com/news/n1107/20pluto/ Hubble discovers Pluto’s fourth moon] EMILY BALDWIN, ASTRONOMY NOW, 2011-07-21, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā jūlijā tika paziņots par piektā Plutona pavadoņa atklāšanu. Jaunatklātais pavadonis tika nodēvēts par P5. Tas ir neregulāras formas objekts, kura diametrs ir tikai 10 līdz 20 km.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/428910-atklaj_jaunu_plutona_pavadoni Atklāj jaunu Plutona pavadoni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715051641/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/428910-atklaj_jaunu_plutona_pavadoni |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 2. jūlijā [[Starptautiskā Astronomiskā apvienība]] paziņoja, ka pavadoņi P4 un P5 oficiāli nosaukti par [[Kerbers (pavadonis)|Kerberu]] un [[Stiksa (pavadonis)|Stiksu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ |title=Names for New Pluto Moons Accepted by the IAU After Public Vote |access-date={{dat|2013|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140323102528/http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ }}&lt;/ref&gt;

== ''Tombaugh Regio'' un ''Sputnik Planitia'' ==
Viena no raksturīgākajām Plutona virsmas pazīmēm ir gaišais, aptuveni sirds formas apgabals ''Tombaugh Regio'', kuru kosmiskā zonde ''[[New Horizons]]'' detalizēti izpētīja 2015. gada pārlidojuma laikā.&lt;ref name=&quot;nasa-pluto-names&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/solar-system/pluto-features-given-first-official-names/ |title=Pluto Features Given First Official Names |author=Tricia M. Talbert |date=2017-09-07 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Apgabals nosaukts amerikāņu astronoma [[Klaids Tombo|Klaida Tombo]] vārdā, kurš 1930. gadā atklāja Plutonu. Nosaukumu 2017. gada 8. augustā oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Astronomijas savienība]].&lt;ref name=&quot;iau-pluto-names&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://planetarynames.wr.usgs.gov/SearchResults?Target=149_Pluto |title=Pluto: Approved Names |work=Gazetteer of Planetary Nomenclature |publisher=International Astronomical Union Working Group for Planetary System Nomenclature |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; ''Tombaugh Regio'' abas daļas ģeoloģiski ievērojami atšķiras, un tā rietumu daļā atrodas viens no neparastākajiem Plutona virsmas veidojumiem — ''Sputnik Planitia''.&lt;ref name=&quot;white2017&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Oliver L. White et al. |title=Geological mapping of Sputnik Planitia on Pluto |journal=Icarus |volume=287 |pages=261–286 |date=2017-05-01 |doi=10.1016/j.icarus.2017.01.011 |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Sputnik Planitia'' ir plašs, aptuveni 1000 km plats un apmēram 3—4 km zem apkārtējās augstienes līmeņa esošs [[baseins (ģeoloģija)|baseins]].&lt;ref name=&quot;white2017&quot;/&gt; Tas nosaukts par godu ''[[Sputnik-1|Sputnik 1]]'', pirmajam cilvēka izgatavotajam [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgajam pavadonim]].&lt;ref name=&quot;iau-pluto-names&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-pluto-names&quot;/&gt; Baseinu lielākoties klāj bieza, ledājam līdzīga [[slāpeklis|slāpekļa]] ledus sega, kurā sastopams arī [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]] un [[metāns|metāna]] ledus. Dažviet šī [[gaistoša viela|gaistošo vielu]] ledus kārta var būt vairākus kilometrus bieza.&lt;ref name=&quot;nasa-five-years&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/solar-system/five-years-after-new-horizons-historic-flyby-here-are-10-cool-things-we-learned-about-pluto/ |title=Five Years after New Horizons’ Historic Flyby, Here Are 10 Cool Things We Learned About Pluto |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt;

Liela daļa ''Sputnik Planitia'' virsmas ir sadalīta daudzstūrainos laukumos jeb [[konvekcijas šūna|konvekcijas šūnās]], kuru diametrs parasti ir aptuveni 16—48 km. Tās galvenokārt skaidro ar lēnu [[konvekcija|konvekciju]] cietā slāpekļa ledū. Dziļāk esošais, siltākais ledus lēni paceļas šūnu centrālajās daļās, bet vēsākais ledus gar to malām grimst lejup.&lt;ref name=&quot;mckinnon2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=William B. McKinnon et al. |title=Convection in a volatile nitrogen-ice-rich layer drives Pluto’s geological vigour |journal=Nature |volume=534 |pages=82–85 |date=2016-06-01 |doi=10.1038/nature18289 |language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnējos modeļos šo apriti saistīja galvenokārt ar Plutona [[iekšējais siltums|iekšējo siltumu]], savukārt jaunāki modeļi rāda, ka konvekcijas izraisīšanā nozīmīga var būt arī slāpekļa [[sublimācija (fizika)|sublimācija]] no ledus segas virsmas.&lt;ref name=&quot;morison2021&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Adrien Morison, Stéphane Labrosse, Gaël Choblet |title=Sublimation-driven convection in Sputnik Planitia on Pluto |journal=Nature |volume=600 |pages=419–423 |date=2021-12-15 |doi=10.1038/s41586-021-04095-w |language=en}}&lt;/ref&gt; Šāda ledus aprite nepārtraukti pārveido un atjauno līdzenuma virsmu.&lt;ref name=&quot;mckinnon2016&quot;/&gt; ''Sputnik Planitia'' un tās apkārtnē konstatētas arī [[ledājs|ledāju]] plūsmas pazīmes. Slāpekļa ledus plūst no apkārtējām augstienēm pa [[ieleja|ielejām]] uz zemāk esošo baseinu, kā arī pārvietojas pašā ledus segā ap šķēršļiem.&lt;ref name=&quot;white2017&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-five-years&quot;/&gt; Slāpeklim [[sublimācija (fizika)|sublimējoties]] no vienām Plutona virsmas vietām un [[kondensācija|kondensējoties]] citās, ledus tiek pārvietots starp dažādiem apgabaliem un papildina ''Sputnik Planitia'' ledāju.&lt;ref name=&quot;white2017&quot;/&gt; Konvekcija, ledāju plūsma, sublimācija un kondensācija liecina, ka Plutona virsma ģeoloģiski nav pilnīgi neaktīva.

Īpaši pārsteidzošs ir [[triecienkrāteris|triecienkrāteru]] trūkums lielā daļā ''Sputnik Planitia''. Pirmajos ''New Horizons'' novērojumu aprakstos līdzenuma virsmas vecums tika lēsts kā mazāks par aptuveni 100 miljoniem gadu.&lt;ref name=&quot;nasa-frozen-plains&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/news-release/nasas-new-horizons-discovers-frozen-plains-in-the-heart-of-plutos-heart/ |title=NASA’s New Horizons Discovers Frozen Plains in the Heart of Pluto’s ‘Heart’ |date=2015-07-17 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}&lt;/ref&gt; Vēlākā krāteru un ģeoloģiskās virsmas analīze norādīja, ka dažu apgabalu virsmas vecums var nepārsniegt aptuveni 10 miljonus gadu, bet konvekcijas atjaunoto šūnu virsma var būt jaunāka par vienu miljonu gadu.&lt;ref name=&quot;moore2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jeffrey M. Moore et al. |title=The geology of Pluto and Charon through the eyes of New Horizons |journal=Science |volume=351 |issue=6279 |pages=1284–1293 |date=2016-03-18 |doi=10.1126/science.aad7055 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mckinnon2016&quot;/&gt; Pats ''Sputnik Planitia'' baseins, iespējams, radies liela [[trieciens (astronomija)|trieciena]] rezultātā Plutona agrīnajā vēsturē. Šo interpretāciju atbalsta baseina izmērs, dziļums, forma un kalnainā mala, tomēr tā izcelsme nav tieši novērota un tiek rekonstruēta ar skaitliskiem sadursmju modeļiem.&lt;ref name=&quot;ballantyne2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Harry A. Ballantyne et al. |title=Sputnik Planitia as an impactor remnant indicative of an ancient rocky mascon in an oceanless Pluto |journal=Nature Astronomy |volume=8 |pages=748–755 |date=2024-04-15 |doi=10.1038/s41550-024-02248-1 |language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar šiem modeļiem sadursme izveidoja lielu ieplaku Plutona [[ūdens ledus]] garozā, kurā vēlāk uzkrājās ievērojams daudzums slāpekļa un citu gaistošo vielu ledus.&lt;ref name=&quot;nasa-five-years&quot;/&gt;

''Sputnik Planitia'' ir saistīta arī ar Plutona pašreizējo orientāciju attiecībā pret [[Harons (pavadonis)|Haronu]]. Baseins atrodas ļoti tuvu Plutona—Harona [[paisuma spēks|paisuma]] ass virzienam, gandrīz pretējā Plutona pusē tai, kas vienmēr pavērsta pret Haronu. Modeļi rāda, ka gaistošo vielu ledus uzkrāšanās baseinā varēja mainīt Plutona masas sadalījumu un izraisīt tā saukto [[patiesā polu pārvietošanās|patieso polu pārvietošanos]] — Plutona ārējo slāņu pārorientēšanos attiecībā pret [[rotācijas ass|rotācijas]] un paisuma asi.&lt;ref name=&quot;keane2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=James T. Keane et al. |title=Reorientation and faulting of Pluto due to volatile loading within Sputnik Planitia |journal=Nature |volume=540 |pages=90–93 |date=2016-11-16 |doi=10.1038/nature20120 |language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no šā procesa skaidrojumiem paredz, ka pēc trieciena Plutona ledus garoza zem baseina kļuva plānāka un tajā pacēlās blīvāks šķidrs ūdens, radot pozitīvu masas anomāliju, tādēļ ''Sputnik Planitia'' novietojums izmantots kā viens no argumentiem par iespējama [[zemledus okeāns|zemledus okeāna]] pastāvēšanu.&lt;ref name=&quot;nimmo2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Francis Nimmo et al. |title=Reorientation of Sputnik Planitia implies a subsurface ocean on Pluto |journal=Nature |volume=540 |pages=94–96 |date=2016-11-16 |doi=10.1038/nature20148 |language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr šis secinājums nav viennozīmīgs. Citos sadursmes modeļos pozitīvo masas anomāliju un baseina novietojumu iespējams izskaidrot ar zem tā palikušu blīvu triecienķermeņa materiālu, nepieņemot šķidra okeāna pastāvēšanu.&lt;ref name=&quot;ballantyne2024&quot;/&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120422101820/http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Saulsist/milzuplanunplut.htm Plūtons] LIIS projekts &quot;Astronomija tīklā&quot;
* [http://ww1.lu.lv/zinas/479.html &quot;Plūtons dabūs trūkties&quot;]{{Novecojusi saite}} raksts [[Latvijas Universitāte|LU]] mājaslapā

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pundurplanētas]]
[[Kategorija:Plutino]]</text>
      <sha1>7n06h48frzyd08ygcge5iepgq3kfmpa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bulgāru valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9811</id>
    <revision>
      <id>4541517</id>
      <parentid>4005623</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:38:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57760-96</username>
        <id>152573</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlabota precizitāte</comment>
      <origin>4541517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2542" sha1="n6sgsotx7q1iofqagf928khkya4hzfk" xml:space="preserve">== Bulgāru alfabēts ==
{| cellpadding=6 cellspacing=0 style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[А]] а'''&lt;br /&gt;{{IPA|/a/}}||'''[[Б]] б'''&lt;br /&gt;{{IPA|/b/}}||'''[[В]] в'''&lt;br /&gt;{{IPA|/v/}}||'''[[Г]] г'''&lt;br /&gt;{{IPA|/g/}}||'''[[Д]] д'''&lt;br /&gt;{{IPA|/d/}}||'''[[Е]] е'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ɛ/}}||'''[[Ж]] ж'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʒ/}}||'''[[З]] з'''&lt;br /&gt;{{IPA|/z/}}||'''[[И]] и'''&lt;br /&gt;{{IPA|/i/}}||'''[[Й]] й'''&lt;br /&gt;{{IPA|/j/}}
|-
|'''[[К]] к'''&lt;br /&gt;{{IPA|/k/}}||'''[[Л]] л'''&lt;br /&gt;{{IPA|/l/}}||'''[[М]] м'''&lt;br /&gt;{{IPA|/m/}}||'''[[Н]] н'''&lt;br /&gt;{{IPA|/n/}}||'''[[О]] о'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ɔ/}}||'''[[П]] п'''&lt;br /&gt;{{IPA|/p/}}||'''[[Р]] р'''&lt;br /&gt;{{IPA|/r/}}||'''[[С]] с'''&lt;br /&gt;{{IPA|/s/}}||'''[[Т]] т'''&lt;br /&gt;{{IPA|/t/}}||'''[[У]] у'''&lt;br /&gt;{{IPA|/u/}}
|-
|'''[[Ф]] ф'''&lt;br /&gt;{{IPA|/f/}}||'''[[Х]] х'''&lt;br /&gt;{{IPA|/x/}}||'''[[Ц]] ц'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʦ/}}||'''[[Ч]] ч'''&lt;br /&gt;{{IPA|/tʃ/}}||'''[[Ш]] ш'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʃ/}}||'''[[Щ]] щ'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʃt/}}||'''[[Ъ]] ъ'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ɤ̞/, /ə/}}||'''[[ь]]'''&lt;br /&gt;{{IPA|/◌ʲ/}}||'''[[Ю]] ю'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ju/}}||'''[[Я]] я'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ja/}}
|}

== Rakstība ==
Bulgāru valoda ir [[fonētika|fonētiska]] valoda, kas nozīmē to, ka vārdi tiek izrunāti tāpat, kā rakstīti.

== Bulgāru īpašvārdu atveidošana ==
{{pamatraksts|bulgāru īpašvārdu atveidošana}}
[[Bulgāru īpašvārdu atveidošana|Bulgāru valodas īpašvārdu atveidošana]] [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Bulgāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i.

Pēc šiem noteikumiem atveido bulgāru [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[Toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Bulgāru izcelsmes personvārdi sastopami arī [[Rumānija|Rumānijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]], retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu bulgāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā [[izruna]]s prakse.

Atveidojot Bulgārijā sastopamos [[turki|turku]] personvārdus jāvadās pēc attiecīgās valodu atveides principiem.

{{InterWiki|code=bg}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidslāvu valodas]]
[[Kategorija:Bulgāru valoda| ]]</text>
      <sha1>n6sgsotx7q1iofqagf928khkya4hzfk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541518</id>
      <parentid>4541517</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:39:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>NDG</username>
        <id>132532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-57760-96|~2026-57760-96]] ([[User talk:~2026-57760-96|talk]]) to last version by Spnq: unexplained content removal</comment>
      <origin>4005623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4141" sha1="t6m1nalspnhantfwfzh967onynvy2uh" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
 | name          = Bulgāru valoda
 | nativename    = ''български език'' (''bălgarski ezik'')
 | pronunciation = ˈbɤ̞ɫgɐrski ɛˈzik
 | familycolor   = Indoeiropiešu
 | states        = [[Bulgārija]], [[Ukraina]], [[Moldova]],[[Serbija]], [[Rumānija]], [[Grieķija]], [[Turcija]]
 | region        = [[Balkānu pussala]]
 | speakers      = 10-12 milj.
 | fam1          = [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]]
 | fam2          = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] 
 | fam3          = [[slāvu valodas|slāvu]]
 | fam4          = [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu]]
 | fam5          = [[austrumu dienvidslāvu valodas|austrumu dienvidslāvu]]
 | script        = [[kirilica]] (bulgāru ortogrāfija)
 | nation        = {{BUL}}&lt;br /&gt;{{EUR}}
 | agency        = [http://www.ibl.bas.bg/index.htm Bulgāru valodas institūts] ''(Институт за български език)'' 
 | map           = [[Attēls:Bulgarian dialects by Todor Bozhinov.png|center|235px|Bulgāru valodas dialekti]]&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bulgāru valodas dialekti Bulgārijas teritorijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
 | iso1          = bg
 | iso2          = bul
 | iso3          = bul
}}

'''Bulgāru valoda''' (pašnosaukums — ''български език'') ir [[slāvu valodas|slāvu]] saimes, dienvidslāvu apakšgrupas [[valoda]]. Oficiālā valoda [[Bulgārija|Bulgārijā]], un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām. [[Rakstība]] [[kirilica|kirilicā]]. Bulgāru valodai visradnieciskākā valoda ir [[maķedoniešu valoda]] (abas valodas savstarpēji ir saprotamas).

== Bulgāru alfabēts ==
{| cellpadding=6 cellspacing=0 style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[А]] а'''&lt;br /&gt;{{IPA|/a/}}||'''[[Б]] б'''&lt;br /&gt;{{IPA|/b/}}||'''[[В]] в'''&lt;br /&gt;{{IPA|/v/}}||'''[[Г]] г'''&lt;br /&gt;{{IPA|/g/}}||'''[[Д]] д'''&lt;br /&gt;{{IPA|/d/}}||'''[[Е]] е'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ɛ/}}||'''[[Ж]] ж'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʒ/}}||'''[[З]] з'''&lt;br /&gt;{{IPA|/z/}}||'''[[И]] и'''&lt;br /&gt;{{IPA|/i/}}||'''[[Й]] й'''&lt;br /&gt;{{IPA|/j/}}
|-
|'''[[К]] к'''&lt;br /&gt;{{IPA|/k/}}||'''[[Л]] л'''&lt;br /&gt;{{IPA|/l/}}||'''[[М]] м'''&lt;br /&gt;{{IPA|/m/}}||'''[[Н]] н'''&lt;br /&gt;{{IPA|/n/}}||'''[[О]] о'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ɔ/}}||'''[[П]] п'''&lt;br /&gt;{{IPA|/p/}}||'''[[Р]] р'''&lt;br /&gt;{{IPA|/r/}}||'''[[С]] с'''&lt;br /&gt;{{IPA|/s/}}||'''[[Т]] т'''&lt;br /&gt;{{IPA|/t/}}||'''[[У]] у'''&lt;br /&gt;{{IPA|/u/}}
|-
|'''[[Ф]] ф'''&lt;br /&gt;{{IPA|/f/}}||'''[[Х]] х'''&lt;br /&gt;{{IPA|/x/}}||'''[[Ц]] ц'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʦ/}}||'''[[Ч]] ч'''&lt;br /&gt;{{IPA|/tʃ/}}||'''[[Ш]] ш'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʃ/}}||'''[[Щ]] щ'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ʃt/}}||'''[[Ъ]] ъ'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ɤ̞/, /ə/}}||'''[[ь]]'''&lt;br /&gt;{{IPA|/◌ʲ/}}||'''[[Ю]] ю'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ju/}}||'''[[Я]] я'''&lt;br /&gt;{{IPA|/ja/}}
|}

== Rakstība ==
Bulgāru valoda ir [[fonētika|fonētiska]] valoda, kas nozīmē to, ka vārdi tiek izrunāti tāpat, kā rakstīti.

== Bulgāru īpašvārdu atveidošana ==
{{pamatraksts|bulgāru īpašvārdu atveidošana}}
[[Bulgāru īpašvārdu atveidošana|Bulgāru valodas īpašvārdu atveidošana]] [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Bulgāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i.

Pēc šiem noteikumiem atveido bulgāru [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[Toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Bulgāru izcelsmes personvārdi sastopami arī [[Rumānija|Rumānijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]], retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu bulgāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā [[izruna]]s prakse.

Atveidojot Bulgārijā sastopamos [[turki|turku]] personvārdus jāvadās pēc attiecīgās valodu atveides principiem.

{{InterWiki|code=bg}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidslāvu valodas]]
[[Kategorija:Bulgāru valoda| ]]</text>
      <sha1>t6m1nalspnhantfwfzh967onynvy2uh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saturns (planēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10629</id>
    <revision>
      <id>4541096</id>
      <parentid>4496613</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:28:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57597-21</username>
        <id>152529</id>
      </contributor>
      <origin>4541096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24957" sha1="i4cwm2nd8htm0om5xdl27t2dts5elqp" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour       = #FFCC66 
| name           = Saturns
| symbol         = [[Attēls:Saturn symbol (bold).svg|20px|alt=♄|Saturna astronomiskais simbols]] 
| image          = [[Attēls:Saturn from Cassini Orbiter (2004-10-06).jpg|280px|Saturns]]
| caption        = Saturna attēls no starpplanētu zondes ''[[Cassini-Huygens]]''
| orbit_ref      = &lt;ref name=horizons&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. | date = 2006-07-13 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}}&lt;/ref&gt;
| epoch          = J2000
| aphelion       = 1 513 325 783 km&lt;br /&gt;10,11595804 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion     = 1 353 572 956 km&lt;br /&gt;9,04807635 AU
| semimajor      = 1 433 449 370 km&lt;br /&gt;9,58201720 AU
| eccentricity   = 0,0565
| period         = 10 832,327 dienas&lt;br /&gt;29,657296 gadi
| synodic_period = 378,09 dienas&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| avg_speed      = 9,69 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| inclination    = 2,485240°&lt;br /&gt;5,51° attiecībā pret Saules ekvatoru
| asc_node       = 113,642811°
| arg_peri       = 336,013862°
| mean_anomaly   = 320,346750°
| satellites     = 146&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/saturnmoons Saturn Moons]&lt;/ref&gt;
|maximum distance from sun = 1,5 miljardi km 
|minimum distance from sun = 1,35 miljardi km 
| physical_characteristics = yes
| flattening     = 0,09796 ± 0,00018
| equatorial_radius = 60 268 ± 4 km&lt;ref name=Seidelmann2007&gt;{{Laikraksta atsauce|last= Seidelmann|first= P. Kenneth|coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al.|title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006|journal= Celestial Mech. Dyn. Astr. |volume=90|pages=155—180|year=2007|doi=10.1007/s10569-007-9072-y|url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=1bar&gt;Attiecas uz līmeni, kas atbilst 1 bāra lielam atmosfēras spiedienam&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;9,4492 Zemes ekvatoriālie rādiusi
| polar_radius   = 54 364 ± 10 km&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;8,5521 Zemes polārie rādiusi
| surface_area   = 4,27{{e|10}} km²&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;ref name=&quot;nasafact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Saturn&amp;Display=Facts |title=NASA: Solar System Exploration: Planets: Saturn: Facts &amp; Figures |access-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|06||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/62DnOn9pq?url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Saturn }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;83,703 Zemes virsmas
| volume         = 8,2713{{e|14}} km³&lt;ref name=&quot;fact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/saturnfact.html |title = Saturn Fact Sheet |publisher = NASA |last = Williams |first = Dr. David R. |accessdate = 2007-07-31 |date = September 7, 2006 |archiveurl = https://www.webcitation.org/616VxHVlQ?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/saturnfact.html |archivedate = 2011-08-21 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;763,59 Zemes tilpumi
| mass           = 5,6846{{e|26}} kg&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;br /&gt;95,152 Zemes masas
| density        = 0,687 g/cm³&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt; (mazāks nekā [[ūdens]] blīvums)
| surface_grav   = 8,96 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;0,914 ''g''
| escape_velocity = 35,5 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;
| sidereal_day   = 0,439 — 0,449 dienas&lt;ref name=&quot;saturnDay&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.space.com/scienceastronomy/070906_saturn_day.html |title = Length of Saturn's Day Revised |publisher = Space.com |last = Than |first = Ker |accessdate = 2007-09-06 |date = September 6, 2007}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; (10 h 32 — 47 min)
| rot_velocity   = 9,87 km/s&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;35 500 km/h
| axial_tilt     = 26,73°&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| right_asc_north_pole = 2 h 42 min 21 s&lt;br /&gt;40,589°&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| declination    = 83,537°&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| albedo         = 0,342 ([[saites albedo|saites]])&lt;br /&gt;
0.47 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| magnitude      = no +1,2 līdz -0,24&lt;ref name=&quot;magnitude&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://findarticles.com/p/articles/mi_qa4015/is_200101/ai_n8933308 |title = Wideband photoelectric magnitude measurements of Saturn in 2000 |accessdate = 2007-10-14 |last = Schmude |first = Richard W Junior |year = 2001 |publisher = Georgia Journal of Science |archive-date = 2007-10-16 |archive-url = https://web.archive.org/web/20071016182302/http://findarticles.com/p/articles/mi_qa4015/is_200101/ai_n8933308 }}&lt;/ref&gt;
| angular_size   = 14,5&quot; — 20,1&quot;&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;br /&gt;(ieskaitot gredzenus)
| temperatures   = yes
| temp_name1     = 1 bāra līmenī
| min_temp_1     = 
| mean_temp_1    = 134 [[kelvins|K]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp_1     = 
| temp_name2     = 0,1 bāra līmenī
| min_temp_2     = 
| mean_temp_2    = 84 K&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp       = 
| adjectives     =
| atmosphere     = yes
| atmosphere_ref = &lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| scale_height   = 59,5 km
| atmosphere_composition = 
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~96%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņradis]] (H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~3%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[hēlijs]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.4%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[metāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.01%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.01%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņraža deiterīds]] (HD)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
0.000&amp;nbsp;7%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[etāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
'''Ledus''':&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdens]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonija hidrogēnsulfīds]] (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;SH)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;
}}

'''Saturns''' ir sestā [[planēta]] no [[Saule]]s un otra lielākā planēta [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] pēc [[Jupiters (planēta)|Jupitera]]. Pēc uzbūves tas pieder [[gāzu planēta|gāzu planētām]] — milzu planētām, kuru masa un tilpums galvenokārt saistīti ar vieglo elementu, pārsvarā [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]], apvalkiem un kurām nav cietas virsmas klasiskajā izpratnē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saturn |url=https://science.nasa.gov/saturn/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|12|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties salīdzinoši lielajam spožumam un lēnajai kustībai starp zvaigznēm, Saturns ir bijis pazīstams un novērots jau kopš senatnes. Saules sistēmas struktūrā Saturns atrodas starp Jupiteru un [[Urāns (planēta)|Urānu]], ārējo planētu reģionā. Tas riņķo ap Sauli vidēji ap 9,5–9,6 [[astronomiskā vienība|astronomiskajām vienībām]] (1,4 miljardiem km), un viens apriņķojums ilgst aptuveni 29,4–29,5 Zemes gadus, kas raksturīgi ārējo planētu lēnajai orbitālajai dinamikai.&lt;ref name=&quot;Saturn Facts&quot;/&gt; Kā masīvs [[gravitācija]]s objekts Saturns, līdzīgi Jupiteram, ietekmē Saules sistēmas ārējo reģionu stabilitāti un piedalās [[komēta|komētu]] un citu ledus ķermeņu trajektoriju pārveidē.

Saturna raksturīgākā un vizuāli iespaidīgākā pazīme ir izteiktā [[Saturna gredzeni|gredzenu sistēma]], kas ir visplašākā Saules sistēmā. Gredzeni sastāv galvenokārt no [[ledus]] daļiņām ar [[ieži|iežu]] un [[putekļi|putekļu]] piemaisījumiem un veido sarežģītu struktūru ar vairākiem gredzeniem, spraugām un orbitālām rezonansēm (tostarp [[Kasīni sprauga|Kasīni spraugu]]). Gredzenu sistēma stiepjas līdz apmēram {{nobr|282 000}} km no planētas centra, taču tās vertikālais biezums galvenajos gredzenos parasti ir tikai daži desmiti metru, kas padara šo struktūru ārkārtīgi plānu astronomiskā mērogā.&lt;ref name=&quot;Saturn Facts&quot;/&gt; Fizikāli Saturns izceļas ar ļoti zemu vidējo [[blīvums|blīvumu]] — aptuveni 0,69 g/cm³, tas ir, mazāku nekā ūdenim, kas uzsver planētas izteikto gāzveida uzbūvi.&lt;ref name=&quot;Saturn Facts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saturn Facts |url=https://science.nasa.gov/saturn/facts/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|12|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Saturnam ir arī bagātīga [[Saturna pavadoņi|pavadoņu sistēma]]; apstiprināti 274 pavadoņi,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saturn Moons |url=https://science.nasa.gov/saturn/moons/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|12|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; tostarp [[Titāns (pavadonis)|Titāns]], kas ir lielāks par [[Merkurs (planēta)|Merkuru]] un izceļas ar blīvu atmosfēru un sarežģītiem ķīmiskajiem procesiem, kā arī [[Encelads (pavadonis)|Encelads]], kura zemledus okeāns un geizeri padara to par īpaši nozīmīgu objektu [[planetoloģija]]s pētījumos.

== Atklāšana un novērojumu vēsture ==
{{pamatraksts|Saturns (mitoloģija)}}
Saturns ir viens no senāk pazīstamajiem [[astronomisks objekts|debess ķermeņiem]], jo tas ir spožs un labi saskatāms ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]. Jau [[aizvēsture|aizvēsturē]] tas tika iekļauts seno civilizāciju [[astronomija|astronomiskajos]] un [[mitoloģija|mitoloģiskajos]] priekšstatos. [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] astronomi sistemātiski sekoja Saturna kustībai, fiksēja tā parādīšanās ciklus un izmantoja planētas ļoti lēno pārvietošanos debesīs ilgtermiņa prognozēs; [[akadieši|akadiešu]] tradīcijā Saturns bija pazīstams kā Kajamānu (“pastāvīgais”) un tika saistīts ar dievu [[Ninurtu]]. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] planētu identificēja ar [[Krons|Kronu]] (dēvētu arī par ''Phainōn''), savukārt [[Senā Roma|romiešu]] tradīcijā ar dievu [[Saturns (mitoloģija)|Saturnu]], no kura cēlies arī mūsdienu planētas nosaukums. Saturna astronomiskais simbols ir [[Attēls:Saturn symbol.svg|16px]]. Tas attēlo dieva Saturna sirpi. Šī lēnā orbīta ap Sauli daudzās kultūrās padarīja Saturnu par laika, likteņa un cikliskuma simbolu.

[[Attēls:SaturnInBadTelescope.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Skats uz Saturnu caur mūsdienu teleskopu (pa kreisi) un caur [[Galileo Galilejs|Galileja]] laika teleskopu (pa labi)]]
Būtisks pavērsiens Saturna izpētē notika [[teleskops|teleskopu]] izgudrošanas laikā. 1610. gadā [[Galileo Galilejs]], izmantojot vienu no pirmajiem astronomiskajiem teleskopiem ar zemu izšķirtspēju, novēroja Saturnu kā savādas formas objektu ar it kā diviem sānu “izaugumiem” vai “ausīm”, dažkārt raksturojot to kā “trīskāršu” ķermeni. Instrumentu ierobežojumu dēļ Galilejs šo parādību interpretēja kā pavadoņus vai izvirzījumus. Vēlāk, mainoties gredzenu orientācijai pret Zemi (kad tie kļuva gandrīz redzami “šķautnē”), šie veidojumi viņam šķita pazūdam, kas uzskatāmi parādīja, cik sarežģīta bija novērojumu interpretācija pirms gredzenu dabas izpratnes. 17. gadsimta vidū izšķirošu soli spēra [[Kristiāns Heigenss]], kurš, balstoties uz labākiem teleskopiem un ilgstošām novērojumu sērijām, pareizi izskaidroja Saturna formu. Viņš secināja, ka planētu ieskauj [[Saturna gredzeni|plāns, plakans gredzens]], kas nav saistīts ar planētas virsmu un ir slīps pret [[ekliptika|ekliptiku]]. Šo skaidrojumu Heigenss sistemātiski izklāstīja darbā ''[[Systema Saturnium]]'' (1659), apkopojot arī agrāko novērotāju datus. Turpmāk gredzenu izpēte atklāja to sarežģīto struktūru. 1675. gadā [[Džovanni Kasīni|Džovanni Domeniko Kasīni]] atklāja tumšu spraugu gredzenu sistēmā — [[Kasīni sprauga|Kasīni spraugu]], kas parādīja, ka gredzeni nav viendabīgi. 18. un 19. gadsimtā kļuva skaidrs, ka gredzeni nevar būt ciets vai vienots objekts. Izšķirošu teorētisku pamatojumu sniedza [[Džeimss Maksvels|Džeimss Klārks Maksvels]], kurš matemātiski pierādīja, ka stabila gredzenu sistēma var pastāvēt tikai tad, ja tā sastāv no neskaitāmām sīkām, savstarpēji nesaistītām daļiņām, kas riņķo ap planētu.

Mūsdienās, pateicoties augstas izšķirtspējas Zemes un [[orbitālā observatorija|orbitālajām observatorijām]], kā arī starpplanētu misijām, Saturna gredzeni tiek uzskatīti par dinamisku sistēmu, kurā notiek nepārtraukta daļiņu mijiedarbība, rezonanses ar pavadoņiem, struktūras izmaiņas un ilgtermiņa evolūcija. Saturna atklāšanas un novērojumu vēsture tādējādi spilgti ilustrē astronomijas attīstību — no mitoloģiskas debesu vērošanas un agrīnas astroloģijas līdz precīzai, uz novērojumiem un teoriju balstītai [[planetoloģija]]i.

== Orbitālie parametri ==
[[Attēls:Saturnoppositions-animated.gif|thumbnail|left|upright=1.0|Skats uz Saturnu no Zemes no 2001. līdz 2029. gadam (simulācija)]]
Saturns riņķo ap Sauli [[Saules sistēma]]s ārējā daļā ar vidējo attālumu (lielās pusass vērtību) 9,54–9,58 [[astronomiskā vienība|astronomiskās vienības]] (AU), kas atbilst apmēram 1,43 miljardiem kilometru. Šā attāluma dēļ planētas sideriskais orbītas periods ir ilgs 29,46 Zemes gadus ({{nobr|10 759}} dienas). Saturna lēnā šķietamā kustība starp zvaigznēm jau kopš senatnes noteica tā īpašo vietu astronomiskajos novērojumos un kalendārajos ciklos. Saturna orbīta ir mēreni [[elipse|eliptiska]], ar [[orbītas ekscentriskums|ekscentriskumu]] 0,0565, kas nozīmē ievērojamu attāluma starpību starp [[perihēlijs|perihēliju]] un [[afēlijs|afēliju]]. Orbītas plakne ir nedaudz slīpa pret [[ekliptika|ekliptiku]], tas ir, ap 2,485–2,5°, kas raksturīgi ārējām planētām. Šis slīpums, kombinācijā ar Saturna ass slīpumu, nosaka [[Saturna gredzeni|tā gredzenu]] redzamības ciklus. Aptuveni ik pēc 15 gadiem Zeme šķērso Saturna gredzenu plakni, un tad gredzeni no Zemes īslaicīgi kļūst gandrīz neredzami.

Saturnam raksturīga ļoti ātra [[rotācija]] ap savu asi. Saturna “diennakti” bieži noapaļo līdz 10,7 stundām, taču precīzas vērtības noteikšana ilgi bija sarežģīta, jo planētai nav cietas virsmas orientieru un tās magnētiskais lauks ir vāji asimetrisks. Vēsturiski rotācijas novērtēšanai tika izmantoti arī radioemisiju periodi, piemēram, ''[[Voyager]]'' laikmetā lietotā vērtība 10 h 39 min 24 s, kas atspoguļo magnetosfēras procesus un ne vienmēr tieši sakrīt ar planētas iekšienes rotāciju. 2019. gadā, analizējot ''[[Cassini-Heygens]]'' misijas datus (gredzenu viļņus un gravitācijas lauku), tika publicēts precīzāks iekšējās rotācijas novērtējums, tas ir, 10 h 33 min 38 s. Saturna straujā rotācija izraisa izteiktu ekvatoriālo saplacinājumu, padarot to par vienu no visvairāk saplacinātajām planētām Saules sistēmā. Vienlaikus Saturna [[atmosfēra]] negriežas kā stingrs ķermenis, tajā novērojama diferenciālā rotācija, kur dažādi platuma grādi rotē ar atšķirīgu [[leņķiskais ātrums|leņķisko ātrumu]]. Ekvatoriālajā zonā mākoņu joslas pārvietojas ātrāk (raksturīgi periodi ap 10 h 10 min), savukārt virs 40° platuma periodi var būt par 30 min garāki. Zonālie vēji var sasniegt vairāk par 400 m/s. Šīs atšķirības ir būtiska Saturna atmosfēras dinamikas iezīme un sniedz svarīgu informāciju par iekšējo uzbūvi, enerģijas pārvadi un cirkulācijas mehānismiem.

== Fizikālās īpašības ==
Saturna ekvatoriālais [[diametrs]] ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i.

== Atmosfēra un klimats ==
Saturnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 143 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]].

== Izpēte ==
Saturna izpēte mūsdienās ir veikta ar robotizētām kosmiskajām [[Starpplanētu zonde|zondēm]]. Trīs pirmās Saturna izpētes misijas tika veiktas ar planētai garām lidojošām zondēm, kas paplašināja zināšanu bāzi par Saturna planetāro sistēmu, bet ''[[Cassini-Huygens]]'' starpplanētu zonde savu misiju veica Saturna orbītā.

=== Lidojumi garām Saturnam ===
==== ''Pioneer 11'' ====
Pirmo reizi cilvēku radīts objekts Saturnu sasniedza 1979. gadā, kad robotizētā kosmiskā zonde ''[[Pioneer 11]]'' palidoja 21 000 km attālumā no planētas atmosfēras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Saturn-planet|title=Saturn - Spacecraft exploration|website=Encyclopedia Britannica|access-date=2019-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Misijas laikā zonde uzņēma daudzus zemas izšķirtspējas planetārās sistēmas attēlus, kuru analīze liecināja, ka Saturns sastāv galvenokārt no šķidra [[Ūdeņradis|ūdeņraža]]. Zonde atklāja arī tievo F gredzenu un vienu līdz tam nezināmu Saturna pavadoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/pioneer-11/in-depth|title=In Depth {{!}} Pioneer 11|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt;

==== ''Voyager'' misijas ====
1980. gada novembrī Saturnu sasniedza zonde ''[[Voyager 1]]'', kuras uzdevums, lidojot garām planētai, bija tuvāka pašas planētas, tās gredzenu un lielāko pavadoņu izpēte. Zonde gar planētu lidoja 62 000 km attālumā no augšējās mākoņu robežas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://voyager.jpl.nasa.gov/frequently-asked-questions/fact-sheet/|title=Voyager - Fact Sheet|website=voyager.jpl.nasa.gov|access-date=2019-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; atklāja trīs jaunus Saturna pavadoņus, G gredzenu un nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas attēlus.

Deviņus mēnešus pēc ''Voyager 1'', 1981. gada augustā Saturnu sasniedza ''[[Voyager 2]]'' zonde, kuras mērķis Saturna izpētē bija sekot ''Voyager 1'' sūtītajiem datiem un attēliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/voyager-2/in-depth|title=In Depth {{!}} Voyager 2|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; Voyager misijās iegūtie dati un attēli pastiprināja zinātnieku interesi par Saturna planetāro sistēmu un bija pamats ''Cassini-Huygens'' Saturna izpētes programmai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Passage to a Ringed World: The Cassini-Huygens Mission to Saturn and Titan|url=https://archive.org/details/passagetoringedw0000nati|last=Spilker|first=Linda|publisher=|year=1997|isbn=9781503339576|location=|pages=3., 11}}&lt;/ref&gt;

=== Misija Saturna orbītā ===
[[Attēls:Cassini Saturn Orbit Insertion.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|''[[Cassini-Huygens]]'' zonde mākslinieka skatījumā]]
2004. gada 1. jūlijā pēc septiņu gadu ceļojuma ''[[Cassini-Huygens]]'' zonde ielidoja Saturna orbītā. Tā veica divus lidojumus gar Saturna lielāko pavadoni, [[Titāns (pavadonis)|Titānu]], pirms ''[[Huygens]]'' zondes palaišanas 2004. gada decembrī. ''Huygens'' zondes mērķis bija padziļināta Titāna izpēte. Zonde iegāja Titāna atmosfērā 2005. gada 14. janvārī un pēc 2,5 stundām nosēdās uz pavadoņa virsmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/huygens/in-depth|title=In Depth {{!}} Huygens|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt;

Savas misijas laikā ''Cassini'' veica virkni nozīmīgu atklājumu, starp kuriem kā vienu no svarīgākajiem var minēt pierādījumus ūdens eksistencei zem sasalušās virsmas uz Saturna pavadoņiem Titāna&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/moons/saturn-moons/titan/exploration?page=0&amp;per_page=10&amp;order=launch_date+desc,title+asc&amp;search=&amp;tags=Saturn&amp;category=33|title=Titan - Exploration|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; un [[Encelads (pavadonis)|Encelada]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/moons/saturn-moons/enceladus/in-depth|title=Enceladus|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; kas NASA zinātniekiem ļauj domāt, ka šie pavadoņi varētu būt potenciāli apdzīvojami.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/science/moons|title=Moons {{!}} Habitability Outside the Habitability Zone|last=|first=|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07|date=}}&lt;/ref&gt;

''Cassini'' Saturna orbītā pavadīja 13 gadus, 294 reizes apriņķojot planētu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/overview|title=Overview {{!}} Cassini|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā zondes raķešdegvielas rezerves bija izsīkušas, tāpēc tika nolemts ''Cassini'' iznīcināt, lai tā nejauši nesadurtos ar kādu no Saturna pavadoņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/mission/grand-finale/overview|title=Overview {{!}} The Grand Finale {{!}} Why End the Mission?|last=|first=|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07|date=}}&lt;/ref&gt; ''Cassini'' misija beidzās 2017. gada 15. septembrī, kad zonde sadega pēc ielidošanas Saturna atmosfērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/mission/grand-finale/overview|title=Overview {{!}} The Grand Finale|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt;
== Saturns kultūrā un astronomijā ==

[[Saturns (mitoloģija)|Saturns]] nosaukts romiešu lauksaimniecības un sējas dieva Saturna vārdā. Romiešu mitoloģijā viņu saistīja ar auglību un zelta laikmetu — mītisku laikmetu, kurā valdīja miers un labklājība. Saturnu bieži identificēja ar sengrieķu mitoloģijas titānu [[Krons|Kronu]].&lt;ref name=&quot;EncyclopediaComSaturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/philosophy-and-religion/ancient-religions/ancient-religion/saturn |title=Saturn |website=Encyclopedia.com |access-date=2026-10-29}}&lt;/ref&gt; Planētas nosaukums saglabājies arī mūsdienu astronomijā, savukārt daudzu tās pavadoņu nosaukumi saistīti ar grieķu un romiešu mitoloģiju.&lt;ref name=&quot;NASASaturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/saturn/facts/ |title=Saturn Facts |website=NASA Science |access-date=2026-10-29}}&lt;/ref&gt;

Saturns ir pazīstams kopš senatnes, jo to iespējams novērot ar neapbruņotu aci. Pirms teleskopa izgudrošanas to novēroja kā vienu no spožajiem debess ķermeņiem.&lt;ref name=&quot;ESASaturnTitan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.esa.int/Science_Exploration/Space_Science/Cassini-Huygens/Solving_the_puzzles_of_Saturn_and_Titan |title=Solving the puzzles of Saturn and Titan |website=Eiropas Kosmosa aģentūra |access-date=2026-10-29}}&lt;/ref&gt; Būtisks pavērsiens Saturna izpētē notika 1610. gadā, kad itāļu astronoms [[Galileo Galilejs]] pirmo reizi novēroja planētu ar teleskopu. Tā laika teleskops nebija pietiekami jaudīgs, lai ļautu izprast novēroto veidojumu patieso dabu, tāpēc Galilejs to uztvēra kā planētu, kurai abās pusēs atrodas divi pavadoņiem līdzīgi veidojumi. 1655. gadā nīderlandiešu astronoms [[Kristiāns Heigenss]] secināja, ka planētu ieskauj gredzens. Vēlāk itāļu izcelsmes franču astronoms [[Džovanni Kasīni]] atklāja vairākus Saturna pavadoņus un 1675. gadā konstatēja spraugu starp tā gredzeniem, kas mūsdienās pazīstama kā [[Kasīni sprauga]]. Šie atklājumi būtiski veicināja izpratni par Saturna sistēmu un planētu uzbūvi.&lt;ref name=&quot;MuseoGalileo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://catalogue.museogalileo.it/indepth/SaturnsRings.html |title=Saturn's rings |website=Museo Galileo |access-date=2026-10-29}}&lt;/ref&gt;

Populārajā kultūrā Saturns un tā pavadoņi ir izmantoti zinātniskās fantastikas literatūrā un kino. Planēta un tās gredzeni bieži kalpo par kosmosa tēlojuma elementiem, savukārt tās pavadonis [[Titāns (pavadonis)|Titāns]] ir izmantots kā iespējamās cilvēku kolonizācijas vai ārpuszemes dzīvības norises vieta. Saturns un tā sistēma ir aplūkoti arī tādu autoru darbos kā [[Volters]] un [[Artūrs Klārks]].&lt;ref name=&quot;Westfahl&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Westfahl |first=Gary |chapter=Saturn |title=Science Fiction Literature through History: An Encyclopedia |publisher=ABC-CLIO |year=2021 |pages=553–555}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu sabiedrībā planētas tēls ir cieši saistīts arī ar kosmosa izpēti. Īpaši nozīmīgus attēlus un zinātniskos datus ieguva kosmiskā zonde [[Cassini–Huygens]], kas pētīja Saturnu, tā gredzenus un pavadoņus no 2004. līdz 2017. gadam.&lt;ref name=&quot;NASAHistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/25-years-ago-cassini-huygens-begins-its-journey-to-reveal-saturns-secrets/ |title=25 Years Ago: Cassini-Huygens Begins its Journey to Reveal Saturn’s Secrets |website=NASA |date=2022-10-13 |access-date=2026-10-29}}&lt;/ref&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Saturna gredzeni]]
* [[Saturna pavadoņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{portāls|astronomija}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saturns (planēta)| ]]
[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]</text>
      <sha1>i4cwm2nd8htm0om5xdl27t2dts5elqp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541100</id>
      <parentid>4541096</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:46:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Skatījos, vai nevar kaut ko saglabāt no labojuma, bet par kultūru nekā konkrēta, bet par astronomiju rakstīts citur.</comment>
      <origin>4541100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21472" sha1="cxbbly7qpj0nza6l2dq5m7o6tgenyzc" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour       = #FFCC66 
| name           = Saturns
| symbol         = [[Attēls:Saturn symbol (bold).svg|20px|alt=♄|Saturna astronomiskais simbols]] 
| image          = [[Attēls:Saturn from Cassini Orbiter (2004-10-06).jpg|280px|Saturns]]
| caption        = Saturna attēls no starpplanētu zondes ''[[Cassini-Huygens]]''
| orbit_ref      = &lt;ref name=horizons&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. | date = 2006-07-13 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}}&lt;/ref&gt;
| epoch          = J2000
| aphelion       = 1 513 325 783 km&lt;br /&gt;10,11595804 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion     = 1 353 572 956 km&lt;br /&gt;9,04807635 AU
| semimajor      = 1 433 449 370 km&lt;br /&gt;9,58201720 AU
| eccentricity   = 0,0565
| period         = 10 832,327 dienas&lt;br /&gt;29,657296 gadi
| synodic_period = 378,09 dienas&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| avg_speed      = 9,69 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| inclination    = 2,485240°&lt;br /&gt;5,51° attiecībā pret Saules ekvatoru
| asc_node       = 113,642811°
| arg_peri       = 336,013862°
| mean_anomaly   = 320,346750°
| satellites     = 146&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/saturnmoons Saturn Moons]&lt;/ref&gt;
|maximum distance from sun = 1,5 miljardi km 
|minimum distance from sun = 1,35 miljardi km 
| physical_characteristics = yes
| flattening     = 0,09796 ± 0,00018
| equatorial_radius = 60 268 ± 4 km&lt;ref name=Seidelmann2007&gt;{{Laikraksta atsauce|last= Seidelmann|first= P. Kenneth|coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al.|title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006|journal= Celestial Mech. Dyn. Astr. |volume=90|pages=155—180|year=2007|doi=10.1007/s10569-007-9072-y|url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=1bar&gt;Attiecas uz līmeni, kas atbilst 1 bāra lielam atmosfēras spiedienam&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;9,4492 Zemes ekvatoriālie rādiusi
| polar_radius   = 54 364 ± 10 km&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;8,5521 Zemes polārie rādiusi
| surface_area   = 4,27{{e|10}} km²&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;ref name=&quot;nasafact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Saturn&amp;Display=Facts |title=NASA: Solar System Exploration: Planets: Saturn: Facts &amp; Figures |access-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|06||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/62DnOn9pq?url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Saturn }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;83,703 Zemes virsmas
| volume         = 8,2713{{e|14}} km³&lt;ref name=&quot;fact&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/saturnfact.html |title = Saturn Fact Sheet |publisher = NASA |last = Williams |first = Dr. David R. |accessdate = 2007-07-31 |date = September 7, 2006 |archiveurl = https://www.webcitation.org/616VxHVlQ?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/saturnfact.html |archivedate = 2011-08-21 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;763,59 Zemes tilpumi
| mass           = 5,6846{{e|26}} kg&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;br /&gt;95,152 Zemes masas
| density        = 0,687 g/cm³&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt; (mazāks nekā [[ūdens]] blīvums)
| surface_grav   = 8,96 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;0,914 ''g''
| escape_velocity = 35,5 km/s&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;ref name=1bar/&gt;
| sidereal_day   = 0,439 — 0,449 dienas&lt;ref name=&quot;saturnDay&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.space.com/scienceastronomy/070906_saturn_day.html |title = Length of Saturn's Day Revised |publisher = Space.com |last = Than |first = Ker |accessdate = 2007-09-06 |date = September 6, 2007}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; (10 h 32 — 47 min)
| rot_velocity   = 9,87 km/s&lt;ref name=1bar/&gt;&lt;br /&gt;35 500 km/h
| axial_tilt     = 26,73°&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| right_asc_north_pole = 2 h 42 min 21 s&lt;br /&gt;40,589°&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| declination    = 83,537°&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| albedo         = 0,342 ([[saites albedo|saites]])&lt;br /&gt;
0.47 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| magnitude      = no +1,2 līdz -0,24&lt;ref name=&quot;magnitude&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://findarticles.com/p/articles/mi_qa4015/is_200101/ai_n8933308 |title = Wideband photoelectric magnitude measurements of Saturn in 2000 |accessdate = 2007-10-14 |last = Schmude |first = Richard W Junior |year = 2001 |publisher = Georgia Journal of Science |archive-date = 2007-10-16 |archive-url = https://web.archive.org/web/20071016182302/http://findarticles.com/p/articles/mi_qa4015/is_200101/ai_n8933308 }}&lt;/ref&gt;
| angular_size   = 14,5&quot; — 20,1&quot;&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;&lt;br /&gt;(ieskaitot gredzenus)
| temperatures   = yes
| temp_name1     = 1 bāra līmenī
| min_temp_1     = 
| mean_temp_1    = 134 [[kelvins|K]]&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp_1     = 
| temp_name2     = 0,1 bāra līmenī
| min_temp_2     = 
| mean_temp_2    = 84 K&lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| max_temp       = 
| adjectives     =
| atmosphere     = yes
| atmosphere_ref = &lt;ref name=&quot;fact&quot;/&gt;
| scale_height   = 59,5 km
| atmosphere_composition = 
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~96%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņradis]] (H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~3%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[hēlijs]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.4%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[metāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.01%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
~0.01%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdeņraža deiterīds]] (HD)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
0.000&amp;nbsp;7%&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[etāns]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
'''Ledus''':&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonjaks]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[ūdens]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[amonija hidrogēnsulfīds]] (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;SH)
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;
}}

'''Saturns''' ir sestā [[planēta]] no [[Saule]]s un otra lielākā planēta [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] pēc [[Jupiters (planēta)|Jupitera]]. Pēc uzbūves tas pieder [[gāzu planēta|gāzu planētām]] — milzu planētām, kuru masa un tilpums galvenokārt saistīti ar vieglo elementu, pārsvarā [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]], apvalkiem un kurām nav cietas virsmas klasiskajā izpratnē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saturn |url=https://science.nasa.gov/saturn/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|12|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties salīdzinoši lielajam spožumam un lēnajai kustībai starp zvaigznēm, Saturns ir bijis pazīstams un novērots jau kopš senatnes. Saules sistēmas struktūrā Saturns atrodas starp Jupiteru un [[Urāns (planēta)|Urānu]], ārējo planētu reģionā. Tas riņķo ap Sauli vidēji ap 9,5–9,6 [[astronomiskā vienība|astronomiskajām vienībām]] (1,4 miljardiem km), un viens apriņķojums ilgst aptuveni 29,4–29,5 Zemes gadus, kas raksturīgi ārējo planētu lēnajai orbitālajai dinamikai.&lt;ref name=&quot;Saturn Facts&quot;/&gt; Kā masīvs [[gravitācija]]s objekts Saturns, līdzīgi Jupiteram, ietekmē Saules sistēmas ārējo reģionu stabilitāti un piedalās [[komēta|komētu]] un citu ledus ķermeņu trajektoriju pārveidē.

Saturna raksturīgākā un vizuāli iespaidīgākā pazīme ir izteiktā [[Saturna gredzeni|gredzenu sistēma]], kas ir visplašākā Saules sistēmā. Gredzeni sastāv galvenokārt no [[ledus]] daļiņām ar [[ieži|iežu]] un [[putekļi|putekļu]] piemaisījumiem un veido sarežģītu struktūru ar vairākiem gredzeniem, spraugām un orbitālām rezonansēm (tostarp [[Kasīni sprauga|Kasīni spraugu]]). Gredzenu sistēma stiepjas līdz apmēram {{nobr|282 000}} km no planētas centra, taču tās vertikālais biezums galvenajos gredzenos parasti ir tikai daži desmiti metru, kas padara šo struktūru ārkārtīgi plānu astronomiskā mērogā.&lt;ref name=&quot;Saturn Facts&quot;/&gt; Fizikāli Saturns izceļas ar ļoti zemu vidējo [[blīvums|blīvumu]] — aptuveni 0,69 g/cm³, tas ir, mazāku nekā ūdenim, kas uzsver planētas izteikto gāzveida uzbūvi.&lt;ref name=&quot;Saturn Facts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saturn Facts |url=https://science.nasa.gov/saturn/facts/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|12|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Saturnam ir arī bagātīga [[Saturna pavadoņi|pavadoņu sistēma]]; apstiprināti 274 pavadoņi,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saturn Moons |url=https://science.nasa.gov/saturn/moons/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|12|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; tostarp [[Titāns (pavadonis)|Titāns]], kas ir lielāks par [[Merkurs (planēta)|Merkuru]] un izceļas ar blīvu atmosfēru un sarežģītiem ķīmiskajiem procesiem, kā arī [[Encelads (pavadonis)|Encelads]], kura zemledus okeāns un geizeri padara to par īpaši nozīmīgu objektu [[planetoloģija]]s pētījumos.

== Atklāšana un novērojumu vēsture ==
{{pamatraksts|Saturns (mitoloģija)}}
Saturns ir viens no senāk pazīstamajiem [[astronomisks objekts|debess ķermeņiem]], jo tas ir spožs un labi saskatāms ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]. Jau [[aizvēsture|aizvēsturē]] tas tika iekļauts seno civilizāciju [[astronomija|astronomiskajos]] un [[mitoloģija|mitoloģiskajos]] priekšstatos. [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] astronomi sistemātiski sekoja Saturna kustībai, fiksēja tā parādīšanās ciklus un izmantoja planētas ļoti lēno pārvietošanos debesīs ilgtermiņa prognozēs; [[akadieši|akadiešu]] tradīcijā Saturns bija pazīstams kā Kajamānu (“pastāvīgais”) un tika saistīts ar dievu [[Ninurtu]]. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] planētu identificēja ar [[Krons|Kronu]] (dēvētu arī par ''Phainōn''), savukārt [[Senā Roma|romiešu]] tradīcijā ar dievu [[Saturns (mitoloģija)|Saturnu]], no kura cēlies arī mūsdienu planētas nosaukums. Saturna astronomiskais simbols ir [[Attēls:Saturn symbol.svg|16px]]. Tas attēlo dieva Saturna sirpi. Šī lēnā orbīta ap Sauli daudzās kultūrās padarīja Saturnu par laika, likteņa un cikliskuma simbolu.

[[Attēls:SaturnInBadTelescope.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Skats uz Saturnu caur mūsdienu teleskopu (pa kreisi) un caur [[Galileo Galilejs|Galileja]] laika teleskopu (pa labi)]]
Būtisks pavērsiens Saturna izpētē notika [[teleskops|teleskopu]] izgudrošanas laikā. 1610. gadā [[Galileo Galilejs]], izmantojot vienu no pirmajiem astronomiskajiem teleskopiem ar zemu izšķirtspēju, novēroja Saturnu kā savādas formas objektu ar it kā diviem sānu “izaugumiem” vai “ausīm”, dažkārt raksturojot to kā “trīskāršu” ķermeni. Instrumentu ierobežojumu dēļ Galilejs šo parādību interpretēja kā pavadoņus vai izvirzījumus. Vēlāk, mainoties gredzenu orientācijai pret Zemi (kad tie kļuva gandrīz redzami “šķautnē”), šie veidojumi viņam šķita pazūdam, kas uzskatāmi parādīja, cik sarežģīta bija novērojumu interpretācija pirms gredzenu dabas izpratnes. 17. gadsimta vidū izšķirošu soli spēra [[Kristiāns Heigenss]], kurš, balstoties uz labākiem teleskopiem un ilgstošām novērojumu sērijām, pareizi izskaidroja Saturna formu. Viņš secināja, ka planētu ieskauj [[Saturna gredzeni|plāns, plakans gredzens]], kas nav saistīts ar planētas virsmu un ir slīps pret [[ekliptika|ekliptiku]]. Šo skaidrojumu Heigenss sistemātiski izklāstīja darbā ''[[Systema Saturnium]]'' (1659), apkopojot arī agrāko novērotāju datus. Turpmāk gredzenu izpēte atklāja to sarežģīto struktūru. 1675. gadā [[Džovanni Kasīni|Džovanni Domeniko Kasīni]] atklāja tumšu spraugu gredzenu sistēmā — [[Kasīni sprauga|Kasīni spraugu]], kas parādīja, ka gredzeni nav viendabīgi. 18. un 19. gadsimtā kļuva skaidrs, ka gredzeni nevar būt ciets vai vienots objekts. Izšķirošu teorētisku pamatojumu sniedza [[Džeimss Maksvels|Džeimss Klārks Maksvels]], kurš matemātiski pierādīja, ka stabila gredzenu sistēma var pastāvēt tikai tad, ja tā sastāv no neskaitāmām sīkām, savstarpēji nesaistītām daļiņām, kas riņķo ap planētu.

Mūsdienās, pateicoties augstas izšķirtspējas Zemes un [[orbitālā observatorija|orbitālajām observatorijām]], kā arī starpplanētu misijām, Saturna gredzeni tiek uzskatīti par dinamisku sistēmu, kurā notiek nepārtraukta daļiņu mijiedarbība, rezonanses ar pavadoņiem, struktūras izmaiņas un ilgtermiņa evolūcija. Saturna atklāšanas un novērojumu vēsture tādējādi spilgti ilustrē astronomijas attīstību — no mitoloģiskas debesu vērošanas un agrīnas astroloģijas līdz precīzai, uz novērojumiem un teoriju balstītai [[planetoloģija]]i.

== Orbitālie parametri ==
[[Attēls:Saturnoppositions-animated.gif|thumbnail|left|upright=1.0|Skats uz Saturnu no Zemes no 2001. līdz 2029. gadam (simulācija)]]
Saturns riņķo ap Sauli [[Saules sistēma]]s ārējā daļā ar vidējo attālumu (lielās pusass vērtību) 9,54–9,58 [[astronomiskā vienība|astronomiskās vienības]] (AU), kas atbilst apmēram 1,43 miljardiem kilometru. Šā attāluma dēļ planētas sideriskais orbītas periods ir ilgs 29,46 Zemes gadus ({{nobr|10 759}} dienas). Saturna lēnā šķietamā kustība starp zvaigznēm jau kopš senatnes noteica tā īpašo vietu astronomiskajos novērojumos un kalendārajos ciklos. Saturna orbīta ir mēreni [[elipse|eliptiska]], ar [[orbītas ekscentriskums|ekscentriskumu]] 0,0565, kas nozīmē ievērojamu attāluma starpību starp [[perihēlijs|perihēliju]] un [[afēlijs|afēliju]]. Orbītas plakne ir nedaudz slīpa pret [[ekliptika|ekliptiku]], tas ir, ap 2,485–2,5°, kas raksturīgi ārējām planētām. Šis slīpums, kombinācijā ar Saturna ass slīpumu, nosaka [[Saturna gredzeni|tā gredzenu]] redzamības ciklus. Aptuveni ik pēc 15 gadiem Zeme šķērso Saturna gredzenu plakni, un tad gredzeni no Zemes īslaicīgi kļūst gandrīz neredzami.

Saturnam raksturīga ļoti ātra [[rotācija]] ap savu asi. Saturna “diennakti” bieži noapaļo līdz 10,7 stundām, taču precīzas vērtības noteikšana ilgi bija sarežģīta, jo planētai nav cietas virsmas orientieru un tās magnētiskais lauks ir vāji asimetrisks. Vēsturiski rotācijas novērtēšanai tika izmantoti arī radioemisiju periodi, piemēram, ''[[Voyager]]'' laikmetā lietotā vērtība 10 h 39 min 24 s, kas atspoguļo magnetosfēras procesus un ne vienmēr tieši sakrīt ar planētas iekšienes rotāciju. 2019. gadā, analizējot ''[[Cassini-Heygens]]'' misijas datus (gredzenu viļņus un gravitācijas lauku), tika publicēts precīzāks iekšējās rotācijas novērtējums, tas ir, 10 h 33 min 38 s. Saturna straujā rotācija izraisa izteiktu ekvatoriālo saplacinājumu, padarot to par vienu no visvairāk saplacinātajām planētām Saules sistēmā. Vienlaikus Saturna [[atmosfēra]] negriežas kā stingrs ķermenis, tajā novērojama diferenciālā rotācija, kur dažādi platuma grādi rotē ar atšķirīgu [[leņķiskais ātrums|leņķisko ātrumu]]. Ekvatoriālajā zonā mākoņu joslas pārvietojas ātrāk (raksturīgi periodi ap 10 h 10 min), savukārt virs 40° platuma periodi var būt par 30 min garāki. Zonālie vēji var sasniegt vairāk par 400 m/s. Šīs atšķirības ir būtiska Saturna atmosfēras dinamikas iezīme un sniedz svarīgu informāciju par iekšējo uzbūvi, enerģijas pārvadi un cirkulācijas mehānismiem.

== Fizikālās īpašības ==
Saturna ekvatoriālais [[diametrs]] ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i.

== Atmosfēra un klimats ==
Saturnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 143 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]].

== Izpēte ==
Saturna izpēte mūsdienās ir veikta ar robotizētām kosmiskajām [[Starpplanētu zonde|zondēm]]. Trīs pirmās Saturna izpētes misijas tika veiktas ar planētai garām lidojošām zondēm, kas paplašināja zināšanu bāzi par Saturna planetāro sistēmu, bet ''[[Cassini-Huygens]]'' starpplanētu zonde savu misiju veica Saturna orbītā.

=== Lidojumi garām Saturnam ===
==== ''Pioneer 11'' ====
Pirmo reizi cilvēku radīts objekts Saturnu sasniedza 1979. gadā, kad robotizētā kosmiskā zonde ''[[Pioneer 11]]'' palidoja 21 000 km attālumā no planētas atmosfēras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Saturn-planet|title=Saturn - Spacecraft exploration|website=Encyclopedia Britannica|access-date=2019-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Misijas laikā zonde uzņēma daudzus zemas izšķirtspējas planetārās sistēmas attēlus, kuru analīze liecināja, ka Saturns sastāv galvenokārt no šķidra [[Ūdeņradis|ūdeņraža]]. Zonde atklāja arī tievo F gredzenu un vienu līdz tam nezināmu Saturna pavadoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/pioneer-11/in-depth|title=In Depth {{!}} Pioneer 11|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt;

==== ''Voyager'' misijas ====
1980. gada novembrī Saturnu sasniedza zonde ''[[Voyager 1]]'', kuras uzdevums, lidojot garām planētai, bija tuvāka pašas planētas, tās gredzenu un lielāko pavadoņu izpēte. Zonde gar planētu lidoja 62 000 km attālumā no augšējās mākoņu robežas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://voyager.jpl.nasa.gov/frequently-asked-questions/fact-sheet/|title=Voyager - Fact Sheet|website=voyager.jpl.nasa.gov|access-date=2019-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; atklāja trīs jaunus Saturna pavadoņus, G gredzenu un nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas attēlus.

Deviņus mēnešus pēc ''Voyager 1'', 1981. gada augustā Saturnu sasniedza ''[[Voyager 2]]'' zonde, kuras mērķis Saturna izpētē bija sekot ''Voyager 1'' sūtītajiem datiem un attēliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/voyager-2/in-depth|title=In Depth {{!}} Voyager 2|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; Voyager misijās iegūtie dati un attēli pastiprināja zinātnieku interesi par Saturna planetāro sistēmu un bija pamats ''Cassini-Huygens'' Saturna izpētes programmai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Passage to a Ringed World: The Cassini-Huygens Mission to Saturn and Titan|url=https://archive.org/details/passagetoringedw0000nati|last=Spilker|first=Linda|publisher=|year=1997|isbn=9781503339576|location=|pages=3., 11}}&lt;/ref&gt;

=== Misija Saturna orbītā ===
[[Attēls:Cassini Saturn Orbit Insertion.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|''[[Cassini-Huygens]]'' zonde mākslinieka skatījumā]]
2004. gada 1. jūlijā pēc septiņu gadu ceļojuma ''[[Cassini-Huygens]]'' zonde ielidoja Saturna orbītā. Tā veica divus lidojumus gar Saturna lielāko pavadoni, [[Titāns (pavadonis)|Titānu]], pirms ''[[Huygens]]'' zondes palaišanas 2004. gada decembrī. ''Huygens'' zondes mērķis bija padziļināta Titāna izpēte. Zonde iegāja Titāna atmosfērā 2005. gada 14. janvārī un pēc 2,5 stundām nosēdās uz pavadoņa virsmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/huygens/in-depth|title=In Depth {{!}} Huygens|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt;

Savas misijas laikā ''Cassini'' veica virkni nozīmīgu atklājumu, starp kuriem kā vienu no svarīgākajiem var minēt pierādījumus ūdens eksistencei zem sasalušās virsmas uz Saturna pavadoņiem Titāna&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/moons/saturn-moons/titan/exploration?page=0&amp;per_page=10&amp;order=launch_date+desc,title+asc&amp;search=&amp;tags=Saturn&amp;category=33|title=Titan - Exploration|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; un [[Encelads (pavadonis)|Encelada]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/moons/saturn-moons/enceladus/in-depth|title=Enceladus|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; kas NASA zinātniekiem ļauj domāt, ka šie pavadoņi varētu būt potenciāli apdzīvojami.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/science/moons|title=Moons {{!}} Habitability Outside the Habitability Zone|last=|first=|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07|date=}}&lt;/ref&gt;

''Cassini'' Saturna orbītā pavadīja 13 gadus, 294 reizes apriņķojot planētu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/overview|title=Overview {{!}} Cassini|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā zondes raķešdegvielas rezerves bija izsīkušas, tāpēc tika nolemts ''Cassini'' iznīcināt, lai tā nejauši nesadurtos ar kādu no Saturna pavadoņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/mission/grand-finale/overview|title=Overview {{!}} The Grand Finale {{!}} Why End the Mission?|last=|first=|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07|date=}}&lt;/ref&gt; ''Cassini'' misija beidzās 2017. gada 15. septembrī, kad zonde sadega pēc ielidošanas Saturna atmosfērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/missions/cassini/mission/grand-finale/overview|title=Overview {{!}} The Grand Finale|website=Solar System Exploration: NASA Science|access-date=2019-02-07}}&lt;/ref&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Saturna gredzeni]]
* [[Saturna pavadoņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{portāls|astronomija}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saturns (planēta)| ]]
[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]</text>
      <sha1>cxbbly7qpj0nza6l2dq5m7o6tgenyzc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabs Ketlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13187</id>
    <revision>
      <id>4541438</id>
      <parentid>4536362</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:00:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57733-96</username>
        <id>152565</id>
      </contributor>
      <comment>Heroga ~&gt; Hercoga</comment>
      <origin>4541438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13043" sha1="rg632lu47ecstec45t317mv1sg0e9w9" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Kurzemes un Zemgales hercogu|kuģi|Hercogs Jēkabs (kuģis)}}
{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Jēkabs Ketlers
| vārds_orģ           = ''Jacob Kettler''
| attēls              = Kurzemes hercogs Jēkabs no Stokholmas Nacionālā muzeja.tif
| att_izm             = 
| apraksts            = Portrets no Stokholmas Nacionālā muzeja
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]]
| term_sākums         = {{dat|1642|8|16|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|1682|1|1|N|bez}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Frīdrihs Ketlers]]
| pēctecis            = [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1610|10|28}}
| dzim_vieta          = [[Kuldīga]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1682|1|1|1610|10|28}}
| mir_vieta           = [[Jelgava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}})
| apglabāts           = [[Jelgavas pils kapenes]], [[Jelgava]]
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = [[Ketleru dinastija]]
| tēvs                = [[Vilhelms Ketlers]]
| māte                = [[Sofija Hoencolerna]]
| dzīvesb             = [[Brandenburgas Luīze Šarlote]]
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Jēkabs Ketlers''' ({{val|de|Jakob Kettler}}; dzimis {{dat|1610|10|28}} [[Kuldīga|Kuldīgā]] (Goldingenā), miris {{dat|1682|1|1}} [[Jelgava|Jelgavā]] (Mītavā))&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{LME|1|703}}&lt;/ref&gt; bija trešais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]. Valdīja 40 gadus — no 1642. līdz 1682. gadam. Tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu un savas dzimtas pārstāvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ņemot par paraugu [[Holande]]s ekonomiskos panākumus, hercogs Jēkabs izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu ([[manufaktūra]]s), kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes hercogistes kolonijām]] Āfrikā un Amerikā. Bez dzimtās [[lejasvācu valoda]]s labi pratis [[latviešu valoda|latviešu valodu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Jēkabs Ketlers | work= Bauskas Centrālā bibliotēka | url= http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieki-jubilari/items/165.html | accessdate= 2013. gada 22. jūnijā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131010123355/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieki-jubilari/items/165.html | archivedate= {{dat|2013|10|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī sešas citas [[svešvaloda]]s.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;''Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi''. Jumava, Rīga. ISBN 978-9984-38-523-5.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Jēkabs dzimis [[1610]]. gada [[28. oktobris|28. oktobrī]] [[Kuldīgas pils|Kuldīgas pilī]] Kurzemes hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] un [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] meitas [[Sofija Hoencolerna|Sofijas Hoencolernas]] ģimenē. Māte mira drīz pēc dzemdībām, viņa tēvs jaundzimušajam deva Jēkaba vārdu un lūdza [[Anglijas Karaliste|Anglijas karalim]] [[Džeimss I|Džeimsam (Jēkabam) I]] kļūt par mazā prinča krusttēvu un aizbildni. 1617. gada 4. aprīlī Kurzemes [[landtāgs]] atņēma hercogam Vilhelmam hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Jēkabs šajā laikā uzturējās [[Štetīne]]s un [[Berlīne]]s galmos, 1622. — 1624. gadā viņš mācījās [[Rostokas Universitāte|Rostokas]], pēc tam [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]].&lt;ref&gt;{{LPE|4|473}}&lt;/ref&gt;

1624. gada jūlijā viņa audžutēvs Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]] lika 13 gadus vecajam princim Jēkabam atgriezties Jelgavā. Pēc karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] nāves Polijas Seims 1632. gadā piekrita Vilhelma un viņa dēla Jēkaba hercoga tiesību atjaunošanai un jaunais karalis [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] tās [[Viļņa|Viļņā]] 1633. gadā apstiprināja.
Tādēļ [[Poļu—krievu karš (1632—1634)|Poļu—krievu kara (1632—1634)]] kaujās pie [[Smoļenska]]s pret [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] piedalījās arī Kurzemes hercoga pulks prinča Jēkaba vadībā.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.|14 310}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara beigām 1634. gadā princis Jēkabs apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē — tautsaimniecību un ģeogrāfiju.
1638. gadā viņa tēvocis hercogs Frīdrihs iecēla Jēkabu par līdzvaldnieku. 1642. gada 16. augustā viņš tika apstiprināts par pilntiesīgu hercogu un ķērās pie radikālām saimnieciskām reformām. Balstīdamies uz [[Merkantilisms|merkantilisma]] teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Hercogistes rūpniecībā bija nodarbināti ap 400 ārzemju un ap 600 latviešu meistaru un zeļļu, kā arī ap 4000 klaušu strādnieku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643), Portugāli (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Spāniju (1656) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1645. gadā viņš apprecējās ar [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas]] kūrfirsta Georga Vilhelma meitu [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|princesi Luīzi Šarloti]]. Savu ārpolitiku hercogs veidoja kopīgu ar radiniekiem — sievastēvu Brandenburgā, arī Polijas vasali, un [[Radvili|Radziviliem]] [[Lietuva|Lietuvā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Attēls:Kurzemes_dalderis_1644.jpg|200px|left|thumb|Hercoga Jēkaba attēls uz 1644. gadā Jelgavā kaltā sudraba [[dālderis|dāldera]].]]
1646. gadā viņš panāca, ka Polijas-Lietuvas valdnieks [[Vladislavs IV]] nodeva Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās, kas deva lielus ienākumus no Lietuvas un Baltkrievijas preču eksporta caur Kurzemes ostām. [[1647]]. gadā karalis Vladislavs IV apstiprināja Daugavas ostai [[Jaunjelgava]]i pilsētas privilēģijas un ģerboni.

1651. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosmes [[Lībeka|Lībekā]] notika miera sarunas starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas diplomātiem, kas beidzās bez panākumiem.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.|14 311}}&lt;/ref&gt;
1651. gadā tika uzcelts [[Džeimsa sala|Jēkabforts]] [[Āfrika|Āfrikā]], [[Gambija (upe)|Gambijas upes]] grīvā. 1654. gadā tika sākta [[Tobago]] kolonizēšana [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], nosaucot koloniju par &quot;[[Jaunkurzeme|Jaunkurzemi]]&quot;. 1654. gada 30. jūlijā hercogs Jēkabs pievienojās Vestminsteres līgumam, kas izbeidza [[Anglija]]s-[[Nīderlande]]s karu (1652—1654).&lt;ref&gt;[http://www.ieg-mainz.de/likecms/likecms.php?site=site.htm&amp;dir=&amp;nav=85&amp;siteid=133&amp;treaty=1104&amp;page=7&amp;lastsiteid=76&amp;sq=%26is_fts%3D%26filter_select%3D%26filter_wt%3D%26filter_id%3D%26filter_l%3D%26filter_p%3D%26searchlang%3Dde%26searchstring%3D%26date%3D%26year_from%3D%26year_till%3D%26location%3D%26partner1%5B%5D%3D212 Vestminsteres miera līgumam pievienojušos saraksts latīniski]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
1654. gada 26. augustā hercogs Jēkabs nosūtīja Romas pāvestam [[Inocents X|Inocentam X]] piedāvājumu veikt kopīgu [[Dienvidu puslode]]s zemju (''Terra Australis'') izpēti un kolonizēšanu, solot pāvestam jaunajās kolonijās visu garīgo varu un pusi no koloniālās darbības ienākumiem.&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2014/decembris/indulis_kenins_kurzemes_hercogiste_historia.lv.pdf Ķēniņš, I. Kurzemes-Zemgales hercogiste (2014)] atsauce uz grāmatu J. Juškevičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga: 1932. — 213. lpp&lt;/ref&gt;

[[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] sākumā 1656. gadā hercogs Jēkabs parakstīja pret zviedriem vērstu sadarbības līgumu ar [[Krievijas cariste]]s pārstāvi [[Afanasijs Ordins-Naščokins|Afanasiju Ordinu-Naščokinu]], vēlāko Kokneses vaivadu. Viņš ar Kurzemes amatnieku palīdzību Kokneses ostā uzbūvēja pirmo krievu flotili [[Baltijas jūra]]s baseinā, izveidoja eksporta preču centrālo noliktavu, uzpirka Kurzemes manufaktūru ražojumus un vara stieņus un ierīkoja Krievijas monētu kaltuvi.
No 1658. līdz 1660. gadam Jēkabs ar ģimeni atradās [[Zviedrija|zviedru]] gūstā Rīgā un [[Ivangoroda|Ivangorodā]]. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām flote tika atjaunota un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no [[Nīderlande]]s. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija veiksmīga, bet karš ar zviedriem pilnībā sagrāva viņa valsts saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni, pārorientējoties uz Dānijas karalim pakļautās [[Norvēģija]]s un [[Islande]]s tirgiem. Viņš iegādājās divus dzelzsāmurus un trīs metāla kausējamās krāsnis Norvēģijas kalnos un uz 12 gadiem ieguva tiesības ar trīs saviem kuģiem izvest no Islandes zivis, gaļu, ādas, zvērādas, vilnu, putnu spalvas un ievest dažādus Kurzemes ražojumus, galvenokārt labību un linsēklas.

1678.—1679. gada ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva sliktāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (Luhtu). Tikai 1681. gada rudenī hercoga galma ārsts Harders pareizi noteica slimības cēloni — Jēkaba darba istaba bija mitra, un vilnas [[tapetes]] gar sienām bija sākušas pelēt un trūdēt, to putekļiem piepildot gaisu un iekļūstot Jēkaba plaušās. Ārsts lika pārvietot slimnieku uz saulainu un sausu istabu, bet bija jau par vēlu. 1682. gada Jaungada naktī hercogs nomira.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Ketlers_J%C4%93kabs,_Kurzemes_hercogs|title=Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-23}}&lt;/ref&gt;

== Pēcnācēji ==
Jēkabs bija precējies ar [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzu Šarloti no Brandenburgas]] (1617—1676), [[Brandenburga]]s [[kūrfirsts|kūrfirsta]] [[Georgs Vilhelms|Georga Vilhelma]] meitu. Viņiem bija deviņi bērni: 5 dēli un 4 meitas.
* [[Luīza Elizabete, Kurzemes princese|Luīza Elizabete]] (1646—1690), apprecējās ar Hesenes-Homburgas landgrāfu Frīdrihu II
* Kristīne Sofija, mirusi bērnībā
* Vladislavs Ludvigs Frīdrihs, miris bērnībā
* [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] (1650—1698), Kurzemes un Zemgales hercogs (1682—1698)
* Šarlote Sofija (1651—1728), Herfordas klostera abate
* [[Kurzemes Marija Amālija|Marija Amālija]] (1653—1711), apprecējās ar [[Hesene]]s-[[Kasele]]s landgrāfu Kārli I
* [[Kārlis Jēkabs Ketlers|Kārlis Jēkabs]] (1654—1676), piedalījās Francijas-Holandes karā, apglabāts Jelgavas pils hercogu kapenēs
* [[Ferdinands Ketlers|Ferdinands]] (1655—1737), Kurzemes un Zemgales hercogs reģents (1711—1737)
* [[Aleksandrs Ketlers|Aleksandrs]] (1659—1686), Prūsijas armijas Kurzemes pulka pulkvedis, miris pēc ievainojuma kaujā pret turkiem pie [[Budapešta]]s

== Portretu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Jacob Kettler, Herzog von Kurland, by an unknown artist, 1642 - Bode-Museum - DSC02807.JPG|1642. gada ģīmetne
Jakob Kettler woodprint 1670.jpg|pēc 1642. gada ģīmetne (autors ''Mauritius Lang'': no grāmatas ''Gualdo Priorato. Historia di Leopoldo Cesare. Vienna, 1670-1674'')
Hercog Jacob Kettler. Woodprint 1648.jpg|1648. gada ģīmetne (''Mathias Czwiczek'', 1601–1654)
Jaqkob Kettler k.jpg|Nezināma gada portrets
Jakob, 1610-82, hertig av Kurland - Nationalmuseum - 14853.tif|Nezināma gada portrets no Stokholmas Nacionālā muzeja
Jakob Kettler woodprint.jpg|Nezināma gada portrets
Bm05183am.jpg|Hercoga Jēkaba un viņa sievas Luīzes Šarlotes portreti (no [[Broce]]s kolekcijas) 
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Kurzemes hercogistes kolonijas]]
:* [[Jaunkurzeme]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{Ketleru dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Frīdrihs Ketlers]] 
| virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]]
| periods = {{dat|1642|8|16|N|bez}} — {{dat|1682|1|1|N|bez}}
| pēc = [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] }}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ketlers, Jekabs}}
[[Kategorija:1610. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1682. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ketleru dinastija]]
[[Kategorija:Kurzemes hercogi]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>rg632lu47ecstec45t317mv1sg0e9w9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tehnoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13401</id>
    <revision>
      <id>4541099</id>
      <parentid>4498115</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:45:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57410-03</username>
        <id>152530</id>
      </contributor>
      <origin>4541099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4026" sha1="nxoibbgruccany597pz94nva2i9dfxo" xml:space="preserve">[[Attēls:Wheel Iran.jpg|thumb|150px|Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē.]]
'''Tehnoloģija''' ir materiālo objektu ([[Darbarīks|darbarīku]], [[Iekārta|iekārtu]], [[Mašīna|mašīnu]] u. c.) un to izmantošanas metožu kopums, kas cilvēkam ļauj praktiski pārveidot vidi un efektīvi sasniegt noteiktus mērķus — saimnieciskus, sadzīves, militārus, zinātniskus vai citus. Tā aptver gan vienkāršus rīkus, gan sarežģītas sistēmas, piemēram, [[informācijas tehnoloģijas]], kas sevī ietver [[Dators|datorus]], [[telesakari|telekomunikācijas ierīces]] un datu pārraides infrastruktūru.

Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt ka karlim bergam vonij stojaks zostka vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka [[ritenis]], [[svira]], [[āmurs]] kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt. 

== Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs ==
[[Attēls:WorldWideWebAroundWikipedia.png|thumb|250px|[[Vikipēdija]] [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmeklī]]]]
Tehnoloģija, kuru lieto kāda [[civilizācija]] vai [[valsts]], ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, [[cilvēce]] agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus [[akmens]] darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā [[akmens laikmets]]. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas [[rotaslieta]]s un zīmējumi uz alu sienām.

[[Bronzas laikmets]] un vēl jo vairāk [[dzelzs laikmets]] raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu [[Arkls|arkla]] līdz ar tā aprīkojuma izgudrošana un pilnveidošana, kā arī [[mājas zirgs|zirga]] kā vilcējspēka izmantošana būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.–13. gadsimtā, palielināja [[darba ražīgums|darba ražīgumu]] lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno [[Viduslaiki|viduslaiku]] beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos.

== Tehnoloģiju ietekme uz saimniecības nozarēm ==
Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar [[Darbarīks|darbarīkiem]], ar [[ražošana|ražošanu]]. Piemēram, [[neolītiskā revolūcija]] tika saistīta lielā mērā ar bronzas [[metalurģija]]s attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tās [[Kults|kulta]] priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka lietot arī darbarīku izgatavošanai.

Tehnoloģiskajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]] bija sava revolucionārā loma ne tikai ražošanā. Piemēram, [[Ritenis|riteņa]] izgudrošana [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] un [[bura]]s izmantošana [[Kuģis|kuģiem]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan [[Transports|transportā]], kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnoloģija| ]]</text>
      <sha1>nxoibbgruccany597pz94nva2i9dfxo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541101</id>
      <parentid>4541099</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57410-03|~2026-57410-03]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>4498115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3988" sha1="s0sclrx2ifh11a9iakxa0x8pbte0bmp" xml:space="preserve">[[Attēls:Wheel Iran.jpg|thumb|150px|Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē.]]
'''Tehnoloģija''' ir materiālo objektu ([[Darbarīks|darbarīku]], [[Iekārta|iekārtu]], [[Mašīna|mašīnu]] u. c.) un to izmantošanas metožu kopums, kas cilvēkam ļauj praktiski pārveidot vidi un efektīvi sasniegt noteiktus mērķus — saimnieciskus, sadzīves, militārus, zinātniskus vai citus. Tā aptver gan vienkāršus rīkus, gan sarežģītas sistēmas, piemēram, [[informācijas tehnoloģijas]], kas sevī ietver [[Dators|datorus]], [[telesakari|telekomunikācijas ierīces]] un datu pārraides infrastruktūru.

Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka [[ritenis]], [[svira]], [[āmurs]] kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt. 

== Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs ==
[[Attēls:WorldWideWebAroundWikipedia.png|thumb|250px|[[Vikipēdija]] [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmeklī]]]]
Tehnoloģija, kuru lieto kāda [[civilizācija]] vai [[valsts]], ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, [[cilvēce]] agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus [[akmens]] darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā [[akmens laikmets]]. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas [[rotaslieta]]s un zīmējumi uz alu sienām.

[[Bronzas laikmets]] un vēl jo vairāk [[dzelzs laikmets]] raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu [[Arkls|arkla]] līdz ar tā aprīkojuma izgudrošana un pilnveidošana, kā arī [[mājas zirgs|zirga]] kā vilcējspēka izmantošana būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.–13. gadsimtā, palielināja [[darba ražīgums|darba ražīgumu]] lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno [[Viduslaiki|viduslaiku]] beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos.

== Tehnoloģiju ietekme uz saimniecības nozarēm ==
Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar [[Darbarīks|darbarīkiem]], ar [[ražošana|ražošanu]]. Piemēram, [[neolītiskā revolūcija]] tika saistīta lielā mērā ar bronzas [[metalurģija]]s attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tās [[Kults|kulta]] priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka lietot arī darbarīku izgatavošanai.

Tehnoloģiskajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]] bija sava revolucionārā loma ne tikai ražošanā. Piemēram, [[Ritenis|riteņa]] izgudrošana [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] un [[bura]]s izmantošana [[Kuģis|kuģiem]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan [[Transports|transportā]], kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnoloģija| ]]</text>
      <sha1>s0sclrx2ifh11a9iakxa0x8pbte0bmp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541111</id>
      <parentid>4541101</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:36:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilslevits1123</username>
        <id>152534</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4541111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4224" sha1="07nuz19yp7pnmfpl820144y6exo3r4p" xml:space="preserve">[[Attēls:Wheel Iran.jpg|thumb|150px|Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē.]]
'''griezt matus ka karlim bergam kurs grieza matus''' ir materiālo objektu ([[Darbarīks|griezt matus ka karlim bergam kurs grieza matus]], [[Iekārta|iekārtu]], [[Mašīna|mašīnu]] u. c.) un to izmantošanas metožu kopums, kas cilvēkam ļauj praktiski griezt matus ka karlim bergam kurs grieza matus pārveidot vidi un efektīvi sasniegt noteiktus griezt matus ka karlim bergam kurs grieza matus — saimnieciskus, sadzīves, militārus, griezt matus ka karlim bergam kurs grieza matus vai griezt matus ka karlim bergam kurs grieza matus. Tā aptver gan vienkāršus rīkus, gan sarežģītas sistēmas, piemēram, [[informācijas tehnoloģijas]], kas sevī ietver [[Dators|datorus]], [[telesakari|telekomunikācijas ierīces]] un datu pārraides infrastruktūru.

Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka [[ritenis]], [[svira]], [[āmurs]] kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt. 

== Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs ==
[[Attēls:WorldWideWebAroundWikipedia.png|thumb|250px|[[Vikipēdija]] [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmeklī]]]]
Tehnoloģija, kuru lieto kāda [[civilizācija]] vai [[valsts]], ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, [[cilvēce]] agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus [[akmens]] darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā [[akmens laikmets]]. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas [[rotaslieta]]s un zīmējumi uz alu sienām.

[[Bronzas laikmets]] un vēl jo vairāk [[dzelzs laikmets]] raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu [[Arkls|arkla]] līdz ar tā aprīkojuma izgudrošana un pilnveidošana, kā arī [[mājas zirgs|zirga]] kā vilcējspēka izmantošana būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.–13. gadsimtā, palielināja [[darba ražīgums|darba ražīgumu]] lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno [[Viduslaiki|viduslaiku]] beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos.

== Tehnoloģiju ietekme uz saimniecības nozarēm ==
Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar [[Darbarīks|darbarīkiem]], ar [[ražošana|ražošanu]]. Piemēram, [[neolītiskā revolūcija]] tika saistīta lielā mērā ar bronzas [[metalurģija]]s attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tās [[Kults|kulta]] priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka lietot arī darbarīku izgatavošanai.

Tehnoloģiskajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]] bija sava revolucionārā loma ne tikai ražošanā. Piemēram, [[Ritenis|riteņa]] izgudrošana [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] un [[bura]]s izmantošana [[Kuģis|kuģiem]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan [[Transports|transportā]], kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnoloģija| ]]</text>
      <sha1>07nuz19yp7pnmfpl820144y6exo3r4p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541126</id>
      <parentid>4541111</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:00:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Egilslevits1123|Egilslevits1123]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4498115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3988" sha1="s0sclrx2ifh11a9iakxa0x8pbte0bmp" xml:space="preserve">[[Attēls:Wheel Iran.jpg|thumb|150px|Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē.]]
'''Tehnoloģija''' ir materiālo objektu ([[Darbarīks|darbarīku]], [[Iekārta|iekārtu]], [[Mašīna|mašīnu]] u. c.) un to izmantošanas metožu kopums, kas cilvēkam ļauj praktiski pārveidot vidi un efektīvi sasniegt noteiktus mērķus — saimnieciskus, sadzīves, militārus, zinātniskus vai citus. Tā aptver gan vienkāršus rīkus, gan sarežģītas sistēmas, piemēram, [[informācijas tehnoloģijas]], kas sevī ietver [[Dators|datorus]], [[telesakari|telekomunikācijas ierīces]] un datu pārraides infrastruktūru.

Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka [[ritenis]], [[svira]], [[āmurs]] kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt. 

== Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs ==
[[Attēls:WorldWideWebAroundWikipedia.png|thumb|250px|[[Vikipēdija]] [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmeklī]]]]
Tehnoloģija, kuru lieto kāda [[civilizācija]] vai [[valsts]], ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, [[cilvēce]] agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus [[akmens]] darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā [[akmens laikmets]]. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas [[rotaslieta]]s un zīmējumi uz alu sienām.

[[Bronzas laikmets]] un vēl jo vairāk [[dzelzs laikmets]] raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu [[Arkls|arkla]] līdz ar tā aprīkojuma izgudrošana un pilnveidošana, kā arī [[mājas zirgs|zirga]] kā vilcējspēka izmantošana būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.–13. gadsimtā, palielināja [[darba ražīgums|darba ražīgumu]] lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno [[Viduslaiki|viduslaiku]] beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos.

== Tehnoloģiju ietekme uz saimniecības nozarēm ==
Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar [[Darbarīks|darbarīkiem]], ar [[ražošana|ražošanu]]. Piemēram, [[neolītiskā revolūcija]] tika saistīta lielā mērā ar bronzas [[metalurģija]]s attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tās [[Kults|kulta]] priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka lietot arī darbarīku izgatavošanai.

Tehnoloģiskajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]] bija sava revolucionārā loma ne tikai ražošanā. Piemēram, [[Ritenis|riteņa]] izgudrošana [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] un [[bura]]s izmantošana [[Kuģis|kuģiem]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan [[Transports|transportā]], kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnoloģija| ]]</text>
      <sha1>s0sclrx2ifh11a9iakxa0x8pbte0bmp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grieķu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13533</id>
    <revision>
      <id>4541519</id>
      <parentid>4378297</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:40:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57760-96</username>
        <id>152573</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlabota precizitāte</comment>
      <origin>4541519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1143" sha1="guc5098xmg0n8n02madkbjliagzp8i5" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Grieķu valoda
|nativename=''{{lang|el|ελληνικά}}''
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam2=[[Helēniešu valodas|Helēniešu]]
|script=[[Grieķu alfabēts]]
|states=[[Grieķija]], [[Kipra]], [[Albānija]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Turcija]], [[Bulgārija]], [[Rumānija]], [[Itālija]], [[Spānija]], [[Armēnija]], [[Gruzija]], [[Ēģipte]], [[Jordānija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Ukraina]], [[Krievija]], [[Dienvidāfrika]], [[Kazahstāna]], [[Francija]]
|region=
|speakers= no 17 līdz 25 miljoniem
|rank=52
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|nation={{GRC}}&lt;br /&gt;{{CYP}}&lt;br /&gt;{{EU}}
----
Minoritātes valoda:&lt;br /&gt;
{{ALB}}&lt;br /&gt;{{ITA}}&lt;br /&gt;{{TUR}}
|iso1=el
|iso2b=gre
|iso2t=ell
|iso3=ell
|sil=
|image=[[Attēls:Idioma_Griego.PNG|280px]]|caption=Reģioni, kuros grieķu valoda ir [[oficiālā valoda]]}}

{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grieķu valoda| ]]
[[Kategorija:Grieķijas valodas]]
[[Kategorija:Kipras valodas]]
[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]]
[[Kategorija:Eiropas valodas]]
[[Kategorija:Āzijas valodas]]</text>
      <sha1>guc5098xmg0n8n02madkbjliagzp8i5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541521</id>
      <parentid>4541519</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:40:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>NDG</username>
        <id>132532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-57760-96|~2026-57760-96]] ([[User talk:~2026-57760-96|talk]]) to last version by Bai-Bot: unexplained content removal</comment>
      <origin>4378297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4780" sha1="h1zivd2tw2u18g8qym5bfrs9aowrb7g" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Grieķu valoda
|nativename=''{{lang|el|ελληνικά}}''
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam2=[[Helēniešu valodas|Helēniešu]]
|script=[[Grieķu alfabēts]]
|states=[[Grieķija]], [[Kipra]], [[Albānija]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Turcija]], [[Bulgārija]], [[Rumānija]], [[Itālija]], [[Spānija]], [[Armēnija]], [[Gruzija]], [[Ēģipte]], [[Jordānija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Ukraina]], [[Krievija]], [[Dienvidāfrika]], [[Kazahstāna]], [[Francija]]
|region=
|speakers= no 17 līdz 25 miljoniem
|rank=52
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|nation={{GRC}}&lt;br /&gt;{{CYP}}&lt;br /&gt;{{EU}}
----
Minoritātes valoda:&lt;br /&gt;
{{ALB}}&lt;br /&gt;{{ITA}}&lt;br /&gt;{{TUR}}
|iso1=el
|iso2b=gre
|iso2t=ell
|iso3=ell
|sil=
|image=[[Attēls:Idioma_Griego.PNG|280px]]|caption=Reģioni, kuros grieķu valoda ir [[oficiālā valoda]]}}

'''Grieķu valoda''' ir [[indoeiropiešu valodu saime]]s valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē. Grieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gadsimta p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]]. Mūsdienās tajā runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā un plašajā grieķu [[diaspora|diasporā]], kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc tajā dzīvojošo grieķu skaita [[Melburna]] Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki]]em.

Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts “demotikas” grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar “katareusas” variantu ir daudz vienkāršāks un daudz tuvāks [[sarunvaloda]]i.

== Valodas attīstības posmi ==

Daudzajos pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēsture tiek iedalīta vairākos periodos.
[[Attēls:FaulmannBuchDerSchriftPage171.png|thumb|right|200px|Viduslaiku grieķu rakstība]]
* [[Mikēnas|Mikēnu]] grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras rakstībai no 1. gadsimta p.m.ē. izmantota (lineārā B) rakstība.
* [[Klasiskā grieķu valoda]], ko sauc arī par sengrieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]]. Eiropā tā atkal kļuva populārāka pēc [[Konstantinopole]]s krišanas, kad daudzi grieķi emigrēja uz Itāliju.
* Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par [[koinē]] grieķu valodu. Saplūstot dažādajiem grieķu dialektiem, radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] kareivji runāja koinē, un pēc viņa karagājieniem koinē tika lietota no [[Ēģipte]]s līdz [[Indija]]i. Vēlāk, kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla grieķu un [[Latīņu valoda|latīņu]] valodas divvalodība. Arī [[Jaunā Derība]] sarakstīta koinē.
* [[Viduslaiki|Viduslaiku]] grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā. 
* [[Jaungrieķu valoda]]: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koinē, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu.

== Skatīt arī ==
{{InterWiki|code=el}}
* [[Sengrieķu valoda]]
* [[Jaungrieķu valoda]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081003121402/http://helnet.ilva.lv/valoda.html Helnet: Grieķijas informācijas vortāls]
* {{grāmatas atsauce | author= Ilze Rūmniece | title= Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda. Ieteikumi | url= https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/42/pdf/grieku_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_jaungrieku_valoda.pdf | publisher= Latviešu valodas aģentūra | location= Rīga | year= 2015 | isbn= 978-9984-829-27-2}}
* [http://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/biblioteka/resursi/rektori/felsbergs/publicetie-darbi/grieku-ipasvardu-pareizrakstiba-latviesu-valoda.pdf E.Felsbergs, Grieķi īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā. 1922]

{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grieķu valoda| ]]
[[Kategorija:Grieķijas valodas]]
[[Kategorija:Kipras valodas]]
[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]]
[[Kategorija:Eiropas valodas]]
[[Kategorija:Āzijas valodas]]</text>
      <sha1>h1zivd2tw2u18g8qym5bfrs9aowrb7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541532</id>
      <parentid>4541521</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57760-96</username>
        <id>152573</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlabota precizitāte, vārdu krājumā</comment>
      <origin>4541532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3888" sha1="2vpwz53itqxsq2csxe9zup2mlaowtx0" xml:space="preserve">'''Grieķu valoda''' ir [[indoeiropiešu valodu saime]]s valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē. Grieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gadsimta p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]]. Mūsdienās tajā runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā un plašajā grieķu [[diaspora|diasporā]], kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc tajā dzīvojošo grieķu skaita [[Melburna]] Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki]]em.

Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts “demotikas” grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar “katareusas” variantu ir daudz vienkāršāks un daudz tuvāks [[sarunvaloda]]i.

== Valodas attīstības posmi ==

Daudzajos pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēsture tiek iedalīta vairākos periodos.
[[Attēls:FaulmannBuchDerSchriftPage171.png|thumb|right|200px|Viduslaiku grieķu rakstība]]
* [[Mikēnas|Mikēnu]] grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras rakstībai no 1. gadsimta p.m.ē. izmantota (lineārā B) rakstība.
* [[Klasiskā grieķu valoda]], ko sauc arī par sengrieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]]. Eiropā tā atkal kļuva populārāka pēc [[Konstantinopole]]s krišanas, kad daudzi grieķi emigrēja uz Itāliju.
* Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par [[koinē]] grieķu valodu. Saplūstot dažādajiem grieķu dialektiem, radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] kareivji runāja koinē, un pēc viņa karagājieniem koinē tika lietota no [[Ēģipte]]s līdz [[Indija]]i. Vēlāk, kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla grieķu un [[Latīņu valoda|latīņu]] valodas divvalodība. Arī [[Jaunā Derība]] sarakstīta koinē.
* [[Viduslaiki|Viduslaiku]] grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā. 
* [[Jaungrieķu valoda]]: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koinē, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu.

== Skatīt arī ==
{{InterWiki|code=el}}
* [[Sengrieķu valoda]]
* [[Jaungrieķu valoda]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081003121402/http://helnet.ilva.lv/valoda.html Helnet: Grieķijas informācijas vortāls]
* {{grāmatas atsauce | author= Ilze Rūmniece | title= Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda. Ieteikumi | url= https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/42/pdf/grieku_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_jaungrieku_valoda.pdf | publisher= Latviešu valodas aģentūra | location= Rīga | year= 2015 | isbn= 978-9984-829-27-2}}
* [http://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/biblioteka/resursi/rektori/felsbergs/publicetie-darbi/grieku-ipasvardu-pareizrakstiba-latviesu-valoda.pdf E.Felsbergs, Grieķi īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā. 1922]

{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grieķu valoda| ]]
[[Kategorija:Grieķijas valodas]]
[[Kategorija:Kipras valodas]]
[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]]
[[Kategorija:Eiropas valodas]]
[[Kategorija:Āzijas valodas]]</text>
      <sha1>2vpwz53itqxsq2csxe9zup2mlaowtx0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541536</id>
      <parentid>4541532</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:44:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57760-96|~2026-57760-96]], atjaunoju versiju, ko saglabāja NDG</comment>
      <origin>4378297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4780" sha1="h1zivd2tw2u18g8qym5bfrs9aowrb7g" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Grieķu valoda
|nativename=''{{lang|el|ελληνικά}}''
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam2=[[Helēniešu valodas|Helēniešu]]
|script=[[Grieķu alfabēts]]
|states=[[Grieķija]], [[Kipra]], [[Albānija]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Turcija]], [[Bulgārija]], [[Rumānija]], [[Itālija]], [[Spānija]], [[Armēnija]], [[Gruzija]], [[Ēģipte]], [[Jordānija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Ukraina]], [[Krievija]], [[Dienvidāfrika]], [[Kazahstāna]], [[Francija]]
|region=
|speakers= no 17 līdz 25 miljoniem
|rank=52
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|nation={{GRC}}&lt;br /&gt;{{CYP}}&lt;br /&gt;{{EU}}
----
Minoritātes valoda:&lt;br /&gt;
{{ALB}}&lt;br /&gt;{{ITA}}&lt;br /&gt;{{TUR}}
|iso1=el
|iso2b=gre
|iso2t=ell
|iso3=ell
|sil=
|image=[[Attēls:Idioma_Griego.PNG|280px]]|caption=Reģioni, kuros grieķu valoda ir [[oficiālā valoda]]}}

'''Grieķu valoda''' ir [[indoeiropiešu valodu saime]]s valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē. Grieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gadsimta p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]]. Mūsdienās tajā runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā un plašajā grieķu [[diaspora|diasporā]], kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc tajā dzīvojošo grieķu skaita [[Melburna]] Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki]]em.

Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts “demotikas” grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar “katareusas” variantu ir daudz vienkāršāks un daudz tuvāks [[sarunvaloda]]i.

== Valodas attīstības posmi ==

Daudzajos pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēsture tiek iedalīta vairākos periodos.
[[Attēls:FaulmannBuchDerSchriftPage171.png|thumb|right|200px|Viduslaiku grieķu rakstība]]
* [[Mikēnas|Mikēnu]] grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras rakstībai no 1. gadsimta p.m.ē. izmantota (lineārā B) rakstība.
* [[Klasiskā grieķu valoda]], ko sauc arī par sengrieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]]. Eiropā tā atkal kļuva populārāka pēc [[Konstantinopole]]s krišanas, kad daudzi grieķi emigrēja uz Itāliju.
* Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par [[koinē]] grieķu valodu. Saplūstot dažādajiem grieķu dialektiem, radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] kareivji runāja koinē, un pēc viņa karagājieniem koinē tika lietota no [[Ēģipte]]s līdz [[Indija]]i. Vēlāk, kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla grieķu un [[Latīņu valoda|latīņu]] valodas divvalodība. Arī [[Jaunā Derība]] sarakstīta koinē.
* [[Viduslaiki|Viduslaiku]] grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā. 
* [[Jaungrieķu valoda]]: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koinē, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu.

== Skatīt arī ==
{{InterWiki|code=el}}
* [[Sengrieķu valoda]]
* [[Jaungrieķu valoda]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081003121402/http://helnet.ilva.lv/valoda.html Helnet: Grieķijas informācijas vortāls]
* {{grāmatas atsauce | author= Ilze Rūmniece | title= Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda. Ieteikumi | url= https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/42/pdf/grieku_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda_jaungrieku_valoda.pdf | publisher= Latviešu valodas aģentūra | location= Rīga | year= 2015 | isbn= 978-9984-829-27-2}}
* [http://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/biblioteka/resursi/rektori/felsbergs/publicetie-darbi/grieku-ipasvardu-pareizrakstiba-latviesu-valoda.pdf E.Felsbergs, Grieķi īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā. 1922]

{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grieķu valoda| ]]
[[Kategorija:Grieķijas valodas]]
[[Kategorija:Kipras valodas]]
[[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]]
[[Kategorija:Eiropas valodas]]
[[Kategorija:Āzijas valodas]]</text>
      <sha1>h1zivd2tw2u18g8qym5bfrs9aowrb7g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liverpool FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14740</id>
    <revision>
      <id>4541223</id>
      <parentid>4525936</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:26:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46285" sha1="jlmi1z8j81ksthaxwazk4zyqj2pmt0b" xml:space="preserve">{{novec}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #DD0000
| nos = ''Liverpool''
| logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|180px]]
| pilns = ''Liverpool Football Club''
| iesauka = ''The Reds (sarkanie)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}}
| dib = 1892
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 15
| stad = [[Enfīldas stadions]]
| ietilp = 53394
| īpašn = [[New England Sports Ventures]]
| prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners
| tren = {{flaga|ESP}} [[Andoni Iraola]]
| kapteinis = {{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = 5. vieta
| pattern_la1 = _liverpool2627h
| pattern_b1 = _liverpool2627h
| pattern_ra1 = _liverpool2627h
| pattern_sh1 = _liverpool2627h
| pattern_so1 = _liverpool2627hl
| leftarm1 = 8F1E32
| body1 = 8F1E32 
| rightarm1 = 8F1E32
| shorts1 = 8F1E32 
| socks1 = 8F1E32
| pattern_la2 = _liverpool2627a
| pattern_b2 = _liverpool2627a
| pattern_ra2 = _liverpool2627a
| pattern_sh2 = _liverpool2627a
| pattern_so2 = _liverpool2627al
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = DD0000
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _liverpool2627t
| pattern_b3 = _liverpool2627t
| pattern_ra3 = _liverpool2627t
| pattern_sh3 = _liverpool2627t
| pattern_so3 = _liverpool2627tl
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. &quot;Liverpool&quot; spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. &quot;Liverpool&quot; 20 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes &quot;Liverpool&quot; ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]].

Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]].

== Vēsture ==
{{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura &quot;Everton&quot; pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. &quot;Everton&quot; komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kennedy Collins&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&amp;aid=468755#fn1|access-date={{dat|2010|06|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828180408/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&amp;aid=468755#fn1}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija &quot;Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd.&quot; jeb saīsinājumā &quot;Everton Athletic&quot;, taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz &quot;Liverpool&quot;, jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par &quot;Everton&quot;.{{sfn|Graham|1985|p=14}}

[[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], &quot;Liverpool&quot; mājvieta.]]
Savā pirmajā sezonā &quot;Liverpool&quot; triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. &quot;Liverpool&quot; [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|&quot;Burnley&quot;]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]].

[[1953]]./[[1954]]. gada sezonā &quot;Liverpool&quot; zaudēja vietu pirmajā divīzijā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza &quot;Worcester City FC&quot;, kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bills Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk &quot;Liverpool&quot; triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. &quot;Liverpool&quot; atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus.

[[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} &quot;Liverpool&quot; kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies.

[[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bills Šenklijs|Billu Šenkliju]]]]
Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un &quot;Liverpool&quot; zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti &quot;Liverpool&quot; - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar &quot;Nottingham Forest&quot; laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss.

[[1998]]. gada novembrī &quot;Liverpool&quot; notika kārtējā galvenā trenera maiņa,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, &quot;Liverpool&quot; finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz &quot;Arsenal&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta &quot;[[AC Milan]]&quot; vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tajā pat sezonā &quot;Liverpool&quot; atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina &quot;AC Milan&quot; pārākumu ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu.

== Kluba krāsas ==
Tradicionāli &quot;Liverpool&quot; spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos &quot;Liverpool&quot; izmantoja &quot;Everton&quot; krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret &quot;Anderlecht&quot;. Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja:
{{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: &quot;Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html | title=Shankly: the hero who let me down | work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]] | accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | location=London | date=9 October 2005 | archive-date={{dat|2020|06|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20200608030521/http://www.thetimes.co.uk/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;}}

Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā &quot;Liverpool&quot; iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]].

&quot;Liverpool&quot; kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kad 1979. gadā vienojās ar &quot;Hitachi&quot;. Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava &quot;[[Carlsberg]]&quot;, kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gan &quot;Carlsberg&quot;, gan &quot;Liverpool&quot; izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems &quot;Standard Chartered&quot; banka.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305142130/http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Stadions ==
[[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]]
Kopš dibināšanas brīža &quot;Liverpool&quot; ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]] komanda.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Where should Everton move? That's easy&amp;nbsp;— to Anfield |work=[[The Guardian]] |url=http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson |archive-date={{dat|2007|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070108020556/http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; &quot;Everton&quot; pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo &quot;Liverpool&quot; maču ieradās vien 100 skatītāju.&lt;ref name=&quot;LFChistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|&quot;Liverpool&quot; mačā pret Izraēlas komandu [[Haifas &quot;Maccabi&quot;]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]]
Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - &quot;Spion Kop&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (12 390 skatītāju ietilpība), &quot;Anfield Road&quot; (9047), &quot;Main Stand&quot; (12 227) un &quot;Centenary Stand&quot; (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, &quot;Liverpool&quot; klubam uz 999 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium  |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus.

[[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir &quot;Liverpool&quot; treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atbalstītāji ==
[[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]]
2008./2009. gada sezonā &quot;Liverpool&quot; spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry &amp; the Pacemakers]]. &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji &quot;You'll Never Walk Alone&quot; dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.&lt;ref&gt;Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam.

Par &quot;Liverpool&quot; galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti &quot;Everton&quot; futbolisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat vieni no galvenajiem &quot;Liverpool&quot; konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no &quot;United&quot; pārgāja uz &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

&quot;Liverpool&quot; atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] un &quot;Liverpool&quot; atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet &quot;Liverpool&quot; - uz sešiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 &quot;Liverpool&quot; faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.&lt;ref name=&quot;witnesses&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas &quot;Forest&quot;]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz &quot;Liverpool&quot; atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums &quot;The Sun&quot; publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;boycott&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām.

== Īpašnieki un finanses ==
&quot;Liverpool&quot; pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu &quot;Liverpool&quot; parādus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam &quot;Dubai International Capital&quot;, kas bija ieinteresēts &quot;Liverpool&quot; iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat interesi par kluba iegādi veica &quot;Share Liverpool FC&quot;, ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt &quot;Liverpool&quot; par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref name=&quot;broughtonchair&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.&lt;ref name=&quot;AFPsale&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Maijā tika publiskots &quot;Liverpool&quot; finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā.

[[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja &quot;Liverpool&quot; ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Izdevums &quot;Liverpool&quot; vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums &quot;[[Deloitte]]&quot; aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Statistika un rekordi ==
&quot;Liverpool&quot; savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica &quot;Higher Walton&quot; komandu.&lt;ref name=&quot;higherwalton&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš &quot;Liverpool&quot; sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Ians Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.&lt;ref name=&quot;Records&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk &quot;hat-trick&quot; jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.&lt;ref name=&quot;allhatricks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti.

&quot;Liverpool&quot; lielākā uzvara ir 11:0 pret &quot;Strømsgodset IF&quot; 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar &quot;[[Rotherham Town]]&quot; 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt &quot;[[Crystal Palace F.C.]]&quot; ar 9:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas &quot;City&quot;]].

== Komandas sastāvs ==
:''Atjaunināts {{dat|2026|09|07||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/mens|title=Liverpool FC - Team|website=liverpoolfc.com|access-date={{dat|2026|09|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Alisons Bekers]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=JPN|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Žeremī Žakē]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=HUN|pos=DF|name=[[Milošs Kerkezs]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=GER|pos=FW|name=[[Florians Vircs]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=SWE|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]}}
{{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Konors Bredlijs]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Džovanni Leoni]]}}
{{Fs player|no=18|nat=NED|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=21|nat=GRE|pos=DF|name=[[Kosts Cimiks]]}}
{{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=FW|name=[[Igo Ekitike]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ESP|pos=FW|name=[[Viktors Munjoss]]}}
{{Fs player|no=25|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=GK|name=[[Fredijs Vudmens]]}}
{{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]}}
{{Fs player|no=30|nat=NED|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]}}
{{Fs player|no=33|nat=URU|pos=DF|name=[[Ronalds Arauho]]|other=īrē no [[FC Barcelona|Barcelona]]}}
{{Fs player|no=38|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]}}
{{Fs player|no=42|nat=ENG|pos=MF|name=[[Trejs Nioni]]}}
{{Fs player|no=53|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Makonels]]}}
{{Fs player|no=56|nat=CZE|pos=GK|name=[[Vītezslavs Jarošs]]}}
{{Fs player|no=73|nat=ENG|pos=FW|name=[[Rio Ngumoa]]}}
{{Fs player|no=95|nat=ENG|pos=GK|name=[[Hārvijs Deiviss]]}}
{{Fs end}}

== Treneri ==
&quot;Liverpool&quot; savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar &quot;Liverpool&quot; strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Pašreizējais treneru sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds
! Valsts
|-
| Galvenais treneris
| [[Arne Slots]]
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]]
|-
| Trenera asistents
| [[Sipke Hulshofs]]
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]]
|-
| Trenera otrais asistents
| [[Džovanni van Bronkhorsts]]
| {{flaga|NED|name=Nīderlande}} Nīderlande
|-
| Vārtsargu treneris
| [[Šavi Valero]]
| {{flaga|BRA|name=Brazīlija}} [[Spānija]]
|-
| Fitnesa treneris
| Konels Martegs
| {{flaga|Ziemeļīrija|name=Velsa}} [[Ziemeļīrija]]
|-
| 1. komandas attīstības treneris
| Pepeins Leinderss
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande
|-
| Fizioterapijas vadītājs
| Kriss Morgans
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]]
|-
| U21 komandas treneris 
| Maikls Bīls
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija
|-
| U18 komandas treneris
| Alekss Ingltorps
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija
|}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (20): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22
** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/|title=“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 27. febr.|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt; 2023–23&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l&lt;/ref&gt;
** Finālisti (5): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16, 2024–25
* '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62275194|title=Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory|date=2022. gada 30. jūl.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19
** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01
** Finālisti (1): 2015–16
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1965–66
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019
** Finālisti (2): 1978, 1984
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (2): 1981, 1984
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2019
** Finālisti (1): 2005

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew  |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007  |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|url=https://archive.org/details/youllneverwalkal0000kell|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |url=https://archive.org/details/skysportsfootbal0000unse_q0c2 |publisher=Headline |pages=[https://archive.org/details/skysportsfootbal0000unse_q0c2/page/232 232]–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liverpool FC}}
[[Kategorija:Liverpool FC| ]]</text>
      <sha1>jlmi1z8j81ksthaxwazk4zyqj2pmt0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merovingu dinastija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14879</id>
    <revision>
      <id>4541211</id>
      <parentid>4237562</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:54:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3827" sha1="l0guc982ssalo2lgkofkl8va20a1jxv" xml:space="preserve">'''Merovingu dinastija''' bija franku [[Monarhs|ķēniņu]] dinastija, kas 5.-8. gadsimtā valdīja [[Francija]]s teritorijā. Nosaukums cēlies no tās dibinātāja, kādas nelielas, bet kareivīgas ģermāņu cilts vadoņa — Meroveha ''(Merovech)'' vārda. Taču [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu apvienošanās un jaunu zemju iekarošanas sākums saistāms galvenokārt ar divu slavenu franku ķēniņu vārdiem — [[Hilderiks]] (''Childeric'', miris 482. gadā) un [[Hlodvigs]] (''Clovis'', 466-511). [[franki|Franku]] teritoriju paplašināšanu tās iekarojot, uzsāka Hilderiks. Viņš franku karaļvalstij pievienoja Romas provinci — [[Belģija|Beļģiju]] (''Belgica II''). Savukārt Hlodvigs I to paplašināja pievienojot reģionu ap [[Parīze|Parīzi]], kā arī Alemaniju un Akvitāniju.

Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas — [[Burgundija]]s princeses Klotildes ietekmēts, 496. gadā pieņēma [[katoļticība|katoļticību]]. Tādēļ viņš savā [[politika|politikā]] baudīja arī [[Kristīgā baznīca|baznīca]]s atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku ķēniņiem, kurš par savas valsts galvaspilsētu 508. gadā izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja [[Eiropa]]s [[monarhija]]s pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.

Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu [[feodālisms|feodālās]] sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā, pamatā vēl turpināja pastāvēt [[Romas impērija]]s [[Nodoklis|nodokļu]] sistēma, it īpaši [[tirdzniecība]]s un [[muita]]s nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus.

Merovingi valdīja franku valstī līdz pat 8. gadsimtam. Tomēr jau pēc Hlodviga I nāves atklājās pirmās nopietnās feodālās sistēmas problēmas, kas bija saistītas ar mantojuma lietām. Mirstot, Hlodvigs I franku valsti sadalīja starp četriem saviem dēliem. Ar to aizsākās gandrīz divus gadsimtus ilgs, gandrīz nepārtrauktas asiņainas cīņas periods starp dažādiem Merovingu dzimtas atzariem par varu, kad valsti te apvienoja, te no jauna sadalīta. Šo cīņu rezultātā ne tikai pakāpeniski izplēnēja franku varenība un karaļnama bagātības, ap 600. gadu tika sagrautas arī vērtīgākās romiešu laika valsts organizācijas atribūtu pēdējās paliekas — nodokļu sistēma, starptautiskā tirdzniecība, tika izpostītas pilsētas un to galvenais labklājības pamats — specializētas [[manufaktūra]]s. Sabrukusi bija arī [[nauda]]s sistēma — monētu kalšana un to apgrozības kontrole. Šajā laikā Eiropā samazinājās arī iedzīvotāju skaits, saruka [[lauksaimniecība]].

Tikai veiksme, izdevīga ģeogrāfija un vēsturisko apstākļu sakritība šo nežēlīgo cīņu laikā frankus pasargāja no pakļaušanas citām tautām. Tā, [[goti]] un [[langobardi]] bija pārāk aizņemti cīņās ar savu ienaidnieku [[Austrumromas impērija|Bizantiju]]. Arī Britu salās daudzas sīkās valstis bija iegrimušas gandrīz nepārtrauktos savstarpējos karos un nekādā ziņā nevarēja radīt nopietnus draudus frankiem. Tikai 8. gadsimta vidū frankiem parādījās daudz nopietnāki pretinieki - normaņi ([[vikingi]]), [[Avāri (senie)|avāri]] un [[arābi]].

== Skatīt arī ==
* [[Francijas monarhi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Merovingu dinastija| ]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Franki]]</text>
      <sha1>l0guc982ssalo2lgkofkl8va20a1jxv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541212</id>
      <parentid>4541211</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:55:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3818" sha1="23qqko40nbn0fbo6qwetagpgfks6yf4" xml:space="preserve">'''Merovingu dinastija''' bija franku [[Monarhs|ķēniņu]] dinastija, kas 5.-8. gadsimtā valdīja [[Francija]]s teritorijā. Nosaukums cēlies no tās dibinātāja, kādas nelielas, bet kareivīgas ģermāņu cilts vadoņa — Meroveha ''(Merovech)'' vārda. Taču [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu apvienošanās un jaunu zemju iekarošanas sākums saistāms galvenokārt ar divu slavenu franku ķēniņu vārdiem — [[Hilderiks]] (''Childeric'', miris 482. gadā) un [[Hlodvigs]] (''Clovis'', 466-511). [[franki|Franku]] teritoriju paplašināšanu tās iekarojot, uzsāka Hilderiks. Viņš franku valstij pievienoja Romas provinci [[Belģija|Beļģiju]] (''Belgica II''). Savukārt Hlodvigs I to paplašināja, pievienojot reģionu ap [[Parīze|Parīzi]], kā arī Alemaniju un Akvitāniju.

Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas — [[Burgundija]]s princeses Klotildes ietekmēts, 496. gadā pieņēma [[katoļticība|katoļticību]]. Tādēļ viņš savā [[politika|politikā]] baudīja arī [[Kristīgā baznīca|baznīca]]s atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku ķēniņiem, kurš par savas valsts galvaspilsētu 508. gadā izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja [[Eiropa]]s [[monarhija]]s pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.

Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu [[feodālisms|feodālās]] sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā, pamatā vēl turpināja pastāvēt [[Romas impērija]]s [[Nodoklis|nodokļu]] sistēma, it īpaši [[tirdzniecība]]s un [[muita]]s nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus.

Merovingi valdīja franku valstī līdz pat 8. gadsimtam. Tomēr jau pēc Hlodviga I nāves atklājās pirmās nopietnās feodālās sistēmas problēmas, kas bija saistītas ar mantojuma lietām. Mirstot, Hlodvigs I franku valsti sadalīja starp četriem saviem dēliem. Ar to aizsākās gandrīz divus gadsimtus ilgs, gandrīz nepārtrauktas asiņainas cīņas periods starp dažādiem Merovingu dzimtas atzariem par varu, kad valsti te apvienoja, te no jauna sadalīta. Šo cīņu rezultātā ne tikai pakāpeniski izplēnēja franku varenība un karaļnama bagātības, ap 600. gadu tika sagrautas arī vērtīgākās romiešu laika valsts organizācijas atribūtu pēdējās paliekas — nodokļu sistēma, starptautiskā tirdzniecība, tika izpostītas pilsētas un to galvenais labklājības pamats — specializētas [[manufaktūra]]s. Sabrukusi bija arī [[nauda]]s sistēma — monētu kalšana un to apgrozības kontrole. Šajā laikā Eiropā samazinājās arī iedzīvotāju skaits, saruka [[lauksaimniecība]].

Tikai veiksme, izdevīga ģeogrāfija un vēsturisko apstākļu sakritība šo nežēlīgo cīņu laikā frankus pasargāja no pakļaušanas citām tautām. Tā, [[goti]] un [[langobardi]] bija pārāk aizņemti cīņās ar savu ienaidnieku [[Austrumromas impērija|Bizantiju]]. Arī Britu salās daudzas sīkās valstis bija iegrimušas gandrīz nepārtrauktos savstarpējos karos un nekādā ziņā nevarēja radīt nopietnus draudus frankiem. Tikai 8. gadsimta vidū frankiem parādījās daudz nopietnāki pretinieki - normaņi ([[vikingi]]), [[Avāri (senie)|avāri]] un [[arābi]].

== Skatīt arī ==
* [[Francijas monarhi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Merovingu dinastija| ]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Franki]]</text>
      <sha1>23qqko40nbn0fbo6qwetagpgfks6yf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4541343</id>
      <parentid>4540956</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:00:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4541343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="367700" sha1="43epshtv7hf9gt3sj6rema1u83rfv4u" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?

[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''&quot;[[Divi prokurori]]&quot;''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>43epshtv7hf9gt3sj6rema1u83rfv4u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541392</id>
      <parentid>4541343</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4541392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="367683" sha1="8pr0tahavfxxlcxf3ko83k0kai123ro" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?

[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?

[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''&quot;[[Divi prokurori]]&quot;''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>8pr0tahavfxxlcxf3ko83k0kai123ro</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541432</id>
      <parentid>4541392</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:35:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4541432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="368171" sha1="jnmgda2t8k662gymuwsirsf6cgq8gcm" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?

[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?

[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?

[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?

[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?

[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?

[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?

[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?

[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?

[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?

[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?

[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?

[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?

[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?

[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?

[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?

[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?

[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]?
* ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals?
* ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes?
* ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... 2021. gadā SIA &quot;MK Trade&quot;, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''&quot;[[RD Electronics]]&quot;''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro?
* ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem?
* ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos?
* ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē?
* ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''&quot;[[Divi prokurori]]&quot;''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]?
* ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] &lt;small&gt;(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]]
* ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam &quot;Zemā Zeme&quot;, ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dragūni]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])&lt;/small&gt; pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēlēja [[Stambulas &quot;Beşiktaş JK&quot; (basketbols)|Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apdzīvojušie lukaji bija pirmie &quot;[[indiāņi]]&quot;, kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>jnmgda2t8k662gymuwsirsf6cgq8gcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16170</id>
    <revision>
      <id>4541294</id>
      <parentid>4538532</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:37:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16362" sha1="c5cgkg3wb1994b73b25mxd18jfe0nu3" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Baltkrievijā|Kosava}}
{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Ukrainā|Kosiva}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Republika e Kosovës / Република Косово''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Kosovas Republika
|            valsts_nosaukums = Kosova
|               karoga_attēls = Flag of Kosovo.svg
|            karoga_nosaukums = Kosovas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kosovo.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kosovas Republikas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
&lt;!-- |                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =  --&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Republic of Kosovo.svg
|             kartes_paraksts = Kosova (tumši zaļa) Eiropā&lt;!-- {{kartes paraksts | reģions=[[Eiropa]]}}--&gt;
|               galvaspilsēta = [[Priština]]
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]
|             etniskās_grupas = 92,0% [[albāņi]]&lt;br /&gt;5,3% [[serbi]]&lt;br /&gt;2,7% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Prezidente]]
|                valsts_galva = [[Justina Široka-Pula]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Kosovas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Albins Kurti]]
|       valsts_galvas_tituls3 = Parlamenta priekšsēdētāja
|               valsts_galva3 = Albulena Hadžiu
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = no [[Serbija]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|2008|2|17}}
|       neatkarības_notikums2 = Atzīta&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|2008|2|18}}
|                 platība_km2 = 10 887
&lt;!-- |               platība_rangs = 124.
|              procenti_ūdens = 1,5 --&gt;
|          iedzīvotāju_skaits = 2 200 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2005. gads|2005]].
&lt;!-- |    iedzīvotāju_skaits_rangs = 143. --&gt;
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 220
&lt;!-- |  apdzīvotības_blīvums_rangs = 166.
|                     IKP_PPP = $29 214 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 95.
|          IKP_PPP_per_capita = $18 005
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 46.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.855
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 45.
|                        Gini = 37,7
|                   Gini_gads = 2003
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs =  --&gt;
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = ''nav zināms''
&lt;!-- |              tālsarunu_kods = ''nav zināms''
|                iso_kods_num = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa2 = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa3 = ''nav zināms'' --&gt;
|                    piezīme1 = Atzinušas daudzas valstis, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] vēl nav paudusi savu nostāju.
}}

'''Kosova''' ({{val|sq|Kosova}}, {{val|sr|Косово}}), oficiāli '''Kosovas Republika''' ({{val|sq|Republika e Kosovës}}, {{val|sr|Република Косово}}) ir valsts [[Eiropa]]s dienvidaustrumos, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no [[Serbija]]s ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 104 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra [[Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu, [[Eiropas Savienības Padome]] ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī Kovova iesniedza oficiālu lūgumu iestāties Eiropas Savienībā.

== Nosaukums ==
Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda ({{val|sr|kos}} — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju ({{val|el|μετοχή}} (''metoxi'') — 'baznīcas zeme').

== Juridiskais statuss ==
Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām [[Serbija|Serbijā]]. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija [[ANO protektorāts]], ko pārvaldīja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]] (UNMIK) un [[Pašpārvaldes pagaidu iestādes]] (''Provisional Institutions of Self-Government''), bet drošību nodrošināja [[NATO]] [[KFOR]] spēki. {{Dat|2008|2|17||bez}} Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.&lt;ref&gt;https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī notika [[Eiropas Padome]]s balsojums par Kosovas uzņemšanu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet Grieķija un Slovākija atturējās.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Kosovas vēsture}}

[[Senie laiki|Senajos laikos]] mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja [[trāķieši|trāķiešu]] un [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc [[Otrā Kosovas kauja|Otrās Kosovas kaujas]] 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva [[Osmaņu impērija]], sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma [[Serbijas Karaliste|Serbija]], bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma [[Austroungārija]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]], bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosovu ieņēma [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. [[Kosovas krīze]]s rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz [[Albānija|Albāniju]] un [[Ziemeļmaķedonija|Maķedoniju]].

{{Dat|2008|2|17}} Kosovas valdība [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja neatkarību]] no [[Serbija]]s, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. [[Krievija]]s valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. [[Eiropas Savienība]] 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību.

== Ekonomika ==
Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no [[IKP]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== 20. gadsimts ===
Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā &quot;Maķedonija. Tās tautas un to nākotne&quot; lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli&lt;ref&gt;Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Густав Вайганд, Етнография на Македония. (Bulgāru tulkojums)[http://www.kroraina.com/knigi/gw/gw_index.html]&lt;/ref&gt;:
* Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
* Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
* Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
* Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
* Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
* Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
* Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu.

1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.

1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju&lt;ref&gt;Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625232735/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; sadalījums pēc ticības bija tāds:
* musulmaņi: 329 502 (75,1%);
* pareizticīgie: 93 203 (21,2%);
* katoļi: 15 785 (3,6%).
1921. gadā pēc valodas:
* albāņu: 288 907 (65,8%);
* serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
* turku: 27 915 (6,4%).
1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.

Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.&lt;ref&gt;M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority.[http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129221853/http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html |date={{dat|2007|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Milena Spasovski, Sasa Kicošev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080210011924/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html |date={{dat|2008|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006.[http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081118142602/http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf |date={{dat|2008|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Iedzīvotāji
! Albāņi
! Albāņu %
! Serbi
! Serbu %
|-
| 1948.
| 727 820
| 498 242
| 68,5%
| 171 914
| 23,6%
|-
| 1953.
| 807 901
| 524 559
| 64,9%
| 189 869
| 23,5%
|-
| 1961.
| 963 531
| 646 604
| 67,1%
| 227 016
| 23,6%
|-
| 1971.
| 1 243 693
| 916 168
| 73,7%
| 228 264
| 18,4%
|-
| 1981.
| 1 584 558
| 1 226 736
| 77,4%
| 209 498
| 13,2%
|}

=== Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot;
|-
! gads!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2011
|-
| iedzīvotāju skaits|| 727820|| 808141|| 963988|| 1243693|| 1584440|| 1956196|| 1739825
|-
| [[albāņi]]|| 498242|| 524559|| 646631|| 916168|| 1226736|| 1596072|| 1616869
|-
| [[serbi]]|| 171911|| 189969|| 227016|| 228264|| 209497|| 194190|| 25532
|-
| [[musulmaņi]]|| 9679|| 6241|| 8026|| 26357|| 58562|| 66189|| 27533
|-
| [[čigāni]]|| 11230|| 11904|| 3202|| 14593|| 34126|| 45745|| 8824
|-
| [[melnkalnieši]]|| 28050|| 31343|| 37588|| 31555|| 27028|| 20365|| nez.
|-
| [[turki]]|| 1315|| 34583|| 25764|| 12244|| 12513|| 10445|| 18738
|-
| [[horvāti]]|| 5290|| 6201|| 7251|| 8264|| 8718|| 8062|| nez.
|-
| [[dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 5206|| 920|| 3073|| 3457|| nez.
|-
| [[maķedonieši]]|| 526|| 972|| 1143|| 1048|| 1056|| 978|| nez.
|-
| [[slovēņi]]|| 283|| 411|| 510|| 392|| 343|| 260|| nez.
|-
| [[bulgāri]]|| 77|| nez.|| 251|| 264|| 161|| 178|| nez.
|-
| [[ungāri]]|| 83|| 159|| 210|| 169|| 147|| 142|| nez.
|-
| [[krievi]]|| 362|| 273|| 239|| 174|| 112|| 103|| nez.
|-
| [[vācieši]]|| 197|| 74|| 55|| 18|| 92|| 91|| nez.
|-
| [[čehi]]|| 29|| nez.|| 32|| 37|| 43|| 65|| nez.
|-
| [[slovāki]]|| 2|| 21|| 21|| 26|| 37|| 26|| nez.
|-
| [[ukraiņi]]|| rutēņi|| rutēņi|| rutēņi|| 4|| 7|| 24|| nez.
|-
| [[rutēņi]]|| 31|| 8|| 12|| 47|| 5|| 21|| nez.
|-
| [[itāļi]]|| 39|| 18|| 18|| 25|| 23|| nez.|| nez.
|-
| [[rumāņi]]|| 18|| 16|| 13|| 20|| 17|| 15|| nez.
|-
| [[grieķi]]|| nez.|| nez.|| 34|| 15|| 25|| 38|| nez.
|-
| [[ebreji]]|| nez.|| 9|| 18|| 12|| 9|| 65|| nez.
|-
| [[poļi]]|| nez.|| nez.|| 15|| 16|| 27|| 85|| nez.
|-
| [[vlahi]]|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 3|| nez.
|-
| [[austrieši]]|| nez.|| nez.|| 5|| 8|| 22|| nez.|| nez.
|-
| vietējie|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 71|| nez.
|-
| [[gorani]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 10265
|-
| [[ēģiptieši]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 11524
|-
| [[aškali]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 15436
|-
| pārējie|| 456|| 1380|| 727|| 3048|| 2175|| 9506|| 3264
|}
1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja. Pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.–1999. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē albāņu bēgļu vairākums atgriezies.

2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.&lt;ref&gt;Kosovas statistikas pārvalde.[http://www.ks-gov.net/esk/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411113231/http://www.ks-gov.net/ESK/ |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pilsētas ===
[[Attēls:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|200px|[[Priština]]]]
Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
* [[Priština]] (562 686)
* [[Prizrena]] (165 227)
* [[Ferizaja]] (97 741)
* [[Ģakova]] (97 156)
* [[Peja]] (95 190)
* [[Ģiļani]] (91 595)
* [[Mitrovica]] (86 359)
* [[Podujeva]] (48 526)

== Skatīt arī ==
* [[Kosovas starptautiskā atzīšana]]
* [[Vojevodina]]
* [[Melnkalne]]
* [[Serbija]]

== Norādes ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304211856/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=688&amp;Itemid=7 Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku]
* [https://web.archive.org/web/20160304210700/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=294&amp;Itemid=7 Dženifera Lininga, Kosova]
* [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&amp;itemid=7&amp;option=com_content&amp;task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)]
* [https://web.archive.org/web/20120118185324/http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/Februaris/17-1/ Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)]

{{Eiropa}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosova| ]]
[[Kategorija:Neatzītās valstis]]</text>
      <sha1>c5cgkg3wb1994b73b25mxd18jfe0nu3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541295</id>
      <parentid>4541294</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:37:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16366" sha1="p8fawa0jmqiiunr65arljk8psp0cxt8" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Baltkrievijā|Kosava}}
{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Ukrainā|Kosiva}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Republika e Kosovës / Република Косово''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Kosovas Republika
|            valsts_nosaukums = Kosova
|               karoga_attēls = Flag of Kosovo.svg
|            karoga_nosaukums = Kosovas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kosovo.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kosovas Republikas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
&lt;!-- |                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =  --&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Republic of Kosovo.svg
|             kartes_paraksts = Kosova (tumši zaļa) Eiropā&lt;!-- {{kartes paraksts | reģions=[[Eiropa]]}}--&gt;
|               galvaspilsēta = [[Priština]]
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]
|             etniskās_grupas = 92,0% [[albāņi]]&lt;br /&gt;5,3% [[serbi]]&lt;br /&gt;2,7% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Prezidente]]
|                valsts_galva = [[Justina Široka-Pula]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Kosovas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Albins Kurti]]
|       valsts_galvas_tituls3 = Parlamenta priekšsēdētāja
|               valsts_galva3 = [[Albulena Hadžiu]]
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = no [[Serbija]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|2008|2|17}}
|       neatkarības_notikums2 = Atzīta&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|2008|2|18}}
|                 platība_km2 = 10 887
&lt;!-- |               platība_rangs = 124.
|              procenti_ūdens = 1,5 --&gt;
|          iedzīvotāju_skaits = 2 200 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2005. gads|2005]].
&lt;!-- |    iedzīvotāju_skaits_rangs = 143. --&gt;
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 220
&lt;!-- |  apdzīvotības_blīvums_rangs = 166.
|                     IKP_PPP = $29 214 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 95.
|          IKP_PPP_per_capita = $18 005
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 46.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.855
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 45.
|                        Gini = 37,7
|                   Gini_gads = 2003
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs =  --&gt;
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = ''nav zināms''
&lt;!-- |              tālsarunu_kods = ''nav zināms''
|                iso_kods_num = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa2 = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa3 = ''nav zināms'' --&gt;
|                    piezīme1 = Atzinušas daudzas valstis, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] vēl nav paudusi savu nostāju.
}}

'''Kosova''' ({{val|sq|Kosova}}, {{val|sr|Косово}}), oficiāli '''Kosovas Republika''' ({{val|sq|Republika e Kosovës}}, {{val|sr|Република Косово}}) ir valsts [[Eiropa]]s dienvidaustrumos, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no [[Serbija]]s ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 104 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra [[Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu, [[Eiropas Savienības Padome]] ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī Kovova iesniedza oficiālu lūgumu iestāties Eiropas Savienībā.

== Nosaukums ==
Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda ({{val|sr|kos}} — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju ({{val|el|μετοχή}} (''metoxi'') — 'baznīcas zeme').

== Juridiskais statuss ==
Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām [[Serbija|Serbijā]]. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija [[ANO protektorāts]], ko pārvaldīja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]] (UNMIK) un [[Pašpārvaldes pagaidu iestādes]] (''Provisional Institutions of Self-Government''), bet drošību nodrošināja [[NATO]] [[KFOR]] spēki. {{Dat|2008|2|17||bez}} Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.&lt;ref&gt;https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī notika [[Eiropas Padome]]s balsojums par Kosovas uzņemšanu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet Grieķija un Slovākija atturējās.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Kosovas vēsture}}

[[Senie laiki|Senajos laikos]] mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja [[trāķieši|trāķiešu]] un [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc [[Otrā Kosovas kauja|Otrās Kosovas kaujas]] 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva [[Osmaņu impērija]], sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma [[Serbijas Karaliste|Serbija]], bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma [[Austroungārija]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]], bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosovu ieņēma [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. [[Kosovas krīze]]s rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz [[Albānija|Albāniju]] un [[Ziemeļmaķedonija|Maķedoniju]].

{{Dat|2008|2|17}} Kosovas valdība [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja neatkarību]] no [[Serbija]]s, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. [[Krievija]]s valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. [[Eiropas Savienība]] 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību.

== Ekonomika ==
Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no [[IKP]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== 20. gadsimts ===
Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā &quot;Maķedonija. Tās tautas un to nākotne&quot; lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli&lt;ref&gt;Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Густав Вайганд, Етнография на Македония. (Bulgāru tulkojums)[http://www.kroraina.com/knigi/gw/gw_index.html]&lt;/ref&gt;:
* Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
* Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
* Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
* Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
* Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
* Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
* Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu.

1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.

1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju&lt;ref&gt;Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625232735/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; sadalījums pēc ticības bija tāds:
* musulmaņi: 329 502 (75,1%);
* pareizticīgie: 93 203 (21,2%);
* katoļi: 15 785 (3,6%).
1921. gadā pēc valodas:
* albāņu: 288 907 (65,8%);
* serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
* turku: 27 915 (6,4%).
1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.

Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.&lt;ref&gt;M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority.[http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129221853/http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html |date={{dat|2007|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Milena Spasovski, Sasa Kicošev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080210011924/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html |date={{dat|2008|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006.[http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081118142602/http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf |date={{dat|2008|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Iedzīvotāji
! Albāņi
! Albāņu %
! Serbi
! Serbu %
|-
| 1948.
| 727 820
| 498 242
| 68,5%
| 171 914
| 23,6%
|-
| 1953.
| 807 901
| 524 559
| 64,9%
| 189 869
| 23,5%
|-
| 1961.
| 963 531
| 646 604
| 67,1%
| 227 016
| 23,6%
|-
| 1971.
| 1 243 693
| 916 168
| 73,7%
| 228 264
| 18,4%
|-
| 1981.
| 1 584 558
| 1 226 736
| 77,4%
| 209 498
| 13,2%
|}

=== Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot;
|-
! gads!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2011
|-
| iedzīvotāju skaits|| 727820|| 808141|| 963988|| 1243693|| 1584440|| 1956196|| 1739825
|-
| [[albāņi]]|| 498242|| 524559|| 646631|| 916168|| 1226736|| 1596072|| 1616869
|-
| [[serbi]]|| 171911|| 189969|| 227016|| 228264|| 209497|| 194190|| 25532
|-
| [[musulmaņi]]|| 9679|| 6241|| 8026|| 26357|| 58562|| 66189|| 27533
|-
| [[čigāni]]|| 11230|| 11904|| 3202|| 14593|| 34126|| 45745|| 8824
|-
| [[melnkalnieši]]|| 28050|| 31343|| 37588|| 31555|| 27028|| 20365|| nez.
|-
| [[turki]]|| 1315|| 34583|| 25764|| 12244|| 12513|| 10445|| 18738
|-
| [[horvāti]]|| 5290|| 6201|| 7251|| 8264|| 8718|| 8062|| nez.
|-
| [[dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 5206|| 920|| 3073|| 3457|| nez.
|-
| [[maķedonieši]]|| 526|| 972|| 1143|| 1048|| 1056|| 978|| nez.
|-
| [[slovēņi]]|| 283|| 411|| 510|| 392|| 343|| 260|| nez.
|-
| [[bulgāri]]|| 77|| nez.|| 251|| 264|| 161|| 178|| nez.
|-
| [[ungāri]]|| 83|| 159|| 210|| 169|| 147|| 142|| nez.
|-
| [[krievi]]|| 362|| 273|| 239|| 174|| 112|| 103|| nez.
|-
| [[vācieši]]|| 197|| 74|| 55|| 18|| 92|| 91|| nez.
|-
| [[čehi]]|| 29|| nez.|| 32|| 37|| 43|| 65|| nez.
|-
| [[slovāki]]|| 2|| 21|| 21|| 26|| 37|| 26|| nez.
|-
| [[ukraiņi]]|| rutēņi|| rutēņi|| rutēņi|| 4|| 7|| 24|| nez.
|-
| [[rutēņi]]|| 31|| 8|| 12|| 47|| 5|| 21|| nez.
|-
| [[itāļi]]|| 39|| 18|| 18|| 25|| 23|| nez.|| nez.
|-
| [[rumāņi]]|| 18|| 16|| 13|| 20|| 17|| 15|| nez.
|-
| [[grieķi]]|| nez.|| nez.|| 34|| 15|| 25|| 38|| nez.
|-
| [[ebreji]]|| nez.|| 9|| 18|| 12|| 9|| 65|| nez.
|-
| [[poļi]]|| nez.|| nez.|| 15|| 16|| 27|| 85|| nez.
|-
| [[vlahi]]|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 3|| nez.
|-
| [[austrieši]]|| nez.|| nez.|| 5|| 8|| 22|| nez.|| nez.
|-
| vietējie|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 71|| nez.
|-
| [[gorani]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 10265
|-
| [[ēģiptieši]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 11524
|-
| [[aškali]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 15436
|-
| pārējie|| 456|| 1380|| 727|| 3048|| 2175|| 9506|| 3264
|}
1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja. Pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.–1999. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē albāņu bēgļu vairākums atgriezies.

2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.&lt;ref&gt;Kosovas statistikas pārvalde.[http://www.ks-gov.net/esk/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411113231/http://www.ks-gov.net/ESK/ |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pilsētas ===
[[Attēls:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|200px|[[Priština]]]]
Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
* [[Priština]] (562 686)
* [[Prizrena]] (165 227)
* [[Ferizaja]] (97 741)
* [[Ģakova]] (97 156)
* [[Peja]] (95 190)
* [[Ģiļani]] (91 595)
* [[Mitrovica]] (86 359)
* [[Podujeva]] (48 526)

== Skatīt arī ==
* [[Kosovas starptautiskā atzīšana]]
* [[Vojevodina]]
* [[Melnkalne]]
* [[Serbija]]

== Norādes ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304211856/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=688&amp;Itemid=7 Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku]
* [https://web.archive.org/web/20160304210700/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=294&amp;Itemid=7 Dženifera Lininga, Kosova]
* [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&amp;itemid=7&amp;option=com_content&amp;task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)]
* [https://web.archive.org/web/20120118185324/http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/Februaris/17-1/ Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)]

{{Eiropa}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosova| ]]
[[Kategorija:Neatzītās valstis]]</text>
      <sha1>p8fawa0jmqiiunr65arljk8psp0cxt8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541297</id>
      <parentid>4541295</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16366" sha1="tdsaebegbg8or9t887hhtwxc17qtjn0" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Baltkrievijā|Kosava}}
{{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Ukrainā|Kosiva}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Republika e Kosovës / Република Косово''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Kosovas Republika
|            valsts_nosaukums = Kosova
|               karoga_attēls = Flag of Kosovo.svg
|            karoga_nosaukums = Kosovas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kosovo.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kosovas Republikas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
&lt;!-- |                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =  --&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Republic of Kosovo.svg
|             kartes_paraksts = Kosova (tumši zaļa) Eiropā&lt;!-- {{kartes paraksts | reģions=[[Eiropa]]}}--&gt;
|               galvaspilsēta = [[Priština]]
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]
|             etniskās_grupas = 92,0% [[albāņi]]&lt;br /&gt;5,3% [[serbi]]&lt;br /&gt;2,7% citi
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Prezidente]]
|                valsts_galva = [[Justina Široka-Pula]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Kosovas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Albins Kurti]]
|       valsts_galvas_tituls3 = Parlamenta priekšsēdētāja
|               valsts_galva3 = [[Albulena Hadžiu]]
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = no [[Serbija]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|2008|2|17}}
|       neatkarības_notikums2 = Atzīta&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|2008|2|18}}
|                 platība_km2 = 10 887
&lt;!-- |               platība_rangs = 124.
|              procenti_ūdens = 1,5 --&gt;
|          iedzīvotāju_skaits = 2 200 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2005. gads|2005]].
&lt;!-- |    iedzīvotāju_skaits_rangs = 143. --&gt;
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 220
&lt;!-- |  apdzīvotības_blīvums_rangs = 166.
|                     IKP_PPP = $29 214 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 95.
|          IKP_PPP_per_capita = $18 005
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 46.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.855
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 45.
|                        Gini = 37,7
|                   Gini_gads = 2003
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs =  --&gt;
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = ''nav zināms''
&lt;!-- |              tālsarunu_kods = ''nav zināms''
|                iso_kods_num = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa2 = ''nav zināms''
|              iso_kods_alfa3 = ''nav zināms'' --&gt;
|                    piezīme1 = Atzinušas daudzas valstis, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] vēl nav paudusi savu nostāju.
}}

'''Kosova''' ({{val|sq|Kosova}}, {{val|sr|Косово}}), oficiāli '''Kosovas Republika''' ({{val|sq|Republika e Kosovës}}, {{val|sr|Република Косово}}) ir valsts [[Eiropa]]s dienvidaustrumos, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no [[Serbija]]s ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 110 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra [[Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu, [[Eiropas Savienības Padome]] ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; 2022. gada decembrī Kovova iesniedza oficiālu lūgumu iestāties Eiropas Savienībā.

== Nosaukums ==
Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda ({{val|sr|kos}} — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju ({{val|el|μετοχή}} (''metoxi'') — 'baznīcas zeme').

== Juridiskais statuss ==
Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām [[Serbija|Serbijā]]. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija [[ANO protektorāts]], ko pārvaldīja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]] (UNMIK) un [[Pašpārvaldes pagaidu iestādes]] (''Provisional Institutions of Self-Government''), bet drošību nodrošināja [[NATO]] [[KFOR]] spēki. {{Dat|2008|2|17||bez}} Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.&lt;ref&gt;https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī notika [[Eiropas Padome]]s balsojums par Kosovas uzņemšanu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet Grieķija un Slovākija atturējās.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Kosovas vēsture}}

[[Senie laiki|Senajos laikos]] mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja [[trāķieši|trāķiešu]] un [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc [[Otrā Kosovas kauja|Otrās Kosovas kaujas]] 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva [[Osmaņu impērija]], sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma [[Serbijas Karaliste|Serbija]], bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma [[Austroungārija]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]], bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosovu ieņēma [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. [[Kosovas krīze]]s rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz [[Albānija|Albāniju]] un [[Ziemeļmaķedonija|Maķedoniju]].

{{Dat|2008|2|17}} Kosovas valdība [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja neatkarību]] no [[Serbija]]s, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. [[Krievija]]s valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. [[Eiropas Savienība]] 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību.

== Ekonomika ==
Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no [[IKP]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== 20. gadsimts ===
Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā &quot;Maķedonija. Tās tautas un to nākotne&quot; lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli&lt;ref&gt;Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Густав Вайганд, Етнография на Македония. (Bulgāru tulkojums)[http://www.kroraina.com/knigi/gw/gw_index.html]&lt;/ref&gt;:
* Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
* Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
* Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
* Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
* Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
* Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
* Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu.

1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.

1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju&lt;ref&gt;Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625232735/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; sadalījums pēc ticības bija tāds:
* musulmaņi: 329 502 (75,1%);
* pareizticīgie: 93 203 (21,2%);
* katoļi: 15 785 (3,6%).
1921. gadā pēc valodas:
* albāņu: 288 907 (65,8%);
* serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
* turku: 27 915 (6,4%).
1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.

Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.&lt;ref&gt;M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority.[http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129221853/http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html |date={{dat|2007|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Milena Spasovski, Sasa Kicošev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080210011924/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html |date={{dat|2008|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006.[http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081118142602/http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf |date={{dat|2008|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Iedzīvotāji
! Albāņi
! Albāņu %
! Serbi
! Serbu %
|-
| 1948.
| 727 820
| 498 242
| 68,5%
| 171 914
| 23,6%
|-
| 1953.
| 807 901
| 524 559
| 64,9%
| 189 869
| 23,5%
|-
| 1961.
| 963 531
| 646 604
| 67,1%
| 227 016
| 23,6%
|-
| 1971.
| 1 243 693
| 916 168
| 73,7%
| 228 264
| 18,4%
|-
| 1981.
| 1 584 558
| 1 226 736
| 77,4%
| 209 498
| 13,2%
|}

=== Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) ===
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot;
|-
! gads!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2011
|-
| iedzīvotāju skaits|| 727820|| 808141|| 963988|| 1243693|| 1584440|| 1956196|| 1739825
|-
| [[albāņi]]|| 498242|| 524559|| 646631|| 916168|| 1226736|| 1596072|| 1616869
|-
| [[serbi]]|| 171911|| 189969|| 227016|| 228264|| 209497|| 194190|| 25532
|-
| [[musulmaņi]]|| 9679|| 6241|| 8026|| 26357|| 58562|| 66189|| 27533
|-
| [[čigāni]]|| 11230|| 11904|| 3202|| 14593|| 34126|| 45745|| 8824
|-
| [[melnkalnieši]]|| 28050|| 31343|| 37588|| 31555|| 27028|| 20365|| nez.
|-
| [[turki]]|| 1315|| 34583|| 25764|| 12244|| 12513|| 10445|| 18738
|-
| [[horvāti]]|| 5290|| 6201|| 7251|| 8264|| 8718|| 8062|| nez.
|-
| [[dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 5206|| 920|| 3073|| 3457|| nez.
|-
| [[maķedonieši]]|| 526|| 972|| 1143|| 1048|| 1056|| 978|| nez.
|-
| [[slovēņi]]|| 283|| 411|| 510|| 392|| 343|| 260|| nez.
|-
| [[bulgāri]]|| 77|| nez.|| 251|| 264|| 161|| 178|| nez.
|-
| [[ungāri]]|| 83|| 159|| 210|| 169|| 147|| 142|| nez.
|-
| [[krievi]]|| 362|| 273|| 239|| 174|| 112|| 103|| nez.
|-
| [[vācieši]]|| 197|| 74|| 55|| 18|| 92|| 91|| nez.
|-
| [[čehi]]|| 29|| nez.|| 32|| 37|| 43|| 65|| nez.
|-
| [[slovāki]]|| 2|| 21|| 21|| 26|| 37|| 26|| nez.
|-
| [[ukraiņi]]|| rutēņi|| rutēņi|| rutēņi|| 4|| 7|| 24|| nez.
|-
| [[rutēņi]]|| 31|| 8|| 12|| 47|| 5|| 21|| nez.
|-
| [[itāļi]]|| 39|| 18|| 18|| 25|| 23|| nez.|| nez.
|-
| [[rumāņi]]|| 18|| 16|| 13|| 20|| 17|| 15|| nez.
|-
| [[grieķi]]|| nez.|| nez.|| 34|| 15|| 25|| 38|| nez.
|-
| [[ebreji]]|| nez.|| 9|| 18|| 12|| 9|| 65|| nez.
|-
| [[poļi]]|| nez.|| nez.|| 15|| 16|| 27|| 85|| nez.
|-
| [[vlahi]]|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 3|| nez.
|-
| [[austrieši]]|| nez.|| nez.|| 5|| 8|| 22|| nez.|| nez.
|-
| vietējie|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 71|| nez.
|-
| [[gorani]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 10265
|-
| [[ēģiptieši]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 11524
|-
| [[aškali]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 15436
|-
| pārējie|| 456|| 1380|| 727|| 3048|| 2175|| 9506|| 3264
|}
1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja. Pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.–1999. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē albāņu bēgļu vairākums atgriezies.

2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.&lt;ref&gt;Kosovas statistikas pārvalde.[http://www.ks-gov.net/esk/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411113231/http://www.ks-gov.net/ESK/ |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pilsētas ===
[[Attēls:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|200px|[[Priština]]]]
Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
* [[Priština]] (562 686)
* [[Prizrena]] (165 227)
* [[Ferizaja]] (97 741)
* [[Ģakova]] (97 156)
* [[Peja]] (95 190)
* [[Ģiļani]] (91 595)
* [[Mitrovica]] (86 359)
* [[Podujeva]] (48 526)

== Skatīt arī ==
* [[Kosovas starptautiskā atzīšana]]
* [[Vojevodina]]
* [[Melnkalne]]
* [[Serbija]]

== Norādes ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304211856/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=688&amp;Itemid=7 Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku]
* [https://web.archive.org/web/20160304210700/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=294&amp;Itemid=7 Dženifera Lininga, Kosova]
* [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&amp;itemid=7&amp;option=com_content&amp;task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)]
* [https://web.archive.org/web/20120118185324/http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/Februaris/17-1/ Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)]

{{Eiropa}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosova| ]]
[[Kategorija:Neatzītās valstis]]</text>
      <sha1>tdsaebegbg8or9t887hhtwxc17qtjn0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16570</id>
    <revision>
      <id>4541102</id>
      <parentid>4216000</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:47:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iedalījums */ Kļūdu labojums</comment>
      <origin>4541102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6969" sha1="2yr2yw1mmn8xavjxz8pvc8qtuiyfuvy" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|raudzētu alkoholisku dzērienu|Vīns (nozīmju atdalīšana)|Vīns}}
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;right&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;
|-
| [[Attēls:Red_Wine_Glass.jpg|120px]] [[Attēls:White Wine Glas.jpg|112px]]
|-
| colspan=2 | Glāze [[Sarkanvīns|sarkanvīna]] un glāze [[Baltvīns|baltvīna]]
|}
'''Vīns''' ({{val|la|vinum}}) ir [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisks dzēriens]], ko gatavo, [[rūgšana|raudzējot]] [[vīnogas|vīnogu]] vai [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] [[sula]]s. Tā [[etanols|etanola]] saturs nepārsniedz 20%.&lt;ref name=&quot;Zariņš, Neimane, Bodnieks&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |pages=256.—257 |isbn=978-9984-45-932-5}}&lt;/ref&gt;

Latvijas augļu un ogu ķīmisko sastāvu, kā arī [[vīna ražošana]]s tehnoloģiju viens no pirmajiem Latvijā pētījis [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s profesors [[Pēteris Delle]], kurš par to sarakstījis grāmatu „Augļu un ogu vīnu izgatavošana” (1914).&lt;ref name=&quot;Riekstiņš&quot;/&gt;

== Sastāvs ==
Alkohola saturs dabīgā ceļā iegūtos vīnos var sasniegt 16%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.org/details/oxfordcompaniont00janc|title=The Oxford companion to wine|last=Robinson|first=Jancis}}&lt;/ref&gt; Vīnos daļēji pāriet augļu un ogu bioloģiski vērtīgās sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni]], [[minerālvielas]] un [[organiskās skābes]]. Vīnu sastāvā ietilpst [[ogļhidrāti]] — [[glikoze]] un [[fruktoze]].

== Iedalījums ==
Ir daudz dažādu vīnu iedalīšanas veidu.&lt;ref name=&quot;Riekstiņš&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Mājās gatavoti vīni |author=Kārlis Riekstiņš |year=2010 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=[[Rīga]] |pages=5.—6 |isbn=978-9984-859-05-7}}&lt;/ref&gt; Pēc ražošanas tehnoloģijas var izšķirt piecus vīna veidus:
* Dabīgie sausie galda vīni, kas izraudzēti pilnībā. Pilnībā neizraudzētus vīnus sauc par pussausajiem vīniem, un tajos ir saglabājies lielāks cukura saturs (3—8%) un mazāks etanola saturs (11—13%).
* [[Stiprinātais vīns|Stiprinātie vīni]], kam piejaukts [[etilspirts|etilspirta]] [[rektifikāts]], palielinot etilspirta saturu līdz 13—20%. Cukura saturs stiprinātajiem vīniem var būt plašās robežās — no 3% līdz pat 35%. Pazīstamākie stiprinātie vīni — heress, madeira, kagors, muskats, tokajietis u.c.
* Aromatizētie vīni, kam pievienotas augu, piemēram, [[vērmeles|vērmeļu]] vai [[raudene|raudeņu]], [[uzlija]]s. Vispazīstamākais aromatizētais vīns ir [[vermuts]], kam pievienotas vērmeļu uzlijas.
* [[Dzirkstošais vīns|Dzirkstošie vīni]], ko, pievienojot cukuru un īpašu raugu, atkārtoti raudzē hermētiski noslēgtās tvertnēs, vīnam pārsātinoties ar [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīdu]]. Visizplatītākais dzirkstošais vīns ir [[šampanietis]], ko sīkāk iedala sausajā, pussausajā, pussaldajā un saldajā šampanietī. Šampaniešos var būt no 10,5 līdz 12,5% etanola un 3—10% cukura.
* [[Gāzētais vīns|Gāzētie vīni]], kas mākslīgi pārsātināti ar oglekļa dioksīdu. Izplatītākais gāzētais vīns ir [[sidrs]], ko gatavo, raudzējot ābolu sulu. Sidrā var būt 5—7% etanola un 6% cukura.&lt;ref name=&quot;Zariņš, Neimane, Bodnieks&quot;/&gt;

Savukārt pēc krāsas vīnus iedala:
* [[Sarkanvīns|Sarkanvīnos]], kam ir dažādas nokrāsas sarkana vai brūngani sarkanīga krāsa un ko raudzē no sašķaidītas vīnogu masas.
* [[Baltvīns|Gaišajos vīnos]], kam ir tīra vai nedaudz iekrāsota vīnogu sulas krāsa un ko raudzē no [[spiedne|spiednēs]] iegūtas vīnogu sulas. 
* [[Sārtie vīni|Sārtajos]] jeb rozīgajos vīnos, kam daļu ogu raudzē kā sarkanvīnam, bet daļu kā gaišajiem vīniem.&lt;ref name=&quot;Riekstiņš&quot;/&gt;

== Vīna ražošana ==
[[Attēls:Wine barrels in La Rioja.jpg|thumb|Vīnu pagrabs [[Spānija]]s [[Larjoha (Spānija)|Larjohas]] provincē]] 
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Vīna ražošana pa valstīm 2007. gadā&lt;ref name=&quot;FAO567&quot;/&gt;
! Vieta 
! width=&quot;160&quot;| Valsts&lt;br /&gt; !! Ražošana&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[tonna|tonnās]])&lt;/small&gt;
|-
| 1 || {{FRA}} || 4 711 600
|-
| 2 || {{ITA}} || 4 251 380
|-
| 3 || {{ESP}} || 3 645 000
|-
| 4 || {{USA}} || 2 300 000
|-
| 5 || {{ARG}} || 1 550 000
|-
| 6 || {{CHN}} || 1 450 000
|-
| 7 || {{ZAF}} || 1 050 000
|-
| 8 || {{AUS}} || 961 972
|-
| 9 || {{DEU}} || 891 600
|-
| 10 || {{CHI}} || 827 746
|}

=== Vīna eksportētājvalstis ===
Lielākās vīna eksportētājvalstis ir [[Itālija]], [[Francija]] un [[Spānija]].

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+'''10 lielākās vīna eksportētājvalstis [[2005. gads|2005]]. gadā'''{{fact}}
! Vieta
! width=&quot;160&quot;|Valsts
! width=&quot;100&quot;|1000 [[tonna|tonnu]]
|-
!1 
|{{ITA}} || align=&quot;center&quot;| 1552,10
|-
!2 
|{{FRA}} || align=&quot;center&quot;| 1367,86
|-
!3 
|{{ESP}} || align=&quot;center&quot;| 1364,75
|-
!4 
|{{AUS}} || align=&quot;center&quot;| 695,51
|-
!5 
|{{CHI}} || align=&quot;center&quot;| 422,42
|-
!6
|{{ZAF}} || align=&quot;center&quot;| 349,28
|-
!7 
|{{USA}} || align=&quot;center&quot;| 345,92
|-
!8 
|{{DEU}} || align=&quot;center&quot;| 284,50
|-
!9 
|{{MDA}} || align=&quot;center&quot;| 254,18
|-
!10 
|{{PRT}} || align=&quot;center&quot;| 251,47
|-bgcolor=&quot;whitesmoke&quot;
!colspan=2|Pasaule
|align=&quot;center&quot;|'''7929,85'''
|}

== Vīna patēriņš ==
Vīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju vislielākais ir [[Luksemburga|Luksemburgā]] un [[Francija|Francijā]]. Šajās valstīs vidēji viens iedzīvotājs gada laikā izdzer attiecīgi 8,16 un 8,14 litrus vīna.{{fact}} Trešajā vietā ir [[Portugāle]]s iedzīvotāji, kas vidēji gada laikā izdzer 6,65 litrus vīna. [[Latvija|Latvijā]] viens iedzīvotājs vidēji gada laikā izdzer 1,10 litrus vīna.

Vīna patēriņš pasaulē pakāpeniski samazinās, tādēļ 2020. gados [[Eiropas Savienība|ES]] piešķīra Francijai finansējumu, lai tā likvidētu daļu no saviem vīnogulāju stādījumiem. Analoģiski to daudzumu pirms tam samazināja Austrālija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://laiki.lv/samazinoties-pieprasijumam-pec-vina-francija-tiks-iznicinati-30-000-ha-vina-darzu/|title=Samazinoties pieprasījumam pēc vīna, Francijā tiks iznīcināti 30 000 ha vīna dārzu|last=B|first=Uldis|website=Laiki mainās!|access-date=2024-10-06|date=2024-10-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;FAO567&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/567/DesktopDefault.aspx?PageID=567 | title= Food and Agriculture Organization of the United Nations | publisher= Production statistics | access-date= {{dat|2011|09|04||bez}} | archive-date= {{dat|2012|06|19||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20120619130038/http://faostat.fao.org/site/567/DesktopDefault.aspx?PageID=567 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{dzērieni-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vīns]]</text>
      <sha1>2yr2yw1mmn8xavjxz8pvc8qtuiyfuvy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18561</id>
    <revision>
      <id>4541319</id>
      <parentid>4474751</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:20:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 30px Latvijas Republika (1990 — mūsdienas) 30px */</comment>
      <origin>4541319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16647" sha1="7bgyg3yo6zujhfm0xiu25luk439tqr4" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s finanšu ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministriju]].

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918 — 1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #778899 | [[Bezpartejiskais Nacionālais centrs]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C8A2C8 | [[Latvju demokrātu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C00C13 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #01796F | [[Latviešu zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFFF00 | [[Demokrātiskais Centrs]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #D8BFD8 | [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #662d91 | [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #F0E68C | [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDA0DD | [[Progresīvā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #ffd966 | [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Finanšu ministrs (1918 — 1940)''' 
|-
| style=&quot;background: #662d91| || '''1.''' || [[Attēls:KarlisPurins.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Puriņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1883—1947)&lt;/small&gt; || 1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs || [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija]] || rowspan=&quot;3&quot;| [[Latvijas Pagaidu valdība]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Robert Ergardt.jpeg|80px]] || '''[[Roberts Erharts]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874—1941)&lt;/small&gt; || 1919. gada 14. jūlijs — 1920. gada 14. marts || Bez partijas || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #C8A2C8| || rowspan=&quot;2&quot;|  '''(1.)''' || rowspan=&quot;2&quot;|  [[Attēls:KarlisPurins.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;|  '''[[Kārlis Puriņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1883—1947)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1920. gada 15. marts — 1921. gada 20. marts || rowspan=&quot;2&quot;| [[Latvju demokrātu savienība]] 
|-
| [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #778899| || rowspan=&quot;2&quot;| '''3.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Ringolds Kalnings.png|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Ringolds Kalnings]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1940)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1921. gada 21. marts — 1922. gada 9. septembris || rowspan=&quot;2&quot; | [[Bezpartejiskais Nacionālais centrs]] || [[Meierovica 1. Ministru kabinets]]
| rowspan=&quot;2&quot; |
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| [[Meierovica 2. Ministru kabinets]]
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''4.''' || [[Attēls:Alfrēds Riekstiņš.png|80px]] || '''[[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1876—1937)&lt;/small&gt; || 1922. gada 9. septembris — 1923. gada 26. janvāris 
| Bez partijas||
|-
| style=&quot;background: #C00C13| || '''5.''' || [[Attēls:Ansis Busevics.jpg|80px]] || '''[[Ansis Buševics]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1878—1942)&lt;/small&gt; || 1923. gada 27. janvāris — 27. jūnijs ||rowspan=&quot;2&quot;| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[Pauļuka Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #C00C13| || '''6.''' || [[Attēls:Hermanis Punga.jpg|80px]] || '''[[Hermanis Punga]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871—1941)&lt;/small&gt; || 1923. gada 28. jūnijs — 1924. gada 26. janvāris || [[Meierovica 3. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #778899| || '''(3.)''' || [[Attēls:Ringolds Kalnings.png|80px]] || '''[[Ringolds Kalnings]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1940)&lt;/small&gt; || 1924. gada 7. janvāris — 18. decembris || [[Bezpartejiskais Nacionālais centrs]] || [[Zāmuēla Ministru kabinets]] || 
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #01796F| || rowspan=&quot;3&quot;| '''7.''' || rowspan=&quot;3&quot;| [[Attēls:Jānis Blumbergs 1940.jpg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot;| '''[[Jānis Blumbergs]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1941)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;3&quot;| 1924. gada 19. decembris — 1926. gada 9. septembris || rowspan=&quot;4&quot;| [[Latviešu zemnieku savienība]] || [[Celmiņa 1. Ministru kabinets]] || rowspan=&quot;3&quot;|
|-
| [[Ulmaņa 2. Ministru kabinets]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| [[Alberinga Ministru kabinets]] 
|-
| style=&quot;background: #01796F| || '''8.''' || [[Attēls:Arturs Alberings.jpg|80px]] || '''[[Arturs Alberings]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1877—1934)&lt;/small&gt; || 1926. gada 10. septembris — 18. decembris || 
|-
| style=&quot;background: #C00C13| || '''9.''' || [[Attēls:Ernests Voldemārs Bastjānis.jpg|80px]] || '''[[Voldemārs Bastjānis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1884—1975)&lt;/small&gt; || 1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[Skujenieka 1. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''10.''' || [[Attēls:Peteris Jurasevskis.jpg|80px]] || '''[[Pēteris Juraševskis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1872—1975)&lt;/small&gt; || 1928. gada 24. janvāris — 1928. gada 7. marts || [[Demokrātiskais Centrs]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[Juraševska Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''11.''' || [[Attēls:Roberts Liepiņš.jpg|80px]] || '''[[Roberts Liepiņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1890—1972)&lt;/small&gt; || 1928. gada 8. marts — 30. novembris || Bez partijas || 
|-
| style=&quot;background: #D8BFD8| || '''12.''' || [[Attēls:Ansis Petrevics.jpg|80px]] || '''[[Ansis Petrevics]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1882—1941)&lt;/small&gt; || 1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts || [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālā apvienība]] || [[Celmiņa 2. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #F0E68C| || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Annuss (politiķis)|Jānis Annuss]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1883—1964)&lt;/small&gt; || 1931. gada 27. marts — 5. decembris || [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]]|| [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #FFFF00| || '''14.''' || [[Attēls:Zemgals.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Zemgals]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871—1939)&lt;/small&gt; || 1931. gada 11. decembris — 1932. gada 20. februāris || [[Demokrātiskais Centrs]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[Skujenieka 2. Ministru kabinets]] 
|-
| style=&quot;background: #DDA0DD| || '''15.''' || [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|80px]] || '''[[Marģers Skujenieks]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1886—1941)&lt;/small&gt; || 1932. gada 21. februāris — 1933. gada 23. marts || [[Progresīvā apvienība]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''(13.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Annuss (politiķis)|Jānis Annuss]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1883—1964)&lt;/small&gt; || 1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts || Bez partijas || [[Bļodnieka Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #ffd966| || '''16.''' || [[Attēls:Ēvalds Rimbenieks.png|80px]] || '''[[Ēvalds Rimbenieks]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1888—1943)&lt;/small&gt; || 1934. gada 17. marts — 15. maijs || [[Kristīgo darba ļaužu savienība]]|| [[Ulmaņa 4. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Ludvigs Ēķis.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Ēķis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892—1943)&lt;/small&gt; || 1934. gada 18. maijs — 1938. gada 16. jūnijs || rowspan=&quot;4&quot;| Bez partijas || rowspan=&quot;3&quot;| [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets]]
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''18.''' || [[Attēls:Alfrēds Valdmanis.png|80px]] || '''[[Alfrēds Valdmanis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1908—1970)&lt;/small&gt; || 1938. gada 16. jūnijs — 1939. gada 25. oktobris || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''19.''' || [[Attēls:Jānis Kaminiskis 1940.jpg|80px]] || '''[[Jānis Kaminskis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1878—1942)&lt;/small&gt; || 1939. gada 26. oktobris — 1940. gada 19. jūnijs || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''20.''' || [[Attēls:Karlis Karlsons.png|80px]] || '''[[Kārlis Karlsons]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1907—1962)&lt;/small&gt; || 1940. gada 4. jūlijs — 21. jūlijs || [[Kirhenšteina Ministru kabinets]]
|}

=== [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1990 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #861623 | [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFB90F | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #ffa800 | [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Finanšu ministrs (1990 — pašlaik)'''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''21.''' || [[Attēls:Elmārs Siliņš ministrs.JPG|80px]] || '''[[Elmārs Siliņš]]''' || 1990. gada 14. maijs — 1993. gada 18. maijs || Bez partijas || [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || 
|-
| style=&quot;background: #87CEEB| || '''22.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Uldis Osis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt; || 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris ||rowspan=&quot;3&quot;|  [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #87CEEB| || '''23.''' || [[Attēls:Andris Piebalgs on March 31, 2010.jpg|80px]] || '''[[Andris Piebalgs]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 25. maijs || rowspan=&quot;2&quot;| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #87CEEB| || '''24.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Indra Sāmīte]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || 1995. gada 25. maijs — 21. decembris || 
|-
| style=&quot;background: #861623| || '''25.''' || [[Attēls:Aivars Kreituss 1993.JPG|80px]] || '''[[Aivars Kreituss]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1945)&lt;/small&gt; || 1995. gada 21. decembris — 1996. gada 2. oktobris || [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;]]  || rowspan=&quot;4&quot;| [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg|80px]] || [[Andris Šķēle]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || 1996. gada 3. oktobris — 1997. gada 16. janvāris || Bez partijas || ''pienākumu izpildītājs''
|-
| style=&quot;background: #861623| || '''26.''' || [[Attēls:Vasilijs Meļņiks.jpg|80px]] || '''[[Vasilijs Meļņiks]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || 1997. gada 17. janvāris — 22. janvāris || [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DDDDDD| || rowspan=&quot;2&quot;| — || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Andris Šķēle, 10. Saeimas portrets.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[Andris Šķēle]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1997. gada 22. janvāris — 26. februāris || rowspan=&quot;2&quot;| Bez partijas || rowspan=&quot;2&quot;| ''pienākumu izpildītājs''
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]]
|-
| style=&quot;background: #C6930A| || rowspan=&quot;3&quot;| '''27.''' || rowspan=&quot;3&quot;| [[Attēls:Roberts Zīle, 2010-03-31.jpg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot;| '''[[Roberts Zīle]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;3&quot;| 1997. gada 2. februāris — 1998. gada 26. novembris || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] &lt;small&gt;(līdz 1997. gada 7. augustam)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;3&quot;|   
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #FFB90F| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] &lt;small&gt;(no 1997. gada 7. augusta)&lt;/small&gt;
|-
| [[Krasta Ministru kabinets]] 
|-
| style=&quot;background: #87CEEB| || '''28.''' || [[Attēls:Ivars Godmanis saeima.jpg|80px]] || '''[[Ivars Godmanis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs || [[Latvijas Ceļš]] || [[Krištopana Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #EF9D48| || '''29.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Edmunds Krastiņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs || rowspan=&quot;2&quot;| [[Tautas partija]] || [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #EF9D48| || '''30.''' || [[Attēls:Gundars Berzins saeima.jpg|80px]] || '''[[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1959—2023)&lt;/small&gt; || 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris || [[Bērziņa Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #24375B| || '''31.''' || [[Attēls:Valdis Dombrovskis 2009.jpg|80px]] || '''[[Valdis Dombrovskis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1971)&lt;/small&gt; || 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts || [[Jaunais laiks]] || [[Repšes Ministru kabinets]] || 
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #EF9D48| || rowspan=&quot;3&quot;| '''32.''' || rowspan=&quot;3&quot;| [[Attēls:Oskars Spurdzins saeima.jpg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot;| '''[[Oskars Spurdziņš]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1963)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;3&quot;| 2004. gada 9. marts — 2007. gada 20. decembris || rowspan=&quot;4&quot;| [[Tautas partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] || rowspan=&quot;3&quot;|
|-
| [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] 
|-
| [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] 
|-
| style=&quot;background: #EF9D48| || '''33.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || '''[[Atis Slakteris]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1956)&lt;/small&gt; || 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts || [[Godmaņa Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #24375B| || '''34.''' || [[Attēls:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einars Repše]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris || [[Jaunais laiks]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || 
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #99CC33| || rowspan=&quot;4&quot;| '''35.''' || rowspan=&quot;4&quot;| [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Vilks.jpg|80px]] || rowspan=&quot;4&quot;| '''[[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1963—2024)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;4&quot;| 2010. gada 3. novembris — 2014. gada 5. novembris || [[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Pilsoniskā savienība]])&lt;/small&gt; &lt;small&gt;(līdz 2011. gada 6. augustam)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]]  
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| [[Vienotība]] &lt;small&gt;(no 2011. gada 6. augusta)&lt;/small&gt; 
|-
| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]]
|-
| [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] 
|-
| style=&quot;background: #99CC33| || '''36.''' || [[Attēls:Jānis Reirs.jpg|80px]] || '''[[Jānis Reirs]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || 2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris || [[Vienotība]] || [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] || 
|-
| style=&quot;background: #647A28| || '''37.''' || [[Attēls:Reizniece-Ozola Dana (30203355590).jpg|80px]] || '''[[Dana Reizniece|Dana Reizniece-Ozola]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1981)&lt;/small&gt; || 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris|| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība]])&lt;/small&gt; || [[Kučinska Ministru kabinets]] ||
|- 
| style=&quot;background: #99CC33| || '''(36.)''' || [[Attēls:Jānis Reirs.jpg|80px]] || '''[[Jānis Reirs]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris ||  [[Jaunā Vienotība]] || [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] || 
|- 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #99CC33&quot; | || rowspan=&quot;2&quot; | '''38.''' || rowspan=&quot;2&quot; | [[Attēls:Arvils Ašeradens 2022.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot; | '''[[Arvils Ašeradens]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1962)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 14. decembris — 2026. gada 28. maijs
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība]]|| [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] ||
|-
| [[Siliņas Ministru kabinets]]
|-
| style=&quot;background: #ffa800| || '''39.''' || [[Attēls:21.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35672313340).jpg|80px]] ||'''[[Māris Kučinskis]]'''&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || 2026. gada 28. maijs — ''pašlaik'' || [[Apvienotais saraksts]]  || [[Kulberga Ministru kabinets]] 
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120325000805/http://fm.gov.lv/ Finanšu ministrija]

{{Ministru kabinets}}

[[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Finanšu ministrs]]
[[Kategorija:Latvijas finanšu ministri| ]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Finanšu ministrs]]</text>
      <sha1>7bgyg3yo6zujhfm0xiu25luk439tqr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ainārs Šlesers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21200</id>
    <revision>
      <id>4541220</id>
      <parentid>4533609</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:22:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26214" sha1="dqgm92cocchhvukiumy6mjbtcmdjjac" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ainārs Šlesers
| vārds_orģ = Ainārs Leščinskis
| attēls = Ainārs Šlesers 2022.jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Ainārs Šlesers 2022. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas = {{dat|2009|3|12|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Ivars Godmanis]]
| priekštecis = [[Krišjānis Peters]]
| pēctecis = [[Kaspars Gerhards]]
| amats2 = 
| term_sākums2 = {{dat|2004|3|9|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2006|3|17|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2 = [[Indulis Emsis]]&lt;br /&gt;[[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis2 = [[Roberts Zīle]]
| pēctecis2 = [[Krišjānis Peters]]
| amats3 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]]
| term_sākums3 = {{dat|1998|11|26|N}}
| term_beigas3 = {{dat|1999|5|10|N}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Guntis Ulmanis]]&lt;br /&gt;[[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers3 = [[Vilis Krištopans]]
| priekštecis3 = [[Laimonis Strujevičs]]
| pēctecis3 = [[Ingrīda Ūdre]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|1|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Jaunā partija]] &lt;small&gt;(1998—2002)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Pirmā partija|LPP]] &lt;small&gt;(2002—2007)&lt;/small&gt;
* [[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2007—2011)&lt;/small&gt;
* [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] &lt;small&gt;(2013—2016)&lt;/small&gt;
* [[Latvija pirmajā vietā]] &lt;small&gt;(2021—''pašlaik'')&lt;/small&gt;
| dzīvesb = [[Inese Šlesere]]
| profesija = [[uzņēmējs]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2022|11|01|N}}
| prezidents4 = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|02|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2011|10|17|N}}
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]
| amats6 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2006|11|07|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2006|11|16|N}}
| prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers6 = [[Aigars Kalvītis]]
| term_sākums7 = {{dat|2009|03|05|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2009|07|16|N}}
| prezidents7 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers7 = * [[Ivars Godmanis]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| amats8 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8 = {{dat|2002|11|05|N}}
| term_beigas8 = {{dat|2002|11|14|N}}
| prezidents8 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers8 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
* [[Einars Repše]]
| term_sākums9 = {{dat|2004|02|05|N}}
| term_beigas9 = {{dat|2004|03|17|N}}
| prezidents9 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers9 = * [[Einars Repše]]
* [[Indulis Emsis]]
| term_sākums10 = {{dat|2006|03|30|N}}
| term_beigas10 = {{dat|2006|11|06|N}}
| prezidents10 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers10 = [[Aigars Kalvītis]]
| amats11 = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums11 = {{dat|1998|11|02|N}}
| term_beigas11 = {{dat|1998|12|10|N}}
| prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers11 = * [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
| term_sākums12 = {{dat|1999|05|20|N}}
| term_beigas12 = {{dat|2002|11|04|N}}
| prezidents12 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers12 = * [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| term_beigas4 = {{dat|2025|06|10|N}}
}}
'''Ainārs Šlesers''' (dzimis '''Ainārs Leščinskis'''&lt;ref&gt;Mūsu vēsture 1985-2005 (1. daļa), Lapsa, Metuzāls, Jančevska, 219. lpp., {{ISBN|978-9984-34-297-9}}&lt;/ref&gt; {{dat|1970|01|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[ministru prezidenta biedrs]], bijušais [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]], bijušais [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] un bijušais Rīgas vicemērs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, šobrīd [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāts. No 1998. gada, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, bijis vairāku partiju un partiju apvienību dalībnieks, pārstāvējis [[Jaunā partija|Jauno partiju]] (1998—2002), [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]] (2002—2007), [[LPP/LC]] (2007—2011), &quot;[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]&quot; (2013—2016), bet kopš 2021. gada augusta pārstāv paša dibināto partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;; visām šīm organizācijām kādā to darbības posmā bijis vadītājs.

A. Šlesers ir miljonārs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/izdevums_miljonars_kuras_ir_latvijas_bagatakas_uznemeju_gimenes/?utm_source=chatgpt.com|title=Pietiek :: Izdevums „Miljonārs”: kuras ir Latvijas bagātākās uzņēmēju ģimenes|website=m.pietiek.com|access-date=2025-07-15|archive-date=2026-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20260203173757/https://m.pietiek.com/raksti/izdevums_miljonars_kuras_ir_latvijas_bagatakas_uznemeju_gimenes/?utm_source=chatgpt.com}}&lt;/ref&gt; viņš līdzās [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]] un [[Andris Šķēle|Andrim Šķēlem]] tiek uzskatīts par vienu no trim ietekmīgajiem [[Oligarhija|oligarhiem]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/396144-latvija_zeme_kur_aste_luncina_suni Latvija — zeme, kur aste luncina suni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111221204654/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/396144-latvija_zeme_kur_aste_luncina_suni |date={{dat|2011|12|21||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc ''[[Re:Baltica]]'' apgalvojuma, viens no galvenajiem [[Dezinformācija|dezinformatoriem]] Latvijas informatīvajā telpā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2021/11/celojosais-cirks-kas-ir-galvenie-latvijas-dezinformatori-un-no-ka-vini-partiek/|title=Ceļojošais cirks. Kas ir galvenie Latvijas dezinformatori un no kā viņi pārtiek {{!}} Re:Baltica|access-date=2022-02-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1970. gadā [[Rīga|Rīgā]] šofera Roberta Leščinska un viņa sievas Monikas, dzimušas Meikšānes, ģimenē, bērnībā dzīvoja [[Ķengarags|Ķengaragā]], vasaras pavadīja [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]].&lt;ref name=&quot;Jauns&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/246980-raksts-kura-del-raudaja-slesers-slepkaviba-kas-parverta-vina-dzivi Raksts, kura dēļ raudāja Šlesers: slepkavība, kas pārvērta viņa dzīvi] jauns.lv 2017. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas 25. vidusskola|Rīgas 25. vidusskolā]], tad [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Industriālajā tehnikumā]] (1986—1989). Nodarbojās ar austrumu cīņas mākslām.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=66051031233 Ainārs Šlesers. Informācija par 9. Saeimas deputāta kandidātu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310214850/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&amp;cbutton=66051031233 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Centrālā Vēlēšanu komisija&lt;/ref&gt;

1992. gadā pieņēma sievas [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] uzvārdu un no 1992. līdz 1994. gadam dzīvoja [[Norvēģija|Norvēģijā]], kur izglītojās tautskolā,&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/life/articles/35341 Pieredzējušie un jaunie ministri]{{Novecojusi saite}} Apollo.lv&lt;/ref&gt; vadīja Latvijas-Norvēģijas kopuzņēmumu &quot;Latvijas informācijas un tirdzniecības centrs&quot; un ieguva biznesa partnerus, ar kuriem kopā sāka uzņēmējdarbību Latvijā, sekmējot norvēģu mazumtirdzniecības uzņēmumu ienākšanu Latvijā. Ar uzņēmēju Franka Varnera un [[Viesturs Koziols|Viestura Koziola]] atbalstu Šlesers 1995. gadā Rīgā atvēra veikalu &quot;Dressman&quot;, kam sekoja [[Galerija Centrs|universālveikals &quot;Centrs&quot;]], tirdzniecības centri &quot;[[Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;|Mols]]&quot;, &quot;[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]&quot;, &quot;[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]&quot;, viesnīcas &quot;Rīdzene&quot; un &quot;[[Radisson Blu Hotel Latvija|Latvija]]&quot;.&lt;ref name=&quot;Jauns&quot;/&gt; Daļu šo īpašumu 1997. gadā viņš pārdeva, šajā gadā A. Šleseru pirmo reizi iekļāva Latvijas miljonāru sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/101896 Latvijā pussimts miljonāru-veterānu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111004131046/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/101896 |date={{dat|2011|10|04||bez}} }} Apollo.lv&lt;/ref&gt; A. Šlesera patiesais īpašumu apjoms un ienākumi gan pagātnē, gan šodien nav droši zināmi un viņa ienākumu deklarācijas nav sniegušas pienācīgu iespaidu par uzņēmēja finanšu stāvokli.&lt;ref name=&quot;Delna&quot;/&gt; Starp ienākumu avotiem ir arī [[Krievija]]s uzņēmums &quot;Krievijas dzelzceļa līnijas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://novayagazeta.ru/articles/2022/02/10/vneshnee-upravlenie-rossiei|title=Внешнее управление Россией Как иностранные политики бегут в российский бизнес: вглядитесь в эти лица|website=Новая газета|access-date=2022-02-26|date=1644491940000|language=ru}}&lt;/ref&gt;

No 1999. līdz 2002. gadam A. Šlesers studēja [[Latvijas Kristīgā akadēmija|Latvijas Kristīgajā akadēmijā]], tomēr studijas nepabeidza.&lt;ref&gt;[http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?ae_status=active,inactive,deleted&amp;cc_form=&amp;lng=lv&amp;cc_cat=136&amp;ae_action=edit&amp;art_id=228 Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151001150744/http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?ae_status=active,inactive,deleted&amp;cc_form=&amp;lng=lv&amp;cc_cat=136&amp;ae_action=edit&amp;art_id=228 |date={{dat|2015|10|01||bez}} }} Satiksmes ministrija&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
1998. gadā A. Šlesers sāka darboties politikā un tika ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]] no paša pirms vēlēšanām izveidotās [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] saraksta. No {{dat|1998|11|26|Ģ}} līdz {{dat|1999|05|10|D}} viņš [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] bija [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]]. 1999. gadā pēc [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] pieprasījuma atkāpās no ministra amata un atgriezās Saeimā. 2000. gadā Jaunā partija sašķēlās un tās izveidotājs A. Šlesers pat tika izslēgts no partijas. Tādēļ bija jāveido jauns politiskais spēks: 2001. gadā A. Šlesers izveidoja [[Jaunā kristīgā partija|Jauno kristīgo partiju]], bet 2002. gada oktobrī jau paša izveidotās [[kristietība|kristīgi]] [[liberālisms|liberālās]] [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] sastāvā viņš kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu un Ministru prezidenta biedru [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]]. 2004. gadā pēc Ministru prezidenta pieprasījuma atkāpās no Ministru prezidenta biedra amata un atgriezās Saeimā. Pēc E. Repšes valdības krišanas A. Šlesers ieguva Ministru prezidenta biedra amatu arī [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdībā]], vienlaikus pildot arī [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] pienākumus. 2004. gadā izvirzīja savas partijas biedru [[Uģis Magonis|Uģi Magoni]] [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] padomē un pēc tām, 2005. gadā — uz uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu. Kopā viņi varēja saglabāt Latvijas Dzelzceļu kā vienotu uzņēmumu un nenodot to [[Privatizācija Latvijā|privatizācijai]], nodrošinot kravu pārvadājumu ātru pieaugumu un dzelzceļa ciešāku sadarbību ar ostām.{{nepieciešama atsauce}}

A. Šlesers palika Satiksmes ministra amatā arī [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]], taču pēc Ministru prezidenta pieprasījuma saistībā ar tā saukto [[Jūrmalgeita]]s skandālu, kurā A. Šlesers bija viena no centrālajām personām (tomēr netika apsūdzēts un krimināllietā piedalījās vien kā liecinieks), atkāpās {{dat|2006|03|17}} un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2006. gada oktobrī A. Šlesers tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]], kā arī atgriezās [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] amatā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otrajā valdībā]]. 2007. gadā apvienojās A. Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija un viens no vecākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā — &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;, bet A. Šlesers kļuva par vienu no jaunizveidotās partijas [[LPP/LC]] līdzpriekšsēdētājiem. Pēc A. Kalvīša atkāpšanās A. Šlesers saglabāja savu amatu arī partijas biedra [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa valdībā]]. Pozitīvi izteicies par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/91819 Šlesers rosinās diskusiju par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības]{{Novecojusi saite}} Apollo.lv&lt;/ref&gt;

Pēc I. Godmaņa valdības krišanas A. Šlesers atgriezās Saeimā un uzsāka gatavošanos [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanām]], kurās startēja kā LPP/LC līderis Rīgā un guva atzīstamus panākumus: tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]], izveidoja koalīciju ar [[Saskaņas Centrs|&quot;Saskaņas Centru&quot;]] un kļuva par domes priekšsēdētāja [[Nils Ušakovs|Nila Ušakova]] vietnieku. Lai arī pirms vēlēšanām izvirzītie mērķi darbam Rīgas pašvaldībā bija vērienīgi, tomēr jau 2009. gada 14. novembrī LPP/LC kongresā, kur A. Šleseru ievēlēja par partijas vienīgo priekšsēdētāju, viņš pieteica sevi kā LPP/LC [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanu]] saraksta līderi, vienlaikus izvirzot mērķi gāzt tobrīd pie varas esošo [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdību]] un ieņemt Ministru prezidenta amatu, negaidot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Saeimas vēlēšanās LPP/LC piedalījās apvienībā &quot;[[Par Labu Latviju]]&quot;, kura pieteica A. Šleseru kā Ministru prezidenta amata kandidātu. Vēlēšanu kampaņa tika veidota ap Šlesera tēlu, uzsverot viņa &quot;jaudu&quot; un potenciālu uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju. Pēc šīs kampaņas A. Šlesers ieguva apzīmējumu &quot;Buldozers&quot;. 2010. gada oktobrī viņš tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības saraksta ar pārliecinoši labāko rezultātu Rīgas vēlēšanu apgabalā, tomēr sarakstam kopumā vēlēšanās veicās slikti un, neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, tas ieguva tikai 8 vietas parlamentā.

A. Šlesera ilgstošās politiskās darbības laikā ir piedzīvoti vairāki skandāli, kas rada priekšstatu par viņa izmantotajām metodēm, piemēram, tā sauktā [[Jūrmalgeita]]s [[krimināllieta]],&lt;ref name=&quot;Delna&quot;&gt;[http://www.delna.lv/lat/lpp-lc-riga/2286--1-ainars-shlesers Ainārs Šlesers]{{Novecojusi saite}} Delna&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/sveiks/2006/Jurmalgeitas_sarunas.htm |title=&quot;Jūrmalgeitas&quot; telefona sarunas |access-date={{dat|2010|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111101091807/http://zagarins.net/sveiks/2006/Jurmalgeitas_sarunas.htm |archivedate={{dat|2011|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; kurā viņš bija liecinieka statusā, vai sava paziņas dēla Kaspara Upenieka iecelšana Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās [[AS Pasažieru vilciens|AS &quot;Pasažieru vilciens&quot;]] valdē.&lt;ref name=&quot;Delna&quot;/&gt; Tomēr atšķirībā no citiem politiķiem, kurus mēdz uzskatīt par vietējiem [[oligarhija]]s pārstāvjiem ([[Aivars Lembergs]], [[Andris Šķēle]]) A. Šlesers līdz 2011. gadam nebija ticis apsūdzēts par iespējamu iesaisti nelikumīgās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atrašanās interešu konfliktā u.c.).&lt;ref name=&quot;Delna&quot;/&gt;

2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] A. Šlesera vadītā partija piedalījās ar nosaukumu &quot;Šlesera Reformu partija LPP/LC&quot;. Neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, rezultāti bija pieticīgi un saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2011. gada 1. decembrī partijas kongress izlēma par partijas likvidāciju, pirms tam atgriežoties pie iepriekšējā nosaukuma LPP/LC.

2013. gada decembrī A. Šlesers mēģināja atgriezties politikā, vispirms iestājoties partijā &quot;[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]&quot;, bet pēc tam kļūdams par tās priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Šlesers vienbalsīgi ievēlēts par 'Vienoti Latvijai' priekšsēdētāju | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 7. decembrī | accessdate = 2013. gada 8. decembrī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/slesers-vienbalsigi-ievelets-par-vienoti-latvijai-priekssedetaju.d?id=43880372 }}&lt;/ref&gt; Ieņēma šo amatu no 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesers-atstajis-partijas-vienoti-latvijai-vadibu.a169122/|title=Šlesers atstājis partijas «Vienoti Latvijai» vadību|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt; Partija neveiksmīgi startēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], iegūstot tikai 1,18% vēlētāju balsu.

2021. gada martā A. Šlesers vēlreiz atgriezās politikā. 2021. gada jūnijā paziņoja, ka dibinās jaunu partiju kopā ar [[Sandris Točs|Sandri Toču]] un apsver kopīgu startu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ar [[Andris Ameriks|Andra Amerika]] &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesers-dibinas-partiju-apsver-kopigu-startu-ar-gods-kalpot-rigai.a408780/ Šlesers dibinās partiju; apsver kopīgu startu ar «Gods kalpot Rīgai», LTV, Panorāma, 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 20.52]&lt;/ref&gt; 2021. gada augustā tika nodibināta A. Šlesera vadītā partija &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.

2022. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] uzsāka pārbaudi pēc Šlesera pieprasījuma par publiskajā telpā pret viņu vērstu izskanējušo informāciju, ka [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] ar uzņēmuma ''[[Rosneft]]'' starpniecību A. Šleseram, līdzās citiem Rietumvalstu politiķiem, ik gadu esot izmaksājis 1,5-2 miljonus eiro gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-sacis-resorisko-parbaudi-par-putina-iespejamajiem-maksajumiem-sleseram.a477207/|title=KNAB sācis resorisko pārbaudi par Putina iespējamajiem maksājumiem Šleseram|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pieprasījums KNAB tika iesniegts pēc aizdomām par politisku pasūtījumu īsi pirms vēlēšanām, kad aģitācija bija aizliegta, lai ietekmētu partijas izredzes gaidāmajās vēlēšanās. 

2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] A. Šlesers, kā partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], saņemot visvairāk plusu (16 606) starp savas partijas kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 22. maijā nāca klajā informācija, ka ar A. Šlesera starpniecību Rīgai piesaistīts [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] nekustamo īpašumu attīstītājs [[Mohameds Ali Alabars]], kurš gatavs īstenot [[Andrejsala|Andrejsalas]] teritorijā vērienīgu nekustamo īpašumu projektu &quot;Riga Waterfront&quot; 3 miljardu eiro vērtībā, kas ir lielākais šāda veida nekustamo īpašumu projekts Ziemeļeiropā līdz šim.{{Nepieciešama atsauce}} Projekts ir vērtēts pretrunīgi, tajā skaitā dēļ Alabara ciešajām attiecībām ar Baltkrievijas diktatoru [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku (Lukašenko)]] un [[Čečenija|Čečenijas]] vadītāju [[Ramzans Kadirovs|Ramzanu Kadirovu]], kā arī identiska, [[Serbija|Serbijas]] galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]] sāktā projekta &quot;Belgrade Waterfront&quot; bēdīgi slaveno reputāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/aktuali/zurnals-kas-ir-dasnais-andrejsalas-investors-no-austrumiem.214071|title=Žurnāls: Kas ir dāsnais Andrejsalas investors no austrumiem?|last=redakcija|first=Ir|website=IR.LV|access-date=2025-06-02|date=2024-01-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/606497-no-tris-miljardiem-lidz-realitatei-skaudra-serbijas-pieredze-ar-slesera-arabu-drauga-waterfront-projektu|title=No trīs miljardiem līdz realitātei - skaudrā Serbijas pieredze ar Šlesera arābu drauga &quot;waterfront&quot; projektu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-02|date=2024-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu.

== Privātā dzīve ==
A. Šlesera sieva [[Inese Šlesere]] darbojās vīra izveidotajā LPP/LC un bija Saeimas deputāte. Ģimene būvēja māju kopīpašumā esošā zemes gabalā [[Bulduri|Bulduros]] [[Jūrmala|Jūrmalā]].&lt;ref&gt;[http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/no-otras-puses/20286-slesera-miljoni-pariet-sievai.htm Šlesera miljoni pāriet sievai]{{Novecojusi saite}} NRA.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lpplc.lv/lv/ainara-slesera-blogs/250-lpplcalesersjrmalaspriedes Ainārs Šlesers: Par priedēm. Vēstījums cilvēkiem, kuriem vēl interesē fakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100623025527/http://www.lpplc.lv/lv/ainara-slesera-blogs/250-lpplcalesersjrmalaspriedes |date={{dat|2010|06|23||bez}} }} A. Šlesera blogs&lt;/ref&gt; Pārim ir pieci bērni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Šleseru ģimenē piedzimis dēls Markuss | publisher = Kas jauns? | date = 2011. gada 25. maijā | accessdate = 2011. gada 15. jūnijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/48639/sleseru-gimene-piedzimis-dels-markuss | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110528153208/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/48639/sleseru-gimene-piedzimis-dels-markuss | archivedate = {{dat|2011|05|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dēls [[Ričards Šlesers]] arī darbojas politikā, ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Tāpat arī dēls [[Edvards Šlesers]], kurš ir ievēlēts Rīgas domē.

A. Šlesers un ģimene apmeklē dažādu draudžu dievkalpojumus, darbojies arī draudzē &quot;[[Jaunā paaudze]]&quot;, ko vada [[Aleksejs Ledjajevs]].&lt;ref&gt;[http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/politiki/article.php?id=21702178 Šlesers atvērts dažādām ticībām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915232339/http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/politiki/article.php?id=21702178 |date={{dat|2008|09|15||bez}} }} Mango.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/slesers-uzruna-jauno-paaudzi?comments=3 Šlesers uzrunā “Jauno paaudzi”] Diena.lv&lt;/ref&gt; Reliģisko konfesiju līderi tradicionāli atbalstījuši A. Šlesera pārstāvētos politiskos spēkus, jo to programmā prioritāte ir kristīgās un ģimenes vērtības.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/lpp-kongresa-atgadina-par-saviem-labajiem.d?id=14562036 LPP kongresā atgādina par saviem labajiem darbiem] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Ainārs Šlesers}}
* [https://web.archive.org/web/20100626064109/http://www.lpplc.lv/lv/ainara-slesera-blogs Aināra Šlesera blogs partijas LPP/LC mājaslapā]
* [https://web.archive.org/web/20090611162253/http://www.delna.lv/lat/lpp-lc-riga/2286--1-ainars-shlesers-*-*-* Ainārs Šlesers — sabiedrības par atklātību &quot;Delna&quot; informācija]
* [https://web.archive.org/web/20111101091807/http://zagarins.net/sveiks/2006/Jurmalgeitas_sarunas.htm &quot;Jūrmalgeitas&quot; 2005. gada martā telefona sarunas, t.sk. arī Šlesera]
* [https://web.archive.org/web/20100617185021/http://ainarasolijumi.lv/ ainarasolijumi.lv — A.Šlesera kā politiķa publisko solījumu apkopojums]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Laimonis Strujevičs]]
| virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]]
| periods    = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|1999|5|10|N}}
| pēc        = [[Ingrīda Ūdre]]
}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Roberts Zīle]]&lt;br /&gt;[[Krišjānis Peters]]
| virsraksts = [[Latvijas satiksmes ministrs]]
| periods    = {{dat|2004|3|9|N}} — {{dat|2006|3|17|N}}&lt;br /&gt;{{dat|2006|11|7|N}} — {{dat|2009|3|12|N}}
| pēc        = [[Krišjānis Peters]]&lt;br /&gt;[[Kaspars Gerhards]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
| list  = 
{{Godmaņa Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{Emša Ministru kabinets}}
{{Repšes Ministru kabinets}}
{{Krištopana Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{15. Saeima}}
{{14. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}
{{Rīgas dome 2009}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šlesers, Ainārs}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienoti Latvijai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]]
[[Kategorija:Korupcijas skandāli Latvijā]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>dqgm92cocchhvukiumy6mjbtcmdjjac</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artjoms Jaškins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22716</id>
    <revision>
      <id>4541249</id>
      <parentid>4007928</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:04:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2580" sha1="6bv7jicmoiiscxuiu8v0nvpqv3kshk1" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Artjoms Jaškins
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1975|4|29}}
| countryofbirth = {{vieta|Padomju Savienība|PSRS|Vologda}}
| height = 176
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 1992—1996
| clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Siņņik&quot;]]
| caps1 = 137
| goals1 = 19
| years2 = 1997—1998
| clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Elistas &quot;Uralan&quot;]]
| caps2 = 54
| goals2 = 9
| years3 = 1998—2002
| clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| caps3 = 57
| goals3 = 10
| years4 = 2002
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Siņņik&quot;]]
| caps4 = 3
| goals4 = 0
| years5 = 2002—2003
| clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Arsenal&quot;]]
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| years6 = 2004
| clubs6 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Bucheon SK]]
| caps6 = 14
| goals6 = 0
| years7 = 2005—2006
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Černomorec&quot;]]
| caps7 = 6
| goals7 = 0
| years8 = 2006—2007
| clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[Dinaburg FC]]
| caps8 = 20
| goals8 = 6
| years9 = 2008
| clubs9 = {{flaga|Latvija}} [[FK Daugava Daugavpils|FK Daugava]]
| caps9 = 13
| goals9 = 2
| years10 = 2009
| clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[Dinaburg FC]]
| caps10 = 34
| goals10 = 8
| nationalyears1 = 2000—2001
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]]
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| image = Artem Yashkin, 2014.jpg
| caption = Artjoms Jaškins 2014. gadā
}}

'''Artjoms Jaškins''' ({{val-ru|Артём Александровйч Яшкин}}, dzimis {{dat|1975|4|29}}) ir [[krievi|krievu]] izcelsmes bijušais [[Ukraina]]s futbolists, pussargs.

Pēc pāriešanas uz [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] viņam piedāvāja pieņemt [[Ukraina]]s pilsonību un spēlēt [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasē]]. Tajā viņš ir aizvadījis 8 spēles.

== Panākumi ==
* 2006. gadā atzīts par Latvijas [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sesto labāko pussargu (par viņu labāki: [[Genādijs Soloņicins]], [[Vitālijs Astafjevs]], [[Darjus Miceika]], [[Aleksejs Višņakovs]] un [[Imants Bleidelis]])

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}
{{Krievijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jaszkins, Artjoms}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vologdas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Arsenal&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Odesas &quot;Čornomorec&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>6bv7jicmoiiscxuiu8v0nvpqv3kshk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volts Disnejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22820</id>
    <revision>
      <id>4541093</id>
      <parentid>4059631</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:24:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7553" sha1="iu1eohkakxen9mbkbxjtvy2p5oampv0" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Volts Disnejs
|     vārds_orig = ''Walt Disney''
|         attēls = Walt Disney Snow white 1937 trailer screenshot (13).jpg
|     att_izmērs = 250px
|  att_nosaukums = Volts Disnejs iepazīstina ar filmu &quot;[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]&quot; (1937)
|        dz_gads = 1901
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
|         m_gads = 1966
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 15
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[kinoproducents]], [[scenārists]], [[aktieris]], [[animators]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 1920–1966
|        dzimums = 
|         vecāki = Eliass Disnejs&lt;br /&gt;Flora Kola Disneja
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Walt Disney 1942 signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
[[Attēls:Newman Laugh-O-Gram (1921).webm|thumb|thumbtime=2|upright=1.5|''Newman Laugh-O-Gram'' (1921)]]
'''Volters Eliass Disnejs''' ({{val|en|Walter Elias Disney}}, {{izrunā|wɔːltə(r) ˈdɪzni}}, dzimis {{dat|1901|12|5}}, miris {{dat|1966|12|15}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kino un televīzijas [[kinoproducents|producents]], [[scenārists]], [[aktieris]], [[animācija|animators]], veiksmīgs [[uzņēmējs]] un [[filantrops]]. Plaši pazīstams kā animācijas tēlu [[Mikipele]]s un [[Donalds Daks|Donalda Daka]] autors. Viņš arī plānoja un piedalījās [[Disnejlenda]]s izklaides parka celtniecībā, kas 1955. gadā tika atklāts [[Anahaima|Anahaimā]], netālu no [[Losandželosa]]s. Neilgi pirms nāves tika uzsākta arī nākamās Disnejlendas celtniecība [[Florida]]s pilsētā [[Orlando]]. ''[[The Walt Disney Company]]'', kuru dibināja Volts Disnejs, mūsdienās ir kļuvis par vienu no pasaules lielākajiem izklaides [[Konglomerāts (ekonomika)|konglomerātiem]].

Disneja producētās filmas saņēmušas 22 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s (no tām 12 par [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko animācijas īsfilmu]]). Bez tam Disnejs saņēmis trīs [[Kinoakadēmijas goda balva]]s, vienu [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva|Ērvinga Tālberga memoriālo balvu]] (''Irving G. Thalberg Memorial Award''), septiņas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]].

== Biogrāfija ==
Volta Disneja vecāki bija [[Kanāda|Kanādā]] ieceļojuši [[imigrācija|imigranti]] no [[Īrija]]s. Viņa tēvs Eliass Disnejs bija [[īri|īrs]], bet māte Flora Kola (''Flora Call'') — [[vācieši|vāciete]].&lt;ref name=&quot;buzzle&quot;/&gt; Vecākiem Kanādā neveicās [[lauksaimniecība]]s bizness un tādēļ viņi pārcēlās uz [[Čikāga|Čikāgu]], kur {{dat|1901|12|5||bez}} piedzima Volts Disnejs. Pēc tam ģimene pārcēlās uz [[Kanzasa|Kanzasu]]. Visus bērnības un jaunības gadus Volts savu vienaudžu vidū izcēlās ar to, ka nepārtraukti zīmēja dažādas [[karikatūra]]s.

Jau pusaudža gados Volts Disnejs draugu un paziņu vidū bija populārs kā dažādu stāstu un miniatūru atstāstītājs ar bagātīgu iztēli un kā dažādu šovu meistars. Savu kompāniju ''The Disney Bros. Cartoon Studio'' viņš kopā ar brāli [[Rojs Disnejs|Roju Disneju]] nodibināja 1923. gadā, bet pēc 2 gadiem tā tika pārdēvēta par ''The Walt Disney Studio'', bet vēlāk — par ''Walt Disney Productions'' (no 1986. gada kompānija saucas ''[[The Walt Disney Company]]'').

Pirmais Disneja darbs bija īsfilma ''Alice's Wonderland'' (1923), kas vēlāk tika turpināta, izveidojot 57 sēriju garu [[seriāls|seriālu]] ''Alice Comedies'' ar Alises tēlu. Nākamais Disneja darbs (kopā ar [[Abs Aiverks|Abu Aiverku]]) bija tēls ''Oswald the Lucky Rabbit''. Nesaskaņu dēļ ar izplatītāju Disnejs pameta šo animācijas filmu projektu.

1928. gadā Disnejs kopā ar Abu Aiverku radīja jaunu animācijas tēlu — [[Mikipele|Mikipeli]]. Šis tēls 20. gadsimta 30. gados kļuva ļoti populārs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://disney.go.com/disneyatoz/familymuseum/exhibits/articles/mickeymousegoldenage/index.html|title=The Golden Age of Mickey Mouse|publisher=web.archive.org|access-date={{dat|2015|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2008|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080710052034/http://disney.go.com/disneyatoz/familymuseum/exhibits/articles/mickeymousegoldenage/index.html}}&lt;/ref&gt;

Citas plaši pazīstamas Disneja filmas ir &quot;[[Ziedi un koki]]&quot; (''Flowers and Trees'', 1932), &quot;[[Trīs sivēntiņi]]&quot; (''The Three Little Pigs'', 1933), &quot;[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]&quot; (1937), &quot;[[Pinokio (1940. gada filma)|Pinokio]]&quot; (1940), &quot;[[Fantāzija (filma)|Fantāzija]]&quot; (1940), &quot;[[Dambo]]&quot; (1941), &quot;[[Bembijs]]&quot; (1942), ''[[Fun and Fancy Free]]'' (1947), ''[[The Adventures of Ichabod and Mr. Toad]]'' (1949), &quot;[[Pelnrušķīte (1950. gada filma)|Pelnrušķīte]]&quot; (1950), &quot;[[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)|Alise Brīnumzemē]]&quot; (1951), &quot;[[Pīters Pens (1953. gada filma)|Pīters Pens]]&quot; (1953), &quot;[[Lēdija un Klaidonis]]&quot; (1955), &quot;[[Apburtā princese (filma)|Apburtā princese]]&quot; (1959), &quot;[[101 dalmācietis (1961. gada filma)|101 dalmācietis]]&quot; (1961), &quot;[[Zobens akmenī]]&quot; (1963), [[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]&quot; (1964), &quot;[[Džungļu grāmata (1967. gada filma)|Džungļu grāmata]]&quot; (1967).

Volts Disnejs bija arī veiksmīgs [[novators]] un [[izgudrotājs]]. Savās animācijas filmās viņš arvien ieviesa jaunus uzlabojumus. Volts Disnejs izrādījās arī talantīgs uzņēmējs. Disnejam radās ideja par tematisko parku izveidošanu. Viņš pats personīgi vadīja pirmo tāda parka izveidi, kas tika atklāts 1955. gadā un nosaukts par [[Disnejlenda|Disnejlendu]]. Vēlāk šādi parki tika izveidoti arī citur, piemēram, [[Florida|Floridā]] vai [[Parīze|Parīzē]].

1966. gadā Disnejs nomira no [[plaušu vēzis|plaušu vēža]] 65 gadu vecumā.

Volta Disneja kopā ar brāli Roju 1923. gadā dibinātā uzņēmuma ''The Walt Disney Company'' ienākumi mūsdienās ir ievērojami. 2015. gadā ienākumi bija 52,5 miljardi [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ditm-twdc-us.storage.googleapis.com/q4-fy15-earnings.pdf|title=THE WALT DISNEY COMPANY REPORTS FOURTH QUARTER AND FULL YEAR EARNINGS FOR FISCAL 2015|publisher=The Walt Disney Company|access-date={{dat|2015|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304122245/https://ditm-twdc-us.storage.googleapis.com/q4-fy15-earnings.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;buzzle&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.buzzle.com/editorials/2-1-2005-65214.asp | title= Biography of Walt Disney | publisher= Buzzle.com | accessdate= 2012-05-20 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120212033926/http://www.buzzle.com/editorials/2-1-2005-65214.asp | archivedate= 2012-02-12 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Disnejs, Volts}}
[[Kategorija:1901. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1966. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Amerikāņu animatori]]
[[Kategorija:Filantropi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>iu1eohkakxen9mbkbxjtvy2p5oampv0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pipins Īsais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26455</id>
    <revision>
      <id>4541210</id>
      <parentid>4213435</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:51:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4055" sha1="npmovscdebbc8n0cibh22c44tto9kkb" xml:space="preserve">{{Infobox royalty
| image        = PippinImperialChronicleCorpusChristiCollegeMS373Fol14.jpg
| caption      = Pipins Īsais, miniatūra, {{lang|la|Anonymi chronica imperatorum}}, ap 1112.–1114. gadu
| succession   = [[Francijas monarhi|Franku ķēniņš]]
| reign        = 751. gads – 768. gada 24. septembris
| predecessor  = [[Hilderiks III]]
| successor    = [[Kārlis Lielais]] un [[Karlomans I]]
| succession1  = [[Neistrija|Neistrijas]] [[majordoms]]
| reign1       = 741.–751.
| coronation1  = 
| predecessor1 = [[Kārlis Martels]]
| successor1   = [[Kārlis Lielais]]
| succession2  = [[Austrazija|Austrazijas]] [[majordoms]]
| reign2       = 747.gads–751.gads
| coronation2  =
| predecessor2 = [[Karlomans]]
| successor2   = apvienota karaļvalsts
| spouse       = [[Laonas Bertrada]]
| issue        = [[Kārlis Lielais]]&lt;br/&gt;[[Karlomans I]]&lt;br/&gt;[[Gizela (Pipina Īsā meita)|Gizela]]
| dynasty      = [[Karolingu dinastija]]
| father       = [[Kārlis Martels]]
| mother       = [[Trīras Rotrūda]]
| birth_date   = 714. gadā
| birth_place  = 
| death_date   = 768. gada 24. septembris
| death_place  = [[Sendenī]], [[Franku karaļvalsts]]
| burial_date  =
| burial_place = [[Sendenī bazilika]]
| signature    = Pippin aláírása.jpg
| religion     = [[Kristietība]]
}}
[[Attēls:Amiel - Pepin the Short.jpg|thumb|right|Pipins Īsais]]
{{infokaste+}}
'''Pipins Īsais''' ({{val-la|Pipinus}}, dzimis [[714]]. ɡadā, miris [[768]]. gada [[24. septembris|24. septembrī]]), pazīstams arī kā '''Pipins III''' un '''Pipins Jaunākais''', bija [[Francijas monarhi|franku ķēniņš]] no [[Karolingi|Karolingu dinastijas]], kurš valdīja laikā no [[751]]. līdz [[768]]. gadam. Plaši pazīstams kā [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] tēvs. Viņš aktīvāk pievērsās politiskajai darbībai, uzsākot sadarbību ar [[pāvests|pāvestu]] un panākot, ka [[Franku valsts]] vadītājam pieder arī karaļa statuss.

Pēc ilgām savstarpējām cīņām 8. gs. vidū [[Merovingi|Merovingu]] karaļi zaudēja varu. Tā nonāca majordomu rokās. Kopš 737. gada majordoms [[Kārlis Martels]] valdīja Franku valstī bez karaļu ziņas. 751. gadā viņa dēls Pipins Īsais izdarīja vienkāršu, bet gudri izplānotu valsts apvērsumu. Viņš sasauca franku dižciltīgo sapulci. Pipins paziņoja, ka viņš griezīsies pie pāvesta ar jautājumu: ''Kurš ir īstais valdnieks - vai tas, kuru tā dēvē, vai arī tas, kam ir vara?'' Un pāvests atbildējis - ''karalis ir tas, kam patiesībā ir vara''. To uzzinājuši, franku dižciltīgie ievēlēja Pipinu par franku karali. Līdz ar to Franku valstī varu ieguva jauna dinastija. To Pipina tēva Kārļa vārdā nosauca par Karolingiem.

== Ārējās saites ==

== Literatūra ==
*{{Cite book |last=Borovský |first=Jozef |title=Chrysalis: Metamorphosis of Odium |publisher=FriesenPress |year=2019 |isbn=9781525547690}}
*{{cite book |title=The New Cambridge Medieval History, c.700-c.900 |volume=II |editor-first=Rosamond |editor-last=McKitterick |chapter=Byzantine Italy |first=T.S. |last=Brown |publisher=Cambridge University Press |year=1995 }}
*{{Cite book |last=Doig |first=Allan |title=Liturgy and architecture from the early church to the Middle Ages |url=https://archive.org/details/liturgyarchitect0000doig |publisher=Ashgate |year=2008 |isbn=9780754652748}}
*{{Cite web |last=Duckett |first=Eleanor Shipley |date=20 September 2022 |title=Pippin III |url=https://www.britannica.com/biography/Pippin-III |access-date=2022-09-29 |website=www.britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |language=en}}
{{kastes sākums}}
{{Karolingu dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{amatu secība|pirms = [[Kārlis Martels]]|virsraksts = [[Francijas monarhi|Franku ķēniņš]]|periods = [[751]]—[[768]]|pēc = [[Karlomans I]]&lt;br /&gt;
[[Kārlis Lielais]]}}
{{kastes beigas}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Franku karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:714. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:768. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kapetingu dinastija]]
[[Kategorija:Francijas monarhi]]</text>
      <sha1>npmovscdebbc8n0cibh22c44tto9kkb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28896</id>
    <revision>
      <id>4541464</id>
      <parentid>4540692</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:12:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4541464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5706" sha1="8k3owh71doi4pm54lrov461pt83jawf" xml:space="preserve">'''28. oktobris''' ir gada 301. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (302. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 64 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Antoņina]], [[Ninona]], [[Ņina]], [[Oksana]]

== Notikumi ==
* [[1836. gads]] — izveidota [[Peru-Bolīvijas konfederācija]].
* [[1918. gads]] — [[Čehoslovākija]] pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s.
* [[1922. gads]] — [[Maršs uz Romu]]: [[Benito Musolīni]] pārņēma varu [[Itālija|Itālijā]], kļūstot par premjerministru.
* [[1927. gads]] — izveidota [[Ararata Republika]].
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: Itālija caur [[Albānija|Albāniju]] iebruka [[Grieķija|Grieķijā]].
* [[1941. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Kauņa]]s geto, [[Lietuva|Lietuvā]] vācu [[Schutzstaffel (SS)|SS]] spēki nogalināja ap {{sk|9000}} ebreju.
* [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Izraēlas karogs]].
* [[1958. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Jānis XXIII]].
* [[1962. gads]] — [[Kubas raķešu krīze]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Ņikita Hruščovs]] paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no [[Kuba]]s.
* [[1971. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] palaida savu pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] ''[[Prospero X-3]]'' ar nesējraķeti ''[[Black Arrow]]''.
* [[2007. gads]] — par [[Argentīna]]s pirmo prezidenti sievieti kļuva [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]].

== Dzimuši ==

* [[1016. gads]] — [[Heinrihs III]] (''Heinrich III.''), Svētās Romas imperators (miris 1056. gadā)
* [[1466. gads|1466.]] vai [[1469. gads]] — [[Roterdamas Erasms]] (''Erasmus Roterodamus''), humānists (miris 1536. gadā)
* [[1610. gads]] — [[Jēkabs Ketlers]], Kurzemes hercogs (miris 1682. gadā)
* [[1696. gads]] — [[Saksijas Morics]] (''Moritz Graf von Sachsen''), Kurzemes hercogs un Francijas ģenerālmaršals (miris 1750. gadā)
* [[1751. gads]] — [[Dmitrijs Bortņanskis]] (''Дмитрий Бортнянский''), ukraiņu un krievu komponists (miris 1826. gadā)
* [[1815. gads]] — [[Ļudovīts Štūrs]] (''Ľudovít Štúr''), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris 1856. gadā)
* [[1854. gads]] — [[Žans Marī Gijo]] (''Jean-Marie Guyau''), franču filozofs un dzejnieks (miris 1888. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1957. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), zviedru politiķis (miris 1946. gadā)
* [[1888. gads Latvijā|1888. gads]] — [[Kārlis Zāle]], latviešu tēlnieks (miris 1942. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''), angļu aktrise (mirusi 1986. gadā)
* [[1903. gads]]:
** [[Jānis Plaudis]], latviešu rakstnieks, dzejnieks (miris 1952. gadā)
** [[Ivlins Vo]] (''Evelyn Waugh''), angļu rakstnieks (miris 1966. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Lenijs Vilkenss]] (''Lenny Wilkens''), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (miris 2025. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (miris 2022. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Bills Geitss]] (''Bill Gates''), ASV programmētājs, uzņēmējs
* [[1956. gads]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] (محمود احمدی نژاد, ''Mahmūd Ahmadinezhād''), Irānas prezidents
* [[1963. gads]] — [[Perijs Gančars]] (''Perry Ganchar''), Kanādas hokejists
* [[1967. gads]] — [[Džūlija Robertsa]] (''Julia Roberts''), amerikāņu aktrise
* [[1968. gads]] — [[Huans Orlando Ernandess]] (''Juan Orlando Hernández''), Hondurasas prezidents
* [[1969. gads]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors
* [[1974. gads]] — [[Vakīns Fīnikss]] (''Joaquin Phoenix''), amerikāņu aktieris
* [[1981. gads]] — [[Milans Barošs]] (''Milan Baroš''), čehu futbolists
* [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Vladimirs Kamešs]], Latvijas futbolists

== Miruši ==
* [[1138. gads]] — [[Boļeslavs III Greizmutis]] (''Bolesław III Krzywousty''), Polijas lielkņazs (dzimis 1085. gadā)
* [[1740. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|17}}) — [[Anna I]] (''Анна I''), Krievijas imperatore (dzimusi 1693. gadā)
* [[1704. gads]] — [[Džons Loks]] (''John Locke''), angļu filozofs (dzimis 1632. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Makss Millers]] (''Max Müller''), vācu, britu filologs (dzimis 1823. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Bernhards fon Bīlovs]] (''Bernhard von Bülow''), vācu politiķis (dzimis 1849. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Kirils Zaics]] (''Кирилл Зайц''), Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists (dzimis 1869. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā)
* [[1993. gads]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1938. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Rimants Ziedonis]], latviešu rakstnieks, žurnālists (dzimis 1962. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Sir Patrick Stewart''),  angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris (dzimis 1940. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Čehija]])
* Neatkarīgas Čehoslovākijas nodibināšanas diena ([[Slovākija]])
* Ohi diena ([[Grieķija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>8k3owh71doi4pm54lrov461pt83jawf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sānpeldvēži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37086</id>
    <revision>
      <id>4541265</id>
      <parentid>3402514</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6285" sha1="jq1iq3rmwiimvt902w81y3z1g39cqnb" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Gammarus lacustris.jpg
| att_nosaukums ={{TaksoSaite|Gammarus lacustris|Sānpelde}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| klase =Malacostraca
| klase_lv =Augstākie vēži
| virskārta =Peracarida
| virskārta_lv =Perakarīdi
| kārta =Amphipoda
| kārta_lv =Sānpeldvēži
| sinonīmi =
* Sānpeldes
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Gammaridea}}
* {{TaksoSaite|Corophiidea}}
* {{TaksoSaite|Hyperiidea}}
* {{TaksoSaite|Ingolfiellidea}}
| kategorijas =nē
}}
'''Sānpeldvēži''', '''sānpeldes''' ({{val-la|Amphipoda}}) ir [[Augstākie vēži|augstāko vēžu]] kārta.
== Morfoloģija ==
Pārsvarā tie ir sīki vēzīši ar plānu čaulu un no sāniem saplacinātu ķermeni. [[Galva]] ir saaugusi ar pirmo krūšu segmentu. [[Acis]] sēdošas. Acu ārējā sega nav fasetēta.
=== Krūtis ===
Krūtis sastāv no 7 labi izšķiramiem posmiem. Pirmajiem 4 posmiem ir labi attīstītas sānplātnītes jeb [[epimēri]]. Pārējiem krūšu posmiem tās ir attīstītas vājāk. Sānplātnītes pārklāj [[žaunas]] un mātītēm arī [[olu kamera|olu kameru]], pasargājot šos orgānus no piesārņošanas ar dūņām. Sānplātnītes ir saaugušas ar kāju pamatnēm.

=== Vēders ===
[[Vēders]] (abdomens) sastāv no 6 posmiem. Tas dalās divas daļās. Priekšējā daļa jeb [[metasoma]] sastāv no trim posmiem, kas ārīgi neatšķiras no krūšu posmiem. Savukārt, aizmugurējā daļa  jeb [[urosoma]], kas arī sastāv no trim posmiem, ir bez epimēriem. Pie pēdējā urosomas segmenta pieslēdzas divzarains [[telsons]].

=== Ekstremitātes ===
Pie [[galva]]s atrodas pirmie 6 [[Ekstremitāte|ekstremitāšu]] pāri. Pirmais pāris ir divzarainas [[antenulas]] (''antennulae''). Otru pāri veido īsas, nezarotas [[Antenas (bioloģija)|antenas]] (''antennae''), bet trešo pāri — masīvi  [[Augšžoklis|augšžokļi]] jeb [[mandibulas]] (''mandibulae''). Tālāk seko divi [[Apakšžoklis|apakšžokļu]] pāri jeb [[maksillas]] (''maxillae I, II'') un viens [[žokļkājas|žokļkāju]] pāris (''maxillipedes''). Žokļkājas atbilst pirmajam krūšu posmam, kas ir saplūdis ar galvu.

Pie krūtīm ir 7 pāri nezarotu krūšu kāju, jo [[ekzopodīts]] ir reducējies. Pirmie divi krūšu kāju pāri ir mazāki par pārējiem un ir piemērojušies [[barība]]s satveršanai. Pārējie 5 krūšu [[Kāja|kāju]] pāri funkcionē kā ejkājas. Pie katras krūšu kājas pamatposma (izņemot pirmo pāri) atrodas viena [[Žaunas|žaunu]] plātnīte — ovāls plānsienu veidojums, kura lakūnās cirkulē [[asinis]] un notiek gāzu maiņa. Bez tam mātītēm 2-5 kāju pāriem pie pamatposma ([[koksopodīts|koksopodīta]]) ir plāna [[Hitīns|hitīna]] plātnīte — [[oostegīts]]. Oostegīti, saslēdzoties kopā, vēderpusē izveido olu kameru jeb [[marsūpijs|marsūpiju]], kurā mātīte iedēj [[olas]], bet tēviņš kopulācijas laikā ievada [[Sperma|spermu]].

Vēdera [[metasoma]]i ir trīs divzarainu kāju pāri. Kājas klātas ar sariņiem un funkcionē kā [[peldkājas]]. Bez tam šo kāju kustības sekmē svaiga ūdens pieplūšanu žaunām. [[Urosoma]]s divi pirmie kāju pāri ([[uropods|uropodi]]) darbojas kā lēcējkājas. To eksopodīti un [[endopodīts|endopodīti]], atšķirībā no metasomas kāju endopodītiem un ekzopodītiem, nav posmaini. Sariņu vietā šo kāju abus zarus klāj reti dzelkšņi.Sestais kāju pāris atrodas ķermeņa galā, un virs tā atrodas [[telsons]]. Šī kāju pāra ekzopodītu un endopodītu klāj sariņi. Ar sariņiem klāts ir arī telsons.

== Ekoloģija ==
Sānpeldes dzīvo ūdenī. Tomēr starp tām ir daudz sugu, kas dzīvo tikai piekrastes alās, kuras bieži pašas izrok, vai krastā izskalotajās [[aļģes|aļģēs]]. Milzīgs vairums sānpeldu apdzīvo [[jūra]]s, bet daļa sastopama arī [[saldūdens]] baseinos. Sevišķi bagāts ar tām ir [[Baikāla ezers]], kur pazīstamas ap 300 sānpeldu sugas. 

Sānpeldu (''Gammaridae'') dzimta savu nosaukumu ieguvusi tādēļ, ka tās peld uz sāniem. Taču šādā veidā tās peld tikai seklā ūdensbaseinā. Dziļākā ūdensbaseinā sānpeldes peld ar vēderpusi uz leju, atmetušas trīs pēdējos krūšu kāju pārus uz muguras, un strādājot ar diviem krūšu vidējo kāju pāriem un trim priekšējiem vēdera kāju pāriem.
Jūrā sānpeldes sastopamas visdažādākajos apstākļos. Vienu no visizplatītākajām jūras sānpeldēm — {{TaksoSaite|Gammarus locusta}} atkarībā no apstākļiem var sastapt piekrastes zonā, atklātā jūrā ūdens virskārtā un lielā dziļumā. Tomēr parasti sugu izplatība ir ierobežota, un tās sastopamas pilnīgi noteiktos apstākļos. Ievērojama daļa pelaģisko sānpeldu sugu brīvi peld pa atklātas jūras virsmu. Ļoti daudzas izmanto citus [[Pelaģiāle|pelaģiskus]] dzīvniekus, pie kuru virsmas piestiprinās vai ielien tajos. Tā, piemēram, [[medūzas]] (Aurelia, Pelagia u.c.), {{TaksoSaite|Tunicata|Tunikāti}} ({{TaksoSaite|Thaliacea|Salpu klase}}, {{TaksoSaite|Pyrosomida|Pirosomas}}) bieži ir hipennu un tiem tuvu formu saimnieki. Dažas sugas (piemēram, ''Orchestia'' sugas) dzīvo [[piekraste]]s paisuma un bēguma joslā, periodiski — bēguma laikā kļūdamas par [[sauszeme]]s [[dzīvnieki]]em. Liela daļa sānpeldu ir [[plēsēji]], daudzi tomēr barojas ar pūstošām vielām; ir arī [[parazīti]].
Parazīti tiešā nozīmē starp sānpeldēm ir reti, tā, piemēram, parazīts ir {{TaksoSaite|Cyamus|vaļu utis}}, kas pārtiek no vaļu [[āda]]s, ar diviem spēcīgajiem žokļu pāriem izēdot to. Sānpeldes ir ļoti svarīgi un derīgi organismi, jo iznīcina (apēd) beigtos organismus un paši ir [[zivis|zivju]] barība.
== Sistemātika ==
Pasaulē ir zināmas ap 7000 sānpeldvēžu sugu. [[Latvija|Latvijā]] konstatētas 14 sugas, no tām 9 sugas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].

'''Kārta''' {{TaksoSaite|Amphipoda|Sānpeldvēži}}} (Sānpeldes)
* apakškārta {{TaksoSaite|Gammaridea}}
* apakškārta {{TaksoSaite|Corophiidea}}
* apakškārta {{TaksoSaite|Hyperiidea}}
* apakškārta {{TaksoSaite|Ingolfiellidea}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Augstākie vēži]]</text>
      <sha1>jq1iq3rmwiimvt902w81y3z1g39cqnb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastie sikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46090</id>
    <revision>
      <id>4541085</id>
      <parentid>4539564</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:12:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sistemātika */ redakcija</comment>
      <origin>4541085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14987" sha1="cemxgokketuamtuptzgv3rg5xkh9bbt" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
|     izplatība =
[[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]]
{{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}}
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]&lt;/ref&gt;

Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

==Zinātniskā nosaukuma izcelsme ==
Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.&lt;ref&gt;[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin &amp; Word History]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]]
[[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]]  
Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars  2,5-45 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt;

Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; 

Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

=== Eholokācija ===
Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] 
[[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]]
Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Barība ==
Parastie sikspārņi ir  [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās.  Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Āzijas lielie vakakarsikspārņi|Āzijas lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'')
*[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'')
*[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'')  

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>cemxgokketuamtuptzgv3rg5xkh9bbt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541086</id>
      <parentid>4541085</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:13:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4541086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14985" sha1="da513lezboqb8a6k46b3ie6j1qe58gv" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
|     izplatība =
[[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]]
{{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}}
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]&lt;/ref&gt;

Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

==Zinātniskā nosaukuma izcelsme ==
Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.&lt;ref&gt;[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin &amp; Word History]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]]
[[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]]  
Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars  2,5-45 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt;

Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; 

Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

=== Eholokācija ===
Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] 
[[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]]
Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Barība ==
Parastie sikspārņi ir  [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās.  Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Āzijas lielie vakarsikspārņi|Āzijas lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'')
*[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'')
*[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'')  

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>da513lezboqb8a6k46b3ie6j1qe58gv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541087</id>
      <parentid>4541086</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:14:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4541087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14985" sha1="ghdv5uxuwcektgur5ac4n7rjwoomxle" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
|     izplatība =
[[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]]
{{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}}
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]&lt;/ref&gt;

Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

==Zinātniskā nosaukuma izcelsme ==
Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.&lt;ref&gt;[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin &amp; Word History]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]]
[[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]]  
Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars  2,5-45 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt;

Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; 

Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

=== Eholokācija ===
Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] 
[[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]]
Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Barība ==
Parastie sikspārņi ir  [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt; Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.&lt;ref name=&quot;ency&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās.  Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Āzijas lielie vakarsikspārņi|Āzijas lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'')
*[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'')
*[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'')  

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>ghdv5uxuwcektgur5ac4n7rjwoomxle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Koperniks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>50654</id>
    <revision>
      <id>4541409</id>
      <parentid>4500130</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:05:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: karalist → Karalist using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4541409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30629" sha1="29jjmhseusii4jskzgqkynp9go7q40f" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =Nicolaus Copernicus
| attēls =Nikolaus Kopernikus.jpg
| att_izmērs =200px
| att_nosaukums = Portrets Tornas rātsnamā (ap 1580)
| dz_gads =1473
| dz_mēnesis =2
| dz_diena =19
| dz_vieta =[[Toruņa|Torna]], [[Attēls:Flag of Prussia (1466-1772).svg|border|20px]] [[Karaļa Prūsija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]]
| m_gads =1543
| m_mēnesis=5
| m_diena=24
| m_vieta =[[Fromborka|Frauenburga]], [[Attēls:POL Księstwo Warmińskie IRP COA.svg|20px]] [[Varmijas bīskapija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]]
| pilsonība =
| tautība =
| darba_vietas =
| alma_mater =[[Jagaiļa Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Boloņas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Padujas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Ferāras Universitāte]]
| zinātne =[[astronomija]]
| pasniedzēji =
| studenti =[[Georgs Joahims Rētiks]] (''Georg Joachim Rheticus'')
| sasniegumi =[[heliocentrisms]]
| apbalvojumi =
| paraksts =Nicolaus Coppernicus sig.png
| piezīmes = 
}}
'''Nikolajs Koperniks''' ({{val|la|Nicolaus Copernicus}}, {{val|pl|Mikołaj Kopernik}}, {{val|de|Nikolaus Kopernikus}} arī ''Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk''; dzimis {{dat|1473|02|19}}, miris {{dat|1543|05|24}}) bija [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] [[priesteris]], [[Politika|politiķis]], [[Astronomija|astronoms]], [[Matemātika|matemātiķis]], [[Tiesību zinātne|jurists]], [[Medicīna|mediķis]], [[Pedagoģija|pasniedzējs]]. Plašāk zināms kā viens no [[Heliocentrisms|heliocentrisma]] koncepcijas astronomijā pamatlicējiem, kaut arī astronomija bija tikai viena no Kopernika darbības sfērām. Dažkārt Kopernika darbs ''[[De Revolutionibus Orbium Coelestium]]'' tiek uzskatīts par modernās astronomijas sākumu.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:CopernicusHouse.jpg|thumb|200px|Kopernika dzimtā māja Toruņā]]
Dzimis 1473. gada 19. februārī [[Karaļa Prūsija]]s pilsētā [[Toruņa|Tornā]], kuru īsi pirms tam bija anektējusi [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]], [[varš|vara]] tirgotāja Nikolaja Kopernika un viņa sievas Barbaras, dzimušas Vacenrodes, ģimenē. Bez Nikolaja ģimenē bija vēl 3 bērni: brālis Andrejs, māsas Barbara un Katrīna. Tēvs mira 1483. gadā, savukārt māte — 1489. gadā. Nikolaja audzināšanu uzņēmās mātesbrālis [[kanoniķis]] [[Lukass Vacenrode]], kuru 1489. gadā ievēlēja par Ermlandes, t.i. [[Vārme (zeme)|Varmijas]] [[Bīskaps|bīskapu]]). Mācījās Sv. Jāņa baznīcas skolā, apguva [[latīņu valodu]], [[Teoloģija|teoloģiju]], matemātiku un astronomiju. 1491. gadā N. Koperniks uzsāka studijas [[Krakovas akadēmija|Krakovas akadēmijā]], kur metrikā tika reģistrēts kā ''Nicolaus Nicolai de Thuronia'', uzrādot izcilas sekmes teoloģijā, matemātikā un astronomijā (mācījies pie A.Brudzevska). Studijas nepabeidzis, 1495. gadā sāka kalpot Varmijas bīskapijas kapitulā [[Lidzbarka|Lautenburgā]], kas baznīctiesiskā ziņā bija pakļauta [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapam]]). Nikolajs Koperniks un Andrejs Koperniks abi kandidēja uz [[Kanoniķis|kanoniķu]] vietām, taču šos amatus nedabūja par spīti protekcijai, jo ne vienam, ne otram nebija zinātniskā grāda.

1497. gadā, kļuvis par kanoniķi un saņēmis kapitula stipendiju, kopā ar vecāko brāli Andreju devās uz [[Itālija|Itāliju]], kur papildus studēja [[Boloņa]]s Universitātē jurisprudenci, sengrieķu valodu un astronomiju (klausījies Dominika Marijas di Navarras lekciju kursu). 1501. gadā abi brāļi uz brīdi atgriezušies [[Heilsberga|Heilsbergā]], lai izprasītu mācību atvaļinājuma pagarinājumu. Atgriezušies Itālijā, 1503. gadā kā eksterni [[Ferāra]]s Universitātē ieguva kanonisko tiesību zinātņu grādu. Līdz 1506. gadam N. Koperniks [[Paduja]]s Universitātē studēja medicīnu, taču zinātnisko grādu tā arī neaizstāvēja.

1506. gadā brāļi atgriezās Polijas Karalistē, kur Nikolajs Koperniks sāka strādāt par pasniedzēju [[Vroclava]]s Svētā krusta baznīcas skolā (''scholasterię wrocławską św. Krzyża''), kā arī praktizēja kā ārsts.

1507. gadā Nikolajs Koperniks pameta pasniedzēja darbu un atgriezās Varmijas bīskapijas kapitulā Heilsbergā, kur kļuva par bīskapa (sava tēvoča) privātsekretāru un ārstu.

1509. gadā kā bīskapijas pārstāvis piedalījās [[Krakova]]s [[Kārtu pārstāvniecība|Seima]] sēdēs (1511. gadā kļuva par kapitula kancleru). Šajā laikā pārtulkojis VII gs. bizantiešu hronista [[Teofikts no Simokatas|Teofilakta no Simokatas]] darbu ''Theophilacti scolastici Simocati epistolae morales, rurales et amatoriae interpretatione latina'' (&quot;Teofilakta no Simokatas, sholastiķa, pamācošās, no laukiem un mīlas vēstules&quot;) ar nosaukumu ''Nicolai Copernici de hypothestibus motuum coelestium a se constitutis commentariolus''.

1512. gadā pēc tēvoča nāves Koperniks pārcēlās uz dzīvi [[Fromborka|Frauenburgā]], [[Vislas līča]] krastā, kur kalpoja kā kanoniķis, pildot bīskapijas ierēdņa funkcijas, brīvajā laikā praktizējot kā ārsts un veltot laiku zinātnēm. Kā viens no augstākajiem bīskapijas hierarhiem organizēja jaunā bīskapa Fabiana Luzjanska ({{val|la|Fabianus Lusianus}}, {{val|pl|Fabian Luzjańskiy}}) ievēlēšanu.

1513. gadā Koperniks it kā esot iesniedzis [[Roma|Romā]], [[Laterānas koncils|Laterānas koncilā]] apspriešanai savu jauno, uz heliocentrisma principa balstīto kalendāra reformas projektu (kas it kā bijis pamatā t.s. 1582. gada [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] reformai). Dokumentāli pierādījumi Kopernika lomai kalendāra reformā nav atrasti.

1516. gadā Koperniks iecelts par bīskapijas dienvidu apgabalu administratoru [[Olština|Olštinā]], [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s galvaspilsētā, un dzīvoja Olštinas pils ziemeļaustrumu spārnā līdz 1521. gada rudenim, pārraudzīdams arī muižu zemes un paralēli nodarbodamies ar zinātni. 1517. gadā nāca klajā viņa filozofisks traktāts ''Meditata'' (&quot;Meditācijas&quot; — pilns nosaukums: ''N.C. Meditata XV. Augusti anno domini MDXVII'').

1519.-1521. gadu Polijas-[[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] karā Koperniks kā bīskapijas bruņoto spēku virspavēlnieks — kapitula komisārs — vadīja Varmijas bīskapijas pilsētu aizstāvēšanu (ordeņa karaspēks pat vienu brīdi ielencis viņa rezidenci. Pēc ordeņa sakāves sarakstīja juridiski politoloģisku darbu ''Querela Capituli contra mgrum Albertum et eius ordinem super iniuriis irrogatis 1521 sub induciis belli'' (&quot;Kapitula žēlošanās par Albrehta un viņa ordeņa radītajām ciešanām 1521. gadā ieroču nolikšanas laikā&quot;). 1521. gadā Koperniks atgriezās Frauenburgā.

1522. gada martā [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas pilsētu]] landtāgā (seimā) [[Elblonga|Elbingā]] Nikolajs Koperniks piedalījās monetārās sistēmas reformas ''De estimatione monete'' (&quot;Par monētu cienīšanu&quot;) komisijas darbā. 1528. gadā viņš publicēja inženiertehnisku apcerējumu ''Monetae cudendae ratio'' (&quot;Pareizi monētu kalšanas veidi&quot;).

1537. gadā Polijas [[karalis]] apstiprināja Nikolaju Koperniku kā vienu no kandidātiem uz Varmijas bīskapa vakanci, taču ievēlēja [[Johans Dantisks|Johanu Dantisku]]. 1538. gadā Koperniks saņēma rājienu Baznīcas tiesā par amorālu [[Konkubināts|konkubināta]] praktizēšanu un celibāta neievērošanu. Kopernika piedzīvotāju Annu Šellingu izraidīja no Frauenburgas, jo &quot;viņas dēļ cienījamais priesteris uzvedas kā sajucis&quot;.

1543. gada pavasarī Nirnbergā (vai Rēgensburgā) publicēts darbs, pie kura Nikolajs Koperniks strādāja pēdējos 30 gadus — ''De revolutionibus orbium coelestium'' (&quot;Par debess sfēru rotāciju&quot;). Šī paša gada 24. maijā 70 gadu vecumā Koperniks mira, iespējams, no asinsizplūduma smadzenēs.

== Kopernika ietekme uz tā laika zinātni ==
[[Attēls:Twierdzenie_Kopernika.svg|thumb|200px|Kopernika teorēma]]
Pretēji vēlākos gadsimtos radītajam politiskās propagandas mītam ([[Protestantisms|protestantu]], pēc tam [[Ateisms|ateistu]] literatūrā) katoliskā baznīca visnotaļ pozitīvi uztvēra sava priestera Kopernika idejas zinātnē. Astronomi Eiropā, baznīcas hierarhi, kuri interesējās par zinātni, bija informēti par heliocentrisma teoriju, jo 1511. gadā sarakstītie &quot;Mazie komentāri&quot; tika brīvi izplatīti un ar interesi lasīti speciālistu aprindās.

1533. gadā [[Romas pāvests]] [[Klements VII (pāvests)|Klements VII]] pat uzaicinājis sev pietuvinātās personas, lai ar interesi uzklausītu viņa sekretāra [[Kardināls|kardināla]] A. fon Vidmanštata ziņojumu par jaunajām idejām astronomijā, kuras proponē kāds dominikānis Austrumeiropā (saglabājies Vidmanštata ieraksts kāda grieķu manuskripta titullapā: &quot;Klements man dāvāja šo manuskriptu Tā Kunga 1533. gadā, pēc tam, kad es viņam kardinālu Orsini un Salviati, bīskapa Viterbenija un ārsta Kurcija klātbūtnē Vatikānā izskaidroju Kopernika mācību par Zemes griešanos&quot;).&lt;ref&gt;Гурев Г. А. Коперниканская ересь в прошлом и настоящем. — Москва, 1933., 72. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī nākamā pāvesta [[Pāvils III (pāvests)|Pāvila III]] laikā nevar atrast ne mazāko norāžu vai mājienu, ka baznīcai būtu kādas oficiālas pretenzijas pret heliocentrismu kā koncepciju. Viņš pats raksta par savām draudzīgajām attiecībām un atbalstu, ko visa mūža garumā saņēmis no [[Midelburga]]s bīskapa Pāvila, Varmijas, pēc tam [[Kulma (zeme)|Kulmas]] bīskapa Tidemana Gīzes u.c. kolēģiem baznīcas hierarhijā.&lt;ref&gt;Веселовский И. Н. Белый Ю. А. Николай Коперник. — Москва, 1974., 378. lpp.&lt;/ref&gt; 1536. gadā [[Dominikāņi|dominikāņu ordeņa]] vadītājs kardināls Šenbergs savā vēstulē &quot;zinātņu vīram&quot; brālim Nikolajam aicināja &quot;neslēpt no zinātnes draugiem savu jauno sistēmu&quot;, jo Kopernika &quot;nopelni pelnījuši vislielāko atzinību&quot;.&lt;ref&gt;Гурев Г. А. Учение Коперника и религия. Из истории борьбы за научную истину в астрономии. — Москва, 1961., 56. lpp.&lt;/ref&gt; Kad pāvests [[Leons X (pāvests)|Leons X]] piektajā Laterānas koncilā (1512—1517) paziņoja par esošā kalendāra reformas nepieciešamību, Nikolaju Koperniku iekļāva to &quot;oficiālo&quot; astronomu skaitā, kurus aicināja piedalīties reformas projekta izstrādē.&lt;ref&gt;Фантоли А. Галилей. В защиту учения Коперника и достоинства Святой Церкви. — Москва, 1999., 30. lpp.&lt;/ref&gt;

Visu XVI gadsimtu Kopernika heliocentrisma koncepciju uzturēja visās katoļu augstskolās, to cītīgi aizstāvēja teologi, bet kritizēja zinātnieki. Vienīgais, kurš uzbruka Kopernika koncepcijai no teoloģiskām pozīcijām, bija no Baznīcas izslēgtais bijušais [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Mārtiņš Luters|Martins Luters]]: &quot;Šis jukušais vēlas apgāzt astronomijas pamatus, kaut arī, kā mums vēsta Raksti, nevis Zemei bet Saulei Jozua lika apstāties!&quot; (citē [[Bībele|Jozua grāmatu10:13]]).

Pēc Kopernika nāves viņa ieguldījumu no teoloģiskā aspekta pozitīvi vērtēja ievērojamais teologs tēvs Tolozani&lt;ref&gt;Кимелев Ю. А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988., 149. lpp.&lt;/ref&gt; un teologs, [[Osuņa]]s Universitātes teoloģijas katedras [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekāns]], augustīnietis tēvs Zunjiga. 1584. gadā oponējot Kopernika kritiķiem (Klavijam), viņš skaidroja Kopernika mācības patiesumu ar atbilstību [[Bībele]]i, [[Ijāba grāmata]]s vārsmai &quot;Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka tās balsti ļodzās&quot; (9:6), ka šo vietu var traktēt arī no [[Pitagors|Pitagora]] skatījuma, kurš arī Sauli novietoja Visuma centrā (tiesa, reliģiozu, nevis zinātnisku motīvu vadīts), &quot;ko mūsdienās lieliski pierāda Koperniks&quot;.&lt;ref&gt;Фантоли А. Галилей. В защиту учения Коперника и достоинства Святой Церкви. — Москва, 1999., 32. lpp.&lt;/ref&gt;

Par spīti Baznīcas protekcijai, zinātnes aprindas uzskatīja, ka heliocentrisma koncepcija ir tikai viena no daudzajām nepierādāmajām hipotēzēm, kam ar zinātni maz kopīga, jo trūka pietiekamas argumentācijas. Apritē bija trīs dažādas pasaules uzbūves koncepcijas, — [[Ptolemajs|Ptolemaja]], [[Johanness Keplers|Keplera]] un [[Tiho Brahe|Brahes]], — kuru pierādījumu bāze un argumentācija bija daudz spēcīgākas, nekā Kopernika koncepcijai. Līdz ar to pirmais Kopernika kritiķis bija nevis kāds teologs, bet gan matemātikas profesors, viens no sava laika dižākajiem astronomiem K. Klavijs, Gregora kalendāra autors. 1581. gadā viņš kritizēja Kopernika sistēmu, pierādot tās kļūdainumu un attiecīgi uz tās bāzes veikto aprēķinu nepareizību: &quot;Kurš gan būs tik nesaprātīgs, ka saistīs Baznīcu ar tik nepamatotiem apgalvojumiem?!&quot;&lt;ref&gt;Кимелев Ю. А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988., 151. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī citi matemātiķi un astronomi visai skeptiski raudzījās uz poļu kanoniķa teoriju. Pierādījumu bāzes nebija, viss balstījās uz atgriešanos pie [[Aristotelis|Aristoteļa]], savukārt zvaigžņu paralakses neesamība bija acīmredzama. Pie tam jau paši Kopernika heliocentrisma pamati izrādījās aplami: viņš balstījās uz [[Platons|Platona]] pieņēmumu, ka planētu kustība ir nemainīgi vienmērīga (ko savulaik sekmīgi bija atspēkojis jau Klaudijs Ptolemajs) un uzskatīja, ka planētu orbītas ir apļveida (tikai vēlāk Keplers pierādīja, ka šī Aristoteļa doma ir maldīga, un patiesībā planētu orbītas ir elipsveida). Rezultātā Kopernika modelis izrādījās krietni sarežģītāks par Ptolemaja modeli: Ptolemaja shēmā bija 15 orbītu sfēras (ieskaitot epiciklus — ''epicycle'' — Ptolemaja teorijā riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis), savukārt Kopernikam bija nepieciešamas 18 sfēras. Un, kaut Kopernika heliocentriskais modelis izrādījās sarežģītāks, tas nebija pareizāks: piemēram, [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītu pēc Ptolemaja shēmas varēja izskaitļot daudz precīzāk.&lt;ref&gt;Кимелев Ю.А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988., 158.-159. un 156. lpp.&lt;/ref&gt; Izmantot Kopernika tabulas astronomiskajos aprēķinos nozīmēja neizbēgami kļūdainus rezultātus. Līdz ar to lielākā daļa tā laika zinātnieku līdz pat XIX gs. uz Kopernika devumu raudzījās kā uz kārtējo pseidozinātnisko hipotēzi, kura var izrādīties patiesa, bet var izrādīties ne, pie tam nekādi pierādījumi par labu tās patiesumam nekalpoja (bija tikai pieņēmumi), nedz arī Kopernika persona kā tāda (visu mūžu nodarbojoties ar astronomiju, viņš tā arī nebija veicis nevienu vērā ņemamu atklājumu, līdz ar to viņa kā zinātnieka autoritāte laikabiedru acīs nebija īpaši augsta).

Arī Kopernika nedaudzie sekotāji ar aprēķiniem un loģiku pierādīt savas hipotēzes pareizību heliocentrisma nespēja. Tai vai nu varēja ticēt, vai neticēt. Nemaz nerunājot par [[Džordāno Bruno]] gadījumu, kurš ar to pamatojot savu misticismu un maģijas proponēšanu. [[Galileo Galilejs|Galilejs]] gan centās saskatīt nepieciešamo heliocentrisma pamatojumu okeānu paisumā un bēgumā, taču šo viņa hipotēzi apgāza Keplers, pierādot to saistību ar [[Mēness]] gravitācijas spēku (Galilejs gan šo Keplera aizrādījumu ignorēja). Savukārt [[inkvizīcija]] piekāpās tā laika zinātnieku prasībai un, lai atzītu heliocentrisma hipotēzi par izglītībā lietojamu teoriju, pieprasīja loģiskus pierādījumus un aprēķinus. Tā kā teorijas aizstāvji tādus sniegt nevarēja, nolēma to atzīt par viltuszinātni un aizliegt mācīt izglītības iestādēs. 1616. gada 5 martā, saistībā ar Galileja prāvu, katoļu Baznīca iekļāva ''De revolutionibus orbium coelestium'' &quot;Nerekomendējamo grāmatu indeksā&quot;, līdz grāmatā &quot;tiktu veikti uzlabojumi&quot;.

Taču simpātijas pret Frauenburgas kanoniķi Baznīcas iekšienē saglabājās, piemēram, 1651. gadā [[Jezuīti|jezuīts]], astronoms Ričiolli nosauca Kopernika vārdā krāteri uz Mēness (91 km diametrs, 10°N, 20°W).

Tikai 1838. gadā [[Frīdrihs Beselis|Beselis]] konstatēja zvaigžņu [[Paralakse|paralaksi]] (''parallax'' — šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli, apgriezti proporcionāla attālumam līdz spīdeklim), savukārt 1851. gadā ar [[Fuko svārsts|Fuko svārsta]] palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, un tikai ar šo brīdi var runāt par heliocentrismu kā zinātnisku, loģiski pamatotu un pierādāmu koncepciju. Tad to kā tādu pieņēma zinātnes aprindas. Katoļu baznīca gan atzina šīs hipotēzes tiesības uz pastāvēšanu mazliet agrāk — ''De revolutionibus orbium coelestium'' no &quot;Nerekomendējamo grāmatu indeksa&quot; izņēma jau 1835. gadā.

Mūsdienās zinātnē pieņemtajam heliocentrisma modelim ar Kopernika modeli kopīgs tikai tas, ka Zeme riņķo ap sauli, taču šī katoļu priestera un zinātnieka devums heliocentrisma koncepcijas pamatu likšanā ir vispāratzīts.

=== Interesanti fakti ===
Nikolajam Kopernikam piedēvē izteikumu: &quot;Astroloģija ir astronomijas dumjā meita&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Darbi ==
[[Attēls:De revolvtionibvs orbium coelestium 1566 (99146257) (cropped).jpg|thumb|200px|''De Revolutionibus Orbium Coelestium'' 1566. gada Bāzeles izdevuma titullapa]]

* ''Commentariolus'' (1515)
* ''N.C. Meditata XV. Augusti anno domini MDXVII'' (1517)
* ''Tractatus de monetis'' (1519)
* &quot;Kopernika vēstule pret Verneru&quot; (1524)
* ''Monetae cudendae ratio'' (1528)
* ''De Revolutionibus Orbium Coelestium'' (1543)

Interese par Nikolaju Koperniku zinātnieku aprindās radās 19. gadsimta vidū, kad kā zinātnisku pieņēma heliocentrisma koncepciju astronomijā, un atcerējās, ka jau 16. gadsimtā līdzīgas domas izteicis šis garīdznieks no [[Polija]]s Karalistes. 1973. gadā Kopernika 500 gadu jubileju plaši atzīmēja [[Padomju Savienība|PSRS]] ([[Marksisms|marksistiskajā]] literatūrā bija populārs ne ar ko nepamatots mīts par Koperniku kā disidentu [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] rindās, kas bijis slēptā opozīcijā [[Vatikāns|Vatikānam]]).

Pilnu Kopernika rakstu krājumu pirmo reizi izdeva 1854. gadā [[Varšava|Varšavā]] Baranovskis. 1953. gadā publicēts Kopernika rakstu krājums par godu 410 gadiem kopš viņa nāves. Šajā krājumā viņam piedēvēta arī ūdensapgādes sistēmas izveide [[Fromborka|Frauenburgā]], [[Olština]], [[Toruņa|Toruņā]] u.c. ieskaitot [[Aizsprosts|dambi]] un [[slūžas]] uz [[Baude]]s upes, un [[Kanāls|kanāla]] būvi.

1511. gadā viņš pirmo reizi publiskoja savu sacerējumu &quot;Mazie komentāri&quot; (''Commentariolus''), kur pirmo reizi vienkopus noformulēja savu heliocentrisma pamatideju, komentējot [[Klaudijs Ptolemejs|Klaudija Ptolemeja]] [[Ģeocentrisms|ģeocentrisma]] koncepciju. Šo darbu nepublicēja, taču tā norakstus izplatīja universitātēs kā mācību līdzekli. Pēc aizmirstības laika vienu šī 16 lappuses biezo manuskripta eksemplāru 1877. gadā atrada [[Vīne]]s Galma bibliotēkā, bet pēc pāris gadiem, 1881. gadā otru eksemplāru (ar paša Nikolaja rakstītām piezīmēm uz tā malām) atrada [[Upsāla]]s Universitātes bibliotēkā (pēc citām ziņām, [[Stokholma]]s Universitātē).

1524. gadā sarakstīta Kopernika vēstule pret Verneru — vēstule [[Krakova]]s katedrāles priesterim [[Bernards Vaponskis|Bernardam Vaponskim]] ar [[Johans Verners|Johana Vernera]] &quot;Par astotās debesu sfēras griešanos&quot; komentāriem un kritiku, kas ir interesanta ar Kopernika heliocentrisma modeļa secīgu izklāstu.

1543. gada pavasarī [[Nirnberga|Nirnbergā]] (vai [[Rēgensburga|Rēgensburgā]]) publicēts darbs ''De revolutionibus orbium coelestium'' (&quot;Par debess sfēru rotāciju&quot;), kurā viņš līdz galam bija noformulējis heliocentrisma koncepciju. Pats Koperniks uzskatīja, ka jaunā teorija vislabāk izskaidro Dieva radīto kārtību, jo &quot;visums mums ir vislabā Radītāja un kārtības mīlētāja dāvāts&quot;. Pēc Kopernika nāves par Vatikāna līdzekļiem šo grāmatu publicēja vēl vairākos metienos.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Коперник Н. «О вращениях небесных сфер. Малый комментарий. Послание против Вернера. Упсальская запись», — Москва: Наука, 1964
* Боден Ж. «Метод лёгкого познания истории», — Москва: Наука, 2000
* Энгельгарт М. А. Николай Коперник: его жизнь и деятельность. / Биографический очерк для ЖЗЛ Ф. Павленкова 1892 года. — Челябинск: Урал, 1997
* Бородин А.И., Бугай А.С. «Биографический словарь деятелей в области математики. Под ред. И.И. Гихмана», — Киев: Радяньска школа, 1979
* Ольшки Л. История научной литературы на новых языках. — Москва; Ленинград, 1933. Т. 3.
* Гурев Г. А. Коперниканская ересь в прошлом и настоящем. — Москва, 1933.
* Вопросы истории религии и атеизма. Сборник статей. Вып. 1. — Москва, 1950.
* Гайденко П. П. Эволюция понятия науки. Т. 1 — Москва, 1980; Т. 2 — Москва, 1987.
* Гайденко П. П. История новооевропейской философии в ее связи с наукой. — Москва, 2000.
* Яки С. Спаситель науки. — Москва, 1992.
* Яки С. Бог и космологи. — Москва, 1993.
* Косарева Л. М. Коперниканская революция: социокультурные истоки. — Москва, 1991.
* Косарева Л. М. Генезис научной картины мира. — Москва, 1985.
* Косарева Л. М. Социокультурный генезис науки Нового времени. Философский аспект проблемы. — Москва, 1989.
* Современные зарубежные исследования по философии и генезису науки (позднее Средневековье и Возрождение) — Москва, 1980.
* Социокультурные факторы развития науки (по материалам историко-научных исследований). Сборник обзоров. — Москва, 1987.
* Кирсанов В. С. Научная революция XVII века. — Москва, 1987.
* Кимелев Ю. А. Полякова Н. Л. Наука и религия: историко-культурный очерк. — Москва, 1988.
* Философско-религиозные истоки науки. — Москва, 1997.
* Фантоли А. Галилей. В защиту учения Коперника и достоинства Святой Церкви. — Москва, 1999.
* Гребеников Е. А. Николай Коперник». — Москва: Наука, 1982
* Armitage, Angus (1951). The World of Copernicus. New York, NY: Mentor Books. {{ISBN|0-8464-0979-8}}.
* Coyne, George V., S.J. (2005). The Church's Most Recent Attempt to Dispel the Galileo Myth, In McMullin (2005, pp.340—59).
* Dobrzycki, Jerzy, and Leszek Hajdukiewicz, &quot;Kopernik, Mikołaj,&quot; Polski słownik biograficzny (Polish Biographical Dictionary), vol. XIV, Wrocław, Polish Academy of Sciences, 1969, pp. 3—16.
* Gagné, Marc (2004-04-13). Texts from The Galileo Affair: A Documentary History edited and translated by Maurice A. Finocchiaro. West Chester University course ESS 362/562 in History of Astronomy. Retrieved on 2008-01-14. (Extracts from Finocchiaro (1989))
* Fantoli, Annibale (2005). The Disputed Injunction and its Role in Galileo's Trial, In McMullin (2005, pp.117—49).
* Finocchiaro, Maurice A. (1989). The Galileo Affair: A Documentary History. Berkeley, CA: University of California Press. {{ISBN|0-520-06662-6}}.
* Gingerich, Owen (2004). The Book Nobody Read. Penguin Books. {{ISBN|0-486-43605-5}}.
* David C. Goodman and Colin A. Russell, eds. (1991). The Rise of Scientific Europe, 1500-1800. Dunton Green, Sevenoaks, Kent: Hodder &amp; Stoughton: The Open University. {{ISBN|0-340-55861-X}}.
* Heilbron, John L. (2005). Censorship of Astronomy in Italy after Galileo, In McMullin (2005, pp.279—322).
* Koestler, Arthur [1959] (1963). The Sleepwalkers: A History of Man's Changing Vision of the Universe. New York, NY: Grosset &amp; Dunlap. {{ISBN|0-448-00159-4}}. Original edition published by Hutchinson (1959, London).
* Koyré, Alexandre (1973). The Astronomical Revolution: Copernicus — Kepler — Borelli. Ithaca, NY: Cornell University Press. {{ISBN|0-8014-0504-1}}.
* Kuhn, Thomas (1957). The Copernican Revolution: Planetary Astronomy in the Development of Western Thought. Cambridge, MA: Harvard University Press. {{ISBN|0-674-17100-4}}.
* Lindberg, David C. and Numbers, Ronald L.. Beyond War and Peace: A Reappraisal of the Encounter between Christianity and Science. American Scientific Affiliation article. Retrieved on 2007-04-22. — Paper originally published in Church History (Vol. 55, No. 3, Sept. 1986).
* McMullin, Ernan, ed. (2005). The Church and Galileo. Notre Dame, IN: University of Notre Dame Press. {{ISBN|0-268-03483-4}}.
* Rosen, Edward (1995). Copernicus and his Successors. London: Hambledon Press. {{ISBN|1-85285-071-X}}.
* Rosen, Edward (translator) [1939] (2004). Three Copernican Treatises:The Commentariolus of Copernicus; The Letter against Werner; The Narratio Prima of Rheticus, Second Edition, revised, New York, NY: Dover Publications. {{ISBN|0-486-43605-5}}.
* Russell, Jeffrey Burton [1991] (1997). Inventing the Flat Earth—Columbus and Modern Historians. New York, NY: Praeger. {{ISBN|0-275-95904-X}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050728153447/http://www.bj.uj.edu.pl/bjmanus/revol/titlpg_e.html De Revolutionibus, autograph manuscript] — Full digital facsimile, Jagiellonian University
* [http://www.domwarminski.pl/content/view/312/433 Copernicus's letters to various celebrities, among others the King Sigmundus I of Poland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090211175309/http://www.domwarminski.pl/content/view/312/433 |date={{dat|2009|02|11||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091207081354/http://www.5ka.ru/90/20651/1.html Философия Коперника (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20050410193310/http://www.bj.uj.edu.pl/bjmanus/revol/titlpg_p.html Mikołaj Kopernik, De revolutionibus (poļu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20071006165419/http://www.opracowanie.eu/kopernik.htm Mikołaj Kopernik, Commentariolus (poļu val.)]
* [http://www.bu.uni.torun.pl/en/ Copernicana, Toruņas Universitātes bibliotēka]
* [http://www.visittorun.pl/index.php?strona=6 Koperniks Toruņā]
* [https://web.archive.org/web/20041009151823/http://www.frombork.art.pl/Ang01.htm Kopernika muzejs Fromborgā]
* Kopernika portereti: [http://www.msnbc.msn.com/id/9913250/ Copernicus' face reconstructed] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090125114513/http://www.msnbc.msn.com/id/9913250/ |date={{dat|2009|01|25||bez}} }}; [http://www-groups.dcs.st-andrews.ac.uk/~history/PictDisplay/Copernicus.html Portrait] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927183826/http://www-groups.dcs.st-andrews.ac.uk/~history/PictDisplay/Copernicus.html |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}; [https://web.archive.org/web/20041013153447/http://www.frombork.art.pl/Ang10.htm Nicolaus Copernicus]
* [http://www.hps.cam.ac.uk/starry/coperastrol.html Copernicus and Astrology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090121212438/http://www.hps.cam.ac.uk/starry/coperastrol.html |date={{dat|2009|01|21||bez}} }} — Cambridge University: Copernicus had — of course — teachers with astrological activities and his tables were later used by astrologers.
* [http://plato.stanford.edu/entries/copernicus/ Stanford Encyclopedia of Philosophy entry]
* [http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=10340 Find-A-Grave profile for Nicolaus Copernicus]
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/4405958.stm 'Body of Copernicus' identified] — BBC article including image of Copernicus using facial reconstruction based on located skull
* [http://www.skyscript.co.uk/copernicus.html Copernicus and Astrology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081222040257/http://www.skyscript.co.uk/copernicus.html |date={{dat|2008|12|22||bez}} }}
* [http://www-personal.umich.edu/~jbourj/money2.htm Nicolaus Copernicus on the 1000 Polish Zloty banknote.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090205031910/http://www-personal.umich.edu/~jbourj/money2.htm |date={{dat|2009|02|05||bez}} }}
* Kopernika Marsa modelis [http://www.mhhe.com/physsci/astronomy/fix/student/images/04f08.jpg]
* Copernicus's explanation for retrograde motion [http://www.mhhe.com/physsci/astronomy/fix/student/images/04f04.jpg]
* Kopernika modelis [http://csep10.phys.utk.edu/astr161/lect/retrograde/copernican.html]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Koperniks, Nikolajs}}
[[Kategorija:1473. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1543. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Polijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Polijas vācieši]]
[[Kategorija:Poļu ekonomisti]]
[[Kategorija:Astronomijas vēsture]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Anglikāņu svētie]]
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>29jjmhseusii4jskzgqkynp9go7q40f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uldis Cērps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52104</id>
    <revision>
      <id>4541233</id>
      <parentid>4539432</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:44:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5266" sha1="676zj55jd2536zocvy5lsr9lmg70z12" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Uldis Cērps
| attēls =
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Uldis Cērps 2024. gadā
| dz_gads = 1971
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 17
| dz_vieta = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = ekonomists, finansists, finanšu risku nozares profesionālis
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = Latvijas Universitāte, Zviedrijas Ūmeo Universitāte, Heriota-Vata Universitāte
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
| platums = 
}}
'''Uldis Cērps''' (dzimis {{dat|1971|6|17}}) ir latviešu ekonomists, finansists un finanšu risku nozares profesionālis. No 1989. līdz 1993. gadam studējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, no 1991. līdz 1994. gadam [[Ūmeo Universitāte|Zviedrijas Ūmeo Universitātes]] Politisko zinātņu un Austrumeiropas politikas un ekonomikas studijas, no 1995. gada [[Ūmeo Universitāte|Zviedrijas]] [[Ūmeo Universitāte]]s doktorantūrā.{{nepieciešama atsauce}} un šobrīd studē un šobrīd studē DBA grāda iegūšanai [https://www.hw.ac.uk/ Heriota-Vata Universitātē] (Apvienotā Karaliste).

No 2024. gada oktobra iecelts par [https://www.financelatvia.eu Finanšu nozares asociācijas] valdes priekšsēdētāju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financelatvia.eu/news/finansu-nozares-asociacijas-vaditaja-amata-stajas-uldis-cerps/|title=Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatā stājas Uldis Cērps|last=|website=Finance Latvia|access-date=2025-03-19|date=2024-10-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;, kā arī ir [https://lddk.lv Latvijas Darba devēju konfederācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250325152017/https://lddk.lv/ |date={{dat|2025|03|25||bez}} }} viceprezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lddk.lv/par-lddk/cilveki/|title=Cilvēki|website=LDDK|access-date=2025-03-19|language=lv-LV|archive-date=2025-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250418231856/https://lddk.lv/par-lddk/cilveki/}}&lt;/ref&gt; un ir [https://ebf.eu Eiropas Banku federācijas] izpildkomitejā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebf.eu/executive-committee-members/|title=EXECUTIVE COMMITTEE MEMBERS|website=EBF|access-date=2025-03-19|language=en-US|archive-date=2025-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250119073332/https://www.ebf.eu/executive-committee-members/}}&lt;/ref&gt;

No 1994. gada strādājis [[Rīgas Fondu birža|Rīgas Fondu biržā]] par Ārējo sakaru departamenta direktoru, bijis tās valdes loceklis, 1996. gadā kļuvis par Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāju.{{nepieciešama atsauce}} No 1996. gada [[Latvijas Attīstības aģentūras]] padomes loceklis, no 1997. gada bijis arī [[Latvijas Centrālā depozitārija]] padomes loceklis, no 2000. gada tā padomes priekšsēdētāja vietnieks.{{nepieciešama atsauce}}

No 2000. gada 26. oktobra bija pirmais [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|FKTK]] priekšsēdētājs.{{nepieciešama atsauce}} 2008. gadā pieņēmis piedāvājumu vadīt Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijas [[Finansinspektionen]] finanšu stabilitātes daļu.{{nepieciešama atsauce}} No 2014. līdz 2017. gadam pārstāvēja Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādi Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, kā arī Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomē un valdē. No 2015. līdz 2021. gadam Uldis Cērps bija Eiropas Attīstības bankas Revīzijas komitejas novērotājs.

Uldis Cērps 2017. gadā pārvācās uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur strādāja par Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas prezidenta padomnieku. 2019. gada beigās tika izvirzīts [[Latvijas Banka]]s prezidenta amatam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cerps-piesakas-kandidet-uz-latvijas-bankas-prezidenta-amatu.a338135/|title=Cērps piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 2023. gadā Uldis Cērps tika iecelts par [[Finanšu stabilitātes padome]]s darba grupas līdzpriekšsēdētāju, kas pēta kriptoaktīvu (stablecoins) radītos riskus jaunattīstības valstīs.

Kopš 2000. gadu sākuma Uldis Cērps ir bijis vairāku akadēmisko institūciju pārvaldes loceklis, tostarp [[Latvijas Universitāte]]s padomdevēju Konventa biedrs un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskās augstskolas]] valdes loceklis. Šobrīd Uldis Cērps ir [[RTU Rīgas Biznesa skola]]s domnīcas &quot;Baltijas finanšu centrs&quot; konsultatīvās padomes loceklis. Ulda Cērpa pētījumi ir publicēti &quot;Axel Springer Verlag&quot; un [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izdevumos. Viņš ir arī Zviedrijas Biznesa un politikas pētījumu centra SNS biedrs. Uldis Cērps ir Starptautiskās Atbilstības asociācijas sertificēts atbilstības profesionālis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fi.se Finansinspektionen mājaslapa]

{{DEFAULTSORT:Cērps, Uldis}}

[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>676zj55jd2536zocvy5lsr9lmg70z12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrijs Krugļaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54111</id>
    <revision>
      <id>4541257</id>
      <parentid>4007900</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:17:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4130" sha1="hdlpj1dwtxvi1tz7gj2sv0jhpda8zoh" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Andrijs Krugļaks
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|22}}
| countryofbirth = {{vieta|Ukrainas PSR|Kijiva}}
| height = 178
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 2003–2009
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| caps1 = 1
| goals1 = 0
| years2 = 2003–2006
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo-2 Kyiv]]
| name = Andrijs Krugļaks
| caps2 = 67
| goals2 = 12
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo-3 Kyiv]]
| years3 = 2003
| caps3 = 8
| goals3 = 2
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Zaporizhzhia|Metalurh Zaporizhzhia]]
| years4 = 2006
| caps4 = 1
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]
| years5 = 2007
| caps5 = 22
| goals5 = 2
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Arsenal Kyiv|Arsenal Kyiv]]
| years6 = 2008
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Odesa|Dnister Ovidiopol]]
| years7 = 2009–2010
| caps7 = 6
| goals7 = 0
| years8 = 2010
| clubs8 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Nyva Vinnytsia|Nyva Vinnytsia]]
| caps8 = 12
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Prykarpattia Ivano-Frankivsk|Prykarpattia Ivano-Frankivsk]]
| years9 = 2011
| caps9 = 10
| goals9 = 2
| years10 = 2011
| clubs10 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Desna Chernihiv|Desna Chernihiv]]
| caps10 = 13
| goals10 = 3
| clubs11 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Kremin Kremenchuk|Kremin Kremenchuk]]
| years11 = 2012
| caps11 = 20
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Arsenal-Kyivshchyna Bila Tserkva|Arsenal Bila Tserkva]]
| years12 = 2013
| caps12 = 2
| goals12 = 0
| clubs13 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Nyva Ternopil|Nyva Ternopil]]
| years13 = 2013
| caps13 = 4
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Desna Chernihiv|Desna Chernihiv]]
| years14 = 2013
| caps14 = 4
| goals14 = 0
}}
'''Andrijs Krugļaks''' ({{val|uk|Андрій Кругляк}}, dzimis {{dat|1986|4|22}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]].

Krugļaks uzsāka futbolista karjeru Kijivas [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] kluba otrajā komandā &quot;Dinamo 2&quot; 2002. gadā. Viņš tur nonāca 17 gadu vecumā, uzreiz pēc BJSS beigšanas, kur viņu bija pamanījis kādreiz slavenais dinamietis [[Vladimirs Oņiščenko]]. Ar &quot;Dinamo&quot; tika noslēgts piecu gadu līgums. Pēc līguma parakstīšanas Krugļaks spēlēja gan &quot;Dinamo 2&quot; (Ukrainas pirmajā līgā), gan dublieru sastāvā. Šajā laikā &quot;Dinamo 2&quot; sastāvā aizvadījis 66 spēles un guvis 12 vārtus, bet dublieru sastāvā 31 spēlē — gūti 10 vārti. Jauniešu akadēmijas &quot;Atleta&quot; (Kijiva) absolvents.

2004/2005. gada sezonā, kad Kijivas &quot;Dinamo&quot; treneris bija [[Jozefs Sabo]], Andrijs spēja pietuvoties pirmās komandas sastāvam un regulāri tika pieteikts spēlēm. Tomēr tad gadījās trauma, un viņu aizstāja citi. Turklāt Sabo nomainīja Burjaks, un jauno uzbrucēju tika nolemts izīrēt. 2006. gada ziemā Krugļaks vispirms uz pārbaudes laiku nokļuva [[Simferopole]]s komandā &quot;Taurija&quot;, tomēr klubiem neizdevās vienoties. Pēc tam sekoja [[Zaporižja]]s &quot;Metalurgs&quot;, kur, kā stāsta pats Andrijs, daudz iemācījies no trenera [[Vjačeslavs Groznovs|Vjačeslava Groznova]]. Astoņās spēlēs, kuras tika aizvadītas &quot;Metalurga&quot; dublieru sastāvā, tika gūti septiņi vārti, un ar viņu jau sāka rēķināties kā ar pamatsastāva spēlētāju. Debitēja virslīgas spēlē pret [[Poltava]]s &quot;Vorsklu&quot;. Taču beidzoties sezonai, atstāja komandu.

2007. gadā tika iznomāts klubam &quot;[[FK Liepājas Metalurgs]]&quot;. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola čempionātā]] aizvadīja 22 spēles, gūstot 2 vārtus.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Krugļaks, Andrijs}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Arsenal&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čerņihivas &quot;Desna&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>hdlpj1dwtxvi1tz7gj2sv0jhpda8zoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nihats Kahvedži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59823</id>
    <revision>
      <id>4541184</id>
      <parentid>4401750</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:26:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3571" sha1="iczc5pbttujq6yvyw0rlhqrsmwkdd1v" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Nihats Kahvedži
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (186).jpg
| fullname = Nihats Kahvedži
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|23}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| death_date = 
| miršanas pilsēta = 
| youthyears1 = 1996—1997
| youthclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| years1 = 1997—2002
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| caps1 = 114
| goals1 = 27
| years2 = 2002—2006
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;]]
| caps2 = 122
| goals2 = 58
| years3 = 2006—2009
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| caps3 = 62
| goals3 = 18
| years4 = 2009—2011
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| nationalyears1 = 2000—2010
| nationalteam1 = {{fb|Turcija}}
| nationalcaps1 = 69
| nationalgoals1 = 19
| managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] (jauniešu treneris)
| manageryears1 = 2012—2013
| managerclubs2 = {{fb|Turcija}} (asistents)
| manageryears2 = 2013—2017
| caption = Nihats Kahvedži 2016. gadā
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| caps4 = 34
| goals4 = 3
| totalcaps = 343
| totalgoals = 106
}}

'''Nihats Kahvedži''' ({{val|tr|Nihat Kahveci}}; dzimis {{Dat|1979|11|23}}, [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir [[turki|turku]] [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, pārstāvējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Pirmo reizi [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasē]] viņš tika iekļauts 2000. gada spēlē ar [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. Nihats pārsvarā spēlēja kā priekšējais uzbrucējs, bet varēja spēlēt arī kā centra uzbrucējs.

Nihats ir Turcijas [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] jauniešu kluba audzēknis un viņa talantu atklāja [[Hursers Tugajs Čelebi]], kad ievēroja Nihatu, spēlējot 1996./97. gadu sezonā. 1997./98. gadu sezonā viņš pievienojās pieaugušo klubam, bet 2002. gadā treneris [[Džons Toshaks]] viņu pārcēla ar transfēru uz [[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;]]. Spēlējot Real Sociedad, Nihata gūto vārtu skaits bija 58, pavisam 122 spēlēs. 2002./03. gadu sezonā Nihata vārtu kopējais skaits jau sasniedza 23 un viņš kļuva par līgas otro rezultatīvāko spēlētāju (pēc [[Rojs Makājs|Roja Makāja]] ar 29 vārtiem).

Nihats ir spēlējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] Real Sociedad sastāvā un pārstāvēja Turciju [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]].

Kopš {{dat|2006|5|16||bez}} Nihats uz pieciem gadiem ir pārcelts ar [[Bosmana lēmums|Bosmana transfēru]] uz [[Villarreal CF]] klubu.

== Sasniegumi ==
'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1997—98, 2010—11
* [[Turcijas Superkauss]]: 1998

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[La Liga]] labākais ārzemju spēlētājs: 2002—03

== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kahvedzzi, Nihats}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>iczc5pbttujq6yvyw0rlhqrsmwkdd1v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hakans Šikirs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59954</id>
    <revision>
      <id>4541225</id>
      <parentid>4342734</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:32:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4256" sha1="3t26ymbg61tx3g5ox1wemrti7bgswvj" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Hakans Šikirs
| image = Hakan.jpg
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1971|9|1}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Sakarjas ils}}
| height = 191
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 1987—1990
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]]
| years2 = 1990—1992
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| years3 = 1992—1995
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years4 = 1995
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC]]
| years5 = 1995—2000
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps5 = 156
| goals5 = 108
| years6 = 2000—2002
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]
| years7 = 2002
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Parma FC]]
| years8 = 2002—2003
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;]]
| years9 = 2003—2008
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| nationalyears1 = 1987—1988
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} [[Turcijas U-16 futbola izlase|Turcija U16]]
| nationalyears2 = 1988—1990
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} [[Turcijas U-18 futbola izlase|Turcija U18]]
| nationalyears3 = 1990—1993
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} [[Turcijas U-21 futbola izlase|Turcija U21]]
| nationalyears4 = 1992—2007
| nationalteam4 = {{fb|TUR}}
| caps1 = 41
| goals1 = 19
| caps2 = 54
| goals2 = 11
| caps3 = 90
| goals3 = 54
| caps4 = 5
| goals4 = 1
| caps6 = 24
| goals6 = 5
| caps7 = 15
| goals7 = 3
| caps8 = 9
| goals8 = 2
| caps9 = 146
| goals9 = 55
| nationalgoals1 = 2
| nationalcaps1 = 6
| nationalcaps2 = 13
| nationalgoals2 = 1
| nationalcaps3 = 16
| nationalgoals3 = 5
| nationalcaps4 = 112
| nationalgoals4 = 51
| totalcaps = 540
| totalgoals = 258
}}

'''Hakans Šikirs''' ({{val|tr|Hakan Şükür}}; dzimis {{dat|1971|9|1}}, [[Sakarjas ils|Sakarjā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir atvaļināts [[Turcija]]s [[futbols|futbolists]] un viņš spēlēja kā [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Viņa pielūdzēji viņu sauc par Karali ({{val|tr|Kral}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.galatasaray.org/detay.asp?PID=1094&amp;HID=1&amp;haberID=300728 | title =  Hakan Şükür Galatasaray Tarihinin EN ÇOK GOL ATAN Futbolcusu | language = turciski | accessdate = 2007-12-22 | publisher = galatasaray.org}}&lt;/ref&gt;

Pēc  karjeras beigām iesaistījies politikā, bet pēc nesaskaņām ar [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepu Erdoganu]] pametis valsti un pārcēlies uz ASV, kur strādājis par [[Uber]] taksometra vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/148696/hakan-sukur-im-uber-driver-now?mobile=off|title=Hakan Sukur: 'I'm an Uber driver now' {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2020-01-14|archive-date=2021-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210516150508/https://www.football-italia.net/148696/hakan-sukur-im-uber-driver-now?mobile=off}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Sakaryaspor'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1987—88

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1992—93, 1993—94, 1996—97, 1997—98, 1998—99, 1999—2000, 2005—06, 2007—08
* Turcijas kauss: 1992—93, 1995—96, 1998—99, 1999—2000, 2004—05
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000

'''Parma'''

* [[Coppa Italia]]: 2001—02

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] labākais vārtu guvējs: 1996—97, 1997—98, 1998—99

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šikirs, Hakans}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakarjas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>3t26ymbg61tx3g5ox1wemrti7bgswvj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tundžajs Šanli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60031</id>
    <revision>
      <id>4541209</id>
      <parentid>4438070</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:51:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2867" sha1="d5xjqql9wmjgl300jlt1kgn07h14hs3" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Tundžajs Šanli
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (188).jpg
| fullname = Tundžajs Šanli
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|16}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Sakarjas ils}}
| height = 182
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] un [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2000—2002
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]]
| caps1 = 66
| goals1 = 32
| years2 = 2002—2007
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps2 = 154
| goals2 = 59
| years3 = 2007—2009
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough F.C.]]
| caps3 = 70
| goals3 = 17
| years4 = 2009—2011
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Stokas &quot;City&quot;]]
| years5 = 2011—2012
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| caps5 = 4
| goals5 = 0
| years6 = 2011—2012
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| caps6 = 16
| goals6 = 1
| years7 = 2012—2014
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| caps7 = 39
| goals7 = 1
| years8 = 2014—2015
| clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Umm Salal SC|Umm Salal]]
| caps8 = 26
| goals8 = 11
| years9 = 2015
| clubs9 = {{flaga|Indija}} [[FC Pune City|Pune City]]
| caps9 = 11
| goals9 = 3
| nationalyears1 = 2002—2010
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps1 = 80
| nationalgoals1 = 22
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]]
| manageryears1 = 2016—2017
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]]
| manageryears2 = 2022—2024
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Ümraniyespor]]
| manageryears3 = 2024
| caps4 = 44
| goals4 = 5
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Çorum F.K.|Çorum]]
| manageryears4 = 2025
| totalcaps = 429
| totalgoals = 128
}}
'''Tundžajs Šanli''' ({{val-tr|Tuncay Şanlı}}, dzimis {{Dat|1982|01|16}}, [[Sakarjas ils|Sakarjā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir [[Turcija]]s bijušais [[futbols|futbola]] spēlētājs. Šanli ir gan [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], gan [[pussargs (futbols)|pussargs]] un ir slavens ar savu enerģiskumu un labajām apspēlēšanas iemaņām.

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2003–04, 2004–05, 2006–07

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šanli, Tundžajs}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakarjas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Umm Salal SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>d5xjqql9wmjgl300jlt1kgn07h14hs3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emre Belezoglu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60034</id>
    <revision>
      <id>4541154</id>
      <parentid>4450220</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:26:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4342" sha1="k0ro2xf17l9sced7qmu6c5ld3imwsw1" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Emre Belezoglu
| image = Emre in national team (11.08.2010) (cropped).JPG
| fullname = Emre Belezoglu
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|7}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| death_date = 
| youthclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Zeytinburnuspor]]
| youthclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years1 = 1996—2001
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps1 = 102
| goals1 = 13
| years2 = 2001—2005
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]
| years3 = 2005—2008
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]]
| years4 = 2008—2012
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps4 = 103
| goals4 = 12
| years5 = 2012
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps6 = 56
| goals6 = 14
| years7 = 2015—2019
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| caps7 = 104
| goals7 = 11
| years8 = 2019—2020
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps8 = 26
| goals8 = 3
| nationalyears1 = 2000—2019
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 20212021
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| manageryears2 = 2021—2023
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]
| manageryears3 = 2023—2024
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| manageryears4 = 2025
| name = Emre Belezoglu
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1989—1992
| youthyears2 = 1992—1996
| managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| manageryears5 = 2025—
| totalcaps = 531
| totalgoals = 60
| nationalcaps1 = 101
| nationalgoals1 = 9
}}

'''Emre Belezoglu''' ({{val-tr|Emre Belözoğlu}}, dzimis {{Dat|1980|9|7}}, [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Kopš 2025. gada Belezoglu ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]'' galvenais treneris.

Emre ir viens no sekmīgākajiem [[turki|turku]] futbolistiem un, pateicoties arī viņam, [[Galatasarajas sporta klubs]] guva panākumus [[2000. gads|2000]]. gada [[UEFA]] kausa izcīņā. Viņš ir bijis arī [[Turcijas futbola izlase]]s komandas kapteinis.

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. 2020. gada 28. oktobrī [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahče]] paziņoja, ka Belezoglu ir aizgājis no profesionālā futbola un iecelts par kluba futbola direktoru, pārraugot 2020.–2021. gada vasaras transfēru logu.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1997—98, 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas Superkauss]]: 1997
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000

'''Inter Milan'''

* [[Coppa Italia]]: 2004—05

'''Newcastle United'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006

'''Fenerbahçe'''

* Turcijas Superlīga: 2010—11, 2013—14
* Turcijas kauss: 2011—12, 2012—13
* Turcijas Superkauss: 2009, 2014

'''Atlético Madrid'''

* UEFA Superkauss: 2012

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Belezoglu, Emre}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>k0ro2xf17l9sced7qmu6c5ld3imwsw1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541155</id>
      <parentid>4541154</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4338" sha1="lz9l3pxkl2011zbjjtkuqi6gqc7w3nb" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Emre Belezoglu
| image = Emre in national team (11.08.2010) (cropped).JPG
| fullname = Emre Belezoglu
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|7}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| death_date = 
| youthclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Zeytinburnuspor]]
| youthclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years1 = 1996—2001
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps1 = 102
| goals1 = 13
| years2 = 2001—2005
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]
| years3 = 2005—2008
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]]
| years4 = 2008—2012
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps4 = 103
| goals4 = 12
| years5 = 2012
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps6 = 56
| goals6 = 14
| years7 = 2015—2019
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| caps7 = 104
| goals7 = 11
| years8 = 2019—2020
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps8 = 26
| goals8 = 3
| nationalyears1 = 2000—2019
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2021
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| manageryears2 = 2021—2023
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]
| manageryears3 = 2023—2024
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| manageryears4 = 2025
| name = Emre Belezoglu
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1989—1992
| youthyears2 = 1992—1996
| managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| manageryears5 = 2025—
| totalcaps = 531
| totalgoals = 60
| nationalcaps1 = 101
| nationalgoals1 = 9
}}

'''Emre Belezoglu''' ({{val-tr|Emre Belözoğlu}}, dzimis {{Dat|1980|9|7}}, [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Kopš 2025. gada Belezoglu ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]'' galvenais treneris.

Emre ir viens no sekmīgākajiem [[turki|turku]] futbolistiem un, pateicoties arī viņam, [[Galatasarajas sporta klubs]] guva panākumus [[2000. gads|2000]]. gada [[UEFA]] kausa izcīņā. Viņš ir bijis arī [[Turcijas futbola izlase]]s komandas kapteinis.

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. 2020. gada 28. oktobrī [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahče]] paziņoja, ka Belezoglu ir aizgājis no profesionālā futbola un iecelts par kluba futbola direktoru, pārraugot 2020.–2021. gada vasaras transfēru logu.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1997—98, 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas Superkauss]]: 1997
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000

'''Inter Milan'''

* [[Coppa Italia]]: 2004—05

'''Newcastle United'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006

'''Fenerbahçe'''

* Turcijas Superlīga: 2010—11, 2013—14
* Turcijas kauss: 2011—12, 2012—13
* Turcijas Superkauss: 2009, 2014

'''Atlético Madrid'''

* UEFA Superkauss: 2012

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Belezoglu, Emre}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>lz9l3pxkl2011zbjjtkuqi6gqc7w3nb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541156</id>
      <parentid>4541155</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:27:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4422" sha1="qy5tz6ewxveuryumeaxw4i3jtrzvzfb" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Emre Belezoglu
| image = Emre in national team (11.08.2010) (cropped).JPG
| fullname = Emre Belezoglu
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|7}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| death_date = 
| youthclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Zeytinburnuspor]]
| youthclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years1 = 1996—2001
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps1 = 102
| goals1 = 13
| years2 = 2001—2005
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]
| years3 = 2005—2008
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]]
| years4 = 2008—2012
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps4 = 103
| goals4 = 12
| years5 = 2012—2013
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps6 = 56
| goals6 = 14
| years7 = 2015—2019
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| caps7 = 104
| goals7 = 11
| years8 = 2019—2020
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps8 = 26
| goals8 = 3
| nationalyears1 = 2000—2019
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2021
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| manageryears2 = 2021—2023
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]
| manageryears3 = 2023—2024
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| manageryears4 = 2025
| name = Emre Belezoglu
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1989—1992
| youthyears2 = 1992—1996
| managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| manageryears5 = 2025—
| totalcaps = 531
| totalgoals = 60
| nationalcaps1 = 101
| nationalgoals1 = 9
| caps2 = 79
| goals2 = 3
| caps3 = 58
| goals3 = 5
| caps5 = 7
| goals5 = 1
}}

'''Emre Belezoglu''' ({{val-tr|Emre Belözoğlu}}, dzimis {{Dat|1980|9|7}}, [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Kopš 2025. gada Belezoglu ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]'' galvenais treneris.

Emre ir viens no sekmīgākajiem [[turki|turku]] futbolistiem un, pateicoties arī viņam, [[Galatasarajas sporta klubs]] guva panākumus [[2000. gads|2000]]. gada [[UEFA]] kausa izcīņā. Viņš ir bijis arī [[Turcijas futbola izlase]]s komandas kapteinis.

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. 2020. gada 28. oktobrī [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahče]] paziņoja, ka Belezoglu ir aizgājis no profesionālā futbola un iecelts par kluba futbola direktoru, pārraugot 2020.–2021. gada vasaras transfēru logu.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1997—98, 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas Superkauss]]: 1997
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000

'''Inter Milan'''

* [[Coppa Italia]]: 2004—05

'''Newcastle United'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006

'''Fenerbahçe'''

* Turcijas Superlīga: 2010—11, 2013—14
* Turcijas kauss: 2011—12, 2012—13
* Turcijas Superkauss: 2009, 2014

'''Atlético Madrid'''

* UEFA Superkauss: 2012

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Belezoglu, Emre}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>qy5tz6ewxveuryumeaxw4i3jtrzvzfb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fatihs Terims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60042</id>
    <revision>
      <id>4541227</id>
      <parentid>4282431</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:34:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3545" sha1="2d6b5xsu9lhrdhes8oerqs7airb0zci" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Fatihs Terims
| image = Fatih Terim 2018.jpg
| fullname = Fatihs Terims
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1953|9|4}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Adana}}
| height = 172
| position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| years1 = 1969—1974
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Adanas &quot;Demirspor&quot;]]
| years2 = 1974—1985
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps2 = 327
| goals2 = 129
| nationalyears1 = 1974—1985
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaragücü|MKE Ankaragücü]]
| manageryears1 = 1987—1989
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Göztepe A.Ş.|Göztepe]]
| manageryears2 = 1989—1990
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Turcijas U-21 futbola izlase|Turcija U21]]
| manageryears3 = 1990—1993
| managerclubs4 = {{fb|TUR}}
| manageryears4 = 1993—1996
| managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| manageryears5 = 1996—2000
| managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| manageryears6 = 2000—2001
| managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| manageryears7 = 2001—2002
| managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| manageryears8 = 2002—2004
| managerclubs9 = {{fb|TUR}}
| manageryears9 = 2005—2009
| managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| manageryears10 = 2011—2013
| managerclubs11 = {{fb|TUR}}
| manageryears11 = 2013—2017
| managerclubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| manageryears12 = 2017—2022
| managerclubs13 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| manageryears13 = 2023—2024
| managerclubs14 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]]
| manageryears14 = 2024—2025
| caps1 = 125
| goals1 = 25
| totalcaps = 452
| totalgoals = 41
}}

'''Fatihs Terims''' ({{val-tr|Fatih Terim}}, dzimis {{Dat|1953|9|4}}, [[Adana|Adanā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir viens no visveiksmīgākajiem [[Turcija]]s [[futbols|futbolistiem]] un [[treneris (futbols)|treneriem]]. Kopš 2024. gada Terims ir [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandas [[Al Shabab FC|Al Shabab]] galvenais treneris.

Ņemot vērā viņa motivēšanas un agresīvas spēles stratēģiskās plānošanas spējas, viņu uzskata par vienu no vislabākajiem komandu menedžeriem.{{fact}}

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1975—76, 1981—82, 1984—85
* [[Turcijas Superkauss]]: 1982

=== Trenera karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1996—97, 1997—98, 1998—99, 1999—2000, 2011—12, 2012—13, 2017—18, 2018—19
* Turcijas kauss: 1998—99, 1999—2000, 2018—19
* Turcijas Superkauss: 1996, 1997, 2012, 2013, 2019
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Terims, Fatihs}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:AC Milan treneri]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Turcijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Adanas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>2d6b5xsu9lhrdhes8oerqs7airb0zci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1940. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60708</id>
    <revision>
      <id>4541380</id>
      <parentid>4505400</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16415" sha1="3ypda3jt68t7tk2gu0sa85rocfftdz1" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1940. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1940. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1940}}
{{Gada citi notikumi|1940}}
{{Gads citos kalendāros|1940}}

'''1940. gads''' ({{Rom sk gadam|1940}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===

* [[8. janvāris]] — [[Ziemas karš]]: [[Somija]]s spēki guva uzvaru mēnesi ilgajā [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]].
* [[11. janvāris]] — [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]]: [[Ķīna]]s spēkiem pēc trīs nedēļu sadursmēm izdevās noturēt Kuņluņas pāreju pret [[Japāna]]s armiju pie [[Naņnina]]s.

=== Februāris ===
* [[10. februāris]] — pirmo reizi uz ekrāniem parādījās [[Toms un Džerijs]].
* [[27. februāris]] — [[Martins Kamens]] un [[Sems Rubens]] atklāja oglekli-14.

=== Marts ===
* [[5. marts]] — [[Katiņas slaktiņš]]: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu.
* [[6. marts]] — [[Ziemas karš]]: starp [[Somija|Somiju]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] tika noslēgts pamiers.
* [[12. marts]] — Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza &quot;Maskavas miera līgumu&quot;, kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti.
* [[13. marts]] — beidzās Ziemas karš; PSRS karaspēks iegāja [[Vīpuri]].
* [[18. marts]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] un [[Benito Musolīni]] tikās Brennera pārejā [[Alpi|Alpos]] un vienojās par alianses izveidi pret [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]].
* [[21. marts]] — par Francijas premjerministru kļuva [[Pols Reno]].
* [[31. marts]] — okupētās Somijas daļas jeb SDR (&quot;[[Somijas Demokrātiskā Republika|Somijas Demokrātiskās Republikas]]&quot;) inkorporācija [[PSRS]], pievienojot [[Karēlijas APSR]] un izveidojot [[Karēļu-somu PSR]]. Par republikas vadītāju kļuva SDR premjers [[Oto Kūsinens]].

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: Vācijas karaspēks okupēja Norvēģijas galvaspilsētu [[Oslo]].

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Otrais pasaules karš]]:
** [[Vācija]]s spēki ieņēma [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]];
** [[Vinstons Čērčils]] kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru;
** [[Apvienotā Karaliste]] ieņēma [[Islande|Islandi]].
* [[14. maijs]] — Otrais pasaules karš: Roterdama tika nopostīta vācu aviācijas uzlidojumos.
* [[17. maijs]] — Otrais pasaules karš: Vācija okupēja [[Brisele|Briseli]], Beļģijā.
* [[24. maijs]] — [[Igors Sikorskis]] veica pirmo sekmīgo helikoptera lidojumu.
* [[28. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Beļģijas karalis]] [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] parakstīja kapitulācijas aktu un padevās Vācijai.

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: vācu spēki iegāja [[Parīze|Parīzē]].
* [[10. jūnijs]] — Otrais pasaules karš:
** [[Itālija]] pieteica karu [[Francija]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]];
** [[Kanāda]] pieteica karu Itālijai;
** [[Vācija|vācu]] spēki ģenerāļa [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā sasniedza [[Lamanšs|Lamanšu]];
** [[Norvēģija]] padevās Vācijai.
* [[14. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica ultimātu [[Lietuva]]i (23:30), pieprasot izveidot marionešu valdību un ievest PSRS karaspēku.
* [[15. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācija]]
* [[16. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica ultimātu [[Latvija]]i (14:00) un [[Igaunija]]i (15:20), pieprasot izveidot marionešu valdības.
* [[17. jūnijs]] —  Otrais pasaules karš:
** [[PSRS]] [[Igaunijas okupācija (1940)|okupēja Igauniju]]
** [[PSRS]] [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latviju]]
* [[22. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai.
* [[26. jūnijs]] — PSRS pieteica ultimātu [[Rumānijas Karaliste|Rumānijai]] (22:00), pieprasot [[Besarābija]]s un Ziemeļ[[bukovina]]s teritoriju atdošanu.
* [[28. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Sarkanā armija sāka [[Besarābijas un Ziemeļbukovinas okupācija|Besarābijas un Ziemeļbukovinas okupāciju]].

=== Jūlijs ===
* [[10. jūlijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: izveidota [[Višī Francija]]s valdība.
* [[11. jūlijs]] — par Francijas premjerministru kļuva [[Filips Petēns]].
* [[21. jūlijs]] — [[Igaunijas PSR]], [[Latvijas PSR]] un [[Lietuvas PSR]] pasludināšana [[Baltijas valstu okupācija|okupētajās Baltijas valstīs]].

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Padomju Savienība]] okupējā Rumānijas teritorijā izveidoja [[Moldāvijas PSR]]
* [[3. augusts]] — [[Lietuvas iekļaušana PSRS|okupētās Lietuvas inkorporācija PSRS]]
* [[5. augusts]] — okupētās Latvijas inkorporācija PSRS 
* [[6. augusts]] — [[Igaunijas iekļaušana PSRS|okupētās Igaunijas inkorporācija PSRS]] 
* [[13. augusts]] — sākās &quot;kauja par Britāniju&quot;.

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — Rumānija bija spiesta atdot [[Dobrudža]]s dienvidu daļu Bulgārijai.
* [[12. septembris]] — četri jaunieši [[Dordoņa|Dordoņas departamentā]] atklāja [[Lasko|Lasko alu]], kas ievērojama ar tajā esošajiem vairāk nekā 600 klinšu zīmējumiem.
* [[22. septembris]] — Japāna sāka okupēt [[Franču Indoķīna]]s ziemeļu daļu (Tonkinu).
* [[25. septembris]] — [[Vidkuns Kvislings]] kļuva par Vācijas okupētās Norvēģijas marionešu valdības galvu.
* [[27. septembris]] — [[Ass valstis]] Vācija, Itālija un Japāna Berlīnē parakstīja trīspusēju līgumu par militāro aliansi.

=== Oktobris ===
* [[28. oktobris]] — [[Otrais pasaules karš]]: Itālijas armija no [[Albānija]]s iebruka Grieķijas ziemeļu daļā, sākās [[Grieķijas–Itālijas karš]].

=== Novembris ===
* [[12. novembris|12.]]–[[13. novembris]] — Berlīnē notika augstākā līmeņa [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]].
* [[14. novembris]] — vācu aviācija sagrāva [[Koventri]] vēsturisko centru.
* [[16. novembris]] — okupētajā [[Polija|Polijā]] vācu nacisti norobežoja [[Varšava]]s geto no ārējās [[pasaule]]s.
* [[19. novembris]] — PSRS piedāvāja Bulgārijai parakstīt Draudzības un savstarpējās palīdzības līgumu, ko 25. novembrī bulgāru puse noraidīja.
* [[20. novembris]] — [[Ungārija]] pievienojās Ass valstu aliansei.
* [[23. novembris]] — [[Rumānija]] pievienojās Ass valstu aliansei.
* [[24. novembris]] — [[Slovākija]] pievienojās Ass valstu aliansei.
* [[25. novembris]] — PSRS nosūtīja Vācijai priekšlikumu par [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|pievienošanos Ass valstu aliansei]], kuru Vācijas puse ignorēja.

=== Decembris ===
* [[19. decembris]] — par 5. [[Somija]]s [[Somijas prezidents|prezidentu]] tika iecelts [[Risto Riti]].
* [[24. decembris]] — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] aicināja Vāciju pārtraukt karu.

== Dzimuši ==
=== Janvāris ===
* [[4. janvāris]]:
** [[Braiens Džozefsons]] (''Brian Josephson''), britu fiziķis
** [[Gao Sjindzjaņs]] (''Gao Xingjian''), ķīniešu rakstnieks
* [[16. janvāris]] — [[Francis Mintefērings]] (''Franz Müntefering''), vācu politiķis
* [[22. janvāris]] — [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu kinoaktieris (miris 2017. gadā)
* [[24. janvāris]] — [[Joahims Gauks]] (''Joachim Gauck''), Vācijas prezidents
* [[27. janvāris]] — [[Džeimss Kromvels]] (''James Cromwell''), amerikāņu aktieris
* [[29. janvāris]] — [[Ketrīna Rosa]] (''Katharine Ross''), amerikāņu kinoaktrise

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Džons Maksvels Kutzē]] (''John Maxwell Coetzee''), rakstnieks
* [[19. februāris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas prezidents (miris 2006. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (miris 2021. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (miris 2019. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (miris 2025. gadā)

=== Marts ===
* [[10. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (miris 2026. gadā)
* [[17. marts]] — [[Marks Vaits]] (''Mark White''), ASV politiķis
* [[26. marts]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
* [[27. marts]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), itāliešu autosportists (miris 2026. gadā)
* [[31. marts]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (miris 2026. gadā)
** [[Patriks Leihijs]] (''Patrick Leahy''), ASV politiķis

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]] — [[Hasans Muratovičs]] (''Hasan Muratović''), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (miris 2020. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (miris 2021. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Džūlija Kristija]] (''Julie Christie''), angļu aktrise
* [[16. aprīlis]] — [[Margrēte II]] (''Margrethe II''), Dānijas karaliene
* [[25. aprīlis]] — [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''), ASV aktieris, kinorežisors

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Lānss Henriksens]] (''Lance Henriksen''), amerikāņu aktieris
* [[9. maijs]] — [[Džeimss Brukss]] (''James L. Brooks''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents
* [[15. maijs]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (miris 2026. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Бродский''), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists (miris 1996. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (Κωνσταντῖνος Β΄), Grieķijas karalis (miris 2023. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''), velsiešu dziedātājs
* [[17. jūnijs]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists
* [[22. jūnijs]] — [[Abāss Kijārostamī]] (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[30. jūnijs]] — [[Viktors Erise]] (''Víctor Erice''), spāņu kinorežisors

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — [[Georgi Ivanovs]] (''Георги Иванов''), Bulgārijas kosmonauts
* [[3. jūlijs]] — [[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek''), Polijas politiķis
* [[4. jūlijs]] — [[Valentīns Simoņenko]] (''Валентин Симоненко''), Ukrainas politiķis
* [[6. jūlijs]] — [[Nursultans Nazarbajevs]] (''Нұрсұлтан Назарбаев''), Kazahstānas prezidents
* [[7. jūlijs]] — [[Ringo Stārs]] (''Ringo Starr''), Lielbritānijas mūziķis
* [[13. jūlijs]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (miris 2026. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Pīters Mutarika]] (''Peter Mutharika''), Malāvijas prezidents
* [[30. jūlijs]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs

=== Augusts ===

* [[16. augusts]] — [[Brūss Beresfords]] (''Bruce Beresford''), austrāliešu kinorežisors

=== Septembris ===
* [[5. septembris]] — [[Rakela Velča]] (''Raquel Welch''), amerikāņu aktrise un modele (mirusi 2023. gadā)
* [[7. septembris]] — [[Dario Ardžento]] (''Dario Argento''), itāļu kinorežisors
* [[11. septembris]] — [[Braiens De Palma]] (''Brian De Palma''), amerikāņu kinorežisors
* [[22. septembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (mirusi 2019. gadā)

=== Oktobris ===
* [[9. oktobris]] — [[Džons Lenons]] (''John Lennon''), Lielbritānijas mūziķis (miris 1980. gadā)
* [[19. oktobris]] — [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru aktieris
* [[23. oktobris]] — [[Pelē]] (''Pelé''), Brazīlijas futbolists
* [[25. oktobris]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Berijs Sedlers]] (''Barry Sadler''), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā)
* [[4. novembris]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (miris 2022. gadā)
* [[15. novembris]]:
** [[Roberto Kavalli]] (''Roberto Cavalli''), Itālijas modes dizaineris (miris 2024. gadā)
** [[Sems Voterstons]] (''Sam Waterston''), amerikāņu aktieris
* [[18. novembris]] — [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (miris 2020. gadā)
* [[22. novembris]]:
** [[Terijs Giljams]] (''Terry Gilliam''), britu kinorežisors
** [[Andžejs Žulavskis]] (''Andrzej Żuławski''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973. gadā)

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Ričards Praiors]] (''Richard Pryor''), amerikāņu komiķis un aktieris (miris 2005. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis (miris 1993. gadā)

== Miruši ==
* [[20. janvāris]] — [[Albēns Lermuzū]] (''Albin Lermusiaux''), franču vieglatlēts un sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā)
* [[24. janvāris]] — [[Alfrēds Šneido]] (''Alfred Schneidau''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Īzaks Bābels]] (''Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель''), krievu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Иванович Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Filips Tomelins]] (''Philip Tomalin''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gads)
* [[26. februāris]] — [[Mihaels Hainišs]] (''Michael Hainisch''), Austrijas prezidents (dzimis 1858. gadā)
* [[10. marts]] — [[Mihails Bulgakovs]] (Михаил Афанасьевич Булгаков), krievu rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
* [[26. marts]] — [[Spiridons Luiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā)
* [[14. maijs]] — [[Emma Goldmane]] (Emma Goldman), ebreju izcelsmes sabiedriska darbiniece (dzimusi 1869. gadā)
* [[16. marts]] — [[Selma Lāgerlēva]] (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858. gadā)
* [[4. aprīlis]] — [[Gustavs Goslers]] (''Gustav Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), šveiciešu gleznotājs (dzimis 1879. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Ļevs Trockis]] (''Лев Давидович Троцкий''), Krievijas revolucionārs (dzimis 1879. gadā)
* [[30. augusts]] — [[Dž. Dž. Tomsons|Džozefs Džons Tomsons]] (''Joseph John Thomson''), angļu fiziķis (dzimis 1856. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Vladimirs Kepens]] (''Wladimir Köppen''), vācu dabas zinātnieks (dzimis 1846. gadā)
* [[28. jūlijs]] — [[Ģula Kellners]] (''Kellner Gyula''), ungāru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas maratonā ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (dzimis 1880. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Valters Benjamins]] (''Walter Banjamin''), vācu filozofs un literatūrkritiķis (dzimis 1892. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Nevils Čemberlens]] (''Arthur Neville Chamberlain''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1869. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Nikolae Jorga]] (''Nicolae Iorga''), rumāņu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1871. gadā)
* [[13. decembris]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1857. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] (''Francis Scott Fitzgerald''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1896. gadā)

{{Gg1}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1940. gads| ]]</text>
      <sha1>3ypda3jt68t7tk2gu0sa85rocfftdz1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rišti Rečbers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60819</id>
    <revision>
      <id>4541202</id>
      <parentid>4029018</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:38:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2565" sha1="rnuplzaetyag97h6hywwh3h3sxfn37t" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Rišti Rečbers
| image = Rustu Recber 2010.jpg
| fullname = Rīštī Rečbers
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1973|5|10}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Korkuteli}}
| death_date = 
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Antalyaspor&quot;]]
| caps1 = 34
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps2 = 240
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| caps3 = 33
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps4 = 4
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps5 = 46
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 1994–2008
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps1 = 120
| nationalgoals1 = 0
| years1 = 1991–1993
| years2 = 1993–2003
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| years6 = 2006–2007
| caps6 = 8
| goals6 = 0
| years3 = 1993–1994
| years4 = 2003–2006
| years5 = 2004–2006
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| years7 = 2007–2012
| caps7 = 99
| goals7 = 0
| totalcaps = 432
| totalgoals = 0
| position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
}}
'''Rišti Rečbers''' ({{val-tr|Rüştü Reçber}}, dzimis {{Dat|1973|5|10}}, [[Korkuteli]], [[Turcija|Turcijā]]) ir bijušais [[Turcija]]s [[futbols|futbolists]].

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1995–96, 2000–01, 2004–05, 2006–07

'''Beşiktaş'''

* Turcijas Superlīga: 2008–09
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2008–09, 2010–11

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Rečbers, Rišti}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Antaljas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>rnuplzaetyag97h6hywwh3h3sxfn37t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541205</id>
      <parentid>4541202</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:47:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2580" sha1="bedkyltmlbcfysvgxp546u2c9kc5ab7" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Rišti Rečbers
| image = Rustu Recber 2010.jpg
| fullname = Rīštī Rečbers
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1973|5|10}}
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Korkuteli}}
| death_date = 
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas &quot;Antalyaspor&quot;]]
| caps1 = 34
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps2 = 240
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| caps3 = 33
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps4 = 4
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| caps5 = 46
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 1994–2008
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps1 = 120
| nationalgoals1 = 0
| years1 = 1991–1993
| years2 = 1993–2003
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| years6 = 2006–2007
| caps6 = 8
| goals6 = 0
| years3 = 1993–1994
| years4 = 2003–2006
| years5 = 2004–2006
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| years7 = 2007–2012
| caps7 = 99
| goals7 = 0
| totalcaps = 432
| totalgoals = 0
| position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| height = 187
}}
'''Rišti Rečbers''' ({{val-tr|Rüştü Reçber}}, dzimis {{Dat|1973|5|10}}, [[Korkuteli]], [[Turcija|Turcijā]]) ir bijušais [[Turcija]]s [[futbols|futbolists]].

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1995–96, 2000–01, 2004–05, 2006–07

'''Beşiktaş'''

* Turcijas Superlīga: 2008–09
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2008–09, 2010–11

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Rečbers, Rišti}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Antaljas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>bedkyltmlbcfysvgxp546u2c9kc5ab7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns Grigorčuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67078</id>
    <revision>
      <id>4541238</id>
      <parentid>4491261</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:55:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3440" sha1="pp3ckrpatnrh6d3ht7p2xymwrqfp0tp" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Romāns Grigorčuks
| image = Roman Hryhorchuk 11.08.2013.1.jpg
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1965|3|22}}
| countryofbirth = {{vieta|Ukrainas PSR|Kolomija}}
| height = 184
| years1 = 1991–1992
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Ivanofrankivskas &quot;Prikarpatje&quot;]]
| caps1 = 55
| goals1 = 32
| years2 = 1995
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Plockas &quot;Petrochemia&quot;]]
| caps2 = 26
| goals2 = 10
| years3 = 1995–1996
| clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Krivijrigas &quot;Krivbass&quot;]]
| caps3 = 14
| goals3 = 0
| years4 = 1996–1997
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Ramenskas &quot;Saturn&quot;]]
| caps4 = 29
| goals4 = 9
| years5 = 1998–2001
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Dinaburg FC]]
| caps5 = 63
| goals5 = 30
| managerclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Dinaburg FC]]
| manageryears1 = 2000–2005
| managerclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]
| manageryears2 = 2005–2009
| managerclubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Zaporožjes &quot;Metallurg&quot;]]
| manageryears3 = 2009
| managerclubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[Zaporožjes &quot;Metallurg&quot;]]
| manageryears4 = 2009–2010
| managerclubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]
| manageryears5 = 2010–2014
| managerclubs6 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Gabala FK|Gabala]]
| manageryears6 = 2014–2018
| managerclubs7 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Astana|Astana]]
| manageryears7 = 2018–2020
| managerclubs8 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot; (futbols)|Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot;]]
| manageryears8 = 2020–2021
| managerclubs9 = {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]
| manageryears9 = 2022–2024
| managerclubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Neftçi PFK|Neftçi]]
| manageryears10 = 2024
| managerclubs11 = {{flaga|Ukraina}} [[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]
| manageryears11 = 2024–2025
| name = Romāns Grigorčuks
| managerclubs12 = {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]
| manageryears12 = 2026–
| currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]] (galvenais treneris)
}}

'''Romāns Grigorčuks''' ({{val|uk|Роман Йосипович Григорчук}}; dzimis {{dat|1965|3|22}} [[Kolomija|Kolomijā]]) ir bijušais [[Ukraina]]s [[futbols|futbolists]], ilggadējs galvenais treneris [[Dinaburg FC]] un [[FK Ventspils]] klubos.

2009. gada oktobrī pievienojās Ukrainas klubam [[Zaporožjes &quot;Metallurg&quot;]], bet pēc mēneša to pameta pēc nesaskaņām ar kluba vadību. Vēl pēc mēneša Grigorčuks atgriezās klubā,&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/citas_zinas/08122009-grigorcuks_atgriezas_pie_zaporozjes_metal Grigorčuks atgriežas pie Zaporožjes &quot;Metallurg&quot; stūres]&lt;/ref&gt; tomēr amatā palika tikai līdz sezonas beigām. 2010. gada decembrī viņš pievienojās 2. līgas klubam [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/15122010-grigorcuks_turpmak_stradas_ar_ukrainas_2_ Grigorčuks turpmāk strādās ar Ukrainas 2. līgas klubu]&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi trenera karjerā ==
* Latvijas kauss - 2005., 2007.
* [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempions - 2006., 2007., 2008.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://diena.lv/lat/sports/futbols/sirds-un-dvesele-futbola Intervija pēc 3. čempiontitula ar FK Ventspils]{{Novecojusi saite}}

{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Grigorczuks, Romans}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]]</text>
      <sha1>pp3ckrpatnrh6d3ht7p2xymwrqfp0tp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zarnu nūjiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68035</id>
    <revision>
      <id>4541466</id>
      <parentid>4253140</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11062" sha1="1dvrsnte2cqydx1jnzilcmnxl9om0l3" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|     nosaukums = Zarnu nūjiņa
|      binomial = Escherichia coli
|        attēls = E. coli Bacteria (7316101966).jpg
|    att_izmērs = 240px
| att_nosaukums = Zarnu nūjiņa ''Escherichia coli'' [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]]
|        valsts = Bacteria
|     valsts_lv = Baktērijas
|          tips = Protobacteria
|       tips_lv = Protobaktērijas
|         klase = 
|      klase_lv = 
|         kārta = 
|      kārta_lv = 
|        dzimta = Enterobacteriaceae
|     dzimta_lv = 
|         ģints = Escherichia
|          suga = E. coli
|       suga_lv = Zarnu nūjiņa
|   kategorijas = nē &lt;!-- nepievienot kategoriju automātiski --&gt;
}}

'''Zarnu nūjiņa''' ({{val|la|Escherichia coli}}, saīsināta kā ''E. coli'') ir [[Gramnegatīvās baktērijas|gramnegatīva]] nūjiņveida [[baktērija]], kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku [[zarnu trakts|zarnu traktā]]. Tās garums ir aptuveni 1 mikrometrs, tomēr tas plaši variē atkarībā no celma.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Escherichia coli: Recent Advances on Physiology, Pathogenesis and Biotechnological Applications|publisher=IntechOpen|date=2017|location=Erscheinungsort nicht ermittelbar|isbn=978-953-51-3329-2}}&lt;/ref&gt; Tā ir fakultatīvi aeroba, kas nozīmē, ka var izdzīvot gan skābekļa, gan bezskābekļa apstākļos. ''E. coli'' ir radniecīga dažādām [[Patogēns|patogēnām]] baktērijām, kā [[Salmonella enterica|''Salmonella'']], ''[[Klebisella]]'', ''[[Serratia]]'', kā arī ''[[Yersinia pestis]]'', kas ir plašāk zināms kā [[Mēris|mēra]] izraisītājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vairums zarnu nūjiņas paveidu ir nekaitīgi, bet daži, piemēram, O&lt;sub&gt;157&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt; var izraisīt nopietnu pārtikas saindēšanos un būt par iemeslu pārtikas produktu izņemšanai no tirgus.&lt;ref name=CDC&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=''Escherichia coli'' O157:H7 | work=CDC Division of Bacterial and Mycotic Diseases | url=http://www.cdc.gov/ncidod/dbmd/diseaseinfo/escherichiacoli_g.htm | accessdate=2007-01-25 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20110618063013/http://www.cdc.gov/NCIDOD/DBMD/diseaseinfo/escherichiacoli_g.htm | archivedate=2011-06-18 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Vogt&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |last=Vogt |first=R.L. |coauthors=L. Dippold |year=2005 |month=Mar-Apr |title=''Escherichia coli'' O157:H7 outbreak associated with consumption of ground beef, June-July 2002 |journal=Public Health Reports |volume=2 |issue= |pages=174—178 |id= |url= |accessdate= |quote=}} {{PMID|15842119}}.&lt;/ref&gt; Baktērijas nekaitīgie paveidi veido daļu no zarnu [[mikroflora]]s un mēdz nodrošināt nesējorganismu ar [[vitamīns K|vitamīnu K&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]],&lt;ref name=&quot;Bentley&quot;&gt;Bentley, R, Meganathan, R., Biosynthesis of Vitamin K (menaquinone) in Bacteria, ''Bacteriological Reviews'', 1982, 46(3):241-280. Review. &lt;/ref&gt; un kavēt patogēno baktēriju vairošanos zarnu traktā.&lt;ref name=&quot;Hudault&quot;&gt;Hudault, S.; J. Guignot and A.L. Servin (July 2001). &quot;''Escherichia coli'' strains colonizing the gastrointestinal tract protect germfree mice against ''Salmonella typhimurium'' infection.&quot; ''Gut'' '''49''':47-55. {{PMID|11413110}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Reid&quot;&gt;Reid, G.; J. Howard and B.S. Gan (September 2001). &quot;Can bacterial interference prevent infection?&quot; ''Trends in Microbiology'' '''9'''(9):424-428. {{PMID|11553454}}.&lt;/ref&gt;

== Izmantošana pētniecībā ==
''E. coli'' ir viens no visplašāk izmantotajiem organismiem zinātnē, viens no vislabāk izpētītajiem baktēriju [[Modeļorganisms|modeļorganismiem]]. Kā [[Prokarioti|prokariots]] ''E. coli'' sniedz būtisku izpratni par šūnu procesiem, ko iespējams attiecināt uz augstākiem organismiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asm.org/articles/2025/february/what-is-a-model-organism-moving-beyond-e-coli|title=What is a Model Organism? Moving Beyond E. coli|access-date=29.03.2025|date=20.02.2025}}&lt;/ref&gt; ''Escherichia coli'' ir bijis pielietots fundamentālos zinātnes atklājumos, daudzi no kuriem tika apbalvoti ar [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]. Piemēram, [[Artūrs Kornbergs|Artūram Kornbergam]] un [[Severo Očoa]] 1959. gadā pasniegtā [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;par [[ribonukleīnskābe]]s un [[dezoksiribonukleīnskābe]]s bioloģiskās sintēzes mehānismu atklāšanu&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; un 1969. gadā [[Makss Delbriks|Maksam Delbrukam]], [[Alfrēds Heršijs|Alfrēdam Heršijam]] un [[Salvadors Lurija|Salvadoram Lurijam]] pasniegtā prēmija &quot;par viņu atklājumiem saistībā ar [[Vīrusi|vīrusu]] replikācijas mehānismu un ģenētisko struktūru&quot;, kas tika veikti, pētot vīrusu replikāciju baktērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/prizes/medicine/1959/summary/|title=Nobel Prize in Physiology or Medicine 1959|access-date=29.03.2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/medicine/1969/summary/|title=Nobel Prize in Physiology or Medicine 1969|access-date=29.03.2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ingerson-Mahar|first=Michael|last2=Reid|first2=Ann|date=2011-11-01|title=FAQ: E. Coli: Good, Bad, &amp; Deadly|url=https://asm.org/Reports/FAQ-E-Coli-Good,-Bad,-and-Deadly|doi=10.1128/aamcol.1-2011}}&lt;/ref&gt;

Iemesli ''E. coli'' popularitātei zinātnē ir ātra augšana, relatīvi zemas barotņu izmaksas, plaši pieejama informācija par baktērijas [[Ģenētika|ģenētiku]] un [[Genoms|genomu]], kā arī tas, ka daudzi no ''E. coli'' celmiem ir cilvēkam nekaitīgi, tātad piemēroti demonstrācijām mācību procesā skolās un universitātēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1997. gadā tika noteikta pilna ''E. coli'' celma K-12 genoma sekvence.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blattner|first=Frederick R.|last2=Plunkett|first2=Guy|last3=Bloch|first3=Craig A.|last4=Perna|first4=Nicole T.|last5=Burland|first5=Valerie|last6=Riley|first6=Monica|last7=Collado-Vides|first7=Julio|last8=Glasner|first8=Jeremy D.|last9=Rode|first9=Christopher K.|date=1997-09-05|title=The Complete Genome Sequence of Escherichia coli K-12|url=https://www.science.org/doi/10.1126/science.277.5331.1453|journal=Science|language=en|volume=277|issue=5331|pages=1453–1462|doi=10.1126/science.277.5331.1453|issn=0036-8075}}&lt;/ref&gt;

== Loma slimību izraisīšanā ==
Bīstamais paveids O&lt;sub&gt;157&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt; līdz 1980. gadiem tikpat kā nebija pazīstams. Tiek uzskatīts, ka tas attīstījies [[rūpnieciskā lopkopība|rūpnieciskajās lopsaimniecībās]] ar [[graudi]]em baroto teļu zarnu traktā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Pollan | first = Michael | title = The Vegetable-Industrial Complex | pages = | publisher = New York Times | date = [[2006-10-17]] | url = http://www.nytimes.com/2006/10/15/magazine/15wwln_lede.html | accessdate = 2006-10-17}}&lt;/ref&gt; Šajās fermās teļi tiek baroti ar graudiem, jo tie ir barojoši un palielina ražību. Šādas barošanas blakne ir skābuma līmeņa paaugstināšanās teļu kuņģos un tieši tādā vidē O&lt;sub&gt;157&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt; vairojas.

2003. gadā publicētā pētījumā tika norādīts, ka bīstamais zarnu nūjiņas paveids atrodams 30 — 80% teļu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 | last = Callaway
 | first = T. R.
 | coauthors = Elder, R.O.; Keen J.E.; Anderson, R.C.; Nisbet, D.J.
 | title = Forage Feeding to Reduce Preharvest ''Escherichia Coli'' Populations in Cattle, a Review
 | journal = Journal of Dairy Science
 | volume = 86
 | pages = 852—860
 |date=2003
 | url =https://archive.org/details/sim_journal-of-dairy-science_2003-03_86_3/page/852
 | format =
 | id =
 | accessdate =}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā publikācijā minēts arī, ka govīm, kuras no graudu barības pārgāja uz lopbarību, piecu dienu laikā O&lt;sub&gt;157&lt;/sub&gt; klātesamība samazinājās 1000 reizes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 | last = Plank
 | first = Nina
 | title = Leafy Green Sewage
 | pages =
 | publisher = New York Times
 | date = [[2006-09-21]]
 | url = http://www.nytimes.com/2006/09/21/opinion/21planck.html
 | accessdate = 2006-09-21}}&lt;/ref&gt;
Zarnu nūjiņas baktērijas atrodamas jebkurā ar [[ekskrementi]]em saindētā pārtikā vai cilvēku komensālajās baktērijās. Gadījums ASV ar zarnu nūjiņu inficētajiem [[spināti]]em un [[ķiploki]]em ļauj secināt, ka arī veģetāri produkti šajā ziņā var būt veselībai bīstami.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = E. Coli Outbreak | pages =  | publisher = ''[[NBC News]]'' | date = 2006-09-15 | url = http://www.kpvi.com/index.cfm?page=nbcstories.cfm&amp;ID=3034 | accessdate = 2006-12-13 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070314141005/http://www.kpvi.com/index.cfm?page=nbcstories.cfm&amp;ID=3034 | archivedate = 2007-03-14 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.msnbc.msn.com/id/16081340/ Taco Bell removes green onions after outbreak] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070101112130/http://www.msnbc.msn.com/id/16081340/ |date={{dat|2007|01|01||bez}} }} Dec. 6, 2006 MSNBC&lt;/ref&gt; 2005. gadā cilvēki, kas lietoja marķētus trīskārt mazgātus un fasētus salātus, inficējās ar zarnu nūjiņām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.foodnavigator-usa.com/news/ng.asp?n=63793-fda-lettuce-e-coli |title=FDA targets lettuce industry with ''E. Coli'' guidance |access-date={{dat|2008|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071012172636/http://foodnavigator-usa.com/news/ng.asp?n=63793-fda-lettuce-e-coli }}&lt;/ref&gt; un arī 2007. gadā tika atklāts, ka kādu marķētu salātu sastāvā ir zarnu nūjiņas.&lt;ref&gt;[http://ap.google.com/article/ALeqM5ijrQVRjYGHS3Jwc71VEnaViGXmdw Dole Lettuce Recalled in U.S., Canada By Lisa Leff]{{Novecojusi saite}} Associated Press&lt;/ref&gt; Šī baktērija ir atrasta arī nepasterizētā [[āboli|ābolu]]&lt;ref&gt;[http://www.nysaes.cornell.edu/pubs/press/cider_safety.html Apple Cider &amp; E. Coli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19970327011913/http://nysaes.cornell.edu/pubs/press/cider_safety.html |date={{dat|1997|03|27||bez}} }} Food Safety Update Retrieved July 26, 2007&lt;/ref&gt; un [[apelsīni|apelsīnu]] sulā, pienā, [[lucerna]]s dīgstos&lt;ref&gt;[http://medicalreporter.health.org/tmr0799/sprouts.html Raw Sprouts pose Salmonella and E. coli 0157 risk, says FDA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071017183729/http://medicalreporter.health.org/tmr0799/sprouts.html |date={{dat|2007|10|17||bez}} }} Medical Reporter Retrieved July 26, 2007&lt;/ref&gt; un pat [[ūdens|ūdenī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://health.msn.com/dietfitness/articlepage.aspx?cp-documentid=100136394&amp;wa=wsignin1.0 |title=''E. coli'': Dangers of eating raw or undercooked foods |access-date={{dat|2008|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071029231145/http://health.msn.com/dietfitness/articlepage.aspx?cp-documentid=100136394&amp;wa=wsignin1.0 |archivedate={{dat|2007|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ecocyc.org/ ''Escherichia coli'' datubāze] (angliski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baktērijas]]</text>
      <sha1>1dvrsnte2cqydx1jnzilcmnxl9om0l3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ihors Belanovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76293</id>
    <revision>
      <id>4541234</id>
      <parentid>4031148</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:45:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4941" sha1="fwncl7qpu9dufrc6p6lsy0bbkxcli07" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Ihors Belanovs
| image = Ihor Belanov.jpeg
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1960|9|25}}
| countryofbirth = {{vieta|Padomju Savienība|PSRS|Odesa}}
| height = 174
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1973—1978
| youthclubs1 = {{flaga|PSRS}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]
| years1 = 1979—1980
| clubs1 = {{flaga|PSRS}} [[SK Odessa|SKA Odessa]]
| caps1 = 68
| goals1 = 16
| years2 = 1981—1984
| clubs2 = {{flaga|PSRS}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]
| caps2 = 116
| goals2 = 26
| years3 = 1985—1989
| clubs3 = {{flaga|PSRS}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| caps3 = 158
| goals3 = 54
| years4 = 1989—1990
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]
| years5 = 1991—1995
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Braunšveigas &quot;Eintracht&quot;]]
| caps5 = 89
| goals5 = 28
| years6 = 1995—1996
| clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]]
| years7 = 1996—1997
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[Mariupoles &quot;Iļičevec&quot;|Mariupoles &quot;Metalurh&quot;]]
| nationalyears1 = 1985—1990
| nationalteam1 = {{fb|URS}}
| name = Ihors Belanovs
| caps4 = 24
| goals4 = 4
| caps6 = 3
| goals6 = 1
| caps7 = 5
| goals7 = 4
| nationalcaps1 = 33
| nationalgoals1 = 8
| totalcaps = 401
| totalgoals = 112
}}

'''Ihors Belanovs''' ({{val-uk|Ігор Іванович Беланов}}, {{val-ru|Игорь Иванович Беланов}}), (dzimis {{dat|1960|9|25}} [[Odesa|Odesā]], Ukrainā, tobrīd [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir bijušais [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ukraina]]s futbola uzbrucējs, kurš 1986. gadā tika atzīts par [[Zelta bumba|Eiropas labāko futbolistu]].

== Spēlētāja karjera ==
=== Klubi ===
Belanovs spēlēja [[SK Odessa|SKA Odessa]] (1979—80), [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]] (1981—84) un [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] (1985—89), ar ko 1986. gadā ieguva [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]]. 1989. gada vidū viņam beidzot atļāva pārcelties uz kādu Rietumeiropas klubu. Viņš pārcēlās uz [[Vācija|Vāciju]], lai pievienotos [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]. Vācijas bundeslīgā viņš debitēja 1989. gada 4. novembrī, komandai viesos zaudējot ar 0-4 [[VfB Stuttgart]]. Piedaloties 24 Bundeslīgas spēlēs nesen [[UEFA kauss|UEFA kausu]] ieguvušajā komandā, Belanovs guva tikai četrus vārtus un pazemināšanā apdraudētās komandas spēlē lielu pienesumu nedeva. Viņa karjera klubā beidzās līdz ar viņa sievas veikalu apzagšanas afēru. Viņš pārcēlās uz 2. Bundeslīgas klubu [[Braunšveigas &quot;Eintracht&quot;]], kur debitēja 1991. gada 27. aprīlī. 38 spēles viņš guva 13 vārtus. 1995. gadā viņš atgriezās [[Ukraina|Ukrainā]], atkal Čormnomorec komandā, kur aizvadīja vienu sezonu (1995-96), pirms pabeidza savu karjeru [[Mariupoles &quot;Iļičevec&quot;|Mariupoles &quot;Metalurh&quot;]] sastāvā nākamajā sezonā.

=== PSRS izlase ===
Belanovs [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasē]] aizvadīja 33 spēles, gūstot astoņus vārtus. Viņa labākais sniegums bija [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausā]] [[Meksika|Meksikā]], kur viņš guva 4 vārtus un izdarīja 6 piespēles vārtu guvumos, komandai sasniedzot astotdaļfinālu. Spēlē pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] viņš guva hettriku, taču komanda spēli zaudēja pagarinājumā. Šāds sniegums [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] kopā ar [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] iegūto [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] palīdzēja viņam 1986. gadā iegūt [[Zelta bumba|Eiropas Gada futbolista]] balvu.

== Pēc karjeras beigām ==
Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pievienojās [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]].&lt;ref&gt;[https://www.faz.net/aktuell/sport/fussball/ukraine-krieg-igor-belanow-kaempft-gegen-russische-armee-17942111.html ''Früherer Bundesligaspieler kämpft gegen Russen''] [Former Bundesliga player fights Russians] {{de ikona}}, faz.net, dated April 7, 2022; retrieved April 7, 2022&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{PSRS futbolists-aizmetnis}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}
{{Ballon d'Or saņēmēji}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Belanovs, Ihors}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS futbolisti]]
[[Kategorija:PSRS izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Odesā dzimušie]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Odesas &quot;Čornomorec&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Mariupol spēlētāji]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>fwncl7qpu9dufrc6p6lsy0bbkxcli07</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cietumi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76450</id>
    <revision>
      <id>4541273</id>
      <parentid>4369417</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:09:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13444" sha1="l361vcqr7b2t6inqfaglj940bmll502" xml:space="preserve">[[Attēls:Solvita Āboltiņa piedalās jauno telpu atklāšanā Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (5664558308).jpg|thumb|Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem]]
'''Cietumi Latvijā''' ir [[Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvalde]]s sastāvdaļa. Kopš [[2000. gads|2000]]. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde atrodas [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] pārraudzībā. Šobrīd Latvijā ir palikušas deviņas ieslodzījuma vietas, jo 2019. gada 1. aprīlī tika likvidēts Brasas cietums.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/304350-latvijas-ieslodzijuma-vietu-attistiba-2019|title=Latvijas ieslodzījuma vietu attīstība|last=Balode|first=Linda|publisher=LV portāls|website=lvportals.lv|access-date=2020-11-21|date=2019-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Ieslodzījuma vietas Latvijā būvētas laikā no 19. gadsimta pirmās puses līdz 20. gadsimta vidum. Kā būtisku šo ēku rekonstrukciju var uzskatīt daudzvietīgo kopmītņu tipa telpu pārbūvi par kamerām ar mazāku ietilpību, kas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s notika vairākos cietumos 1990. gadu vidū. Pēc tam ieslodzījuma vietās piešķirtā finansējuma ietvaros veica nepieciešamākos darbus infrastruktūras pienācīgai uzturēšanai, remontam un renovācijai, lai nepieļautu avārijas situācijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1919. gada 8. jūlijā [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] pārziņā izveidoja Galveno cietumu valdi (mūsdienu IeVP priekšteci).

Ieslodzījuma vietu reformu uzsāka 1994. gada 30. decembrī ar grozījumiem ''Latvijas Labošanas darbu kodeksā'', kas stājās spēkā kā ''Latvijas Sodu izpildes kodekss''. Minētie grozījumi aizstāja vārdus “labošanas darbu līdzekļi” ar vārdiem “resocializācijas pasākumi”.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2005. gada 2. maijā Ministru kabinets pieņ

ema rīkojumu Nr. 280 &quot;Par Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju&quot;, kur tika norādīts, ka Eiropas Padomes (EP) cietumu eksperti pēdējos gados asi kritizējuši Latviju par nespēju pilnībā nodrošināt soda izciešanas apstākļu atbilstību Latvijas un starptautiskajām tiesību normām un aizbildināšanās ar finanšu resursu trūkumu nepārliecina. Koncepcijā piedāvātais risinājums paredzēja normalizēt visu ieslodzīto personu kategoriju (apcietināto, notiesāto, nepilngadīgo, pilngadīgo, sieviešu, vīriešu) uzturēšanās apstākļus, novēršot problēmas, kas saistītas ar telpām, ēkām un cietuma darbības nodrošināšanu. Koncepcija bija spēkā līdz 2014. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Cietumu skaita samazināšana ===
Līdz [[2008. gads|2008]]. gada 31. oktobrim valstī darbojās 15 cietumi. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā veica cietumu apvienošanu, lai [[2009. gads|2009]]. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/zinas/7149-apvienojot-daugavpils-un-grivas-cietumus-izveidos-daugavgrivas-cietumu.htm Apvienojot Daugavpils un Grīvas cietumus, izveidos Daugavgrīvas cietumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160411011940/http://nra.lv/zinas/7149-apvienojot-daugavpils-un-grivas-cietumus-izveidos-daugavgrivas-cietumu.htm |date={{dat|2016|04|11||bez}} }} Neatkarīgā Rīta avīze, 2008-08-27&lt;/ref&gt;

* [[2008. gads|2008]]. gada 31. oktobrī tika apvienots [[Matīsa cietums]] un [[Centrālcietums]], izveidojot [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumu]], kā arī tika apvienots [[Grīvas cietums]] un [[Daugavpils cietums]], izveidojot [[Daugavgrīvas cietums|Daugavgrīvas cietumu]]. 
* 2008. gada 12. decembrī tika slēgts [[Pārlielupes cietums]] [[Jelgava|Jelgavā]], cietuma ēkas pārgāja Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā.&lt;ref&gt;[http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&amp;art=10069 Pārlielupes cietums paliek tukšs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100812023125/http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&amp;art=10069 |date={{dat|2010|08|12||bez}} }} jelgavnieki.lv 2008-12-12&lt;/ref&gt; Pārlielupes cietums bija dibināts [[1957]]. gadā.
* 2014. gada 1. novembrī tika slēgts [[Šķirotavas cietums]]&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skirotavas-cietuma-slegsana--naudas-ietaupijums-un-vakancu-aizpildisana-citos-cietumos.a103758/ Šķirotavas cietuma slēgšana – naudas ietaupījums un vakanču aizpildīšana citos cietumos]&lt;/ref&gt; (2018. gadā šo teritoriju ar ēkām iegādājās uzņēmums &quot;[[Grindeks]]&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/292316-pamesto-skirotavas-cietumu-par-gandriz-miljonu-noperk-zalu-razotajs-grindeks |title=Pamesto Šķirotavas cietumu par gandrīz miljonu nopērk zāļu ražotājs &quot;Grindeks&quot; |access-date={{dat|2019|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191020092958/https://jauns.lv/raksts/zinas/292316-pamesto-skirotavas-cietumu-par-gandriz-miljonu-noperk-zalu-razotajs-grindeks |archivedate={{dat|2019|10|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
* 2017. gada 1. janvārī tika slēgts [[Vecumnieki|Vecumnieku]] cietums. 
* 2019. gada 1. aprīlī tika slēgts [[Brasas cietums]] Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50950433|title=Foto: Restes un sienu gleznojumi – slēgts Brasas cietums|last=Sildniks|first=Gunita Gailāne; Jānis|website=delfi.lv|access-date=2019-09-11|date=2019-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Cietumu saraksts ==
Kopš 2019. gada gada Latvijā darbojas šādi cietumi:

*[[Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem]] [[Cēsis|Cēsīs]],
*[[Daugavgrīvas cietums]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] (2008. gadā apvienojot [[Grīvas cietums|Grīvas cietumu]] un [[Daugavpils cietums|Daugavpils cietumu]]),
*[[Iļģuciema cietums]] Rīgā,
*[[Jelgavas cietums]] [[Jelgava|Jelgavā]],
*[[Jēkabpils cietums]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]],
*[[Liepājas cietums]] [[Liepāja|Liepājā]],
*[[Olaines cietums]] [[Olaine|Olainē]],
*[[Rīgas Centrālcietums]] Rīgā (2008. gadā apvienojot [[Centrālcietums|Centrālcietumu]] un [[Matīsa cietums|Matīsa cietumu]]),
*[[Valmieras cietums]] [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastā]].

== Cietumu tipi un režīmi ==
Saskaņā ar [[Latvija]]s Sodu izpildes kodeksu,&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=90218 Latvijas Sodu izpildes kodekss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090328100259/http://www.likumi.lv/doc.php?id=90218 |date={{dat|2009|03|28||bez}} }} likumi.lv, spēkā ar 01.04.1971.&lt;/ref&gt;&lt;!-- Šī atsauce attiecas uz visu nodaļu --&gt; pastāv sekojoši cietumu tipi:
* slēgtais;
* atklātais.
Bez minētajiem cietumu tipiem pastāv arī tādas ieslodzījumu vietas kā izmeklēšanas cietumi un nepilngadīgo audzināšanas iestādes. Sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē. Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos ieslodzītajiem nosaka vienu no šādām režīma pakāpēm: augstākā, vidējā un zemākā.

=== Slēgta tipa cietumi ===
Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Par slēgta tipa cietumiem noteikti:
* Daugavgrīvas cietums (Daugavpilī);
* Jelgavas cietums;
* Jēkabpils cietums (ar daļēji slēgta un atklātā tipa cietuma nodaļām);
* Olaines cietums (ar atklātā tipa cietuma nodaļu);
* Valmieras cietums.

=== Daļēji slēgta tipa cietumi ===
Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:
# sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;
# vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;
# notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;
# notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;
# vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;
# personas, kurām [[naudas sods]] aizstāts ar brīvības atņemšanu;
# personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;
# notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;
# notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;
# notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Par daļēji slēgta tipa cietumiem noteikti: 
* Iļģuciema cietums (sievietēm, ar audzināšanas nodaļu nepilngadīgajiem);
* Jēkabpils cietuma daļēji slēgta tipa cietuma nodaļa.

=== Atklāta tipa cietumi ===
Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:
# par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;
# par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;
# par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;
# kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Par atklāta tipa cietumiem noteikti:
* Jēkabpils cietuma atklāta tipa cietuma nodaļa;
* Olaines cietums.

=== Nepilngadīgo audzināšanas iestādes ===
Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem.

Par nepilngadīgo audzināšanas iestādēm noteiktas: 
* Cēsu audzināšanas iestāde;
* Iļģuciema cietuma audzināšanas nodaļa (sievietēm).

=== Izmeklēšanas cietumi ===
Izmeklēšanās cietumā apcietinājumā tiek turētas aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kā arī notiesātie, kuriem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=74350&amp;from=off MK noteikumi Nr. 211 „Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091124144119/http://www.likumi.lv/doc.php?id=74350&amp;from=off |date={{dat|2009|11|24||bez}} }} likumi.lv, spēkā ar 07.05.2003.&lt;/ref&gt;

Par izmeklēšanas cietumiem noteikti:
* Liepājas izmeklēšanas cietums;
* Rīgas Centrālcietums;
* Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa.

== Sistēmas trūkumi ==
2005. gada MK izdotajā rīkojumā par ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju bija identificētas tādas problēmas kā cietumu pārapdzīvotība, novecojušās cietumu ēkas un nožogojumi, strauji pieaugošais notiesāto skaits, kam brīvības atņemšana jāizcieš slēgtā cietumā, kā arī trūkstošās telpas un darbinieki, kas nodrošinātu ieslodzīto izglītības, resocializācijas un nodarbinātības sistēmas izveidi un uzturēšanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Būtiskākās problēmas ir sekojošās:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* apcietināto un notiesāto personu skaits divas reizes lielāks par cietumos esošo vietu skaitu – sistēmas kvantitatīvais rādītājs jeb penitenciārais koeficients bija 355 (ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju) – viens no augstākajiem Eiropā;
* cietumos nepietiek telpu, lai atbilstoši prasībām izvietotu tur jau esošos ieslodzītos (trūkst aptuveni 2100 telpu ieslodzīto izvietošanai);
* cietumu ēkas tehniski ir nolietojušās (būvētas 19. gadsimta beigās) – daļa no tām nav projektētas kā cietumi, bet kā padomju laika kolonijas, kurās ieslodzītos izvietoja lielās koplietošanas telpās, kas neatbilst šodienas vajadzībām;
* novecojis nožogojums un tā aprīkojums (tehniskie apsardzes līdzekļi, signalizācija, apgaismojums, novērošanas sistēma), kas cietumus rada bīstamus sabiedrībai, palielina bēgšanas gadījumu riskus un iespēju ieslodzītajiem kontaktēties ar noziedzīgiem grupējumiem, kas atrodas brīvībā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ievp.gov.lv/lv Ieslodzījuma vietu pārvalde]

[[Kategorija:Cietumi|Latvija]]
[[Kategorija:Cietumi pēc valsts|Latvija]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietas]]</text>
      <sha1>l361vcqr7b2t6inqfaglj940bmll502</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toradži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81011</id>
    <revision>
      <id>4541090</id>
      <parentid>4308393</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:19:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40510" sha1="k8bb1wl8j3u0un7cfppro720t0ljq5n" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Etniskas grupas infokaste 
|image         = [[Attēls:Célèbes 6543a.jpg|300px]]
|image_caption = Toradžu meitenes kāzu ceremonijas laikā. 
|group         = Toradži
|pop           = 650000 &lt;ref name=&quot;official&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.toraja.go.id/sosial.php|title = Toradžu zemes oficiālā mājas lapa|accessdate = 2006/10/04|language = [[indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]]|archiveurl = https://web.archive.org/web/20060529201932/http://www.toraja.go.id/sosial.php|archivedate = {{dat|2006|05|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
|popplace      = [[Sulavesi]] 
|languages     = sadantoradža, kalumpana, mamasa, tae, talondo un toala. 
|rels          = [[protestantisms]] (65,15%), [[katolicisms]] (16,97%), [[islāms]] (5,99%) un aluktodolo (5,99%) &lt;ref name=&quot;official&quot; /&gt; 
}}

'''Toradži''' ir [[tauta]] [[Indonēzija]]i piederošajā [[Sulavesi]] salā. Pie tās pieder ap 650 000 cilvēku, no kuriem 450 000 joprojām dzīvo toradžu tradicionālajā teritorijā Tanatoradžā.&lt;ref name=&quot;official&quot; /&gt; Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[Kristietība|kristieši]], bet pārējie ir [[Islāms|musulmaņi]] vai pieder vietējai [[animisms|animistu]] reliģijai alukai (''aluk'' — &quot;ceļš&quot;). Indonēzijas valdība oficiāli atzīst šo reliģiju ar nosaukumu &quot;aluktodolo&quot; (''Aluk To Dolo'' — &quot;senču ceļš&quot;).

Vārds &quot;toradži&quot; cēlies no kaimiņos dzīvojošo bugiešu valodas vārdiem ''to riaja'', kas nozīmē &quot;cilvēki no kalnienes&quot;. [[Nīderlande|Nīderlandiešu]] koloniālā valdība oficiāli nosauca šo grupu par ''Toraja'' 1909. gadā.&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm1975&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Nooy-Palm, Hetty| title=Introduction to the Sa'dan People and their Country| journal=Archipel| volume=15 |year=1975 |pages=163–192}}&lt;/ref&gt; Toradži ir pazīstami ar saviem sarežģītajiem [[apbedīšana]]s rituāliem un klintīs izcirstajām kapenēm, kā arī ar savām tradicionālajām laivveida ēkām tonkonaniem un krāsainajiem kokgrebumiem. Toradžiem bēres ir nozīmīgs notikums, ar ko saistītie rituāli, kurus parasti apmeklē simtiem cilvēku, ilgst vairākas dienas.

Līdz pat 20. gadsimtam toradži dzīvoja patstāvīgos, no pārējās pasaules nošķirtos ciematos un praktizēja animismu. 20. gadsimta sākumā nīderlandiešu misionāri uzsāka mēģinājumus pievērst toradžus kristietībai. 20. gadsimta 70. gados, kad Toradžu zeme kļuva atvērtāka ārpasaulei, tā kļuva par Indonēzijas [[Tūrisms|tūrisma]] ikonu; to izmantoja tūrisma attīstītāji un pētīja [[antropoloģija|antropologi]].&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Cultural Commoditization in Tana Toraja, Indonesia|url=http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=841|journal=Cultural Survival Quarterly|volume=14|issue=1|date=janvārī 31, 1990|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927222440/http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=841|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt; Ap 1990. gadu, kad tūristu pieplūdums sasniedza augstāko punktu, toradžu sabiedrība bija ievērojami mainījusies — no agrāras kopienas, kurā liela nozīme bija ''Aluk To Dolo'' uz lielā mērā kristīgu kopienu.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Making-Up the Toraja? The Appropriate of Tourism, Anthropology, and Museums for Politics in Upland Sulawesi, Indonesia| url=http://www.jstor.org/pss/3774103|journal= Ethnology| volume=34 |issue=2|pages=143|id={{ISSN|0014-1828}}|date=Spring 1995|accessdate=2007-05-18|doi=10.2307/3774103}}&lt;/ref&gt;

== Etniskā identitāte ==
Pirms nīderlandiešu kolonizācijas un [[kristietība]]s ienākšanas, toradžiem, kas dzīvoja kalnainā apgabalā, nebija kopīgas identitātes un viņi neapzinājās sevi kā vienotu tautu, bet identificējās katrs ar savu [[ciems|ciematu]]. Lai gan kompleksie [[rituāls|rituāli]] radīja saikni starp kalnu ciematiem, pastāvēja atšķirības [[dialekts|dialektos]], rituālos un starp sociālo hierarhiju dažādos ciemos. &quot;Toradži&quot; (''to'' — cilvēki un ''riaja'' — kalni) sākotnēji bija apzīmējums, ko izmantoja ziemeļos zemienē dzīvojošā kaimiņu tauta [[bugieši]].&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm1975&quot; /&gt; Šo apzīmējumu parasti izmantoja zemienes iedzīvotāji, nevis paši toradži. Nīderlandes misionāru klātbūtne radīja toradžos apziņu, ka viņi ir vienota [[etnoss|etniska]] grupa un šī kopīgās identitātes apziņa auga līdz ar tūrisma uzplaukumu reģionā.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;

== Vēsture ==

17. gadsimtā Nīderlande sāka nostiprināt savu ekonomisko un politisko kontroli pār Sulavesi caur [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandes Austrumindijas kompāniju]]. Tomēr divus gadsimtus tā nepievērsa uzmanību toradžu apdzīvotajam kalnainajam apgabalam Sulavesi vidienē, jo pieeja tam bija apgrūtināta un tajā bija maz produktīvas lauksaimniecības zemes. Tikai 19. gadsimta beigās, kad [[islāms]] sāka strauji izplatīties Sulavesi dienvidos, it īpaši starp toradžiem kaimiņos dzīvojošajām tautām, nīderlandieši saskatīja kalnienēs dzīvojošajos animistos potenciālus kristiešus. 20. gadsimta divdesmitajos gados, ar nīderlandiešu koloniālās valdības atbalstu, reģionā darbību uzsāka Nīderlandes [[reformātu baznīca]]s misionāri.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |last=Volkman |first=Toby Alice |title=Visions and Revisions: Toraja Culture and the Tourist Gaze |url= http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28199002%2917%3A1%3C91%3AVARTCA%3E2.0.CO%3B2-G |journal= American Ethnologist |issue=1 |volume=17 |pages=91–110 |accessdate=2007-05-18 |doi=10.1525/ae.1990.17.1.02a00060 |month=februārī |year=1990}}&lt;/ref&gt; Papildus [[kristietība]]s ieviešanai nīderlandieši arī [[abolicionisms|atcēla verdzību]] un noteica vietējos nodokļus. Tika noteiktas toradžu zemes Tanatoradžas robežas, kas tika vilktas, vadoties pēc sadantoradžas valodas izplatības areāla. Sākotnēji toradžu zeme bija daļa no [[Luvu karaliste]]s, bet laika gaitā administratīvais statuss tika vairākkārt mainīts, un šodien Tanatoradža ir viens no [[Dienvidsulavesi]] provinces [[kabupatens|kabupateniem]] (reģencijām) ar centru [[Makale|Makalē]].&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt;

Pirmie nīderlandiešu misionāri saskārās ar spēcīgu toradžu, it īpaši to [[elite]]s, pretestību, ko bija nokaitinājusi ienesīgās [[vergu tirdzniecība]]s atcelšana.&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm88&quot;&gt;skat. Kis-Jovak et al (1988), Ch. 2, Hetty Nooy-Palm,''The World of Toraja'', pp. 12-18.&lt;/ref&gt; Daži toradži tika piespiedu kārtā pārvietoti uz zemienēm, kur nīderlandiešiem bija vieglāk viņus kontrolēt. Augstie nodokļi grāva toradžu elites labklājību. Tomēr nīderlandiešiem neizdevās apspiest toradžu kultūru un tikai daži toradži pievērsās kristietībai; 1950. gadā tikai 10% toradžu bija kristieši.&lt;ref name=&quot;Ngelow2004&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Ngelow|first=Zakaria J.|url=http://www.nanzan-u.ac.jp/SHUBUNKEN/publications/miscPublications/I-R/pdf/45-Ngelow.pdf|format=PDF|title=Traditional Culture, Christianity and Globalization in Indonesia: The Case of Toradžu Christians|journal=Inter-Religio|volume=45|date=Summer 2004|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070620185600/http://www.nanzan-u.ac.jp/SHUBUNKEN/publications/miscPublications/I-R/pdf/45-Ngelow.pdf|archivedate=2007-06-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm88&quot; /&gt;

20. gadsimta trīsdesmitajos gados toradžiem uzbruka zemienēs dzīvojošie musulmaņi, tādējādi izraisot kristianizācijas vilni starp toradžiem, kas vēlējās izrādīt pretestību musulmaņiem un cerēja uz Nīderlandes aizsardzību. 1951. gadā (pēc [[Indonēzija]]s neatkarības iegūšanas) islāma separātisti sāka cīņu par savas valsts izveidi Sulavesi dienvidos. [[Partizānu karš]], kas ilga līdz 1965. gadam, izraisīja masveida pāriešanu kristietībā.&lt;ref name=&quot;Volkman1983&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Volkman|first=Toby Alice|title=A View from the Mountains|url=http://www.cs.org/publications/csq/csq-article.cfm?id=150|journal=Cultural Survival Quarterly|issue=4|volume=7|date=decembrī 31, 1983|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928070804/http://www.cs.org/publications/csq/csq-article.cfm?id=150|archivedate=2007-09-28}}&lt;/ref&gt;

Piesliešanās Indonēzijas valdībai nedeva toradžiem drošību. 1965. gadā ar prezidenta dekrētu tika noteikts, ka ikvienam Indonēzijas pilsonim jāpieder pie vienas no piecām oficiāli atzītajām reliģijām: islāmam, kristietībai ([[katolicisms|katolicismam]] vai [[protestantisms|protestantismam]]), [[hinduisms|hinduismam]] vai [[budisms|budismam]].&lt;ref name=&quot;Yang2005&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Yang|month=augustā|year=2005|first=Heriyanto|title=The history and legal position of Confucianism in postindependence Indonesia|journal=Marburg Journal of Religion|volume=10|issue=1|url=http://web.uni-marburg.de/religionswissenschaft/journal/mjr/pdf/2005/yang2005.pdf|format=PDF|accessdate=2007-05-18|archive-date=2006-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20060910063300/http://web.uni-marburg.de/religionswissenschaft/journal/mjr/pdf/2005/yang2005.pdf}}&lt;/ref&gt; Tā kā toradžu tradicionālā reliģija aluka nebija viena no oficiāli atzītajām reliģijām, toradži iebilda pret likumu. Lai atbilstu likumam, alukai bija jātiek pieņemtai kā daļai no kādas oficiālās reliģijas. 1969 gadā tā ar nosaukumu &quot;aluktodolo&quot; (''Aluk To Dolo'' — &quot;senču ceļš&quot;) tika legalizēta kā [[Hinduisms|hinduistu]] [[sekta]].&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt;

== Sabiedrība ==
Toradžu [[sabiedrība|sabiedrībā]] pastāv trīs galvenie [[Piederības izjūta|piederības]] tipi: [[klans|dzimtas]], [[šķira]]s un [[reliģija|reliģiskā]] piederība.

=== Dzimtas piederība ===
[[Attēls:Tana Toraja.jpg|thumb|250px|Toradžu ciems]]
Dzimta (vai &quot;paplašinātā ģimene&quot;) toradžu sabiedrībā ir primārā sociālā un politiskā grupa. Katrā ciemā parasti dzīvo viena dzimta. Ciema centrālā ēka ir tradicionālā tonkonana. Katrai šādai tonkonanai ir nosaukums, kas kļūst arī par ciemata nosaukumu. Laulības starp attāliem radiniekiem ir ierasta prakse, kas stiprina dzimtas vienotību. Laulības starp tuviem radiniekiem tiek pieļautas tikai dižciltīgo vidū, lai novērstu mantas izkliedēšanos.&lt;ref name=&quot;Waterson1986&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|title=The ideology and terminology of kinship among the Sa’dan Toraja|journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde|author=Waterson, Roxana|volume=142|year=1986|issue=1|pages=87–112|url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1261.pdf|format=PDF|accessdate=2007-05-18|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809105132/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1261.pdf}}&lt;/ref&gt; Dzimtas locekļi ir cieši saistīti un aktīvi palīdz cits citam saimniecībā, palīdz atmaksāt parādus un kopīgi piedalās rituālos.

Katrs cilvēks pieder gan mātes, gan tēva ģimenēm, tāpēc bērns manto no abiem vecākiem.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Waterson, Roxana |journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde |title=Houses, graves and the limits of kinship groupings among the Sa’dan Toraja |volume=151 |issue=2 |year=1995 |url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1545.pdf |format=PDF |pages=194–217 |accessdate=2007-05-18 |archive-date=2020-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200809104846/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1545.pdf }}&lt;/ref&gt; Arī bērnu vārdi tiek izvēlēti, pamatojoties uz radniecību — parasti tiek doti mirušu radinieku vārdi.

Pirms Tanatoradžas izveides un oficiālas adminstrācijas ieviešanas, katrs toradžu ciems bija autonoms. Gadījumos, kad dzimta nevarēja viena pati atrisināt kādu jautājumu, vairāki ciemi apvienojās vienā grupā; ciemi mēdza apvienoties pret citiem ciemiem. Saistība starp dzimtām tika nostiprināta ar asinīm, laulībām, dalot dzimtu senču mājas (tonkonanas) un tika apstiprināta rituāli apmainot bifeļus un cūkas. Šādas apmaiņas ne tikai palīdzēja veidot politiskās un kultūras saites starp dzimtām, bet arī noteica indivīda vietu sociālajā hierarhijā: kas salej palmu vīnu, kas ietin līķi līķautā un sagatavo upurdāvanas, kur kurš sēž, kādus ēdienus var un kādus nevar ēst un pat cik liela porcija katram pienākas.&lt;ref name=&quot;Volkman1984&quot; /&gt;

=== Šķiras piederība ===
Agrīnajā toradžu sabiedrībā attiecības dzimtā bija cieši saistītas ar sociālajām šķirām. Pastāvēja trīs slāņi: dižciltīgie, vienkāršie ļaudis un [[verdzība|vergi]]. Šķirisko piederību mantoja pa mātes līniju, tāpēc laulības ar zemākas šķiras sievieti bija tabu, bet, no otras puses, augstākas šķiras sievietes apprecēšana uzlaboja nākamās paaudzes sabiedrisko stāvokli. Dižciltīgie vēl mūsdienās saglabā savu pārākumu.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot; /&gt;

Dižciltīgie tika uzskatīti par pirmsenču tiešajiem pēctečiem.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1998&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Wellenkamp|first=Jane C.|title=Order and Disorder in Toraja Thought and Ritual |url=https://archive.org/details/sim_ethnology_1988-07_27_3/page/311|journal= Ethnology| volume=27 |issue=3 |year=1988|pages=311–326|doi=10.2307/3773523}}&lt;/ref&gt; Viņi dzīvoja tonkonanās, kamēr vienkāršie ļaudis dzīvoja bambusa būdās &quot;banua&quot;. Vergi dzīvoja būdiņās, kas bija saceltas ap to īpašnieka tonkonanām. Vienkāršie ļaudis varēja precēties ar jebkuru, bet dižciltīgi parasti precējās ar ģimenes locekļiem, lai saglabātu savu statusu. Dažreiz dižciltīgie precējās arī ar kaimiņtautu dižciltīgajiem. Vienkāršajiem ļaudīm un vergiem bija liegts rīkot nāves svētkus. Neskatoties uz tuvo radniecību un statusa pārmantojamību, pastāvēja zināma sociālā mobilitāte, jo laulība vai izmaiņas materiālajā stāvoklī varēja izmainīt indivīda statusu sabiedrībā.&lt;ref name=&quot;Waterson1986&quot; /&gt; Bagātība tika vērtēta pēc īpašumā esošo [[ūdensbifelis|ūdensbifeļu]] skaita.

Vergi bija ģimenes īpašums. Dažreiz toradži brīvprātīgi kļuva par vergiem parādu dēļ, tādējādi samaksājot ar savu darbu. Par vergiem kļuva arī kara gūstekņi un vergu tirdzniecība bija plaši izplatīta. Vergi varēja nopirkt sev brīvību, bet viņu bērni vienalga mantoja verga statusu. Vergiem bija aizliegts valkāt bronzu un zeltu, izrotāt savu māju ar kokgrebumiem, ēst no tiem pašiem traukiem, no kuriem ēda īpašnieki un stāties dzimumattiecībās ar brīvajām sievietēm (tas tika uzskatīts par noziegumu, kas [[nāvessods|sodāms ar nāvi]]).

=== Reliģiskā piederība ===
Toradžu tradicionālā reliģija ir [[politeisms|politeisks]] [[animisms]], ko sauc aluku (&quot;ceļš&quot;, dažreiz tulko arī kā &quot;likums&quot;). Saskaņā ar toradžu [[mitoloģija|mitoloģiju]], to senči nokāpa no debesīm, izmantojot kāpnes, kas vēlāk tika izmantotas, lai sazinātos ar radītāju Puanmatua (''Puang Matua'').&lt;ref name=&quot;myth&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.toraja.go.id/sejarah.php |title=toraja.go.id |access-date={{dat|2007|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070520015120/http://www.toraja.go.id/sejarah.php |archivedate={{dat|2007|05|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Visums, saskaņā ar aluku, ir sadalīts trīs daļās — debesīs, zemē un pazemē.&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm88&quot; /&gt; Dzīvnieki dzīvo pazemē, kas ir taisnstūrveida telpa, ko norobežo pīlāri; uz zemes dzīvo cilvēki, bet debesu pasaule atrodas virs abām pārējām un to sedz seglu formas jumts. Citi toradžu dievi ir Ponbanadžass di Rante (''Pong Bangajas di Rante'' — Zemes dievs), Indo Onononona (''Indo' Ongon-Ongon'' — dieviete, kas var izraisīt zemestrīces), Ponlalondons (''Pong Lalondong'' — nāves dievs), Indo Belo Tumbana (''Indo' Belo Tumbang'' — ārstniecības dieviete) un vēl vairāki citi.&lt;ref name=&quot;philtar&quot;&gt;{{Enciklopēdijas atsauce |title=Toraja Religion |encyclopedia=Overview of World Religion |publisher=St. Martin College, UK |accessdate=2006-09-06 |url=http://philtar.ucsm.ac.uk/encyclopedia/indon/toraj.html |archive-date=2006-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20061006221837/http://philtar.ucsm.ac.uk/encyclopedia/indon/toraj.html }}&lt;/ref&gt;

Uz zemes vara pieder alukas priesteriem (''to minaa''), kuriem vārdos un darbos jāizrāda rūpes gan par dzīvi ([[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]), gan par nāvi ([[bēres|bērēm]]). Aluka ir ne tikai reliģija, tā ietver arī likumus un paražas. Aluka regulē sabiedrisko dzīvi, lauksaimniecību un rituālus. Veids, kā aluku praktizē, katrā ciemā var būt nedaudz atšķirīgs. Viena kopīga iezīme ir nāves un dzīves rituālu nodalīšana. Toradži uzskata, ka nāves rituāli varētu sagraut viņu mirstīgās atliekas, ja tos apvienotu ar dzīvības rituāliem.&lt;ref&gt;Nāves rituālus sauc par &quot;lejupkāpjošo dūmu&quot; rituāliem, bet dzīves rituāli ir &quot;augšupkāpjošo dūmu&quot; rituāli; skat. Wellenkamp (1988).&lt;/ref&gt; Abu veidu rituāli ir vienlīdz svarīgi. Laikā, kad sludināja Nīderlandes misionāri, kristīgajiem toradžiem tika liegts piedalīties dzīvības rituālos, bet atļauts piedalīties nāves rituālos.&lt;ref name=&quot;Ngelow2004&quot; /&gt; Līdz ar to mūsdienās vairāk tiek praktizēti ar nāvi saistītie rituāli.

== Kultūra ==

=== Tonkonana ===
[[Attēls:Toraja house.jpg|thumb|250px|Trīs tonkonanas toradžu ciemā.]]

Tonkonanas ir tradicionālas toradžu dzimtas mājas. Tās celtas uz gariem koka pāļiem, uz kuriem balstās izliekts [[bambuss|bambusa]] jumts un to ārsienas izrotātas ar kokgrebumiem sarkanā, melnā un dzeltenā krāsā. Vārds &quot;tonkonana&quot; cēlies no toradžu ''tongkon'' (&quot;sēdēt&quot;).

Tonkonana ir centrālā vieta toradžu sabiedriskajā dzīvē. Ar tonkonanu saistītie rituāli ir svarīga toradžu garīgās dzīves daļa, jo tonkonana simbolizē saikni ar senčiem, dzīvajiem un nākotnes pēctečiem.&lt;ref name=&quot;Volkman1984&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce| author=Volkman, Toby Alice| journal=American Ethnologist| title=Great Performances: Toraja Cultural Identity in the 1970s| volume=11 |issue=1 | url= http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28198402%2911%3A1%3C152%3AGPTCII%3E2.0.CO%3B2-%23 |accessdate=2007-05-21| month=February| year=1984| pages=152| doi=10.1525/ae.1984.11.1.02a00090}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar toradžu mītu, pirmā tonkonana tika uzcelta debesīs uz četriem stabiem un tās jumts bija no [[Indija]]s auduma. Kad pirmais toradžu sencis nokāpa uz zemes, viņš uzcēla šīs ēkas repliku un noturēja lielu ceremoniju.&lt;ref name=&quot;tongkonan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.toraja.net/culture/arcitecture/index.html|title=Toraja Architecture|publisher=Ladybamboo Foundation|accessdate=2009-09-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090727131128/http://www.toraja.net/culture/arcitecture/index.html|archivedate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt;

Tonkonanas celtniecība ir smags darbs un parasti tajā iesaistās visa dzimta. Ir trīs veidu tonkonanas: tonkonanlajuka (''tongkonan layuk''), kas ir ciema garīgais centrs un ciema vadības mītne, tonkonanpekamberana (''tongkonan pekamberan'') pieder dzimtas locekļiem, kas atbild par tradīciju ievērošanu un tonkonanbatu (''tongkonan Batu''), kas ir pārējo dzimtas locekļu mītnes. Mūsdienās tonkonanu ekskluzivitāte mazinās, jo vienkāršās šķiras pārstāvji tagad strādā ienesīgos darbos citur Indonēzijā un viņu ģimenes var atļauties uzcelt tonkonanas.

=== Kokgrebumi ===

Toradži [[kokgrebums|kokgrebumos]] izsaka sabiedriski un reliģiski nozīmīgas idejas. Katrs kokgrebums tiek nosaukts savā vārdā. Bieži sastopami motīvi ir dzīvnieki un augi, kas katrs kaut ko simbolizē. Piemēram, tādi ūdens augi un dzīvnieki, kā [[krabis|krabji]], [[varde|kurkulis]] un [[elodejas]] simbolizē auglību. Attēlā redzams toradžu kokgrebums, kas sastāv no 15 kvadrātveida paneļiem. Apakšējā paneļa centrā redzams bifelis, kas simbolizē bagātību. Centrālajā panelī attēlots mezgls un lāde, kas pauž cerību, ka visi ģimenes pēcnācēji būs laimīgi un dzīvos harmonijā, gluži kā mantas, kas droši noglabātas lādē. Augšējos stūros attēloti ūdensdzīvnieki, kas norāda, ka jāstrādā cītīgi un tik ātri, kā ņirb ūdens virsma. Tas arī parāda, ka vajadzīgs prasmīgums, lai iegūtu labus darba rezultātus.

Regularitāte un kārtība, tāpat kā abstrakti ģeometriski raksti, ir viena no toradžu kokgrebumiem raksturīgajām iezīmēm (skatīt tabulu zemāk). Toradžu ornamenti atspoguļo kārtību, regularitāti, ģeometriskās un abstraktās formas, kas sastopamas dabā.&lt;ref name=&quot;Palmer2006&quot; /&gt; Toradžu ornamenti ir pētīti etnomatemātikā, lai atklātu to matemātisko struktūru, tomēr paši toradži savā mākslā balstās uz izjūtu, nevis precīziem aprēķiniem un izmanto bambusa nūjas, lai izveidotu ģeometriskas formas.&lt;ref name=&quot;Palmer2006&quot;&gt;{{cite conference |first= Miquel Alberti |last= Palmer |title= The Kira-kira method of the Toradžu woodcarvers of Sulawesi to divide a segment into equal parts |booktitle= Third International Conference on Ethnomathematics: Cultural Connections and Mathematical Manipulations |year= 2006 |publisher= University of Auckland |location= Auckland, New Zealand |url= http://www.math.auckland.ac.nz/~poisard/ICEm3/3.Prez%20Not%20Given/Prez%20not%20given%20papers/Alberti-paper.doc |format= [[DOC (computing)|doc]] |accessdate= 2007-05-18 |archive-date= 2007-06-20 |archive-url= https://web.archive.org/web/20070620185600/http://www.math.auckland.ac.nz/~poisard/ICEm3/3.Prez%20Not%20Given/Prez%20not%20given%20papers/Alberti-paper.doc }}&lt;/ref&gt;

&lt;div width=&quot;100%&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin:10px;&quot;&gt;
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;border:0px solid #fee8ab;&quot;
|-
| colspan=4 style=&quot;text-align:center; background-color:#fee8ab;&quot; | '''Daži toradžu raksti'''
|-
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - pa'tedong.png|150px|thumb|center|''pa'tedong''&lt;br&gt;(bifelis)]]
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - pa'barre allo.png|150px|thumb|center|''pa'barre allo''&lt;br&gt;(saule ar stariem)]]
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - pa're'po sangbua.png|150px|thumb|center|''pa're'po' sanguba''&lt;br&gt;(deja vienatnē)]]
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - ne' limbongan.png|150px|thumb|center|''ne'limbongan''&lt;br&gt;(leģendārais šo rakstu radītājs)]]
|-
| colspan=4 | &lt;div class=&quot;references-small&quot;&gt;Attēli no&lt;ref name=&quot;Sande1989&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |publisher=[[Ujung Pandang]] |author=Sande, J.S. |year=1989 |url=http://www.batusura.de/ukiran.htm |title=Toraja Wood-Carving Motifs |accessdate=2007-05-18 |archive-date=2010-02-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100202221143/http://www.batusura.de/ukiran.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;/div&gt;
|}
&lt;/div&gt;

=== Apbedīšanas rituāli ===
[[Attēls:Burial Site 2.jpg|thumb|250px|Klintī izcirsta apbedījumu vieta ar tautau.]]
Toradžu sabiedrībā [[apbedīšana]]s [[rituāls]] ir viens no komplicētākajiem un dārgākajiem pasākumiem. Jo bagātāks un ietekmīgāks aizgājējs, jo dārgākas ir bēres. Saskaņā ar aluku, tikai dižciltīgajiem ir tiesības uz plašām bērēm.&lt;ref&gt;Mūsdienās, kad tūrisms ir galvenais toradžu ienākumu avots, bēru svētkus rīko arī bagātas, bet ne dižciltīgas, ģimenes, bieži vien, lai pievilinātu tūristus.&lt;/ref&gt; Augstmaņa bēres tipiski apmeklē vairāki tūkstoši un tās ilgst vairākas dienas. Ceremoniju vieta (''rante'') parasti tiek sagatavota lielā, zālainā laukā, kur mirušā ģimene uzceļ nojumes apmeklētājiem, rīsu šķūni un citas bērēm nepieciešamās celtnes. Bērēs sēras parasti tiek izteiktas ar [[flauta|flautu]] spēlēšanu, bēru dziesmām un dzeju, kā arī žēlabainām raudām. Izņēmums ir mazu bērnu un nabadzīgu, zema statusa pieaugušo bēres.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1988&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce| author=Jane C. Wellenkamp| title=Notions of Grief and Catharsis among the Toraja| journal=American Ethnologist| volume=15| issue=3|  url=http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28198808%2915%3A3%3C486%3ANOGACA%3E2.0.CO%3B2-T| pages=486–500| month=August| year=1988| doi=10.1525/ae.1988.15.3.02a00050}}&lt;/ref&gt;

Ceremonijas bieži turpinājās nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc nāves, ļaujot mirušā ģimenei savākt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai segtu bēru izdevumus.&lt;ref&gt;Piemēram, 1992. gadā, pēc ievērojama toradža, bijušā Tanatoradžas vadītāja nāves, viņa ģimene pieprasīja 125 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] no japāņu televīzijas sabiedrības par licenci bēru filmēšanai. Skat. Yamashita (1994).&lt;/ref&gt; Toradži tradicionāli uzskata, ka nāve nav kas pēkšņs, bet gan pakāpenisks ceļš uz Puju (''Puya'') — mirušo valstību. Pēc nāves mirušo ietin vairākos līķautos un novieto tonkonanā. Tiek uzskatīts, ka mirušā dvēsele uzkavējas ciemā līdz bēru ceremonijas beigām un tikai tad dodas uz Puju.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|title=To the Afterworld and Back: Mourning and Dreams of the Dead among the Toraja|journal=Ethos|author=Hollan, Douglas|url=http://links.jstor.org/sici?sici=0091-2131%28199512%2923%3A4%3C424%3ATTAABM%3E2.0.CO%3B2-E|volume=23|issue=4|pages=424–436| accessdate=2007-05-18|doi=10.1525/eth.1995.23.4.02a00030|month=December|year=1995}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Burial Site 3.jpg|thumb|left|250px|Apbedījumu vieta.]]
Vēl viena rituāla daļa ir [[Ūdens bifelis|ūdens bifeļu]] upurēšana. Jo ievērojamāks mirušais, jo vairāk bifeļu tiek nokauts. Bifeļu līķus sarindo uz lauka, kur tie gaida savu īpašnieku, kurš atrodas &quot;miega posmā&quot;. Toradži uzskatu, ka mirušajam ir nepieciešami bifeļi, lai veiktu ceļu uz Puju un ceļš būs ātrāks, ja viņam būs daudz bifeļu. Desmitiem ūdens bifeļu un simtiem cūku nokaušana ar [[mačete|mačeti]] ir bēru kulminācija, kuru pavada dejas un mūzika. [[Upurēšana]]s laikā mazi zēni cenšas uztvert asinis ar garām bambusa caurulēm. Dažus no dzīvniekiem atved viesi kā &quot;dāvanas&quot;, taču vēlāk tos uzskata par mirušā ģimenes parādiem.&lt;ref name=&quot;Yamashita1994&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Yamashita|first=Shinji|url=http://e-publishing.library.cornell.edu:80/Dienst/UI/1.0/Summarize/seap.indo/1106970445|title=Manipulating Ethnic Tradition: The Funeral Ceremony, Tourism, and Television among the Toraja of Sulawesi|journal=Indonesia|volume=58|pages=69–82|month=oktobrī|year=1994|accessdate=2007-05-18|doi=10.2307/3351103}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ir trīs apbedījumu veidi: [[zārks|zārku]] var novietot alā, klintī izcirstās kapenēs vai arī pakārt pie klints. Zārkā ievieto arī mirušajam pēcnāves dzīvē nepieciešamās lietas. Bagātniekus parasti apbedī klintīs izcirstās kapenēs. Šādas kapenes parasti ir dārgas un to izveide prasa vairākus mēnešus. Dažos apgabalos šādās kapenēs apglabā vairākus ģimenes locekļus. Kapenēs parasti novieto no koka izgrebtus mirušo tēlus tautau (''tau tau'').&lt;ref&gt;Tautau bieži kļūst par kapu izlaupītāju mērķi, jo tos var pārdot senlietu kolekcionāriem. Vairākkārt zagti tautau tikuši izstādīti ārvalstīs, piemēram, Bruklinas muzejā 1981. gadā un Arnolda Herstanda galerijā Ņujorkā 1984. gadā. Skat. Volkman (1990).&lt;/ref&gt; Zīdaiņu un bērnu zārkus mēdz ar virvēm pakārt pie klints vai kokā. Šādi piekārti, tie var saglabāties vairākus gadus, līdz virves sapūst un zārks nokrīt zemē.

=== Dejas un mūzika ===
[[Attēls:Manganda dance.jpg|thumb|250px|''Manganda'' deja tiek izpildīta ''Ma'bua'' rituālā.]]
Toradži izpilda [[deja]]s dažādu rituālu laikā, visbiežāk bēru ceremonijās. Šīs dejas domātas, lai izteiktu skumjas, izrādītu godu un pat uzmundrinātu aizgājēju, jo viņam būs jāveic ilgs ceļš, lai nonāktu mirušo valstībā. Vispirms grupa vīriešu izveido apli un monotoni dzied visu nakti, godinot mirušo (šo rituālu sauc ''Ma'badong'').&lt;ref name=&quot;Yamashita1994&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Sutton1995&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Performing arts and cultural politics in South Sulawesi |author=Sutton, R. Anderson |journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde |volume=151 |year=1995 |issue=4 |pages=672–699 |url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1565.pdf |format=PDF |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070620185620/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1565.pdf }}&lt;/ref&gt; Daudziem toradžiem šī ir vissvarīgākā bēru ceremonijas daļa.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1988&quot; /&gt; Otrajā bēru dienā tiek izpildīta kareivju deja ''Ma'randing'', lai slavinātu nelaiķa drosmi dzīves laikā. Deju izpilda vīrieši ar zobeniem, lieliem bifeļādas vairogiem un ķiverēm, kurām piestiprināti bifeļu ragi, kā arī citiem atribūtiem. Šī deja ievada procesiju, kurā mirušais no rīsu šķūņa tiek pārnests uz bēru norises vietu. Bēru laikā vecākās sievietes, tērpušās no putnu spalvām darinātos kostīmos un dziedādamas poētisku dziesmu, dejo deju ''Ma'katia'', atgādinot par to cik dāsns un uzticams bijis aizgājējs. Pēc bifeļu un cūku nokaušanas asiņainā ceremonijā, grupa zēnu un meiteņu, plaukšķinot, veic jautru deju ''Ma'dondan''.

Tāpat kā citās zemnieku kultūrās, toradži dejo un dzied arī ražas novākšanas laikā. ''Ma'bugi'' deju izpilda, pateicoties par ražu, savukārt ''Ma'gandangi'' dejo rīsu kulšanas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batusura.de/dances.htm|title=Toraja Dances|publisher=www.batusura.de|accessdate=2007-05-02|archive-date=2019-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20190621163417/http://www.batusura.de/dances.htm}}&lt;/ref&gt; Ir arī vairākas kara dejas, piemēram, ''Manimbong'', ko izpilda vīrieši, kam seko sieviešu izpildītā ''Ma'dandan''. Aluka nosaka, kā un kad toradžiem jādejo. Piemēram, ''Ma'bua'' deju drīkst izpildīt tikai reizi 12 gados. Tā ir nozīmīga ceremonija, kuras laikā priesteri, uzvilkuši bifeļa galvu, dejo ap svēto koku.

Tradicionāls mūzikas instruments toradžiem ir bambusa [[flauta]] pasulina (''Pa'suling''). Šis instruments tiek izmantots daudzu deju pavadīšanai, piemēram, pateicības dejā ''Ma'bondensan'' flauta pavada puskailus dejotājus ar gariem nagiem. Tikai toradžiem raksturīgi instrumenti ir papelle (''Pa'pelle''), ko gatavo no palmu lapām un pakarombi (''Pa'karombi''; līdzīgs [[vargāns|vargānam]]). Papelli spēlē ražas novākšanas laikā un mājas iesvētīšanas ceremonijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batusura.de/music.htm|publisher=www.batusura.de|title=Toraja Music|accessdate=2007-05-02|archive-date=2016-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160313050541/http://batusura.de/music.htm}}&lt;/ref&gt;

== Valoda ==
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;right&quot; cellpadding=5 style=&quot;margin:0 1.5em 0 1.5em;&quot;
|+ Toradžu valodas paveidi
|-
! Nosaukumi
! abbr=&quot;Population&quot; width=90px | Pratēju skaits (gads)
|-
| Kalumpana
| 12 000 (1991)
|-
| Mamasa
| 100 000 (1991)
|-
| Tae
| 250 000 (1992)
|-
| Talondo
| 500 (1986)
|-
| Toala
| 30 000 (1983)
|-
| Sadantoradža
| 500 000 (1990)
|-
| colspan=6 | &lt;span style=&quot;font-size:smaller;&quot;&gt;Avots: Gordon (2005).&lt;ref name=&quot;gordon2005Toraja&quot; /&gt;&lt;/span&gt;
|}
Etniskā toradžu valoda ir plaši izplatīta toradžu apdzīvotajā apvidū. Tai ir vairāki paveidi, no kurām izplatītākais ir sadantoradža. Lai gan valsts oficiālā valoda ir [[indonēziešu valoda|indonēziešu]], kas tiek lietota arī toradžu vidū, visās Tanatoradžas pamatskolās tiek mācīta toradžu valoda.&lt;ref name=&quot;official&quot; /&gt;

Toradžu valoda pieder pie [[Austronēziešu valodu saime|austronēziešu saimes]] [[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] valodām.&lt;ref name=&quot;gordon2005Toraja&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://www.ethnologue.com/web.asp|last=Gordon|first=Raymond G.|title=Ethnologue: Languages of the World|year=2005|publisher=Dallas, Tex.: SIL International|format=online version|accessdate=2006-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20011005193846/http://www.ethnologue.com/web.asp|archivedate=2001-10-05}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji kalnainā toradžu zemes daba veicināja vairāku valodas paveidu un starpdialektu izveidošanos. Pēc centralizētas administrācijas ieviešanas un valdības politikas pārvietot iedzīvotājus uz mazapdzīvotiem apgabaliem par nozīmīgu faktoru toradžu valodas attīstībā kļuva citu valodu ietekme.&lt;ref name=&quot;Sutton1995&quot; /&gt;

Ar nāvi saistīto rituālu nozīmīgums atspoguļojas arī toradžu valodā — tajā ir vairāki apzīmējumi dažādām sēru un skumju pakāpēm, nomāktībai, bēdām, ilgām un garīgām sāpēm.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1988&quot; /&gt;

== Ekonomika ==
Pirms prezidenta [[Suharto]] nākšanas pie varas 1965. gadā, toradžu ekonomika balstījās uz lauksaimniecību. Tika kultivēti [[rīsi]], [[manioka]] un [[kukurūza]]. Daudz laika un enerģijas tika veltīts ūdens bifeļu, [[cūkas|cūku]] un [[vistas|vistu]] audzēšanai, kas galvenokārt tika izmantoti pašu pārtikā un rituālos.&lt;ref name=&quot;Volkman1983&quot; /&gt; Industralizētā lauksaimniecības ražošana notika vienīgi japāņu [[kafija]]s fabrikā ''Kopi Toraja''.

Pēc Suharto nākšanas pie varas Indonēzijas ekonomika piedzīvoja [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmi]] un atvērās ārvalstu investīcijām. Starptautiskie naftas un kalnrūpniecības uzņēmumi atklāja jaunas ražotnes Indonēzijā. Toradži, īpaši gados jaunākie, pārcēlās, lai varētu strādāt ārvalstu uzņēmumos. Uz [[Kalimantāna|Kalimantānu]], lai strādātu mežrūpniecībā un naftas rūpniecībā, uz [[Papua (province)|Papua]], lai strādātu kalnrūpniecībā, kā arī uz pilsētām [[Sulavesi]] un [[Java (sala)|Javā]]. Toradžu izceļošana stabili turpinājās līdz pat 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt;

Sākot no 1984. gada, toradžu ekonomika pakāpeniski pārorientējās uz [[tūrisms|tūrismu]]. No 1984. līdz 1997. gadam daudzi toradži guva ienākumus no tūrisma, strādājot par gidiem, viesnīcās vai pārdodot suvenīrus. Līdz ar politiskās un ekonomiskās stabilitātes kritumu deviņdesmito gadu beigās, kas izraisīja arī dažādu reliģiju piekritēju sadursmes citur Sulavesi, tūristu pieplūdums toradžu zemē ir dramatiski samazinājies. Toradži joprojām ir pazīstami Indonēzijas kafijas audzētāji — šo ''arabica'' šķirnes kafiju galvenokārt audzē mazie uzņēmēji.

== Komercializācija ==
[[Attēls:Toraja tumbs.jpg|thumb|upright|Toradžu kaps: viens no tūrisma objektiem Toradžu zemē.]]

Pirms 1970. gada toradži bija gandrīz nezināmi Rietumu tūristiem. 1971. gadā aptuveni 50 eiropieši apmeklēja toradžu zemi. 1972. gadā ''[[National Geographic]]'' dokumentēja augstākā ranga toradžu augstmaņa, kas tika uzskatīts par pēdējo tīrasiņu dižciltīgo, apbedīšanas rituālu. Filma tika pārraidīta vairākās Eiropas valstīs.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt; Jau 1976. gadā toradžu zemi apmeklēja 12 000 tūristu.&lt;ref name=&quot;Volkman1982&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Volkman|first=Toby|title=Tana toraja: A Decade of Tourism|url=http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=69|journal=Cultural Survival Quarterly|volume=6|issue=3|date=jūlijā 31, 1982|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927222359/http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=69|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt;

1984. gadā Indonēzijas Tūrisma ministrija pasludināja toradžu zemi par [[Dienvidsulavesi]] &quot;primadonnu&quot; un reklamēja to kā &quot;otro pieturu pēc [[Bali]]&quot;.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot; /&gt; Tūristu skaits pieauga dramatiski: no 1985. līdz 1990. gadam reģionu kopumā apmeklēja 150 000 ārzemnieku un 80 000 indonēziešu, bet ārzemju tūristu skaits 1989. gadā vien sasniedza 40 000.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt; Rezultātā reģionā sākās tūrisma industrijas attīstība — parādījās suvenīru stendi, tika nodrošināti ceļi uz visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem, tika atvērtas jaunas viesnīcas un restorāni un 1981. gadā tika uzbūvēta lidosta.&lt;ref name=&quot;Volkman1984&quot; /&gt;

Tūrisma attīstītāji reklamēja toradžu zemi kā eksotisku piedzīvojumu — vietu ar bagātīgu kultūru nomaļus no pārējās pasaules, liekot Rietumu tūristiem noticēt, ka viņi redzēs akmens laikmeta ciematus un pagānu bēres, taču tā vietā viņi sastapa rietumnieciski tērptus kristiešus.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt; Tūristiem likās, ka tonkonani un toradžu rituāli ir radīti tikai, lai gūtu peļņu un sūdzējās par pārlieku komercializāciju. Tā rezultātā izraisījās vairāki konflikti starp toradžiem un tūrisma attīstītājiem, kurus toradži uztvēra kā svešiniekus.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;

Piemēram, 1985. gadā izcēlās konflikts starp Dienvidsulavesi provinces valdību (kā tūrisma attīstītāju) un vietējiem toradžu līderiem. Valdība nodalīja 18 toradžu ciemus un apbedījumu vietas kā tūrisma objektu. Līdz ar šāda zonējuma piešķiršanu tika noteikti dažādi ierobežojumi, kuru rezultātā toradžiem tika liegts mainīt savus tonkonanus un apbedījumu vietas. Pret to iebilda daži toradžu līderi, kas uzskatīja, ka viņu rituālos un tradīcijās iejaucas nepiederošas personas. Tā rezultātā 1987. gadā toradžu ciems Ketekesu (''Kété Kesú'') un vairāki citi &quot;tūrisma objekti&quot; slēdza savas durvis tūristiem. Tomēr ciematnieki secināja, ka bez ienākumiem no suvenīru tirdzniecības būs grūti izdzīvot un pēc dažām dienām atsāka tūristu apkalpošanu.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;

Tūrisms ir pārveidojis toradžu sabiedrību. Piemēram, senāk toradžiem bija īpašs rituāls, kas ļāva vienkāršajiem ļaudīm precēties ar augstdzimušajiem, nodrošinot dižciltīgo statusu saviem bērniem. Tomēr tēls, kas par toradžu sabiedrību radīts tūristiem (gidi bieži pieder pie zemākās kārtas) ir sagrāvis tradicionāli stingro hierarhiju.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot; /&gt; Augsts statuss sabiedrībā vairs netiek novērtēts tā kā agrāk un daudzi vīrieši kļūst par dižciltīgajiem, nopelnot naudu darbā ārpus reģiona un tad apprecot dižciltīgu sievieti.

== Atsauces un piezīmes ==
&lt;div class=&quot;references-small&quot;&gt;
* {{Grāmatas atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Art as Politics: Re-crafting Identities, Tourism and Power in Tana Toraja, Indonesia|url=https://archive.org/details/artaspoliticsrec0000adam|location=Honolulu|publisher=University of Hawaii Press|year=2006|isbn= 978-0-8248-3072-4}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Bigalke|first=Terance|title=Tana Toraja: A Social History of an Indonesian People|year=2005|isbn= 9971-69-318-6|publisher=KITLV Press| location=Singapore}}
* {{Grāmatas atsauce|title=Banua Toraja : changing patterns in architecture and symbolism among the Sa’dan Toraja, Sulawesi, Indonesia|author=Kis-Jovak, J.I.; Nooy-Palm, H.; Schefold, R. and Schulz-Dornburg, U.|publisher=Royal Tropical Institute|location=Amsterdam|year=1988|isbn= 90-6832-207-9}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Nooy-Palm|first=Hetty|title=The Sa'dan-Toraja: A Study of Their Social Life and Religion|publisher=Martinus Nijhoff|isbn= 90-247-2274-8|year=1988| location=The Hague}}
&lt;/div&gt;

{{Atsauces|30em}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce|author=Parinding, Samban C. and Achjadi, Judi|title=Toraja: Indonesia's Mountain Eden|publisher=Time Edition|year=1988|location=Singapore|isbn= 981-204-016-1}}
* {{Grāmatas atsauce|author=Douglas W. Hollan and Jane C. Wellenkamp| title=The Thread of Life: Toraja Reflections on the Life Cycle|url=https://archive.org/details/threadoflifetora00holl|location=Honolulu| isbn= 0-82481-839-3| publisher=University of Hawaii Press| year=1996}}
* Buijs, Kees, ''Powers of blessing from the wilderness and from heaven. Structure and transformations in the religion of the Toraja in the Mamasa area of South Sulawesi'', Leiden 2006 KITLV

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.batusura.de/ batusura.de Toradžu mūzika un fotogrāfijas]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas tautas]]</text>
      <sha1>k8bb1wl8j3u0un7cfppro720t0ljq5n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olehs Blohins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82232</id>
    <revision>
      <id>4541236</id>
      <parentid>4282572</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:49:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4692" sha1="s2iiyo5asiuvxl7jcyorx6b3w4m9lcd" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Olehs Blohins
| image = Oleg Blokhin2013.jpg
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1952|11|5}}
| countryofbirth = {{vieta|Padomju Savienība|PSRS|Kijiva}}
| height = 180
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1962—1969
| youthclubs1 = {{flaga|PSRS}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| years1 = 1969—1988
| clubs1 = {{flaga|PSRS}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| caps1 = 433
| goals1 = 211
| years2 = 1988—1989
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[Štairas &quot;Vorwärts&quot;]]
| years3 = 1989—1990
| clubs3 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas &quot;Aris&quot;]]
| nationalyears1 = 1972—1988
| nationalteam1 = {{fb|URS}}
| managerclubs1 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos Piraeus]]
| manageryears1 = 1990—1993
| managerclubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK|PAOK Saloniki]]
| manageryears2 = 1993—1994
| managerclubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Ionikos|Ionikos Nikaias]]
| manageryears3 = 1994—1997
| managerclubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK|PAOK Saloniki]]
| manageryears4 = 1997—1998
| managerclubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[AEK Athens]]
| manageryears5 = 1998—1999
| managerclubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Ionikos Nikaias]]
| manageryears6 = 1999—2002
| managerclubs7 = {{fb|UKR}}
| manageryears7 = 2003—2007
| managerclubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FK Moskva]]
| manageryears8 = 2007—2008
| name = Olehs Blohins
| caps2 = 41
| goals2 = 9
| caps3 = 22
| goals3 = 5
| totalcaps = 495
| totalgoals = 225
| nationalcaps1 = 112
| nationalgoals1 = 42
| caption = Olehs Blohins 2013. gadā
}}

'''Olehs Blohins''' ({{val|uk|Олег Володимирович Блохін}}; dzimis {{dat|1952|11|5}}) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[krievi|krievu]]&lt;ref name=Terrikon&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.terrikon.dn.ua/posts/7212|title=Oleg Blokhin: FK Moskva should be among the three prize-winners|accessdate=2008-05-29|work=Terrikon, News, Statistics, Fans, January 2008}}&lt;/ref&gt; izcelsmes [[Ukraina]]s futbola treneris, kurš pirms tam bija futbola uzbrucējs, spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasē]]. 1975. gadā viņš tika atzīts par [[Zelta bumba|Eiropas Gada futbolistu]].

Blohins ir dzimis [[Kijiva|Kijivā]] 1955. gadā. Viņa māte bija ukrainiete, bet tēvs [[Maskava]]s krievs.

== Spēlētāja karjera ==
Lielāko karjeras daļu viņš aizvadīja [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], kļūstot par [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS čempionāta]] visu laiku rezultatīvāko spēlētāju ar 211 vārtiem, kā arī visvairāk aizvadītām spēlēm ar 432 spēli. Čempionātā viņš uzvarējis 8 reizes. Kopā ar Dinamo viņš 1975. un 1986. gadā ieguva [[UEFA]] [[UEFA Čempionu līga|Kausu ieguvēju kauss]], katrā no fināliem gūstot vārtus. Blohins ir arī [[PSRS futbola izlase]]s rezultatīvākais spēlētājs ar 42 vārtiem, kā arī aizvadījis visvairāk spēļu izlasē — 112. Viņš piedalījās [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]. gada [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], kur viņš guva pa vieniem vārtiem. Viņš kļuva par vienu no pirmajiem padomju spēlētājiem, kurš spēlēja ārzemēs, 1988. gadā noslēdzot līgumu ar [[Austrija]]s [[Šteiras &quot;Vorwärts&quot;]] un vēlāk spēlējot [[Kipra]]s [[Limasolas &quot;Aris&quot;]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{PSRS futbolists-aizmetnis}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Ballon d'Or saņēmēji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blohins, Olehs}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS futbolisti]]
[[Kategorija:PSRS izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie treneri]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>s2iiyo5asiuvxl7jcyorx6b3w4m9lcd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada Garkalnes novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85577</id>
    <revision>
      <id>4541081</id>
      <parentid>4249582</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:05:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6687" sha1="dcu7lbtn1c6un6d3t376ll38df0ftsn" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
|datums = {{dat|2009|6|6|N}}
|attēls = 2009 vēlēšanas Garkalnes novads.PNG
|izmērs = 250px
|pašvaldība = [[Garkalnes novads]]
|dome = [[Garkalnes novada dome]]
|deputāti = 15
|uzvarētāji = [[Saskaņas centrs]] (5)
|citas partijas = [[Jaunais laiks]] (3)&lt;br /&gt;[[Pilsoniskā savienība]] (2)&lt;br /&gt;[[Zaļo un Zemnieku savienība]] (2)&lt;br /&gt;[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] (2)&lt;br /&gt;[[Sabiedrība citai politikai]] (1)
|balsstiesīgie = 4 466
|vēlētāji = 2 633 (58,96% aktivitāte)
|kandidāti = 128
|saraksti = 10
|pag_vēl = 
|nak_vēl = [[2013. gada Garkalnes novada domes vēlēšanas|2013]]
|atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2009. gads|2009]]. gada [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros. Vēlēšanās Garkalnes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 10 kandidātu saraksti, kas veidoti no 128 kandidātiem. Garkalnes novadā vēlēšanas notika 1 iecirknī.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Saskaņas centrs]] (27,37%), bet kopā novada domē iekļuva 6 no 10 sarakstiem. Garkalnes novada domes vēlēšanās piedalījās 2633 vēlētāji jeb 58,96% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 2616, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2579 vēlētāji.

== Kandidātu saraksti ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Saraksts'''
! '''Kandidāti'''
! '''Līderis'''
! '''Balsis'''
! '''%'''
! '''Ievēlēti'''
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 1
|align=left| [[Pilsoniskā savienība]]
| 18
|align=left| [[Oskars Šestakovskis]]
| 383
| 14,64%
| 2
|-
| 2
|align=left| [[Tautas partija]]
| 6
|align=left| [[Zigmunds Aleksandrovičs]]
| 31
| 1,19%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 3
|align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| 18
|align=left| [[Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš]]
| 354
| 13,53%
| 2
|-
| 4
|align=left| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]
| 5
|align=left| [[Agita Gritāne]]
| 63
| 2,41%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 5
|align=left| [[Jaunais laiks]]
| 18
|align=left| [[Kārlis Bružuks]]
| 459
| 17,55%
| 3
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| 6
|align=left| [[Saskaņas centrs]]
| 18
|align=left| [[Juris Silovs (politiķis)|Juris Silovs]]
| 716
| 27,37%
| 5
|-
| 7
|align=left| [[Par Dzimteni!]]
| 7
|align=left| [[Pēteris Troņinkovs]]
| 25
| 0,96%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 8
|align=left| [[Sabiedrība citai politikai]]
| 14
|align=left| [[Gunārs Bērtulsons]]
| 146
| 5,58%
| 1
|-
| 9
|align=left| [[LPP/LC]]
| 6
|align=left| [[Ināra Makārova]]
| 117
| 4,47%
| 
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| 10
|align=left| [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]
| 18
|align=left| [[Pēteris Salenieks]]
| 285
| 10,89%
| 2
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Juris Silovs (politiķis)|Juris Silovs]]
| rowspan=5 | [[Saskaņas centrs]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806006 &quot;Saskaņas centra&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054444/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806006 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Ilze Lieljure]]
|-
|align=center| 3
| [[Romualds Kluss]]
|-
|align=center| 4
| [[Alvis Zīriņš]]
|-
|align=center| 5
| [[Edgars Ikstens]]
|-
|align=center| 6
| [[Kārlis Bružuks]]
| rowspan=3 | [[Jaunais laiks]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806005 &quot;Jaunā laika&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315200328/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806005 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 7
| [[Anita Bružuka]]
|-
|align=center| 8
| [[Armands Mucenieks]]
|-
|align=center| 9
| [[Elga Liepiņa]]
| rowspan=2 | [[Pilsoniskā savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806001 &quot;Pilsoniskās savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054445/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806001 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 10
| [[Silvija Putnika]]
|-
|align=center| 11
| [[Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš]]
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806003 &quot;Zaļo un Zemnieku savienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316084437/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806003 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 12
| [[Edgars Treibergs]]
|-
|align=center| 13
| [[Pēteris Salenieks]]
| rowspan=2 | [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806010 &quot;Rīgas apriņķa novadu apvienības&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526054444/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806010 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 14
| [[Aija Šteinberga]]
|-
|align=center| 15
| [[Gunārs Bērtulsons]]
| [[Sabiedrība citai politikai]]&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806008 &quot;Sabiedrības citai politikai&quot; rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315191937/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2806008 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|7|9}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=806000 Kandidātu saraksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526052506/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=806000 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28060&amp;paz=1 Vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526025811/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=28060&amp;paz=1 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090611020349/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district8060.html Balsotāju aktivitāte]


{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}}

[[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Garkalnes novads]]</text>
      <sha1>dcu7lbtn1c6un6d3t376ll38df0ftsn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ruslans Mingazovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87705</id>
    <revision>
      <id>4541232</id>
      <parentid>4282437</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:40:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2763" sha1="3uyqsdomz52z6bny5474jx52dc814hy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Ruslans Mingazovs
| image = RuslanMingazov.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|23}}
| cityofbirth = {{flaga|Turkmenistāna}} [[Ašgabata]]
| countryofbirth = [[Turkmenistāna]]
| height = 172
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Honkonga}} [[Kitchee SC|Kitchee]]
| clubnumber = 7
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 2007—2009
| clubs1 = {{flaga|Turkmenistāna}} [[FK Ašgabata]]
| caps1 = 61
| goals1 = 19
| years2 = 2009—2014
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps2 = 112
| goals2 = 34
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2009—2023
| nationalteam1 = {{fb|TKM}}
| nationalcaps1 = 30
| nationalgoals1 = 6
| caps3 = 40
| goals4 = 3
| years7 = 2019—2020
| years6 = 2018—2019
| years5 = 2017
| years4 = 2016—2019
| years3 = 2014—2016
| goals8 = 3
| goals7 = 2
| goals6 = 4
| goals5 = 2
| goals3 = 10
| caps4 = 19
| clubs8 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Shakhter Karagandy|Shakhter Karagandy]]
| clubs7 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Irtysh Pavlodar|Irtysh Pavlodar]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[1. FK Příbram|Příbram]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Mladá Boleslav|Mladá Boleslav]]
| clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec|Jablonec]]
| caps8 = 13
| caps7 = 11
| caps6 = 20
| caps5 = 7
| years8 = 2020
| clubs9 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Caspiy|Caspiy]]
| years9 = 2021—2022
| caps9 = 20
| goals9 = 5
| clubs10 = {{flaga|Honkonga}} [[Kitchee SC|Kitchee]]
| years10 = 2022—
| caps10 = 64
| goals10 = 29
| caption = Ruslans Mingazovs 2023. gadā
}}

'''Ruslans Mingazovs''' (dzimis {{Dat|1991|11|23}}, [[Ašgabata|Ašgabatā]], [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) ir [[Turkmenistāna]]s futbolists. Kopš 2022. gada Mingazovs spēlē Honkongas komandā [[Kitchee SC|''Kitchee'']].

2009. gada aprīlī viņš debitēja [[Turkmenistānas futbola izlase|Turkmenistānas izlasē]].

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] - 1 ([[Latvijas futbola Virslīga 2010|2010]].)

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=32942 Profils national-football-teams.com vietnē] {{en ikona}}

{{futbolists-aizmetnis}}


{{DEFAULTSORT:Mingazovs, Ruslans}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ašgabatā dzimušie]]
[[Kategorija:Turkmenistānas futbolisti]]
[[Kategorija:Turkmenistānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Mladá Boleslav spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Příbram spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3uyqsdomz52z6bny5474jx52dc814hy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Usmas jahtklubs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87967</id>
    <revision>
      <id>4541264</id>
      <parentid>3707681</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:36:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2471" sha1="3cmtbju2x9ykm5gij1zrkk6zvdwiaox" xml:space="preserve">{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;&quot; cellspacing=&quot;5&quot;
|+ style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; |
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | 
* elektrība
* dzeramais ūdens
* WC
* dušas
* sauna
* meteoinformācija
* telefons
* internets
* dokošana
|}
[[Attēls:Yacht_club_of_Usma.JPG‎|right|thumb|200px|Usmas jahtkluba ēka]]
'''Usmas jahtklubs''' (UJK) ir jahtklubs [[Usmas ezers|Usmas ezerā]] — [[Latvija|Latvijā]] vienīgā iekšējo ūdeņu [[Jahta|jahtu]] [[osta]], 65 jahtu stāvvietas. Atrodas ezera ziemeļos [[Bērzragdanga]]s līcī 1,2 km no šosejas [[Rīga]]—[[Ventspils]] ([[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]]) un 141 km no Rīgas. [[Komodors]]: Staņislavs Backāns

Jahtklubs izveidots 1972. gada rudenī, kad Ilmārs Lakšs, Gunārs Šteinerts un Nikolajs Makarovs nolēma dibināt jahtklubu Usmas ezerā. Dibināšanas sapulce sanāca 1973. gada 24. februārī. Tika izbūvētas piestātnes, jahtkluba ēka, dušas un labierīcības, kā arī uzstādīts stacionārs ceļamkrāns jahtu iecelšanai ūdenī un izcelšanai no tā.

Ezerā regulāri notiek vietēja un valsts mēroga regates. Sākot no 2005. gada Usmā noris arī pasaules čempionāta burāšanā mikroklasēm posmi.

2006. gada janvārī Usmas jahtklubā bija 142 biedri un 66 jahtas.

Klubā pastāv arī Usmas jahtkluba jaunatnes burāšanas skola - vada trenere Ilze Ledauniece, - kurā trenējas jaunieši vecumā no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Yacht_club_of_Usma_1.JPG|
Attēls:Yacht_club_of_Usma_2.JPG|
Attēls:Yacht_club_of_Usma_3.JPG|
Attēls:Yacht_club_of_Usma_4.JPG|
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://www.usmasjahtklubs.lv/ Usmas jahtkluba mājas lapa]
* [http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/53860 Usmā atklāts 29. pasaules čempionāts burāšanā mikroklasēm - apollo.lv]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160309221640/http://www.travellatvia.lv/printart.php?id=1153 Normunds Lisovskis. Vēju varā. - travellatvia.lv]
* [http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/?doc=29142&amp;ins_print Andris Tiļļa. Noķert pirmo vēju. // Latvijas avīze. 13.06.2008.]{{Novecojusi saite}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{coord|57|14|13|N|22|10|26|E|display=title|type:landmark}}

[[Kategorija:Burāšana Latvijā]]
[[Kategorija:Usmas ezers]]
[[Kategorija:Usmas pagasts]]</text>
      <sha1>3cmtbju2x9ykm5gij1zrkk6zvdwiaox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varakļānu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90856</id>
    <revision>
      <id>4541386</id>
      <parentid>4523451</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T22:27:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14205" sha1="pit62kcbkeovinn51frvuhwoxn8zkc7" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Varakļānu novads
| karte             = Varakļānu municipality map 2021.png
| karte2            = Varakļānu novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Varakļānu novads
| ģerboņa_attēls    = Varakļānu novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Varakļānu novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  =
| centrs            = Varakļāni
| platība           = 279
| iedzīvotāji       = 3 506&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 3506 / 279 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2025
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Murmastienes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļānu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]]
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.varaklani.lv
}}

'''Varakļānu novads''' ({{val|ltg|Varakļuonu nūvods}}) bija pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Varakļānu pilsēta|Varakļānu pilsētu]] un [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagastus. Robežojās ziemeļos un rietumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]] un dienvidos ar [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadiem. Novada centrs atradās [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētā. Lai gan Varakļānu novads atradās [[Latgale]]s [[Latvijas vēsturiskās zemes|vēsturiskajā zemē]], tas ietilpa [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/latgaliskie-varaklani-administrativi-ieklauti-vidzeme%E2%80%A9-2/ Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē] Renāte Lazdiņa, la.lv 2012. gada 7. decembrī&lt;/ref&gt; 2025. gadā iekļauts [[Madonas novads|Madonas novadā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpa [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta un 2 pagasti: [[Murmastienes pagasts]] un [[Varakļānu pagasts]].

== Daba ==
Novads atradās [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Rietumdaļā stiepās Varakļānu [[oss|osu]] grēda.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|634}}&lt;/ref&gt; Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un [[Purva augsne|purvu]]. Novada rietumdaļu aizņēma [[Teiču purvs]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominēja [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

=== Upes ===

Lielu upju novadā nebija, lielākās — [[Malmuta]], [[Kažova]], [[Lisiņa]], [[Teicija]].

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri atradās Teiču purvā — [[Mindaugas ezers]] (0,4 km²), [[Lisiņš]] (0,3 km²), [[Lielais Murmasts]] (0,3 km²).

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}13. gadsimta sākumā novads bija seno [[Latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106051911/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html}}&lt;/ref&gt; Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]] sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija|Polijas]] pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], ar 1819. gadu tās [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|286}}&lt;/ref&gt; 1949. gadā tika izveidots [[Varakļānu rajons]]. 1956. gadā tā teritoriju iekļāva [[Madonas rajons|Madonas]] un [[Viļānu rajons|Viļānu]] rajonā. 1962. gadā Viļānu rajonu pievienoja Rēzeknes rajonam, bet jau 1963. gadā [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētu pievienoja Madonas rajonam.

2009. gadā tika izveidots atsevišķais Varakļānu novads. 2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadam]]. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski [[Latgale]]i piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. [[Satversmes tiesa]] lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu,&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/tiesas/328783-varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-ko-verteja-tiesa-2021 LvPortāls. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ko vērtēja tiesa]&lt;/ref&gt; jo Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilstot Satversmei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/|title=Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, bet Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atbilst Satversmei|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-12-16|language=lv|archive-date=2022-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216033600/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā Saeima atbalstīja likumprojektu par Varakļānu novada pievienošanu [[Madonas novads|Madonas novadam]] un 2024. g. 30. jūnijā stājās spēkā likums par novadu apvienošanu, kas notika līdz ar [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlētās Madonas novada domes pirmo sēdi 2025. gada 1. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120030831/saeima-lemj-neparzimet-novadu-karti-varaklanus-pievienos-madonai|title=Saeima lemj nepārzīmēt novadu karti; Varakļānus pievienos Madonai|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/156/national/120032785/varaklanu-novads-pievienots-madonas-novadam|title=Varakļānu novads pievienots Madonas novadam|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-11|date=2024-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada sākumā 20 Saeimas deputāti iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, apšaubot Varakļānu novada iekļaušanas Madonas novadā atbilstību labas likumdošanas principam. Satversmes tiesa 2026. ɡada 30. aprīlī secināja, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izsvēris vietējās kopienas intereses, administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un priekšrocības, kā arī ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, un likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.04.2026-murmastienes-un-varaklanu-ieklausana-madonas-novada-atbilst-satversmei.a645184/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Murmastienes un Varakļānu iekļaušana Madonas novadā atbilst Satversmei] lsm.lv 30.04.2026&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|8000
|1935|7660
|1959|6700
|1967|5772
|1979|5095
|1989|4970
|2000|4434
|2011|3560
|2021|2900
}}
* 1897. gadā starp iedzīvotājiem bija 1365 ebreji.

=== Apdzīvotās vietas ===
{{galvenais|Varakļānu novada ciemu uzskaitījums}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2025)&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || '''[[Varakļāni]]''' || Pilsēta || — || 1757
|-
| 2. || [[Murmastiene]] || Ciems || Murmastienes || 296
|-
| 3. || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || Ciems || Varakļānu || 85
|-
| 4. || [[Silagals (Murmastienes pagasts)|Silagals]] || Ciems || Murmastienes || 67&lt;ref name=&quot;2009;&quot;&gt;2009. gadā.&lt;/ref&gt;
|-
| 5. || [[Grozas (Varakļānu pagasts)|Grozas]] || Ciems || Varakļānu ||61&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 6. || [[Lielie Leimaņi]] || Ciems || Varakļānu || 61&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 7. || [[Stirnienes muiža]] || Ciems || Varakļānu || 59&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 8. || [[Inčārnieki]] || Ciems || Murmastienes || 57&lt;ref&gt;2008. gadā.&lt;/ref&gt;
|-
| 9. || [[Aizkalnieši (Varakļānu pagasts)|Aizkalnieši]] || Ciems || Varakļānu || 55&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 10. || [[Puntuži]] || Ciems || Varakļānu || 52&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|}

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (2695)   |green|90.3}}
{{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (131)      |red|4.4}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (64)      |blue|2.1}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (10)         |pink|0.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (9)   |black|0.3}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (9)    |yellow|0.3}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (68)     |grey|2.3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Varakļānu novada domes augstākā pašpārvaldes institūcija bija [[Varakļānu novada dome]]. 2009. gadā domes sastāvā bija trīspadsmit deputātu, no 2013. gada – deviņi, bet no 2021. gada – piecpadsmit.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106051911/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velesanas-varaklanu-novada-uzvaru-gust-vienoti-novadam.a238786/|title=Vēlēšanās Varakļānu novadā uzvaru gūst «Vienoti novadam»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2017-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

 
Domi vadīja [[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada domes priekšsēdētājs]], kuru izraudzījās no deputātu vidus jaunā domes sasaukuma pirmajā domes sēdē pēc pašvaldību vēlēšanām.{{pamatraksts|2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Latvijas attīstībai]]
|978
|64,73
|10
|-
|[[Latvijas Zemnieku savienība]]
|307
|20,32
|3
|-
|[[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|149
|9,86
|2
|}

Varakļānu novada pašvaldības administrācijas sastāvā bija šādas struktūrvienības:
* Varakļānu pagasta pārvalde;
* Murmastienes pagasta pārvalde;
* Centralizētā grāmatvedība;
* Saimnieciskā daļa;
* Varakļānu novada Būvvalde;
* Varakļānu novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) - sniedza vairāku valstu pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus.

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
Novadā atradās:
* Varakļānu vidusskola;
* Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”;
* Varakļānu mūzikas un mākslas skola.

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Novadā atradās:

* Varakļānu novada muzejs;
* Varakļānu kultūras nams;
* Varakļānu bibliotēka;
* Murmastienes bibliotēka;
* Murmastienes kultūras centrs;
* Stirnienes bibliotēka;
* Stirnienes kultūras nams.

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Varakļānu novadā dzimuši:
* [[Antons Justs]] (1931—2019) katoļu bīskaps,
* [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) katoļu bīskaps,
* [[Edgars Eriņš]] (1986), vieglatlēts,
* [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis,
* [[Konstantīns Počs]] (1912—1994), fiziķis un konstruktors,
* [[Konstantīns Strods-Plencinīks]] (1908—1999), latviešu rakstnieks, rakstīja latviešu un latgaliešu valodā,
* [[Osvalds Zvejsalnieks]] (1944–2022), gleznotājs,
* [[Pēteris Strods]] (1892—1960) katoļu bīskaps,
* [[Rita Strode]] (1955), politiķe,
* [[Sandis Ģirģens]] (1980), politiķis.
* [[Ieva Kalderauska]] (1977), žurnāliste

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muižas pils
Teiči bog, Latvia.jpg|Teiču purvs
Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg|Stirnienes baznīca
Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22 - panoramio.jpg|Varakļānu novada dome
Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28.jpg|Varakļānu luterāņu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Varakļānu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>pit62kcbkeovinn51frvuhwoxn8zkc7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tukuma novads (2009—2021)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90936</id>
    <revision>
      <id>4541131</id>
      <parentid>4488531</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:03:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15781" sha1="9swgwfrm0eo9cwdqjmn81o3s6yezlyp" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads}}{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Tukuma novads
| karte             = Tukuma novads (2009) LocMap.png
| karte2            = Tukuma novads (2009).png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = LVA Tukuma novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag of Tukuma novads.png
| karoga_nosaukums  = Tukuma novada karogs
| centrs            = Tukums
| platība           = 1199,7 
| iedzīvotāji       = 31290&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016. gada 1. janvārī
| blīvums           = {{#expr: 31290 / 1199.7 round 1}}
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| teritorijas       = {{collapsible list|title=1 pilsēta un&lt;br&gt;10 pagasti&lt;ref&gt;[http://ns.tukums.lv/?mn=222&amp;f=skat_rx&amp;id=2241 Tukuma novada pagasti]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;|&lt;br&gt;[[Degoles pagasts]]&lt;br&gt;[[Džūkstes pagasts]]&lt;br&gt;[[Irlavas pagasts]]&lt;br&gt;[[Jaunsātu pagasts]]&lt;br&gt;[[Lestenes pagasts]]&lt;br&gt;[[Pūres pagasts]]&lt;br&gt;[[Sēmes pagasts]]&lt;br&gt;[[Slampes pagasts]]&lt;br&gt;[[Tukums|Tukuma pilsēta]]&lt;br&gt;[[Tumes pagasts]]&lt;br&gt;[[Zentenes pagasts]]}}
| mājaslapa         = www.tukums.lv
}}

'''Tukuma novads''' bija pašvaldība [[Zemgale|Zemgalē]]. Novads tika izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] [[Tukums|Tukuma]] pilsētu un desmit [[pagasts|pagastus]]. Novads robežojās ar [[Engures novads|Engures]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Kandavas novads|Kandavas]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]] un [[Babītes novads|Babītes]] [[novads|novadiem]], kā arī [[Jūrmala]]s pilsētu. Novada administratīvais centrs bija [[Tukums|Tukuma]] pilsēta.

2021. gadā Tukuma novadu apvienoja ar [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads|Kandavas]] novadiem, izveidojot jaunu [[Tukuma novads|Tukuma novadu]].

== Daba ==
Tukuma novads izvietojies [[Latvija]]s rietumu daļā. Tā teritorijai nebija pieejas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastei.

=== Reljefs ===

Tukuma novada reljefs ir daudzveidīgs, jo tas atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s, [[Ziemeļkursas augstiene]]s, [[Viduslatvijas zemiene]]s un [[Piejūras zemiene]]s teritorijās. Visos šajos rajonos ir atšķirīgi reljefa veidošanās apstākļi. Tukuma novadā iesniedzas [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] mala, kura virsa ir lēzeni viļņota. Tur veidojušās pārmitras teritorijas. Galvenokārt tie ir [[augstais purvs|augstie purvi]], piemēram, [[Lielais Ķemeru tīrelis]]. Novada dienvidaustrumu malā iesniedzas Viduslatvijas zemienes [[Zemgales līdzenums]]. Lielu Tukuma novada teritoriju aizņem Austrumkursas augstienes dabas apvidi. Centrālajā un dienvidu daļā atrodas [[Spārnenes viļņotais līdzenums]]. Rietumos novadā iestiepjas Austrumkursas augstienes [[Saldus pauguraine]]. Tukuma novada vidusdaļā ziemeļrietumos iesniedzas Ziemeļkurzemes augstienes [[Vanemas pauguraine|Vanemas (Talsu – Tukuma) pauguraine]].

=== Derīgie izrakteņi ===

Tukuma novadā ir sastopams [[dolomīts]], [[māls]], saldūdens [[kaļķieži]], [[smiltis]] un [[grants]], [[kūdra]] un [[sapropelis]].

=== Ūdeņi ===

==== Upes ====

Tukuma novada austrumu daļas upes pieder pie [[Lielupe]]s baseina, rietumu daļas upes — pie Rīgas līča baseina, bet centrālo un rietumu teritoriju upes — pie [[Venta]]s baseina. Lielākās upes Tukuma novadā ir [[Abava]], [[Vašleja]], [[Lāčupīte (Rīgas līča pieteka)|Lāčupīte]] un [[Slocene]].

==== Ūdenstilpes ====

Novadā ir 31 ūdenstilpe, kas lielāka par 1 ha. Turklāt Tukuma novadā atrodas tikai 7 ezeri, kas lielāki par 20 ha. Lielākie no tiem ir [[Sēmes ezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]] un [[Rideļu dzirnavezers]]. Arī daļa no [[Engures ezers|Engures ezera]] atrodas Tukuma novadā.

=== Dabas aizsardzība ===
[[Attēls:Kaives Senču ozols.JPG|thumbnail|200px|[[Kaives Senču ozols]] — lielākais dižkoks Baltijā]]
Tukuma novadā atrodas 1 nacionālais parks, 2 dabas liegumi, 1 dabas parks un 4 dabas pieminekļi.

[[Ķemeru nacionālais parks]] atrodas [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]] un [[Slampes pagasts|Slampes pagastu]] teritorijā. Pārējā daļa no parka ir ārpus Tukuma novada teritorijas.

Dabas liegumi ir [[Riesta-Džūkstenes purvs]], kas dibināts 1977. gadā [[Lestenes pagasts|Lestenes pagastā]] (platība – 347 ha) un [[Tumes meži]], kas dibināts 2004. gadā, platība 68 ha, atrodas [[Tumes pagasts|Tumes pagastā]].

Dabas parks, kura daļa atrodas arī Tukuma novadā, ir [[Engures ezers]]. Tas dibināts 1998. gadā, platība {{nobr|12 579}} ha. Tukuma novadā tas atrodas [[Zentenes pagasts|Zentenes pagastā]].

Tukuma novadā ir šādi dabas pieminekļi:

* dendroloģiskie stādījumi &quot;[[Vāgnera dārzs]]&quot; – atrodas valsts aizsardzībā no 1977. gada. Platība – 29 ha, atrodas Tumes pagastā;
* [[Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi]] – 1977. gadā iekļauti dabas pieminekļu sarakstā;
* [[Jaunmoku aleja]] – atrodas Tumes pagastā. Platība – 1,7 ha;
* [[Vecmoku alejas]] – atrodas Tumes pagastā. Platība – 2,5 ha.

Tukuma novadā aug 94 dižkoki. Sēmes pagastā aug lielākais dižkoks Baltijā – [[Kaives Senču ozols]]. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 10,14 m.

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Tukuma novads tika izveidots 2009. gadā. Pirms tam tā bija daļa no [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]]. 2021. gadā pievienojot Engures, Jaunpils un Kandavas novadus, izveidoja jaunu Tukuma novadu, kas pēc robežām atbilst ar Tukuma rajonu.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Attēls:Tukuma novads (2009).png|350px|thumbnail|Tukuma novada administratīvais iedalījums]]
Tukuma novads administratīvi sīkāk dalījās vienā pilsētā un 10 pagastos.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! width=&quot;160px&quot; | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(01.01.2016.)  || Blīvums&lt;br /&gt;(cilv./km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) || Admin.&lt;br /&gt;centrs
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]] || 12,9 || 18 923 || 1466,9 || —
|}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! width=&quot;160px&quot; | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(01.01.2016.) || Blīvums&lt;br /&gt;(cilv./km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) || Admin.&lt;br /&gt;centrs
|-
| [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 685 || 10,2 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]]
|-
| [[Džūkstes pagasts]] || 184,4 || 1481 || 8,0 || [[Džūkste]]
|-
| [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1502 || 13,2 || [[Irlava]]
|-
| [[Jaunsātu pagasts]] || 95,1 || 982 || 10,3 || [[Abavnieki]]
|-
| [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 662 || 7,9 || [[Lestene]]
|-
| [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1482 || 14,5 || [[Pūre]]
|-
| [[Sēmes pagasts]] || 145,4 || 1265 || 8,7 || [[Sēme]]
|-
| [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1970 || 12,7 || [[Slampe]]
|-
| [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1806 || 16,1 || [[Tume]]
|-
| [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 532 || 4,3 || [[Zentene]]
|}

== Apdzīvotās vietas ==
{{pamatraksts|Tukums|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}}
Tukuma novadā bija viena pilsēta — [[Tukums]]. Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datiem Tukuma novada teritorijā atradās 82 ciemi. Lielākie ciemi pēc iedzīvotāju skaita bija [[Slampe]] (856 cilvēki 2015. gadā), [[Pūre]] (637), [[Tume]] (590), [[Irlava]] (582), [[Sēme]] (437), [[Džūkste]] (433), [[Sāti]] (306), [[Pienava]] (277), [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] (272), [[Zentene]] (267), [[Lancenieki]] (262), [[Lestene]] (246), [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]] (231) un [[Ozolnieki (Slampes pagasts)|Ozolnieki]] (213).

Ciemu skaits katrā pagastā bija šāds:
* Degoles pagastā atrodas 3 ciemi;
* Džūkstes pagastā atrodas 8 ciemi;
* Irlavas pagastā atrodas 8 ciemi;
* Jaunsātu pagastā atrodas 10 ciemi;
* Lestenes pagastā atrodas 4 ciemi;
* Pūres pagastā atrodas 13 ciemi;
* Sēmes pagastā atrodas 10 ciemi;
* Slampes pagastā atrodas 7 ciemi;
* Tumes pagastā atrodas 13 ciemi;
* Zentenes pagastā atrodas 6 ciemi.

== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&amp;zoom=100,493,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=13.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=27&amp;zoom=100,493,-106 |archivedate=16.01.2017 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (25950)                     |green|84.0}}
{{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (2686)        |red|8.7}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (668) |violet|2.2}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (372)       |blue|1.2}}
{{bar percent|Cita tautība (1231)                      |purple|4.0}}
}}

Pēc iedzīvotāju skaitu Tukuma novads ir trešais lielākais novads valstī.{{nepieciešama atsauce}}

{{-}}

== Pašvaldība ==
[[Attēls:Tukuma Novada Dome.jpg|thumb|200px|Tukuma novada domes ēka]]
[[2017. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2017. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Tukuma pilsētai un novadam]], kura ieguva 32,02% vēlētāju atbalstu. Bez šīs partijas domē tika ievēlēta [[Latvijas Zaļā partija]], [[Vienotība|Partija &quot;VIENOTĪBA&quot;]], [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]], [[No sirds Latvijai]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]].

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Tukuma novadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma bija &quot;[[Stiga RM]]&quot;.&lt;ref name=&quot;lursoft&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100016261&amp;id=391 | title= Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem | publisher= Lursoft statistika | accessdate= 2018. gada 11. maijā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Nākamie lielākie uzņēmumi ir ''[[Vilomix Baltic]]'' (lauksaimniecības dzīvnieku barību ražošana), &quot;[[Dekšņi]]&quot; (mazumtirzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces), [[EMJ Metāls]], [[CSK STEEL]] (metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana).&lt;ref name=&quot;lursoft&quot;/&gt;

== Izglītība ==
Tukuma novadā atrodas 3 [[vidusskola]]s, 8 [[pamatskola]]s, 1 [[sākumskola]], 1 [[internātpamatskola]], 8 [[pirmsskola]]s, 3 [[profesionālās ievirzes skola]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.tip.edu.lv/lv/2012-12-11-21-33-55/tukuma-novada-izglitibas-iestades | title= Tukuma novada izglītības iestādes | publisher= Tukuma izglītības pārvalde | access-date= 2019-05-13 | archive-date= 2026-02-08 | archive-url= https://web.archive.org/web/20260208193134/https://www.tip.edu.lv/lv/2012-12-11-21-33-55/tukuma-novada-izglitibas-iestades}}&lt;/ref&gt;

Vidusskolas:
* [[Tukuma Raiņu ģimnāzija]]
* [[Tukuma 2. vidusskola]]
* [[Zemgales vidusskola]]

Pamatskolas
* [[Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola]]
* [[Tukuma 2. pamatskola]]
* [[Tukuma 3. pamatskola]]
* [[Džūkstes pamatskola]]
* [[Irlavas pamatskola]]
* [[Pūres pamatskola]]
* [[Pūres pamatskola Jaunsātu filiāle]]
* [[Tumes pamatskola]]

Sākumskolas
* [[Sēmes sākumskola]]

Internātpamatskolas
* [[Tukuma novada internātpamatskola]]

Pirmsskolas:
* Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Pepija''
* Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Karlsons''
* Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Pasaciņa''
* Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Vālodzīte''
* Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Lote''
* Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde ''Taurenītis''
* Pūre pirmsskolas Izglītības iestāde ''Zemenīte''
* Slampes pirmsskolas Izglītības iestāde ''Pienenīte''

Profesionālas ievirzes skolas:
* [[Tukuma Mūzikas skola]]
* [[Tukuma Mākslas skola]]
* [[Tukuma Sporta skola]]

== Sports ==
Tukuma novadā populārākie sporta veidi bija [[futbols]], [[florbols]], [[basketbols]], [[cīņas sports]] un [[vieglatlētika]].

Futbola klubs &quot;[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]&quot; spēlē [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas pirmajā līgā]] (otra spēcīgākā līga Latvijā). Florbola klubs &quot;[[Irlava/Avant]]&quot; spēlē [[Latvijas florbola pirmā līga|Latvijas pirmās līgas]] (otra spēcīgākā līga Latvijā) Rietumu grupā.

No Tukuma novada [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Latviju ir pārstāvējuši šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] ({{oss|V=1980}}), soļotājs [[Modris Liepiņš]] ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}), soļotāja [[Anita Liepiņa]] ({{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}), septiņcīņiece [[Līga Kļaviņa (vieglatlēte)|Līga Kļaviņa]] ({{oss|V=2000}}), sprinteris [[Ronalds Arājs]] ({{oss|V=2004}}), skrējēja [[Ieva Zunda]] ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}), kamaniņu braucējs [[Juris Eisaks]] ({{oss|V=1984}}), riteņbraucējs [[Kaspars Ozers]] ({{oss|V=1996}}).

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{colbegin|2}}
* [[Kārlis fon Meks]] (1821—1876), uzņēmējs
* [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829—1902), anatoms
* [[Kārlis Bergs]] (1843—1902), zoologs
* [[Jānis Kade]] (1858—1923), skolotājs un mūziķis
* [[Jēkabs Klaviers]] (1865—1937), karavīrs
* [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
* [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965), mācītājs un folklorists
* [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871—1960), rakstnieks
* [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
* [[Valters Sadovskis]] (1882—1956), politiķis
* [[Oskars Dankers]] (1883—1965), ģenerālis
* [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962), diplomāts
* [[Jānis Straubergs]] (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
* [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888—?), politiķis
* [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
* [[Kārlis Straubergs]] (1889—1962), folklorists un filologs
* [[Roberts Liepiņš]] (1890—1978), diplomāts
* [[Vija Artmane]] (1929—2008), aktrise
* [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts
* [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks
{{colend}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tukuma novadā}}
Tukuma novadā ir daudz skaistu apskates objektu.

* Apskates objekti Tukumā: [[Tukuma mākslas muzejs]], [[Tukuma muzeja audēju darbnīca]], salmu darbnīca, [[Durbes pils]] un parks.
* Slampes pagastā var apskatīt - Lielā Ķemeru tīreļa taka, skatu tornis kas atrodas uz lielās [[Ķemeru tīreļa taka]]s;
* Pūres pagastā atrodas [[Pūres šokolādes muzejs]];
* Džūkstes pagastā ir [[Džukstes baznīca]], kura pašlaik tiek restaurēta, savukārt [[Lancenieki|Lanceniekos]] atrodas [[Pasaku muzejs]];
* Lestenē ir [[Lestenes Brāļu kapi|Brāļu kapi]], [[Lestenes baznīca]] un [[Lestenes maiznīca]];
* Sēmes pagastā Kaivē atrodas Kaives Senču ozols

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Novads-aizmetnis}}

{{Tukuma novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tukuma novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>9swgwfrm0eo9cwdqjmn81o3s6yezlyp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vērēmu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93592</id>
    <revision>
      <id>4541450</id>
      <parentid>4467920</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:51:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13554" sha1="bgn89fv6y8qi5p21gvqayvppj31e8ew" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Vērēmu pagasts
| karte             = Vērēmi parish LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Vērēmu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Vērēmu pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Rēzeknes novads
| centrs            = Sondori
| platība           = 70,3
| iedzīvotāji       = 1486&lt;ref&gt;https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2020
| blīvums           = {{#expr: 1486 / 70.3 round 1}}
| izveidots         = 1945
| mājaslapa         = www.veremi.lv
}}

'''Vērēmu pagasts'''&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]&lt;/ref&gt; (agrāk saukts '''Verēmu pagasts'''&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;) ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā vidienē. Robežojas ziemeļos ar [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna]] un [[Bērzgales pagasts|Bērzgales]] pagastiem, austrumos ar [[Lendžu pagasts|Lendžu]] un [[Griškānu pagasts|Griškānu]] pagastiem, dienvidos ar [[Rēzekne]]s pilsētu, rietumos ar [[Audriņu pagasts|Audriņu pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Sondori|Sondoros]], 7 km attālumā no [[Rēzekne]]s. Pagasta nosaukums cēlies no tajā esošās [[Veremes|Veremu]] (agrāk Verēmi) sādžas nosaukuma.

== Daba ==
Vērēmu pagasts atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Burzavas pauguraine|Burzavas paugurainē]], kur reljefa veidošanu ietekmējusi ledāja virzīšanās un tā kušanas ūdeņu darbība. Teritorija virs apkārtējiem plašajiem, purvainajiem pazeminājumiem un mežu masīviem labi izceļas pauguri, kuru relatīvais augstums svārstās no 5 līdz 25 m, absolūtais augstums 160 - 190 m vjl, atsevišķās vietās sasniedzot 200 - 214 m vjl Iecirknī starp [[Tūmuži]]em un [[Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)|Adamovas ezeru]] plakanveida lielpauguru (zvoncu) augstums sasniedz pat 214 m vjl.

=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Āžaraga upīte]], [[Sviļpīne]], [[Taudejānu upīte]], [[Zeļteņu upīte]], [[Živuha]]

==== Ezeri ====
[[Attēls:Adamovas ezers 2004-08-05.jpg|thumb|260px|Adamovas ezers]]
[[Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)|Adamovas ezers]], [[Iugulovas ezers]], [[Luksteņš]], [[Nireits]], [[Sološu ezers (Vērēmu pagasts)|Sološu ezers]], [[Šķeņevas]], [[Valnāns]], [[Vizulītis]], [[Zirgu ezers]]

==== Purvi ====
[[Adamovas purvs]], [[Zeltiņu purvs]], [[Zilais pūrs]]

== Vēsture ==
[[1935]]. gadā daļa tagadējā Vērēmu pagasta teritorijas daļa ietilpa [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagastā]]. Tanī laikā te bija aktīva saimnieciskā dzīve, [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļos]] darbojās dzirnavas, kaļķu ceplis, pārtikas un citu preču tirgotavas, [[Stučeva|Stučevā]] darbojās zāģētava, [[Lejas Ančupāni|Lejas Ančupānos]] tirgojās ar pārtiku. [[Kleperova|Kleperovā]] atradās ķieģeļu noliktava-pārdotava.

{{dat|1945|11|2}} [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]] izveidoja Vērēmu [[ciema padome|ciema padomi]]. [[1954]]. gadā [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] '''Vērēmu ciemam''' pievienoja likvidēto [[Kleperu ciems|Kleperu ciemu]] (bijušais Makašānu pagasts), 1971. gadā — daļu [[Lendžu ciems|Lendžu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Rēzekne» teritorijas, savukārt [[1974]]. un [[1979]]. gadā daļu Vērēmu ciema teritorijas pievienoja [[Rēzekne]]s pilsētai. [[1990]]. gadā Vērēmu ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vērēmu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]].

Tagadējā Vērēmu pagasta teritorijā iekļauta bijušā [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] dienvidaustrumu daļa un bijušā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagasta]] ziemeļrietumu mala, kā arī daļa [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagasta]].&lt;ref name=&quot;VPTP&quot;&gt;[http://www.veremi.lv/index_files/kartes/ter_plan11_07.pdf Vērēmu pagasta teritorijas plānojums 2006.—2018. gadam]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi ===
[[Attēls:Adamovas muiža 2004-08-05.jpg|thumb|250px|Adamovas muižas kalpu māja]]
[[Attēls:Ančupānu kalnu memoriāla centrālā figūra 2004. gadā.jpg|thumb|250px|Ančupānu memoriāls]]Pagasta teritorijā atrodas septiņi [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskie]] un divi [[Arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļi]]:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&amp;title=&amp;type_group=&amp;value_group=&amp;dating=&amp;address=V%C4%93r%C4%93mu+pagasts&amp;region=2|title=Vērēmu pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vērtības grupa
! Pieminekļa veids
! Pieminekļa nosaukums
! Atrašanās vieta
! Pieminekļa datējums
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | Valsts nozīmes
| rowspan=&quot;7&quot; | Arheoloģija
| [[Gribuļu pilskalns]] un senkapi
| [[Gribuļi (Vērēmu pagasts)|Gribuļi]]
|
|-
| Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi)
| [[Plikpūrmaļi]]
|
|-
| Rūdžu senkapi (Kara kapi)
| [[Rūdzes]]
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | Vietējās nozīmes
| Krieviņu senkapi (Kara kapi)
| [[Adamova (Vērēmu pagasts)|Adamova]]
|
|-
| Lobvoržu senkapi (Kara kapi) 
| [[Loborži (Vērēmu pagasts)|Loborži]]
|
|-
| Greivuļu senkapi (Kapu sils)
| [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļi]]
|
|-
| Sondaru viduslaiku kapsēta
| [[Sondori]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | Valsts nozīmes
| rowspan=&quot;2&quot; | Arhitektūra
| [[Adamovas muiža]]s dzīvojamā ēka
| [[Adamova (Vērēmu pagasts)|Adamova]]
| 19. gadsimta 2. puse
|-
| [[Labvāržu muiža|Loboržu muiža]]s parks ar&lt;br&gt;vēsturisjajām apbūves paliekām
| [[Loborži (Vērēmu pagasts)|Loborži]]
| 19. gadsimts
|}

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|1880
|1935|2640
|1959|2250
|1969|2126
|1979|2010
|1989|1604
|2000|1850
|2011|1563
|2021|1316
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Vērēmu pagasta teritorijā ir 41 apdzīvota vieta.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/ LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;

{| style=&quot;background:transparent;&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
| 
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Tips
! Ciems
! Iedzīvotāji &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(2020)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| Vidējciemi
| [[Adamova (Vērēmu pagasts)|Adamova]]
| 121
|-
| [[Sondori]]
| 369
|-
| [[Škeņeva]]
| 127
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| Mazciemi
| [[Svikļi (Vērēmu pagasts)|Svikļi]]
| 9
|-
| [[Tūmuži]]
| 51
|-
|rowspan=&quot;16&quot;| Skrajciemi
| [[Biksinīki]]
| 24
|-
| [[Burzova]]
| 33
|-
| [[Djogi]]
| 40 
|-
| [[Gabinova]]
| 13
|-
| [[Gajova (Vērēmu pagasts)|Gajova]]
| 14
|-
| [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļi]]
| 18
|-
| [[Gribuļi (Vērēmu pagasts)|Gribuļi]]
| 21
|-
| [[Iugulova (Vērēmu pagasts)|Iugulova]]
| 48
|-
| [[Jaunborisova]]
| 10
|-
| [[Jermolas]]
| 21
|-
| [[Jurki]]
| 45
|-
| [[Juškāni]]
| 7
|-
| [[Kleperova]]
| 43
|-
| [[Kolna Ančupāni]]
| 42
|-
| [[Krampova]]&lt;ref name=&quot;VPTP&quot; /&gt;
| 0
|-
| [[Lejas Ančupāni]]
| 88
|}
| 
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Tips
! Ciems
! Iedzīvotāji &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(2020)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;20&quot;| Skrajciemi
| [[Loborži (Vērēmu pagasts)|Loborži]]
| 6
|-
| [[Meļņova]]
| 58
|-
| [[Mežagaiļi (Vērēmu pagasts)|Mežagaiļi]]
| 1
|-
| [[Obricki]]
| 15
|-
| [[Olūtnīki]]
| 8
|-
| [[Petrovka (Vērēmu pagasts)|Petrovka]]
| 8
|-
| [[Plikpūrmaļi]]
| 27
|-
| [[Pustinki]]
| 8
|-
| [[Pūrmaļi]]
| 9
|-
| [[Ratinīki (Vērēmu pagasts)|Ratinīki]]
| 12
|-
| [[Rubļevski]]
| 4
|-
| [[Rūdzes]]
| 11
|-
| [[Silinīki (Vērēmu pagasts)|Silinīki]]
| 5
|-
| [[Skudras (Vērēmu pagasts)|Skudras]]
| 15
|-
| [[Stučeva]]
| 16
|-
| [[Škierbinīki]]
| 4
|-
| [[Taudejāni (Vērēmu pagasts)|Taudejāni]]
| 7
|-
| [[Vecborisova]]
| 70
|-
| [[Veremes]]
| 18
|-
| [[Zeltiņi (Vērēmu pagasts)|Zeltiņi]]
| 25
|}
|}

=== Ievērojamas personības ===
* [[Francis Škesters]] (1847&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;1913), tautas dziesminieks, grāmatu pārrakstītājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/654/|title=LNB datubāze &quot;Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam&quot;|last=Škesters|first=Francis|access-date=2022. gada 27. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Seimaņs Putāns]] (1892&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;1969), dzejnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/646|title=Seimaņs Putāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Jānis Gorsvāns]] (1930&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;2000), rakstnieks un gleznotājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Gorsvans/871737|title=Jānis Gorsvāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 27. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;
* [[Leons Širins]] (1937&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;2015), rakstnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Leons-Sirins/874781|title=Leons Šīrins|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;
* [[Antons Rancāns (koktēlnieks)|Antons Rancāns]] (1938), koktēlnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2117|title=Antons Rancāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Viktors Pankovs]] (1958), keramiķis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/viesiem/apskates-objekti/keramikis-viktors-pankovs/|title=Keramiķis Viktors Pankovs|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021. gada 3. februārī|date=}}&lt;/ref&gt;
* [[Gundega Rancāne]] (1973), gleznotāja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2873|title=Gundega Rancāne|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 3. februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
=== Transports un sakari ===
Pagasta teritoriju šķērso [[Latvijas galvenie autoceļi|valsts nozīmes autoceļi]] [[A12]] ([[Eiropas autoceļš E22|E22]]) un [[A13]] ([[E262]]), kā arī [[vietējie Latvijas autoceļi|vietējās nozīmes autoceļi]] {{nobr|[[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļi]]—[[Ilzeskalns]]}} ([[V562]]), {{nobr|Krieviņi—[[Lendži]]}} ([[V567]]), {{nobr|[[Sondori]]—[[Burzova]]}} ([[V586]]) un {{nobr|[[Veremes]]—[[Rogovka]]}} ([[V593]]). Gar robežu ar [[Audriņu pagasts|Audriņu pagastu]] iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] {{nobr|[[Rēzekne]]—[[Gulbene]]}} ([[autoceļš P36|P36]]). Vēl pagastu šķērso [[dzelzceļa līnija]]s [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|{{nobr|Kārsava—Rēzekne I}}]], ar staciju [[Burzava]], un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|{{nobr|Rēzekne II—Zilupe}}]], neliels posms gar robežu ar [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastu]].&lt;ref name=&quot;EncLP&quot; /&gt;

Vērēmu pagasta teritoriju apkalpo trīs pasta nodaļas: Veremi (LV-4647), Rēzekne-4 (LV-4604) un Audriņi (LV-4611). Pasta nodaļa Makašāni (LV-4629) tika pievienota pasta nodaļai Rēzekne-4.&lt;ref&gt;[http://pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/novadi.xls Novadu pasta indeksu grāmata]&lt;/ref&gt;

== Izglītība un kultūra ==
Pagastā darbojas [[Lūcijas Rancānes]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1303|title=Lūcija Rancāne|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Amatu vidusskola,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://veremi.lv/Lapas/mavsk.htm|title=Lūcijas Rancānes Amatu vidusskola|last=|first=|website=veremi.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203182107/https://veremi.lv/Lapas/mavsk.htm}}&lt;/ref&gt; Verēmu pamatskola,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://veremi.lv/Lapas/vpsk.htm|title=Verēmu pamatskola|last=|first=|website=veremi.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219101133/http://www.veremi.lv/Lapas/vpsk.htm}}&lt;/ref&gt; kultūras nams,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/veremu-tautas-nams|title=Vērēmu tautas nams|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt; bibliotēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/veremu-pagasta-biblioteka|title=Vērēmu pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021. gada 30. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.veremi.lv/ Vērēmu pagasta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110909094623/http://www.veremi.lv/ |date={{dat|2011|09|09||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20200513162456/http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls]

{{Rēzeknes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Rēzeknes rajons}}
}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]]
[[Kategorija:Vērēmu pagasts| ]]
[[Kategorija:Bērzgales pagasts]]</text>
      <sha1>bgn89fv6y8qi5p21gvqayvppj31e8ew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ainārs Šlesers</title>
    <ns>1</ns>
    <id>99332</id>
    <revision>
      <id>4541204</id>
      <parentid>2814124</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:44:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57970-12</username>
        <id>152541</id>
      </contributor>
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar 'Zaglis'</comment>
      <origin>4541204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6" sha1="cxgc1yd3l0rp5572ytbz5vyoa2gvitj" xml:space="preserve">Zaglis</text>
      <sha1>cxgc1yd3l0rp5572ytbz5vyoa2gvitj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541206</id>
      <parentid>4541204</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:47:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57970-12</username>
        <id>152541</id>
      </contributor>
      <origin>4541206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="9eotk1ua98yra4ljebl2v8n39y2ucby" xml:space="preserve">Ainars ir apdirsies bēbju Pamperī</text>
      <sha1>9eotk1ua98yra4ljebl2v8n39y2ucby</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541213</id>
      <parentid>4541206</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:56:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57970-12|~2026-57970-12]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot</comment>
      <origin>2814124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14123" sha1="iwhc5bum73vxv1wh7ebwa1hvwo7szyz" xml:space="preserve">Netipiski liela ievadrindkopa, labāk būtu to sadalīt pa apakšvirsrakstiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 13:13, 16 novembrī, 2009 (UTC)
:Šādi Tev būs labāk?--[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 13:18, 16 novembrī, 2009 (UTC)
::droši vien varētu vēl smalkāk. pašam nesanāca :) --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:32, 16 novembrī, 2009 (UTC)
:::Es jau tikai sākumam, lai ir kaut kāds pamats tam visam.--[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 13:38, 16 novembrī, 2009 (UTC)

==www.ainarasolijumi.lv==
vai vajadzēja izņemt to saiti? es domāju, gluži normāls informācijas avots, kāpēc gan nevarēja palikt? galu galā mums šeit nav jāvērtē linka saturs. ja tur ir pieejama informācija, kas var būt noderīga tālākai lasīšanai par rakstā apskatīto tēmu, tad jāatstāj, neatkarīgi no tā vai kādam patīk vai nepatīk. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 09:24, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tas nav neitrāls avots, vai tāds tiešām būtu jāliek? --[[Special:Contributions/91.188.49.80|91.188.49.80]] 09:29, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:Pie tam izskatās pēc politiskās reklāmas. [http://ainarasolijumi.lv/?page_id=2] --[[Special:Contributions/91.188.49.80|91.188.49.80]] 09:32, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tā ir priekšvēlēšanu (anti)reklāma. Pie kam vietām tendencioza, izrauta no konteksta. Lapu veido viņa konkurenti. PS. Pats nesimpatizēju šim politiķim. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:34, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
::Bet ļaujiet taču lasītājam pašam izvērtēt, kas tas ir! Normāls avots ar atsaucēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:35, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:::tieši tā! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 10:15, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
::::ja būtu pozitīvas reklāmas lapa - arī tā liekama. mums nav jāpieņem lēmumi par to, kurš avots ir labs vai slikts citu vietā. tas lietotāju ziņā. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 10:16, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::Pozitīva vai negatīva, priekšvēlēšanu cīņās visa ir reklāma. Vikipēdija taču ir pret reklāmām. Varbūt varam ieviest moratoriju līdz vēlēšanām politiķu lapās nelikt nekādas saites, izņemot neitrālas, piem. vēlēšanu komisijas info? --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:39, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Tad varbūt piedāvāsi izdzēst vispār rakstus par politiķiem uz vēlēšanu laiku. Mēs neesam avīze vai kas cits. Mēs piedāvājam informāciju - lai lasītājs pats analizē. Protams, izņemot saitus ķipa &quot;Šlesers - &lt;s&gt;cenzēts&lt;/s&gt;&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:42, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::Ja mēs skatāmies stingri uz reklāmu (uz tās nepieļaušanu) mūsu rakstos, tad kāpēc to negribat attiecināt arī uz politiķiem? www.ainarasolijumi.lv nav neitrāla informācija; tā ir priekšvēlēšanu reklāma. Nesapratu 'ķipa &quot;Šlesers - &lt;s&gt;cenzēts&lt;/s&gt;&quot;' --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 11:02, 15 jūnijā, 2010 (UTC)

ir precedents: [[Aivars Lembergs]] --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 10:44, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:Vai nu tiešām kādam paliks sliktāk, ka neieliks to vienu, manuprāt, ne tik ļoti nozīmīgo un dapšaubāmo saitu? --[[Special:Contributions/91.188.49.80|91.188.49.80]] 10:57, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
::GreenZeb - tas tu? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 11:00, 15 jūnijā, 2010 (UTC)
:::Tu gribi likt to saiti ar paskaidrošu tekstu - Šleseru tendencozi kritizējoša lapa ? :) Ir viena cita nelaime - tā lapa pēc vēlēšanām nomirs. Turklāt neviens neskatās līdzi tam ko partiju piederīgie Vikipēdiā liek pārējā laikā.
:::P.S. GreenZeb bloks tā kā būtu beidzies ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 14:24, 15 jūnijā, 2010 (UTC)


Kikos, tu paskaties cik labi sakrīt kopsavilkums ar Zemgala labojumiem - un tad revertē izmaiņas.
:Vismaz viena saite tiešām nedarbojas, bet vispār kaut kā izskatās pēc raksta &quot;piefrizēšanas&quot; (tiesa gan, vairumam aizvāktās informācijas ļoti prasītos kārtīgas atsauces). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:14, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Tad lai tā arī raksta kopsavilkumā nevis ''es izņēmu nepareizu komatu'', bet patiesībā puse raksta dzēsts.

=== Ievērībai - nevajag mani brīdināt un man draudēt. ===
Wikipedia nav jūsu īpašums. Pastāv noteikumi, kuri jāievēro veidojot rakstus par dzīviem cilvēkiem. Papildus, gatavojaties tiesvedībai, mediju &amp; Drošības policijas uzmanībai. Jo mans uzdevums ir panākt savu, ievērojot Wikipedia noteikumus.
:Nevajag mums draudēt. 1) Iemācies vikipēdijas diskusiju noformēšanas stilu un formātu, kā arī parakstīšanos ar &lt;nowiki&gt;~~~~&lt;/nowiki&gt; (noderēs). 2) ja tavs mērķis ir panākt tikai pozitīvas informācijas esamību par raksta subjektu, tad tas būs pretrunā ar tevis jau pieminētajām vadlīnijām. 3) Vēl viena šāda histērijas lēkme un tiksi banots (līdz vēlēšanām). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:14, 5 jūlijā, 2010 (UTC)

: Dienas joks :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 11:11, 5 jūlijā, 2010 (UTC)

:: Mans mērķis ir dabūt atbilstoši noteikumiem rakstus. Es neveicu pozitīvisma kapmaņu, toties ieviešu objektivitāti. Kikos, sākotnēji tu apliecināji, ka mani labojumi ieviesa netralitāti. Pie tā arī pieturos.

&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Esmu jauniņais. Tas tiesa. Toties tādu lietu kā &quot;banošana&quot; un &quot;administrēšana&quot; vēlos pārņemt savā pārvaldībā. It īpaši par man tuviem rakstiem kā Ainars Šlesers. :) Veiksmi!
:Drīzāk man iedos ''adminku'' nekā tev... --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:02, 5 jūlijā, 2010 (UTC)

== 4. jūlija izmaiņas ==

Cienījamie Wikipedia raksta veidotāji!
&lt;br /&gt;
Pirmkārt, es vados pēc Wikipedia guidelines, kuri paredz informācijas &amp; satura kvalitāti.
&lt;br /&gt;
Informācijai ir jābalstās uz faktiem, ne viedokļiem.
&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Otrkārt, prasība mani bloķēt apliecina lietotāja Biafra nekorekto rīcību.

&lt;br /&gt;
Veidosiem lielisku saturu!
&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;

P.S.
&lt;br /&gt;
Esmu partijas LPP/LC biedrs un politiskās apvienības &quot;Par Labu Latviju!&quot; aktīvists.
&lt;br /&gt;
Lai arī esmu politiski ieinterisēta persona, MAN IR VESELAIS SAPRĀTS! :)
&lt;br /&gt;

Atkārtošos - viedosim lieliskus Wikipedia noteikumiem atbilstošus rakstus!
::Čalīt, tu tā jau esi pārzšleserzombējies ka jauc lietotāju vārdus. --[[Lietotājs:Krishjaanis|BIafra]]10:26, 5 jūlijā, 2010 (UTC)

:: Biafra, lūk apliecinājums, ka esi pilns ar naidu &gt; tu tā jau esi pārzšleserzombējies
&lt;br /&gt;
Atceries vienu, ka naids ir pašiznīcinošs spēks. Bet ko gļēvulim padarīsi.
::: Tu sauc mani par gļēvuli? [[Lietotājs:Krishjaanis|Ainārs Šlesers]]
Protams. Un neobjektīvās informācijas cienītāju un izplatītāju.

:::: Tagad saki savas biedru kartes nummuru... [[Lietotājs:Krishjaanis|Ainārs Šlesers]]

::::: Mani sauc Māris Zemgalis. Neesi anonīms. Atklājies! :) Manā Latvijā naida kurinātājiem nav vieta.

:::::: Uzskati ka no partijas esi izlidojis Marčello. Tu tagad publiski blamē manu tēlu. [[Lietotājs:Krishjaanis|Ainārs Šlesers]]
::::::: Esmu tikai pionieris! :) Būs vēl tricienkomanda! Var salīdzināt britu žurnālistikas stilu un latvijas. Viens balstām uz notikumu atspoguļošanu un faktiem, bet cits emocijas pasniegšanu. Wikipedia ir savi noteikumi. Ar tevi būs grūti! :) Toties man ir lielāks gribasspēks! :P Tātad neatklājies, jo es tomēr gļēvulis! :)
:::::::: Māri, krāmē koferus, to dosies uz Saules pilsētu pie Visariona - jums sapasēs. P.S. Jau 4 reizes rakstu vārdu, bet tev nedalec. [[Lietotājs:Krishjaanis|Buldozers]]

cien. Administratori! lūdzu atcelt [[Lietotājs:Zemgalis]] labojumus rakstā, kā arī bloķēt šo acīmredzami politiski motivēto lietotāju. tieši viņa labojumi bija politiski motivēti un raksta saturu degradējoši, nevis vēlāk veiktie viņa labojumu atcelšanas mēģinājumi. paldies! kas attiecas uz ScAvenger piezīmi par atsaucēm - pilnīgi piekrītu, virknei to faktu noderētu atsauces (daļa no tiem ir manis iekļauti rakstā). tomēr atsauču pieprasīšanu vai arī diskusiju par strīdīgiem apgalvojumiem veic citādi, nevis vienkārši tos izdzēšot. lūgtu arī administratotiem (Kikos!) šādos gadījumos pasekot rūpīgāk raksta hronoloģijai, pirms veikt šādas darbības. paldies par uzmanību! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 04:42, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:P.S. Anonīmā IP, kas (centās) atcelt labojumus biju es - nezinu kāpēc nenostrādāja ielogošanās un es paliku kā IP. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 05:55, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
::acīmredzot tas arī bija iemesls, kāpēc Kikos tik nekritiski kancelēja labojumus... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 06:18, 5 jūlijā,
2010 (UTC)
:::Arī tas, bet galvenais bija tas, ka es nofiksēju situāciju, kad tika izņemti apgalvojumi bez atsaucēm vai ar apšaubāmām atsaucēm. Es vēl izņemšu sadaļu par reliģiozitāti, jo arī tā ir nepierādāma. 1) ''Daudzi no viņa darījumiem ir necaurskatāmi, patiesais A. Šlesera īpašumu apjoms un ienākumi gan pagātnē, gan šodien nav droši zināmi un viņa ienākumu deklarācijas nesniedz pienācīgu iespaidu par uzņemēja finanšu stāvokli.'' - atsauce uz delnu, kas nav neitrāls avots (tīra publicistika). 2) par Ļedjajevu - bez atsauces. 3) ''Viņa politisko darbību vienmēr ir bijis grūti nošķirt no viņa uzņēmējdarbības...'' - bez atsaucēm. 4) ''Mēģinājumi iegūt augstāko izglītību nav bijuši sekmīgi...'' - pretenciozi - kur ir tie mēģinājumi?! Jebkuri papildinājumi un labojumi ar atsaucēm ir vēlami un nepieciešami. Aizsargāts jau ir tikai pret jauniem un anonīmiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:16, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
::::izskatās jau ka tu savu paviršību gribi tagad piesegt ar to, ka rakstā nav atsauču. :)  tad varēji salikt {{tl|fact}} tur kur bija vajadzīgs, jo vairumam to lietu atsauces, protams, ir atrodamas. par mēģinājumiem iegūt augstāko izglītību - domāju ka pavisam īzī. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:50, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::nu tik daudz varbūt nevajadzēja  :)   --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:52, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::Karogs rokā un vēš mugurā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::Es vakar pētīju ko šis Zemgalis sadarījis - man AŠ ir pie vienas vietas, bet IMO viņa darbības negatīvās puses bija pārāk uzsvērtas, turklāt tas viss robežojas ar minējumiem un Zemgalis tikai padarīja rakstu neitrālāku ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 10:18, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
par [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers&amp;diff=965451&amp;oldid=965441 šo izmaiņu] ir žēl, tomēr tā patiešām ir publicistika, un visam atrast atsauces būs pārāk laikietilpīgi. varbūt kāds cits grib pacīnīties un par visiem šiem skandāliem un kautko sameklētu? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 12:29, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:Tur ir minētas tikai dažas konkrētas lietas, ja tas liekas svarīgi, par to arī būtu jāatrod atsauces un jāpievieno šie notikumi atsevišķi, lai lasītājs pats izsecina ar ko cilvēks-iznīcinātājs ir saistīts, mums tas nav jādara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 12:53, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
::pilnīgi tev piekrītu. (neticami, vai ne) bet labi uzrakstīts, pats taču rakstīju   ;)  --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 12:55, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::Okei, man bija nokāries internets [http://statuss.lattelecom.lv/?p=275], tāpēc vēsturi nepētīju, bet tas ko gribēju teikt ir, ka man nepatīk stils kā tas uzrakstīts - izklausās kā TV raidījumā, nevis encikolopēdijā - vajadzētu uzskaitīt atsevišķus gadījumus, lai tad lasītājs pats secina, ka Šlesers bieži ir ar kaut ko saistīts, nevis to tieši norādīt ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 13:37, 5 jūlijā, 2010 (UTC)

Tādu kašķu, kā šodien, būtu būtiski mazāk, ja tiktu, kā pienākas, liktas atsauces &quot;sensitīviem&quot; faktiem. Ja kāds vēlas likt Vikipēdijā, ka tas un tas cilvēks ir tāds un šitāds - atsauce '''obligāta'''. Un tad jau attieksme pret atsaucētas informācijas dzēsēju uzreiz būs pavisam cita. Jo tuvāk nāks vēlēšanas un vairāk attīstīsies Vikipēdija, jo šādu gadījumu skaits pieaugs. Pietiek jau ar visādiem sektantiem noņemšanās, lai vēl ar dažādu partiju fanātiķiem plēstos. Jebkurā gadījumā vienmēr jāatceras, ka Vikipēdija nav paredzēta nekādu personu slavināšanai vai nomelnošanai. Pirms pāris gadiem mums jau bija [[Diskusija:Inga Liepa|ļoti nepatīkams gadījums]] ar personas kompromitēšanu. Skandāli mums te ir vismazāk nepieciešami, neesam nekāda dzeltenā prese. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:39, 5 jūlijā, 2010 (UTC)

== 11. jūlija izmaiņas ==
Pēdējās anonīmā lietotāja izmaiņās hronoloģijā redzu galvenokārt sarkanus mīnusus bez jebkādiem komentāriem, turklāt dzēsta atsaucēta informācija. Gadījumā atkal nav veikti subjektīvi &quot;uzlabojumi&quot;? Iedziļināties man nav intereses :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 05:45, 11 jūlijā, 2013 (EEST)
: Feens jau daļu atcēla, es pārējo. Šķiet saturu dzēsa, maz ko jēdzīgu darot.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:54, 11 jūlijā, 2013 (EEST)</text>
      <sha1>iwhc5bum73vxv1wh7ebwa1hvwo7szyz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parlamentārais sekretārs (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99373</id>
    <revision>
      <id>4541485</id>
      <parentid>4523491</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:06:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <origin>4541485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22253" sha1="dki6c72haurofqelortjpf065wxlsa7" xml:space="preserve">'''Parlamentārais sekretārs''' [[Latvija|Latvijā]] ir politiska valsts amatpersona, kas uztur [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļa (ministra) saikni ar [[Saeima|Saeimu]] un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/jl-ministri-atteiksies-no-parlamentarajiem-sekretariem Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem] Diena.lv&lt;/ref&gt; Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/otra-augstaka-amatpersona-uzticama-ministram-14077097|title=Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram|last=Egle|first=Ināra|website=www.diena.lv|access-date=2020-09-01|date=2014-11-13}}&lt;/ref&gt;

Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2008-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=63545|title=Valsts pārvaldes iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2002-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; (spēkā no 01.01.2003).&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13553-parlamentara-sekretara-funkcijas-2018|title=Parlamentārā sekretāra funkcijas|last=Brikmane|first=Edīte|website=lvportals.lv|access-date=2020-09-01|date=2018-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Saeimas kārtības ruļļis|Saeimas kārtības ruļļa]] 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Parlamentārie sekretāri ==

=== [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Krists Avots]]''' ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])&lt;/small&gt;, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Dace Kļaviņa]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Vienotība]], 2022—2024)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2019—2022)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2015)
* [[Jānis Bordāns]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2010).

=== [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Liene Gātere]]''' ([[Progresīvie]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Atis Švinka]] ([[Progresīvie]], 2023—2025)
* [[Jānis Eglīts]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]],&lt;/small&gt; 2022—2023)
* [[Baiba Bļodniece]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas Attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2020—2022)
* [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Viesturs Silenieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2017—2019)
* [[Andrejs Panteļējevs]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2017)
* [[Veiko Spolītis]] ([[Vienotība]], 2010—2014)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2009—2010)
* [[Jānis Porietis]] ([[Tautas partija]], 2008—?)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 2000—2001)
* [[Paulis Kļaviņš]] ([[KDS]], 1997—?)

=== [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Artjoms Uršuļskis]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Melbārde]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Reinis Brusbārdis]] ([[Vienotība]], 2023—2024)
* [[Gunda Reire]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] ([[Vienotība]], 2016—2022)
* [[Viktors Makarovs]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Ēriks Zunda]] ([[Tautas partija]], 2006—2010)
* [[Silva Golde]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—2002)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998, 2002—2004)
* [[Olafs Brūvers]] ([[DP Saimnieks]], 1997)
* [[Mārtiņš Virsis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1995)

=== [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Jurģis Miezainis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Andris Čuda]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Ilze Indriksone]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Vitenbergs]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021)
* [[Jurģis Miezainis]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Krists Bergans-Berģis]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2017—2019)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Ilona Platonova]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2014)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]]
* [[Dzintars Zaķis]] ([[Jaunais laiks]], 2004—2006)
* [[Krišjānis Peters]] ([[LPP/LC|LPP]], 2002—2004)
* [[Aivars Tiesnesis]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Valdis Nagobads]] ([[DP Saimnieks]], 1997—?)
* [[Inese Vaidere]] ([[TB/LNNK]], 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edgars Putra]]''' ([[Apvienotais saraksts|AS]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija]])&lt;/small&gt;, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2022—2025)
* [[Atis Zakatistovs]] ([[KPV LV]], 2019—2022)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Lolita Čigāne]] ([[Vienotība]], 2013—2014)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2011—2013)
* [[Ilze Viņķele]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2003—?)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]]), 2000)
* [[Pēteris Apinis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Andris Piebalgs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)
* [[Aija Poča]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edvīns Šnore]]''' ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], kopš 2026)

Bijušie:
* [[Igors Rajevs]] (bez partijas &lt;small&gt;(sākotnēji [[Apvienotais saraksts|AS]])&lt;/small&gt;, 2022—2026)
* [[Mārtiņš Šteins]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Signe Bole]] (2019—2021)
* [[Aldis Blumbergs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2013—2019)
* [[Edmunds Demiters]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Ivars Bandonis]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ziedonis Rubezis]] ([[Tautas partija]], 2007—2009)&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 Par Z.Rubezi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111112032315/http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 |date={{dat|2011|11|12||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189245 Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221103120432/http://likumi.lv/doc.php?id=189245 |date={{dat|2022|11|03||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Dainis Turlais]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2007)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2002—2004)
* [[Aleksandrs Kiršteins]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Mārtiņš Bičevskis]] ([[Tautas partija]], 1999—2000)
* [[Oskars Grīgs]] ([[TB/LNNK]], 1998—1999)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998)
* [[Linards Muciņš]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Ieva Siliņa]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Silvija Amatniece]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Sandis Riekstiņš]] ([[JKP]], 2021—2022)
* [[Reinis Znotiņš]] ([[JKP]], 2020—2021)
* [[Anita Muižniece]] ([[JKP]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Andis Geižāns]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Kārlis Eņģelis]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2013—2014)
* [[Inga Vanaga]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Daiga Reča]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Rolands Broks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—2010)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2008gads/01/02012008-01/ Iecelti parlamentārie sekretāri]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Tatjana Koķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/04/18042006/ Iecelta parlamentārā sekretāre]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Didzis Šēnbergs]] (2004—2006)
* [[Anita Kalniņa]] (2003—2004)
* [[Jānis Esta]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 1999—2000)
* [[Andris Tomašūns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—1999)
* [[Dzintars Ābiķis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Einārs Cilinskis]]''' ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], kopš 2026)

Bijuše
* [[Jānis Irbe]] (bez partijas, 2023—2026)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)

=== [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd:  '''[[Ivars Āboliņš]]''' (—, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Aleksandrs Kalējs (politiķis)|Aleksandrs Kalējs]] ([[Progresīvie]], 2025—2026)
* [[Signe Grūbe]] ([[Progresīvie]], 2024—2025)
* [[Agnese Lāce]] ([[Progresīvie]], 2023—2024)
* [[Ritvars Jansons]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2020—2023)
* [[Eva Juhņēviča]] (2019—2020)
* [[Marika Zeimule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2018—2019)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2018)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Inese Laizāne]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2014)
* [[Māris Bērziņš]] (2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2003—2005)
* [[Guntis Dambergs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Anta Rugāte]] ([[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]], 1996—1998){{nepieciešama atsauce}}
* [[Irēna Folkmane]] (1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Krists Bergans-Berģis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LSDSP]])&lt;/small&gt;, kopš 2025)

Bijušie:
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2023—2025)
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Evita Zālīte-Grosa]] ([[Jaunā konservatīvā partija]], 2021—2022)
* [[Krišs Lipšāns]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Roberts Spručs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Hosams Abu Meri]] ([[Vienotība]], 2016—2019)
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Andrejs Staķis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, ?—2011)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2008—2009)
* [[Iveta Purne]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007)
* [[Gundars Daudze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Dita Lūka]] (2004—2006)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Roberts Jurdžs]] ([[TB/LNNK]], 1997—1998, 2000—2001)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?, 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Kristaps Zaļais]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Ģirts Dubkēvičs]] ([[Progresīvie]], 2023—2026)
* [[Kaspars Gerhards]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Linda Resine|Linda Medne]] ([[JKP]], 2022)
* [[Jānis Butāns]] ([[JKP]], 2019—2022)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Viktors Valainis]] (2013—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] (2012—2013)
* [[Dana Reizniece-Ozola]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]] (2009—?)
* [[Vitālijs Aizbalts]] ([[LPP/LC]], 2006—2009)
* [[Krišjānis Peters]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2006)
* [[Inga Piterniece]]
* [[Vladimirs Makarovs]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—?)
* [[Ilma Čepāne]] (1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 
* '''[[Viesturs Vitovskis]]''' ([[Apvienotais Saraksts]], kopš 2026)

Bijušie:
* [[Lauma Paegļkalna]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2022—2026)
* [[Andris Vītols]] ([[JKP]], 2020—2022)
* [[Juris Jurašs]] ([[JKP]], 2019—2020)
* [[Jānis Iesalnieks]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2019)
* [[Gaidis Bērziņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2013—2014)
* [[Aigars Lūsis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Visu Latvijai!|VL]])&lt;/small&gt;, 2012—2013)
* [[Jānis Bordāns]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2012)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[SCP]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* Reinis Bērziņš ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] ([[TB/LNNK]], 2006—2009)
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2006)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Vjačeslavs Stepaņeko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004)
* [[Didzis Šēnbergs]] (2003—2004)
* [[Inese Birzniece]] (2002—2003)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998)
* [[Romāns Apsītis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 

Bijušie:
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Ilmārs Dūrītis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2022)
* [[Renārs Putniņš]] ([[Vienotība]], 2014—2019)
* [[Liene Cipule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2014)
* [[Dagnija Staķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Jānis Reirs]] ([[Jaunais laiks]], 2010)
* [[Žanete Vasaraudze]] ([[Tautas partija]], 2007—?)
* [[Ilze Stobova]] ([[Tautas partija]], 2006—2007)

=== [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''—''' &lt;!-- (kopš 2026) --&gt;

Bijušie:
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2025—2026)
* [[Ilze Dambīte-Damberga]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Kuldīgas novadam|KN]])&lt;/small&gt;, 2024—2025)
* [[Agnese Kupača|Agnese Geduševa]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Gatis Zamurs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Dace Bluķe]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Par!]])&lt;/small&gt;, 2020—2021)
* [[Artūrs Toms Plešs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Jānis Eglīts]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2016—2019)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Romāns Naudiņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2013)
* [[Mārtiņš Martinsons]] ([[ZZS]], 2011)
* [[Jānis Gailis (politiķis)|Jānis Gailis]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 2000—?)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Aivars Priedītis]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Normunds Šmits]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Edgars Putra]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija|LP]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Edgars Kronbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Grasbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2019—2021)
* [[Ringolds Arnītis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ligita Silaraupa]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—?)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Atis Slakteris]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 1999—2000)
* [[Māris Sprindžuks]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 2000—2002)
* [[Jevģenijs Zaščerinskis]] ([[LZS]], 1994—1998)
* [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] ([[LZS]], 1993—1994)

== Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri ==
'''[[Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija|Bērnu un ģimenes lietu ministrija]]'''
* [[Pēteris Simsons]] ([[LPP/LC]], 2006—2008)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/03/17032006/ Iecelts parlamentārais sekretārs]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Almers Ludviks]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—?)

'''[[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]'''
* [[Guntis Gūtmanis]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Māris Krastiņš]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2005—2006)

'''[[Latvijas Republikas Valsts reformu ministrija|Valsts reformu ministrija]]'''
* [[Kārlis Leiškalns]] (1994—1995)
* [[Jānis Bunkšs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)

'''[[Latvijas Republikas Vides ministrija|Vides ministrija]]'''
* [[Žaneta Mikosa]] (?—2010)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts]]'''
* [[Romāns Naudiņš]] ([[TB/LNNK]], 2008)
* [[Ilze Viņķele]] ([[TB/LNNK]], 2006—2008)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts]]'''
* [[Indra Grapmane]] (2006-?)
* [[Anita Kalniņa]] (2006)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2005)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts]]'''
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[LPP/LC]], 2008)
* [[Didzis Šenbergs]] (?—2006)
* [[Anna Ozola]]
* [[Aleksandrs Brandavs]]
* [[Ingrīda Labucka]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2003—2004)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Valsts sekretārs (Latvija)]]

[[Kategorija:Latvijas politika|*]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>dki6c72haurofqelortjpf065wxlsa7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādams Lamberts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100030</id>
    <revision>
      <id>4541408</id>
      <parentid>4469013</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: g. → gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4541408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15603" sha1="en1y1crdncqlj9crhjdm1jgoxqiht1f" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Ādams Lamberts
|Attēls           = Queen And Adam Lambert - The O2 - Tuesday 12th December 2017 QueenO2121217-14 (25093782907) Cropped.jpg
|Att_izm          = 220px
|Apraksts         = Ādams Lamberts 2017. gadā
|Fons             = solists
|Dz_vārds         = Ādams Mičels Lamberts
|Dzimis           = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|29}}
|Miris            = 
|Vieta_dz         = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}}
|Vieta_mr         =
|Instrumenti      = 
|Žanrs            = [[Popmūzika|pops]], [[alternatīvais roks]], [[rokmūzika|roks]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/adam-lambert-p1152615|work=Allmusic|accessdate=2009. gada 7. oktobrī|title=Adam Lambert: Overview|author=Leahey, Andrew}}&lt;/ref&gt;
|Nodarbošanās     = [[dziedātājs]], [[komponists]], [[dzejnieks]], [[aktieris]]
|Gadi             = 2009—pašlaik
|Izdevējkompānija = {{flatlist|
* [[19 Entertainment|19]]
* [[RCA Records|RCA]]
* ''[[Warner Records|Warner]]''
* ''[[Empire Distribution|Empire]]''
* ''[[Warner Music Group]]/[[EastWest]]''
}}
|Mlapa            = {{URL|http://www.adamofficial.com}}
|Dzimums          = V
}}
'''Ādams Mičels Lamberts''' ({{val|en|Adam Mitchel Lambert}}; dzimis {{dat|1982|1|29}}, [[Indianapolisa|Indianapolisā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[dziedātājs]], [[komponists]], [[dzejnieks]] un [[aktieris]]. 2009. gada maijā viņš ieguva 2. vietu televīzijas šovā &quot;[[Amerikāņu elks]]&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.americanidol.com/ American Idol]&lt;/ref&gt; 2009. gada 23. novembrī iznāca viņa debijas albums ''For Your Entertainment''.&lt;ref name=&quot;rollingstone.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/06/18/adam-lambert-teams-with-gagas-just-dance-producer-redone/ |title=Adam Lambert Teams With Gaga's Just Dance Producer RedOne {{!}} Music News {{!}} Rolling Stone&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2009|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|09||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/66nNRppD2?url=http://www.rollingstone.com/music/news/adam-lambert-teams-with-gagas-just-dance-producer-redone-20090618 }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā viņš devās savā pirmajā pasaules koncertturnejā ''Glam Nation Tour''. 2011. gada vasarā Ā. Lamberts plānoja izdot savu otro albumu.

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! rowspan=&quot;2&quot;| Nosaukums
! colspan=&quot;8&quot;| Topu pozīcijas
! rowspan=&quot;2&quot;| Sertifikāti
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|ASV}}&lt;br&gt;[[Billboard 200|''Hot'']]&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;Billboard charts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/artist/adam-lambert/chart-history/1100123|title=Artist: Adam Lambert chart history|publisher=[[Billboard]]|accessdate=2009-12-04}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Apvienotā Karaliste}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;UK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=12460|title=Chart Stats - Adam Lambert|publisher=chartstats.com|accessdate=2009-12-04}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;30&quot;| {{Flaga|Austrālija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.australian-charts.com/search.asp?search=adam+lambert&amp;cat=a|title=australian-charts.com - Australian charts portal|publisher=australian-charts.com|accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;30&quot;| {{Flaga|Īrija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;[http://acharts.us/ireland_albums_top_75 Ireland Albums Top 75 — Music Charts&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Jaunzēlande}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;NZ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Adam+Lambert&amp;cat=a|title=charts.org.nz - New Zealand charts portal|publisher=charts.org.nz|accessdate=2009-12-04|archive-date=2012-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/67BR68qPo?url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Adam+Lambert}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Kanāda}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;Billboard charts&quot; /&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Somija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://finnishcharts.com/search.asp?search=adam+lambert&amp;cat=a|title=finnishcharts.com - Finnish charts portal|publisher=finnishcharts.com|accessdate=2010-01-31}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;30&quot;| {{Flaga|Zviedrija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;[http://swedishcharts.com/showinterpret.asp?interpret=Adam+Lambert Adam Lambert on Swedish charts]&lt;/ref&gt;
|-
| 2009
| align=&quot;left&quot;| '''''For Your Entertainment'''''
| 3
| 36
| 14
| 60
| 5
| 7
| 4
| 8
| align=&quot;left&quot;|&lt;small&gt;
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]: Zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH_RESULTS&amp;artist=Adam%20Lambert&amp;format=ALBUM&amp;go=Search&amp;perPage=50|title=RIAA - Gold &amp; Platinum - July 18, 2010: Adam Lambert certified albums|publisher=[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]]|accessdate=2010-07-18|archive-date=2012-04-25|archive-url=https://www.webcitation.org/67BR8mrpm?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH_RESULTS}}&lt;/ref&gt;
* [[Austrālija|AUS]]: Platīns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.auALBUMaccreds2011.htm|title=ARIA Charts &gt; Accreditations &gt; 2011 Albums|publisher=[[Australian Recording Industry Association]]|accessdate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
* [[Jaunzēlande|JZ]]: Platīns&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://adamlamberttv.blogspot.com/2010/03/for-your-entertainment-album-is-gold-in.html |title=Adam Lambert 24/7 News and Updates: 'For Your Entertainment' Album is GOLD in New Zealand! |publisher=Adamlamberttv.blogspot.com |date=2010-03-16 |accessdate=2010-03-24}}&lt;/ref&gt;
* [[Kanāda|KAN]]: Platīns&lt;ref&gt;[http://twitter.com/Sony_Music/status/10525409714 Twitter / Sony_Music: @oriharakaoru He is now ce&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
|}

=== Extended plays ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Gads
! Nosaukums
! Sertifikāti
|-
| 2010
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''''Remixes'''''
| —
|-
|}

=== Citi albumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! rowspan=&quot;2&quot;| Nosaukums
! colspan=&quot;2&quot;| Topu pozīcijas
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
! width=&quot;50&quot;| {{Flaga|ASV}}&lt;br&gt;''Billboard''&lt;br&gt;''200''&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;billboard1&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/news/idols-inundate-hot-100-but-glee-gloats-with-1003977092.story |title=''Idols'' inundate Hot 100, but ''Glee'' gloats with top debut |author=Billboard.com |date=2009-05-27 |accessdate=2009-05-27 |archive-date=2012-10-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121025192254/http://www.billboard.com/bbcom/news/idols-inundate-hot-100-but-glee-gloats-with-1003977092.story }}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;50&quot;| {{Flaga|ASV}}&lt;br&gt;''Indie''&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;Billboard charts&quot; /&gt;
|-
| rowspan=2| 2009
| align=&quot;left&quot;| '''''Season 8 Favorite Performances'''''
| 33
| 4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''''Take One'''''
| 72
| 6
|-
|}

=== Singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! rowspan=&quot;2&quot;| Singls
! colspan=&quot;10&quot;| Topu pozīcijas
! rowspan=&quot;2&quot;| Sertifikāti
! rowspan=&quot;2&quot;| Albums
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Apvienotā Karaliste}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;UK&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;UK2&quot;&gt;[http://zobbel.de/cluk/CLUK2009.HTM Chart Log UK — Chart Coverage and Record Sales 2009]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.theofficialcharts.com/singles-chart/ Singles Top 40 from the Official UK Charts Company&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|ASV}}&lt;br&gt;[[Billboard Hot 100|''Hot 100'']]&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;Chart History&quot;&gt;[http://www.billboard.com/#/artist/adam-lambert/chart-history/1100123 Adam Lambert ''Billboard'' chart history]&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Austrālija}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.ariacharts.com.au/pages/charts_display.asp?chart=1U50 Top 50 Singles Chart — Australian Record Industry Assocation&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Jaunzēlande}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |title=RIANZ&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709193151/http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Kanāda}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;Chart History&quot; /&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Nīderlande}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://212.182.166.241//Chart.aspx |title=HITLISTWEB - Official charts |publisher=212.182.166.241 |date= |accessdate=2010-03-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110704181219/http://212.182.166.241/Chart.aspx |archivedate=2011-07-04 }}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Somija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;[http://www.finnishcharts.com/search.asp?search=Adam+Lambert&amp;cat=s finnishcharts.com — Finnish charts portal&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Ungārija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mahasz.hu/?menu=slagerlistak&amp;menu2=radios_top_40|title=Radio Top 40 |publisher=nagasz.hu |date= |accessdate=2010-03-18}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;30&quot;| {{Flaga|Vācija}}&lt;br&gt;&lt;ref name=&quot;GerSin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Lambert,Adam/?type=single|title=Chartverfolgung / Lambert, Adam / Single|publisher=Musicline.de|accessdate=2009-02-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110211231949/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Lambert,Adam/?type=single|archivedate=2011-02-11}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;20&quot;| {{Flaga|Zviedrija}}&lt;br&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hitlistan.se|title=Sverigetopplistan |publisher=hitlistan.se |date= |accessdate=2010-04-10}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| 2009
| align=&quot;left&quot;| &quot;No Boundaries&quot;
| —
| 72
| —
| 38
| 52
| —
| —
| —
| —
| —
|
| align=&quot;left&quot;| ''American Idol Season 8''
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;Time for Miracles&quot;
| —
| 50
| —
| —
| 26
| —
| —
| —
| —
| —
|
| align=&quot;left&quot;| ''2012'' &lt;small&gt;(filmas oriģinālmūzika)&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;For Your Entertainment&quot;
| 37
| 61
| 32
| 10
| 23
| —
| 5
| —
| —
| —
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;
* AUS: Zelts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.auSINGLEaccreds2011.htm|title=ARIA Charts – Accreditations – 2011 Singles|publisher=Australian Recording Industry Association|date=2011-03-31|accessdate=2011-04-04}}&lt;/ref&gt;
* JZ: Zelts&lt;ref name=&quot;NZ certifications&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=77&amp;Itemid=61|title=Lastest Gold/Platinum singles|publisher=RadioScope|accessdate=2010-04-09|archiveurl=https://archive.today/20110824195845/www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=77&amp;Itemid=61|archivedate=2011-08-24}}&lt;/ref&gt;
* KAN: Platīns&lt;ref name=&quot;Gold and Platinum - March 2010&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cria.ca/goldplat.php|title=Gold and Platinum - March 2010|publisher=Canadian Recording Industry Association|accessdate=April 13, 2010|archive-date={{dat|2007|07|20||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/5QShYerMA?url=http://www.cria.ca/goldplat.php}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;6&quot;| ''For Your Entertainment''
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;Whataya Want from Me&quot;
| 53
| 10
| 4
| 4
| 3
| 23
| 2
| 3
| 5
| 8
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;
* [[Austrālija|AUS]]: Platīns&lt;ref name=&quot;AUSSingles&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.auaccreds2010.htm|title=ARIA Charts - Accreditations - 2010 Singles|publisher=Australian Recording Industry Association|accessdate=2010-08-06}}&lt;/ref&gt;
* JZ: Platīns&lt;ref name=&quot;NZ certifications&quot; /&gt;
* KAN: 3× Platīns&lt;ref name=&quot;Gold and Platinum - March 2010&quot;/&gt;
* [[Vācija|VĀC]]: Zelts&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2010
| align=&quot;left&quot;| &quot;If I Had You&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://blog.zap2it.com/frominsidethebox/2010/03/american-idol-adam-lamberts-if-i-had-you-is-next-official-single.html |title='American Idol': Adam Lambert's 'If I Had You' is next official single - From Inside the Box - Zap2it&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100429072346/http://blog.zap2it.com/frominsidethebox/2010/03/american-idol-adam-lamberts-if-i-had-you-is-next-official-single.html |archivedate={{dat|2010|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| —
| 30
| 4
| 7
| 8
| —
| 9
| '''1'''
| 36
| —
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;
* AUS: 2xPlatīns&lt;ref name=&quot;AUSSingles&quot; /&gt;
* JZ: Zelts&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=77&amp;Itemid=61|title=Latest Gold/Platinum singles|publisher=RadioScope|accessdate=2010-04-09|archiveurl=https://archive.today/20110824195845/www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=77&amp;Itemid=61|archivedate=2011-08-24}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| „Fever“
| —
| —
| —
| 19
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2011
| align=&quot;left&quot;| „Aftermath“&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/ca/album/aftermath-billboard-remix/id424915908 |title=Aftermath (Billboard Remix) - Single by Adam Lambert - Download Aftermath (Billboard Remix) - Single on iTunes |publisher=Itunes.apple.com |date=2011-03-08 |accessdate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| align=&quot;left&quot;| „Sleepwalker“&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.com/gp/product/B004MVPYOU |title=Sleepwalker: Adam Lambert: Music |publisher=Amazon.com |date=2009-09-09 |accessdate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| 63
| —
| —
|-
!align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;| &quot; — &quot; norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.
|-
|}

=== Digitālie singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;| Gads
! rowspan=&quot;2&quot;| Singls
! colspan=&quot;3&quot;| Topu pozīcijas
! rowspan=&quot;2&quot;| Albums
|- style=&quot;font-size:smaller;&quot;
! width=&quot;40&quot;| {{Flaga|ASV}}
! width=&quot;40&quot;| {{Flaga|ASV}}&lt;br&gt;''Pop''
! width=&quot;40&quot;| {{Flaga|Kanāda}}
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| 2009
| align=&quot;left&quot;| &quot;Mad World&quot;
| 19
| 30
| 10
| align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;7&quot;| ''American Idol''&lt;br&gt;live performances
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;A Change Is Gonna Come&quot;
| 56
| —
| 59
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;One&quot;
| 82
| —
| 84
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;Cryin'&quot;
| 102
| —
| 75
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;Slow Ride&quot; &lt;small&gt;(kopā ar [[Allison Iraheta|Ellisonu Irahetu]])&lt;/small&gt;
| 105
| —
| —
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;The Tracks of My Tears&quot;
| 117
| —
| —
|-
| align=&quot;left&quot;| &quot;Feeling Good&quot;
| 121
| —
| —
|-
!align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;| &quot; — &quot; norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.
|-
|}

=== Mūzikas klipi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Dziesma
! Režisors
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| 2009
| &quot;Time for Miracles&quot;
| Wayne Isham
|-
| &quot;For Your Entertainment&quot;
| Ray Kay
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| 2010
| &quot;Whataya Want From Me&quot;
| Diane Martel
|-
| &quot;If I Had You&quot;
| Bryan Barber
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{myspace|adamlambert}}
* {{instagram|adamlambert}}
* {{twitter|adamlambert}}
* [http://www.americanidol.com/contestants/season_8/adam_lambert/ ''American Idol'' profils]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120408025237/http://www.americanidol.com/contestants/season_8/adam_lambert/ |date={{dat|2012|04|08||bez}} }}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lamberts, Adams}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>en1y1crdncqlj9crhjdm1jgoxqiht1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nightwish</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100890</id>
    <revision>
      <id>4541410</id>
      <parentid>4269776</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: , → , (2),  . → ., &lt;br /&gt;  → &lt;br /&gt;, &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4541410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36486" sha1="0hz57ozfnr0zt6g541uk29wjyyefxka" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{vikisaites+}}
{{noformējums+}}
{{atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Nightwish''
| Attēls = 
| Att_izm = 250 px
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Somija}} [[Kitē]], [[Somija]]
| Žanrs = [[Simfoniskais metāls]]&lt;br /&gt;[[gotiskais metāls]]
| Gadi = 1996—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[Spinefarm Records|Spinefarm]], [[Nuclear Blast]], [[Roadrunner Records|Roadrunner]], [[Nems Enterprises (label)|NEMS Enterprises]], [[Century Media]], [[Drakkar Entertainment]]
| Mlapa = [http://www.nightwish.com www.nightwish.com]
| Dalībnieki = [[Tomass Holopainens]]&lt;br /&gt;[[Empu Vuorinens]]&lt;br /&gt;[[Trojs Donoklijs]]&lt;br /&gt;[[Flora Jansena]]&lt;br /&gt;[[Kai Hahto]]&lt;br /&gt;[[Jukka Koskinen]]
| Bij_dalībnieki = [[Juka Nevalainens]]&lt;br /&gt;[[Anete Olzona]]&lt;br /&gt;[[Tarja Turunena]]&lt;br /&gt;[[Sami Venske]]&lt;br /&gt;[[Marko Hietala]]
}}
[[Attēls:Nightwish Toronto concert 2022.jpg|thumb|Grupa &quot;Nightwish&quot; 2022. gada Toronto koncertā [no kreisās] Jukka Koskinens, Tuomass Holopainens, Flora Jansena, Trojs Donoklijs, Kai Hato un Emppu Vuorinens]]
'''''Nightwish''''' ir [[Simfoniskais metāls|simfoniskā]] un [[gotiskais metāls|gotiskā metāla]] grupa no [[Kitē]], [[Somija]]s, kuru 1996. gadā nodibināja dziesmu rakstītājs/taustiņu spēlētājs [[Tomass Holopainens]] ''([[:en:Tuomas Holopainen|Tuomass Holopainen]])'', ģitārists [[Empu Vuorinens]], un vokāliste [[Tarja Turunena]].

''Nightwish'' laika gaitā ir piedzīvojusi pamatīgas sastāva izmaiņas, un šobrīd grupā ir 5 dalībnieki - tustiņinstrumentālists un grupas sirds Tomass, kā arī ģitāras virtuozs Empu palikuši no pamatsastāva. Pašreizējā vokāliste - [[Flora Jansena]]. Grupas skanējumu ar dažādiem tautas instrumentiem, ģitārspēli un savu balss tembru papildina Britu multiinstrumentālists [[Trojs Donoklijs]]. Bundzinieks - [[Kai Hahto]]. Kā pēdējais pievienojies basģitārists [[Jukka Koskinen]].

''Nightwish'' ir trešā visvairāk pārdotā mūzikas grupa Somijā ar teju {{sk|900000}} sertificētu ierakstu kopējo pārdošanas apjomu. Vienlaikus grupa ir arī vispasaulē veiksmīgākā Somijas muzikālā apvienība – pārdoti vairāk nekā 10 miljoni ierakstu, saņemti vairāk nekā 60 zelta un platīna apbalvojumi, izdoti desmit albumi un trīspadsmit singli, kas sasnieguši 1. vietu topu virsotnēs. 2018. gada 26. oktobrī ''Nightwish'' tika uzņemti Somijas Mūzikas slavas zālē, kļūstot par vienpadsmito šīs goda galerijas dalībnieku.

Nightwish ir Somijā atzīta grupa, kopš izlaida singlu „The Carpenter” un debijas albumu „[[Angels Fall First]]” (1997). Viņi neieguva pasaules slavu līdz izlaida albumus [[Oceanborn]], [[Wishmaster]] un [[Century Child]]. Nightwish albums [[Once]], kurš pārdots vairāk nekā miljons kopijās, aizveda Nightwish videoklipus uz MTV ASV, iekļaujot Nightwish dziesmas ASV filmās. Grupas lielākais hits ASV „Wish I had an Angel” izmantots trijās ASV filmās. Nightwish izveidoja 3 jaunus singlus un 2 videoklipus albumam, ieskaitot pārveidoto „Sleeping Sun” dziesmu albumā „Highest Hopes” ar Tarju Turunenu, kā vokālisti, pirms viņas izslēgšanas no grupas, kas notiek tūlīt pēc &quot;Once&quot; tūres &quot;End of an era&quot; koncerta ieraksta 2006. gada nogalē. Tūlīt pēc noslēguma koncerta Tarjai Turunenai tiek pasniegta atklāta vēstule, kuru parakstījuši pārējie grupas mūziķi. Vēstījums ir nepārprotams – Holopainens, Nevalainens, Vuorinens un Hietala ir nolēmuši turpināt ''Nightwish'' darbību bez Turunenas.
[[Attēls:Nightwish wordmark.svg|thumb|Nightwish zīmols]]
2007. gada maijā bijušā ''Alyson Avenue'' dziedātāja [[Anete Olzona]], tika stādīta priekšā kā jaunā Nightwish soliste. Rudenī grupa izlaiž albumu [[Dark Passion Play]], kurš tiek pārdots vairāk nekā 2 miljons kopijās. Tūre sākās 2007. gada 6. oktobrī un beidzās 2009. gada 19. septembrī. Jaunais koncertieraksts Made in Hong Kong (And in Various Other Places), tiek izdots 2009. gada martā MCD/DVD formātā un 7. studijas albums &quot;''[[Imaginaerum]]''&quot; tiek jau veidots un gaidāms 2011. gadā.
[[Attēls:20151121 Oberhausen Nightwish Nightwish 0313.jpg|thumb|Tomas Holopainens - taustiņi/dziesmu autors]]
2012. gada 29. septembrī - pēc koncerta Soltleiksitijā, Olzonas un grupas ceļi šķiras. Grupa uz brīdi paliek bez solista. Situācija ir, maigi sakot, sarežģīta, jo ''Nightwish'' profesionālā ētika viņiem neļauj atcelt atlikušos vienpadsmit koncertus nozīmīgajā ASV turnejā. Grupa nekavējoties sazinās ar savu ilggadējo draugu un atbalstītaju [[Floru Jansenu]], kura jau iepriekš bija apliecinājusi izcilas vokālās dotības Nīderlandes grupā ''[[After Forever]]''. Laika grafiks šķiet teju neiespējams, taču, par spīti visam, ''Nightwish'' 1. oktobrī kāpj uz skatuves Sietlā ar [[Floru Jansenu]] kā pagaidu vokālisti. Vokālās partijas apgūtas vien 48 stundu laikā - starpkontinentālajā lidojumā, un Jansena ar šo nopietno izaicinājumu tiek galā pārsteidzoši veiksmīgi, ļaujot grupai beidzot atviegloti uzelpot. Turneja var turpināties, un, vēl jo vairāk – Jansena, kuras meistarīgais vokāls un aizrautīgā skatuves klātbūtne uzreiz tiek novērtēti, tiek sirsnīgi uzņemta gan Rietumkrasta, gan Floridas, gan arī citu ASV reģionu klausītāju vidū.
[[Attēls:Emppu-Vuorinen-guitar1-cut.jpg|thumb|Empu Vuorinens - ģitārists]]
2013. gads -  ''Nightwish'' nometnē valda sajūsma, jo augusta sākumā – koncerts ''Wacken Open Air'' festivālā tiek filmēts gaidāmajam koncertierakstam. Vairāk nekā {{sk|80000}} fanu kļūst par lieciniekiem iespaidīgam uznācienam Vācijas ziemeļos. Nedēļu vēlāk  — ar uzstāšanos ''M’era Luna'' festivālā, tiek noslēgta iespaidīgā “''[[Imaginaerum]]''” pasaules turneja, kas ilga 18 mēnešus un iekļāva vairāk nekā 100 koncertus.

Septembrī ''Nightwish'' saņem pelnītu atzinību Vācijā – žurnāls ''Metal Hammer'' piešķir grupai titulu “Labākā starptautiskā grupa”.

Oktobra sākumā ''Nightwish'' fani ar sajūsmu sagaida jaunās sastāva izmaiņas – [[Flora Jansena]], kuru klausītāji jau sirsnīgi pieņēmuši, oficiāli tiek paziņota kā grupas jaunā vokāliste. Vienlaikus par pastāvīgu grupas dalībnieku kļūst arī britu multiinstrumentālists [[Trojs Donoklijs]], kurš ar ''Nightwish'' sadarbojies jau vairākus gadus.

2014. gada Jūlija beigās ''Nightwish'' piedzīvo negaidītu pavērsienu – viens no grupas dibinātājiem, bundzinieks [[Juka Nevalainens]], ir spiests aiziet no sastāva tieši jaunā albuma tapšanas procesā. Pēdējo gadu laikā Nevalainens cīnījies ar nopietniem miega traucējumiem, un viņa vietā stājas bundzinieku virtuozs Kai Hāhto, kurš ne vien uzņemas ierakstu pienākumus, bet arī piekrīt piedalīties gaidāmajā turnejā.

2021. gada 12. janvārī [[Marko Hietala]] paziņo par aiziešanu no grupas, kā iemeslu minot ilgstošu cīņu ar hronisku depresiju un vilšanos mūzikas industrijā kopumā. Grupa izplatīja arī papildu paziņojumu, norādot, ka gaidāmajai turnejai  '''Human. :II: Nature''' basģitārista vietu uz laiku aizpildīs cits mūziķis - pēc laika arī atklājot vārdu [[Jukka Koskinen]].
[[Attēls:Nightwish Tom Brasil (44300228234).jpg|thumb|Flora Jansena - vokāls]]
2024. gada 30. aprīlī tika izziņots grupas desmitā studijas albuma nosaukums – ''[[Yesterwynde]]'', un albums tika izdots 2024. gada 20. septembrī. Pirms tā iznākšanas tika publicēti trīs singli: “''Perfume of the Timeless''”, “''The Day of...''” un “''An Ocean of Strange Islands''”, kas kalpoja kā ievads jaunajam materiālam.
[[Attēls:Troydonockley2014.jpg|thumb|Trojs Donoklijs - dūdas, stabule, ģitāra, balss]]
[[Attēls:20151121 Oberhausen Nightwish Nightwish 0298.jpg|thumb|Kai Hato - bungas]]
Albuma atbalstam netiek organizēta koncertturneja, jo jau 2023. gada 6. aprīlī grupa bija paziņojusi par plānotu pārtraukumu koncertdarbībā uz diviem līdz trim gadiem pēc albuma izdošanas. 2024. gada septembrī dotā intervijā [[Trojs Donoklijs]] paskaidroja šī pārtraukuma iemeslus, minot personiskus apsvērumus un vēlmi izvairīties no izdegšanas. Tajā pašā intervijā viņš arī neizslēdza iespēju, ka grupa varētu atgriezties uz skatuves 2027. gadā, atzīmējot ''Nightwish'' 30 gadu jubileju.

== Biogrāfija ==

== Grupas dibināšana ==
Pēc klavieru spēlēšanas vairākās grupās, to skaitā Nattvindens Grat un Darkwoods My Betrothed, [[Tomass Holopainens]] nolēma radīt savu projektu, kamēr ar draugiem sēdēja pie nometnes uguns 1996. gadā. Viņam uzreiz bija skaidra ideja par mūziku, eksperimentāla akustiskā mūzika, ko radītu viņš pats, līdzīga kādu spēlē pie ugunskura, bet ar atmosfērisku skaņu un ar klavieru palīdzību.
[[Attēls:HF2022Nightwish 2.jpg|thumb|Jukka Koskinen - basģitāra]]
Viņš ielūdza draugu un skolas biedru [[Empu Vuorinens|Empu Vuorinenu]], lai viņš spēlētu akustisko ģitāru un [[Tarja Turunena|Tarju Turunenu]] kā dziedātāju. Trīs jaunieši ierakstīja pirmo demo 1996. gada ziemā. Grupas nosaukums „Nightwish” bija izvēlēts no viņu pirmās dziesmas, ko kopā ierakstīja, un demo arī ietvēra dziesmas „The Forever Moments”un “Etiäinen”.
Pēc dziesmas „Nightwish” demo, Holopainens saprata to, ka Tarjas operas balss, bija par spēcīgu akustiskajai grupai, tāpēc nolēma sevī ietvert smagā metāla elementus, ieskaitot elektrisko ģitāru un bungas.

== Debijas albums un pirmā tūre ==

1997. gada sākumā pēc demo ierakstīšanas grupai pievienojās [[Jukka Nevalainens]], un akustiskā ģitāra tika nomainīta pret elektrisko ģitāru. Smagā metāla elementu pievienošana grupai deva citādāku skaņu un tagadējo Nightwish skanējumu.
Grupa devās uz studiju 1997. gada aprīlī lai ierakstītu 7 dziesmas otrajam demo ar nosaukumu Angels Fall First. Debijas albums izcīnīja ceļu uz Somijas ierakstu kompāniju Spinefarm Records 1997. gada maijā. Kompānija parakstīja divu albumu līgumu un grupa atgriezās studijā, lai ierakstītu dziesmas otrajam demo albumam. Pilna garuma albums Angels Fall First, tika izdots 1997. gada novembrī un sasniedza 31. pozīciju Somijas albumu topā, bet singls „The Carpenter” sasniedza 3. pozīciju somu radio. „The Carpenter” singls tika izdots kopā ar grupām Children of Bodom un Thy Serpent. albums arī satur vienu no 2 dziesmām, kur 
[[Tomass Holopainens]] izpilda vokālu, kopā ar Tarju Turunenu.

Ar vairākām kritikām, grupa 1997. gada decembrī, gadu pēc savas eksistēšanas uzstājās uz skatuves savā pilsētā Kite. Tā kā viņiem nebija basa spēlētāja, Sampa Hirvonens pievienojās grupai kā sezonālais dalībnieks. Marianna Pelinena arī bija sezonālais dalībnieks, viņa spēlēja papildus klavieres un bija bekvokāls Tarjai, grupai bija plāns Hirvonenu padarīt par patstāvīgu grupas dalībnieku, bet viņš pievienojās armijai tieši pirms albuma Oceanborn rakstīšanas, tāpēc viņi lūdza Sami Vansku pievienoties grupai, jo Tomass pazina viņu jau kopš grupas Nattvindens Grat laikiem. Ziemā no 1997-1998. gada grupa uzstājās tikai septiņas reizes, jo Nevalainenam un Holopainenam bija jāpilda armijas lietas un Tarjai vajadzēja pabeigt skolu.
Nightwish atgriezās studijā 1998. gada augustā, lai ierakstītu nākamo albumu.

== Starptautiski panākumi ==
1998. gada 7. oktobrī Nightwish izdeva savu otro pilna garuma albumu Oceanborn, tikai Somijā. Pievienojot vairāk klāt tehnisku un progresīvu skaņu, nekā iepriekšējā albumā, Oceanborn ieraudzīja grupas dabisko vidi un folkelementus, izņemot dziesmu „Moondance”. Lai būtu kontrasts ar Tarjas balsi, grupai pievienojās, kā viesmākslinieks Tapio Vilska, jo Tomass negribēja vairāk dziedāt. Vilska ir arī bijušais grupas Nattvindens Grat dalībnieks.

Oceanborn bija labāk uzņemts, nekā iepriekšējais CD. albums guva lielus panākumus Somijā, sasniedzot 5. vietu Somijas albumu topā. albuma dziesma „Sacrament of Wilderness”, ieguva 1. vietu Somijas singlu topā un noturējās tur dažas nedēļas. albumu izdeva tikai Somijā, bet milzīgo panākumu dēļ ierakstu kompānija Spinefarm izdeva albumu starptautiski 1999. gada pavasarī. 1999. gada maijā Nightwish ierakstīja singlu „Sleeping Sun(Four Ballads of Eclipse)”, viena mēneša laikā singls tika pārdots vairāk nekā 15000 kopijās Vācijā. Turpinoties Nightwish starptautiskajiem panākumiem, grupa Rage 1999. gada tūrē pievienoja grupu Nightwish kā iesildošo grupu. Gan albums Oceanborn, gan singli “Sacrament of Wilderness” un &quot;Walking in the Air” ieguva zelta sertifikātu Somijā 1999. gada augustā.

Studijā 2000. gada sākumā strādājot pie trešā albuma, Nightwish piedalījās Somijas Eirovizījas dziesmu konkursā ar dziesmu „Sleepwalker”. Neskatoties uz to, ka Nightwish ieguva augstāko skatītāju balsojumu, viņi palika otrajā vietā, ļaujot uzvaru gūt Ninai Astromai.

2000. gada 19. maijā, Nightwish izdeva savu trešo albumu Wishmaster, kurš ieguva 1. vietu Somijas albumu topā, un noturoties 3 nedēļas 1. vietā ieguva zelta sertifikātu Somijā. Kritika par albumu bija dažāda, daži teica ka klausoties tas var palikt garlaicīgs. Tomēr Vācijas žurnāls Rock Hard nodēvēja albumu Wishmaster kā „Mēneša albums”, cīnoties ar maijā izlaistajiem Iron Maiden un Bon Jovi albumiem. Pēc albuma izdošanas Nightwish devās savā pirmajā pasaules tūrē, spēlējot Dienvidamērikā, Meksikā, Kanādā un pirmā Eiropas tūre kopā ar grupu Sinergy un Eternal Tears of Sorrow. Vasarā grupa atgriezās Eiropā un piedalījās Wacken Open Air festivālā.

== Jaunais basa spēlētājs un stila izmaiņas ==
2001. gadā Nightwish ierakstīja cover versiju Garija Mūra dziesmai „Over the hills and far away” kopā ar 2 jaunām dziesmām (“10th Man Down”, neizdotā dziesma no Oceanborn un „Away neizdotā dziesma no Wishmaster) un pārveidoto versiju dziesmai „Astral Romance”(no albuma Angels Fall First) ar Toniju Kako (Sonata Artica) iedziedot Tomassa dziedamās daļas. Šīs dziesmas kopā ar dziesmām uz skatuves tika izdotas albumā Over the hills and far away.

albums saturēja arī dziesmu “10th Man Down” kopā ar viesmākslinieku Tapio Vilsku. Viņi arī izlaida (VHS, CD, DVD formāta) skatuves albumu From Wishes to Eternity, ierakstīts šova laikā Tamperā, Somijā 2009. gada 29. decembrī. Nightwish versija &quot;Over the Hills and Far Away&quot; guva lielas atsauksmes no faniem, bet dziesma nekad netika atkārtota kādā citā albumā, izņemot dzīvo versiju dokumentālajā filmā „End of an Innocence” kopā ar [[Marko Hietala|Marko Hietalu]] (tagadējo basa spēlētāju un vīrieša vokālu.) un CD/DVD albumā „End of an Era”.

Drīz pēc izlaišanas, Nightwish saprata, kas ir traucējošais punkts grupā. Problēmas parasti saistījās ar Sami Vansku, kurš sāka kavēt mēģinājumus, neuztvēra koncertus nopietni, kā to darīji citi grupas dalībnieki. Pēc problēmu apspriešanas ar Vansku vairākas reizes un nesaņemot nekādu reakciju, spriedze pieauga. Tikmēr ģitārists [[Empu Vuorinens]] sūdzējās par savu lomu grupā, jo Tomasam un Empu bija dažādi viedokļi. Bet Vuorinens nomierinājās un problēma nekad vairs neradās.

Vēlāk Holopainens atzinās, ka domā izbeigt Nightwish darbību. Pēc koncerta Krievijā, Tomass aizsūtīja īsziņu Tonijam Kako no grupas Sonata Artica, sakot ka viņš vairs nedomā, ka viņiem vairāk ir grupa un prasot kādi plāni Tonijam ir nākamajā gadā. Pēc pēdējā Over Hills and far away tūres koncerta 2001. gadā, Holopainens sasauca Drakkar un Spinefarm kompānijas un neoficiāli paziņoja par Nightwish beigām. Viņš teica, ka varētu ar grupu izdot jaunu albumu, bet viņš vairs neparādīsies ar grupu uz skatuves. Šī paša ziņa tika uzrakstīta uz grupas ziņojuma dēļa.

Pēc koncerta Holapainens devās nedēļu ilgā ceļojumā uz Lapzemi ar Toniju Kako. Viņi runāja pa grupu un Holopainens uzklausīja dažus padomus, un saprata, ka nedrīkst pārtraukt Nightwish darbību tik vienkārši. Kad Holopainens atgriezās viņš saņēma telefona zvanu no Evo Pohjolas, kurš piedāvāja kļūt par Nightwish menedžeri un Holopainens piekrita.

Lai grupas pastāvētu, Holopainens nolēma veikt dažas izmaiņas. Viņš pieņēma Evo, kā jauno menedžeri un arī lika Sami Vansku pamest grupu, tā vietā pieņemot [[Marko Hiatala|Marko Hietalu]], kurš pameta grupu Sinergy. Hietala spēlēja bass ģitāru un bija galvenais vīriešu vokāls. Holapainens teica, ka viņš joprojām sazinās ar Vansku, bet kopīgi projekti viņiem kopā nebūs.
2002. gadā Nightwish izdeva albumu Century Child kopā ar singliem „Ever Dream”un „Bless the Child”.Atšķirībā no iepriekšējā albuma, šinī bija dzīvā orķestra pievienošana dziesmām “Bless the Child”, “Ever Dream”, “Feel For You” un “The Beauty of the Beast”. Lai iepriecinātu fanus grupa izveidoja savu versiju A. L. Vēbera dziesmai „Phantom of the opera”. Šo dziesmu grupa spēlēja līdz Tarjas izslēgšanai, pēc tam grupa apņēmās šo dziesmu vairāk nespēlēt.

Century Child saņēma 2 zelta statusus, 2 stundas pēc tā izlaišanas un platīnu 2 nedēļas vēlāk. Pēc „Bless the Child” video otrs tika ierakstīts bez nekāda atbalsta. Izvēlētā dziesmas bija „End of all hope”. Klips saturēja kadrus no somu filmas Kohtalon (latv. Likteņa grāmata).

2003. gadā Nightwish izdeva 2. DVD ar nosaukumu End of Innocence, kur par grupu stāsta Holapainens, Nevalainens un Tapio Vilska 2 stundu garumā. Dokumentālā filma satur koncertu fragmentus, ekskluzīvas bildes un citus materiālus. Vokāliste Tarja Turunena apprecējās 2003. gada vasarā un klīda baumas, ka grupa tiks izšķirta. Baumas tajā laikā bija nepatiesas, jo grupa turpināja spēlēt un izlaida vel vienu albumu. Tarjas laulībām bija liela nozīme viņas izslēgšanā no grupas 2005. gada rudenī.

== Once tūre un Tarjas izslēgšana ==
Jaunais albums Once tika izdots 2004. gada 7. jūnijā ar pirmo singlu Nemo (latīņu: Neviens). Nemo bija singls nr. 1 Somijā, Ungārijā un sešās citās valstīs. Kopš Once albuma Nightwish sāka izdot dažām dziesmām orķestra versijas. Dziesmas kas ietver orķestra versijas ir &quot;Nemo&quot;, &quot;Ghost Love Score&quot;, &quot;Kuolema Tekee Taiteilijan&quot; un &quot;Creek Mary's Blood&quot;.

Once ietver 9 no 11 dziesmām ar pilnu orķestra pavadījumu. Nightwish nolēma šim albumam meklēt orķestri ārpus Somijas un atrada Londonas filharmonijas orķestri. Once ir pārdevis trīskāršo platīnu Somijā, platīnu Vācijā un 6 zeltus citās valstīs. Turpmākie singli bija „Wish i had an Angel”(ietverta filmā Alone in the dark), &quot;Kuolema Tekee Taiteilijan&quot; (izdota tikai Somijā un Japānā, „The Siren”. Neskaitot komerciālus panākumus, Once ir saņēmis labu kritiku.

Panākumi Once upon a Tour tūrē ļāva viņiem uzstāties vietās, kur nekad nav bijuši. Nightwish izpildīja atvēršanas ceremoniju 2005 World Championships in Athletics, Helsinkos spēlējot dziesmu „Nemo”. „Best of” albums tika izdots 2005. gada septembrī un saturēja dziesmas no visas diskogrāfijas. Nosaukums bija Highest Hopes, arī izpildot uz skatuves Pink Floyd dziesmu High Hopes. albums saturēja dziesmas „Sleeping Sun” pārveidoto versiju. Jaunais video „Sleeping sun” dziesmai tika uzņemts kaujaslaukā.

Pēc koncerta Hartwall arēnā 2005. gada 21. oktobrī (koncerts uzņemts DVD „End of an Era”), 4 grupas dalībnieki nolēma, Nightwish turpināt bez Tarjas Turunenas, viss tika paskaidrots atvērtajā vēstulē, kuru Tarjai iedeva Tomass pēc koncerta, un nākamajā dienā šo vēstuli publicēja mājaslapā. Vēstuli rakstīja Holapainens, bet parakstīja visi 4 grupas dalībnieki. Galvenais iemesls Tarjas izslēgšanai bija tas, ka Tarja ar savu vīru Marčello izmantoja Nightwish komerciālās interesēs un Tarjas attieksme pret grupu bija mainījusies.

Turunena atbildēja divreiz, preses konferencēs Somijā un Vācijā, sakot ka bija pārsteigta un nezināja par vēstuli līdz viņai to iedeva. Viņai nepatika, ka grupa ar vēstuli aizskāra personīgi Tarjas vīru. Viņa izpauda emocijas caur savu atvērto vēstuli, kura tika publicēta viņas mājaslapā, TV, žurnālos un avīzēs.

== Hiti un jaunā dziedātāja ==
2006. gada septembrī grupa devās uz studiju, lai ierakstītu sesto albumu ar nosaukumu [[Dark Passion Play]]. Lai atrastu jaunu dziedātāju Tarjas vietā, grupa 2006. gada 17. martā izsludināja konkursu uz dziedātājas vietu. Šinī laikā notika spekulācijas un sāka klīst baumas par to, kura būs jaunā dziedātāja, bet Nightwish savā mājaslapā atbildēja faniem, ka nedrīkst ticēt baumām un īstā izvelē būs paziņota mājaslapā. 24. maijā tika paziņots, ka jaunā dziedātāja būs bijusī grupas Alyson Avenue dziedātāja no Zviedrijas [[Anete Olzona]]. Holopainens uzstāja, ka negribēja atklāt viņas identitāti, pirms jaunā materiāla, jo viņš nevēlējās, lai fani spriestu par viņu tikai pēc fotogrāfijas.

Dienu pēc paziņojuma tik izlaists singls „Eva”, kuru varēja tikai lejupielādēt. Šī bija pirmā dziesma izlaista kopā ar Aneti. 13. jūnijā Nightwish savā mājaslapā izlaida jaunā albuma virsrakstu [[Dark Passion Play]] un albuma bildi, izlaižot jau otro singlu „Amaranth”(šoreiz jau CD) formātā, albums tika izdots Somijā 22. augustā un ievēra sevī bonusa dziesmu „While your lips are still red”, kuru sarakstīja Tomass Somijas filmai „Lieksa”.

albums [[Dark Passion Play]] tika izdots 2007. gada septembrī Eiropā, 1. oktobrī Lielbritānijā,2. oktobrī ASV. albums bija ieguvis dubultā platīna statusu Somijā, otrajā dienā pēc albuma izlaišanas un bija albums nr.1 Vācijā, Somijā, Šveicē, Horvātijā, Ungārijā un tika top 100 daudzās citās valstīs.

albumā vīrieša vokālistam [[Marko Hietala]]m ir vairāk brīvības balss izmantošanā, viņš dzied kā bekvokālists dziesmās &quot;Cadence of Her Last Breath&quot; un &quot;Sahara&quot;, galvenais vokāls dziesmās &quot;The Islander&quot;, &quot;Master Passion Greed&quot; un &quot;While Your Lips Are Still Red&quot;, un koru daļas dziesmās &quot;Bye Bye Beautiful&quot; un &quot;7 Days to the Wolves&quot;. Viņš dzied arī daļu dziesmas „The Poet and the Pendulum”un dziedot dziesmai arī bekvokālu. Pirms albums tika izdots un atrasta jauna dziedātāja, Marco dziedāja visas demo versijas. [[Tomass Holopainens]] dziedāja demo versijas dziesmām &quot;Bye Bye Beautiful&quot; un &quot;Master Passion Greed&quot;, bet tās nekad netika izdotas.

2007. gada 22. septembrī grupa sniedza slepenu koncertu roka kafejnīcā Tallinā, Igaunijā, izliekoties par Nightwish atdarinātāju grupu ar nosaukumu „Nachtwasser”. Grupas pirmais oficiālais koncerts ar jauno dziedātāju bija Telavivā, Izraēlā 2007. gada 6. oktobrī. Dark Passion Play tūre sākās ar ASV, Kanādu, lielāko daļu Eiropas, Āziju un Austrāliju.

Trešais singls bija &quot;Erämaan viimeinen&quot; ar vokālu, iepriekš izlaistā instrumentālā versija „Last of the Wilds”. Šī dziesma tika izdota tikai Somijā 2007. gada 5. decembrī. Dziesmu somu valodā izpildīja grupas [[Indica]] dziedātāja [[Jonsu]]. Ceturtais singls „Bye bye beautiful” tika izlaists 2008. gada 15. februārī un ietver sevī Tajas izslēgšanu no grupas 2005. gadā, kā arī dziesma „Master Passion Greed”. Singls ietver sevī dziesmu „Escapist”, kura arī ir izdota Japāņu versijas Dark Passion Play albumam. Pēc nedēļas piektais singls tika paziņots kā dziesma „The Islander”. „The Islander ietver sevī episko balādi „Medows of Heaven” un instrumentālo versiju „Escapist”. Singls tika izdots mēnesi pēc tā video klipa, kurš tika filmēts 2007. gada beigās Rovaniemi, Somijas Lapzemē.

[[Dark Passion Play]] tūre bija Nightwish visgarākā tūre, sākot no 2007. gada rudens līdz 2009. gada oktobrim, kas noslēdzās ar koncertu Hartwall arēnā, kopā ar grupu Apocaliptica. Citi Nightwish koncerti Hartwall arēnā bija 2005. gadā, beidzot Once Upon a Tour tūri. Šis koncerts tika filmēts un izlaists DVD „End of an Era” un šis bija pēdējais [[Tarja Turunena|Tarjas Turunenas]] koncerts ar grupu

2009. gada 6. martā Nightwish izdeva jaunu MCD/DVD ar nosaukumu „Made in Hong Kong (And in Various Other Places)”. 8 skatuves dziesmas tika ierakstītās „Dark Passion Play World Tour” tūres laikā. albums sevī ietver b-pusi „Bye bye beautiful” singlam un b- pusi „Amaranth”singlam, un iepriekš neizdotās demo dziesmas „Cadence of her last breath”. albums ietver arī 37 minūšu dokumentālo filmu „Back in the Day is Now&quot; un 3 mūzikas video.

== Jaunais albums un filma ==
2009. gada jūnijā Tomass Somijas žurnālam Soundi atklāja, ka ir sācis strādāt pie jaunā albuma. 2009. gada oktobrī klīda baumas, ka jaunā albuma nosaukums būs Wind Embraced, bet Olzona atzina, ka baumas nav patiesas, jo ir pabeigtas tikai 3 dziesmas. Holopainens uzsver, ka jaunajā albumā būs liels pagrieziens.

2010. gada 1. februārī Olzona savā mājaslapā paziņoja, ka Holopainenam jau ir gatavas 9 dziesmas jaunajam albumam. Anete arī paziņoja, ka grupa satiksies vasarā, lai ierakstītu demo, bet fani nevar neko gaidīt ātrāk kā ap 2011. gada rudeni. Nightwish mājaslapā Nightmail 2010. gada aprīlī, Holopainens paziņoja, ka pabeidzis rakstīt dziesmas jaunajam albumam. 2. jūnijā Holopainens paziņoja, ka pabeidzis producēšanu demo albumam un jaunais albums varētu iznāk 2011. gada septembrī.

17. jūlijā Holopainens paziņoja, ka grupa ir kopā (izņemot Aneti), lai izmēģinātu jaunās dziesmas somu ciematā Savi un 12 dziesmas ir pabeigtas, izņemot dažas lirikas, kas vel jāpielabo. Viņš arī paziņoja, ka grupa dosies uz studiju 15. oktobrī. 2010. gada 6. septembrī Anete pievienojās mēģinājumiem un bija gatava ierakstīt vokālus demo dziesmām. Anete atzina, ka vokālu albumam viņa ierakstīs 2011. gada martā.

2010. gada 15. oktobrī Nightwish sāka ierakstīt jauno albumu. Juka paziņoja, ka viņš jau sācis ierakstīt bungas pirmajai dziesmai Nightwish mājaslapā, 20. oktobrī Juka pabeidza ierakstīt bungas albumam. Nākamais uzdevums bija ierakstīt ģitāru un sīkāku informāciju varēs iegūt 2011. gada janvāra beigās Nightwish mājaslapā.

2011. gada 10. februārī Nightwish savā mājaslapā paziņoja, ka jaunā albumā nosaukums būs [[Imaginarium]].Tiks arī veidota filma, kas balstīta uz topošo albumu un tiks izdota 2012. gadā,filmas režisors būs Stobe Harju, kurš iepriekš režisēja Nightwish video &quot; The Islander&quot;

31. augustā, Nightwish paziņoja par albuma nosaukuma maiņu no Imaginarium uz Imaginaerum &quot;Lai izvairītos no pārpratumiem ar vairākām lietām kas nosauktas 'IMAGINARIUM'&quot;.

2. septembrī, Nightwish paziņoja ka jaunais singls ar nosaukumu &quot;Storytime&quot; tiks izdots piektdien, 11. novembrī.

9. septembrī, Nightwish atklāja albuma izskatu, dziesmu nosaukumus un komentārus, kurus rakstījis Tomass.[63]

== Mūzika ==

== Dziesmu teksti ==
Sākumā, Holopainens rakstīja mitoloģijas un fantāzijas tēmas. Dziesma „Elvenpath” ir par fantāziju un tradicionālajiem Tolkien stāstiem. Caur gadiem dziesmu teksti kļuva personiskāki. albums Wishmaster ir arī atsauce uz Tolkien un dziesma „Fantasmic”ir atsauce uz Walt Disney varoņiem, kuri ir lielākie iedvesmotāji Holopainenam. Dziesma „Dead Boy’s Poem” ir ļoti emocionāls gabals, kuru Holopainens uzskata par viņa testamentu pasaulei. Šo dziesmu Holopainens gribēja uzrakstīt pirms nomirst, jo gribēja pateikt pasaulē ko viņš domā un jūt. Citas personiskas dziesmas ir „Come cover me”mīlas dziesma un „She is my sin”, kura ir par seksuālu iekāri un kaisli. „The Kinslayer”ir dziesma par Kolombijas augstskolas slaktiņu 1999. gada 20 aprīlī.
„10th man down” ir dziesma par civilo karu un ir skatījums no kareivju viedokļa. Turunena uzskatīja ka dziesmas nav vairs par sapņu zemi, bet gan par brutālo dzīves realitāti. &quot;Kuolema Tekee Taiteilijan&quot; (angl. &quot;Death Makes an Artist&quot;) ir par zaudējumu un tā ietekmi uz mākslu. „Nemo” ir dziesma par pazušanas sajūtu. „Dead Gardens” ir par cīkstēšanos starp māksliniekiem, no kā Holopainens ir cietis.

&quot;Creek Mary's Blood&quot; ir balstīts uz Dī Brauna romānu ar tādu pašu nosaukumu, par Indiāņiem 19. gadsimta Dark Passion Play albums ietver sevī daudz personisku jūtu un emocijas un dziesma &quot;The Poet and the Pendulum&quot; ir Holopainena dzīvesstāsts un sajūtas esot komponistam un mūziķim. &quot;Meadows of Heaven&quot; ir dziesma par Holopainena laimīgo bērnību. 2 dziesmas &quot;Bye Bye Beautiful&quot; un &quot;Master Passion Greed&quot; ir par bijušo solisti Tarju un viņas vīru Marčello. Dziesma &quot;Cadence of Her Last Breath&quot; ir personīga dziesmas par bēgšanu prom. Bet albums ietver sevī dziesmas ar fantāzijas tēmu &quot;Sahara&quot;, &quot;Whoever Brings the Night&quot; un &quot;7 Days to the Wolves&quot;. Dažas dziesmas ir atsauces uz autoriem kā Edgars Alans Po, Valts Vaitmens un Stīvens Kings.

Dziesma &quot;7 Days to the Wolves&quot; ir balstīta uz Stīvena Kinga noveli Wolves of the Calla, piekto grāmatu Tumšie torņi sērijā. Dziesmas &quot;The Poet and the Pendulum&quot; pirmā daļa saucas The White Lands of Empathica kura ir 4.daļa septītajai grāmatai Tumšie torņi sērijā.

Daži dziesmu teksti ir ar tumšu nozīmi, kā bonusa dziesma „Nightquest”, kura runā par grupas biedru ( 3 sākuma grupas biedriem, ieskaitot Nevalainenu) saistību ar mūziku un Nightwish izzināšanu.

== Valoda ==
Viņu debijas albumā Angels Fall First dziesmas tika rakstītas gan angļu, gan somu valodā. Pārējās dziesmas tika rakstītas angļu valodā, izņēmumu &quot;Kuolema Tekee Taiteilijan&quot; un &quot;Erämaan viimeinen&quot;. Holopainens uzstāja, ka dziesmu tekstus ir vieglāk rakstīt angļu, nekā somu valodā. „Creek Mary’s Blood” dziesmā teksts tika rakstīts angļu, pēc tam pārtulkots Lakotu valodā.

== Iedvesma ==
Tomass Holopainens ir teicis, ka viņa darbus bieži vien ir iedvesmojusi filmu mūzika un fantāziju stāsti. Nightwish pirmie trīs albumi vairāk atgādināja [[pauermetāls|pauermetālu]], bet vēlāk albumos parādās ietekme no filmu mūzikas (Beauty of the Beast, Ghost Love Score, The Poet and the Pendulum), industriālā metāla(&quot;Bye Bye Beautiful&quot;, &quot;Wish I Had an Angel&quot;) un folkmūzikas (&quot;Last of the Wilds&quot;, &quot;The Islander&quot;). &quot;Master Passion Greed&quot; ir ļoti spēcīgi trash metāla elementi. Holopainens ir teicis, ka lielākie iedvesmotāji ir grieķu komponists Vangelis un vācu komponists Hans Cimmers. Daži Nightwish dziesmu teksti ir atsauces uz fantāziju romāniem, tostarp &quot;Wishmaster&quot;, &quot;Escapist&quot;, &quot;Elvenpath&quot; un &quot;Wanderlust&quot; kur ir elementi no Dragonlance sērijām un „Gredzenu pavēlnieka”. Atsaucoties uz The Kharolis Mountains, Shalafi and Krynn sižetiem, kurus var atrast šajās dziesmās. Mūziku dziesmām &quot;7 Days to the Wolves&quot; ir iedvesmojušas Stīvena Kinga Dark Tower sērijas, ko var labi dzirdēt pirmajā daļā, dziesmai &quot;The Poet and the Pendulum.&quot; Holopainens paziņoja, ka viņš nebija smagā metāla mūzikas fans, līdz brīdim, kad viņš apmeklēja Metallica un Guns 'N Roses koncertu [[Kanzasa]]s pilsētā, kamēr bija ārzemju apmaiņas braucienā. Citi ievērojami mākslinieki uzskata, ka viņu iedvesmo arī Hauards Bleiks, Gerijs Mūrs, The 3rd And The Mortal, My Dying Bride, Carcass, Queen, Rammstein, Herbie Hancock,Pantera and Xentrix. It īpaši dziesmu teksti no grupas My Dying Bride, un orķestra elementi no Hansa Cimmera darbiem.

Holopainens ir atzīts kā iedvesmas avots citām grupām, it īpaši simfoniskā, gotiskā un pauermetāla grupām. Sīmona Saimonsa, galvenā dziedātāja no grupas Epica, paziņoja, ka viņa sāka dziedāt kopā ar Nightwish. Bijusī dziedātāja no grupas Visions of Atlantis, Nikola Bognera arī atzina, ka Nightwish ir iedvesmojis grupu, it īpaši savā pirmajā albumā. Sanders Gommans no grupas After Forever, ir teicis, ka Nightwish noteikti ietekmēs radot jaunas dziesmas. Somu pauermetāla grupas Sonata Arctica dziedātājs Tonijs Kako, kurš ir strādājis kopā ar Nightwish, veidojot Beauty and the Beast duetu ar Tarju Turunenu un bijis kā pūļa iesildītājs, vairākas reizes ir paskaidrojis, cik lielu iedvesmu Nightwish ir viņam devis.

== Mūzikas stils ==
Nightwish pārstāv simfonisko metālu un [[pauermetāls|pauermetālu]]. Viņu mūziku raksturo kā „smagais bumbastikas, simfoniskā un kino ar klavieru un stīgu, radot gotisku atmosfēru.”

Viņu mūziku arī raksturo kā sarežģītu, episku, teatrālu un operisku. Kritiķis Čads Bovars iezīmē viņu mūziku kā vienmēr melodisku ar neaizmirstamiem koru gabaliem un āķīgu mūziku. Daudzi Nightwish uzskata kā smago metālu.

Sieviešu vokāls ir kļuvis tā kā zīmols, caur gadiem sieviete metāliste ir populāra grupās Evanescence, Within Temptation, La Quinta Estación un dažas gotiskā metāla grupas, kur ir gan sieviešu gan vīriešu vokāls grupās kā Tristania, Epica un Within Temptation.

Basa spēlētājs un vokālists [[Marko Hietala]] raksturo grupu kā melodiski simfonisko gotisko metālu. Kritiķi uzsver ka Tarjas balss kļuvusi mazāk operiska ar Once albumu. Ar Tarjas izslēgšanu no grupas Nightwish atstāja operas stilu.
Kamēr Nightwish mūzikas centrā bija sievietes vokāls, grupa ietvēra sevī vīrieša vokālu no pirmā albuma sākumiem. Debijas albums Angels Fall First ietver sevī folkelementus. albums Dark Passion Play atgriež folkelementus at dziesmām „The Islander” un „Last of the Wilds”.

== Skatuves priekšnesumi ==
Kopš pirmā priekšnesuma savā dzimtajā pilsētā Kite 1997. gada 31. decembra, Nightwish ir audzis skatuves priekšnesumos. Agrajos gados Nightwish tika kritizēts par to, ka neizskatās pēc metāla grupas. [[Juka Nevalainens]] uzsver ka mēs izskatījāmies pēc nūģiem. Kopš albuma Oceanborn grupas budžets ir audzis un Nightwish varēja uzstāties lielākas auditorijas priekšā, un varēja atļauties lāzeršovus. Arī grupas izskats ir uzlabojies.Lielākos koncertos Tarja mainīja tērpus dažādām dziesmām, kā tas redzams End of an Era koncertā.

Nightwish dziesmu saraksts ir mainījies laika gaitā. Once un Dark Passion Play tūrēs viņi vienmēr pabeidza ar dziesmu „Wish I had an Angel”. Dark Passion Play tūrē viņi vienmēr iekļāva dziesmas Amaranth&quot;, &quot;Bye Bye Beautiful&quot; un &quot;Nemo&quot;. Gandrīz katrā koncertā tiek izpildīta metāla balāde „The Islander”, kura laikā [[Anete Olzona]] var atpūsties. Parasti viņi ietver vel vienu balādi &quot;Eva&quot; vai &quot;Sleeping Sun&quot;. Viņi izpilda dziesmu &quot;Creek Mary's Blood&quot; kad viesu muzikants Džons Divi-Vanagi ir iespēja uzstāties un dziesmu &quot;Higher Than Hope&quot;, kad Marka Brulanda ģimene ir klātienē.

Kad Tarja bija grupā, pārējie grupas dalībnieki izpildīja cover dziesmas, lai [[Tarja Turunena]] varētu atpūsties. Kad Anete ir grupas sastāvā, pārējie grupas dalībnieki izpilda dziesmu „The Islander” un dažreiz grupas Megadeth dziesmu &quot;Symphony of Destruction”, lai Anete varētu atpūsties.

== Diskogrāfija ==
* ''[[Angels Fall First]]'' (1997)
* ''[[Oceanborn]]'' (1998)
* ''[[Wishmaster]]'' (2000)
* ''[[Over the Hills and Far Away]]'' (EP) (2001)
* ''[[Century Child]]'' (2002)
* ''[[Once]]'' (2004)
* ''[[Dark Passion Play]]'' (2007)
* ''[[Imaginaerum]]'' (2011)
* ''[[Endless Forms Most Beautiful]]'' (2015)
* ''[[Human. :II: Nature.]]'' (2020)
* ''[[Yesterwynde]]'' ''[https://en.wikipedia.org/wiki/Yesterwynde]''(2024)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nightwish.com/ Nightwish oficiālā mājaslapa] {{fi ikona}} {{se ikona}} {{en ikona}} {{de ikona}} {{pt ikona}}
{{last.fm profils}}
* [https://www.discogs.com/artist/215663-Nightwish ''Discogs.com'' profils] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Somijas smagā metāla grupas]]
[[Kategorija:Somijas simfoniskā metāla grupas]]
[[Kategorija:Somijas gotiskā metāla grupas]]</text>
      <sha1>0hz57ozfnr0zt6g541uk29wjyyefxka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvenergo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101762</id>
    <revision>
      <id>4541103</id>
      <parentid>4480625</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:49:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4541103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13623" sha1="1a477utwud41hsyxb5eydf5llr163nm" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = AS ''Latvenergo''
| Logo = [[Attēls:Latvenergo logo.svg|270px|Latvenergo koncerna logo]]
| Sauklis = Latvenergo - nākotnes enerģijai!
| Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]]
| Dibināšanas_datums = 1939. gada 22. decembrī
| Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]]
| Birža = 
| Indekss = 
| Vērtība = {{Palielinājās}} 2062,15 milj. EUR (2021)
| Vadība = Aigars Laizāns (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors)
| Darbinieku_skaits = {{Samazinājās}} 3150 (2022)
| Apgrozījums = {{Samazinājās}} 773,4 milj. EUR (2020)
| Aktīvi = 
| Bilance = 
| Peļņa = {{Samazinājās}} 72 milj. EUR (2021)
| Nozare = [[enerģētika]], [[telesakari]]
| Produkti = [[elektrība|elektroenerģija]], [[siltumenerģija]], [[dabasgāze]]
| Mājaslapa = {{URL|www.latvenergo.lv}}
| parent = ''Elektrum grupa''
}}

'''[[akciju sabiedrība|AS]] ''Latvenergo''''' ir [[Latvija]]s valstij piederošs [[Elektrība|elektroenerģijas]] un [[siltumenerģija]]s ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī [[dabasgāze]]s tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada ''Latvenergo'' piedāvā arī [[telesakari|telesakaru]] risinājumus uzņēmumiem. ''Latvenergo'', kas ir uzņēmumu grupas &quot;Elektrum grupa&quot; vadošais uzņēmums, daudzus gadus ir viens no Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem.

AS &quot;Latvenergo&quot; akciju turētāja ir [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija]].

== Vēsture ==
Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar [[Ķeguma HES]] izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots '''Valsts elektrības uzņēmums &quot;Ķegums&quot;'''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/p_001_wawe1939n291&amp;#124;article:DIVL20&amp;#124;query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums&amp;#124;issueType:P|title=Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums|publisher=|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2020. gada 26. martā|date=1939. gada 22. decembrī|last=|first=|issue=291|page=1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mumu%20%C4%B6egums%20Valsts%20Valsts%20elektr%C4%ABbas%20uz%C5%86%C4%93mums{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/300328-2019-gads-latvenergo-80-jubilejas-zime.htm|title=2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē|last=Žīgurs|first=Āris|website=[[nra.lv]]|access-date=2020-03-26|date=2019-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi &quot;Latenergo&quot;. 
[[Latvijas PSR]] laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība &quot;Latvenergo&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā &quot;Latvenergo&quot; kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.&lt;ref&gt;[http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2012/Invest_8_vesture.pdf Latvnergo vēsture]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists &quot;Latvenergo&quot; turpināja darboties ar preču zīmi '''''Elektrum'''''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un &quot;Latvenergo&quot; uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.&lt;ref name=&quot;2017 rezultāti&quot;/&gt;

Ministru kabinets 2019. gada 8. oktobrī atbalstīja pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu.Tādējādi AS &quot;Latvenergo&quot; meitassabiedrība AS &quot;Latvijas elektriskie tīkli&quot; ir nodalīta no ''Latvenergo'' koncerna un AS &quot;Latvijas elektriskie tīkli&quot; īpašumā esošie Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi (330 kV un 110 kV elektropārvades līnijas, apakšstacijas un sadales punkti) 2020. gada 10. jūnijā nodoti valstij, kas tos ieguldīja AS &quot;Augstsprieguma tīkls&quot; [[Pamatkapitāls|pamatkapitālā]].

2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums ''Elektrum Eesti'' Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (''Energiaturu Võrguehitus OÜ'', ''SNL Energia 1 OÜ'' un ''Baltic Energy System OÜ''), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;&lt;ref name=&quot;db 2021.07.05&quot; /&gt; Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā.

2022. gada 22. jūlijā kopā ar valstij piederošo [[Latvijas valsts meži|AS &quot;Latvijas valsts meži&quot;]] tika dibināts uzņēmums SIA &quot;Latvijas vēja parki&quot; vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā &quot;Latvenergo&quot; ieguva 80 % kapitāldaļu, bet &quot;Latvijas valsts meži&quot; — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos bija plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.&lt;ref name=&quot;db 2022.08.08&quot; /&gt;
2024. gada 9. aprīlī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu atļaut AS &quot;Latvijas valsts meži&quot; izbeigt līdzdalību SIA &quot;Latvijas vēja parki&quot;. Tādējādi 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS &quot;Latvenergo&quot; noslēdza līgumu, par visu piederošo SIA &quot;Latvijas vēja parki&quot; daļu (20 %) atsavināšanu uzņēmumam &quot;Latvenergo&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/pazinojumi/zina/latvenergo-klust-par-sia-latvijas-veja-parki-vienigo-ipasnieku|title=AS &quot;Latvenergo&quot; paziņojums 25. aprīlis, 2024.g}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. maijā &quot;Latvenergo&quot; paziņoja, ka ir iegādājies Lietuvas uzņēmuma ''Utilitas Wind'' projektu ''Telšiai'', kas ļautu 2026. gada pirmajā ceturksnī uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 MW ar 20 ''[[Vestas]]'' 6,2 MW vēja turbīnām.&lt;ref name=&quot;db 2024.05.24&quot; /&gt;
2024. gada 18. septembrī &quot;Latvenergo&quot; iegādājās SIA ''Laflora Energy'' 100 % kapitāldaļas, kas sadarbībā ar SIA ''Windy'' uzņēmuma SIA ''Laflora'' bijušajā kūdras ieguves vietā [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]] Kaigu purvā būvēs vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 MW, uzsākot elektroenerģijas ražošanu 2026. gada jūnijā.&lt;ref name=&quot;db 2024.09.19&quot; /&gt;
2024. gada novembrī AS &quot;Latvenergo&quot; no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja ''Danish Sun Energy ApS'' iegādājās SIA ''DSE Aizpute Solar'', kas līdz 2025. gada beigām plāno uzbūvēt saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MW.&lt;ref name=&quot;lsm 2024.11.11&quot; /&gt; 

2024. gada 13. novembrī &quot;Latvenergo&quot; savas saules elektrostacijas (&quot;Bauskas SES&quot;, &quot;Elejas SES&quot;, &quot;Ķeguma SES&quot;, &quot;Rūjienas SES&quot;, &quot;Skultes SES&quot;, &quot;SP enerģija&quot;) apvienoja jaunā uzņēmumā SIA ''Elektrum Next''.&lt;ref name=&quot;Elektrum Next, Lursoft&quot; /&gt;
2025. gada 11. jūnijā tika paziņots, ka ''Latvenergo'' no Zviedrijas uzņemuma ''Eolus'' ir nopircis vēja parka projektu &quot;Pienava&quot; Tukuma novadā ar kopējo jaudu 147 MW.&lt;ref name=&quot;TVNET 2025.06.11&quot; /&gt;

== Darbība ==
Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums (kopš 2026. gada 29. oktobra – '''''Elektrum grupa'''''), kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS &quot;Latvenergo&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/turpmak-ilatvenergoi-vadosais-zimols-bus-ielektrumi|title=Turpmāk Latvenergo vadošais zīmols būs Elektrum|website=Dienas Bizness|access-date=2026-10-29|date=2026-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Mātessabiedrība AS &quot;Latvenergo&quot; nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. AS &quot;Sadales tīkls&quot; nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz katram klientam. Elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Igaunijā veic ''Elektrum Eesti OÜ,'' savukārt Lietuvā – ''Elektrum Lietuva UAB''. AS &quot;Enerģijas publiskais tirgotājs&quot; veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. SIA &quot;Liepājas enerģija&quot; (51% akciju) nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā. Tikmēr SIA ''Elektrum Next'' apvieno grupai piederošās saules elektrostacijas, bet SIA ''Laflora Energy'' attīsta un pārvalda vēja elektrostaciju [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]] Kaigu purvā.

AS &quot;Latvenergo&quot; ir līdzdalība arī AS &quot;Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds&quot; (46,3% akciju), kas nodarbojas ar pensiju plāna pārvaldīšanu, kā arī finanšu ieguldījums (0,005% akciju) AS &quot;Rīgas siltums&quot;.

''Latvenergo'' pieder četras hidroelektrostacijas — [[Ķeguma HES]], [[Pļaviņu HES]], [[Rīgas HES]], [[Aiviekstes HES]] un divas lielas termoelektrostacijas — [[TEC-1]] un [[TEC-2]], kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā ''Latvenergo'' saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. ''Latvenergo'' 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.&lt;ref name=&quot;2017 rezultāti&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017. gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu |url=https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |website=latvenergo.lv |accessdate={{dat|2019|1|5||bez}} |date={{dat|2018|4|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105231921/https://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/12710-latvenergo-koncerns-publice-revidetos-2017gada-rezultatus-un-ilgtspejas-parskatu |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Valdes priekšsēdētāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Vārds
! Periods
|-
| [[Gunārs Koemecs]]
| 1993—1995
|-
| [[Edgars Birkāns]]
| 1995—1997
|-
| [[Valdis Ginters]] (pienākumu izpildītājs)
| 1997—1998
|-
| [[Valdis Ginters]]
| 1998—2000
|-
| [[Kārlis Miķelsons]]
| 2000—2010
|-
| [[Uldis Bariss]] (pienākumu izpildītājs)
| 2010
|-
| [[Āris Žīgurs]]
| 2010—2020
|-
| Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs)
| 2020—2021
|-
| Mārtiņš Čakste
| Kopš 2021. gada
|}

== Mecenātisms ==
AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/|title=AS Latvenergo|website=www.fonds.lv|access-date=2020-05-12|archive-date=2021-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410193511/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/atbalstitaji/as-latvenergo/}}&lt;/ref&gt;

== Privatizēšanas aizliegums ==
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2021.07.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/elektrum-iegadajas-mikrotiklus-igaunija-503427 Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā] Db.lv, 05.07.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.08.08&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2024.05.24&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/latvenergo-nosledz-verienigako-darijumu-par-veja-parka-izbuvi-lietuva-516498 Latvenergo noslēdz vērienīgāko darījumu par vēja parka izbūvi Lietuvā] Db.lv, 24.05.2024&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2024.09.19&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/latvenergo-iegadajas-laflora-energy-veja-parka-buvniecibai-kaigu-purva-518126 Latvenergo iegādājas Laflora Energy vēja parka būvniecībai Kaigu purvā] Db.lv, 19.09.2024&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm 2024.11.11&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.11.2024-latvenergo-no-danu-uznemuma-iegadajas-cirava-iesaktu-saules-elektrostaciju-jaudas-zina-lidzvertigu-keguma-hes.a575941/ «Latvenergo» no dāņu uzņēmuma iegādājas Cīravā iesāktu saules elektrostaciju – jaudas ziņā līdzvērtīgu Ķeguma HES] LSM.lv, 2024. gada 11. novembris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Elektrum Next, Lursoft&quot;&gt;[https://company.lursoft.lv/lv/elektrum-next/40203603774 Elektrum Next, SIA] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;TVNET 2025.06.11&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/8266953/latvenergo-iegadajies-eolus-veja-parka-projektu-darijuma-summu-neatklaj &quot;Latvenergo&quot; iegādājies &quot;Eolus&quot; vēja parka projektu; darījuma summu neatklāj] TVNET / LETA, 2025.06.11&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}
{{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:Latvenergo| ]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>1a477utwud41hsyxb5eydf5llr163nm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114576</id>
    <revision>
      <id>4541469</id>
      <parentid>4538257</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4541469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94806" sha1="c66f1ph2y4zwfzs86lybn5ezcurtpv8" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2011. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem un &quot;lielā piecinieka&quot; valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] duets ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Paradise Oskar]]''
| ''[[Da Da Dam]]''
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| ''[[Love in Rewind]]''
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]''
| ''[[New Tomorrow]]''
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]]
| ''[[C'est ma vie]]''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| ''[[What About My Dreams?]]''
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Lipstick]]''
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 119
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]]
| ''[[Popular]]''
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]]
| ''[[Rockefeller Street]]''
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]''
| ''[[Watch My Dance]]''
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''[[Get You]]''
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| ''[[Sognu]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]],&lt;br /&gt;Angļu &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaels Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Follia d'amore|Madness of Love]]'' &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| &quot;Mīlestības trakums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| [[Anna Rosinelli]]
| ''[[In Love for a While]]''
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Can]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| &quot;Es varu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| ''[[So Lucky]]''
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| ''[[Taken by a Stranger]]'' &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Aizrauta ar svešinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]''
| ''[[Change]]''
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] 
| ''[[The Secret Is Love]]'' 
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]''
| ''[[Running Scared]]''
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Maja Keuča]]
| ''No One''
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' 
| ''[[Coming Home]]''
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| ''[[Que me quiten lo bailao]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;Neviens nevar atņemt manus labos laikus&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]''
| ''[[One More Day]]''
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| ''[[Dana International]]''
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| ''[[Zdob şi Zdub]]''&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (''Sigurjón's Friends'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (''Two Tricky'' dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 133
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 113
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 154
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 122
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 124
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 93
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Somija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 86
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Malta}}
| 84
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| {{ESC|Armēnija}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 67
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 74
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 74
| {{ESC|Norvēģija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Turcija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| 54{{efn|Neskatoties uz to, ka Armēnija un Malta saņēma vienādu punktu skaitu, Malta saņēma vairāk augstos punktus, nekā Armēnija.|name=11SF}}
| {{ESC|Albānija}}
| 61
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Armēnija}}
| 54{{efn|name=11SF}}
| {{ESC|Turcija}}
| 58
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Šveice}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Turcija}}
| 47{{efn|Neskatoties uz to, ka Albānija un Turcija saņēma vienādu punktu skaitu, Turcija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Albānija.|name=13SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Gruzija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 51
| {{ESC|Albānija}}
| 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Albānija}}
| 47{{efn|name=13SF}}
| {{ESC|Horvātija}}
| 49
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Horvātija}}
| 41
| {{ESC|Armēnija}}
| 33
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 34
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 31
| {{ESC|Horvātija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Norvēģija}}
| 30
| {{ESC|Norvēģija}}
| 29
| {{ESC|Polija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 22
| {{ESC|Polija}}
| 13
| {{ESC|Malta}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Polija}}
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| 6
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 8
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074509/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/first-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040428/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 || 4 ||  ||  || 10 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 4 ||  || 2 || '''12''' ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 8 ||  || 8 ||  || 7 || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  || '''12''' ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 5 || 3 ||  || 2 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 6 || 7 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 || '''12''' ||  || 7 || 3 || 3 || '''12''' || 5 ||  || 1 || 3 ||  ||  || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 ||  || 4 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 5 || 3 ||  || 1 || 5 || 3 || 3 || 3 || 5 || 5 || 3 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 55 || 3 || 6 ||  || 3 ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  ||  || 2 || 6 || 8 || 5 || 6 ||  ||  || 6 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 74 || 5 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 2 ||  ||  || 1 ||  || '''12''' || 8 || 10 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 103 || 10 || '''12''' ||  || 6 || 1 || 3 || '''12''' || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || '''12''' || 6 || 8 || 7 || 3 ||  || 4 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 ||  || 2 || 6 || 7 || 2 || 5 ||  ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 ||  || 2 ||  || 1 || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 34 ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||  ||  || 1 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 1 ||  ||  ||  || '''12''' || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 4 || 10 ||  || 2 ||  || 8 || 3 || 8 ||  || 10 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 8 ||  || 6 || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 ||  || 5 ||  ||  || 6 || 10 ||  ||  ||  || '''12''' || 1 ||  || 6 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || ||  || 1 || 8 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || '''12''' || 8 ||  || 4 ||  || 1 || 7 || 3 || 10 || 2 ||  ||  ||  || 2 || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 5 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 122 || 8 ||  || 5 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || 10 || 8 || 7 || 7 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 1 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 133 || 7 || 1 || 10 || 10 || 4 || 7 || 6 || 7 || 7 || 4 || 5 || 6 || 8 ||  || 10 || '''12''' || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Malta}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 155
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 135
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 129
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 112
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 121
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 111
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 95
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 115
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 83
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 78
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 69
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Slovēnija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 68
| {{ESC|Beļģija}}
| 71
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 61
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 60
| {{ESC|Slovākija}}
| 71
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 54
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 54
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Austrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Beļģija}}
| 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 65
| {{ESC|Izraēla}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| 48{{efn|Neskatoties uz to, ka Slovākija un Bulgārija ieguva vienādu punktu skaitu, Bulgārija ieguva vairāk augstos punktus, nekā Slovākija.|name=12SF}}
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
| {{ESC|Beļģija}}
| 50
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Slovākija}}
| 48{{efn|name=12SF}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 46
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 45
| {{ESC|Maķedonija}}
| 47
| {{ESC|Bulgārija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Izraēla}}
| 38
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 43
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Maķedonija}}
| 36
| {{ESC|Izraēla}}
| 36
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| 25
| {{ESC|Kipra}}
| 24
| {{ESC|Maķedonija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Kipra}}
| 16
| {{ESC|Nīderlande}}
| 22
| {{ESC|Kipra}}
| 23
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Nīderlande}}
| 13
| {{ESC|Latvija}}
| 11
| {{ESC|Nīderlande}}
| 17
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Düsseldorf 2011 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074512/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/second-semi-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040431/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 109 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 || 4 || '''12''' || 4 ||  || 8 ||  ||  || '''12''' ||  || '''12''' ||  ||  || 5 || 2 || 7 ||  || 10 || 7 || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 69 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 5 || 1 ||  || 4 || 4 || 10 ||  || 1 || 7 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 2 || 1 || '''12''' || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 || 8 || 1 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 6 ||  || 2 || 6 ||  || 2 || 2 || 8 || 1 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 6 || 3 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 3 || 3 ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 81 || 4 ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || 3 || 5 || 3 || 6 || 8 || 6 || 2 || 7 || '''12''' ||  || 1 ||  ||  ||  || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 || 5 || 4 ||  || '''12''' ||  || 10 || 1 ||  || 4 ||  || 5 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 155 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 ||  || 2 || 2 || 1 ||  ||  || 5 || 1 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 || 3 || 4 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 ||  ||  ||  ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 6 ||  ||  ||  || 7 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || 8 || 8 ||  || 8 ||  || 4 ||  || 7 || 8 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 5 ||  || 4 || 8 || 6 || 5 || 3 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 111 ||  || 6 || 4 || 10 || 6 ||  || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 4 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 5 || 6 || 3 || 8 || 6 || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 60 ||  || 5 ||  || 6 ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 10 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 ||  ||  ||  || 1 || 10 || 10 ||  || 3 ||  || 8 ||  ||  || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 || 7 ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 1 || 7 || 7 || 7 || 3 || 3 || 2 || '''12''' || 6 || '''12''' ||  || 10 || 10 || 5 || 10 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 2 || 10 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || 3 ||  || 1 || 5 || 2 || 2 ||  || 10 ||  || 7 ||  ||  || 1 || 6 || 3 ||  || 10 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 8 ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 4
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|- 
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Slovākija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 221
| {{ESC|Itālija}}
| 251
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 223
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| {{ESC|Itālija}}
| 189
| bgcolor=&quot;gold&quot; | {{ESC|Azerbaidžāna}}
| bgcolor=&quot;gold&quot; | 182
| {{ESC|Zviedrija}}
| 221
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| {{ESC|Zviedrija}}
| 185
| {{ESC|Dānija}}
| 168
| {{ESC|Grieķija}}
| 176
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| {{ESC|Ukraina}}
| 159
| {{ESC|Slovēnija}}
| 160
| {{ESC|Ukraina}}
| 168
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| {{ESC|Dānija}}
| 134
| {{ESC|Austrija}}
| 145
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 166
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 125
| {{ESC|Īrija}}
| 119
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| {{ESC|Grieķija}}
| 120
| {{ESC|Ukraina}}
| 117
| {{ESC|Krievija}}
| 138
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| {{ESC|Īrija}}
| 119
| {{ESC|Serbija}}
| 111
| {{ESC|Gruzija}}
| 138
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| {{ESC|Gruzija}}
| 110
| {{ESC|Zviedrija}}
| 106
| {{ESC|Vācija}}
| 113
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| {{ESC|Vācija}}
| 107
| {{ESC|Vācija}}
| 104
| {{ESC|Īrija}}
| 101
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 100
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 90
| {{ESC|Itālija}}
| 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Moldova}}
| 97
| {{ESC|Francija}}
| 90
| {{ESC|Moldova}}
| 98
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| 96
| {{ESC|Rumānija}}
| 86
| {{ESC|Serbija}}
| 89
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Serbija}}
| 85
| {{ESC|Grieķija}}
| 84
| {{ESC|Rumānija}}
| 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Francija}}
| 82
| {{ESC|Moldova}}
| 82
| {{ESC|Francija}}
| 76
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Krievija}}
| 77{{efn|Neskatoties uz to, ka Krievija un Rumānija ieguva vienādu punktu skaitu, Krievija ieguva vairāk augstos punktus, nekā Rumānija.|name=16SF}}
| {{ESC|Gruzija}}
| 79
| {{ESC|Spānija}}
| 73
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| 77{{efn|name=16SF}}
| {{ESC|Somija}}
| 75
| {{ESC|Ungārija}}
| 64
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| 64
| {{ESC|Igaunija}}
| 74
| {{ESC|Dānija}}
| 61
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Lietuva}}
| 63
| {{ESC|Islande}}
| 72
| {{ESC|Islande}}
| 60
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 20
| {{ESC|Islande}}
| 61
| {{ESC|Lietuva}}
| 66
| {{ESC|Lietuva}}
| 55
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 21
| {{ESC|Somija}}
| 57
| {{ESC|Ungārija}}
| 60
| {{ESC|Somija}}
| 47
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 22
| {{ESC|Ungārija}}
| 53
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 57
| {{ESC|Slovēnija}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 23
| {{ESC|Spānija}}
| 50
| {{ESC|Šveice}}
| 53
| {{ESC|Igaunija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 24
| {{ESC|Igaunija}}
| 44
| {{ESC|Spānija}}
| 38
| {{ESC|Austrija}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 25
| {{ESC|Šveice}}
| 19
| {{ESC|Krievija}}
| 25
| {{ESC|Šveice}}
| 2
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Düsseldorf 2011 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210430074450/https://eurovision.tv/event/dusseldorf-2011/grand-final/results |archive-date=30 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2011 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040433/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
|-
! rowspan=&quot;25&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 57 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  || 5 ||  || 5 || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 125 ||  || 2 || 8 || 4 ||  ||  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 10 || '''12''' || 3 ||  || 5 || '''12''' || 7 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 134 ||  || 7 || '''12''' ||  || 3 ||  ||  || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 3 || 10 || 4 || 6 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 10 || 10 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 63 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 7 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 10 || 1 ||  ||  ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 53 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 119 ||  || 3 || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  || 4 || 8 || '''12''' || '''12''' || 4 || 1 || '''12''' ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 7 ||  ||  ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 185 || 1 ||  || 10 ||  || 10 || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 7 || 10 || 3 || 10 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 || 4 || 4 ||  || 6 || 1 || 10 || 1 || 4 || 4 || 3 ||  || 6 ||  || 10 ||  || 5 || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 3 || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 7 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 || 2 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 8 || 10 ||  || 2 || '''12''' || 6 ||  ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || 10 || 8 ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 6 ||  || 3 ||  ||  || 8 || 10 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 4 ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  || 4 ||  || 5 ||  || 4 ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  ||  || 8 || 5 || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 82 || 3 ||  ||  || 1 || 7 || 5 || 4 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 6 ||  ||  || 2 || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  || 10 ||  ||  || 2 || '''12''' || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 189 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||  || 3 ||  || 6 || 1 || 3 ||  || 7 ||  || 6 || 10 ||  || '''12''' || 3 || 1 || 3 ||  || 4 || 10 || 7 || 8 || 2 ||  || 3 || 6 || '''12''' || 10 || 10 || 4 || 10 || 6 || 5 || '''12''' ||  || 6 ||  || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 100 || 4 || '''12''' ||  || 10 || 4 || 3 ||  || 1 || 2 || 5 || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 5 || 1 || 6 ||  || 2 ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  || 6 || 7 || 3 ||  || 3 ||  || 6 ||  || 1 ||  || 4 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  || 7 || '''12''' ||  ||  || 5 ||  || 4 ||  || 8 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 107 ||  ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 6 ||  ||  || 8 || 10 || 4 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 7 || 3 || 8 || 4 ||  || 3 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 3 ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 ||  || 6 || 4 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 8 || 6 || 1 || '''12''' || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 5 || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 || 2 ||  || 3 || 2 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  || '''12''' ||  || 5 || 1 || 7 ||  || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  || 2 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 221 || '''12''' ||  || 6 ||  || 8 || 10 || 5 ||  ||  ||  || 8 || 7 ||  ||  || 8 || 8 || 3 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || '''12''' || 1 || 5 || 8 || 6 ||  || 10 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 8 ||  ||  || 4 || 8 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 96 || 5 ||  || 2 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 1 ||  || 7 || 3 ||  ||  || 1 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 || '''12''' ||  || 4 ||  || 3 || 1 || 6 ||  || '''12''' || 2 ||  || 3 || 2 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 61 ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 159 || 10 || 8 ||  || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  || '''12''' || 6 || 7 ||  || 7 || 10 ||  || 6 || 5 || 10 || 2 || 3 || 4 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 8 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 2 || 6 || 1 || 8 ||  ||  ||  ||  || 7 || 6 ||  || 5 ||  ||  || 10 ||  || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  || 8 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 6 || 1 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  || 10 ||  || 8 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 5 || '''12''' ||  ||  ||  || 2 || 3 || 7 ||  ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 3
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Slovākija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 2
| {{ESC|Francija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Polija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Slovēnija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Austria}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Ungārija}}
|-
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Bulgārija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Somija}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>c66f1ph2y4zwfzs86lybn5ezcurtpv8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kena parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126130</id>
    <revision>
      <id>4541248</id>
      <parentid>4088727</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3115" sha1="otftezen9veuekxtdx1cye6fkex2a07" xml:space="preserve">{{Parka infokaste
| name            = Kena parks
| photo           = Kanāls Kena parkā.jpg
| photo_caption   = Dīķis Kena parkā
| map             = Latvija
| latd  = 56 | latm  = 29 | lats  = 40 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 52 | longs = 26 | longEW = E
| type            = Publisks [[parks]]
| location        = {{vieta|Latvija|Jēkabpils}}
| area            = 4,1 ha
| elevation       = 79 — 84 m v.j.l.
| created         = 19. gs. beigas
}}
'''Kena parks''' ir viens no [[Jēkabpils]] pilsētas parkiem, kas atrodas pie Vienības ielas iepretīm [[Jēkabpils autoosta|autoostai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/atputa/parki/kena/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100111133007/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/atputa/parki/kena/Default.aspx }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Kena parka dikis.JPG|thumb|250px|Kena parka dīķis. [[1950. gadi]].]]
Parks radās [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], kad Jēkabpilī pilsētas īpašumus iegūst Kena [[muižnieks|muižnieku]] dzimta, kura uzbūvē [[Kena muiža|muižu]], kas ir saglabājusies līdz mūsu dienām un atrodas Dambja ielā 19. Šī muiža līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] piederēja slavenajam [[liķieris|liķieru]] fabrikas īpašniekam Kenam. Kena aizraušanās bija koku stādīšana un parku veidošana, tāpēc blakus savai muižai sāka veidot [[parks|parku]]. Parka veidošanā tika izmantots &quot;3E&quot; princips- ekonomisks, ekoloģisks un estētisks. Parka [[platība]] ir 4,1 hektāri. Kens iestādīja tikai [[Latvija|Latvijā]] sastopamos kokus, parkā kopumā tika iestādīti 1004 koki, galvenokārt [[lapu koki]], kuru vidū tikai seši [[skujkoki]], tāpat arī 2135 dekoratīvie krūmi grupās. Sākotnēji Kena parkam apkārt atradusies dekoratīva sēta. Agrāk šajā parkā notikušas zaļumballes. [[1980. gadi|1980. gados]] parks tika labiekārtots. Tika iztīrīts blakus esošais [[dīķis]], un pār to tika uzcelts gājēju tiltiņš. Tika pārbūvēts arī deju placis ar estrādi. Padomju gados parkā atradušies arī [[karuselis|karuseļi]]. Mūsdienās Kena parks ir atpūtas parks, kurā norisinās arī dažādi pilsētas pasākumi.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Kena parks.jpg|Kena parks
Attēls:Kena parks1.jpg|Kena parks
Attēls:Kena parks2.jpg|Kena parks
Attēls:Kena parks3.jpg|Kena parks
Attēls:Kena muiža.jpg|Kena muiža
Attēls:Kena parks4.jpg|Kena parks
Attēls:Kena1.jpg|Kena parks
Attēls:Kena2.jpg|Kena parks
Attēls:Estrāde Kena parkā.jpg|Estrāde Kena parkā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/atputa/parki/kena/default.aspx Kena parks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111133007/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/atputa/parki/kena/Default.aspx |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}

[[Kategorija:Jēkabpils parki]]</text>
      <sha1>otftezen9veuekxtdx1cye6fkex2a07</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galvassega</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126194</id>
    <revision>
      <id>4541313</id>
      <parentid>3722730</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:15:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="795" sha1="e9tme2gr4a03tx62sl4v4bgfvku9q5m" xml:space="preserve">[[Attēls:COLLECTIE TROPENMUSEUM Portert van twee jonge Balinese danseressen TMnr 10004678b.jpg|300px|right|thumb|[[Bali|Baliniešu]] dejotājas ar krāšņām galvassegām, 1929. gada fotogrāfija.]]

[[Formas tērps|Formas tērpa]] '''galvassega''' ir jebkura militāra cepure vai [[aizsargķivere]] ar vai bez atšķirības zīmēm, kas ir ar reglamentu vai pavēli noteikta formas tērpa sastāvdaļa.

Plašāk pazīstamas militārās galvas segas ir [[naģenes]] ({{val|en|peaked caps}}), laiviņas, lauka formas cepures, [[panama]]s jeb ''boonie'', platmalu jeb ''campaign'', kā arī dažādas [[ķivere]]s. Dažādām vienas valsts [[karaspēks|karaspēka]] vienībām mēdz būt atšķirīgas galvassegas.

{{Apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Galvassega]]</text>
      <sha1>e9tme2gr4a03tx62sl4v4bgfvku9q5m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541315</id>
      <parentid>4541313</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:17:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="795" sha1="nxib8rsd04crlvekq6oksebt6yvzw7y" xml:space="preserve">[[Attēls:COLLECTIE TROPENMUSEUM Portert van twee jonge Balinese danseressen TMnr 10004678b.jpg|300px|right|thumb|[[Bali|Baliniešu]] dejotājas ar krāšņām galvassegām, 1929. gada fotogrāfija.]]

[[Formas tērps|Formas tērpa]] '''galvassega''' ir jebkura militāra cepure vai [[aizsargķivere]] ar vai bez atšķirības zīmēm, kas ir ar reglamentu vai pavēli noteikta formas tērpa sastāvdaļa.

Plašāk pazīstamas militārās galvas segas ir [[naģenes]] ({{val|en|peaked caps}}), laiviņas, lauka formas cepures, [[panamas]] jeb ''boonie'', platmalu jeb ''campaign'', kā arī dažādas [[ķivere]]s. Dažādām vienas valsts [[karaspēks|karaspēka]] vienībām mēdz būt atšķirīgas galvassegas.

{{Apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Galvassega]]</text>
      <sha1>nxib8rsd04crlvekq6oksebt6yvzw7y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārnas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128587</id>
    <revision>
      <id>4541441</id>
      <parentid>4527625</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:31:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10311" sha1="hz06t8ot2vdu9ggqfqa34621ves6kci" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = House crow Bangalore India.jpg
 | att_nosaukums = [[Indijas vārna]] (''Corvus splendens'')
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Passeriformes
 |      kārta_lv = Zvirbuļveidīgie
 |    apakškārta = Passeri
 | apakškārta_lv = Dziedātājputni
 |        dzimta = Corvidae
 |     dzimta_lv = Vārnu dzimta
 |         ģints = Corvus
 |      ģints_lv = Vārnas
 |      binomial = Corvus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt; 
 |   kategorijas = nē
}}

'''Vārnas''' (''Corvus'') ir [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo]] (''Passeriformes'') [[kārta]]s viena no [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]]. Tās ir lielākie [[putni]] zvirbuļveidīgo kārtā. Vārnu ģintī ir 46 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters &amp; birds-of-paradise, 2020]&lt;/ref&gt; Pazīstamākās ir [[pelēkā vārna]], [[krauklis]] un [[krauķis]]. Vārnas ir sastopamas gandrīz visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. 

== Latvijā ==
[[Attēls:Corvus_corone_-near_Canford_Cliffs,_Poole,_England-8.jpg|thumb|left|240px|[[Melnā vārna]] (''Corvus corone'') mūsdienās sastopama arī Latvijas rietumos]]
[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 4 vārnu ģints sugas: [[krauklis]] (''Corvus corax''), [[pelēkā vārna]] (''Corvus cornix''), [[krauķis]] (''Corvus frugilegus'')&lt;ref&gt;[http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/corvidae/ Latvijas daba: Vārnu dzimta]&lt;/ref&gt; un [[melnā vārna]] (''Corvus corone''), kas pēdējos gados novērota Latvijas rietumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_2/varnas.php |title=Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā |access-date={{dat|2010|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160422184055/http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_2/varnas.php |archivedate={{dat|2016|04|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Kārlis Linnejs]] vārnu ģinti jau aprakstīja [[18. gadsimts|18. gadsimtā]]. [[Latīņu valoda|Latīņu]] vārds ''corvus'' [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē krauklis.&lt;ref&gt;Simpson, D.P. (1979). Cassell's Latin Dictionary (5 ed.). London: Cassell Ltd.. p. 883. {{ISBN|0-304-52257-0}}.&lt;/ref&gt; Kādreiz vārnu ģints bija plašāka kā šobrīd, jo žagatas kādreiz tika sistematizētas vārnu ģintī, tomēr mūsdienās tās ir izdalītas [[žagatas|žagatu ģintī]] (''Pica'').

Lielākā daļa [[fosilija|fosilo]] vārnu sugu ir atrastas [[Eiropa|Eiropā]], lai gan pēdējo gadu pētījumi zinātniekiem liek domāt, ka zvirbuļveidīgo putnu sugas ir attīstījušās [[Austrālija|Austrālijā]], un pēc tam izplatījušās citos kontinentos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pnas.org/content/101/30/11040.abstract |title=Phylogeny and diversification of the largest avian radiation |access-date={{dat|2010|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131210135011/http://www.pnas.org/content/101/30/11040.abstract }}&lt;/ref&gt; Liela daļa vārnu sugu, kuras izmira [[ledus laikmets|ledus laikmetā]], ir izmirušas teritorijās, kurās ienāca [[cilvēki]].

== Inteliģence ==
[[Attēls:CrowWastebag.jpg|thumb|220px|[[Pelēkā vārna]] uzplēš atkritumu maisu, lai piekļūtu barībai]]
[[Attēls:Dartmoorrook.JPG|thumb|right|[[Krauķis]] (''Corvus frugilegus'')]]
[[Attēls:House Crows (Corvus splendens) grooming in Kolkata I IMG 4324.jpg|thumb|right|[[Indijas vārna]]s (''Corvus splendens'')]]
[[Attēls:Crows In England.jpg|thumb|right|[[Krauklis|Kraukļi]] (''Corvus corax'') [[Londona|Londonā]]]]
[[Attēls:Thick-billed-Ravens.jpg|thumb|right|[[Resnknābja krauklis]] (''Corvus crassirostris'')]]
[[Attēls:Pied crow.jpg|thumb|right|[[Daglā vārna]] (''Corvus albus'')]]
Vārnu ģints putni ir gudri, un par tādiem tos uzskata jau no seniem laikiem. Tie ieņem augstas pozīcijas [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[inteliģence]]s testos. Dažas sugas IQ testos ieņem vienas no augstākajām pozīcijām. Testos parasti tiek pārbaudīta dzīvnieka vai putna spēja operēt ar instrumentiem, un vārnu ģints [[putni]] instrumentus lieto bieži.&lt;ref&gt;[http://www.sciencemag.org/cgi/content/abstract/306/5703/1903 The Mentality of Crows: Convergent Evolution of Intelligence in Corvids and Apes]&lt;/ref&gt; 

[[Zinātnieki]] [[Izraēla|Izraēlā]] ir novērojuši, ka [[pelēkā vārna]] [[ūdens|ūdenī]] drupina [[maize]]s drupačas, lai pievilinātu [[zivis]] tuvāk ūdens virsmai un lai vieglāk būtu tās nomedīt.&lt;ref&gt;[http://www.orenhasson.com/EN/bait-fishing.htm Bait-Fishing in Crows]&lt;/ref&gt; Pēdējos gados intensīvi tiek pētīta [[Jaunkaledonijas vārna]], kas mēdz izgatavot palīginstrumentus, lai veiksmīgāk iegūtu barību, kā arī izmanto jau esošus instrumentus vai apstākļus, piemēram, [[rieksti|riekstu]] mešana no liela augstuma zem braucošu mašīnu riteņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mwsu-bio101.ning.com/profiles/blogs/crows-using-automobiles-as |title=Crows Using Automobiles as Nutcrackers: The Evidence |access-date={{dat|2014|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140330054244/http://mwsu-bio101.ning.com/profiles/blogs/crows-using-automobiles-as |archivedate={{dat|2014|03|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

[[Austrālija|Austrālijā]] vārnas ir vieni no retajiem putniem, kas iemācījušās medīt indīgos [[cukurniedru krupis|cukurniedru krupjus]] (''Bufo marinus''). Tās apveļ krupi uz muguras un ar aso, līko knābi pārplēš plāno vēdera ādu. Vēdera [[āda]] krupim nav indīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abc.net.au/news/stories/2007/09/15/2033759.htm |title=Toads fall victim to crows in NT |access-date={{dat|2010|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2007|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071209125627/http://www.abc.net.au/news/stories/2007/09/15/2033759.htm}}&lt;/ref&gt;

Kā medību instrumentu vārnas lieto arī medniekus un plēsīgos zvērus, sekojot tiem līdzi medībās un gaidot uz medījuma pārpalikumiem.&lt;ref&gt;Heinrich, Bernd (1991). Ravens in Winter. Vintage Press. {{ISBN|0-679-73236-5}}.&lt;/ref&gt;

== Klasifikācija ==
*'''Vārnu ģints''' (''Corvus'')&lt;ref name=world/&gt;
** [[Amerikas vārna]] (''Corvus brachyrhynchos'')
** [[Apkakles vārna]] (''Corvus torquatus'') 
** [[Austrālijas krauklis]] (''Corvus coronoides'')
** [[Austrālijas vārna]] (''Corvus orru'')
** [[Austrumu džungļu vārna]] (''Corvus levaillantii'')
** [[Baltkakla krauklis]] (''Corvus albicollis'')
** [[Baltkakla vārna]] (''Corvus leucognaphalus'')
** [[Baltknābja vārna]] (''Corvus woodfordi'')
** [[Bangaja vārna]] (''Corvus unicolor'')
** [[Bismarka vārna]] (''Corvus insularis'')
** [[Brūngalvas vārna]] (''Corvus fuscicapillus'')
** [[Bugenvilas vārna]] (''Corvus meeki'')
** [[Daglā vārna]] (''Corvus albus'')
** [[Dižknābja vārna]] (''Corvus macrorhynchos'')
** [[Floresas vārna]] (''Corvus florensis'')
** [[Garknābja vārna]] (''Corvus validus'')
** [[Havaju vārna]] (''Corvus hawaiiensis'')
** [[Indijas džungļu vārna]] (''Corvus culminatus'')
** [[Indijas vārna]] (''Corvus splendens'')
** [[Īsastes krauklis]] (''Corvus rhipidurus'')
** [[Jamaikas vārna]] (''Corvus jamaicensis'')
** [[Jaunkaledonijas vārna]] (''Corvus moneduloides'')
** [[Kāpzemes vārna]] (''Corvus capensis'')
** [[Krauklis]] (''Corvus corax'')
** [[Krauķis]] (''Corvus frugilegus'')
** [[Kubas palmu vārna]] (''Corvus minutus'')
** [[Kubas vārna]] (''Corvus nasicus'')
** [[Marianas vārna]] (''Corvus kubaryi'')
** [[Mazais krauklis]] (''Corvus mellori'')
** [[Mazā vārna]] (''Corvus bennetti'')
** [[Meksikas krauklis]] (''Corvus cryptoleucus'')
** [[Meksikas vārna]] (''Corvus imparatus'')
** [[Melanēzijas vārna]] (''Corvus tristis'')
** [[Melnā vārna]] (''Corvus corone'')
** [[Meža krauklis]] (''Corvus tasmanicus'')
** [[Palmu vārna]] (''Corvus palmarum'')
** [[Pelēkā vārna]] (''Corvus cornix'')
** [[Piekrastes vārna]] (''Corvus caurinus'')
** [[Resnknābja krauklis]] (''Corvus crassirostris'')
** [[Seramas vārna]] (''Corvus violaceus'') 
** [[Sinaloa vārna]] (''Corvus sinaloae'')
** [[Slaidknābja vārna]] (''Corvus enca'')
** [[Somālijas vārna]] (''Corvus edithae'')
** [[Sulavesi vārna]] (''Corvus typicus'')
** [[Tuksneša krauklis]] (''Corvus ruficollis'')
** [[Zivju vārna]] (''Corvus ossifragus'')

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://funtsmyblog.files.wordpress.com/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf Putni dabā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210423230617/https://funtsmyblog.files.wordpress.com/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf |date={{dat|2021|04|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110520101350/http://dsc.discovery.com/news/2007/10/05/crows_ani.html?category=animals&amp;guid=20071005130000&amp;dcitc=w19-502-ak-0000 Crows Bend Twigs Into Tools] 
* [https://web.archive.org/web/20210126130244/http://www.birds.cornell.edu/crows/crowfaq.htm Frequently Asked Questions About Crows]
* [http://www.birdhouses101.com/crow.asp Crow (BirdHouses101.com)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201210183259/http://www.birdhouses101.com/crow.asp |date={{dat|2020|12|10||bez}} }}
* [http://www.crows.net/ crows.net: The Language &amp; Culture of Crows]
* [https://web.archive.org/web/20101021045919/http://nationalzoo.si.edu/Publications/ZooGoer/2005/6/Books_naturally_ND_05.cfm In the Company of Crows and Ravens]
* [https://web.archive.org/web/20100723085328/http://www.sciencemag.org/feature/data/crow/ Shaping of Hooks in New Caledonian Crows]
* [http://users.ox.ac.uk/~kgroup/tools/introduction.shtml More info on tool use by crows, with references]
* [http://ibc.lynxeds.com/family/crows-corvidae Crow videos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314050252/http://ibc.lynxeds.com/family/crows-corvidae |date={{dat|2016|03|14||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100926150953/http://www.eol.org/pages/33750 Corvus (genus)]

[[Kategorija:Vārnas| ]]
[[Kategorija:Vārnu dzimta]]</text>
      <sha1>hz06t8ot2vdu9ggqfqa34621ves6kci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdemārs Tone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>129037</id>
    <revision>
      <id>4541306</id>
      <parentid>4153607</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8950" sha1="8hzrjff8gfu70eo3okkwblv529i2ucw" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Valdemārs Tone
| image         = Valdemārs Tone.jpg
| imagesize     = 205px
| caption       = 
| birthname     = Teodors Valdemārs Tone
| birthdate     = {{dat|1892|03|28}}
| location      = [[Annenieku pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) 
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1958|08|30|1892|03|28}}
| deathplace    = [[Londona]], {{GBR}}
| nationality   = [[latvieši|latvietis]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = [[reālisms]], [[kubisms]], [[modernisms]].
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  Kultūras fonda prēmijas (1924; 1924; 1934; 1937), Latvijas Mākslas akadēmijas izcila mākslinieka grāds (1934), [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1938)
}}

'''Valdemārs Teodors Tone''' ({{dat|1892|3|28|N}} — {{dat|1958|8|30|N}}), pazīstams arī kā '''Voldemārs Tone''', bija latviešu [[gleznotājs]]. Bijis [[Rīgas mākslinieku grupa]]s biedrs un viens no tās veidotājiem (1920-1924) un [[Mākslinieku biedrība &quot;Sadarbs&quot;|mākslinieku biedrības &quot;Sadarbs&quot;]] loceklis (1924-1925),&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/60717-valdemars_tone_gleznieciba_1945_1958 Valdemārs Tone / glezniecība (1945 – 1958)]{{Novecojusi saite}}. ''[[tvnet.lv]]''.&lt;/ref&gt; kā arī Mūkusalas mākslinieku biedrības goda biedrs un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s pasniedzējs, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] [[Annenieku pagasts|Annenieku pagasta]] Ļuku mājās [[1892|1892. gada]] 28. martā. Mācījās Annenieku pagastskolā (1900-1906), Francmaņa skolā [[Dobele|Dobelē]] (1906-1907).&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=122 Tone Valdemārs Teodors - piedāvājumā 1 darbs - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA &quot;ANTONIJA&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

1909. gadā uzsāka mācības [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas pilsētas mākslas skolā]] pie gleznotāja [[Gerhards fon Rozens|Gerharda fon Rozena]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |title=1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110214130055/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |archivedate={{dat|2011|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; un ar pārtraukumu slimības dēļ turpināja mācības šajā skolā, apgūdams [[glezniecība|glezniecību]] pie [[Vilhelms Purvītis|V. Purvīša]], [[Jānis Tillbergs|J. R. Tillberga]], [[Janis Rozentāls|J. Rozentāla]] un tēlniecību pie [[Augusts Folcs|A. Folca]] (1909-1910, 1911-1915). [[1913]]. gadā apceļoja [[Vidusjūra]]s zemes uz [[kuģis|kuģa]], kura [[Kapteinis (jūrniecība)|kapteinis]] tolaik bija viņa brālis.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

Pirmā pasaules kara laikā turpināja mācības [[Penza]]s mākslas skolā (1915-1916), [[1916]]. gadā iestājās [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulkos,&lt;ref name=&quot;LTM&quot;&gt;Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. - 144 lpp.&lt;/ref&gt; [[1917]]. gadā bija 2. rezerves pulka [[komandieris]]. Pēc demobilizācijas dzīvoja [[Pleskava|Pleskavā]] un [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] (1917-1918).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/2182 |title=Latvijas mākslas klasika&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305163429/http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/2182}}&lt;/ref&gt; 
[[1918]]. gadā atgriezās [[Rīga|Rīgā]],&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; strādāja par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Rīgas 2. un 3. vidusskolā (1919-1920). Vadīja savu privāto studiju (1919-1923).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gallery.lv/classic/Tone/Default.htm |title=Valdemars Tone&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304204605/http://www.gallery.lv/classic/Tone/Default.htm }}&lt;/ref&gt; Piepelnījās ar grāmatu grafikas darbiem un veidoja dekorācijas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajam teātrim]]&lt;ref name=&quot;LTM&quot; /&gt;{{rp|385}} (1919) un [[pastmarka|pastmarku]] kompozīcijas&lt;ref name=&quot;LTM&quot; /&gt;{{rp|420}}. 
[[1922]]. gadā, izmantojot Kultūras fonda piešķirto pabalstu, papildinājās [[Parīze|Parīzē]], bet [[1929]]. gadā [[Itālija|Itālijā]]. No [[1925]]. gada strādāja par pedagogu [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]],&lt;ref&gt;[http://www.e-biblioteka.lv/lv/autori/valdemars-tone/6264/ Ideju Foruma bibliotēka – grāmatas, video, audio grāmatas, attēli&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vadot portretu gleznošanas klasi (1925-1932), akta glezniecības klasi (no 1932), [[1944]]. gadā izvirzīts [[profesors|profesora]] vietai.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], [[1949]]. gadā uz [[Anglija|Angliju]],&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; kur dzīvoja un strādāja līdz sava mūža beigām [[1958]]. gada 30. augustā. Mākslinieks kremēts, pelni apbedīti Brukvudas kapsētā.

== Mākslinieciskā darbība ==
Sākumā mācījies no Rietumeiropas mākslas vecmeistariem, pirmajos darbos- portretos jūtama itāliešu renesanses un holandiešu 17. gadsimta reālisma meistaru ietekmes. Vēlāk gleznotāju sākuši saistīt postimpresionistu glezniecības izteiksmes līdzekļi, darbos parādās tam radniecisks krāsu modelējums.&lt;ref name=&quot;LTM&quot; /&gt;{{rp|144}} Ietekmējies arī no latviešu gleznotāja [[Jāzeps Grosvalds|Jāzepa Grosvalda]]. 1920. gadā pievērsies kubismam un citām modernisma kustībām, bet 1921. gadā reālismam. 1930. gados izveidojis savu individuālu rokrakstu, apvienojot modernistiskos un reālistiskos izteiksmes līdzekļus, kā arī dažādos glezniecības paņēmienus.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Darinājis, pievēršoties sievietes tēlam, [[portrets|portretus]] un [[akts|aktus]], kā arī gleznojis ainavas un [[klusā daba|klusās dabas]]. Trimdas laikā gleznojis klusās dabas un portretus ''a la prima'' tehnikā. Strādājis [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[tempera]]s un jauktajā tehnikā, kā arī zīmējis ar ogli.

=== Izstādes ===
Pirmo reizi izstādē piedalījies [[1913]]. gada ziemā trešajā Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā ar savām [[ainava|ainavu]] studijām, pēc gada piedalījies ceturtajā Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā. Piedalījies Rīgas mākslinieku grupas organizētajās izstādēs līdz [[1924]]. gadam, kad no šīs biedrības izstājies, bet no [[1930]]. gada atkal atsācis piedalīties šīs biedrības izstādēs. Personālizstādes notikušas [[Latvija|Latvijā]], Rīgā (1921), Vācijā, [[Detmolda|Detmoldā]], (1946), [[Minstere|Minsterē]] (1947), [[Lībeka|Lībekā]] (1948), Anglijā- [[Londona|Londonā]] (1952), [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Stokholma|Stokholmā]] un [[Gēteborga|Gēteborgā]] (1953). Piemiņas izstādes notikušas Rīgā (1959; 1992). Gleznotājs piedalījies Latviešu mākslas un Kultūras fonda izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; 
=== Darbi ===

2006. gada novembrī [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] no gleznotāja atraitnes saņēma 42 mākslinieka trimdā no 1945. līdz 1958. gadam radītās gleznas.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=122 Biogrāfija]
* [http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/60717-valdemars_tone_gleznieciba_1945_1958 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.gallery.lv/classic/Tone/Default.htm Biogrāfija un darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204605/http://www.gallery.lv/classic/Tone/Default.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160305163429/http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/2182 Biogrāfija]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Izmatotā literatūra ==
* Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tone, Valdemars}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības &quot;Sadarbs&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas darbinieki]]
[[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>8hzrjff8gfu70eo3okkwblv529i2ucw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sea Launch</title>
    <ns>0</ns>
    <id>129099</id>
    <revision>
      <id>4541428</id>
      <parentid>4386080</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:29:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kosmiskās organizācijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4541428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4029" sha1="6ywqdu02taafrgu02npnz8535s7ge14" xml:space="preserve">[[Attēls:Sea launch 1.jpg|thumb|200px|''[[Odyssey (starta platforma)|Odyssey]]'' platforma remontdokā ''Esquimalt BC'' 2007. gadā]]
[[Attēls:SeaLaunch-Commander.jpg|thumb|200px|''Sea Launch'' pavadošais komandkuģis ostā]]
'''''Sea Launch''''' (no {{val|en| }} &quot;Jūras starts&quot;) ir &lt;!--[[Kaimanu Salas|Kaimanu Salās]] reģistrēts --&gt;starptautisks [[konsorcijs]], kas veica [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] palaišanas pakalpojumus no peldošas jūras platformas [[Odyssey (starta platforma)|Odyssey]]. Pavadoņu palaišana notiika [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] uz [[ekvators|ekvatora]] ar [[Ukraina|Ukrainā]] izgatavotām [[nesējraķete|nesējraķetēm]] ''[[Zenit-3SL]]''. Konsorcija centrālais birojs atrodas [[Ženēva|Ženēvā]].

''Sea Launch'' 1995. gadā dibināja četru valstu uzņēmumi: ''[[Boeing]]'' (40 %, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), ''[[RKK Energija|Energija]]'' (25 %, [[Krievija]]), ''[[Aker Solutions|Aker Kværner]]'' (20 %, [[Norvēģija]]), [[KB Južnoje]] (10 %, [[Ukraina]]) un [[Južmaš]] (5 %, Ukraina). Konsorcija centrālais birojs atradās [[Longbīča|Longbīčā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Pirmā [[raķete]] startēja 1999. gadā. Līdz 2014. gadam tika veikti 36 starti, no kuriem trīs beidzās ar avāriju, viens bija daļēji veiksmīgs. Visu startu [[derīgā krava|derīgās kravas]] bija komerciāli [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņi]], kuri tika ievadīti [[ģeostacionārā pārejas orbīta|ģeostacionārajā pārejas orbītā]].

2009. gada 22. jūnijā ''Sea Launch'' paziņoja par bankrotu saskaņā ar ASV [[Bankrots|bankrota]] kodeksa 11. paragrāfu. Kompānijas parādi bija sasnieguši 500 miljonus — 1 miljardu ASV dolāru.

2010. gadā ''Energija'' uzņēmās ieguldīt finanšu līdzekļus kompānijas [[Pamatkapitāls|pamatkapitālā]] un apgrozāmajos līdzekļos. Šim mērķim ''Energija'' dibināja meitas uzņēmumu ''Energia Overseas Limited''. 2010. gada beigās par ''Sea Launch'' īpašniekiem kļuva ''Energia Overseas Limited'' (95 %), ''Boeing'' (3 %) un ''Aker Solutions'' (2 %).

''Sea Launch'' startus atsāka {{dat|2011|9|24||bez}}, palaižot pavadoni ''[[Atlantic Bird 7]]''. Turpmākajos gados netika sasniegts pietiekams startu skaits, lai projekts kļūtu rentabls. Pēdējā palaišana notika 2014. gada maijā (''[[EUTELSAT 3B]]'').

2014. gada augustā, saasinoties [[Donbasa karš|bruņotajam konfliktam Ukrainas austrumos]], Krievija paziņoja, ka ''Sea Launch'' darbība tiek atlikta līdz 2015. gada vidum. 2014. gada beigās paziņots, ka Krievija plāno atteikties no Ukrainas raķetēm, un ''Sea Launch'' projektam tiek meklēta alternatīva raķete.
2015. gada februārī izskanēja informācija, ka no Ukrainas tuvākajos gados netiks piegādātas jaunas raķetes. ''Sea Launch'' rīcībā bija divi ''Zenit-3SL'' eksemplāri, bet tiesas procesa ar ''Boeing'' dēļ ''Sea Launch'' darbība bija iesaldēta līdz 2016. gadam.&lt;ref name=&quot;RIA 2015-02-06&quot; /&gt;

2016. gada augustā ''Energija'' un ''Boeing'' vienojās par parāda strīda atrisināšanu.

2016. gada 27. septembrī Krievijas aviācijas grupa ''[[S7 Group]]'' parakstīja līgumu par peldošās platformas ''[[Odyssey (starta platforma)|Odyssey]]'' un tās infrastruktūras pirkšanu no konsorcija ''Sea Launch''.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;RIA 2015-02-06&quot;&gt;[http://ria.ru/defense_safety/20150206/1046250313.html Источник: новых поставок &quot;Морскому старту&quot; с Украины не ожидается] РИА Новости, 2015-02-06&lt;/ref&gt;
}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Odyssey (starta platforma)]]''
* ''[[Zenit-3SL]]''

== Ārējās saites ==
* [http://www.sea-launch.com/ ''Sea Launch'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060427224125/http://www.sea-launch.com/ |date={{dat|2006|04|27||bez}} }}

[[Kategorija:Komerciālo kosmosa startu nodrošinātāji]]
[[Kategorija:Konsorciji]]
[[Kategorija:Kosmiskās organizācijas]]</text>
      <sha1>6ywqdu02taafrgu02npnz8535s7ge14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Kalnroze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131002</id>
    <revision>
      <id>4541311</id>
      <parentid>4163654</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6628" sha1="sd901wwktetap4ldx7bbxgurhmovxxl" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Valdis Kalnroze
| image         = Kalnroze.jpg
| imagesize     = 220px
| caption       = Valda Kalnrozes portrets ([[Alfejs Bromults]])
| birthname     = Voldemārs Rozenbergs (līdz [[1961]])
| birthdate     = {{dat|1894|01|17|}}
| location      = [[Kuldīga]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate     = {{mdv|1993|04|16|1894|01|17}}
| deathplace    = [[Rīga]], {{LAT}}
| nationality   = [[latvietis]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        = [[Triju Zvaigžņu ordenis]]; [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]] (1970); LPSR Valsts prēmija (1980); 
}}

'''Valdis Kalnroze''' (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, {{dat|1894|1|17|N}} — {{dat|1993|4|16|N}}) bija latviešu [[gleznotājs]], smalks tonālās [[glezniecība]]s meistars.

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Kuldīga|Kuldīgā]] [[1894|1894. gada]] 17. janvārī maiznieka [[ģimene|ģimenē]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.310.lpp.&lt;/ref&gt; Mācījās [[Liepāja]]s pamatskolā. Iesākumā strādāja gadījuma darbos, arī [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], kur [[Kuresāre|Kuresārē]] strādāja pie [[Ārensburgas pils]] nocietināšanas. Piedalījās [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņās]], par ko apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=76 Kalnroze Valdis - piedāvājumā 4 darbi - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA &quot;ANTONIJA&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Pēc kara beigām strādāja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] administrācijā. Glezniecībai pievērsās vēlu, to apgūdams mākslinieka [[Ansis Stunda|Anša Stundas]] studijā un [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] (1927—1932), beidza [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] vadīto Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.307.lpp.&lt;/ref&gt; ar diplomdarbu &quot;Darbs&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Studiju gados kopā ar [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduardu Kalniņu]] uz motocikla apceļoja&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.308.lpp.&lt;/ref&gt; [[Beļģija|Beļģiju]], [[Holande|Holandi]] un [[Vācija|Vāciju]] (1930). Bija [[mākslinieku biedrība &quot;Zaļā vārna&quot;|mākslinieku biedrības &quot;Zaļā vārna&quot;]] biedrs.

1944. gadā kļuva par [[Latvijas PSR]] Mākslinieku savienības biedru, 1952. gadā no tās tika izslēgts, bet 1957. gadā atkal uzņemts.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?artist__id=25 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija &quot;Jēkabs&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Miris 1993. gada 16. aprīlī Rīgā, apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

== Mākslinieciskā darbība ==
Galvenais glezniecības žanrs ir bijusi [[ainavu glezniecība|ainava]], māksliniekam paticis gleznot [[pilsēta]]s ainavas ar [[ezers|ezeru]] krastiem, [[upe]]s līčiem un pilsētas atspulgiem tajos un [[marīna]]s.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Taču pievērsies arī [[klusā daba|klusajām dabām]]. Valdis Kalnroze uzskatāms par smalku tonālās glezniecības meistaru, kurš veidojis pastozas, fakturētas, sudrabaini pelēcīgas kompozīcijas, kas tikušas papildinātas ar spektra krāsu spožiem akcentiem. Sākumposma radīto darbu ekspresijā īpaša nozīme ir gaišo un tumšo laukumu attiecību plašajam diapazonam. Vēlāk radītajos darbos noteicošā kļūst pelēcināto toņu gamma, gleznojuma maniere kļūst diferencētāka, vēlīno darbu raksturīga iezīme — sarkanas un baltas krāsas akcenti, kur kontrasts palīdz izcelt harmoniju, lai arī tas ir neiederīgi tonālās glezniecības klasiskajos principos.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; 1930. gados mākslinieks attīsta ne tikai otas gleznojumu, bet lieto arī paletes nazi ekspresijas sasniegšanai. Darbos ikdienišķais, reālais gūst mazliet teiksmainu noskaņu, ainavas gandrīz vienmēr papildina stafāža, kas neienes sadzīviskus akordus.&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.311.lpp&lt;/ref&gt;
Galvenokārt strādājis [[eļļas glezniecība]]s tehnikā.

=== Izstādes ===
Izstādēs piedalījies no 1927. gada.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Ņēmis dalību visās &quot;Zaļās vārnas&quot; rīkotajās izstādēs. Personālizstādes bijušas [[Vecgulbene|Vecgulbenē]] (1928), [[Rīga|Rīgā]] (1933, 1934 (kopā ar [[Kārlis Padegs|Kārli Padegu]]&lt;ref&gt;Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.315.lpp.&lt;/ref&gt;), 1942, 1964, 1970, 1975, 1979).&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Piemiņas izstāde notikusi 1994. gadā [[Ogre|Ogrē]].&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1963) 
* [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks]] (1970) 
* LPSR Valsts prēmija.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/kalnroze-valdis/ Biogrāfija un darbi]
* [http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?artist__id=25 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160305160053/http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/482 Mākslas darba apskats]
* [http://www.artembassy.lv/index.php?page=shop.browse&amp;category_id=86&amp;option=com_virtuemart&amp;Itemid=1&amp;lang=lv Darbi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.artnet.com/artist/424406913/valdis-kalnroze-valdis-rozenbergs.html Darbi]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kalnroze, Valdis}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1993. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības &quot;Zaļā vārna&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>sd901wwktetap4ldx7bbxgurhmovxxl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilais krūmu sīlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131740</id>
    <revision>
      <id>4541509</id>
      <parentid>4401522</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4383" sha1="ibn2l5j84zes4h4300soof9g4k2xgs8" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 | platums = 240px
 | attēls = Aphelocoma_unicolor.jpg
 | att_nosaukums =
 | valsts = Animalia
 | valsts_lv = Dzīvnieki
 | tips = Chordata
 | tips_lv = Hordaiņi
 | klase = Aves
 | klase_lv = Putni
 | kārta = Passeriformes
 | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie
 | apakškārta = Passeri
 | apakškārta_lv = Dziedātājputni
 | dzimta = Corvidae
 | dzimta_lv = Vārnu dzimta
 | ģints = Aphelocoma
 | ģints_lv = Krūmu sīļi
 | suga = Aphelocoma unicolor
 | suga_lv = Zilais krūmu sīlis
 | binomial = Aphelocoma unicolor &lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Du Bus de Gisignies]], 1847)&lt;/small&gt;
 | kategorijas = nē
}}

'''Zilais krūmu sīlis''' (''Aphelocoma unicolor'') ir [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo]] (''Passeriformes'') kārtas [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') putns, kas pieder [[krūmu sīļi|krūmu sīļu ģintij]] (''Aphelocoma''). Izdala 5 pasugas.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters &amp; birds-of-paradise, 2018]&lt;/ref&gt;

Zilais krūmu sīlis ir parasts [[Centrālamerika]]s [[miglas mežs|miglas mežu]] ligzdotājs. Tas ir sastopams [[Meksika]]s dienviddaļā, [[Hondurasa]]s centrālajā daļā, [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Salvadora|Salvadorā]]&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/146575/0 IUCN: Aphelocoma unicolor]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1370—3050 metrus [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref name=bir&gt;[http://www.birdforum.net/opus/Unicolored_Jay Unicolored Jay]&lt;/ref&gt; Tas dzīves vietai izvēlas miglas mežus, [[priedes|priežu]] un [[ozols|ozolu]] mežus un [[krūmājs|krūmājus]].

== Izskats un īpašības ==
Zilais krūmu sīlis ir vidēji liels putns. Ķermeņa garums 27—32 cm, svars tēviņam 119—153 g, mātītei 113—136 g.&lt;ref&gt;[https://www.hbw.com/species/unicolored-jay-aphelocoma-unicolor Alive: Unicolored Jay (Aphelocoma unicolor)]&lt;/ref&gt; No citiem [[krūmu sīļi]]em tas atšķiras ar vienkrāsainu, tumši zilu apspalvojumu. Ap acīm tam ir melnu spalvu gredzens. Zods pelēks, un spalvas zem astes un spārniem brūnganmelnas. Melnais [[knābis]] masīvs ar līku galu. [[Kājas]] melnas, bet [[acis]] brūnas. Abi dzimumi izskatās vienādi, lai gan mātītes ir nedaudz mazākas. Jaunie putni nav tik koši, tie ir zilpelēki.&lt;ref name=bir/&gt;

== Uzvedība ==
Zilais krūmu sīlis ir [[nometnieks]] un parasti pārvietojas nelielos baros, kas sastāv no 5—8 putniem. Tie barojas [[koks|koku]] zaros, meklējot [[oga]]s, [[augļi|ugļus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], [[ķirzakas]], citu putnu [[ola]]s un putnēnus. Zilais krūmu sīlis barojas arī ar [[graudi]]em lauksaimniecības tīrumos. 

[[Riests]] sākas janvāra beigās. Dominējošam pārim mazuļus audzināt palīdz iepriekšējā gada bērni. Ligzda tiek vīta no zariem bļodas formā. Tā parasti tiek novietota 5—14 metru augstumā no zemes. Dējumā ir 3—4 olas.&lt;ref name=bir/&gt; Inkubācijas periods ilgst 22 dienas.&lt;ref&gt;[http://www.museodelasaves.org/206/1/51/126.cfm?ii=89&amp;bid=4&amp;tid=115&amp;id=138 Chara unicolor]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Zilajam krūmu sīlim ir 5 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;
*''Aphelocoma unicolor unicolor'' — nominālpasuga, sastopams [[Meksika]]s dienvidaustrumos un [[Gvatemala|Gvatemalā]];
*''Aphelocoma unicolor concolor'' — sastopams Meksikas dienvidaustrumos;
*''Aphelocoma unicolor griscomi'' — sastopams [[Salvadora|Salvadorā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]];
*''Aphelocoma unicolor guerrerensis'' — sastopams Meksikas dienvidrietumos;
*''Aphelocoma unicolor oaxacae'' — sastopams Meksikas dienvidos.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://ibc.lynxeds.com/species/unicoloured-jay-aphelocoma-unicolor Unicoloured Jay (Aphelocoma unicolor)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812154127/http://ibc.lynxeds.com/species/unicoloured-jay-aphelocoma-unicolor |date={{dat|2011|08|12||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20130608113928/http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/conservation?p_p_spp=519436 Neotropical birds: Aphelocoma unicolor]
* [http://www.antpitta.com/images/photos/jays/gallery_jays.htm Jays: Unicolored Jay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100830164510/http://antpitta.com/images/photos/jays/gallery_jays.htm |date={{dat|2010|08|30||bez}} }}

[[Kategorija:Krūmu sīļi]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]</text>
      <sha1>ibn2l5j84zes4h4300soof9g4k2xgs8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules sērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>134700</id>
    <revision>
      <id>4541258</id>
      <parentid>4526476</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:17:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13329" sha1="rqks79iuu85oh58cvqxny4dvcd6sygu" xml:space="preserve">{{Infobox
| abovestyle = background: #efefef;
| above = Pasaules sērija
| image = [[File:World Series Trophy (48262268286).jpg|250px]]
| caption = [[Komisāra balva]]
| label1 = Līga
| data1 = [[Augstākā beisbola līga]]
| label2 = Pirmā sērija
| data2 = [[1903 World Series|1903]]
| label3 = Aktuālā sērija
| data3 = [[2026 World Series|2026]]
| label4 = Pašreizējie čempioni
| data4 = [[Milvoki &quot;Brewers&quot;]] (1)
| label5 = Visvairāk titulu
| data5 = [[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]] (27)
| label6 = Sponsori
| data6 = [[YouTube TV]] (2017–2019)&lt;br&gt; [[Capital One]] (2022–present)
}}
'''Pasaules sērija''' ({{val|en|World Series}}) ir [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] (MLB) sezonas izšķirošā spēļu sērija, kurā tiek noskaidrots sezonas čempions. Pasaules sērija notiek kopš 1903. gada, taču divus gadus tā netika izspēlēta: 1904. gadā boikota dēļ un 1994. gadā spēlētāju streika dēļ. Sērijas uzvarētājs savā īpašumā iegūst Komisāra balvu. Sērija tiek aizvadīta līdz kādas komandas 4 uzvarām. Taču četras reizes Pasaules sērijas izspēles turnīrs tika izspēlēts līdz kādas komandas piecām uzvarām (1903, 1919, 1920 un 1921).

Amerikas līgas konferences klubs [[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]] ir piedalījies 40 no 106 Pasaules sērijas izspēles turnīriem, 27 no tiem svinot uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.baseball-almanac.com/ws/teamworldseriesappearances.shtml|title= World Series by franchise|work= Baseball-Almanac.com|access-date= {{dat|2010|12|15||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110919104920/http://www.baseball-almanac.com/ws/teamworldseriesappearances.shtml|archivedate= {{dat|2011|09|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BR&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baseball-reference.com/postseason/|title= List of World Series at Baseball Reference|work= Baseball Reference.com}}&lt;/ref&gt; &quot;Yankees&quot; izcīnītie 27 tituli ir labākais sasniegums līgas pastāvēšanas vēsturē. 

Pašreizējie Komisāras balvas ieguvēji ir [[Milvoki &quot;Brewers&quot;]] komanda, kas 2026. gadā pieveica [[Tampabejas &quot;Rays&quot;]] komandu, izcīnot savu pirmo &quot;[[World Series]]&quot; čempiontitulu kluba vēsturē. Iepriekš 2025. gādā [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] beisbolisti, kas uzvarēja 2025. gada Pasaules sērijā [[Toronto &quot;Blue Jays&quot;]] komandu ar rezultātu 4–3,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/beisbols/02112025-dodgers_septitaja_spele_aizstav_mlb_cempi|title=″Dodgers″ septītajā spēlē aizstāv MLB čempiones titulu|accessdate=2025-11-2 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; aizstāvēja savu 2024. gada Pasaules sērijas izspēlē izcīnīto titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/beisbols/31102024-ar_superzvaigzni_700_miljonu_ligumu_parak|title= Ar superzvaigzni 700 miljonu līgumu parakstījusī Losandželosas &quot;Dodgers&quot; izcīna MLB titulu|accessdate=2024-10-31 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Mūsdienu pasaules sērijas komandu statistika ==
{{Further|Pasaules sērijas čempionu saraksts}}

=== Pasaules sērijas statistika, 1903–pašlaik ===
&lt;!--

ORDER OF TEAMS:
The teams are sorted in descending order by the number of World Series wins, then appearances, then year of last Series win, then (for teams that have never won the Series) year of the last Series played. In other words, the table is sorted in descending order by the table's second, third, fourth, and fifth columns.
Teams with no Series appearances are sorted in alphabetical order based on their city name (that is, by the first column).

--&gt;
{{col-begin}}
{{col-break|width=70%}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; margin-left:1em; float:left&quot;
|-
! Komanda †
! Sēriju&lt;br /&gt; uzvaras
! Sēriju&lt;br /&gt; skaits
! Pēdējā&lt;br /&gt;uzvara
! Pēdējā&lt;br /&gt;Sērija
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]] (AL)&lt;br /&gt; [iepriekš Baltimore Orioles, Highlanders]
| 27
| 41
| 2009
| 2024
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Sentluisas &quot;Cardinals&quot;]] (NL)
| 11
| 19
| 2011
| 2013

|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Oklendas &quot;Athletics&quot;]] (AL)&lt;br /&gt;[iepriekš Philadelphia/Kansas City Athletics]
| 9
| 14
| 1989
| 1990
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Bostonas &quot;Red Sox&quot;]] (AL)&lt;br /&gt;[iepriekš Americans]
| 9
| 13
| 2018
| 2018
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] (NL)&lt;br /&gt;[iepriekš Brooklyn Bridegrooms, Superbas, Trolley Dodgers, Robins, Dodgers]
| 9
| 23
| 2025
| 2025
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Sanfrancisko &quot;Giants&quot;]] (NL)&lt;br /&gt;[iepriekš New York Gothams, Giants]
| 8
| 20
| 2014
| 2014
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Sinsinati &quot;Reds&quot;]] (NL)&lt;br /&gt;[iepriekš Red Stockings, Redlegs]
| 5
| 9
| 1990
| 1990
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Pitsburgas &quot;Pirates&quot;]] (NL)&lt;br /&gt;[iepriekš Alleghenys]
| 5
| 7
| 1979
| 1979
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Detroitas &quot;Tigers&quot;]] (AL)
| 4
| 11
| 1984
| 2012
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Atlantas &quot;Braves&quot;]] (NL)&lt;br /&gt;[iepriekš Boston Red Stockings, Beaneaters, Doves, Rustlers, Bees, Braves and Milwaukee Braves]
| 4
| 10
| 2021
| 2021
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Čikāgas &quot;Cubs&quot;]] (NL)&lt;br /&gt;[iepriekš White Stockings, Colts, Orphans]
| 3
| 11
| 2016
| 2016
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Baltimoras &quot;Orioles&quot;]] (AL)&lt;br /&gt;[iepriekš 1st Milwaukee Brewers and St. Louis Browns]
| 3
| 7
| 1983
| 1983
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Minesotas &quot;Twins&quot;]] (AL)&lt;br /&gt;[iepriekš 1. reizi Washington Nationals, Senators]
| 3
| 6
| 1991
| 1991
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Čikāgas &quot;White Sox&quot;]] (AL)
| 3
| 5
| 2005
| 2005
|-
| style=&quot;background:SkyBlue;&quot;|[[Filadelfijas &quot;Phillies&quot;]] (NL)
| 2
| 8
| 2008
| 2022
|-
| style=&quot;background:LightPink;&quot;|[[Klīvlendas &quot;Guardians&quot;]] (AL)&lt;br /&gt;[iepriekš Bluebirds, Bronchos, Naps, Indians]
| 2
| 6
| 1948
| 2016
|-
| style=&quot;background:thistle;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Astros&quot;]] (NL, 1962; AL, 2013) *&lt;br /&gt;[iepriekš Colt .45s, NL]
| 2
| 5
| 2022
| 2022
|-
| style=&quot;background:#acf;&quot;|[[Ņujorkas &quot;Mets&quot;]] (NL, 1962) *
| 2
| 5
| 1986
| 2015
|-
| style=&quot;background:#fbd;&quot;|[[Kanzassitijas &quot;Royals&quot;]] (AL, 1969) *
| 2
| 4
| 2015
| 2015
|-
| style=&quot;background:#fbd;&quot;|[[Toronto &quot;Blue Jays&quot;]] (AL, 1977) *
| 2
| 3
| 1993
| 2025
|-
| style=&quot;background:#acf;&quot;|[[Maiami &quot;Marlins&quot;]] (NL, 1993) *&lt;br /&gt;[iepriekš Florida Marlins]
| 2
| 2
| 2003
| 2003
|-
| style=&quot;background:#fbd;&quot;|[[Teksasas &quot;Rangers&quot;]] (AL, 1961) *&lt;br /&gt;[iepriekš 2. reizi Washington Senators]
| 1
| 3
| 2023
| 2023
|-
| style=&quot;background:#acf;&quot;|[[Arizonas &quot;Diamondbacks&quot;]] (NL, 1998) *
| 1
| 2
| 2001
| 2023
|-
| style=&quot;background:thistle;&quot;|[[Milvoki &quot;Brewers&quot;]] (AL, 1969; NL, 1998) *&lt;br /&gt;[iepriekš Seattle Pilots (AL), pašlaik 2.reizi Milvoki Brewers]
| 1
| 2
| 2026&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/beisbols/29102026-brewers_beisbolisti_pirmo_reizi_triumfe_w|title=&quot;Brewers&quot; beisbolisti pirmo reizi triumfē &quot;World Series&quot;|website=sportacentrs.com|access-date=28 October 2026|pages=}}&lt;/ref&gt;
| 2026
|-
| style=&quot;background:#acf;&quot;|[[Vašingtonas &quot;Nationals&quot;]] (NL, 1969) *&lt;br /&gt;[iepriekš Montreal Expos, pašlaik 2. reizi Washington Nationals]
| 1
| 1
| 2019
| 2019
|-
| style=&quot;background:#fbd;&quot;|[[Losandželosas &quot;Angels&quot;]] (AL, 1961) *&lt;br /&gt;[iepriekš California/Anaheim Angels un Los Angeles Angels of Anaheim]
| 1
| 1
| 2002
| 2002
|-
| style=&quot;background:#acf;&quot;|[[Sandjego &quot;Padres&quot;]] (NL, 1969) *
| 0
| 2
| {{sort|0|—}}
| 1998
|-
| style=&quot;background:#fbd;&quot;|[[Tampabejas &quot;Rays&quot;]] (AL, 1998) *&lt;br /&gt;[iepriekš Devil Rays]
| 0
| 3
| {{sort|0|—}}
| 2026
|-
| style=&quot;background:#acf;&quot;|[[Kolorādo &quot;Rockies&quot;]] (NL, 1993) *
| 0
| 1
| {{sort|0|—}}
| 2007
|-
| style=&quot;background:#fbd;&quot;|[[Sietlas &quot;Mariners&quot;]] (AL, 1977) *
| 0
| 0
| {{sort|0|—}}
| {{sort|0|—}}
|}
{{col-break}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot; margin-left:1em; text-align:center;&quot;
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;background:#e3e3e3;&quot;|'''Tabulas paskaidrojumi'''
|-
| style=&quot;background:LightPink&quot;| AL = [[Amerikāņu līga]] 
|-
| style= &quot;background: SkyBlue&quot;| NL = [[Nacionālā līga (beisbols)|Nacionālā līga]]
|-
| style=&quot;background:#fbd&quot;| AL* = Pievienojās Amerikāņu līgai pēc 1960. gada
|-
| style=&quot;background:#acf| NL* = Pievienojās Nacionālajai līgai pēc 1960. gada
|-
| style=&quot;background:thistle&quot;| komanda mainīja līgas
|-
|- style=&quot;background:#f6f6fe;&quot;
| † Kopējo komandu statistiku veido arī&lt;br /&gt;šī komanda ar citu nosaukumu vai citā pilsētā&lt;br /&gt;[tabulā atzīmēta ar patreizējo nosaukumu].&lt;br /&gt; ''''Sīkāku informāciju skatiet atsevišķu komandu rakstos vai [[MLB]].''
|-
| {{See also|Pasaules sērijas čempionu saraksts}}&lt;br /&gt;Avots: [http://mlb.mlb.com/mlb/history/postseason/mlb_ws.jsp?feature=club_champs MLB.com]
|}
{{clear}}
{{col-end}}

;Piezīmes
[[Amerikāņu līga]]s (AL) komandas uzvarējušas 68 no 120 nospēlētajām Pasaules sērijā (56,7%). Ņujorkas &quot;Yankees&quot; ir uzvarējusi Pasaules sērijā visvairāk reižu, izcīnot 27 čempionu titulus, veidojot 22,5% no visām aizvadītajām sērijām un 39,7% no Amerikas līgas komandu uzvarām. ''Yankees'' arī ir visvairāk reižu bijusi Amerikas līgas pārstāve Pasaules sērijā, kopā aizvadot 41 spēli. Sentluisas &quot;Cardinals&quot; ir uzvarējusi 11 Pasaules sērijās, kas ir otrā lielākā starp visām 30 komandām un visvairāk starp Nacionālās līgas komandām, veidojot 9,2% no visām aizvadītajām sērijām un 21,2% no 52 uzvarām Nacionālajā līgā. Tomēr Bruklinas/Losandželosas &quot;Dodgers&quot; visvairāk reižu ir bijusi Nacionālās līgas pārstāve Pasaules sērijā, kopā aizvadot 22 spēles. Pēc ''Dodgers'' sakāves pret ''Yankees'' 2024. gada Pasaules sērijā, Dodgers un Yankees savāca visvairāk zaudējumu no visām līgas komandām, katrai tie bija 14; Nacionālajā līgā visvairāk zaudējumu ir piedzīvojusi &quot;Dodgers&quot;, savukārt &quot;Yankees&quot; 14 zaudējumi ir visvairāk starp Amerikas līgas komandām.

''Yankees'' un ''Dodgers'' savā starpā ir tikušies visvairāk reižu, un starp abām komandām kopumā ir notikušas divpadsmit cīņas. Yankees uzvarēja astoņos no šiem divpadsmit sacensībām, lai gan ''Dodgers'' uzvarēja ''Yankees'' savās pēdējās divās Pasaules sērijas spēlēs 1981. un 2024. gadā.

Kad 1903. gadā tika izspēlēta pirmā modernā pasaules sērija, katrā līgā bija astoņas komandas. Šīs 16 komandas, kuras visas joprojām pastāv, katra ir ieguvušas vismaz divus Pasaules sērijas titulus.

Komandu skaits nemainījās līdz 1961. gadam, kopš tā laika [[MLB]] pievienojās četrpadsmit komandas, no kurām visas, izņemot Sietlas &quot;Mariners&quot;, ir piedalījušās vismaz vienā Pasaules sērijā. No 28 sērijām, kurās spēlējusi vismaz viena jaunā komanda, tostarp trīs sērijās (2015, 2019 un 2023), kurās abas komandas bija jaunās komandas, šīs komandas ir uzvarējušas 13 no tām, kas ir 46,4% no visām sērijām, kurās jaunās komanda spēlēja un 10,9% no visām 119 sērijām spēlēja kopš 1903. gada. 2015. gadā pirmo Pasaules sēriju, kurā piedalījās tikai jaunās komandas, spēlēja Kanzassitijas &quot;Royals&quot; un Ņujorkas &quot;Mets&quot;.&lt;ref&gt;{{Cite news|url=http://www.newsday.com/sports/baseball/mets/mets-royals-world-series-is-the-first-between-2-expansion-teams-1.11005696|title=Mets-Royals World Series is the first between 2 expansion teams|work=Newsday|date=October 24, 2015|access-date={{dat|2024|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2015|10|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151028032428/http://www.newsday.com/sports/baseball/mets/mets-royals-world-series-is-the-first-between-2-expansion-teams-1.11005696}}&lt;/ref&gt;
{{Clear}}
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
WorldSeries1903-640.jpg|thumb|Skats no gaisa uz 1903. gada Pasaules sērijas spēli Bostonā
1919 Chicago White Sox.jpg|thumb|1919. gada [[Čikāgas &quot;White Sox&quot;]] komandas foto
1968 World Series program and tickets.jpg|thumb|1968. gada Pasaules sērijas programma un biļetes uz 4. un 5. spēli ''Tiger stadionā''
President Ronald Reagan Nancy Reagan Tommy Lasorda Peter O'Malley Steve Sax Tim Belcher Alejandro Pena Mike Marshall Mike Scioscia Greeting World Baseball Champion Los Angeles Dodge - DPLA - f21500c44ce3c0f9c6423b3787704af8.jpg|thumb|ASV Prezidents [[Ronalds Reigans]] ar 1988. gada Pasaules sērijas čempioniem [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] spēlētājiem
The Cubs celebrate after winning the 2016 World Series. (30658637601).jpg|thumb|[[Čikāgas &quot;Cubs&quot;]] spēlētāji svin savu 2016. gada Pasaules sērijas uzvaru, kas bija viņu pirmā uzvara 108 gadu laikā.
Dusty Baker (49571794391) (cropped).jpg|thumb|Dastijs Beikers, būdams [[Hjūstonas &quot;Astros&quot;]] treneris 2022. gadā, kļuva par vecāko cilvēku, kurš uzvarējis Pasaules sērijas spēlē.
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.mlb.com/mlb/ps Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100319042656/http://mlb.com/mlb/ps/ |date={{dat|2010|03|19||bez}} }} {{en ikona}}
* {{britannica|648619/World-Series}}
* [http://www.baseball-reference.com/postseason/ Baseball Reference profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20051024081953/http://www.sportingnews.com/archives/worldseries/ Vēsture] {{en ikona}}


{{Sports-aizmetnis}}
{{MLB}}

[[Kategorija:Augstākā beisbola līga]]</text>
      <sha1>rqks79iuu85oh58cvqxny4dvcd6sygu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simetrijas ass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136707</id>
    <revision>
      <id>4541097</id>
      <parentid>4541076</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1276" sha1="cbaho4g8gcxzbkeglyh8udc5zxhn71t" xml:space="preserve">[[Attēls:Symmetry.svg|thumb|250px|right|Figūras ar simetrijas asīm]]
'''Simetrijas ass''' ir [[taisne]], kas sadala [[plakne]]s figūru divās daļās, kas ir viena otras [[spoguļattēls]] attiecībā pret šo taisni. Piemēram, jebkura taisne, kas iet caur [[Riņķis|riņķa]] centru, ir riņķa simetrijas ass. Simetrijas ass ir viens no galvenajiem [[Ģeometriska figūra|ģeometrisko figūru]] simetrijas veidiem, un tā var būt arī dažādās citās figūrās, piemēram, [[Taisnstūris|taisnstūrī]], [[Kvadrāts|kvadrātā]] vai [[Regulārs daudzstūris|regulārā daudzstūrī]].

Simetrijas ass tiek plaši izmantota arī praktiskās nozarēs, piemēram, [[Arhitektūra|arhitektūrā]] un [[Dizains|dizainā]], jo palīdz veidot līdzsvarotas un harmoniskas struktūras. Tā ir būtiska arī [[Bioloģija|bioloģijā]], kur simetrijas ass ir novērojama daudzos [[Dzīvnieki|dzīvniekos]] un [[Augi|augos]], piemēram, ziedos un ķermeņa formās, tādējādi veicinot funkcionalitāti un estētiku dabā.

== Skatīt arī ==
* [[Simetrija]]
* [[Simetrijas plakne]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Īss aizmetnis}}
{{matemātika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ģeometrija]]
[[Kategorija:Eiklīda ģeometrija]]</text>
      <sha1>cbaho4g8gcxzbkeglyh8udc5zxhn71t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136792</id>
    <revision>
      <id>4541460</id>
      <parentid>4540683</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:30:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4541460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73143" sha1="b50am52bvz2z9lmnbljfjxfnpuuayso" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Infokaste Eirovīzija
|nosaukums              = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2012.svg
|fināls                 = {{dat|2012|5|26|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2012|5|22|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2012|5|24|N}}
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|vadītājs (i)           = [[Leila Aļijeva]],&lt;br /&gt;[[Nardžiza Birka-Pītersene]]&lt;br /&gt;[[Eldars Gasimovs]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|ITV]]
|vieta                  = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}&lt;br /&gt;[[Baku Kristāla halle]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 42 valstis
|valstis, kas debitē    = Nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Armēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2012 Map.svg
| col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam.
| col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā.
| col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam.
|footnotes              = 
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]]
|nākamais               = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]]
}}
'''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;

2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Konkursa organizēšana ==
=== Norises vieta ===
2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|title=Для &quot;Евровидения-2012&quot; будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.&lt;ref&gt;[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.&lt;ref name=&quot;Crystal Hall&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}&lt;/ref&gt; Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&amp;_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&amp;nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}&lt;/ref&gt; Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;/&gt;

{|
|-
|&lt;div style=&quot;position: relative;&quot;&gt;
[[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]]
{{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=&lt;font size=&quot;4&quot;&gt;'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''&lt;/font&gt;}}
{{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Tofika Bahramova stadions'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]&lt;br /&gt;&lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Baku Kristāla halle'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;
|}

== Formāts ==
2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&amp;_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt; 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, &quot;lielais piecinieks&quot;, kā arī 10 valstis no katra pusfināla.&lt;ref name=&quot;Rules&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}&lt;/ref&gt; Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis.

=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* &lt;s&gt;{{ESC|Armēnija}}&lt;/s&gt;{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&amp;_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Rambo Amadeus]]&lt;ref name=&quot;Montenegro returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}&lt;/ref&gt;
|  ''[[Euro Neuro]]''&lt;ref name=&quot;Montenegro2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Eiro Neiro&quot;
| 15.
| 20
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''&lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&amp;_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme &amp; Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 8.
| 75
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 4.
| 116
|-
| 04
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Latvia language&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anmary]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Beautiful Song]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot; /&gt;
| &quot;Skaista dziesma&quot;
| 16.
| 17
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;/&gt;
| &quot;Savs&quot;&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}&lt;/ref&gt;
| 2.
| 146
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 06
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 3.
| 120
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sinplus]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| &quot;Nesalaužams&quot;
| 11.
| 45
|-
| 08
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&amp;_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Would You]]'' &lt;ref name=&quot;EurovisionCalendar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Vai tu&quot;
| 17.
| 16
|-
| 09
| {{ESC|Somija}}
|[[Zviedru valoda|Zviedru]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&amp;_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Pernilla Karlssone]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| ''[[När jag blundar]]''&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| &quot;Kad es aizveru savas acis&quot;&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| 12.
| 41
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[ivrits]]
| ''[[Izabo]]''&lt;ref name=&quot;israel1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' &lt;ref name=&quot;israel1&quot;/&gt;
| &quot;Laiks&quot;
| 13.
| 33
|-
| 11
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Valentīna Monetta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Social Network Song]]''
| &quot;Sociālā tīmekļa dziesma&quot;
| 14.
| 31
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 12
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| [[Ivija Adamou]]&lt;ref name=&quot;cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[La La Love]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}&lt;/ref&gt;
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 7.
| 91
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13         
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&amp;_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Soluna Samaja]]&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| ''[[Should've Known Better]]''&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 9.
| 63
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 1.
| 152
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&amp;_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with &quot;Sound Of Our Hearts&quot;|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Compact Disco]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| ''[[Sound of Our Hearts]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 10.
| 52
|-
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} &lt;ref name=&quot;Austria1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&amp;_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Trackshittaz]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| ''[[Woki mit deim Popo]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| &quot;Krati savu dibenu&quot;&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| 18.
| 8
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu{{ref|d|4}}
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 5.
| 100
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| ''[[Jedward]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&amp;_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 6.
| 92
|}
:1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]].
:2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā.
:3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]].

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 01
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]&lt;ref name=&quot;BA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&amp;_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 2.
| 159
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]&lt;ref name=Macedonia1&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''&lt;ref name=Macedonia3&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&amp;_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black &amp; White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Melns un balts&quot;
| 9.
| 53
|-
| 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Džoana Franka]]
| ''You and Me''
| &quot;Tu un es&quot;
| 15.
| 35
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 04
| {{ESC|Malta}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&amp;_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Kurts Kalleja]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 7.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Litesound]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| ''[[We Are the Heroes]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| &quot;Mēs esam varoņi&quot;
| 16.
| 35
|-
| 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &amp;#124; Músicas &amp;#124; Compositores|website=Scribd}}&lt;/ref&gt;
| [[Filipa Suza]]
| ''Vida minha''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| 13.
| 39
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]&lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' &lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;/&gt;
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 8.
| 64
|-
| 08
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Sofi Marinova]]
| ''Love Unlimited''
| &quot;Neierobežota mīlestība&quot;
| 11.
| 45
|-
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Eva Boto]]
| ''Verjamem''
| &quot;Es ticu&quot;
| 17.
| 31
|-
| 10
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| [[Nina Badriča]]&lt;ref name=Badric1&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews[tt_news]=146920&amp;tx_ttnews[backPid]=136&amp;cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Badric2&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Debesis&quot;
| 13.
| 42
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 181
|-
| 12
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anrijs Džohadze]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| ''[[I'm a Joker]]''&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu džokeris&quot;
| 14.
| 36
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]&lt;ref name=&quot;Turkey2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku
|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&amp;_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''&lt;ref name=&quot;Turkey3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&amp;_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 5.
| 80
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 4.
| 100
|-
| 15
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[Max Jason Mai]]''
| ''Don't Close Your Eyes''
| &quot;Neaizver savas acis&quot;
| 18.
| 22
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&amp;_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Tooji]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Paliec&quot;
| 10.
| 45
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&amp;_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia &amp; Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Korake ti znam]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&amp;nbsp;— Bosnia &amp; Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 6.
| 77
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 3.
| 104
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''[[Love Will Set You Free]]''
| &quot;Mīlestība tevi padarīs brīvu&quot;
| 25.
| 12
|-
| 02
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu
| ''[[Compact Disco]]''
| ''[[Sound of Our Hearts]]''
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 24.
| 19
|-
| 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]
| ''[[Suus]]''
| &quot;Savs&quot;
| 5.
| 146
|-
| 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 14.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''
| ''[[Korake ti znam]]''
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 18.
| 55
|-
| 06
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 2.
| 259
|-
| 07
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 20.
| 46
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Ivija Adamou]]
| ''[[La La Love]]''
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 16.
| 65
|-
| 09
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu&lt;ref name=&quot;echo&quot;/&gt;
| [[Anguna]]&lt;ref name=Francija2&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Echo (You and I)]]''&lt;ref name=&quot;echo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Atbalss (Tu un es)&quot;
| 22.
| 21
|-
| 10
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Nina Zilli]]&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&amp;_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[L'amore è femmina]]''
| &quot;Sieviete ir mīlestība&quot;
| 9.
| 101
|-
| 11
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 6.
| 120
|-
| 12
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| ''[[Tooji]]''
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''
| &quot;Paliec&quot;
| 26.
| 7
|-
| 13
| {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Sabīna Babajeva]]&lt;ref name=&quot;AzArtist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&amp;_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[When the Music Dies]]''
| &quot;Kad mūzika mirst&quot;
| 4.
| 150
|-
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 12.
| 71
|-
| 15
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Soluna Samaja]]
| ''[[Should've Known Better]]''
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 23
| 21
|-
| 16
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 17.
| 64
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 17
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 372
|-
| 18
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 7.
| 112
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}}
| Spāņu
| [[Pastora Solera]]&lt;ref name=&quot;Spānija2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Quédate conmigo]]''
| &quot;Paliec ar mani&quot;
| 10.
| 97
|-
| 20
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}&lt;/ref&gt;
| [[Romāns Lobs]]&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| &quot;Stāvu uz vietas&quot;
| 8.
| 110
|-
| 21
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Kurts Kalleja]]'
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 21.
| 41
|-
| 22
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''
| &quot;Melns un balts&quot;
| 13.
| 71
|-
| 23
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 19.
| 46
|-
| 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 3.
| 214
|-
| 25
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]''
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 15.
| 65
|-
| 26
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 11.
| 81
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 152
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 189
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 132
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 120
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 87
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
| {{ESC|Izraēla}}
| 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| {{ESC|Šveice}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Somija}}
| 41
| {{ESC|Somija}}
| 57
| {{ESC|Somija}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Izraēla}}
| 33
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 31
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 42
| {{ESC|Melnkalne}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Melnkalne}}
| 20
| {{ESC|Beļģija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Melnkalne}}
| 28
| {{ESC|Izraēla}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| 27
| {{ESC|Austrija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| 8
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 2
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 ||  ||  || 1 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 116 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 8 || '''12''' || 3 || 8 ||  || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 ||  || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 4 || 3 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 7 || 4 || 8 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 4 ||  || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  || 2 ||  || 7 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 1 || 1 || 2 ||  ||  || 8 || 3 || 8 ||  ||  || 8 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  || 7 ||  || 6 || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || 3 ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 4 ||  || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 5 || 3 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 ||  || 3 || 1 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 7 ||  ||  || 3 || 5 || 1 || 7 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 63 ||  || 8 || 1 || 8 ||  || 3 || 10 ||  || 8 ||  || 4 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 6 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' ||  || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 ||  ||  ||  ||  || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 ||  ||  || 5 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 || 5 ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 3 ||  || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 ||  || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 6 || 4 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 ||  ||  ||  || 7 || 7 || 7 || '''12''' ||  || 2 || 10 || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 ||  || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 159 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 ||  || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 53 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 2 ||  || 5 || 7 || 6 || 7 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 1 ||  || 7 || 7 ||  || 3 ||  || 3 ||  || 8 || 4  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 70 || 3 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 1 || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 1 ||  || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || 4 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 1 || 6 || 6 ||  || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 ||  || 2
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 || 6 ||  || 2 ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  || 6 || 3 ||  || 3 || 2 || 5 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 10 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 4 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 42 || '''12''' || 7 ||  ||  || 1 ||  || 1 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 || 10 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 4 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 80 ||  || 10 || 7 || '''12''' ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 3 || 1 || 6 ||  || 7 || 6 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 ||  ||  || 8 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 8 ||  || 8 || 10 || 7 || 7 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || 1 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || 3 || 3 || 3 ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 8 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1|| 4 ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' ||  || 6 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 4 || 5 || 1 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 ||  || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 10 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}}
|-
| {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 1 || 8 ||  ||  || 10 ||  || 1 || '''12''' ||  ||  || 5 || 10 || 6 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 ||  || 8 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  || 1 ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 || 4 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  || 4 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || 6 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 || 7 ||  || 10 || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 ||  || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 7 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 ||  || 6 || 6 ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 6 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 || 6 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 2 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 101 || 7 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 10 || 7 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 3 ||  || 1 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 ||  || 5 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 8 || 6 || 10 ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 150 || 4 || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 4 ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 ||  ||  || 8 ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 3 ||  || 10 ||  || 8 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || '''12''' ||  || 8 ||  || 5 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 1 || 4 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 4 || 1 || 3 ||  || 2 || 
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 ||  || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 112 || 10 ||  || 3 || 3 ||  ||  || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 8 ||  || 3 || 1 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 6 ||  ||  || 1 || 6 || 8 ||  ||  || 5 ||  || 3 || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 6 || '''12''' || 2 || 4 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 10 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 4 ||  ||  || 2 || 10 ||  ||  || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 10 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 8 ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 2 ||  || 6 ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  || 4 || 5 ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 ||  || 5 ||  || 5 || 6 || 8 ||  ||  || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 4 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||  || 6 || 2 ||  || 6 || 3 ||  ||  || 8 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 ||  || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  ||  || 7 || 2 || 5 || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 18
| '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 4
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2012]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>b50am52bvz2z9lmnbljfjxfnpuuayso</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541473</id>
      <parentid>4541460</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:38:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4541473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77681" sha1="529vjssngx6x0l3zfhlenuc9j47im9e" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Infokaste Eirovīzija
|nosaukums              = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2012.svg
|fināls                 = {{dat|2012|5|26|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2012|5|22|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2012|5|24|N}}
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|vadītājs (i)           = [[Leila Aļijeva]],&lt;br /&gt;[[Nardžiza Birka-Pītersene]]&lt;br /&gt;[[Eldars Gasimovs]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|ITV]]
|vieta                  = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}&lt;br /&gt;[[Baku Kristāla halle]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 42 valstis
|valstis, kas debitē    = Nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Armēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2012 Map.svg
| col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam.
| col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā.
| col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam.
|footnotes              = 
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]]
|nākamais               = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]]
}}
'''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;

2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Konkursa organizēšana ==
=== Norises vieta ===
2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|title=Для &quot;Евровидения-2012&quot; будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.&lt;ref&gt;[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.&lt;ref name=&quot;Crystal Hall&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}&lt;/ref&gt; Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&amp;_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&amp;nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}&lt;/ref&gt; Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;/&gt;

{|
|-
|&lt;div style=&quot;position: relative;&quot;&gt;
[[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]]
{{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=&lt;font size=&quot;4&quot;&gt;'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''&lt;/font&gt;}}
{{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Tofika Bahramova stadions'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]&lt;br /&gt;&lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Baku Kristāla halle'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;
|}

== Formāts ==
2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&amp;_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt; 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, &quot;lielais piecinieks&quot;, kā arī 10 valstis no katra pusfināla.&lt;ref name=&quot;Rules&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}&lt;/ref&gt; Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis.

=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* &lt;s&gt;{{ESC|Armēnija}}&lt;/s&gt;{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&amp;_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Rambo Amadeus]]&lt;ref name=&quot;Montenegro returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}&lt;/ref&gt;
|  ''[[Euro Neuro]]''&lt;ref name=&quot;Montenegro2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Eiro Neiro&quot;
| 15.
| 20
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''&lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&amp;_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme &amp; Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 8.
| 75
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 4.
| 116
|-
| 04
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Latvia language&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anmary]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Beautiful Song]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot; /&gt;
| &quot;Skaista dziesma&quot;
| 16.
| 17
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;/&gt;
| &quot;Savs&quot;&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}&lt;/ref&gt;
| 2.
| 146
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 06
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 3.
| 120
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sinplus]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| &quot;Nesalaužams&quot;
| 11.
| 45
|-
| 08
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&amp;_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Would You]]'' &lt;ref name=&quot;EurovisionCalendar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Vai tu&quot;
| 17.
| 16
|-
| 09
| {{ESC|Somija}}
|[[Zviedru valoda|Zviedru]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&amp;_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Pernilla Karlssone]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| ''[[När jag blundar]]''&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| &quot;Kad es aizveru savas acis&quot;&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| 12.
| 41
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[ivrits]]
| ''[[Izabo]]''&lt;ref name=&quot;israel1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' &lt;ref name=&quot;israel1&quot;/&gt;
| &quot;Laiks&quot;
| 13.
| 33
|-
| 11
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Valentīna Monetta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Social Network Song]]''
| &quot;Sociālā tīmekļa dziesma&quot;
| 14.
| 31
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 12
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| [[Ivija Adamou]]&lt;ref name=&quot;cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[La La Love]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}&lt;/ref&gt;
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 7.
| 91
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13         
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&amp;_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Soluna Samaja]]&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| ''[[Should've Known Better]]''&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 9.
| 63
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 1.
| 152
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&amp;_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with &quot;Sound Of Our Hearts&quot;|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Compact Disco]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| ''[[Sound of Our Hearts]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 10.
| 52
|-
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} &lt;ref name=&quot;Austria1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&amp;_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Trackshittaz]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| ''[[Woki mit deim Popo]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| &quot;Krati savu dibenu&quot;&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| 18.
| 8
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu{{ref|d|4}}
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 5.
| 100
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| ''[[Jedward]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&amp;_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 6.
| 92
|}
:1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]].
:2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā.
:3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]].

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 01
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]&lt;ref name=&quot;BA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&amp;_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 2.
| 159
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]&lt;ref name=Macedonia1&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''&lt;ref name=Macedonia3&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&amp;_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black &amp; White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Melns un balts&quot;
| 9.
| 53
|-
| 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Džoana Franka]]
| ''You and Me''
| &quot;Tu un es&quot;
| 15.
| 35
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 04
| {{ESC|Malta}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&amp;_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Kurts Kalleja]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 7.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Litesound]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| ''[[We Are the Heroes]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| &quot;Mēs esam varoņi&quot;
| 16.
| 35
|-
| 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &amp;#124; Músicas &amp;#124; Compositores|website=Scribd}}&lt;/ref&gt;
| [[Filipa Suza]]
| ''Vida minha''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| 13.
| 39
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]&lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' &lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;/&gt;
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 8.
| 64
|-
| 08
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Sofi Marinova]]
| ''Love Unlimited''
| &quot;Neierobežota mīlestība&quot;
| 11.
| 45
|-
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Eva Boto]]
| ''Verjamem''
| &quot;Es ticu&quot;
| 17.
| 31
|-
| 10
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| [[Nina Badriča]]&lt;ref name=Badric1&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews[tt_news]=146920&amp;tx_ttnews[backPid]=136&amp;cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Badric2&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Debesis&quot;
| 13.
| 42
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 181
|-
| 12
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anrijs Džohadze]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| ''[[I'm a Joker]]''&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu džokeris&quot;
| 14.
| 36
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]&lt;ref name=&quot;Turkey2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku
|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&amp;_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''&lt;ref name=&quot;Turkey3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&amp;_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 5.
| 80
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 4.
| 100
|-
| 15
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[Max Jason Mai]]''
| ''Don't Close Your Eyes''
| &quot;Neaizver savas acis&quot;
| 18.
| 22
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&amp;_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Tooji]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Paliec&quot;
| 10.
| 45
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&amp;_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia &amp; Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Korake ti znam]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&amp;nbsp;— Bosnia &amp; Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 6.
| 77
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 3.
| 104
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''[[Love Will Set You Free]]''
| &quot;Mīlestība tevi padarīs brīvu&quot;
| 25.
| 12
|-
| 02
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu
| ''[[Compact Disco]]''
| ''[[Sound of Our Hearts]]''
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 24.
| 19
|-
| 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]
| ''[[Suus]]''
| &quot;Savs&quot;
| 5.
| 146
|-
| 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 14.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''
| ''[[Korake ti znam]]''
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 18.
| 55
|-
| 06
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 2.
| 259
|-
| 07
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 20.
| 46
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Ivija Adamou]]
| ''[[La La Love]]''
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 16.
| 65
|-
| 09
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu&lt;ref name=&quot;echo&quot;/&gt;
| [[Anguna]]&lt;ref name=Francija2&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Echo (You and I)]]''&lt;ref name=&quot;echo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Atbalss (Tu un es)&quot;
| 22.
| 21
|-
| 10
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Nina Zilli]]&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&amp;_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[L'amore è femmina]]''
| &quot;Sieviete ir mīlestība&quot;
| 9.
| 101
|-
| 11
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 6.
| 120
|-
| 12
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| ''[[Tooji]]''
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''
| &quot;Paliec&quot;
| 26.
| 7
|-
| 13
| {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Sabīna Babajeva]]&lt;ref name=&quot;AzArtist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&amp;_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[When the Music Dies]]''
| &quot;Kad mūzika mirst&quot;
| 4.
| 150
|-
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 12.
| 71
|-
| 15
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Soluna Samaja]]
| ''[[Should've Known Better]]''
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 23
| 21
|-
| 16
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 17.
| 64
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 17
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 372
|-
| 18
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 7.
| 112
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}}
| Spāņu
| [[Pastora Solera]]&lt;ref name=&quot;Spānija2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Quédate conmigo]]''
| &quot;Paliec ar mani&quot;
| 10.
| 97
|-
| 20
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}&lt;/ref&gt;
| [[Romāns Lobs]]&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| &quot;Stāvu uz vietas&quot;
| 8.
| 110
|-
| 21
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Kurts Kalleja]]'
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 21.
| 41
|-
| 22
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''
| &quot;Melns un balts&quot;
| 13.
| 71
|-
| 23
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 19.
| 46
|-
| 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 3.
| 214
|-
| 25
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]''
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 15.
| 65
|-
| 26
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 11.
| 81
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 152
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 189
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 132
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 120
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 87
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
| {{ESC|Izraēla}}
| 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| {{ESC|Šveice}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Somija}}
| 41
| {{ESC|Somija}}
| 57
| {{ESC|Somija}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Izraēla}}
| 33
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 31
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 42
| {{ESC|Melnkalne}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Melnkalne}}
| 20
| {{ESC|Beļģija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Melnkalne}}
| 28
| {{ESC|Izraēla}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| 27
| {{ESC|Austrija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| 8
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 2
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 ||  ||  || 1 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 116 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 8 || '''12''' || 3 || 8 ||  || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 ||  || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 4 || 3 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 7 || 4 || 8 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 4 ||  || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  || 2 ||  || 7 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 1 || 1 || 2 ||  ||  || 8 || 3 || 8 ||  ||  || 8 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  || 7 ||  || 6 || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || 3 ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 4 ||  || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 5 || 3 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 ||  || 3 || 1 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 7 ||  ||  || 3 || 5 || 1 || 7 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 63 ||  || 8 || 1 || 8 ||  || 3 || 10 ||  || 8 ||  || 4 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 6 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' ||  || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 ||  ||  ||  ||  || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 ||  ||  || 5 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 || 5 ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 3 ||  || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 ||  || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 6 || 4 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 ||  ||  ||  || 7 || 7 || 7 || '''12''' ||  || 2 || 10 || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 ||  || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 181
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 145
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 180
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 141
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 148
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 128
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 114
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 80
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 97
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 88
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| {{ESC|Horvātija}}
| 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| {{ESC|Gruzija}}
| 62
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 58
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45{{efn|Neskatoties uz to, ka Norvēģija un Bulgārija saņēma vienādu punktu skaitu, Norvēģija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Bulgārija, laujot tai kvalificēties finālam.|name=10th}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| {{ESC|Nīderlande}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Bulgārija}}
| 45{{efn|name=10th}}
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Horvātija}}
| 42
| {{ESC|Portugāle}}
| 49
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
| {{ESC|Portugāle}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Gruzija}}
| 36
| {{ESC|Slovēnija}}
| 40
| {{ESC|Horvātija}}
| 34
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| 35{{efn|Neskatoties uz to, ka Nīderlande un Baltkrievija saņēma vienādu punktu skaitu, Nīderlande saņēma vairāk augstos punktus, nekā Baltkrievija.|name=15th}}
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
| {{ESC|Slovākija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 35{{efn|name=15th}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| 31
| {{ESC|Slovēnija}}
| 27
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Slovēnija}}
| 31
| {{ESC|Bulgārija}}
| 27
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Slovākija}}
| 22
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| 15
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 159 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 ||  || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 53 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 2 ||  || 5 || 7 || 6 || 7 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 1 ||  || 7 || 7 ||  || 3 ||  || 3 ||  || 8 || 4  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 70 || 3 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 1 || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 1 ||  || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || 4 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 1 || 6 || 6 ||  || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 ||  || 2
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 || 6 ||  || 2 ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  || 6 || 3 ||  || 3 || 2 || 5 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 10 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 4 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 42 || '''12''' || 7 ||  ||  || 1 ||  || 1 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 || 10 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 4 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 80 ||  || 10 || 7 || '''12''' ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 3 || 1 || 6 ||  || 7 || 6 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 ||  ||  || 8 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 8 ||  || 8 || 10 || 7 || 7 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || 1 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || 3 || 3 || 3 ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 8 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1|| 4 ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' ||  || 6 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 4 || 5 || 1 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 ||  || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 10 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}}
|-
| {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 1 || 8 ||  ||  || 10 ||  || 1 || '''12''' ||  ||  || 5 || 10 || 6 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 ||  || 8 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  || 1 ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 || 4 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  || 4 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || 6 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 || 7 ||  || 10 || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 ||  || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 7 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 ||  || 6 || 6 ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 6 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 || 6 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 2 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 101 || 7 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 10 || 7 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 3 ||  || 1 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 ||  || 5 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 8 || 6 || 10 ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 150 || 4 || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 4 ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 ||  ||  || 8 ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 3 ||  || 10 ||  || 8 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || '''12''' ||  || 8 ||  || 5 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 1 || 4 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 4 || 1 || 3 ||  || 2 || 
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 ||  || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 112 || 10 ||  || 3 || 3 ||  ||  || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 8 ||  || 3 || 1 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 6 ||  ||  || 1 || 6 || 8 ||  ||  || 5 ||  || 3 || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 6 || '''12''' || 2 || 4 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 10 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 4 ||  ||  || 2 || 10 ||  ||  || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 10 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 8 ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 2 ||  || 6 ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  || 4 || 5 ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 ||  || 5 ||  || 5 || 6 || 8 ||  ||  || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 4 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||  || 6 || 2 ||  || 6 || 3 ||  ||  || 8 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 ||  || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  ||  || 7 || 2 || 5 || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 18
| '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 4
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2012]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>529vjssngx6x0l3zfhlenuc9j47im9e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541474</id>
      <parentid>4541473</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4541474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="81608" sha1="fhdbvn2un1nd6u5uedtqs3dvk9wcxuq" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Infokaste Eirovīzija
|nosaukums              = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2012.svg
|fināls                 = {{dat|2012|5|26|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2012|5|22|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2012|5|24|N}}
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|vadītājs (i)           = [[Leila Aļijeva]],&lt;br /&gt;[[Nardžiza Birka-Pītersene]]&lt;br /&gt;[[Eldars Gasimovs]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|ITV]]
|vieta                  = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}&lt;br /&gt;[[Baku Kristāla halle]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 42 valstis
|valstis, kas debitē    = Nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Armēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2012 Map.svg
| col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam.
| col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā.
| col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam.
|footnotes              = 
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]]
|nākamais               = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]]
}}
'''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;

2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Konkursa organizēšana ==
=== Norises vieta ===
2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|title=Для &quot;Евровидения-2012&quot; будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.&lt;ref&gt;[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.&lt;ref name=&quot;Crystal Hall&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}&lt;/ref&gt; Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&amp;_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&amp;nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}&lt;/ref&gt; Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;/&gt;

{|
|-
|&lt;div style=&quot;position: relative;&quot;&gt;
[[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]]
{{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=&lt;font size=&quot;4&quot;&gt;'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''&lt;/font&gt;}}
{{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Tofika Bahramova stadions'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]&lt;br /&gt;&lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Baku Kristāla halle'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;
|}

== Formāts ==
2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&amp;_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt; 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, &quot;lielais piecinieks&quot;, kā arī 10 valstis no katra pusfināla.&lt;ref name=&quot;Rules&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}&lt;/ref&gt; Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis.

=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* &lt;s&gt;{{ESC|Armēnija}}&lt;/s&gt;{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&amp;_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Rambo Amadeus]]&lt;ref name=&quot;Montenegro returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}&lt;/ref&gt;
|  ''[[Euro Neuro]]''&lt;ref name=&quot;Montenegro2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Eiro Neiro&quot;
| 15.
| 20
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''&lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&amp;_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme &amp; Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 8.
| 75
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 4.
| 116
|-
| 04
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Latvia language&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anmary]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Beautiful Song]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot; /&gt;
| &quot;Skaista dziesma&quot;
| 16.
| 17
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;/&gt;
| &quot;Savs&quot;&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}&lt;/ref&gt;
| 2.
| 146
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 06
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 3.
| 120
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sinplus]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| &quot;Nesalaužams&quot;
| 11.
| 45
|-
| 08
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&amp;_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Would You]]'' &lt;ref name=&quot;EurovisionCalendar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Vai tu&quot;
| 17.
| 16
|-
| 09
| {{ESC|Somija}}
|[[Zviedru valoda|Zviedru]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&amp;_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Pernilla Karlssone]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| ''[[När jag blundar]]''&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| &quot;Kad es aizveru savas acis&quot;&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| 12.
| 41
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[ivrits]]
| ''[[Izabo]]''&lt;ref name=&quot;israel1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' &lt;ref name=&quot;israel1&quot;/&gt;
| &quot;Laiks&quot;
| 13.
| 33
|-
| 11
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Valentīna Monetta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Social Network Song]]''
| &quot;Sociālā tīmekļa dziesma&quot;
| 14.
| 31
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 12
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| [[Ivija Adamou]]&lt;ref name=&quot;cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[La La Love]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}&lt;/ref&gt;
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 7.
| 91
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13         
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&amp;_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Soluna Samaja]]&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| ''[[Should've Known Better]]''&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 9.
| 63
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 1.
| 152
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&amp;_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with &quot;Sound Of Our Hearts&quot;|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Compact Disco]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| ''[[Sound of Our Hearts]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 10.
| 52
|-
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} &lt;ref name=&quot;Austria1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&amp;_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Trackshittaz]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| ''[[Woki mit deim Popo]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| &quot;Krati savu dibenu&quot;&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| 18.
| 8
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu{{ref|d|4}}
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 5.
| 100
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| ''[[Jedward]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&amp;_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 6.
| 92
|}
:1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]].
:2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā.
:3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]].

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 01
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]&lt;ref name=&quot;BA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&amp;_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 2.
| 159
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]&lt;ref name=Macedonia1&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''&lt;ref name=Macedonia3&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&amp;_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black &amp; White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Melns un balts&quot;
| 9.
| 53
|-
| 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Džoana Franka]]
| ''You and Me''
| &quot;Tu un es&quot;
| 15.
| 35
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 04
| {{ESC|Malta}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&amp;_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Kurts Kalleja]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 7.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Litesound]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| ''[[We Are the Heroes]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| &quot;Mēs esam varoņi&quot;
| 16.
| 35
|-
| 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &amp;#124; Músicas &amp;#124; Compositores|website=Scribd}}&lt;/ref&gt;
| [[Filipa Suza]]
| ''Vida minha''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| 13.
| 39
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]&lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' &lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;/&gt;
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 8.
| 64
|-
| 08
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Sofi Marinova]]
| ''Love Unlimited''
| &quot;Neierobežota mīlestība&quot;
| 11.
| 45
|-
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Eva Boto]]
| ''Verjamem''
| &quot;Es ticu&quot;
| 17.
| 31
|-
| 10
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| [[Nina Badriča]]&lt;ref name=Badric1&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews[tt_news]=146920&amp;tx_ttnews[backPid]=136&amp;cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Badric2&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Debesis&quot;
| 13.
| 42
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 181
|-
| 12
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anrijs Džohadze]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| ''[[I'm a Joker]]''&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu džokeris&quot;
| 14.
| 36
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]&lt;ref name=&quot;Turkey2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku
|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&amp;_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''&lt;ref name=&quot;Turkey3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&amp;_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 5.
| 80
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 4.
| 100
|-
| 15
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[Max Jason Mai]]''
| ''Don't Close Your Eyes''
| &quot;Neaizver savas acis&quot;
| 18.
| 22
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&amp;_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Tooji]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Paliec&quot;
| 10.
| 45
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&amp;_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia &amp; Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Korake ti znam]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&amp;nbsp;— Bosnia &amp; Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 6.
| 77
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 3.
| 104
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''[[Love Will Set You Free]]''
| &quot;Mīlestība tevi padarīs brīvu&quot;
| 25.
| 12
|-
| 02
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu
| ''[[Compact Disco]]''
| ''[[Sound of Our Hearts]]''
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 24.
| 19
|-
| 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]
| ''[[Suus]]''
| &quot;Savs&quot;
| 5.
| 146
|-
| 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 14.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''
| ''[[Korake ti znam]]''
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 18.
| 55
|-
| 06
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 2.
| 259
|-
| 07
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 20.
| 46
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Ivija Adamou]]
| ''[[La La Love]]''
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 16.
| 65
|-
| 09
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu&lt;ref name=&quot;echo&quot;/&gt;
| [[Anguna]]&lt;ref name=Francija2&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Echo (You and I)]]''&lt;ref name=&quot;echo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Atbalss (Tu un es)&quot;
| 22.
| 21
|-
| 10
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Nina Zilli]]&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&amp;_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[L'amore è femmina]]''
| &quot;Sieviete ir mīlestība&quot;
| 9.
| 101
|-
| 11
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 6.
| 120
|-
| 12
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| ''[[Tooji]]''
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''
| &quot;Paliec&quot;
| 26.
| 7
|-
| 13
| {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Sabīna Babajeva]]&lt;ref name=&quot;AzArtist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&amp;_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[When the Music Dies]]''
| &quot;Kad mūzika mirst&quot;
| 4.
| 150
|-
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 12.
| 71
|-
| 15
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Soluna Samaja]]
| ''[[Should've Known Better]]''
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 23
| 21
|-
| 16
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 17.
| 64
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 17
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 372
|-
| 18
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 7.
| 112
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}}
| Spāņu
| [[Pastora Solera]]&lt;ref name=&quot;Spānija2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Quédate conmigo]]''
| &quot;Paliec ar mani&quot;
| 10.
| 97
|-
| 20
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}&lt;/ref&gt;
| [[Romāns Lobs]]&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| &quot;Stāvu uz vietas&quot;
| 8.
| 110
|-
| 21
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Kurts Kalleja]]'
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 21.
| 41
|-
| 22
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''
| &quot;Melns un balts&quot;
| 13.
| 71
|-
| 23
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 19.
| 46
|-
| 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 3.
| 214
|-
| 25
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]''
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 15.
| 65
|-
| 26
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 11.
| 81
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 152
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 189
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 132
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 120
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 87
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
| {{ESC|Izraēla}}
| 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| {{ESC|Šveice}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Somija}}
| 41
| {{ESC|Somija}}
| 57
| {{ESC|Somija}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Izraēla}}
| 33
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 31
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 42
| {{ESC|Melnkalne}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Melnkalne}}
| 20
| {{ESC|Beļģija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Melnkalne}}
| 28
| {{ESC|Izraēla}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| 27
| {{ESC|Austrija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| 8
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 2
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 ||  ||  || 1 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 116 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 8 || '''12''' || 3 || 8 ||  || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 ||  || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 4 || 3 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 7 || 4 || 8 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 4 ||  || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  || 2 ||  || 7 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 1 || 1 || 2 ||  ||  || 8 || 3 || 8 ||  ||  || 8 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  || 7 ||  || 6 || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || 3 ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 4 ||  || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 5 || 3 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 ||  || 3 || 1 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 7 ||  ||  || 3 || 5 || 1 || 7 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 63 ||  || 8 || 1 || 8 ||  || 3 || 10 ||  || 8 ||  || 4 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 6 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' ||  || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 ||  ||  ||  ||  || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 ||  ||  || 5 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 || 5 ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 3 ||  || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 ||  || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 6 || 4 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 ||  ||  ||  || 7 || 7 || 7 || '''12''' ||  || 2 || 10 || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 ||  || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 181
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 145
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 180
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 141
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 148
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 128
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 114
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 80
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 97
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 88
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| {{ESC|Horvātija}}
| 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| {{ESC|Gruzija}}
| 62
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 58
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45{{efn|Neskatoties uz to, ka Norvēģija un Bulgārija saņēma vienādu punktu skaitu, Norvēģija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Bulgārija, laujot tai kvalificēties finālam.|name=10th}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| {{ESC|Nīderlande}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Bulgārija}}
| 45{{efn|name=10th}}
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Horvātija}}
| 42
| {{ESC|Portugāle}}
| 49
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
| {{ESC|Portugāle}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Gruzija}}
| 36
| {{ESC|Slovēnija}}
| 40
| {{ESC|Horvātija}}
| 34
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| 35{{efn|Neskatoties uz to, ka Nīderlande un Baltkrievija saņēma vienādu punktu skaitu, Nīderlande saņēma vairāk augstos punktus, nekā Baltkrievija.|name=15th}}
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
| {{ESC|Slovākija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 35{{efn|name=15th}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| 31
| {{ESC|Slovēnija}}
| 27
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Slovēnija}}
| 31
| {{ESC|Bulgārija}}
| 27
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Slovākija}}
| 22
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| 15
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 159 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 ||  || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 53 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 2 ||  || 5 || 7 || 6 || 7 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 1 ||  || 7 || 7 ||  || 3 ||  || 3 ||  || 8 || 4  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 70 || 3 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 1 || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 1 ||  || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || 4 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 1 || 6 || 6 ||  || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 ||  || 2
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 || 6 ||  || 2 ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  || 6 || 3 ||  || 3 || 2 || 5 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 10 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 4 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 42 || '''12''' || 7 ||  ||  || 1 ||  || 1 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 || 10 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 4 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 80 ||  || 10 || 7 || '''12''' ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 3 || 1 || 6 ||  || 7 || 6 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 ||  ||  || 8 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 8 ||  || 8 || 10 || 7 || 7 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || 1 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || 3 || 3 || 3 ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 8 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1|| 4 ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' ||  || 6 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 4 || 5 || 1 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 ||  || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 10 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}}
|-
| {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;gold | 372
| bgcolor=&quot;gold | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;gold | 296
| bgcolor=&quot;gold | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;gold | 343
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}}
| 259
| {{ESC|Serbija}}
| 173
| {{ESC|Krievija}}
| 332
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| {{ESC|Serbija}}
| 214
| {{ESC|Albānija}}
| 157
| {{ESC|Serbija}}
| 211
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 150
| {{ESC|Itālija}}
| 157
| {{ESC|Turcija}}
| 176
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}}
| 146
| {{ESC|Spānija}}
| 154
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| {{ESC|Igaunija}}
| 120
| {{ESC|Igaunija}}
| 152
| {{ESC|Vācija}}
| 125
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| {{ESC|Turcija}}
| 112
| {{ESC|Ukraina}}
| 125
| {{ESC|Rumānija}}
| 117
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| {{ESC|Vācija}}
| 110
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 118
| {{ESC|Albānija}}
| 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| {{ESC|Itālija}}
| 101
| {{ESC|Moldova}}
| 104
| {{ESC|Grieķija}}
| 89
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| {{ESC|Spānija}}
| 97
| {{ESC|Vācija}}
| 98
| {{ESC|Īrija}}
| 89
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Moldova}}
| 81
| {{ESC|Krievija}}
| 94
| {{ESC|Maķedonija}}
| 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Rumānija}}
| 71{{efn|Neskatoties uz to, ka Rumānija un Maķedonija saņēma vienādu punktu skaitu, Rumānija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Maķedonija.|name=12th}}
| {{ESC|Kipra}}
| 85
| {{ESC|Igaunija}}
| 78
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Maķedonija}}
| 71{{efn|name=12th}}
| {{ESC|Francija}}
| 85
| {{ESC|Moldova}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| 70
| {{ESC|Lietuva}}
| 82
| {{ESC|Lietuva}}
| 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Ukraina}}
| 65
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 71
| {{ESC|Kipra}}
| 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Kipra}}
| 65
| {{ESC|Malta}}
| 70
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 57
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Grieķija}}
| 64
| {{ESC|Maķedonija}}
| 69
| {{ESC|Itālija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 55
| {{ESC|Grieķija}}
| 60
| {{ESC|Spānija}}
| 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| 46
| {{ESC|Islande}}
| 53
| {{ESC|Islande}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 20
| {{ESC|Islande}}
| 46
| {{ESC|Rumānija}}
| 53
| {{ESC|Ukraina}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 21
| {{ESC|Malta}}
| 41
| {{ESC|Dānija}}
| 51
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 22
| {{ESC|Francija}}
| 21
| {{ESC|Turcija}}
| 50
| {{ESC|Ungārija}}
| 20
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 23
| {{ESC|Dānija}}
| 21
| {{ESC|Ungārija}}
| 30
| {{ESC|Dānija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 24
| {{ESC|Ungārija}}
| 19
| {{ESC|Norvēģija}}
| 24
| {{ESC|Norvēģija}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 25
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 12
| {{ESC|Īrija}}
| 14
| {{ESC|Malta}}
| 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 26
| {{ESC|Norvēģija}}
| 7
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 11
| {{ESC|Francija}}
| 0
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 1 || 8 ||  ||  || 10 ||  || 1 || '''12''' ||  ||  || 5 || 10 || 6 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 ||  || 8 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  || 1 ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 || 4 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  || 4 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || 6 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 || 7 ||  || 10 || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 ||  || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 7 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 ||  || 6 || 6 ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 6 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 || 6 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 2 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 101 || 7 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 10 || 7 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 3 ||  || 1 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 ||  || 5 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 8 || 6 || 10 ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 150 || 4 || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 4 ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 ||  ||  || 8 ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 3 ||  || 10 ||  || 8 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || '''12''' ||  || 8 ||  || 5 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 1 || 4 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 4 || 1 || 3 ||  || 2 || 
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 ||  || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 112 || 10 ||  || 3 || 3 ||  ||  || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 8 ||  || 3 || 1 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 6 ||  ||  || 1 || 6 || 8 ||  ||  || 5 ||  || 3 || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 6 || '''12''' || 2 || 4 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 10 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 4 ||  ||  || 2 || 10 ||  ||  || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 10 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 8 ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 2 ||  || 6 ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  || 4 || 5 ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 ||  || 5 ||  || 5 || 6 || 8 ||  ||  || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 4 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||  || 6 || 2 ||  || 6 || 3 ||  ||  || 8 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 ||  || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  ||  || 7 || 2 || 5 || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 18
| '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 4
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2012]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>fhdbvn2un1nd6u5uedtqs3dvk9wcxuq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541475</id>
      <parentid>4541474</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:43:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="81597" sha1="mwg9zp0vdrxglyqj4a3qro8jikdu5ew" xml:space="preserve">{{Infokaste Eirovīzija
|nosaukums              = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2012.svg
|fināls                 = {{dat|2012|5|26|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2012|5|22|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2012|5|24|N}}
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|vadītājs (i)           = [[Leila Aļijeva]],&lt;br /&gt;[[Nardžiza Birka-Pītersene]]&lt;br /&gt;[[Eldars Gasimovs]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|ITV]]
|vieta                  = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}&lt;br /&gt;[[Baku Kristāla halle]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 42 valstis
|valstis, kas debitē    = Nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Armēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2012 Map.svg
| col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam.
| col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā.
| col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam.
|footnotes              = 
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]]
|nākamais               = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]]
}}
'''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;

2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Konkursa organizēšana ==
=== Norises vieta ===
2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|title=Для &quot;Евровидения-2012&quot; будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&amp;lng=ru&amp;nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.&lt;ref&gt;[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.&lt;ref name=&quot;Crystal Hall&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}&lt;/ref&gt; Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&amp;_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&amp;nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}&lt;/ref&gt; Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;Venue&quot;/&gt;

{|
|-
|&lt;div style=&quot;position: relative;&quot;&gt;
[[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]]
{{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=&lt;font size=&quot;4&quot;&gt;'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''&lt;/font&gt;}}
{{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Tofika Bahramova stadions'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]&lt;br /&gt;&lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
{{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] &lt;span style=&quot;text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em&quot;&gt;&lt;font size=&quot;1&quot;&gt;'''Baku Kristāla halle'''&lt;/font&gt;&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;
|}

== Formāts ==
2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&amp;_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt; 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, &quot;lielais piecinieks&quot;, kā arī 10 valstis no katra pusfināla.&lt;ref name=&quot;Rules&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}&lt;/ref&gt; Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis.

=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:ESC 2012 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2012|6|25||bez}} notika pusfināla izloze. Visas dalībvalstis, izņemot valstis, kas automātiski kvalificējās finālam tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsojumu. Šajā pašā dienā tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* &lt;s&gt;{{ESC|Armēnija}}&lt;/s&gt;{{efn|Armēnija tika ielozēta otrajā pusfinālā, taču 2012. gada martā tā savu dalību konkursā atsauca.|name=ARM}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&amp;_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Rambo Amadeus]]&lt;ref name=&quot;Montenegro returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}&lt;/ref&gt;
|  ''[[Euro Neuro]]''&lt;ref name=&quot;Montenegro2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Eiro Neiro&quot;
| 15.
| 20
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''&lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&amp;_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme &amp; Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 8.
| 75
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 4.
| 116
|-
| 04
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Latvia language&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anmary]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Beautiful Song]]''&lt;ref name=&quot;latvia anmary&quot; /&gt;
| &quot;Skaista dziesma&quot;
| 16.
| 17
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;/&gt;
| &quot;Savs&quot;&lt;ref name=&quot;Albania3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}&lt;/ref&gt;
| 2.
| 146
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 06
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 3.
| 120
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sinplus]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''&lt;ref name=&quot;Switzerland Sinplus&quot;/&gt;
| &quot;Nesalaužams&quot;
| 11.
| 45
|-
| 08
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&amp;_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Would You]]'' &lt;ref name=&quot;EurovisionCalendar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Vai tu&quot;
| 17.
| 16
|-
| 09
| {{ESC|Somija}}
|[[Zviedru valoda|Zviedru]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&amp;_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Pernilla Karlssone]]&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| ''[[När jag blundar]]''&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| &quot;Kad es aizveru savas acis&quot;&lt;ref name=&quot;Finland1&quot;/&gt;
| 12.
| 41
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[ivrits]]
| ''[[Izabo]]''&lt;ref name=&quot;israel1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' &lt;ref name=&quot;israel1&quot;/&gt;
| &quot;Laiks&quot;
| 13.
| 33
|-
| 11
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Valentīna Monetta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Social Network Song]]''
| &quot;Sociālā tīmekļa dziesma&quot;
| 14.
| 31
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 12
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| [[Ivija Adamou]]&lt;ref name=&quot;cyprus2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[La La Love]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}&lt;/ref&gt;
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 7.
| 91
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13         
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&amp;_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| [[Soluna Samaja]]&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| ''[[Should've Known Better]]''&lt;ref name=&quot;Denmark1&quot;/&gt;
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 9.
| 63
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 1.
| 152
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&amp;_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with &quot;Sound Of Our Hearts&quot;|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Compact Disco]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| ''[[Sound of Our Hearts]]''&lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;/&gt;
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 10.
| 52
|-
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} &lt;ref name=&quot;Austria1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&amp;_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Trackshittaz]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| ''[[Woki mit deim Popo]]''&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| &quot;Krati savu dibenu&quot;&lt;ref name=&quot;Austria1&quot;/&gt;
| 18.
| 8
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu{{ref|d|4}}
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 5.
| 100
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| ''[[Jedward]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&amp;_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''&lt;ref name=&quot;Ireland1&quot;/&gt;
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 6.
| 92
|}
:1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]].
:2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā.
:3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]].

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā piecinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 01
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]&lt;ref name=&quot;BA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&amp;_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 2.
| 159
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]&lt;ref name=Macedonia1&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''&lt;ref name=Macedonia3&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&amp;_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black &amp; White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Melns un balts&quot;
| 9.
| 53
|-
| 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Džoana Franka]]
| ''You and Me''
| &quot;Tu un es&quot;
| 15.
| 35
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 04
| {{ESC|Malta}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&amp;_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Kurts Kalleja]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''&lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 7.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Litesound]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| ''[[We Are the Heroes]]''&lt;ref name=&quot;Belarus1&quot;/&gt;
| &quot;Mēs esam varoņi&quot;
| 16.
| 35
|-
| 06
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &amp;#124; Músicas &amp;#124; Compositores|website=Scribd}}&lt;/ref&gt;
| [[Filipa Suza]]
| ''Vida minha''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| 13.
| 39
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]&lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' &lt;ref name=&quot;Ukraine1&quot;/&gt;
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 8.
| 64
|-
| 08
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Sofi Marinova]]
| ''Love Unlimited''
| &quot;Neierobežota mīlestība&quot;
| 11.
| 45
|-
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Eva Boto]]
| ''Verjamem''
| &quot;Es ticu&quot;
| 17.
| 31
|-
| 10
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| [[Nina Badriča]]&lt;ref name=Badric1&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews[tt_news]=146920&amp;tx_ttnews[backPid]=136&amp;cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&amp;tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Badric2&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Debesis&quot;
| 13.
| 42
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 11
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 181
|-
| 12
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}&lt;/ref&gt;
| ''[[Anrijs Džohadze]]&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| ''[[I'm a Joker]]''&lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu džokeris&quot;
| 14.
| 36
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]&lt;ref name=&quot;Turkey2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku
|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&amp;_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''&lt;ref name=&quot;Turkey3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&amp;_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 5.
| 80
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 14
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 4.
| 100
|-
| 15
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[Max Jason Mai]]''
| ''Don't Close Your Eyes''
| &quot;Neaizver savas acis&quot;
| 18.
| 22
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 16
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&amp;_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Tooji]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''&lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Paliec&quot;
| 10.
| 45
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 17
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&amp;_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia &amp; Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Korake ti znam]]''&lt;ref name=&quot;Bosnia&amp;Herzegovina2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&amp;nbsp;— Bosnia &amp; Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 6.
| 77
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 18
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 3.
| 104
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0;&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;participationlist&quot;/&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''[[Love Will Set You Free]]''
| &quot;Mīlestība tevi padarīs brīvu&quot;
| 25.
| 12
|-
| 02
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu
| ''[[Compact Disco]]''
| ''[[Sound of Our Hearts]]''
| &quot;Mūsu siržu skaņa&quot;
| 24.
| 19
|-
| 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]] 
| [[Rona Nišliu]]
| ''[[Suus]]''
| &quot;Savs&quot;
| 5.
| 146
|-
| 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Donijs Montels]]
| ''[[Love Is Blind]]''
| &quot;Mīlestība ir akla&quot;
| 14.
| 70
|-
| 05
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| ''[[MayaSar]]''
| ''[[Korake ti znam]]''
| &quot;Es zinu tavus soļus&quot;
| 18.
| 55
|-
| 06
| {{ESC|Krievija}}
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''[[Party for Everybody]]''
| &quot;Ballīte visiem&quot;
| 2.
| 259
|-
| 07
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| [[Grēta Salome]] &amp; ''[[Jonsi]]''
| ''[[Never Forget]]''
| &quot;Nekad neaizmirsti&quot;
| 20.
| 46
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| Angļu
| [[Ivija Adamou]]
| ''[[La La Love]]''
| &quot;La, la, mīlestība&quot;
| 16.
| 65
|-
| 09
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]],&lt;br /&gt;Angļu&lt;ref name=&quot;echo&quot;/&gt;
| [[Anguna]]&lt;ref name=Francija2&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Echo (You and I)]]''&lt;ref name=&quot;echo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Atbalss (Tu un es)&quot;
| 22.
| 21
|-
| 10
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Nina Zilli]]&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&amp;_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[L'amore è femmina]]''
| &quot;Sieviete ir mīlestība&quot;
| 9.
| 101
|-
| 11
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Ots Leplands]]
| ''[[Kuula]]''
| &quot;Ieklausies&quot;
| 6.
| 120
|-
| 12
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| ''[[Tooji]]''
| ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''
| &quot;Paliec&quot;
| 26.
| 7
|-
| 13
| {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Sabīna Babajeva]]&lt;ref name=&quot;AzArtist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&amp;_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}&lt;/ref&gt;
| ''[[When the Music Dies]]''
| &quot;Kad mūzika mirst&quot;
| 4.
| 150
|-
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Mandinga]]''
| ''[[Zaleilah]]''
| —
| 12.
| 71
|-
| 15
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Soluna Samaja]]
| ''[[Should've Known Better]]''
| &quot;Vajadzēja zināt labāk&quot;
| 23
| 21
|-
| 16
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| [[Elefterija Elefteriu]]
| ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]''
| &quot;Afrodizaks&quot;
| 17.
| 64
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 17
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| ''[[Lorīna|Loreen]]''
| ''[[Euphoria]]''
| &quot;Eiforija&quot;
| 1.
| 372
|-
| 18
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu
| [[Džans Bonomo]]
| ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''
| &quot;Iemīli mani no jauna&quot;
| 7.
| 112
|-
| 19
| {{ESC|Spānija}}
| Spāņu
| [[Pastora Solera]]&lt;ref name=&quot;Spānija2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Quédate conmigo]]''
| &quot;Paliec ar mani&quot;
| 10.
| 97
|-
| 20
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}&lt;/ref&gt;
| [[Romāns Lobs]]&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''&lt;ref name=&quot;Vācija1&quot;/&gt;
| &quot;Stāvu uz vietas&quot;
| 8.
| 110
|-
| 21
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Kurts Kalleja]]'
| ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''
| &quot;Šī ir nakts&quot;
| 21.
| 41
|-
| 22
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Kaliopi]]
| ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''
| &quot;Melns un balts&quot;
| 13.
| 71
|-
| 23
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''
| &quot;Ūdenslīnija&quot;
| 19.
| 46
|-
| 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Žeļko Joksimovičs]]
| ''[[Nije ljubav stvar]]''
| &quot;Mīlestība nav objekts&quot;
| 3.
| 214
|-
| 25
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]
| ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]''
| &quot;Esi mans viesis&quot;
| 15.
| 65
|-
| 26
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Paša Parfēnijs]]
| ''[[Lăutar]]''
| &quot;Tradicionālais vijolnieks&quot;
| 11.
| 81
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Pirmā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 152
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 189
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 146
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 107
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 132
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 120
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 103
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Albānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 131
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 90
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 116
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Rumānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 87
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Grieķija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 110
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 92
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 81
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 99
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Kipra}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 91
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 76
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Moldova}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 85
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Krievija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 75
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
| {{ESC|Izraēla}}
| 72
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Dānija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Īrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
| {{ESC|Šveice}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Islande}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ungārija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Somija}}
| 41
| {{ESC|Somija}}
| 57
| {{ESC|Somija}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Izraēla}}
| 33
| {{ESC|Šveice}}
| 45
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 25
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 31
| {{ESC|Sanmarīno}}
| 42
| {{ESC|Melnkalne}}
| 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Melnkalne}}
| 20
| {{ESC|Beļģija}}
| 38
| {{ESC|Latvija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Melnkalne}}
| 28
| {{ESC|Izraēla}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 16
| {{ESC|Austrija}}
| 27
| {{ESC|Austrija}}
| 15
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| 8
| {{ESC|Latvija}}
| 17
| {{ESC|Beļģija}}
| 2
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 ||  ||  || 1 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 116 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 8 || '''12''' || 3 || 8 ||  || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 ||  || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 4 || 3 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 7 || 4 || 8 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 4 ||  || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 ||  || 2 ||  || 7 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 1 || 1 || 2 ||  ||  || 8 || 3 || 8 ||  ||  || 8 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||  || 4 ||  || 2 || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  || 7 ||  || 6 || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || 3 ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 4 ||  || 2 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 5 || 3 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 ||  || 3 || 1 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 7 ||  ||  || 3 || 5 || 1 || 7 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 63 ||  || 8 || 1 || 8 ||  || 3 || 10 ||  || 8 ||  || 4 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 6 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' ||  || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 ||  ||  ||  ||  || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 ||  ||  || 5 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 || 5 ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 || 3 ||  || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 ||  || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 6 || 4 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 ||  ||  ||  || 7 || 7 || 7 || '''12''' ||  || 2 || 10 || 6 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 4 ||  || 5
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Otrā pusfināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 181
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 145
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 180
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 159
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 141
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Serbija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 148
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 104
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 109
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 128
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 100
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 102
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 114
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 80
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 97
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Igaunija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 88
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 77
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 72
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
| {{ESC|Horvātija}}
| 66
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 70
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 64
| {{ESC|Gruzija}}
| 62
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 53
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Maķedonija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 58
| {{ESC|Bulgārija}}
| 59
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 45{{efn|Neskatoties uz to, ka Norvēģija un Bulgārija saņēma vienādu punktu skaitu, Norvēģija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Bulgārija, laujot tai kvalificēties finālam.|name=10th}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Lietuva}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 55
| {{ESC|Nīderlande}}
| 51
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Bulgārija}}
| 45{{efn|name=10th}}
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 52
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Malta}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Horvātija}}
| 42
| {{ESC|Portugāle}}
| 49
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| 39
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Turcija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 42
| {{ESC|Portugāle}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Gruzija}}
| 36
| {{ESC|Slovēnija}}
| 40
| {{ESC|Horvātija}}
| 34
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| 35{{efn|Neskatoties uz to, ka Nīderlande un Baltkrievija saņēma vienādu punktu skaitu, Nīderlande saņēma vairāk augstos punktus, nekā Baltkrievija.|name=15th}}
| {{ESC|Slovākija}}
| 40
| {{ESC|Slovākija}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| 35{{efn|name=15th}}
| {{ESC|Nīderlande}}
| 31
| {{ESC|Slovēnija}}
| 27
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Slovēnija}}
| 31
| {{ESC|Bulgārija}}
| 27
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Ukraina}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 24
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Slovākija}}
| 22
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | {{ESC|Norvēģija}}
| bgcolor=&quot;navajowhite&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| 15
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;18&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 159 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 ||  || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 53 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 1 || 2 ||  || 5 || 7 || 6 || 7 ||  || 1 || 8 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 1 ||  || 7 || 7 ||  || 3 ||  || 3 ||  || 8 || 4  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 70 || 3 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  || '''12'''
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 35 ||  || 1 || 1 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 39 ||  ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  || 3 || 3 ||  ||  || 1 ||  || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || 4 || 3 ||  || 6 || '''12''' || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 1 || 6 || 6 ||  || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 ||  || 2
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || 2 || 6 ||  || 2 ||  || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  || 6 || 3 ||  || 3 || 2 || 5 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || 10 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 4 || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 42 || '''12''' || 7 ||  ||  || 1 ||  || 1 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  || 1 ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 || 10 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 4 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 80 ||  || 10 || 7 || '''12''' ||  ||  || 2 || 8 ||  ||  || 7 ||  3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 3 || 1 || 6 ||  || 7 || 6 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 100 ||  ||  || 8 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 8 ||  || 8 || 10 || 7 || 7 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovākija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  ||  ||  || 1 ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 45 ||  ||  || 3 || 3 || 3 || 3 ||  || 2 ||  ||  || 10 ||  || 4 || 8 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1|| 4 ||  ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 77 || 5 || 5 || 5 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' ||  || 6 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| ||  || 4 || 5 || 1 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 6 ||  || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 ||  || 10 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}}
|-
| {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}}
|-
| {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable collapsible plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px; font-size:85%;&quot;
|-
|+ {{nowrap|Fināla sadalītie rezultāti}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopā
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 1
| bgcolor=&quot;gold | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;gold | 372
| bgcolor=&quot;gold | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;gold | 296
| bgcolor=&quot;gold | {{ESC|Zviedrija}}
| bgcolor=&quot;gold | 343
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}}
| 259
| {{ESC|Serbija}}
| 173
| {{ESC|Krievija}}
| 332
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 3
| {{ESC|Serbija}}
| 214
| {{ESC|Albānija}}
| 157
| {{ESC|Serbija}}
| 211
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 4
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 150
| {{ESC|Itālija}}
| 157
| {{ESC|Turcija}}
| 176
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 5
| {{ESC|Albānija}}
| 146
| {{ESC|Spānija}}
| 154
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 151
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 6
| {{ESC|Igaunija}}
| 120
| {{ESC|Igaunija}}
| 152
| {{ESC|Vācija}}
| 125
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 7
| {{ESC|Turcija}}
| 112
| {{ESC|Ukraina}}
| 125
| {{ESC|Rumānija}}
| 117
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 8
| {{ESC|Vācija}}
| 110
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| 118
| {{ESC|Albānija}}
| 106
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 9
| {{ESC|Itālija}}
| 101
| {{ESC|Moldova}}
| 104
| {{ESC|Grieķija}}
| 89
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 10
| {{ESC|Spānija}}
| 97
| {{ESC|Vācija}}
| 98
| {{ESC|Īrija}}
| 89
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 11
| {{ESC|Moldova}}
| 81
| {{ESC|Krievija}}
| 94
| {{ESC|Maķedonija}}
| 79
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 12
| {{ESC|Rumānija}}
| 71{{efn|Neskatoties uz to, ka Rumānija un Maķedonija saņēma vienādu punktu skaitu, Rumānija saņēma vairāk augstos punktus, nekā Maķedonija.|name=12th}}
| {{ESC|Kipra}}
| 85
| {{ESC|Igaunija}}
| 78
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 13
| {{ESC|Maķedonija}}
| 71{{efn|name=12th}}
| {{ESC|Francija}}
| 85
| {{ESC|Moldova}}
| 75
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| 70
| {{ESC|Lietuva}}
| 82
| {{ESC|Lietuva}}
| 68
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 15
| {{ESC|Ukraina}}
| 65
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 71
| {{ESC|Kipra}}
| 63
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 16
| {{ESC|Kipra}}
| 65
| {{ESC|Malta}}
| 70
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 57
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 17
| {{ESC|Grieķija}}
| 64
| {{ESC|Maķedonija}}
| 69
| {{ESC|Itālija}}
| 56
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 18
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| 55
| {{ESC|Grieķija}}
| 60
| {{ESC|Spānija}}
| 45
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| 46
| {{ESC|Islande}}
| 53
| {{ESC|Islande}}
| 39
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 20
| {{ESC|Islande}}
| 46
| {{ESC|Rumānija}}
| 53
| {{ESC|Ukraina}}
| 37
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 21
| {{ESC|Malta}}
| 41
| {{ESC|Dānija}}
| 51
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 36
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 22
| {{ESC|Francija}}
| 21
| {{ESC|Turcija}}
| 50
| {{ESC|Ungārija}}
| 20
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 23
| {{ESC|Dānija}}
| 21
| {{ESC|Ungārija}}
| 30
| {{ESC|Dānija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 24
| {{ESC|Ungārija}}
| 19
| {{ESC|Norvēģija}}
| 24
| {{ESC|Norvēģija}}
| 16
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 25
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 12
| {{ESC|Īrija}}
| 14
| {{ESC|Malta}}
| 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | 26
| {{ESC|Norvēģija}}
| 7
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| 11
| {{ESC|Francija}}
| 0
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovākija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvia}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 146 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 1 || 8 ||  ||  || 10 ||  || 1 || '''12''' ||  ||  || 5 || 10 || 6 ||  || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 1 ||  || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 ||  || 8 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  || 1 ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 || 4 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  || 4 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 ||  || 6 ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 1 || 7 ||  || 10 || 2 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 ||  || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 7 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 5 ||  || 6 || 6 ||  || 4 || 7 ||  ||  ||  || 3 ||  || 6 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 || 6 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 2 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 101 || 7 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  || 10 || 7 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 3 ||  || 1 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 ||  || 5 || 4 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 ||  ||  ||  ||  || 10 || 4 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 8 || 6 || 10 ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 150 || 4 || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 4 ||  || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 ||  ||  || 8 ||  || 6 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  || 3 ||  || 10 ||  || 8 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 3 || 6 ||  ||  || 2 ||  || 4 || 7 ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  || 6 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 21 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  || 5 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 || '''12''' ||  || 8 ||  || 5 ||  || 2 || 5 ||  ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 1 || 4 || 1 ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 4 || 1 || 3 ||  || 2 || 
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 ||  || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 112 || 10 ||  || 3 || 3 ||  ||  || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 4 ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 6 ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 8 ||  || 3 || 1 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 97 ||  ||  || 6 || 6 ||  ||  || 6 ||  ||  || 1 || 6 || 8 ||  ||  || 5 ||  || 3 || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 6 || '''12''' || 2 || 4 ||  ||  || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 10 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 110 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 7 || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 4 ||  ||  || 2 || 10 ||  ||  || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 10 ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 ||  ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 2 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 8 ||  ||  || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || '''12''' ||  || 2 ||  || 6 ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 4 || 1 ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 5 ||  || 4 || 5 ||  ||  ||  || 4 || 5 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 ||  || 5 ||  || 5 || 6 || 8 ||  ||  || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 4 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 ||  || 3 || 7 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 1 ||  ||  || 1 || 2 || 1 ||  || 6 || 2 ||  || 6 || 3 ||  ||  || 8 ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 ||  || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 2 || 1 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  ||  || 7 || 2 || 5 || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 18
| '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 4
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|-
| {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2012]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>mwg9zp0vdrxglyqj4a3qro8jikdu5ew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana</title>
    <ns>12</ns>
    <id>138878</id>
    <revision>
      <id>4541377</id>
      <parentid>3303436</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:50:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Noformēšana */ Atbilstoši aizvēsturiskai diskusijai ( https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&amp;oldid=4061359#Gr%C4%81matu_nosaukumu_rakst%C4%ABba )</comment>
      <origin>4541377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9207" sha1="8y339277zo3rf11rvxcsext6cadhkcp" xml:space="preserve">{{Palīdzība}}

== Rediģēšana ==
:''Skatīt arī [[Vikipēdija:Kā rediģēt lapu]].''
=== Lapu labošana ===
Ar dažiem izņēmumiem (aizsargātām lapām), katrai viki lapai augšpusē ir redzama saite '''Labot'''. Šī saite tieši to arī ļauj darīt, proti, izmainīt lapu, kuru tu redzi ekrānā. Tādas lapas kā šo, kuru ikviens var izmainīt, sauc par '''viki'''.

'''Pamēģini!''' Atver jaunā logā šīs lapas '''''[[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana/smilšu kaste|smilšu kasti]]''''' un spied uz saites '''Labot''' (Brīdinājums: Tā nav šīs lapas saite '''Labot'''). Tu ieraudzīsi tās lapas izejmateriālu. Uzraksti kaut ko saturīgu vai smieklīgu, vari arī rakstīt vienkārši &quot;čau&quot;. Tad saglabā to ('''Saglabāt lapu''') un apskaties, kas izveidots. Vairāk informācijas par rediģēšanu var atrast [[Vikipēdija:Kā rediģēt lapu]]. Iespējams, tu to gribēsi atvērt jaunā logā, lai turpinātu iepazīties ar šo pamācību.

Kad vien vēlies eksperimentēt, tu to vienmēr vari darīt [[Vikipēdija:Smilšu kaste|Smilšu kastē]]. Tas ir visu iespējamo izmēģinājumu poligons.

=== Maznozīmīgs labojums ===
Ja esi ielogojies kā reģistrēts dalībnieks, vari norādīt, ka tavs ieraksts ir [[Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums|maznozīmīgs]], ieķeksējot šajā ailītē pirms labojumu saglabāšanas. To izmanto, lai citiem norādītu, ka tavas izmaiņas nav mainījušas neko būtisku. Nav nekādu stingru norāžu par šīs iespējas izmantošanu, bet pilnīgi noteikti par mazsvarīgiem uzskata pareizrakstības labojumus un nelielas noformējuma izmaiņas, piemēram, atstarpes vai vikisaites ievietošanu, tomēr satura izmaiņas gan ir svarīgas. Citiem vārdiem, izskata izmaiņas nav būtiskas, saturs ir. Ja šaubies, neliec ķeksi.

Sīkāk: [[Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums|Maznozīmīgs labojums]], lai uzzinātu vairāk par šo tēmu.

=== Uzraudzīt ===
Ja esi ielogojies kā reģistrēts dalībnieks, tad ar to var pievienot lapu uzraugāmo lapu sarakstam (''mani uzraugāmie raksti''). Ja sāc izmainīt tajā sarakstā esošu lapu, tas jau no sākuma ir ieķeksēts. Izveidojot jaunu lapu, tas jau ir ieķeksēts ''pēc noklusējuma''.

=== Kopsavilkums ===
Par labu ieradumu uzskata ļoti īsa (~200 simboli) izmaiņu kopsavilkuma pievienošanu ailītē ''[[Vikipēdija:Kopsavilkums|Kopsavilkums]]'', pirms izmaiņu saglabāšanas. Šī ailīte ir redzama starp labošanas logu un '''Saglabāt lapu''' un '''Parādīt pirmskatu''' pogām. Tas var būt ļoti kodolīgs, piemēram, &quot;+en&quot; – citi zinās, ka tu esi ievietojis saiti uz attiecīgā raksta angļu valodas versiju. Šīs ailītes saturs parādās [[Special:RecentChanges|pēdējo izmaiņu lapā]] un lapas hronoloģijā. Dažos gadījumos, ja tur neko neieraksta, sistēma to aizpilda automātiski:
* izveidojot jaunu lapu — &quot;Jauna lapa: ''lapas saturs (sākums, cik ielien)''&quot;; &lt;!-- [[MediaWiki:autosumm-new]] --&gt;
* izveidojot pāradresāciju — &quot;Pāradresē uz ''saite uz lapu''&quot;; &lt;!-- [[MediaWiki:autoredircomment]] --&gt;
* nodzēšot visu lapas saturu — &quot;Nodzēsa lapu&quot;; &lt;!-- [[MediaWiki:autosumm-blank]] --&gt;
* nodzēšot visu lapas saturu un ievietojot vietā kaut ko citu — Aizvieto lapas saturu ar 'Ievietotais teksts (sākums, cik ielien)'. &lt;!-- [[MediaWiki:autosumm-replace]] --&gt;

== Noformēšana ==
Vikipēdijas rakstu veidošana mazliet atšķiras no parastas rakstīšanas teksta apstrādes programmā (piemēram, ''Word''). Wiki noformēšanai izmanto vienkāršu kodu, nevis parasto pieeju ''[[what you see is what you get]]''.

Wiki saprot dažus [[html]] marķējumus, bet dalībnieki visbiežāk izmanto iebūvēto [[wiki]] marķēšanas valodu, kas ir izveidota rediģēšanas atvieglošanai.

=== Pustrekns teksts un kursīvs ===
Visbiežāk izmantotie wiki marķējumi ir pustrekns ('''bold''') un kursīvs (''italic''). To īsteno, rakstot vārdu vai frāzi iekš vairākkārtējiem apostrofiem ('):

* &lt;kbd&gt;&lt;nowiki&gt;''kursīvs''&lt;/nowiki&gt;&lt;/kbd&gt; izskatās kā ''kursīvs''. (2 apostrofi katrā pusē)
* &lt;kbd&gt;&lt;nowiki&gt;'''pustrekns '''&lt;/nowiki&gt;&lt;/kbd&gt; izskatās kā '''pustrekns'''. (3 apostrofi katrā pusē)
* &lt;kbd&gt;&lt;nowiki&gt;'''''pustrekns kursīvs'''''&lt;/nowiki&gt;&lt;/kbd&gt; izskatās kā '''''pustrekns kursīvs'''''. (2&amp;nbsp;+&amp;nbsp;3&amp;nbsp;=&amp;nbsp;5 apostrofi katrā pusē)

Vikipēdijā ir pieņemts raksta nosaukumu rakstīt '''pustreknu''', kad to rakstā piemin pirmo reizi. Piemēram, raksts par [[psiholoģija|psiholoģiju]] sākas šādi:

:'''Psiholoģija''' tiek lielākoties definēta kā zinātne par uzvedību un kognitīvajiem jeb domāšanas procesiem…

Pārējās reizes pieminot raksta nosaukumu, to raksta normāli, nevis pustreknu.

Cita, bet vairs nelietojama Vikipēdijas tradīcija bija grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts bija par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to rakstījaa '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi:

:'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''.

Tomēr tagad kursīvs atstāts tikai vārdiem svešvalodās bez pēdiņām.

=== HTMLveidīgie tagi ===
Daudzus no šiem (kā arī iepriekšējā nodaļā aprakstītos teksta formatēšanas simbolus) var ielikt no rediģēšanas loga rīku joslas (''toolbar''). Sākumā attiecīgo tekstu iezīmē, pēc tam nospiež attiecīgo pogu. Vikitekstā var lietot arī vairākus HTML (vai XML) ''tagus'':
* &lt;nowiki&gt;&lt;sub&gt; ... &lt;/sub&gt;&lt;/nowiki&gt; — ''subscript'', parasti lieto indeksiem ķīmiskajās formulās, piemēram, &lt;nowiki&gt;H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;/nowiki&gt; izskatītos kā H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O.
* &lt;nowiki&gt;&lt;sup&gt; ... &lt;/sup&gt;&lt;/nowiki&gt; — ''superscript'', parasti lieto matemātikas vienādojumos, kāpinātājiem, piemēram, &lt;nowiki&gt;2&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;=256&lt;/nowiki&gt; izskatītos kā 2&lt;sup&gt;8&lt;/sup&gt;=256.
* &lt;nowiki&gt;&lt;nowiki&gt; ... &lt;/nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; — neapstrādā starp šiem tagiem esošo [[viki]] formatējumu, parasti lieto aprakstos par viki funkcionalitāti.
* &lt;nowiki&gt;&lt;s&gt; ...&lt;/s&gt;&lt;/nowiki&gt; vai &lt;nowiki&gt;&lt;strike&gt; ... &lt;/strike&gt;&lt;/nowiki&gt; — pārsvītro tekstu, lielākoties lietojams diskusiju lapās. Piemēram, &lt;nowiki&gt;Šis ir &lt;s&gt;nosvītrots&lt;/s&gt; teksts&lt;/nowiki&gt; izskatītos kā &lt;s&gt;nosvītrots&lt;/s&gt; teksts.
* &lt;nowiki&gt;&lt;small&gt; ... &lt;/small&gt;&lt;/nowiki&gt; — samazina tekstu (lai iegūtu mazākus burtus). Šo arī lielākoties lieto diskusiju lapās. Piemēram, &lt;nowiki&gt;Tas ir &lt;small&gt;teksts, kuram kāda daļa ir&lt;/small&gt; samazināta.&lt;/nowiki&gt; izskatītos kā Tas ir &lt;small&gt;teksts, kuram kāda daļa ir&lt;/small&gt; samazināta.
* &lt;nowiki&gt;&lt;!-- ... --&gt;&lt;/nowiki&gt; — ievieto paslēptu komentāru. Teksts, kas ir ierakstīts starp šiem tagiem, lapā neparādās (bet tam joprojām var tikt klāt vikitekstā). Šo iespēju dažreiz var lietot, lai paslēptu kādu tekstu pirms galīgās ielikšanas lapā. Pārāk plaši ar šī taga lietošanu nevajadzētu izvērsties. Piemēru šim nav iespējams parādīt, jo šī taga funkcija ir teksta slēpšana.

=== Saraksti un saistīti teksti ===
Lai arī dažkārt saistīts teksts nav uzskatāmāks kā saraksts, taču Vikipēdijā kā enciklopēdijā vairāk iederas saistītie teksti. Taču ir vairāki gadījumi, kad uzskaitījums jāveido saraksta veidā, piemēram, mūziķiem un mūzikas grupām tā var būt diskogrāfija (piemēram, [[Bārbra Streisande#Diskogrāfija|šajā rakstā]]), rakstniekiem izdoto darbu saraksts utt. Īsumā var teikt, ka sarakstveidīgi uzskaitījumi veidojami, ja teksts sastāv tikai no vienas frāzes, savukārt saistītā tekstā jāveido raksts, ja katram faktam ir vairāk kā viens teikums (vienu teikumu ieskaitot). Protams, tas nav ''akmenī iekalts'' un var būt izņēmumi.

=== Virsraksti un apakšvirsraksti ===
Virsraksti un apakšvirsraksti atvieglo raksta uzbūves organizēšanu. Ja rakstā ir apspriestas vismaz divas dažādas tēmas, tad rakstu var sadalīt, katrai [[Vikipēdija:nodaļa|nodaļai]] piešķirot virsrakstu.

Virsrakstus var izveidot šādi:
* &lt;kbd&gt;&lt;nowiki&gt;== Augstākā līmeņa virsraksts == &lt;/nowiki&gt;&lt;/kbd&gt; (2 vienādības zīmes)
* &lt;kbd&gt;&lt;nowiki&gt;=== Apakšvirsraksts === &lt;/nowiki&gt;&lt;/kbd&gt; (3 vienādības zīmes)
* &lt;kbd&gt;&lt;nowiki&gt;==== Nākamais līmenis zem apakšvirsraksta ====&lt;/nowiki&gt;&lt;/kbd&gt; (4 vienādības zīmes)

Ja rakstam ir vismaz trīs virsraksti, tad automātiski tiks izveidots satura rādītājs. Pamēģini izveidot virsrakstu šīs lapas [[Vikipēdija:Pamācība (Noformēšana)/smilšu kaste|smilšu kastē]]. Tas automātiski tiks pievienots tās lapas satura rādītājam. Kad esi to apguvis, dodamies uz nākamo nodaļu.

[[Kategorija:Vikipēdijas palīdzība]]

[[als:Hilfe:Ändern]]
[[ar:مساعدة:محتويات/تحرير ويكيبيديا]]
[[de:Hilfe:Bearbeiten]]
[[en:Help:Contents/Editing Wikipedia]]
[[fa:راهنما:فهرست/ویرایش ویکی‌پدیا]]
[[fr:Aide:Sommaire/Modifier Wikipédia]]
[[ja:Help:目次 編集入門]]
[[pl:Pomoc:Jak edytować Wikipedię]]
[[sr:Помоћ:Садржај/Уређивање Википедије]]
[[zh:Help:目录]]</text>
      <sha1>8y339277zo3rf11rvxcsext6cadhkcp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zabolotje (Silmalas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139196</id>
    <revision>
      <id>4541463</id>
      <parentid>4438346</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2305" sha1="c4kxikf6hn0nbb6q456guz3i8zbabtd" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Silmalas pagastā|Zabolotje|Zabolotje}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Zabolotje
| settlement_type = Skrajciems
| image_skyline = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Silmalas pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 0,7
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4738&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 50
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 26
| lats = 03
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 00
| longs = 46
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4636 Ružina
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Zabolotje''' ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastā]]. Ciems atrodas austrumos no [[Zabolotjes pūrs|Zabolotjes pūra]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=88042|title=Zabolotjes pūrs|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021.gada 25.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;, netālu no [[Tiskādi]]em. Zabolotje šķērso vietējais autoceļš Tiskādi—[[Kruki]]—[[Riebiņi]] ([[V553]]), kā arī sākas ceļš uz [[Maltas Trūpi]]em ([[V598]]).

Vecticībnieku ciemats, 1897. gadā bija 34 sētas ar 203 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.silmala.lv/ Silmalas pagasta mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20200513162456/http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Silmalas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>c4kxikf6hn0nbb6q456guz3i8zbabtd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wishmaster</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140616</id>
    <revision>
      <id>4541412</id>
      <parentid>3637078</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:09:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4541412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4954" sha1="gn8faoc2m2vob42hlieszyx8lp5pzrn" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''Wishmaster''
| Izpildītājs           = [[Nightwish]] studijas albums
| Vāks                  = Nightwish-Wishmaster.jpg
| Background            = lightsteelblue
| Izdots                = {{flaga|Somija}} {{dat|2000|5|19|SK}}&lt;br /&gt;{{flaga|Eiropas Savienība}} {{dat|2000|5|29|SK}}&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} {{Dat|2001|2|6|SK}}
| Žanrs                 = [[simfoniskais metāls]], [[pauermetāls]]
| Garums                = 56:03
| Ierakstu kompānija    = Spinefarm, Century Media,Drakkar
| Producents            = [[Tomass Holopainens]], [[Tero Kinnunens]]
| Izpildītājsģen        = [[Nightwish]]
| Iepriekšējais albums  = ''[[Oceanborn]]''&lt;br /&gt;(1998)
| Šis albums            = ''Wishmaster''&lt;br /&gt;(2000)
| Nākamais albums       = ''[[Over the Hills and Far Away]]''&lt;br /&gt;(2001)
}}
'''''Wishmaster''''' ir [[simfoniskais metāls|simfoniskās metāla]] grupas [[Nightwish]] trešais studijas albums, kurš tika izdots 2000. gada 19. maijā. Vēl vairāk nekā iepriekšējā albumā dominē fantāzijas tēma. Lai arī albums vairāk saistās ar [[pauermetāls|pauermetālu]], ir arī lēnākas dziesmas, kā &quot;Come Cover Me&quot; un &quot;Two for Tragedy&quot;, episkas balādes, kā &quot;Dead Boy's Poem&quot; un &quot;FantasMic&quot;. Dziesmā &quot;The Kinslayer&quot; ir stāstīts par Kolumbijas augstskolas slaktiņu. ''Wishmaster'' ir iedvesmojies no fantāzijas noveles ''The Lord of the Rings un Dragonlance'', pieminot Elberetu, Lorēnu un Greju Hevenu no veidotājiem. Dalamāra, Raistlin Majare (Dalamar's shalafi vai &quot;pavēlnieks&quot;), Gilthanas, Sla-Mori un ''Inn of the Last Home''. &quot;FantasMic&quot; ir dziesma par Disneja animācijas filmām, pārsvarā fantāzijas elementi ņemti no Disneja šova Fantasmic.

Dziesma &quot;Wishmaster&quot; ir atzīts par vienu no [[Nightwish]] lielākajiem hītiem, parādoties dažādos labāko dziesmu izlašu albumos. Kopš izlaišanas tā ir atkārtota dziesma koncertos un ir parādīta koncertieraksta DVD [[End of an Era]], kas ir izdots 2005. gadā. Arī ''Dark Passion Play'' tūres koncertos tā tika bieži izpildīta dziesma, kaut grupa nomainīja vokālisti. Jaunais orķestra ievads tika ierakstīts kopā ar ''[[Dark Passion Play]]'' albumu. Dziesma tika ievesta atpakaļ metāla aprindās, kā kaverversija metāla ''a-capella'' grupas Van Canto izpildījumā 2008. gadā. Vēl atkārtotas koncertieraksta dziesmas ir &quot;She Is My Sin&quot;, &quot;Dead Boy's Poem&quot; un &quot;Come Cover Me&quot;.

''Wishmaster'' bija Somijas topa līderpozīcijā, albums arī debitēja Eiropas topos, iegūstot 21. vietu Vācijas un 66. vietu Francijas topos. ''Wishmaster'' Somijā ir pārdots vairāk nekā {{sk|77000}} kopijās.

== Dziesmu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!
! Nosaukums
! Komponists
! Garums
|-
| 1.
| &quot;She Is My Sin&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4:46
|-
| 2.
| &quot;[[The Kinslayer]]&quot; (feat. [[Ike Vil]])
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 3:59
|-
| 3.
| &quot;Come Cover Me&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]] un [[Empu Vuorinens|Vuorinens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4:34
|-
| 4.
| &quot;Wanderlust&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4:50
|-
| 5.
| &quot;Two for Tragedy&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 3:50
|-
| 6.
| &quot;Wishmaster&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4:24
|-
| 7.
| &quot;Bare Grace Misery&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]] un [[Empu Vuorinens|Vuorinens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 3:41
|-
| 8.
| &quot;Crownless&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]] un [[Empu Vuorinens|Vuorinens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4:28
|-
| 9.
| &quot;[[Deep Silent Complete]]&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 3:57
|-
| 10.
| &quot;Dead Boy's Poem&quot; (feat. Sam Hardwick)
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 6:47
|-
| 11.
| &quot;[[FantasMic]]&quot;
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 8:17
|-
| 12.
| &quot;Sleepwalker&quot; (Bonusa dziesma)
| &lt;small&gt;[[Tomass Holopainens|Holopainens]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 2:55
|-
|}

== Dalībnieki ==
=== Grupa ===
* [[Tarja Turunena]] - [[vokāls]]
* [[Empu Vuorinens]] - [[ģitāra]]
* [[Sami Vanska]] - [[Bass ģitāra]]
* [[Tomass Holopainens]] - [[Klavieres]]
* [[Juka Nevalainens]] - [[bungas]]

=== Viesmākslinieki ===
* Ike Vils – Runājamās daļas dziesmā &quot;The Kinslayer&quot;
* Sems Hārdviks – Runājamās daļas dziesmā &quot;Dead Boy's Poem&quot;
* Esa Lehtinena - [[Flauta]]
* Ville Lāksonena - Tenors
* Matias Kaila - Tenors
* Kimmo Kallio - Baritons
* Riku Salminens - Basa dziedātājs
* Anssi Honkanens - Basa dziedātājs
* V. Laaksonens – Kora arranžējums

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101231042248/http://www.nightwish.com/en/ Grupas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

[[Kategorija:2000. gada albumi]]
[[Kategorija:Nightwish albumi]]</text>
      <sha1>gn8faoc2m2vob42hlieszyx8lp5pzrn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sovvaļnīks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143419</id>
    <revision>
      <id>4541371</id>
      <parentid>4525409</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:26:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Nu jau tapis pietiekami zināms</comment>
      <origin>4541371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10100" sha1="l50otf5fo50jf534aeg4350r2ygz2cz" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Sovvaļnīks''
|Attēls =
|Att_izm =
|Fons = grupa
|Vieta = {{LAT}}
|Žanrs = [[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]
|Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = [http://www.sovvalniks.lv/ sovvalniks.lv]
|Dalībnieki = 
* [[Ingars Gusāns]]
* [[Gints Stankevics]]
* [[Māris Lovniks]]
* [[Raitis Auksmuksts]]
|Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Sovvaļnīks''''' (no [[latgaliešu valoda]]s — 'palaidnis'&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Intervija ar Sovvaļnīku (II.2010) |date= 2010. gada 24. februāris |publisher= P3LICAN Webzine |url= http://p3licanwebzine.blogspot.com/2010/02/intervija-ar-sovvalniku-ii2010.html |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;) ir grupas ''[[Borowa MC]]'' ģitārista [[Ingars Gusāns|Ingara Gusāna]] 2008. gadā izveidots [[smagais roks|smagā roka]] soloprojekts.&lt;ref&gt;[http://www.sovvalniks.lv/biografija Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122035749/http://www.sovvalniks.lv/biografija# |date={{dat|2011|01|22||bez}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Dziesmu vārdu pamatā tiek ņemti dažādu [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieku [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] sarakstītu dzejoļu teksti. 2009. gada viņš izdeva savu debijas albumu ''[[Sūpluok]]'' (no latgaliešu — 'blakus').&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks pabeidzis debijas albumu (audio) |date= 2009. gada 17. jūnijā |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 7. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160307053124/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Sovvaļnīku'' uzaicināja piedalīties [[Leuvardena|Leuvardenā]] notiekošajā [[Nīderlande]]s starptautiskajā mazākumtautību mūziķu festivālā ''Liet International 2009''. Lai ''Sovvaļnīks'' varētu uzstāties, tika pieaicināts taustiņinstrumentālists [[Gints Stankevičs]], ģitārists [[Māris Lovniks]] un bundzinieks [[Raitis Auksmuksts]], un viņi festivālā izpildīja dziesmu „''Pats sevī dzeivs''”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latgaliešu mūziķis Sovvaļnīks piedalīsies starptautiskā konkursā Nīderlandē |date= 2009. gada 21. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latgaliesu-muzikis-sovvalniks-piedalisies-starptautiska-konkursa-niderlande.d?id=27523003 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedalās starptautiskā mazākumtautību dziesmu konkursā |date= 2009. gada 30. oktobris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/sovvalniks-piedalas-starptautiska-mazakumtautibu-dziesmu-konkursa-695477 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gadā ''Sovvaļnīks'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Bolts susātivs]]'' ({{val|lv|Balta ēna}}), kas veltīts latgaliešu dzejniekam un māksliniekam nelaiķim [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]], kuram decembra beigās apritētu 70 gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= AUDIO: Sovvaļnīks izdos albumu “Bolts susātivs” |date= 2010. gada 21. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/audio-sovvalniks-izdos-albumu-bolts-susativs-760872 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks izdod albumu &quot;Bolts susātivs&quot; |date= 2011. gada 13. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160306052415/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī ''Sovvaļnīks'' laida klajā dziesmu „''Sāta''” (no latgaliešu — 'sēta')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Melanholiskajam Latgales rokmūziķim Sovvaļnīkam jauna dziesma &quot;Sāta&quot; |author= Roberts Buivids |date= 2014. gada 19. oktobris |publisher= [[Latvijas Radio 2]] |url= http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2014. gada 23. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20141023143153/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026 }}&lt;/ref&gt;, bet tā paša gada 24. decembrī — dziesmu „Kalado”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noklausies - Sovvaļnīks kopā ar dēlu iedziedājuši jaunu dziesmu 'Kalado'! |date= 2014. gada 29. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-sovvalniks-kopa-ar-delu-iedziedajusi-jaunu-dziesmu-kalado.d?id=45394068 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[2009. gads|2009]]
|[[Attēls:Sūpluok (2009).jpg|120px]]
|''[[Sūpluok]]''
|[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]]
|-
|[[2010. gads|2010]]
|[[Attēls:Bolts susātivs (2010).jpg|120px]]
|''[[Bolts susātivs]]''
|Lauska
|-
|[[2016. gads|2016]]
|[[Attēls:Napaseitynuots (2016).jpg|120px]]
|''[[Napaseitynuouts]]''
|Lauska
|-
|[[2026. gads|2026]]
|
|''[[Cārtumi]]''
|[[Latgolys Producentu Grupa]]
|}

=== Videogrāfija ===

* ''Vysi vieji'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vysi vieji&quot; (video) |date= 2010. gada 12. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910190733/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Vosoruošonai'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vosoruošonai&quot; (video) |date= 2010. gada 11. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 12. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161112104816/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Nikas nav najaušs'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedāvā video - īsfilmu &quot;Nikas nav najaušs&quot; |date= 2011. gada 4. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910192809/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss }}&lt;/ref&gt;
* ''Aiz azara bolti bārzi'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķis Sovvaļnīks jaunākajā mūzikas video piemin kritušos |date= 2011. gada 15. novembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzikis-sovvalniks-jaunakaja-muzikas-video-piemin-kritusos-13915217 |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* ''Latgola'' (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Iedvesmojoties no Vācijas dubļiem, Sovvaļnīks radījis video dziesmai „Latgola” |date= 2012. gada 14. augusts |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/90915/iedvesmojoties-no-vacijas-dubliem-sovvalniks-radijis-video-dziesmai-latgola |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* Ceļš (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rokmūziķis Sovvaļnīks iemēģina spēkus aktiera lomā. VIDEO |date= 2016. gada 31. maijs |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/222553/rokmuzikis-sovvalniks-iemegina-spekus-aktiera-loma-video |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110120174601/http://www.sovvalniks.lv/ Sovvaļnīka oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}
* Ēriks Zeps (2017. gada 6. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ Smagā roka pārstāvis Sovvaļnīks, susātivi un Latgales šmakovkas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251010234551/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ |date={{dat|2025|10|10||bez}} }}. ''Kolnasāta''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Roberts Buivids (2015. gada 25. janvāris). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ Sovvaļnīks: Annas Rancānes dzeja skan, labi skan!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150205095147/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ |date={{dat|2015|02|05||bez}} }} ''Atveriet, te dziesma!'' [[Latvijas Radio 2]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Haralds Strapāns (2012. gada 5. oktobris). [http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes Sovvaļnīks — zinātnieks + metālists no Rēzeknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016001843/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]]</text>
      <sha1>l50otf5fo50jf534aeg4350r2ygz2cz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541382</id>
      <parentid>4541371</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T22:07:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4541382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11241" sha1="62he1rhs63qm3lgpuuw63h5orz8afh3" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Sovvaļnīks''
|Attēls =
|Att_izm =
|Fons = grupa
|Vieta = {{LAT}}
|Žanrs = [[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]
|Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = [http://www.sovvalniks.lv/ sovvalniks.lv]
|Dalībnieki = 
* [[Ingars Gusāns]]
* [[Gints Stankevics]]
* [[Māris Lovniks]]
* [[Raitis Auksmuksts]]
|Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Sovvaļnīks''''' (no [[latgaliešu valoda]]s — 'palaidnis'&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Intervija ar Sovvaļnīku (II.2010) |date= 2010. gada 24. februāris |publisher= P3LICAN Webzine |url= http://p3licanwebzine.blogspot.com/2010/02/intervija-ar-sovvalniku-ii2010.html |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;) ir grupas ''[[Borowa MC]]'' ģitārista [[Ingars Gusāns|Ingara Gusāna]] 2008. gadā izveidots [[smagais roks|smagā roka]] soloprojekts.&lt;ref&gt;[http://www.sovvalniks.lv/biografija Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122035749/http://www.sovvalniks.lv/biografija# |date={{dat|2011|01|22||bez}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Dziesmu vārdu pamatā tiek ņemti dažādu [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieku [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] sarakstītu dzejoļu teksti. 2009. gada viņš izdeva savu debijas albumu ''[[Sūpluok]]'' (no latgaliešu — 'blakus').&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks pabeidzis debijas albumu (audio) |date= 2009. gada 17. jūnijā |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 7. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160307053124/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Sovvaļnīku'' uzaicināja piedalīties [[Leuvardena|Leuvardenā]] notiekošajā [[Nīderlande]]s starptautiskajā mazākumtautību mūziķu festivālā ''Liet International 2009''. Lai ''Sovvaļnīks'' varētu uzstāties, tika pieaicināts taustiņinstrumentālists [[Gints Stankevičs]], ģitārists [[Māris Lovniks]] un bundzinieks [[Raitis Auksmuksts]], un viņi festivālā izpildīja dziesmu „''Pats sevī dzeivs''”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latgaliešu mūziķis Sovvaļnīks piedalīsies starptautiskā konkursā Nīderlandē |date= 2009. gada 21. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latgaliesu-muzikis-sovvalniks-piedalisies-starptautiska-konkursa-niderlande.d?id=27523003 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedalās starptautiskā mazākumtautību dziesmu konkursā |date= 2009. gada 30. oktobris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/sovvalniks-piedalas-starptautiska-mazakumtautibu-dziesmu-konkursa-695477 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gadā ''Sovvaļnīks'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Bolts susātivs]]'' ({{val|lv|Balta ēna}}), kas veltīts latgaliešu dzejniekam un māksliniekam nelaiķim [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]], kuram decembra beigās apritētu 70 gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= AUDIO: Sovvaļnīks izdos albumu “Bolts susātivs” |date= 2010. gada 21. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/audio-sovvalniks-izdos-albumu-bolts-susativs-760872 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks izdod albumu &quot;Bolts susātivs&quot; |date= 2011. gada 13. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160306052415/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī ''Sovvaļnīks'' laida klajā dziesmu „''Sāta''” (no latgaliešu — 'sēta')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Melanholiskajam Latgales rokmūziķim Sovvaļnīkam jauna dziesma &quot;Sāta&quot; |author= Roberts Buivids |date= 2014. gada 19. oktobris |publisher= [[Latvijas Radio 2]] |url= http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2014. gada 23. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20141023143153/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026 }}&lt;/ref&gt;, bet tā paša gada 24. decembrī — dziesmu „Kalado”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noklausies - Sovvaļnīks kopā ar dēlu iedziedājuši jaunu dziesmu 'Kalado'! |date= 2014. gada 29. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-sovvalniks-kopa-ar-delu-iedziedajusi-jaunu-dziesmu-kalado.d?id=45394068 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā viņš izlaida albumu “Napaseitynuots”.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/524656-sovvalniks-parsteidz-ar-jauno-albumu-cartumi.htm|title=Albuma apskats: Sovvaļnīks - “Cārtumi”|website=nra.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sekoja desmit gadu pārtraukums.

2026. gada vasarā viņš izdeva albumu &quot;Cārtumi&quot;,&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/27.07.2026-muzikis-sovvalniks-albums-cartumi-kai-dzeivis-ratu-sadzidiesona.a656457/|title=Muzikis Sovvaļnīks: Albums «Cārtumi» kai dzeivis rātu sadzīdiešona|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet tā paša gada rudenī [[Melnmetāls|melnmetāla]] albumu “Sovvaļnīcisms”, kurā instrumentus iespēlējis pats kopā ar dēlu Mareku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/531345-sovvalniks-izdod-sava-melnmetala-projekta-video-ar-latgaliesu-dzeju.htm|title=Sovvaļnīks izdod sava melnmetāla projekta video ar latgaliešu dzeju|website=nra.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[2009. gads|2009]]
|[[Attēls:Sūpluok (2009).jpg|120px]]
|''[[Sūpluok]]''
|[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]]
|-
|[[2010. gads|2010]]
|[[Attēls:Bolts susātivs (2010).jpg|120px]]
|''[[Bolts susātivs]]''
|Lauska
|-
|[[2016. gads|2016]]
|[[Attēls:Napaseitynuots (2016).jpg|120px]]
|''[[Napaseitynuouts]]''
|Lauska
|-
|[[2026. gads|2026]]
|
|''[[Cārtumi]]''
|[[Latgolys Producentu Grupa]]
|}

=== Videogrāfija ===

* ''Vysi vieji'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vysi vieji&quot; (video) |date= 2010. gada 12. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910190733/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Vosoruošonai'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vosoruošonai&quot; (video) |date= 2010. gada 11. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 12. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161112104816/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Nikas nav najaušs'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedāvā video - īsfilmu &quot;Nikas nav najaušs&quot; |date= 2011. gada 4. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910192809/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss }}&lt;/ref&gt;
* ''Aiz azara bolti bārzi'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķis Sovvaļnīks jaunākajā mūzikas video piemin kritušos |date= 2011. gada 15. novembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzikis-sovvalniks-jaunakaja-muzikas-video-piemin-kritusos-13915217 |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* ''Latgola'' (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Iedvesmojoties no Vācijas dubļiem, Sovvaļnīks radījis video dziesmai „Latgola” |date= 2012. gada 14. augusts |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/90915/iedvesmojoties-no-vacijas-dubliem-sovvalniks-radijis-video-dziesmai-latgola |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* Ceļš (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rokmūziķis Sovvaļnīks iemēģina spēkus aktiera lomā. VIDEO |date= 2016. gada 31. maijs |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/222553/rokmuzikis-sovvalniks-iemegina-spekus-aktiera-loma-video |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110120174601/http://www.sovvalniks.lv/ Sovvaļnīka oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}
* Ēriks Zeps (2017. gada 6. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ Smagā roka pārstāvis Sovvaļnīks, susātivi un Latgales šmakovkas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251010234551/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ |date={{dat|2025|10|10||bez}} }}. ''Kolnasāta''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Roberts Buivids (2015. gada 25. janvāris). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ Sovvaļnīks: Annas Rancānes dzeja skan, labi skan!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150205095147/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ |date={{dat|2015|02|05||bez}} }} ''Atveriet, te dziesma!'' [[Latvijas Radio 2]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Haralds Strapāns (2012. gada 5. oktobris). [http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes Sovvaļnīks — zinātnieks + metālists no Rēzeknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016001843/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]]</text>
      <sha1>62he1rhs63qm3lgpuuw63h5orz8afh3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143808</id>
    <revision>
      <id>4541320</id>
      <parentid>4536888</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="592" sha1="6yg5ear53hp2qu4y6p4lqytyj5ddx91" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}}
[[File:Podaegi (baby sling) 2.jpg|thumb|Korejiešu ''Podaegi'' (bērnu slings)]]
'''Slings''' ir [[apģērbs|apģērba]] gabals, ar kura palīdzību var nēsāt zīdaini vai mazu bērnu.

Dažādu veidu slingi mazu bērnu pārvietošanai jau kopš senatnes tikuši izmantoti praktiski visās kultūrās, kurās apgūta auduma ražošana. Mūsdienās tiek izmantoti daudzveidīgi slingi, tai skaitā tradicionālie Āzijas slingi (Mei Tai slings, onbuhimo, podaegi).

{{apģērbs-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apģērbs]]
[[Kategorija:Zīdaiņa vecums]]</text>
      <sha1>6yg5ear53hp2qu4y6p4lqytyj5ddx91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļzoda kolibri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146476</id>
    <revision>
      <id>4541470</id>
      <parentid>4527679</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:35:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9207" sha1="dbowgi1ws8ns4py9x10hrjbzlmfyk7m" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = MonographTrochi4Goul_0042a.jpg
|    att_izmērs = 200px
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
|      klase_lv = Putni
|         kārta = Apodiformes
|      kārta_lv = Svīrveidīgie
|        dzimta = Trochilidae
|     dzimta_lv = Kolibri dzimta
|   apakšdzimta = Trochilinae
|apakšdzimta_lv = Tipiskie kolibri
|      ģints_lv = Zaļzoda kolibri
|         ģints = Abeillia
|          suga = Abeillia abeillei
|       suga_lv = Zaļzoda kolibri
|    iedalījums =
|     izplatība = [[Attēls:Abeillia abeillei map.svg|center|240px]] 
|   kategorijas = nē
|      binomial = Abeillia abeillei &lt;br/&gt;&lt;small&gt;([[Lesson]] &amp; [[Delattre]], 1839)&lt;/small&gt;
}}
'''Zaļzoda kolibri''' (''Abeillia abeillei'') ir [[Centrālamerika]]s kalnu mežu [[kolibri dzimta]]s (''Trochilidae'') suga,&lt;ref name=&quot;Steve1995&quot;&gt;Steve N. G. Howell ''A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America.'' — U.S.A.: Oxford University Press, 1995. — 851 p. — {{ISBN|0-19-854012-4}}&lt;/ref&gt; kas pieder [[tipiskie kolibri|tipisko kolibri apakšdzimtai]] (''Trochilinae''). Tā ir vienīgā suga '''zaļzoda kolibri ģintī''' (''Abeillia''). Izdala divas pasugas.&lt;ref name=world&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/hummingbirds/ |title=World Bird List: Hummingbirds, 2019 |access-date={{dat|2019|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181002115058/http://www.worldbirdnames.org/bow/hummingbirds/ |archivedate={{dat|2018|10|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopējā populāciju sastāda 20 000—50 000 indivīdu.&lt;ref name=lif/&gt;

== Izplatība ==
Zaļzoda kolibri sastopams [[Meksika]]s dienvidos, [[Beliza|Belizā]], [[Salvadora|Salvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]] un [[Nikaragva|Nikaragvā]].&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref name=beau/&gt; Tas ir [[nometnieks]] un pamatā mājo siltajos un mitrajos [[Tropu josla|tropu]] un subtropu [[kalns|kalnu]] [[mežs|mežos]] līdz 2200 metriem [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. To var novērot arī ielejās, bet ne zemāk par 1000 m.&lt;ref name=lif/&gt;&lt;ref name=iuc&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22687170/93143789 IUCN: Emerald-chinned Hummingbird]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Zaļzoda kolibri ir maza auguma kolibri ar īsu, taisnu knābi. Ķermeņa garums ir 7—7,5 [[Centimetrs|cm]],&lt;ref name=neo&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/identification?p_p_spp=241051 |title=Neotropical Birds: Abeillia abeillei |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130608041004/http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/identification?p_p_spp=241051}}&lt;/ref&gt; svars 2,7—2,8 [[grams|g]].&lt;ref name=lif&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=1862&amp;m=1 |title=Emerald-chinned Hummingbird Abeillia abeillei |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305013750/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=1862&amp;m=1 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=beau&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beautyofbirds.com/emeraldchinnedhummingbirds.html |title=Beauty of Birds: Emerald-chinned Hummingbirds |access-date={{dat|2019|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190822012656/https://www.beautyofbirds.com/emeraldchinnedhummingbirds.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=alive&gt;[https://www.hbw.com/species/emerald-chinned-hummingbird-abeillia-abeillei Alive: Emerald-chinned Hummingbird (Abeillia abeillei)]&lt;/ref&gt; Apspalvojums ir ļoti krāšņs, ar metālisku spīdumu. Mugura [[Zaļā krāsa|zaļa]], ar sārtu [[bronza]]s spīdumu. Aiz [[acs]] tam ir [[Baltā krāsa|balts]] punkts. Zods un krūšu augšējā daļa — [[smaragds|smaragdzaļi]], no kā kolibri ir ieguvis savu nosaukumu. Pavēdere — [[Pelēkā krāsa|pelēka]]. Astes centrālās spalvas ir [[Zilā krāsa|zilas]], bet pārējās gandrīz melnas, ar pelēkām malām. [[Knābis]] melns.&lt;ref name=beau/&gt;&lt;ref name=neo/&gt;&lt;ref name=alive/&gt; Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai [[mātīte]]s pavēdere ir pelēcīgāka, salīdzinot ar [[tēviņš|tēviņu]].&lt;ref name=beau/&gt; 

== Uzvedība ==
Zaļzoda kolibri barojas ar [[rubiju dzimta|rubiju]] (''Rubiaceae''), [[verbēnu dzimta|verbēnu]] (''Verbenaceae'') un [[naktssveču dzimta]]s (''Onagraceae'') augu [[zieds|ziedu]] [[nektārs|nektāru]]. Lai to iegūtu, kolibri izmanto savu garo, salmiņam līdzīgo [[mēle|mēli]]. Nektāra laizīšanas (13 reizes sekundē) laikā putns plivinās gaisā uz vietas. Barojas tuvu zemei. Nelielos daudzumos mēdz ķert arī nelielus [[kukaiņi|kukaiņus]] un [[zirnekļi|zirnekļus]]. Kukaiņi galvenokārt tiek noķerti lidojumā. [[Olbaltumvielas]] ir īpaši svarīgas ligzdošanas laikā (mātīte ligzdošanas sezonā dienas laikā noķer apmēram 2000 kukaiņu&lt;ref name=beau/&gt;). Tēviņi nostiprina barošanās teritoriju, kas ir bagāta ar [[nektāraugi]]em un kuru agresīvi apsargā.&lt;ref name=beau/&gt;&lt;ref name=lifea&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/lifehistory?p_p_spp=241051 |title=Life History: Abeillia abeillei |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130608041007/http://neotropical.birds.cornell.edu/portal/species/lifehistory?p_p_spp=241051}}&lt;/ref&gt; Padzīti tiek ne tikai citi kolibri tēviņi, bet arī lielāki kukaiņi, piemēram, [[kamenes]]. Zaļzoda kolibri mēdz apmeklēt arī mākslīgās barotavas ar [[cukurs|cukurūdeni]].&lt;ref name=beau/&gt;

== Ligzdošana ==
Zaļzoda kolibri ir vientuļnieki, tie neveido pārus un tēviņš mātītei nepalīdz ne būvēt ligzdu, ne rūpēties par mazuļiem. Tēviņš ar mātīti satiekas tikai, lai sapārotos. Ligzdošanas sezona ilgst no februāra līdz martam. [[riests|Riesta]] laikā, lai piesaistītu mātītes uzmanību, tēviņi veido nelielas grupas. Tie kopīgi dzied un veic &quot;U&quot; veida lidošanu ikvienas mātītes priekšā, kas pietuvojas. Viens tēviņš sapārojas ar vairākām mātītēm, kā arī mātīte sapārojas ar vairākiem tēviņiem.&lt;ref name=beau/&gt;  

[[Ligzda]]i ir dziļa kausa forma, būvniecībai tiek izmantoti [[zālaugi|zāļu]] stiebri, [[lapas]] un [[sūnas]]. No iekšpuses tā izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, dzīvnieku vilnu un spalvām, konstrukcija tiek nostiprināta ar zirnekļu pavedieniem. Tādējādi ligzda ir elastīga un, putnēniem augot, pastiepjas lielāka, spējot izstiepties pat divas reizes lielāka. Ligzda atrodas uz kāda [[krūmi|krūma]] vai [[koks|koka]] horizontāliem zariem 1—3 [[metrs|metru]] augstumā, labi apslēptā vietā.&lt;ref name=beau/&gt; Dējumā parasti ir 2 baltas [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst 14—19 dienas, perē tikai mātīte. Mazuļi izšķiļas akli, nevarīgi un bez pūkām. Māte tos galvenokārt baro ar daļēji sagremotiem kukaiņiem, kurus atrij mazuļiem mutēs. Pirmo nedēļu vai ilgāk māte putnēnus silda, pēc tam tie ligzdā paliek vieni pat aukstākās naktīs. Ligzdu jaunie putni atstāj 7—10 dienu vecumā.&lt;ref name=beau/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wallpaper.searchrealm.com/information/Hummingbirds.html |title=All Things Hummingbird |access-date={{dat|2019|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420132816/https://wallpaper.searchrealm.com/information/Hummingbirds.html }}&lt;/ref&gt;

== Pasugas ==
Zaļzoda kolibri ir 2 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibc.lynxeds.com/species/emerald-chinned-hummingbird-abeillia-abeillei |title=Emerald-chinned Hummingbird (Abeillia abeillei) {{!}} the Internet Bird Collection&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120303193538/http://ibc.lynxeds.com/species/emerald-chinned-hummingbird-abeillia-abeillei }}&lt;/ref&gt;
* ''Abeillia abeillei abeillei'' &lt;small&gt;(Lesson &amp; DeLattre, 1839)&lt;/small&gt; — nominālpasuga, sastopama no [[Meksika]]s dienvidaustrumiem līdz [[Salvadora]]i, [[Gvatemala]]i un [[Hondurasa]]s ziemeļiem;
* ''Abeillia abeillei aurea'' &lt;small&gt;(A. H. Miller &amp; Griscom, 1925)&lt;/small&gt; — sastopama Hondurasas dienvidos un [[Nikaragva]]s ziemeļos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.xeno-canto.org/species/Abeillia-abeillei Xeno-Canto: Emerald-chinned Hummingbird Abeillia abeillei (Lesson, R &amp; Delattre, 1839)]
* [https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=B3F5E5E222C2694B Aibase: Emerald-chinned Hummingbird Abeillia abeillei (Lesson &amp; Delattre, 1839)]
* [https://ebird.org/species/emchum1?siteLanguage=en_US eBird: Emerald-chinned Hummingbird] 
* [https://www.inaturalist.org/taxa/6028-Abeillia-abeillei iNaturalist: Emerald-chinned Hummingbird Abeillia abeillei]
* [http://hummingbirdpics.blogspot.com/2010/12/abeillia-abeillei.html Zaļzoda kolibri foto]

[[Kategorija:Kolibri dzimta]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]</text>
      <sha1>dbowgi1ws8ns4py9x10hrjbzlmfyk7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amber Latvijas balzams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146532</id>
    <revision>
      <id>4541436</id>
      <parentid>4535485</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vispārīga informācija par uzņēmumu */ pārceļas uz Lietuvu</comment>
      <origin>4541436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10877" sha1="qfijmvw3gcpqmwfh7jvmdorr9in0n3p" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = AS Amber Latvijas balzams
| logo             = Amber Latvijas balzams logo.svg
| caption          = 
| type             = [[akciju sabiedrība]]
| traded_as        = BAL1R
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1990. gadā
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Rīga]]
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = Andrejs Višņausks (valdes priekšsēdētājs)
| industry         = [[pārtikas rūpniecība]]
| products         = [[alkoholiskie dzērieni]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| value           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = ''[[Amber Beverage Group]]'' (''[[S.P.I. Group]]'')
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://amberlb.lv amberlb.lv]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''AS &quot;Amber Latvijas balzams&quot;''' (agrāk &quot;Latvijas balzams&quot;) ir uzņēmums [[Latvija|Latvijā]], lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;NASDAQ&quot; /&gt; Tā senākā ražotne sāka darbu 1900. gadā, bet mūsdienu formā kā [[akciju sabiedrība]] tā dibināta  1997. gadā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržas ''[[Nasdaq Riga]]'' Otrajā sarakstā. Tā lielākais akcionārs (2022. gadā) ir [[Amber Beverage Group|SIA ''Amber Beverage Group'']] (89,99 %), kas pieder ''[[S.P.I. Group]]'' grupas uzņēmumam ''Amber Beverage Group Holding S.ar.l.'' Luksemburgā un kura patiesais labuma guvēja ir [[Jurijs Šeflers]].&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120138297/lb|title=Bloķēti &quot;Amber Latvijas balzams&quot; konti; parādus nopērk nesen dibināts uzņēmums (plkst. 16.40)|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-10-13|date=2026-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Latvijas balzams, Aleksandra Čaka iela 160, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|250px|thumb|Latvijas balzama ražošanas ēkas [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielā]] 160]]
[[Attēls:Latvijas balzams logo.png|thumb|right|226px|Logotips līdz 2022. gadam]]
Par &quot;Amber Latvijas balzama&quot; pirmsākumu uzskata 1900. gadu, kad darbu sāka '''&quot;Rīgas valsts degvīna noliktava Nr. 1&quot;'''.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

1940. gadā padomju vara rūpnīcu [[nacionalizācija|nacionalizēja]] un pārdēvēja par '''&quot;Rīgas spirta un degvīna rūpnīcu&quot;'''.
1948. gadā ''Latvijas balzams'' sāka ražot [[degvīns|degvīnu]] ''Stoličnaja''.
1949. gadā rūpnīca sāka [[liķieris|liķieru]] ražošanu, no tiem pirmais un slavenākais bija &quot;[[Allažu ķimelis]]&quot;.
1950. gadā izdevās atjaunot kara laikā zaudēto &quot;[[Rīgas Melnais balzams|Melnā balzama]]&quot; recepti, un tika uzsākta tā ražošana.&lt;ref&gt;[http://www.rigablack.com/craft-and-story Rīgas Melnais Balzams Vēsture]&lt;/ref&gt;
1952. gadā tika sākta [[dzirkstošais vīns|dzirkstošā vīna]] &quot;[[Rīgas šampanietis]]&quot; ražošana pēc unikālas patentētas tehnoloģijas.
1960. gadā uzsāka produkcijas eksportu ārpus PSRS.
1970. gada rūpnīcu pārdēvēja par '''&quot;Latvijas balzamu&quot;'''.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

1995. gadā sāka [[brendijs|brendija]] &quot;Merkurs&quot; ražošanu.
1996. gadā [[Privatizācijas aģentūra]] uzņēmumu nodeva [[privatizācija]]i.
1997. gadā &quot;Latvijas balzams&quot; kļuva par publisku akciju sabiedrību.
1998. gadā tika sākta uzņēmuma akciju kotēšana [[NASDAQ OMX Riga|Rīgas fondu biržā]].

2000. gadā uzņēmums pilnībā tika privatizēts. 49,95 % akciju piederēja AS ''New Technology and Development Corporation'' (bijusī ''[[Ave Lat]]'' grupa)&lt;ref name=&quot;delfi 2000.12&quot; /&gt; meitas uzņēmumam ''NTBDC LB'',&lt;ref name=&quot;DB 2001.04&quot; /&gt; 2000. gadā &quot;Latvijas balzams&quot; iegādājās uzņēmumu AS &quot;Rīgas vīni&quot;.
2001. gadā &quot;Latvijas balzams&quot; uzsāka [[sidrs|sidru]] ražošanu (''Lucky Dog'').
2003. gada martā ''[[S.P.I. Group]]'' Nīderlandē reģistrētais meitas uzņēmums ''SPI Distilleries B.V.'' no ''NTBDC LB'' nopirka &quot;Latvijas balzams&quot; akcijas. Pēc tam, kad ''SPI Distilleries B.V.'' arī no citiem īpašniekiem iegādājās akcijas, tam piederēja 87,98 % kapitāldaļu. Septembrī alkohola mazumtirgotāju SIA ''Bravo'' pārdeva uzņēmumam ''ONETANGO Ltd.'' Lietuvā tika dibināts meitas uzņēmums ''UAB Baltijos alkoholiniai produktai'', kas nodarbojās ar konsultāciju un mārketinga pakalpojumu sniegšanu &quot;Latvijas balzams&quot; Lietuvas tirgū.&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2003&quot; /&gt; &quot;Latvijas balzams&quot; sāka degvīnu ''Stolichanaya'' un ''Moskovskaya'' pildīšana pasaules tirgiem.
2005. gadā [[Viļņa|Viļņā]] atvēra pirmo &quot;Latvijas balzama&quot; veikalu.
Līdz 2008. gadam pieauga eksports, bet saimnieciskās krīzes laikā 2009. gadā samazinājās eksports un apgrozījums.
2007. gadā uzņēmumā tika uzstādīta Latvijā pirmā ražošanas līnija dzērienu pildīšanai [[skārdene|skārdenēs]].&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

2012. gadā 89,53 % akciju piederēja ''S.P.I. Regional Business Unit B.V.''&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2012&quot; /&gt; 2012. gadā atkal sāka pieaugt apgrozījums.&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2013&quot; /&gt;
2014. gada 23. oktobrī noliktavu kompleksā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] ''Balt Cargo Solutions'' atklāja ''SPI Group'' loģistikas centru ''Amber Logistics'', kurā izvietojās &quot;Latvijas balzama&quot; vietējā tirgus preču noliktava, kā arī dzērienu izplatītāja ''SPI Distribution Latvia'' vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs.&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.23&quot; /&gt;
24. oktobrī ''SPI Group'' dibināja meitas uzņēmumu [[Amber Beverage Group|SIA ''Amber Beverage Group'']], kurā apvienoja ''SPI Group'' Baltijas uzņēmumus.&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.17&quot; /&gt; 
3. novembrī ''S.P.I. Regional Business Unit B.V.'' piederošie 89,53 % AS &quot;Latvijas balzams&quot; akciju pārgāja SIA ''Amber Beverage Group'' īpašumā.
2015. gada 3. jūlijā ''SPI Distribution Latvia'' pārdēvēja par SIA ''Amber Distribution Latvia''.
2019. gada 1. augustā alkoholisko dzērienu tirdzniecības tīklu &quot;Latvijas balzams veikali&quot; apvienoja ar ''Amber Distribution Latvia''.

2021. gada jūnijā &quot;Latvijas balzams&quot; par 2,136 miljoniem eiro pārdeva trīs vēsturiskas ēkas [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielā]] un [[Raņķa dambis|Raņķa dambī]] (blakus augstceltņu kompleksam ''[[Z-Towers]]'') ''Z-Towers'' attīstītāja AS ''Towers Construction Management'' īpašniekam Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam ''SPI RE Holdings''.&lt;ref name=&quot;DB 2021.06.07&quot; /&gt;
2021. gada 30. septembrī &quot;Latvijas balzams&quot; akcionāri nolēma mainīt uzņēmuma nosaukumu uz '''Amber Latvijas balzams''', pārdēvēšana stājās spēkā 2022. gada 29. aprīlī.&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot; /&gt;

2026. gadā saasinājās uzņēmuma finanšu problēmas un oktobrī tika bloķēti tā konti kredītiestādēs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līdz tam janvārī uzņēmums bija pieteicis [[Tiesiskās aizsardzības process|tiesiskās aizsardzības procesu]], tomēr tā izstrādātais plāns neguva kreditoru piekrišanu. Nodokļu parādi bija sasnieguši 28,3 miljonus eiro. Banku prasību daļu šai laikā pārpirka maijā izveidotā SIA &quot;[[MBO Beverages]]&quot;, lai atvieglotu sarunas par parāda restrukturizāciju, tomēr tās darbības koordinācija ar uzņēmumu bija apgrūtināta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tikmēr uzņēmums turpināja ražošanu un pildīt tekošās finanšu saistības pret darbiniekiem un piegādātājiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Vispārīga informācija par uzņēmumu ==
AS &quot;Amber Latvijas balzams&quot; ar vairāk nekā 100 produktu nosaukumiem ir pārstāvēts gandrīz visos stipro un vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. Vairākos no tiem uzņēmums ir izteikts tirgus līderis Latvijā, pazīstamākie [[Zīmols|zīmoli]] ir &quot;[[Rīgas Melnais balzams]]&quot; un &quot;[[Rīgas šampanietis]]&quot;.
&quot;Latvijas balzams&quot; ieguvis simtiem apbalvojumu dažādos starptautiskos un pašmāju konkursos un iegūti kvalitātes sertifikāti.

&quot;Latvijas balzams&quot; ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem — tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs. 2013. gadā eksports bija 66 % no visas uzņēmumā ražotās produkcijas.&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2013&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;NASDAQ&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?instrument=LV0000100808&amp;list=3&amp;date=2011-04-02&amp;pg=details&amp;tab=company NASDAQ OMX Baltic]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot;&gt;[https://company.lursoft.lv/lv/amber-latvijas-balzams/40003031873 Amber Latvijas balzams, AS] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot;&gt;[https://amberlb.lv/en/history/ Vēsture]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2000.12&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/bijusi-ave-lat-grupa-sak-likvidaciju.d?id=854875  Bijusī Ave Lat Grupa sāk likvidāciju] BNS, 22. decembris 2000&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2001.04&quot;&gt;[http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/latvijas-balzams-pelna-katru-gadu-353623 Latvijas balzams pelna katru gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310054950/http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/latvijas-balzams-pelna-katru-gadu-353623 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Dienas Bizness, 2001. gada 2. aprīlis&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2003&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/bal/2003_ar_lv_lvl.pdf A/S Latvijas balzams 2003. gada konsolidētais pārskats]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2012&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/bal/2012_ar_lv_eur_00_las.pdf AS &quot;Latvijas balzams&quot; 2012. gada konsolidētais pārskats]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2013&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/bal/2013_ar_lv_eur_00_ias.pdf AS &quot;Latvijas balzams&quot; 2013. gada konsolidētais pārskats]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.23&quot;&gt;[http://nozare.lv/business/top/C10019F2-723A-4757-BC10-3BFA81744AD4/ &quot;SPI Group&quot; alkoholisko dzērienu loģistikas centrā &quot;Amber Logistics&quot; iegulda 500 000 eiro] Nozare.lv, 23.10.2014.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.17&quot;&gt;[http://nozare.lv/business/top/81A4DB7E-BD36-4C84-AC1E-0345ECD10633/ &quot;Latvijas balzams&quot; pievienots &quot;SPI Group&quot; jaunizveidotam holdingam &quot;Amber Beverage Group&quot;] Nozare.lv, 17.10.2014.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2021.06.07&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/latvijas-balzams-par-2136-miljoniem-eiro-pardevis-tris-ipasumus-pie-ztowers-502959 Latvijas balzams par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs īpašumus pie Z-Towers] LETA, 07.06.2021&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://amberlb.lv Uzņēmuma vietne]


{{NASDAQ OMX Riga}}

[[Kategorija:Latvijas balzams| ]]
[[Kategorija:Nasdaq Riga biržā kotētie uzņēmumi]]</text>
      <sha1>qfijmvw3gcpqmwfh7jvmdorr9in0n3p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541440</id>
      <parentid>4541436</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4541440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11472" sha1="6mszhfdk1j9zachvx1yuv8wi51s9loj" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = AS Amber Latvijas balzams
| logo             = Amber Latvijas balzams logo.svg
| caption          = 
| type             = [[akciju sabiedrība]]
| traded_as        = BAL1R
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1990. gadā
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Rīga]]
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = Andrejs Višņausks (valdes priekšsēdētājs)
| industry         = [[pārtikas rūpniecība]]
| products         = [[alkoholiskie dzērieni]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| value           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = ''[[Amber Beverage Group]]'' (''[[S.P.I. Group]]'')
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://amberlb.lv amberlb.lv]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''AS &quot;Amber Latvijas balzams&quot;''' (agrāk &quot;Latvijas balzams&quot;) ir uzņēmums [[Latvija|Latvijā]], lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;NASDAQ&quot; /&gt; Tā senākā ražotne sāka darbu 1900. gadā, bet mūsdienu formā kā [[akciju sabiedrība]] tā dibināta  1997. gadā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržas ''[[Nasdaq Riga]]'' Otrajā sarakstā. Tā lielākais akcionārs (2022. gadā) ir [[Amber Beverage Group|SIA ''Amber Beverage Group'']] (89,99 %), kas pieder ''[[S.P.I. Group]]'' grupas uzņēmumam ''Amber Beverage Group Holding S.ar.l.'' Luksemburgā un kura patiesais labuma guvēja ir [[Jurijs Šeflers]].&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120138297/lb|title=Bloķēti &quot;Amber Latvijas balzams&quot; konti; parādus nopērk nesen dibināts uzņēmums (plkst. 16.40)|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-10-13|date=2026-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Latvijas balzams, Aleksandra Čaka iela 160, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|250px|thumb|Latvijas balzama ražošanas ēkas [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielā]] 160]]
[[Attēls:Latvijas balzams logo.png|thumb|right|226px|Logotips līdz 2022. gadam]]
Par &quot;Amber Latvijas balzama&quot; pirmsākumu uzskata 1900. gadu, kad darbu sāka '''&quot;Rīgas valsts degvīna noliktava Nr. 1&quot;'''.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

1940. gadā padomju vara rūpnīcu [[nacionalizācija|nacionalizēja]] un pārdēvēja par '''&quot;Rīgas spirta un degvīna rūpnīcu&quot;'''.
1948. gadā ''Latvijas balzams'' sāka ražot [[degvīns|degvīnu]] ''Stoličnaja''.
1949. gadā rūpnīca sāka [[liķieris|liķieru]] ražošanu, no tiem pirmais un slavenākais bija &quot;[[Allažu ķimelis]]&quot;.
1950. gadā izdevās atjaunot kara laikā zaudēto &quot;[[Rīgas Melnais balzams|Melnā balzama]]&quot; recepti, un tika uzsākta tā ražošana.&lt;ref&gt;[http://www.rigablack.com/craft-and-story Rīgas Melnais Balzams Vēsture]&lt;/ref&gt;
1952. gadā tika sākta [[dzirkstošais vīns|dzirkstošā vīna]] &quot;[[Rīgas šampanietis]]&quot; ražošana pēc unikālas patentētas tehnoloģijas.
1960. gadā uzsāka produkcijas eksportu ārpus PSRS.
1970. gada rūpnīcu pārdēvēja par '''&quot;Latvijas balzamu&quot;'''.&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

1995. gadā sāka [[brendijs|brendija]] &quot;Merkurs&quot; ražošanu.
1996. gadā [[Privatizācijas aģentūra]] uzņēmumu nodeva [[privatizācija]]i.
1997. gadā &quot;Latvijas balzams&quot; kļuva par publisku akciju sabiedrību.
1998. gadā tika sākta uzņēmuma akciju kotēšana [[NASDAQ OMX Riga|Rīgas fondu biržā]].

2000. gadā uzņēmums pilnībā tika privatizēts. 49,95 % akciju piederēja AS ''New Technology and Development Corporation'' (bijusī ''[[Ave Lat]]'' grupa)&lt;ref name=&quot;delfi 2000.12&quot; /&gt; meitas uzņēmumam ''NTBDC LB'',&lt;ref name=&quot;DB 2001.04&quot; /&gt; 2000. gadā &quot;Latvijas balzams&quot; iegādājās uzņēmumu AS &quot;Rīgas vīni&quot;.
2001. gadā &quot;Latvijas balzams&quot; uzsāka [[sidrs|sidru]] ražošanu (''Lucky Dog'').
2003. gada martā ''[[S.P.I. Group]]'' Nīderlandē reģistrētais meitas uzņēmums ''SPI Distilleries B.V.'' no ''NTBDC LB'' nopirka &quot;Latvijas balzams&quot; akcijas. Pēc tam, kad ''SPI Distilleries B.V.'' arī no citiem īpašniekiem iegādājās akcijas, tam piederēja 87,98 % kapitāldaļu. Septembrī alkohola mazumtirgotāju SIA ''Bravo'' pārdeva uzņēmumam ''ONETANGO Ltd.'' Lietuvā tika dibināts meitas uzņēmums ''UAB Baltijos alkoholiniai produktai'', kas nodarbojās ar konsultāciju un mārketinga pakalpojumu sniegšanu &quot;Latvijas balzams&quot; Lietuvas tirgū.&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2003&quot; /&gt; &quot;Latvijas balzams&quot; sāka degvīnu ''Stolichanaya'' un ''Moskovskaya'' pildīšana pasaules tirgiem.
2005. gadā [[Viļņa|Viļņā]] atvēra pirmo &quot;Latvijas balzama&quot; veikalu.
Līdz 2008. gadam pieauga eksports, bet saimnieciskās krīzes laikā 2009. gadā samazinājās eksports un apgrozījums.
2007. gadā uzņēmumā tika uzstādīta Latvijā pirmā ražošanas līnija dzērienu pildīšanai [[skārdene|skārdenēs]].&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot; /&gt;

2012. gadā 89,53 % akciju piederēja ''S.P.I. Regional Business Unit B.V.''&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2012&quot; /&gt; 2012. gadā atkal sāka pieaugt apgrozījums.&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2013&quot; /&gt;
2014. gada 23. oktobrī noliktavu kompleksā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] ''Balt Cargo Solutions'' atklāja ''SPI Group'' loģistikas centru ''Amber Logistics'', kurā izvietojās &quot;Latvijas balzama&quot; vietējā tirgus preču noliktava, kā arī dzērienu izplatītāja ''SPI Distribution Latvia'' vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs.&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.23&quot; /&gt;
24. oktobrī ''SPI Group'' dibināja meitas uzņēmumu [[Amber Beverage Group|SIA ''Amber Beverage Group'']], kurā apvienoja ''SPI Group'' Baltijas uzņēmumus.&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.17&quot; /&gt; 
3. novembrī ''S.P.I. Regional Business Unit B.V.'' piederošie 89,53 % AS &quot;Latvijas balzams&quot; akciju pārgāja SIA ''Amber Beverage Group'' īpašumā.
2015. gada 3. jūlijā ''SPI Distribution Latvia'' pārdēvēja par SIA ''Amber Distribution Latvia''.
2019. gada 1. augustā alkoholisko dzērienu tirdzniecības tīklu &quot;Latvijas balzams veikali&quot; apvienoja ar ''Amber Distribution Latvia''.

2021. gada jūnijā &quot;Latvijas balzams&quot; par 2,136 miljoniem eiro pārdeva trīs vēsturiskas ēkas [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielā]] un [[Raņķa dambis|Raņķa dambī]] (blakus augstceltņu kompleksam ''[[Z-Towers]]'') ''Z-Towers'' attīstītāja AS ''Towers Construction Management'' īpašniekam Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam ''SPI RE Holdings''.&lt;ref name=&quot;DB 2021.06.07&quot; /&gt;
2021. gada 30. septembrī &quot;Latvijas balzams&quot; akcionāri nolēma mainīt uzņēmuma nosaukumu uz '''Amber Latvijas balzams''', pārdēvēšana stājās spēkā 2022. gada 29. aprīlī.&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot; /&gt;

2026. gadā saasinājās uzņēmuma finanšu problēmas un oktobrī tika bloķēti tā konti kredītiestādēs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līdz tam janvārī uzņēmums bija pieteicis [[Tiesiskās aizsardzības process|tiesiskās aizsardzības procesu]], tomēr tā izstrādātais plāns neguva kreditoru piekrišanu. Nodokļu parādi bija sasnieguši 28,3 miljonus eiro. Banku prasību daļu šai laikā pārpirka maijā izveidotā SIA &quot;[[MBO Beverages]]&quot;, lai atvieglotu sarunas par parāda restrukturizāciju, tomēr tās darbības koordinācija ar uzņēmumu bija apgrūtināta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tikmēr uzņēmums turpināja ražošanu un pildīt tekošās finanšu saistības pret darbiniekiem un piegādātājiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
2026. gadā Aristida Briāna ielas ražotnē pārtrauca dzirkstošo un gāzēto dzērienu – šampanieša, kokteiļu, sidra ražošanu un pārcēla to uz Lietuvu. Čaka ielā turpinājās stipro alkoholisko dzērienu – degvīna, brendija, džinu, liķieru un balzama ražošana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.10.2026-vai-rigas-melno-balzamu-turpinas-razot-riga-eksperti-zimols-ir-jasaglaba.a669771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Vai «Rīgas Melno balzamu» turpinās ražot Rīgā? Eksperti: Zīmols ir jāsaglabā] lsm.lv 30.10.2026&lt;/ref&gt;

== Vispārīga informācija par uzņēmumu ==
AS &quot;Amber Latvijas balzams&quot; ar vairāk nekā 100 produktu nosaukumiem ir pārstāvēts gandrīz visos stipro un vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. Vairākos no tiem uzņēmums ir izteikts tirgus līderis Latvijā, pazīstamākie [[Zīmols|zīmoli]] ir &quot;[[Rīgas Melnais balzams]]&quot; un &quot;[[Rīgas šampanietis]]&quot;.
&quot;Latvijas balzams&quot; ieguvis simtiem apbalvojumu dažādos starptautiskos un pašmāju konkursos un iegūti kvalitātes sertifikāti.

&quot;Latvijas balzams&quot; ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem — tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs. 2013. gadā eksports bija 66 % no visas uzņēmumā ražotās produkcijas.&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2013&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;NASDAQ&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?instrument=LV0000100808&amp;list=3&amp;date=2011-04-02&amp;pg=details&amp;tab=company NASDAQ OMX Baltic]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot;&gt;[https://company.lursoft.lv/lv/amber-latvijas-balzams/40003031873 Amber Latvijas balzams, AS] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Vēsture&quot;&gt;[https://amberlb.lv/en/history/ Vēsture]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2000.12&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/bijusi-ave-lat-grupa-sak-likvidaciju.d?id=854875  Bijusī Ave Lat Grupa sāk likvidāciju] BNS, 22. decembris 2000&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2001.04&quot;&gt;[http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/latvijas-balzams-pelna-katru-gadu-353623 Latvijas balzams pelna katru gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310054950/http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/latvijas-balzams-pelna-katru-gadu-353623 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Dienas Bizness, 2001. gada 2. aprīlis&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2003&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/bal/2003_ar_lv_lvl.pdf A/S Latvijas balzams 2003. gada konsolidētais pārskats]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2012&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/bal/2012_ar_lv_eur_00_las.pdf AS &quot;Latvijas balzams&quot; 2012. gada konsolidētais pārskats]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Gada pārskats 2013&quot;&gt;[http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/bal/2013_ar_lv_eur_00_ias.pdf AS &quot;Latvijas balzams&quot; 2013. gada konsolidētais pārskats]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.23&quot;&gt;[http://nozare.lv/business/top/C10019F2-723A-4757-BC10-3BFA81744AD4/ &quot;SPI Group&quot; alkoholisko dzērienu loģistikas centrā &quot;Amber Logistics&quot; iegulda 500 000 eiro] Nozare.lv, 23.10.2014.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nozare.lv 2014.10.17&quot;&gt;[http://nozare.lv/business/top/81A4DB7E-BD36-4C84-AC1E-0345ECD10633/ &quot;Latvijas balzams&quot; pievienots &quot;SPI Group&quot; jaunizveidotam holdingam &quot;Amber Beverage Group&quot;] Nozare.lv, 17.10.2014.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2021.06.07&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/latvijas-balzams-par-2136-miljoniem-eiro-pardevis-tris-ipasumus-pie-ztowers-502959 Latvijas balzams par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs īpašumus pie Z-Towers] LETA, 07.06.2021&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://amberlb.lv Uzņēmuma vietne]


{{NASDAQ OMX Riga}}

[[Kategorija:Latvijas balzams| ]]
[[Kategorija:Nasdaq Riga biržā kotētie uzņēmumi]]</text>
      <sha1>6mszhfdk1j9zachvx1yuv8wi51s9loj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4541283</id>
      <parentid>4540643</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:23:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4541283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40276" sha1="7ee4vi6916jc13cbmrn5gj5z2tjkp1u" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls, piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.&lt;ref name=bbc&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&amp;cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&amp;ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>7ee4vi6916jc13cbmrn5gj5z2tjkp1u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541285</id>
      <parentid>4541283</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4541285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40198" sha1="2fp40q5ojtsihruyac7q0vksryuagk4" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls, piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.&lt;ref name=bbc&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&amp;cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&amp;ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>2fp40q5ojtsihruyac7q0vksryuagk4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541291</id>
      <parentid>4541285</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4541291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40741" sha1="73ie3g9q41cw50135l8szy3a9zrxgcs" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls, piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.&lt;ref name=bbc&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&amp;cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&amp;ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[16. septembris]] — Bijušais [[Kosovas prezidents]] un [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s komandieris [[Hašims Tači]] tika atzīts par vainīgu kara noziegumu pastrādāšanā un piesprieda 25 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/hague-tribunal-convicts-hashim-thaci-of-kosovo-war-crimes/video-79295682|title=Hague tribunal convicts Hashim Thaci of Kosovo war crimes|website=dw.com|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>73ie3g9q41cw50135l8szy3a9zrxgcs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541329</id>
      <parentid>4541291</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:39:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4541329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40761" sha1="nscpp9v96xeg61he7onvspd18vu0rfv" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls neklātienē piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.&lt;ref name=bbc&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&amp;cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&amp;ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[16. septembris]] — bijušais [[Kosovas prezidents]] un [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s komandieris [[Hašims Tači]] tika atzīts par vainīgu kara noziegumu pastrādāšanā, un viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/hague-tribunal-convicts-hashim-thaci-of-kosovo-war-crimes/video-79295682|title=Hague tribunal convicts Hashim Thaci of Kosovo war crimes|website=dw.com|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>nscpp9v96xeg61he7onvspd18vu0rfv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541376</id>
      <parentid>4541329</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:50:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4541376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40912" sha1="h7cyrwd87kntp3mywjvbrvolufrmzuv" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls neklātienē piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.&lt;ref name=bbc&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&amp;cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&amp;ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}&lt;/ref&gt;
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[16. septembris]] — bijušais [[Kosovas prezidents]] un [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s komandieris [[Hašims Tači]] tika atzīts par vainīgu kara noziegumu pastrādāšanā, un viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/hague-tribunal-convicts-hashim-thaci-of-kosovo-war-crimes/video-79295682|title=Hague tribunal convicts Hashim Thaci of Kosovo war crimes|website=dw.com|access-date=2026-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[25. oktobris]]:
** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā)
** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]]
Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]]
Patrick Stewart 1999.jpg|[[Patriks Stjuarts]] 
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>h7cyrwd87kntp3mywjvbrvolufrmzuv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanhuana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147925</id>
    <revision>
      <id>4541267</id>
      <parentid>4436900</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:45:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4490" sha1="79cxc25fwp7i933en9ifclwl5h75po4" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|pilsētu Puertoriko|Sanhuana (nozīmju atdalīšana)|Sanhuana}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanhuana
 | official_name            = ''San Juan''
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
  | total_width              = 300
  | border                   = infobox
  | perrow                   = 1/2/2/2
  | caption_align            = center
  | image1                   = San Juan Puerto Rico (33519972611).jpg
  | image2                   = 2013 Old San Juan 01.JPG
  | image3                   = Castillo San Felipe del Morro in San Juan Puerto Rico.jpg
  | image4                   = Old San Juan - City Hall.jpg
  | image5                 = The Capitol of Puerto Rico (5420915649).jpg
  | image6                  = San Juan, Condado beach, Puerto Rico.jpg
  | image7 = Very Busy Cruise Port.jpg
}}
 | image_flag               = Flag san juan pr.svg
 | image_shield             = Coat of arms san juan pr.svg
 | shield_size              = 65
 | pushpin_map              = Puertoriko#Karību jūra#Ziemeļamerika
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
| latd  = 18 |latm  = 24 |lats  = |latNS  = N
| longd = 66 |longm = 04 |longs = |longEW = W
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|ASV}}'''
 | subdivision_type1         = Asociētā valsts
 | subdivision_name1        = '''{{karogs|Puertoriko}}'''
 | named_for                = [[Jānis Kristītājs]]
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Migels Romero Lugo
 | area_total_km2           = 120.194
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_land_km2            = 123.8
 | area_land_sq_mi          = 
 | area_water_km2           = 75.4
 | elevation_m              = 8
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 342259
 | population_as_of         = 2020
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 2148346
 | population_metro         = 2350126
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = AST
 | utc_offset               = -4
 | postal_code_type         = ZIP indeksi
 | postal_code              = 00901, 00907, 00909, 00911-00913, 00915, 00917, 00918, 00920, 00921, 00923-00927
 | area_code                = 787, 939
 | website                  = [http://www.sanjuan.pr/ www.sanjuan.pr]
 | footnotes                = 
}}
'''Sanhuana''' ({{val|es|San Juan}}) ir [[Puertoriko]] [[galvaspilsēta]] un pašvaldība. Saskaņā ar 2000. gada ASV Tautas skaitīšanas datiem Sanhuanā dzīvo 420 326 iedzīvotāji. Pilsētu 1521. gadā dibināja spāņu kolonizatori. Puertoriko galvaspilsēta ir otra vecākā eiropiešu dibinātā pilsēta [[Amerika|Amerikā]] aiz [[Dominikāna]]s galvaspilsētas [[Santodomingo]].&lt;ref name=&quot;SJCOPRI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Magaly Rivera|title=San Juan Capital City|url=http://welcome.topuertorico.org/city/sanjuan.shtml|publisher=Welcome to Puerto Rico|accessdate=2007-05-02}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā atrodas vairākas vēsturiskas celtnes, kā arī bijušie Sanhuanas aizsardzības forti. Mūsdienās šeit atrodas viena no Puertoriko svarīgākajām [[osta|ostām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://apprportal.prpa.gobierno.pr/servlet/page?_pageid=70&amp;_dad=portal30&amp;_schema=PORTAL30&amp;_type=site&amp;_fsiteid=54&amp;_fid=3640&amp;_fnavbarid=1&amp;_fnavbarsiteid=54&amp;_fedit=0&amp;_fmode=2&amp;_fdisplaymode=1&amp;_fcalledfrom=1&amp;_fdisplayurl= |publisher=Puerto Rico Port Authority |title=the San Juan Port |language=Spanish |year=2007 |accessdate=2007-05-09 |archive-date=2013-08-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130803193838/http://apprportal.prpa.gobierno.pr/servlet/page?_pageid=70&amp;_dad=portal30&amp;_schema=PORTAL30&amp;_type=site&amp;_fsiteid=54&amp;_fid=3640&amp;_fnavbarid=1&amp;_fnavbarsiteid=54&amp;_fedit=0&amp;_fmode=2&amp;_fdisplaymode=1&amp;_fcalledfrom=1&amp;_fdisplayurl= }}&lt;/ref&gt; Pilsētā ir notikuši vairāki svarīgi sporta pasākumi, piemēram, 1979. gada [[Panamerikas spēles]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.sanjuancapital.com/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501112409/http://www.sanjuancapital.com/ |date={{dat|2008|05|01||bez}} }} {{en ikona}}


{{ASV-aizmetnis}}

{{Ziemeļamerikas galvaspilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Puertoriko]]
[[Kategorija:ASV pilsētas]]</text>
      <sha1>79cxc25fwp7i933en9ifclwl5h75po4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>150234</id>
    <revision>
      <id>4541476</id>
      <parentid>4514807</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:43:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48533" sha1="7q0kky7zftjut2u2cwf4csy3b4byf0k" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Infokaste Eirovīzija
|nosaukums              = 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''We Are One'' (Mēs esam vienoti)
|attēls                 = Eurovision Song Contest logo 2013.png
|att_izm                = 260
|fināls                 = {{dat|2013|5|18|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2013|5|14|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2013|5|16|N}}
|vadītājs (i)           = [[Pētra Mēde]]
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]]
|vieta                  = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}}
|uzvarētājs             = {{flaga|Dānija}} [[Emmelija de Foresta]] — ''[[Only Teardrops]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 39 valstis
|valstis, kas debitē    = Nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}}
|valstis, kas izstājās  = {{ubl|{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}|{{ESC|Portugāle}}|{{ESC|Slovākija}}|{{ESC|Turcija}}}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2013 Map.svg
| col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis
| col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalīsies 2013. gada konkursā
| col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam
|footnotes              = 
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2012]]
|nākamais               = [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014 ►]]
}}
'''2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2013}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2013}}) bija 58. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Malmes arēna|Malmes arēnā]], [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[2013]]. gada [[14. maijs|14.]], [[16. maijs|16.]] un [[18. maijs|18. maijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=dates_announced_for_2013_contest|title=Dates announced for 2013 Contest|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate= 2012. gada 23. maijs}}&lt;/ref&gt; Zviedrija izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Dānija]]s pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''.

Konkursā dalību bija apstiprinājušas 39 valstis, tai skaitā [[Armēnija]], kas pēdējoreiz piedalījās 2011. gadā.&lt;ref name=Armenia&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Armenia set to return in 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=36431|work=ESCToday.com|date=27 May 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Armenia confirms participation|url=http://www.esctoday.com/?p=38334|work=ESCToday.com|date=31 October 2012}}&lt;/ref&gt; Dalību atsauca [[Bosnija un Hercegovina]], [[Portugāle]], [[Slovākija]] un [[Turcija]].&lt;ref name=&quot;Bosnia and Herzegovina&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Bosna i Hercegovina odustala od učešća na Eurosongu u Švedskoj|url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049|work=klix magazin|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012|archive-date={{dat|2013|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130319035231/http://www.klix.ba/magazin/muzika/eurosong/bosna-i-hercegovina-odustala-od-ucesca-na-eurosongu-u-svedskoj/121214049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Portugal will not participate in Eurovision 2013|url=http://www.esctoday.com/?p=39164|work=ESCToday|accessdate=22 November 2012|date=22 November 2012|archive-date={{dat|2017|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170211112308/http://www.esctoday.com/?p=39164}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Slovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Víme první: Slovensko nebude na Eurovizi 2013!|url=http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|work=EuroContest.cz|accessdate=4 December 2012|date=4 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620034750/http://eurocontest.cz/headline/headline/item/2333-slovensko-nebude-na-eurovizi-2013|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Turkey&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Turkey will not go to Eurovision in Malmö|url=http://www.esctoday.com/40037/turkey-will-not-be-in-malmo/|publisher=''ESCToday''|accessdate=14 December 2012|date=14 December 2012}}&lt;/ref&gt;

== Pusfinālu sadalījums ==

{{dat|2013|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai noteiktu, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas piecās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=71223&amp;_t=tomorrow_countries_drawn_into_semi-finals_in_malmoe «Tomorrow: Countries drawn into Semi-Finals in Malmö»]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:1em auto 1em auto;&quot;
|-
! style=&quot;width:16%;&quot;| 1. grupa
! style=&quot;width:16%;&quot;| 2. grupa
! style=&quot;width:16%;&quot;| 3. grupa
! style=&quot;width:16%;&quot;| 4. grupa
! style=&quot;width:16%;&quot;| 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Nīderlande}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovēnija}}
|}

== Pusfināli ==
[[Attēls:ESC 2013 Semi-Finals.svg|thumb|right| {{legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā}}]]

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2013. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]], kā arī rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]].&lt;ref name=allocation/&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.&lt;ref name=draw/&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;39 countries&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=39_countries_to_take_part_in_eurovision_2013|title=39 countries to take part in Eurovision 2013|last=Siim|first=Jarmo|date=16 January 2013|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 December 2012}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2013|url=http://www.diggiloo.net/?2013|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=1 March 2013}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/malmo-2013/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants - Malmö 2013|work=Eiropas Raidorganizāciju apvienība|accessdate=1 March 2013}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;100px&quot; | Vieta
! width=&quot;100px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Natália Kelly|Natālija Kellija]]
| ''[[Shine]]''
| &quot;Spīd&quot;
| 14.
| 27
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 02
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Birgita Sarapa|Birgita]]
| ''[[Et uus saaks alguse]]''
| &quot;Jauns sākums&quot;
| 10.
| 52
|-
| 03
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Hanna Mančīni|Hanna]]
| ''[[Straight Into Love]]''
| &quot;Tieši mīlestībā&quot;
| 16.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Klapa s Mora]]''
| ''[[Mižerja]]''
| &quot;Bēdas&quot;
| 13.
| 38
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 05
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Emmelija de Foresta]]
| ''[[Only Teardrops]]''
| &quot;Tikai asaras&quot;
| 1.
| 167
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 06
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dina Garipova]]
| ''[[What If]]''
| &quot;Ko darīt, ja...&quot;
| 2.
| 156
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Zlata Ogneviča]]
| ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]''
| &quot;Gravitāte&quot;
| 3.
| 140
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 08
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| ''[[Anouk]]''
| ''[[Birds]]''
| &quot;Putni&quot;
| 6.
| 75
|-
| 09
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
| ''[[Who See]]''
| ''[[Igranka]]''
| &quot;Deja&quot;
| 12.
| 41
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 10
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Andrjus Pojavis]]
| ''[[Something]]''
| &quot;Kaut kas&quot;
| 9.
| 53
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 11
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Aļona Lanska]]
| ''[[Solayoh]]''
| —
| 7.
| 64
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 12
| {{ESC|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| [[Aliona Moon|Aļona Mina]]
| ''[[O mie]]''
| &quot;Tūkstotis&quot;
| 4.
| 95
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 13
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Raiens Dolans]]
| ''[[Only Love Survives]]''
| &quot;Tikai mīlestība izdzīvo&quot;
| 8.
| 54
|-
| 14
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Despina Olimpija]]
| ''[[An Me Thimase|An Me Thimasai]]'' &lt;small&gt;(Αν Με Θυμάσαι)&lt;/small&gt;
| &quot;Ja tu mani atceries&quot; 
| 15.
| 11
|-style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| 15
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Roberto Bellarosa]]
| ''[[Love Kills]]''
| &quot;Mīlestība nogalina&quot;
| 5.
| 75
|-
| 16
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| ''[[Moje 3]]''
| ''[[Ljubav je svuda]]'' &lt;small&gt;(Љубав је свуда)&lt;/small&gt; 
| &quot;Mīlestība ir visur&quot;
| 11.
| 46
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2013. gada 16. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfināla balsoja arī &quot;Lielā piecinieka&quot; valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref name=allocation/&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.&lt;ref name=draw/&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Valsts&lt;ref name=&quot;39 countries&quot; /&gt;
! width=&quot;120px&quot; | Valoda&lt;ref name=&quot;Language List&quot; /&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Participants&quot; /&gt;
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;100px&quot; | Vieta
! width=&quot;100px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[PeR]]''
| ''[[Here We Go]]''
| &quot;Aiziet&quot;
| 17.
| 13
|-
| 02
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Valentīna Moneta]]
| ''[[Crisalide|Crisalide (Vola)]]''
| &quot;Lelle&quot;
| 11.
| 47
|-
| 03
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;[[Čigānu valoda|čigānu]]
| [[Esma Redžepova|Esma]] &amp; [[Vlatko Lozanoski|Lozano]]
| ''[[Pred da se razdeni]]'' &lt;small&gt;(Пред да се раздени)&lt;/small&gt;
| &quot;Pirms saullēkta&quot;
| 16.
| 28
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Farids Mamedovs]]
| ''[[Hold Me]]''
| &quot;Turi mani&quot;
| 1.
| 139
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 05
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| [[Krista Sīgfridsa]]
| ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]''
| &quot;Preci mani&quot;
| 9.
| 64
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Džanluka Bezina|Džanluka]]
| ''[[Tomorrow]]''
| &quot;Rītdien&quot;
| 4.
| 118
|-
| 07
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| [[Elica un Stojans]]
| ''[[Samo shampioni]]'' &lt;small&gt;(Само шампиони)&lt;/small&gt;
| &quot;Tikai čempioni&quot;
| 12.
| 45
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Islande}}
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| [[Eitjors Ingi]]	
| ''[[Ég á líf]]''
| &quot;Es esmu dzīvs&quot;
| 6.
| 72
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}}
| ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]]
| ''[[Alcohol Is Free]]''
| &quot;Alkohols ir par brīvu&quot;
| 2.
| 121
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]]
| [[Morana Mazora]]
| ''[[Rak bishvilo]]'' &lt;small&gt;(רק בשבילו)&lt;/small&gt;
| &quot;Tikai viņam&quot;
| 14.
| 40
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Dorians]]''
| ''[[Lonely Planet]]''
| &quot;Vientuļa planēta&quot;
| 7.
| 69
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Ungāru valoda|Ungāru]],&lt;br /&gt;[[Zviedru valoda|Zviedru]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |title=ByeAlex to sing &quot;Kedvesem&quot; both in Hungarian and in Swedish |access-date={{dat|2013|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130323045615/http://escxtra.com/2013/03/byealex-to-sing-in-hungarian-and-swedish/ |archivedate={{dat|2013|03|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
| ''[[ByeAlex]]''
| ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix)
| &quot;Mīļotā&quot;
| 8.
| 66
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Margarete Bergere]]
| ''[[I Feed You My Love]]''
| &quot;Gādāju jums savu mīlestību&quot;
| 3.
| 120
|-
| 14
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Adrians Lulgjurajs]] &amp; [[Bledars Sejko]]
| ''[[Identitet]]''
| &quot;Identitāte&quot;
| 15.
| 31
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Nodi Tatišvili]] &amp; [[Sofija Gelovani]]
| ''[[Waterfall]]''
| &quot;Ūdenskritums&quot;
| 10.
| 63
|-
| 16
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| ''[[Takasa]]''{{ref|e|2}}
| ''[[You and Me]]''
| &quot;Tu un es&quot;
| 13.
| 41
|- style=&quot;font-weight:bold;background:navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]]
| ''[[It's My Life]]''
| &quot;Tā ir mana dzīve&quot;
| 5.
| 83
|}
:1.{{note|d}} Dziesma ir grieķu valodā, taču tajā vairākkārt tiek atkārtots nosaukums angliski.
:2.{{note|e}} Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''.

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2013. gada 18. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, &quot;lielā piecinieka&quot; valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānijas]] pārstāve [[Emmelija de Foresta]] ar dziesmu ''[[Only Teardrops]]''.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! width=&quot;200px&quot; | Valsts
! width=&quot;120px&quot; | Valoda
! width=&quot;200px&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200px&quot; | Dziesma
! width=&quot;160px&quot; | Tulkojums latviski
! width=&quot;100px&quot; | Vieta
! width=&quot;100px&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Amandīne Buržua]]
| ''[[L'enfer et moi]]''
| &quot;Elle un es&quot;
| 23.
| 14
|-
| 02
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Andrjus Pojavis]]
| ''[[Something]]''
| &quot;Kaut kas&quot;
| 22.
| 17
|-
| 03
| {{ESC|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| [[Aliona Moon|Aļona Mina]]
| ''[[O mie]]''
| &quot;Tūkstotis&quot;
| 11.
| 71
|-
| 04
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| [[Krista Sīgfridsa]]
| ''[[Marry Me (dziesma)|Marry Me]]''
| &quot;Preci mani&quot;
| 24.
| 13
|-
| 05
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| ''[[El Sueño de Morfeo|ESDM]]''
| ''[[Contigo hasta el final]]''
| &quot;Ar tevi līdz beigām&quot;
| 25.
| 8
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| [[Roberto Bellarosa]]
| ''[[Love Kills]]''
| &quot;Mīlestība nogalina&quot;
| 12.
| 71
|-
| 07
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| [[Birgita Sarapa|Birgita]]
| ''[[Et uus saaks alguse]]''
| &quot;Jauns sākums&quot;
| 20.
| 19
|-
| 08
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Aļona Lanska]]
| ''[[Solayoh]]''
| —
| 16.
| 48
|-
| 09
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Džanluka Bezina|Džanluka]]
| ''[[Tomorrow]]''
| &quot;Rītdien&quot;
| 8.
| 120
|-
| 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dina Garipova]]
| ''[[What If]]''
| &quot;Ko darīt, ja...&quot;
| 5.
| 174
|-
| 11
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| ''[[Cascada]]''
| ''[[Glorious]]''
| &quot;Slavens&quot;
| 21.
| 18
|-
| 12
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Dorians]]''
| ''[[Lonely Planet]]''
| &quot;Vientuļa planēta&quot;
| 18.
| 41
|-
| 13
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| ''[[Anouk]]''
| ''[[Birds]]''
| &quot;Putni&quot;
| 9.
| 114
|-
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| [[Cēzars Florins Ouatu|Cēzars]]
| ''[[It's My Life]]''
| &quot;Tā ir mana dzīve&quot;
| 13.
| 65
|-
| 15
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| [[Bonija Tailere]]
| ''[[Believe in Me]]''
| &quot;Tici man&quot;
| 19.
| 23
|-
| 16
| {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji)
| Angļu
| [[Robins Šenberjs]]
| ''[[You (dziesma)|You]]''
| &quot;Tu&quot;
| 14.
| 62
|-
| 17
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Ungāru valoda|Ungāru]],&lt;br /&gt;[[Zviedru valoda|Zviedru]]
| ''[[ByeAlex]]''
| ''[[Kedvesem]]'' (Zoohacker Remix)
| &quot;Mīļotā&quot;
| 10.
| 84
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Emmelija de Foresta]]
| ''[[Only Teardrops]]''
| &quot;Tikai asaras&quot;
| 1.
| 281
|-
| 19
| {{ESC|Islande}}
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| [[Eitjors Ingi]]	
| ''[[Ég á líf]]''
| &quot;Es esmu dzīvs&quot;
| 17.
| 47
|-
| 20
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Farids Mamedovs]]
| ''[[Hold Me]]''
| &quot;Turi mani&quot;
| 2.
| 234
|-
| 21
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]{{ref|d|1}}
| ''[[Koza Mostra]]'', piedaloties [[Agatons Iakovidas|Agatonam Iakovidam]]
| ''[[Alcohol Is Free]]''
| &quot;Alkohols ir par brīvu&quot;
| 6.
| 152
|-
| 22
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Zlata Ogneviča]]
| ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]''
| &quot;Gravitāte&quot;
| 3.
| 214
|-
| 23
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Marko Mengoni]]
| ''[[L'essenziale]]''
| &quot;Būtiski&quot;
| 7.
| 126
|-
| 24
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Margarete Bergere]]
| ''[[I Feed You My Love]]''
| &quot;Gādāju jums savu mīlestību&quot;
| 4.
| 191
|-
| 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Nodi Tatišvili]] &amp; [[Sofija Gelovani]]
| ''[[Waterfall]]''
| &quot;Ūdenskritums&quot;
| 15.
| 50
|-
| 26
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| [[Raiens Dolans]]
| ''[[Only Love Survives]]''
| &quot;Tikai mīlestība izdzīvo&quot;
| 26.
| 5
|}

== Balsojuma rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142713/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/first-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040503/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1783#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! rowspan=&quot;16&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1 || 1 || 4 || 4 || || || || || || || 3 || 4 || 2 || 3 || 2 || 2 || || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 52 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || || 1 || 5 || 1 || 4 || || 4 || 5 || 5 || 8 || || 1 || || 5 || 6 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || || || || || 3 || || || || || || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 || 5 || || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 4 || 6 || 3 || 5 || 1 || || || 1 || 1 || || 10 || || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 167 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || 8 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 6 || '''12''' || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 156 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 7 || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 || 10 || 7 || 6 || 4 || 10 || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 140 || 2 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 1 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 8 || 7 || 3 || || 10 || 3 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 7 || || || 5 || || '''12''' || 1 || 1 || 8 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 || || | || || 6 || 5 || || 8 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 2 || 6 || || || || '''12''' || || 2 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 53 || || 4 || || || 2 || 1 || 5 || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 2 || 6 || 3 || 6 || || 10 || || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || || || 4 || || || 2 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 10 || 3 || 6 || || 4 || 7 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 95 || 7 || 3 || 7 || 1 || 6 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 5 || 5 || 7 || 8 || 5 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 || || 5 || || 2 || 3 || 6 || 3 || 5 || || 5 || 4 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 7 || 4 || || || 3 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 || 1 || 2 || || || || || || || || || || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 3 || || || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 75 || 4 || 8 || 6 || 3 || 7 || 8 || || 10 || 1 || 2 || 3 || 4 || 7 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || || 7 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 46 || 6 || || 5 || 10 || || || 2 || 1 || 10 || || 1 || || || 4 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || 4 ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 7
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Dānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}}
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142717/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/second-semi-final/results |archive-date=2 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042920/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1793#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! rowspan=&quot;17&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 2 || || || || || 3 || || || || || || || 7 || 1 || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 5 || 1 || 1 || 6 || || || 1 || 4 || 4 || 2 || || || 1 || || 4 || 5 || || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 28 || || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || || 5 || 5 || || || || || || || '''12''' || || 4 || || || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 139 || 7 || 3 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 3 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 64 || 8 || 7 || || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 1 || || 7 || || 1 || || 5 || 8 || 1 || || 2 || 3 || 7 || 3 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 118 || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 6 || 5 || 2 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || 6 || 7 || 7 || 2 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 45 || || 8 || 3 || 4 || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 2 || || 10 || 1 || 1 || 4 || 4 || || 1 || 1 || || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 || 10 || || || || '''12''' || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || || 1 || 10 || 10 || || || 10 || || || '''12''' || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 121 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 7 || 7 || 10 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 6 || 8 || 3 || 7 || 10 || 2 || 6 || 10 || || 8 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 40 || || || || 6 || 2 || || 4 || 1 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 6 || || || 3 || 5 || || 2 || 4 || 4 || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 69 || 1 || || || || || 8 || 8 || || 7 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 4 || || 10 || || 5 || '''12''' || 6 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 66 || 2 || 4 || || || 8 || || 6 || || || 3 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 2 || 7 || 3 || '''12''' || 6 || 3 || 10 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || '''12''' || 5 || 7 || 5 || 10 || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 8 || 8 || 8 || || 2 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 31 || || 6 || 10 || 2 || || || || || 8 || || || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 5 || || || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 63 || 4 || 1 || 4 || 10 || || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || '''12''' || 4 || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || || || || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 || || || || || 6 || 2 || 1 || 5 || 3 || || 2 || 6 || 3 || 2 || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || || 10 || 1 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 83 || || || 1 || 8 || 4 || 10 || 2 || 10 || 10 || 10 || 3 || || 6 || 5 || || || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| || 6 || 7 || 1
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Malta}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Norvēģija}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Spānija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2
| {{ESC|Islande}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Šveice}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2013 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=2 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210502142715/https://eurovision.tv/event/malmo-2013/grand-final/results |archive-date=2 May 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2013 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=30 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040454/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1773#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
|-
! rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 14 || 8 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;| 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 1 || 6 || 8 ||  || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 1 ||  ||  || 4 ||  || 2 || 4 ||  || 3 || 3 || 6 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 3 ||  || 5 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 13 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 5 || 7 ||  || '''12''' || 3 || 3 ||  || 3 ||  || 4 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 8 ||  || 2 ||  ||  || 5 ||  || 4 || 5 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 19 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || '''12''' ||  ||  || 4 || 7 ||  || 5 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 || 5 ||  ||  ||  || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 120 || 10 ||  ||  || 8 ||  || 7 ||  ||  || 2 || 8 || 5 ||  || 8 || 10 || 6 || 10 ||  || 1 || 7 || 5 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 5 || 5 || 5 || 2 || 3 ||  || 4 ||  ||  || 3 || 3 || 3 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 174 ||  || 5 ||  || 4 ||  || 10 || 7 || 8 || 4 ||  ||  || 7 ||  ||  || 7 ||  || 2 || 6 || 8 || '''12''' || 5 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' || 2 || 1 || 6 ||  || 10 || 7 || 7 || 10 || 6 || 6 || 5 || 6 ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 18 ||  ||  || 3 ||  || 6 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 41 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 3 ||  || 1 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  || 8 ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 114 ||  || 8 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 8 || 6 ||  ||  ||  || 5 || 2 ||  ||  || 8 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 3 ||  || 7 ||  || 8 ||  ||  || 6 || 10 ||  || 7 ||  || 2 ||  || 2 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 ||  || 4 || 5 ||  || 4 || 4 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || 6 || 6 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 || 1 || 10 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 ||  || 1 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 2 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 62 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 3 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 ||  || '''12''' ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 4 || 1 ||  ||  || 1 || 3 || 4 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 6 ||  ||  ||  || 1 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 84 || 6 || 3 || 8 || 7 ||  ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 2 ||  || 3 || 10 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 4 || '''12''' ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 10 || 5
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 281 ||  || 10 || 1 || 10 || 5 || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 6 || 6 || 5 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || 8 || 1 || 6 || 2 || 10 || 4 || 6 || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 3 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  || 6 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  || 1 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 5 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 234 || 2 ||  || 7 || 2 || '''12''' ||  || '''12''' || 5 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  || 7 || 10 || 3 || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' ||  || 4 || 7 || 8 || '''12''' || 2 ||  || '''12''' || 3 || '''12''' ||  || 8 || 7 || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 152 || '''12''' ||  || 10 || 1 || 7 || 8 || 2 ||  ||  || 1 || 7 ||  || 4 || 5 || 8 || 7 || 1 ||  || 6 || 1 || 7 || 2 || 10 || 4 ||  || 6 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || 6 || 8 ||  ||  || 4 || '''12''' || 5 || 8 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 214 ||  ||  ||  || 5 || 1 || 5 || 10 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 7 || 4 || '''12''' || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 ||  || 10 || '''12''' || 7 || 10 || 8 || 1 || 10 || 10 ||  || 3 ||  || 8 || 8 || 3 ||  ||  || 8 ||  || 10 || '''12''' ||  || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 126 || 4 ||  || '''12''' ||  || 10 ||  ||  || 4 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 6 ||  || 8 ||  ||  ||  || 10 || 6 ||  ||  || 6 || 8 || 2 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 191 || 7 || '''12''' || 2 || 6 ||  ||  || 6 || 7 || 3 || 2 || 8 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  || 3 || 8 || '''12''' || 5 || 3 || 8 || 1 || 7 || 7 || 3 || 3 || 7 || 10 ||  || 4 ||  || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 8 || 4 || 3 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 3 || 10 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || 2 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot;|  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 10
| {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Ungārija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 8
| '''{{ESC|Dānija}}''' || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 3
| {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Nīderlande}}
|-
| {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}}
|-
| {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}}
|-
| {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Vācija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Norvēģija}}
|}

== Dalībnieki, kuri atgriežas ==
* {{ESC|Sanmarīno}}: Valentīna Moneta ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] — {{ESC|Sanmarīno}}).
* {{ESC|Bulgārija}}: Elica Todorova un Stojans Jankulovs ([[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] — {{ESC|Bulgārija}}).

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=allocation&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=draw_results_whos_in_which_semi-final|title=Draw results: Who's in which Semi-Final?|date=17 January 2013|publisher=Eurovision.tv}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=draw&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=77073&amp;_t=eurovision_2013_semi-final_running_order_revealed|title=Eurovision 2013: Semi-Final running order revealed|date=28 March 2013|work=Eurovision.tv}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa]

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2013. gads mūzikā|Eirovīzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>7q0kky7zftjut2u2cwf4csy3b4byf0k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosovas starptautiskā atzīšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>156200</id>
    <revision>
      <id>4541301</id>
      <parentid>4351055</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:48:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14596" sha1="08apwfv9ld3pasggsj9793mdtp4wps0" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
'''Kosovas starptautiskā atzīšana''' notiek kopš 2008. gada 17. februāra, kad tā [[Kosovas neatkarības deklarācija|ieguva neatkarību]] no [[Serbija]]s. Kosovas neatkarību ir atzinušas 110 no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm (57%).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa-ks.net/en/politika/483/njohjet-ndrkombtare-t-republiks-s-kosovs/483|title=International recognitions of the Republic of Kosovo|publisher=[[Ministry of Foreign Affairs (Kosovo)|Ministry of Foreign Affairs]]|accessdate=6 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210515153650/https://www.mfa-ks.net/en/politika/483/njohjet-ndrkombtare-t-republiks-s-kosovs/483|archive-date=15 May 2021}}&lt;/ref&gt;

== Valstis, kas atzīst Kosovas neatkarību ==
[[Attēls:Kosovo relations.svg|thumb|620x620px|Pasaules viedoklis Kosovas neatkarības jautājumā.
{{legend|#000000|Kosova}}
{{legend|#0080FF|Valstis, kas atzīst Kosovas neatkarību.}}
{{legend|#88C4FF|Valstis, kas gatavojas atzīt Kosovas neatkarību.}}
{{legend|#CDCD9C|Valstis, kas nav pieņēmušas lēmumu vai neatzīs neatkarību.}}{{legend|#e5a238|Valstis, kurās notiek sarunas par Kosovas neatkarības atzīšanu.}}{{legend|#FF8000|Valstis, kas neatzīst Kosovas neatkarību.}}
{{legend|#CCCCCC|Valstis, kas vēl nav paudušas savu nostāju.}}]]
Valstis sarindotas augošā secība, sākot ar valsti, kas pirmā atzinusi Kosovas neatkarību un beidzot ar valsti, kas, pagaidām, pēdējā atzīst Kosovas neatkarību.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;20px&quot; |Nr.p.k.
! Valsts
! Datums
|-
| align=&quot;right&quot; | 1
| {{flag|Afganistāna}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 2
| {{flag|Albānija}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 3
| {{flag|Apvienotā Karaliste}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 4
| {{flag|ASV}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 5
| {{flag|Francija}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 6
| {{flag|Kostarika}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 7
| {{flag|Senegāla}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 8
| {{flag|Turcija}}
| align=&quot;right&quot; | 18.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 9
| {{flag|Austrālija}}
| align=&quot;right&quot; | 19.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 10
| '''{{flag|Latvija}}'''
| align=&quot;right&quot; | 20.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 11
| {{flag|Vācija}}
| align=&quot;right&quot; | 20.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 12
| {{flag|Dānija}}
| align=&quot;right&quot; | 21.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 13
| {{flag|Igaunija}}
| align=&quot;right&quot; | 21.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 14
| {{flag|Itālija}}
| align=&quot;right&quot; | 21.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 15
| {{flag|Luksemburga}}
| align=&quot;right&quot; | 21.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 16
| {{flag|Peru}}
| align=&quot;right&quot; | 22.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 17
| {{flag|Beļģija}}
| align=&quot;right&quot; | 24.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 18
| {{flag|Polija}}
| align=&quot;right&quot; | 26.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 19
| {{flag|Šveice}}
| align=&quot;right&quot; | 27.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 20
| {{flag|Austrija}}
| align=&quot;right&quot; | 28.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 21
| {{flag|Īrija}}
| align=&quot;right&quot; | 29.02.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 22
| {{flag|Nīderlande}}
| align=&quot;right&quot; | 4.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 23
| {{flag|Zviedrija}}
| align=&quot;right&quot; | 4.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 24
| {{flag|Īslande}}
| align=&quot;right&quot; | 5.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 25
| {{flag|Slovēnija}}
| align=&quot;right&quot; | 5.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 26
| {{flag|Somija}}
| align=&quot;right&quot; | 7.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 27
| {{flag|Japāna}}
| align=&quot;right&quot; | 18.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 28
| {{flag|Kanāda}}
| align=&quot;right&quot; | 18.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 29
| {{flag|Horvātija}}
| align=&quot;right&quot; | 19.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 30
| {{flag|Monako}}
| align=&quot;right&quot; | 19.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 31
| {{flag|Ungārija}}
| align=&quot;right&quot; | 19.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 32
| {{flag|Bulgārija}}
| align=&quot;right&quot; | 20.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 33
| {{flag|Lihtenšteina}}
| align=&quot;right&quot; | 25.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 34
| {{flag|Dienvidkoreja}}
| align=&quot;right&quot; | 28.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 35
| {{flag|Norvēģija}}
| align=&quot;right&quot; | 28.03.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 36
| {{flag|Māršala Salas}}
| align=&quot;right&quot; | 17.04.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 37
| {{flag|Burkinafaso}}
| align=&quot;right&quot; | 23.04.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 38
| {{flag|Lietuva}}
| align=&quot;right&quot; | 6.05.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 39
| {{flag|Sanmarīno}}
| align=&quot;right&quot; | 12.05.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 40
| {{flag|Čehija}}
| align=&quot;right&quot; | 21.05.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 41
| {{flag|Libērija}}
| align=&quot;right&quot; | 30.05.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 42
| {{flag|Kolumbija}}
| align=&quot;right&quot; | 4.08.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 43
| {{flag|Beliza}}
| align=&quot;right&quot; | 7.08.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 44
| {{flag|Malta}}
| align=&quot;right&quot; | 22.08.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 45
| {{flag|Samoa}}
| align=&quot;right&quot; | 15.09.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 46
| {{flag|Portugāle}}
| align=&quot;right&quot; | 7.10.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 47
| {{flag|Ziemeļmaķedonija}}
| align=&quot;right&quot; | 9.10.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 48
| {{flag|Melnkalne}}
| align=&quot;right&quot; | 9.10.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 49
| {{flag|AAE}}
| align=&quot;right&quot; | 14.10.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 50
| {{flag|Malaizija}}
| align=&quot;right&quot; | 30.10.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 51
| {{flag|Mikronēzija}}
| align=&quot;right&quot; | 5.12.2008.
|-
| align=&quot;right&quot; | 52
| {{flag|Panama}}
| align=&quot;right&quot; | 16.01.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 53
| {{flag|Maldīvija}}
| align=&quot;right&quot; | 19.02.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 54
| {{flag|Palau}}
| align=&quot;right&quot; | 6.03.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 55
| {{flag|Gambija}}
| align=&quot;right&quot; | 7.04.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 56
| {{flag|Saūda Arābija}}
| align=&quot;right&quot; | 20.04.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 57
| {{flag|Bahreina}}
| align=&quot;right&quot; | 19.05.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 58
| {{flag|Jordānija}}
| align=&quot;right&quot; | 7.07.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 59
| {{flag|Dominikāna}}
| align=&quot;right&quot; | 10.07.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 60
| {{flag|Jaunzēlande}}
| align=&quot;right&quot; | 9.11.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 61
| {{flag|Malāvija}}
| align=&quot;right&quot; | 14.12.2009.
|-
| align=&quot;right&quot; | 62
| {{flag|Mauritānija}}
| align=&quot;right&quot; | 12.01.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 63
| {{flag|Svatini}}
| align=&quot;right&quot; | 12.04.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 64
| {{flag|Vanuatu}}
| align=&quot;right&quot; | 28.04.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 65
| {{flag|Džibutija}}
| align=&quot;right&quot; | 8.05.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 66
| {{flag|Somālija}}
| align=&quot;right&quot; | 19.05.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 67
| {{flag|Hondurasa}}
| align=&quot;right&quot; | 3.09.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 68
| {{flag|Kiribati}}
| align=&quot;right&quot; | 21.10.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 69
| {{flag|Tuvalu}}
| align=&quot;right&quot; | 18.11.2010.
|-
| align=&quot;right&quot; | 70
| {{flag|Katara}}
| align=&quot;right&quot; | 7.01.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 71
| {{flag|Gvineja-Bisava}}
| align=&quot;right&quot; | 10.01.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 72
| {{flag|Omāna}}
| align=&quot;right&quot; | 4.02.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 73
| {{flag|Andora}}
| align=&quot;right&quot; | 8.06.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 74
| {{flag|Gvineja}}
| align=&quot;right&quot; | 12.08.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 75
| {{flag|Nigēra}}
| align=&quot;right&quot; | 15.08.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 76
| {{flag|Benina}}
| align=&quot;right&quot; | 18.08.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 77
| {{flag|Sentlūsija}}
| align=&quot;right&quot; | 19.08.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; | 78
| {{flag|Gabona}}
| align=&quot;right&quot; | 15.09.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; |79
| {{flag|Kotdivuāra}}
| align=&quot;right&quot; | 16.09.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; |80
| {{flag|Kuveita}}
| align=&quot;right&quot; | 11.10.2011.
|-
| align=&quot;right&quot; |81
| {{flag|Haiti}}
| align=&quot;right&quot; | 10.02.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |82
| {{flag|Bruneja}}
| align=&quot;right&quot; | 25.04.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |83
| {{flag|Čada}}
| align=&quot;right&quot; | 1.06.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |84
| {{flag|Austrumtimora}}
| align=&quot;right&quot; | 20.11.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |85
| {{flag|Fidži}}
| align=&quot;right&quot; | 19.11.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |86
| {{flag|Sentkitsa un Nevisa}}
| align=&quot;right&quot; | 28.11.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |87
| {{flag|Pakistāna}}
| align=&quot;right&quot; | 24.12.2012.
|-
| align=&quot;right&quot; |88
| {{flag|Gajāna}}
| align=&quot;right&quot; | 16.03.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |89
| {{flag|Tanzānija}}
| align=&quot;right&quot; | 29.05.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |90
| {{flag|Jemena}}
| align=&quot;right&quot; | 11.06.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |91
| {{flag|Ēģipte}}
| align=&quot;right&quot; | 26.06.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |92
| {{flag|Salvadora}}
| align=&quot;right&quot; | 29.06.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |93
| {{flag|Taizeme}}
| align=&quot;right&quot; | 24.09.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |94
| {{flag|Lībija}}
| align=&quot;right&quot; | 25.09.2013.
|-
| align=&quot;right&quot; |95
| {{flag|Tonga}}
| align=&quot;right&quot; | 15.01.2014.
|-
| align=&quot;right&quot; |96
| {{flag|Antigva un Barbuda}}
| align=&quot;right&quot; | 20.05.2015.
|-
| align=&quot;right&quot; |97
| {{flag|Surinama}}
| align=&quot;right&quot; |8.07.2016.
|-
| align=&quot;right&quot; |98
| {{flag|Singapūra}}
| align=&quot;right&quot; |1.12.2016.
|-
| align=&quot;right&quot; |99
| {{flag|Bangladeša}}
| align=&quot;right&quot; |27.02.2017.
|-
| align=&quot;right&quot; |100
| {{flag|Barbadosa}}
| align=&quot;right&quot; |15.02.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |101
| {{flag|Izraēla}}
| align=&quot;right&quot; |4.09.2020.
|-
| align=&quot;right&quot; |102
| {{flag|Kenija}}
| align=&quot;right&quot; |3.03.2025.
|-
| align=&quot;right&quot; |103
| {{flag|Sudāna}}
| align=&quot;right&quot; |4.04.2025.
|-
| align=&quot;right&quot; |104
| {{flag|Sīrija}}
| align=&quot;right&quot; |29.10.2025.
|-
| align=&quot;right&quot; |105
| {{flag|Bahamas}}
| align=&quot;right&quot; |19.12.2025.
|}

== Valstis, kas bija atzinušas Kosovas neatkarību, bet pēc tam atsaukušas atzīšanu ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;20px&quot; |Nr.p.k.
! Valsts
! Datums, kad atzina
! Datums, kas atsauca atzīšanu
|-
| align=&quot;right&quot; |1
| {{flag|Burundi}}
| align=&quot;right&quot; | 16.10.2012.
| align=&quot;right&quot; | 15.02.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |2
| {{flag|Papua-Jaungvineja}}
| align=&quot;right&quot; | 3.10.2012.
| align=&quot;right&quot; | 5.06.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |3
| {{flag|Lesoto}}
| align=&quot;right&quot; | 11.02.2014.
| align=&quot;right&quot; | 16.10.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |4
| {{flag|Komoru salas}}
| align=&quot;right&quot; | 14.05.2009.
| align=&quot;right&quot; | 1.11.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |5
| {{flag|Dominika}}
| align=&quot;right&quot; | 11.12.2012.
| align=&quot;right&quot; | 4.11.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |6
| {{flag|Grenāda}}
| align=&quot;right&quot; | 25.09.2013.
| align=&quot;right&quot; | 4.11.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |7
| {{flag|Zālamana Salas}}
| align=&quot;right&quot; | 13.08.2014.
| align=&quot;right&quot; | 28.11.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |8
| {{flag|Madagaskara}}
| align=&quot;right&quot; | 24.11.2017.
| align=&quot;right&quot; | 7.12.2018.
|-
| align=&quot;right&quot; |9
| {{flag|Togo}}
| align=&quot;right&quot; | 11.07.2014.
| align=&quot;right&quot; | 28.06.2019.
|-
| align=&quot;right&quot; |10
| {{flag|Centrālāfrikas Republika}}
| align=&quot;right&quot; | 22.07.2011.
| align=&quot;right&quot; | 24.07.2019.
|-
| align=&quot;right&quot; |11
| {{flag|Gana}}
| align=&quot;right&quot; | 23.01.2012.
| align=&quot;right&quot; | 7.11.2019.
|-
| align=&quot;right&quot; |12
| {{flag|Nauru}}
| align=&quot;right&quot; | 23.04.2008.
| align=&quot;right&quot; | 13.11.2019.
|-
| align=&quot;right&quot; |13
| {{flag|Sjerraleone}}
| align=&quot;right&quot; | 11.06.2008.
| align=&quot;right&quot; | 2.03.2020.
|}

== Valstis, kas neatzīst Kosovas neatkarību ==

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;20px&quot; |Nr.p.k.
! Valsts
|-
| align=&quot;right&quot; | 1
| {{flag|Alžīrija}}
|-
| align=&quot;right&quot; | 2
| {{flag|Angola}}
|-
| align=&quot;right&quot; | 3
| {{flag|Argentīna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |4
| {{flag|Armēnija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |5
| {{flag|Azerbaidžāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |6
| {{flag|Bahamas}}
|-
| align=&quot;right&quot; |7
| {{flag|Baltkrievija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |8
| {{flag|Bolīvija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |9
| {{flag|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| align=&quot;right&quot; |10
| {{flag|Botsvāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |11
| {{flag|Brazīlija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |12
| {{flag|Butāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |13
| {{flag|Čīle}}
|-
| align=&quot;right&quot; |14
| {{flag|DĀR}}
|-
| align=&quot;right&quot; |15
| {{flag|Dienvidsudāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |16
| {{flag|Ekvadora}}
|-
| align=&quot;right&quot; |17
| {{flag|Ekvatoriālā Gvineja}}
|-
| align=&quot;right&quot; |18
| {{flag|Etiopija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |19
| {{flag|Eritreja}}
|-
| align=&quot;right&quot; |20
| {{flag|Filipīnas}}
|-
| align=&quot;right&quot; |21
| {{flag|Grieķija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |22
| {{flag|Gruzija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |23
| {{flag|Gvatemala}}
|-
| align=&quot;right&quot; |24
| {{flag|Indija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |25
| {{flag|Indonēzija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |26
| {{flag|Irāka}}
|-
| align=&quot;right&quot; |27
| {{flag|Irāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |28
| {{flag|Jamaika}}
|-
| align=&quot;right&quot; |29
| {{flag|Kaboverde}}
|-
| align=&quot;right&quot; |30
| {{flag|Kambodža}}
|-
| align=&quot;right&quot; |31
| {{flag|Kamerūna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |32
| {{flag|Kazahstāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |33
| {{flag|Kenija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |34
| {{flag|Kipra}}
|-
| align=&quot;right&quot; |35
| {{flag|Kirgizstāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |36
| {{flag|Kongo Demokrātiskā Republika}}
|-
| align=&quot;right&quot; |37
| {{flaga|Krievija}} [[Krievija]]
|-
| align=&quot;right&quot; |38
| {{flag|Kuba}}
|-
| align=&quot;right&quot; |39
| {{flag|Ķīna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |40
| {{flag|Laosa}}
|-
| align=&quot;right&quot; |41
| {{flag|Libāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |42
| {{flag|Mali}}
|-
| align=&quot;right&quot; |43
| {{flag|Maroka}}
|-
| align=&quot;right&quot; |44
| {{flag|Maurīcija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |45
| {{flag|Meksika}}
|-
| align=&quot;right&quot; |46
| {{flag|Mjanma}}
|-
| align=&quot;right&quot; |47
| {{flag|Moldova}}
|-
| align=&quot;right&quot; |48
| {{flag|Mongolija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |49
| {{flag|Mozambika}}
|-
| align=&quot;right&quot; |50
| {{flag|Namībija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |51
| {{flag|Nepāla}}
|-
| align=&quot;right&quot; |52
| {{flag|Nigērija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |53
| {{flag|Nikaragva}}
|-
| align=&quot;right&quot; |54
| {{flag|Paragvaja}}
|-
| align=&quot;right&quot; |55
| {{flag|Ruanda}}
|-
| align=&quot;right&quot; |56
| {{flag|Rumānija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |57
| {{flag|Santome un Prinsipi}}
|-
| align=&quot;right&quot; |58
| {{flag|Seišelas}}
|-
| align=&quot;right&quot; |59
| {{flag|Sentvinsenta un Grenadīnas}}
|-
| align=&quot;right&quot; |60
| {{flag|Serbija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |61
| {{flag|Sīrija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |62
| {{flag|Slovākija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |63
| {{flag|Spānija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |64
| {{flag|Šrilanka}}
|-
| align=&quot;right&quot; |65
| {{flag|Sudāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |66
| {{flag|Tadžikistāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |67
| {{flag|Trinidāda un Tobāgo}}
|-
| align=&quot;right&quot; |68
| {{flag|Tunisija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |69
| {{flag|Turkmenistāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |70
| {{flag|Uganda}}
|-
| align=&quot;right&quot; |71
| {{flag|Ukraina}}
|-
| align=&quot;right&quot; |72
| {{flag|Urugvaja}}
|-
| align=&quot;right&quot; |73
| {{flag|Uzbekistāna}}
|-
| align=&quot;right&quot; |74
| {{flag|Venecuēla}}
|-
| align=&quot;right&quot; |75
| {{flag|Vjetnama}}
|-
| align=&quot;right&quot; |76
| {{flag|Zambija}}
|-
| align=&quot;right&quot; |77
| {{flag|Zimbabve}}
|}

== Ārējās saites ==
== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Starptautiskās atzīšanas]]
[[Kategorija:Kosova]]</text>
      <sha1>08apwfv9ld3pasggsj9793mdtp4wps0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Mārtiņš Drinks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157669</id>
    <revision>
      <id>4541314</id>
      <parentid>4305018</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:16:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3376" sha1="tvzxf08hj17td5ut0khf0xts2zlwbf0" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Valdis Mārtiņš Drinks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Valdis Martins Drinks.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1937
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2002
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 7
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Jaunjelgava]]s luterāņu draudze
|     alma_mater = 
|        zinātne = [[ķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Valdis Mārtiņš Drinks''' (dzimis {{dat|1937|2|3}}, miris {{dat|2002|3|7}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]], [[pedagogs]], augstskolas pasniedzējs un [[luterāņi|luterāņu]] [[mācītājs]].&lt;ref&gt;[http://www.arhivs.aprinkis.lv/arhivs/403610/?archiveDateSelected=7.3.2006 Atceroties skolotāju] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņš bija [[Latvijas Universitāte]]s pasniedzējs, 30 gadus strādāja neorganiskās ķīmijas katedrā.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1937. gadā. [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Drinku ģimene devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], tomēr 1946. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], pēdējo ceļa daļu noejot kājām. V. M. Drinks bija slavena [[Sanktpēterburga]]s [[uguņošana|salūta]] meistara un [[pirotehnika|pirotehniķa]] Aleksandra Drinka dēls,&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;[https://www.kimijas-sk.lv/images/Met_mat_skolotajiem/Metodiki_skolotaji/Drinks_biografija_MG.pdf Biogrāfija]&lt;/ref&gt; viņam bija raksturīga mīlestība pārsteigt studentus ar dažādiem ķīmiskiem procesiem un pārvērtībām.

Ilgus gadus bija [[Rīgas 55. vidusskola|Rīgas 55.]] un [[Rīgas 49. vidusskola|49. vidusskolas]], kā arī [[Ulbrokas vidusskola]]s skolotājs. Vadīja skolēnu ķīmijas pulciņu un vasaras nometni &quot;Deflegmators&quot;. Lasīja kvalifikācijas celšanas kursus Latvijas ķīmijas skolotājiem.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s V. M. Drinks kļuva arī par luterāņu mācītāju. 1990. gadā beidza Teoloģiskos evaņģēliski luteriskās baznīcas kursus, un sāka strādāt par mācītāju sākumā [[Sece|Secē]], [[Vecsēlpils|Sēlpilī]], pēc tam [[Birzgale|Birzgalē]], [[Tome|Tomē]] un [[Ķegums|Ķegumā]]. Visilgākā darbība tomēr notika [[Jaunjelgava]]s luterāņu baznīcā. Pēdējo dievkalpojumu V. M. Drinks novadīja savā 65. dzimšanas dienā {{dat|2002|2|3}}.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt;

Miris {{dat|2002|3|7}}, apglabāts Ulbrokas meža kapos [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

== Bibliogrāfija ==
* Valdis Drinks. ''360 eksperimenti ķīmijā''. Rīga : Zvaigzne, 1979
* Valdis Mārtiņš Drinks. ''456 eksperimenti ķīmijā''. Rīga : [[Zvaigzne ABC]], 1995. {{ISBN|978-9984-560-83-0}}.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Drinks, Valdis Mārtiņš}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2002. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>tvzxf08hj17td5ut0khf0xts2zlwbf0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blūze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161379</id>
    <revision>
      <id>4541324</id>
      <parentid>2459629</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:27:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="818" sha1="86jm4nyua8cbpj6knno0qs13l2xj2xo" xml:space="preserve">[[File:Puffy Shirt 2006.jpg|thumb|[[Džerijs Sainfelds|Džerija Sainfelda]] valkātais &quot;uzpūstais krekls&quot; (puffy shirt) seriālā &quot;Sainfelds&quot; ir dzejnieka stila blūzes piemērs.]]
'''Blūze''' (no {{val|fr|Blouson}} — [[jaka]]) ir sieviešu [[Apģērbs|apģērba]] gabals, virsdrēbes, no plāna auduma, kas līdzinās [[Krekls|kreklam]] un sniedzas līdz vai pāri [[josta]]s vietai. Blūzei ir piedurknes, apkakle un aproces. Bieži blūze ir aizpogājama ar pogām, bet mēdz būt arī tunikas veida blūzes. Blūzes bieži ir izrotātas ar [[žabo]] vai kreļļu aplikācijām.

Blūze kā sieviešu apģērba elements parādījās [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] kleitas sadalīšanas rezultātā (blūzē un [[Svārki|svārkos]]).

{{apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>86jm4nyua8cbpj6knno0qs13l2xj2xo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541357</id>
      <parentid>4541324</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:43:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4541357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="915" sha1="gejh21qu3tkm32ht7zfw9u0s0jpbg12" xml:space="preserve">[[Attēls:Puffy Shirt 2006.jpg|thumb|[[Džerijs Sainfelds|Džerija Sainfelda]] valkātais &quot;uzpūstais krekls&quot; (''puffy shirt'') seriālā ''[[Seinfeld (seriāls)|Seinfeld]]'' ir dzejnieka stila blūzes piemērs]]
'''Blūze''' (no {{val|fr|Blouson}} — [[jaka]]) ir sieviešu [[Apģērbs|apģērba]] gabals, virsdrēbes, no plāna auduma, kas līdzinās [[Krekls|kreklam]] un sniedzas līdz vai pāri [[josta]]s vietai. Blūzei ir piedurknes, apkakle un aproces. Bieži blūze ir aizpogājama ar pogām, bet mēdz būt arī tunikas veida blūzes. Blūzes bieži ir izrotātas ar [[žabo]] vai kreļļu aplikācijām.

Blūze kā sieviešu apģērba elements parādījās 19. gadsimtā kleitas sadalīšanas rezultātā (blūzē un [[Svārki|svārkos]]).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>gejh21qu3tkm32ht7zfw9u0s0jpbg12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Planktons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>172341</id>
    <revision>
      <id>4541263</id>
      <parentid>4409185</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:31:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10264" sha1="34i6qslny9z7cdw7njl8zl38ofkgqsj" xml:space="preserve">[[Attēls:Plankton collage.jpg|thumb|240px|Planktona organismu fotomontāža]]
'''Planktons''' ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms ([[augi]], [[dzīvnieki]], [[arheji]] vai [[baktērijas]]), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada [[ūdens|ūdenī]], ļaujoties ūdens viļņojumam.&lt;ref name=zoo&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://raksti.daba.lv/referaati/2002/IDemantovica/zooplanktona_raksturojums.html |title=Zooplanktona vispārīgs raksturojums |access-date={{dat|2011|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090624094244/http://raksti.daba.lv/referaati/2002/IDemantovica/zooplanktona_raksturojums.html |archivedate={{dat|2009|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tas var mājot [[okeāns|okeānā]], [[jūra|jūrā]] vai kādā [[saldūdens]] tilpē. Planktonu izdala pēc tā [[ekoloģiskā niša|ekoloģiskās nišas]], nevis pēc [[taksonomija]]s likumsakarībām. Planktons ir nozīmīgs barības resurss daudziem lielākiem ūdens dzīvniekiem, piemēram, [[zivis|zivīm]] un [[vaļi]]em. Planktonu veidojošie organismi visbiežāk ir mikroskopiski, taču daži no tiem ir arī samērā lieli, piemēram, [[medūzas]].

Vārds planktons ir atvasināts no [[grieķu valoda]]s πλαγκτός — planktos, kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē — klejotājs.&lt;ref&gt;Thurman, H. V. (1997). Introductory Oceanography. New Jersey, USA: Prentice Hall College. {{ISBN|0-13-262072-3}}.&lt;/ref&gt; Zinātni, kas pēta planktonu, sauc par [[planktoloģija|planktoloģiju]], bet organismus, kas ir planktona sastāvdaļa — par '''planktoniskiem'''.

== Īpašības ==
[[Attēls:Hyperia.jpg|thumb|240px|Lielākā daļa [[Sānpeldvēži|sānpeldvēžu]] ir bentiskie organismi, bet dažas sugas ir planktoniskas]]
[[Attēls:Diatoms through the microscope.jpg|thumb|right|240px|[[Kramaļģes]] (''Bacillariophyceae'') ir viena no lielākajām [[fitoplanktons|fitoplanktona]] grupām]]
[[Attēls:Flower Hat Jellyfish 1.jpg|thumb|240px|[[Medūzas]] atkarībā no izmēra pieder pie mezoplanktona, makroplanktona vai megaloplanktona, attēlā [[ziedcepures medūza]] (''Olindias formosa'')]]
Planktona galvenā raksturiezīme ir tā nespēja patstāvīgi pārvietoties pret ūdens straumi. Lielākajai daļai planktona organismu raksturīga nevis aktīva peldēšana, bet gan spēja uzturēties ūdenī un palēnināt grimšanu.&lt;ref name=zoo/&gt; Planktona organismu pārvietošanos ūdenī galvenokārt nosaka ūdens masu kustība, ko ietekmē arī temperatūras un blīvuma atšķirības.&lt;ref name=zoo/&gt; 

Daži planktona organismi spēj arī aktīvi pārvietoties. Tie var vienas dienas laikā vertikāli pārvietoties vairāku simtu metru augstumā ūdens slānī, bet to horizontālo pārvietošanos galvenokārt nosaka ūdens straumes. Šādu pārvietošanos ūdens slānī sauc par [[Vertikālā migrācija|vertikālo migrāciju]].&lt;ref name=&quot;zoo&quot; /&gt; Planktons atšķiras no [[Nektons|nektona]] organismiem, kuri spēj aktīvi peldēt arī pret straumi un patstāvīgi izvēlēties savu atrašanās vietu ūdenī.&lt;ref name=&quot;zoo&quot; /&gt; Pie nektona pieder, piemēram, [[zivis]], [[kalmāri]] un jūras [[zīdītāji]].

== Iedalījums ==
Planktonu var sadalīt divās lielās daļās — [[holoplanktons|holoplanktonā]] un [[meroplanktons|meroplanktonā]]. Holoplanktons visu savas dzīves laiku nodzīvo kā planktons, piemēram, lielākā daļa [[aļģes|aļģu]], [[salpas]] un [[airkājvēži]]. Toties meroplanktona organismi ir planktona sastāvdaļa tikai kādu brīdi no savas dzīves. Parasti tie ir dažādu dzīvnieku ([[jūras eži|jūras ežu]], [[jūras zvaigznes|jūras zvaigžņu]], [[vēžveidīgie|vēžveidīgo]]) [[kāpurs|kāpuri]], kas vēlāk kļūst par [[bentiskie organismi|bentiskajiem organismiem]] — organismiem, kas dzīvo tuvu ūdenstilpes dibenam. Tie var būt arī zivju ikri un kāpuri, kas vēlāk attīstās par [[nektons|nektoniskiem]] organismiem.

=== Planktona funkcionālās darbības grupas ===
* '''Augu planktons''' – [[fitoplanktons]]; to veido [[autotrofs|autotrofas]], [[Prokariots|prokariotas]] vai [[Eikariots|eikariotas]] [[aļģes]], kuras atrodas tuvu ūdens virsmai. Tām ir nepieciešams pietiekams [[gaisma]]s daudzums, lai nodrošinātu [[fotosintēze]]s procesu. Lielākās fitoplanktona grupas ir [[kramaļģes]], [[zilaļģes]], [[dinoflagelāti]] un [[kokolitoforīdi]].
* '''Dzīvnieku planktons''' – [[zooplanktons]]; to veido nelieli [[vienšūņi]] vai [[dzīvnieki|daudzšūņu organismi]] ([[dzīvnieki]]), kas barojas ar citiem planktona organismiem. Dzīvnieku [[ola]]s, [[ikri]] un kāpuri ir daļa no zooplanktona.
* '''Baktēriju planktons''' – [[bakterioplanktons]]; to veido [[baktērijas]] un [[arheji]]. Bakterioplanktonam ir milzīga nozīme organisko vielu [[remineralizācija|remineralizācijā]]. Turklāt fitoplanktona [[prokarioti]] ir arī bakterioplanktona daļa.

=== Planktona lieluma klases ===
Planktonu mēdz aprakstīt arī pēc tā lieluma:
{|
|width=&quot;120&quot;| '''Klase'''
|width=&quot;140&quot;| '''Izmērs''' 
|width=&quot;90&quot;| 
|width=&quot;350&quot;| '''Organismi'''
|-
|femtoplanktons || &lt; 2×10&lt;sup&gt;−7&lt;/sup&gt; m  || (&amp;lt; 0.2&amp;nbsp;µm) || jūras [[vīrusi]]
|-
|pikoplanktons ||  2×10&lt;sup&gt;−7&lt;/sup&gt;→2×10&lt;sup&gt;−6&lt;/sup&gt; m || (0.2-2&amp;nbsp;µm)  || mazi [[eikarioti]], [[protisti]], [[baktērijas]], [[zeltaļģes]]
|-
|nanoplanktons  || 2×10&lt;sup&gt;−6&lt;/sup&gt;→2×10&lt;sup&gt;−5&lt;/sup&gt; m || (2-20&amp;nbsp;µm)  || mazi [[eikarioti]], [[protisti]], mazas [[kramaļģes]], mazi [[vicaiņi]], [[dinoflagelāti]], [[zeltaļģes]], [[zaļaļģes]], [[dzeltenzaļās aļģes]]
|-
|mikroplanktons   ||  2×10&lt;sup&gt;−5&lt;/sup&gt;→2×10&lt;sup&gt;−4&lt;/sup&gt; m || (20-200 [[Micrometre|µm]]) || lieli [[eikarioti]], [[protisti]], lielākā daļa [[fitoplanktona]], [[vienšūņi]], [[skropstaiņi]], [[virpotāji]], [[dzīvnieki|dzīvnieku]] olas, kāpuri
|-
|mezoplanktons  ||   2×10&lt;sup&gt;−4&lt;/sup&gt;→2×10&lt;sup&gt;−3&lt;/sup&gt; m || (0.2&amp;nbsp;mm-2&amp;nbsp;[[Milimetrs|mm]]) || [[airkājvēži]], [[kladoceras]], [[gliemeņvēži]], [[tunikāti]], [[pteropodi]], [[saržokļaiņi]], [[medūzas]]
|-
|makroplanktons ||   2×10&lt;sup&gt;−3&lt;/sup&gt;→2×10&lt;sup&gt;−2&lt;/sup&gt; m || (2–20&amp;nbsp;mm)  || [[pteropodi]], [[saržokļaiņi]], [[krili]], [[medūzas]], [[ktenofori]], [[salpas]], [[pirosomas]], [[galvkāji]]
|-
|megaloplanktons ||  &gt; 2×10&lt;sup&gt;−2&lt;/sup&gt; m || (20+ mm)  || [[medūzas]], [[ktenofori]], [[salpas]], [[pirosomas]], [[galvkāji]]
|-
|}

== Izplatība ==
[[Attēls:World plankton prevailence.PNG|thumb|left|280px|Planktona [[pasaule]]s izplatība:&lt;br /&gt;Gaiši zils — zema planktona dažādība&lt;br /&gt;Gaiši zaļš - vidēji bagāts planktons&lt;br /&gt;Tumši zaļš — liela planktona dažādība]]
Planktons mājo [[okeāns|okeānos]], [[jūra|jūrās]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]]. Tas mainās horizontāli, vertikāli un sezoniāli. Šo dažādību pirmkārt ietekmē gaisma un tās daudzums. Planktona [[ekosistēma]] mainās atkarībā no gaismas daudzuma. Otrs faktors, kas ietekmē planktona dažādību, ir barības vielu pieejamība. Lai arī [[tropi|tropu]] un subtropu reģionos ir daudz gaismas, tomēr barības vielu resursi šajā zonā ir vienveidīgi. Tie pamatā ir [[nitrāti]], [[fosfāti]] un [[silikāti]]. Šādi reģioni veidojas spēcīgo [[okeāna straume|okeāna straumju]] un ūdens kolonu vetikālo [[stratifikācija (ūdens)|stratifikāciju]] ietekmē. Šajos reģionos lielāka planktona dažādība mīt dziļākos ūdeņos.

Neskatoties uz [[makroelementi|makroelementu]] barības vielu pietiekamību, dažu okeāna reģionu planktons ir ļoti nabadzīgs.&lt;ref&gt;Martin, J. H.; Fitzwater, S. E. (1988). &quot;Iron-deficiency limits phytoplankton growth in the Northeast Pacific Subarctic&quot;. Nature 331 (6154): 341–343. doi:10.1038/331341a0&lt;/ref&gt; To var izskaidrot ar [[mikroelementi|mikroelementu]] — [[dzelzs]] trūkumu šajos reģionos. Pievienojot šo elementu ūdenim, strauji attīstās liela [[fitoplanktons|fitoplanktona]] dažādība.&lt;ref&gt;Boyd, P.W., et al.; Watson, AJ; Law, CS; Abraham, ER; Trull, T; Murdoch, R; Bakker, DC; Bowie, AR et al. (2000). &quot;A mesoscale phytoplankton bloom in the polar Southern Ocean stimulated by fertilization&quot;. Nature 407 (6805): 695–702. doi:10.1038/35037500.&lt;/ref&gt; Dzelzs okeānu pamatā sasniedz putekļu veidā, nosēžoties uz ūdens virsmas. Paradoksāli, ka okeāna reģioniem, kas atrodas kaimiņos tuksnešainiem un nabadzīgiem sauszemes reģioniem, ir raksturīgs bagātīgs fitoplanktons. Piemēram, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Āfrika]]s krasts gar [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesi]]. Krasta vējš regulāri okeānā sapūš tukneša smiltis. Augšējiem ūdens slāņiem ir raksturīgs bagātīgs fitoplanktons, bet zooplanktons un bakterioplanktons dzīvo zemākajos ūdens līmeņos, barojoties ar grimstošajām organiskām vielām.

=== Baltijas jūras planktona daudzveidība ===
[[Baltijas jūra]]s fitoplanktonu veido apmēram 1700 sugas. Diatomejas un dinoflagelāti raksturīgi sāļākajiem Baltijas jūras rajoniem. Bet mazāk sāļiem rajoniem fitoplanktona lielāko daļu veido [[cianobaktērijas]].&lt;ref name=balt&gt;[http://www.bef.lv/data/file/05_S.Strake_Biotopu_daudzveidiba.pdf Biotopu daudzviedība]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Zooplanktonu veido apmēram 1200 sugu. Vislielākā sugu daudzveidība pieder mikroplanktonam ([[ciliāti]] un [[virpotāji]]).&lt;ref name=balt/&gt; Bakterioplanktonu veido tūkstošiem nezināmu [[baktērijas|baktēriju]] un [[vīrusi|vīrusu]] sugu.&lt;ref name=balt/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.planktonchronicles.org/en Plankton Chronicles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113062328/http://www.planktonchronicles.org/en |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}
* [http://www.st.nmfs.noaa.gov/plankton/ COPEPOD: The global plankton database]
* [http://planktonnet.awi.de/ Plankton Net] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060821183345/http://planktonnet.awi.de/ |date={{dat|2006|08|21||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090725052255/http://www.sahfos.ac.uk/ The CPR Survey's marine monitoring programme]
* [https://web.archive.org/web/20120803141931/http://www.aslo.org/lo/toc/vol_19/issue_2/0360b.pdf Plankton, planktic, planktonic]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Planktons]]</text>
      <sha1>34i6qslny9z7cdw7njl8zl38ofkgqsj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>European Hit Radio Top 100 (2011)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173801</id>
    <revision>
      <id>4541411</id>
      <parentid>3901558</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4541411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13325" sha1="iuhsgxx2ghig94maggtas37aa5ftg2o" xml:space="preserve">[[Attēls:Pitbull Give Me Everything singls.jpg|thumb|200px|[[Pitbull]], [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] un [[Nayer]] singla &quot;Give Me Everything&quot; vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieguva 11 nedēļas un kopumā Top 40 atradās 25 nedēļas.]]

Šis ir [[European Hit Radio]] 2011. gada noslēguma [[European Hit Radio Top 100|Top 100]]. Tops tika atskaņots radiostacijā [[European Hit Radio]] sestdien, 2011. gada 31. decembrī plkst. 13:00 ar atkārtojumu svētdien, 2012. gada 1. janvārī plkst. 13:00. Topu vadīja raidījuma vadītājs [[Roberts Lejasmeijers]].&lt;ref&gt;[http://www.europeanhitradio.com/news/1/4839 EHR Top 100 Prognožu spēle], europeanhitradio.com&lt;/ref&gt;

== Top 100 sastādīšanas princips ==
[[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas, ik nedēļu, tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām, tiek noteiktas populārākās 100.

Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits, atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot [[European Hit Radio Top 100|Top 100]], visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk.

== Top 100 dziesmu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1 style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Vieta
!width=&quot;350&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Izpildītājs
!width=&quot;330&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Nosaukums
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Punkti
!width=&quot;30&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | {{Piezīme|N|Nedēļas}}
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | {{Piezīme|Av|Augstākā vieta}}
|-
| Nr. 1 || [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] &amp; [[Nayer]] || Give Me Everything
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1173
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (11)
|-
| Nr. 2 || [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett &amp; GoonRock || Party Rock Anthem
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1236
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 26
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (2)
|-
| Nr. 3 || [[Example]] || [[Changed The Way You Kiss Me]]
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1367
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (1)
|-
| Nr. 4 || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ludacris]] &amp; DJ Frank E || Tonight (I'm Lovin' You)
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1375
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (5)
|-
| Nr. 5 || [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Titanium
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1414
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (6)
|-
| Nr. 6 || [[David Guetta]] feat. [[Nicki Minaj]] &amp; [[Flo Rida]] || Where Them Girls At
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1422
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 2
|-
| Nr. 7 || [[Jennifer Lopez]] feat. [[Pitbull]] || On The Floor
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1422
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (4)
|-
| Nr. 8 || [[Pitbull]] feat. [[Marc Anthony]] || Rain Over Me
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1440
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#FFA500;&quot; | 1 (4)
|-
| Nr. 9 || [[OneRepublic]] || Good Life
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1449
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 3
|-
| Nr. 10 || [[Jessie J]] feat. [[B.o.B]] || Price Tag
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 1480
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | 2
|}

{{EHR topa statistika
| nosaukums        = 2011. gada Top 40 statistika
| logo             = 
| logo izmērs      = 
| dziesmu skaits   = 211 dziesmas
| dziesmu sk top10 = 82 dziesmas
| ned 1sk1  = 11
| ned 1dz1  = [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] &amp; [[Nayer]] — Give Me Everything
| ned 1sk2  = 6
| ned 1dz2  = [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Titanium&lt;br /&gt;[[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] — We Found Love
| ned 1sk3  = 5
| ned 1dz3  = [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ludacris]] &amp; [[DJ Frank E]] — Tonight (I'm Lovin' You)
| ned 10sk1   = 21
| ned 10dz1   = [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] &amp; [[Nayer]] — Give Me Everything
| ned 10sk2   = 20
| ned 10dz2   = [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett &amp; GoonRock — Party Rock Anthem
| ned 10sk3   = 16
| ned 10dz3   = [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ludacris]] &amp; [[DJ Frank E]] — Tonight (I'm Lovin' You)&lt;br /&gt;[[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Titanium
| ned 40sk1     = 26
| ned 40dz1     = [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett &amp; GoonRock — Party Rock Anthem
| ned 40sk2     = 25
| ned 40dz2     = [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] &amp; Nayer — Give Me Everything&lt;br /&gt;[[Peter Luts]] feat. Jerique — Can't Fight This Feeling
| ned 40sk3     = 23
| ned 40dz3     = [[Pitbull]] feat. [[Marc Anthony]] — Rain Over Me&lt;br /&gt;[[Chris Brown]] feat. [[Benny Benassi]] — Beautiful People
| jaun sk1  = 10
| jaun dz1  = [[Britney Spears]] — [[Hold It Against Me]]
| jaun sk2  = 11
| jaun dz2  = [[Blue (grupa)|Blue]] — I Can
| jaun sk3  = 13
| jaun dz3  = [[Wanted (grupa)|Wanted]] — Glad You Came&lt;br /&gt;[[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Titanium&lt;br /&gt;[[One Direction]] — What Makes You Beautiful
}}

[[Attēls:LMFAO Party Rock Anthem single.jpeg|thumb|200px|[[LMFAO]], [[Lauren Bennett]] un [[GoonRock]] singla &quot;Party Rock Anthem&quot; vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieguva 2 nedēļas, bet kopumā Top 40 atradās 26 nedēļas — visilgāk no visiem 2011. gada singliem.]]
[[Attēls:Tonight (Im Lovin You) singls.jpg|thumb|200px|[[Enrique Iglesias]] un [[Ludacris]] singla &quot;Tonight (I'm Lovin' You)&quot; vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 5 nedēļas pēc kārtas.]]
[[Attēls:David Guetta Titanium singls.jpg|thumb|200px|[[David Guetta]] un [[Sia Ferlere|Sia]] singla &quot;Titanium&quot; vāka noformējums]]

{| class=&quot;wikitable&quot; border=1 style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Vieta
!width=&quot;350&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Izpildītājs
!width=&quot;330&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Nosaukums
|-
| Nr. 11 || [[Chris Brown]] feat. [[Benny Benassi]] || Beautiful People
|-
| Nr. 12 || [[Nelly]] || Just A Dream
|-
| Nr. 13 || [[Tiesto]] vs. Diplo feat. [[Busta Rhymes]] || C'mon (Catch 'Em By Surprise)
|-
| Nr. 14 || [[Lady Gaga]] || [[Born This Way (dziesma)|Born This Way]]
|-
| Nr. 15 || [[Swedish House Mafia]] feat. Miike Snow || Save The World
|-
| Nr. 16 || [[Hurts]] || Stay
|-
| Nr. 17 || [[Adele (dziedātāja)|Adele]] || Set Fire To The Rain
|-
| Nr. 18 || [[Diddy-Dirty Money]] feat. [[Skylar Grey]] || Coming Home
|-
| Nr. 19 || [[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] || Sleepwalker
|-
| Nr. 20 || [[Bad Meets Evil]] feat. [[Bruno Mars]] || Lighters
|-
| Nr. 21 || [[Wanted (grupa)|Wanted]] || Glad You Came
|-
| Nr. 22 || [[DJ Antoine]] vs. [[Timati]] feat. Kalenna || Welcome To St. Tropez
|-
| Nr. 23 || [[Katy Perry]] feat. [[Kanye West]] || E.T.
|-
| Nr. 24 || [[Sunrise Avenue]] || Hollywood Hills
|-
| Nr. 25 || [[Maroon 5]] feat. [[Kristīna Agilera|Christina Aguilera]] || Moves Like Jagger
|-
| Nr. 26 || [[Snow Patrol]] || Called Out In The Dark
|-
| Nr. 27 || [[Gym Class Heroes]] feat. [[Adam Levine]] || Stereo Hearts
|-
| Nr. 28 || [[Rihanna]] || S&amp;M
|-
| Nr. 29 || [[Alexandra Stan]] || Mr. Saxobeat
|-
| Nr. 30 || [[Blue (grupa)|Blue]] || I Can
|-
| Nr. 31 || [[Katy Perry]] || Last Friday Night (T.G.I.F.)
|-
| Nr. 32 || [[Bruno Mars]] || Grenade
|-
| Nr. 33 || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love
|-
| Nr. 34 || [[Peter Luts]] feat. Jerique || Can't Fight This Feeling
|-
| Nr. 35 || [[Olly Murs]] feat. Rizzle Kicks || Heart Skips A Beat
|-
| Nr. 36 || [[Pink]] || Fkin' Perfect
|-
| Nr. 37 || [[David Guetta]] feat. [[Usher]] || Without You
|-
| Nr. 38 || [[Tinie Tempah]] feat. [[Eric Turner]] || Written In The Stars
|-
| Nr. 39 || [[Avril Lavigne]] || Smile
|-
| Nr. 40 || [[LMFAO]] || Sexy And I Know It
|-
| Nr. 41 || [[Pitbull]] feat. [[Chris Brown]] || International Love
|-
| Nr. 42 || [[Taio Cruz]] feat. [[Kylie Minogue]] || Higher
|-
| Nr. 43 || [[Nicole Scherzinger]] || Right There
|-
| Nr. 44 || [[Nadia Ali]] || Rapture
|-
| Nr. 45 || [[Natasha Bedingfield]] || Pocketful Of Sunshine
|-
| Nr. 46 || [[David Guetta]] feat. [[Rihanna]] || Who's That Chick
|-
| Nr. 47 || [[Dr Dre]] feat. [[Eminem]] &amp; [[Skylar Grey]] || I Need A Doctor
|-
| Nr. 48 || [[Coldplay]] || Paradise
|-
| Nr. 49 || [[Nero (grupa)|Nero]] || Promises
|-
| Nr. 50 || [[Linkin Park]] || Waiting For The End
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; border=1 style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Vieta
!width=&quot;350&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Izpildītājs
!width=&quot;330&quot; style=&quot;background:#CCCCCC;&quot; | Nosaukums
|-
| Nr. 51 || [[Flo Rida]] || Good Feeling
|-
| Nr. 52 || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Usher]] || Dirty Dancer
|-
| Nr. 53 || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Pitbull]] || I Like How It Feels
|-
| Nr. 54 || [[Snoop Dogg]] feat. [[David Guetta]] || Sweat
|-
| Nr. 55 || [[Chris Brown]] || Yeah 3x
|-
| Nr. 56 || [[Rihanna]] || California King Bed
|-
| Nr. 57 || [[Marlon Roudette]] || New Age
|-
| Nr. 58 || [[Dev]] || In The Dark
|-
| Nr. 59 || [[Tinie Tempah]] feat. [[Kelly Rowland]] || Invincible
|-
| Nr. 60 || [[Mike Candys]] feat. Evelyn || One Night In Ibiza
|-
| Nr. 61 || [[Lady Gaga]] || [[Judas]]
|-
| Nr. 62 || [[Far East Movement]] feat. Cataracs &amp; [[Dev]] || Like A G6
|-
| Nr. 63 || [[Far East Movement]] feat. [[Ryan Tedder]] || Rocketeer
|-
| Nr. 64 || [[Kanye West]] feat. [[Rihanna]] || All Of The Lights
|-
| Nr. 65 || [[The Black Eyed Peas]] || Just Can't Get Enough
|-
| Nr. 66 || [[Pitbull]] feat. [[T-Pain]] || Hey Baby (Drop It To The Floor)
|-
| Nr. 67 || [[B.o.B.]] || I'll Be In The Sky
|-
| Nr. 68 || [[Lady Gaga]] || [[The Edge Of Glory]]
|-
| Nr. 69 || [[Nelly]] feat. [[Keri Hilson]] || Liv Tonight
|-
| Nr. 70 || [[Rihanna]] feat. [[Drake (mūziķis)|Drake]] || What's My Name
|-
| Nr. 71 || [[Martin Solveig]] feat. Dragonette || Hello
|-
| Nr. 72 || [[One Direction]] || What Makes You Beautiful
|-
| Nr. 73 || [[Britney Spears]] || [[Hold It Against Me]]
|-
| Nr. 74 || [[David Guetta]] feat. [[Taio Cruz]] &amp; [[Ludacris]] || Little Bad Girl
|-
| Nr. 75 || [[Hurts]] || Wonderful Life
|-
| Nr. 76 || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || Feel So Close
|-
| Nr. 77 || [[The Black Eyed Peas]] || The Time (Dirty Bit)
|-
| Nr. 78 || [[Alexandra Stan]] || Get Back (ASAP)
|-
| Nr. 79 || [[Rihanna]] || Cheers (Drink To That)
|-
| Nr. 80 || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Nicole Scherzinger]] || Heartbeat
|-
| Nr. 81 || [[Usher]] || More
|-
| Nr. 82 || [[Sean Paul]] feat. [[Alexis Jordan]] || Got 2 Luv U
|-
| Nr. 83 || [[David Guetta]] feat. [[Nicki Minaj]] || Turn Me On
|-
| Nr. 84 || [[Nicole Scherzinger]] || Don't Hold Your Breath
|-
| Nr. 85 || [[Avril Lavigne]] || What The Hell
|-
| Nr. 86 || [[Cascada]] || San Francisco
|-
| Nr. 87 || [[Linkin Park]] || Burning In The Skies
|-
| Nr. 88 || [[The Black Eyed Peas]] || Don't Stop The Party
|-
| Nr. 89 || [[Jedward]] || Lipstick
|-
| Nr. 90 || [[Taio Cruz]] feat. [[Flo Rida]] || Hangover
|-
| Nr. 91 || [[Alexis Jordan]] || Happiness
|-
| Nr. 92 || [[Katy Perry]] || Firework
|-
| Nr. 93 || [[Bruno Mars]] || Just The Way You Are
|-
| Nr. 94 || [[Nickelback]] || When We Stand Together
|-
| Nr. 95 || [[Inna]] || Sun Is Up
|-
| Nr. 96 || [[Avicii]] || Fade Into Darkness
|-
| Nr. 97 || [[Avicii]] || Levels
|-
| Nr. 98 || [[Bruno Mars]] || It Will Rain
|-
| Nr. 99 || [[Hurts]] || Blood, Tears &amp; Gold
|-
| Nr. 100 || [[Pink]] || Raise Your Glass
|}

=== Piezīmes ===
'''N''' — nedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], '''Av''' — augstākā vieta Top 40, '''NAv''' — nedēļas augstākajā vietā

== Skatīt arī ==
* [[European Hit Radio]]
* [[European Hit Radio Top 40]]
* [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2011)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{EHR ārējās saites}}

{{EuroHitRadioNav}}

[[Kategorija:European Hit Radio]]
[[Kategorija:2011. gads mūzikā]]</text>
      <sha1>iuhsgxx2ghig94maggtas37aa5ftg2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valodu politika Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176203</id>
    <revision>
      <id>4541339</id>
      <parentid>4503714</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:57:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31125" sha1="j1tkqk2phaux2d33gfpd7t0zf93w76b" xml:space="preserve">{{Latvijas politika}}
'''Valodu politika Latvijā''' ir daļa no Latvijas [[politika|politiskās]] attīstības procesa, ko regulē 2000. gada Valsts valodas likums. Valodu politikas ietvaros dažādas [[Latvijas Republika]]s iedzīvotāju [[interešu grupa]]s veic darbības savu nacionālo un citu mērķu sasniegšanai. Valodu politiku Latvijā stipri ietekmē vēsturiskie notikumi vēl pirms Latvijas Republikas dibināšanas 1918. gadā.

== Vēsture ==

=== Latīņu valodas periods ===
Pēc [[Livonijas krusta kari]]em 13. gadsimtā izveidotajā [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederācijā]] kā [[valsts valoda]] kalpoja [[latīņu valoda]], kurā tika rakstīti oficiālie dokumenti un likumdošanas akti. Līdztekus tai kā starptautu saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') arvien lielāku nozīmi ieguva [[vācu valoda]] un tās lejasvācu dialekts, bet zemnieku vidē kā sazināšanās valoda Livonijā dzīvojošo maztautu starpā līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] izveidojās [[latviešu valoda]] un [[igauņu valoda]].

Latviešu valoda kā nacionāla valoda pamazām izveidojās uz [[Vidzeme]]s letgaļu valodas pamatiem vairākus gadsimtus ilgā procesā no 4 [[balti|baltu cilšu]] — [[Kuršu valoda|kuršu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]], [[Latgaļu valoda|latgaļu]] un [[Sēļu valoda|sēļu]] — valodām&lt;ref&gt;[http://www.inadruviete.lv/news/valodaspolitika5.htm Mūsu valoda — Latvijas vai ES identitātes daļa?]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; stiprā [[līvu valoda]]s ietekmē (uzsvars uz pirmo vārda zilbi). Process paātrinājās 16. gadsimtā līdz ar latviešu literārās valodas pamatu izveidošanu&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm II. Latviešu rakstu valodas veidošanās un attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120823161301/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm |date={{dat|2012|08|23||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; un tās kļūšanu par vienu no [[luterāņi|luterāņu baznīcas]] dievkalpojumu valodām.

=== Vācu un poļu valodu periods ===
Livonijas-Lietuvas [[personālūnija]]s (t.s. [[Viļņas ūnija]]s) noslēgšana {{dat|1561|11|28}} ar [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] kā abu valstu valdnieku ietvēra arī &quot;pakļaušanās paktu&quot; ({{val|la|Pacta subjectionis}}) par padošanās noteikumiem un vēlāk kā Sigismunda Augusta privilēģiju ({{val|la|Privilegium Sigismundi Augusti}}) pazīstamo papildu līgumu, kas garantēja evaņģēliski-luteriskās baznīcas, [[vācu valoda]]s un pašpārvaldes tiesības. No šī laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s lietvedība pakāpeniski pārgāja vienīgi vācu valodā, kas saglabāja savu statusu arī pēc [[Zviedru Vidzeme]]s izveides 1629. gadā. [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgos]], [[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāgos]] un [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāgos]] darba valoda bija vācu valoda. Toties zemāko pārvaldes instanču darba valoda Kurzemes un Zemgales hercogistē bija arī latviešu valoda.

[[Inflantijas vaivadija]]s teritorijā latīņu valoda turpināja kalpot kā viena no trim [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valsts valodām (latīņu, poļu, mazkrievu (rutēņu)) līdz pat 1697. gadam.&lt;ref name=&quot;OConnor&quot; &gt;Kevin O'Connor, ''Culture And Customs of the Baltic States'', Greenwood Press, 2006, {{ISBN|0-313-33125-1}}, [http://books.google.com/books?id=IpR0-OrrwssC&amp;pg=PA115&amp;vq=Lithuanian+language+commonwealth&amp;dq=Lithuanian+language+commonwealth&amp;sig=FAxU-v9CFWQ8df833WOLM0qiEUY Google Print, p.115]&lt;/ref&gt; [[Poļu valoda]] izspieda vācu valodu kā starptautu sazināšanās valoda dižciltīgo starpā, bet zemnieku starpā šiem mērķiem turpināja kalpot [[latgaļu valoda]] un [[rutēņu valoda]], kas līdzīga mūsdienu [[baltkrievu valoda]]i.&lt;ref&gt;Piotr Eberhardt, Jan Owsinski, ''Ethnic Groups and Population Changes in Twentieth-century Central-Eastern Europe: History, Data, Analysis'', M.E. Sharpe, 2003, {{ISBN|0-7656-0665-8}}, [http://books.google.com/books?id=jLfX1q3kJzgC&amp;pg=RA1-PA177&amp;vq=language+replaced&amp;dq=demographics+%22Grand+Duchy+of+Lithuania%22&amp;as_brr=3&amp;source=gbs_search_s&amp;cad=0 Google Print, p.177]&lt;/ref&gt; [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimikos]] pārsvarā lietoja poļu valodu.

Pēc astoņus mēnešus ilgušā [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas aplenkuma]] 1710. gada jūlijā tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācija]], kurā [[Vidzemes bruņniecība]]s, [[Rīgas rāte]]s un [[ģilde|ģilžu]] pārstāvji parakstīja &quot;labprātīgu padošanos&quot; Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], pretī saņemot solījumu ievērot visas 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā paredzētās privilēģijas. [[Latgale]]s teritorijā pēc iekļaušanas Krievijas Impērijā 1772. gadā tika turpināta iepriekšējā valodu politika, kuras pamatā bija ''Lietuvas Statūtā'' regulētā pašpārvaldes sistēma ar dominējošo poļu valodu.

=== Krievu valodas periods ===
{{pamatraksts|Baltijas pārkrievošana}}
[[Attēls:1905. gada Adresu grāmata priekš Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas.jpg|thumb|200px|1905. gada Adrešu grāmata priekš [[Kurzeme]]s, [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s krievu, vācu, latviešu un igauņu valodā]]
Pēc [[Poļu sacelšanās (1831)|1831. gada poļu sacelšanās]] apspiešanas [[Vitebskas guberņa]]s pārvaldē ieviesa Krievijas guberņu jurisdikciju un 1865. gadā aizliedza drukāt grāmatas ar [[Latīņu alfabēts|latīņu burtiem]]. No 1871. līdz 1904. gadam Latgalē bija aizliegts ne tikai iespiest, bet arī izplatīt grāmatas latviešu valodā.

Sākoties [[Baltijas pārkrievošana]]s periodam, 1875. gada 25. aprīļa nolikums par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām arī Kurzemes un Vidzemes guberņās paredzēja, ka krievu valodas mācīšana draudžu un pagastu skolās būs obligāta, un tā jāievieš 5 gados. Līdztekus sāka veidot skolas, kur mācību valoda bija tikai un vienīgi krievu valoda.&lt;ref&gt;Latvija 19. gadsimtā. // Pārkrievošanas administratīvie paņēmieni. 1855.-1881. gads. — Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2000. 521.-522. lpp.&lt;/ref&gt; Kā pirmā 1868. gadā tika atvērta [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]]. 1889. gadā visā Latvijas teritorijā policijas un tiesu darbā kā vienīgo ieviesa krievu valodu un no 1885. līdz 1890. gadam krievu valodu visās Baltijas guberņu skolās un augstskolās ieviesa kā obligātu mācību valodu. Vienīgi tautskolās reliģiju un baznīcu dziedāšanu varēja mācīt latviski. Par Tērbatas mācību apgabala kuratoru 1890. gadā iecēla Nikolaju Lavrovski, un līdz ar jauno kuratoru Baltijā pastiprinājās pārkrievošanas tendences, mācības [[krievu valoda|krievu valodā]] notika visos priekšmetos no pirmā mācību gada, un skolotāji, kas nespēja mācīt priekšmetus krieviski, bija jāatlaiž no darba. Par runāšanu latviski bērnus sodīja ar pazemojumu — kaklā viņiem kāra īpašu kauna zīmi, kauna dēli, soda dēli, kauna medāli, soda medāli, &quot;plukstu&quot;, rotu, &quot;elsiņu&quot;, kas bija jānēsā tik ilgi, kamēr sodītais nebija uzrādījis citu, kas skolā runājis tēvu valodā.&lt;ref&gt;[http://www.makslaplus.lv/view.php?uopen_texts=1657&amp;v_sadala=25&amp;ban=&amp;year=2009 Māra Eihe. Soda zīmes. Māksla Plus, 6/2009]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Latviešu valodas periods ===
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress]], kas pieņēma lēmumu par pāreju uz latviešu valodu kā apmācības valodu skolās, kas stiprināja [[Latvijas autonomijas idejas]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Tautskolot%C4%81ju%20kongress/32586&amp;fbclid=IwAR2Ut8nnYgKJUHMVwxLyXz9wtgXwoD5yVpa1Jp-ws2XoRloy5SeGZhVIDXs|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas vēstures enciklopēdija. Tautskolotāju kongress|website=www.letonika.lv|access-date=2018-12-05T11:24:33Z|archive-date=2020-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200815095637/https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Tautskolot%C4%81ju%20kongress%2F32586&amp;fbclid=IwAR2Ut8nnYgKJUHMVwxLyXz9wtgXwoD5yVpa1Jp-ws2XoRloy5SeGZhVIDXs}}&lt;/ref&gt;

==== Statuss līdz Satversmes pieņemšanai ====
Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai &quot;Par darīšanu valodu Latvijas oficiālajās iestādēs&quot; tika pieņemts {{dat|1918|1|4||bez}} t.s. &quot;[[Iskolats|Iskolata padomju Latvijā]]&quot; [[Valka|Valkā]]: ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja ar šo paziņo ka visās Latvijas oficiālajās iestādēs (guberņās,&lt;ref&gt;Iskolata kontrolē tolaik bija tikai Vācijas karaspēka neokupētās [[Vidzemes guberņa]]s Cēsu, Valkas un Valmieras apriņķi ar tai nesen pievienotajiem Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķiem, kā arī pavisam neliela daļa no Kurzemes guberņas austrumu gala.&lt;/ref&gt; apriņķos, pilsētās, miestos un pagastos) lietojama latviešu valoda visās darīšanās. Cittautu valodām tiek dotas līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas izrādās par nepieciešamu.''.&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs. Valkā, 1918. g. 4. janvārī. &quot;Ziņotājs&quot;, Nr. 4, 1918. g. 6. janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608182852/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gadā tika pieņemts normatīvais akts, kas noteica latviešu valodas statusu: {{dat|1918|12|6|Ģ|bez}} &quot;Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību&quot;. 1918. gada 30. decembrī Latvijas Pagaidu valdības sēdē nolemts turpmāk visus valdības rīkojumus publicēt un valsts iestāžu darbu ļaut &quot;visās trijās vietējās valodās&quot; (latviešu, vācu, krievu).&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lp.&lt;/ref&gt; Kad pie varas nokļuva [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] [[Pēteris Stučka|P. Stučkas]] valdība, {{dat|1919|3|8||bez}} tika izdots &quot;Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām&quot;, kurā nebija noteikta latviešu valodas prioritāte.

Pirmo reizi latviešu valoda tika noteikta kā &quot;valsts valoda&quot; 1919. gada aprīlī [[Niedras valdība|A.Niedras valdības]] memorandā [[Antante]]s valstīm.&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 116. lp.&lt;/ref&gt;

{{dat|1921|11|22|Ģ|bez}} tika pieņemti &quot;Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā&quot;, kas noteica termiņu, kurā ierēdņiem bija jāapgūst latviešu valoda. 1932. gada 18. februārī latviešu valoda tika noteikta par Latvijas Republikas valsts valodu.&lt;ref&gt;Raimonds Briedis. Latviešu literatūras hronika. — Valters un Rapa: Rīga, 2006.&lt;/ref&gt;

==== Latgaliešu valodas statuss ====
Latvijas [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]] 1922. gadā apsprieda [[Latvijas Republikas Satversme]]s II daļas projektu, kura 115.pants noteica, ka &quot;latviešu valoda ir valsts valoda&quot;. [[Latgale]]s politisko partiju pārstāvji iebilda, vai ar šādu noteikumu netiks aizskartas tiesības lietot [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] oficiālā saziņā, tādēļ deputāts [[Francis Kemps]] iesniedza priekšlikumu, lai pants tiktu papildināts ar piebildi, ka „Latgales apgabalā par oficiālo valodu tiek atzīta latgaliešu izloksne”.&lt;ref&gt;Satversmes II daļas lasīšana pa pantiem V.sesijas 10.sēde 1922. gada 7. februārī. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 728.lpp.&lt;/ref&gt; Diskusijās deputāts [[Francis Trasuns]] pārstāvēja viedokli, ka Latvijā pastāv latgaliešu izloksne, kurā runā un raksta Latgalē, un baltiešu izloksne. Turpretī deputāts K.Dēķēns norādīja, ka valodas izlokšņu skaits ir lielāks, jo ir gan augšizloksne, gan vidus izloksne, gan lejas izloksne, kurās runā arī Vidzemē un Kurzemē, tādēļ aicināja iet saprašanās ceļu un par valdošo pieņemt literāro valodu. Deputāts [[Kārlis Skalbe]] norādīja, ka diskutējamā normā nav runa par izloksnēm, bet par valsts valodu, un ka nav divas valodas, bet viena latviešu valoda. Balsošanas ceļā par Latvijas Republikas Satversmes 115.panta projektu tika apstiprināta komisijas redakcija, bet F.Kempa priekšlikums noraidīts. Tomēr 1922. gada 5. aprīļa balsojumā par Satversmes II daļas pieņemšanu trešajā lasījumā tika nodotas 62 balsis par un 62 pret balsis, 6 atturējās. Pēc Satversmes sapulces kārtības ruļļa atturējušās balsis pieskaitīja &quot;pret&quot; balsīm, kādēļ Satversmes II daļa 1922. gadā netika pieņemta.

Šī iemesla dēļ konstitucionāli latviešu valodai tolaik valsts valodas statusa nebija, tā vietā valsts valodas statusu regulēja 1932. gada &quot;Noteikumi par valsts valodu&quot; un &quot;Likums par atklātiem izziņojumiem&quot;. Latviešu valoda tika izmantota lietvedībā un valsts pārvaldē ([[Saeima|Saeimā]] deputāti runāja gan latviešu (arī latgaliešu), gan krievu, gan vācu valodās, taču sēžu protokoli tika protokolēti latviešu valodā).

Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] Satversmes darbība tika apturēta un 1934. gadā tika pieņemti &quot;Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu&quot;.

Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja {{dat|1935|01|5|Ģ|bez}} &quot;Likums par valsts valodu&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&amp;id=166 Valsts valoda — Agrāk spēkā bijušie likumi] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

==== Latviešu valodas statuss Latvijas PSR ====
1940. gadā Latvijas Republikai tiekot [[Latvijas okupācija (1940)|okupētai]] un iekļautai Padomju Savienībā latviešu valoda zaudēja prioritātes statusu un straujo etnisko sastāva izmaiņu un [[krievu valoda]]s uzspiešanas dēļ samazinās arī tās lietojums sadzīvē. Strauji samazinājās latviešu valodas sociolingvistiskās funkcijas un valsts pārvaldē dominēja [[krievu valoda]]. Padomju tautas veidošanas koncepcija paredzēja izmantot krievu valodu kā starpetnisko saziņas valodu, ko oficiālajā ideoloģijā pamatoja ar &quot;īpašo krievu tautas lomu [[Padomju Savienība|PSRS]]&quot;.&lt;ref&gt;[http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_philosophy/4802/%D0%A1%D0%9E%D0%92%D0%95%D0%A2%D0%A1%D0%9A%D0%98%D0%99 СОВЕТСКИЙ НАРОД. Философский энциклопедический словарь. — М.: Советская энциклопедия. Гл. редакция: Л. Ф. Ильичёв, П. Н. Федосеев, С. М. Ковалёв, В. Г. Панов. 1983.] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Tomēr Latvijas PSR bija nodrošināta apmacība latviešu valodā visos izglītības posmos, ieskaitot augstskolas. Mākslas augstskolās apmacība tika nodrošināta vienīgi latviešu valodā ([[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmija]], [[Latvijas valsts konservatorija]]). Turpinājās latviešu valodas kodifikācija, kuru vadīja  [[Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] [[LZA Terminoloģijas komisija|terminoloģijas komisija]]. [[1964. gads Latvijā|1964. gadā]]  tika publicēta pirmā fizisko terminu vārdnīca,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_fizikas-terminu-vardnica-bruno-rolovs.aspx?BID=94ec3db8-f92f-4e72-bb43-a061d71cbe78|title=Fizikas terminu vārdnīca|last=Rolovs|first=Bruno|publisher=Latvijas Valsts izdevniecība|website=www.ibook.lv|access-date=2019-12-03|date=1964|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929095956/http://www.ibook.lv/BD_fizikas-terminu-vardnica-bruno-rolovs.aspx?BID=94ec3db8-f92f-4e72-bb43-a061d71cbe78}}&lt;/ref&gt; 1969. gadā —  pirmā ķīmisko terminu vārdnīca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_kimijas-un-kimijas-tehnologijas-terminu-vardnica.aspx?BID=cb5d5613-3602-495c-b72a-a4e343d23d53|title=Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca|last=Rumba|first=Gunārs|publisher=Liesma|website=www.ibook.lv|access-date=2019-12-03|date=1969|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929105606/http://www.ibook.lv/BD_kimijas-un-kimijas-tehnologijas-terminu-vardnica.aspx?BID=cb5d5613-3602-495c-b72a-a4e343d23d53}}&lt;/ref&gt;

Kopā LZA  [[LZA Terminoloģijas komisija|terminoloģijas komisijas]]  vadībā tika izstrādātās sekojošās vārdnīcas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&amp;id=725|title=LZA TERMINOLOĢIJAS KOMISIJAS VADĪBĀ IZSTRĀDĀTĀS TERMINU VĀRDNĪCAS|last=|first=|publisher=Valsts valodas aģentūra|website=www.vvk.lv|access-date=2019-12-03|date=2001-04-11}}&lt;/ref&gt;:

* [[1958. gads Latvijā|1958. gads.]] ''Metālu tehnoloģija un mašīnu elementi (''120 lpp.)
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads.]] ''Fizika, matemātika, astronomija'' (203 lpp.)  
* [[1960. gads Latvijā|1960. gads.]] ''Augu aizsardzība'' (591 lpp.)
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads.]] ''Valodniecības terminu vārdnīca'' / Sastadītāji R. Grabis, Dz. Barbare, A. Bergmane (256 lpp.)   
* [[1964. gads Latvijā|1964. gads.]] ''Fizikas terminu vārdnīca'' (466 lpp.)
* [[1968. gads Latvijā|1968. gads.]] ''Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca'' (604 lpp.)
* [[1969. gads Latvijā|1969. gads.]] ''Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca (''777 lpp.)
* [[1970. gads Latvijā|1970. gads.]] ''Juridisko terminu vārdnīca'' (499 lpp.)
* [[1973. gads Latvijā|1973. gads.]] ''Agronomijas terminu vārdnīca: Agroķīmija, augkopība, augļkopība, augsnes zinātne, daiļdārzniecība, dārzeņkopība, pļavkopība, zemkopība'' (659 lpp.)
* [[1974. gads Latvijā|1974. gads.]] ''Lauksaimniecības tehnikas terminu vārdnīca'' (421 lpp.)
* [[1975. gads Latvijā|1975. gads.]] ''Ekonomikas terminu vārdnīca'' (598 lpp.)
* [[1976. gads Latvijā|1976. gads.]] ''Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca'' (658 lpp.)
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads.]] ''Pedagoģijas terminu vārdnīca'' (472 lpp.)
* [[1981. gads Latvijā|1981. gads.]] ''Ekonomiskās ģeogrāfijas terminu vārdnīca'' (760 lpp.)
* [[1989. gads Latvijā|1989. gads.]] ''Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca'' (855 lpp.)

Nacionāli noskaņotajā latviešu sabiedrībā [[Latviešu tautas atmoda|Atmodas]] laikā uzskatīja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vadībā notikušās pārmaiņas par piespiedu asimilācijas politiku pret latviešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/old-data/users/berklavs_eduards/p1.html?language=lv |title=17 latviešu komunistu vēstule (1971) no Ādolfs Šilde. Trimdinieka raksti. 1944 – 1990. Apgāds Latvija. 189. – 200. lpp |publisher=Gramata21.lv |date= |accessdate=2012-01-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192708/http://www.gramata21.lv/old-data/users/berklavs_eduards/p1.html?language=lv |archivedate=2016-03-04 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/manigais-atkusnis-10525244 Mānīgais atkusnis] Daina Bleiere, [[Diena]], 1999. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt; 1988. gadā pēc aptaujas, kurā piedalījās vismaz 307 875 Latvijas iedzīvotāju&lt;ref&gt;Blinkena A. [http://www.barikadopedija.lv/raksti/440956 Latviešu valodai — valsts valodas statusu!] «Padomju Jaunatne», 1988. gada 5. oktobrī, Nr. 190&lt;/ref&gt; [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nobalsoja par papildinājumu [[Latvijas PSR Konstitūcija]]i, kurā tika noteikts, ka: „[[Latvijas Padomju Sociālistiskā republika|Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas]] valsts valoda ir latviešu valoda&quot;, tā pirmo reizi nostiprinot latviešu valodas kā valsts valodas statusu konstitucionāli. Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts 1988. gada 6. oktobrī (šis Konstitūcijas grozījums palika spēkā arī pēc LPSR likvidēšanas un Latvijas Republikas atjaunošanas).

==== Pēc neatkarības atjaunošanas ====
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma &quot;Likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likumā&quot;, kas turpināja LPSR Valodu likuma darbību.

1998. gadā Latvijas Republikas [[6. Saeima]] papildināja Satversmi ar 1922. gadā noraidīto nodaļu &quot;Cilvēka pamattiesības&quot;, kurā latviešu valodai noteica valsts valodas statusu. Deputāta [[Aleksandrs Golubovs|A. Golubova]] priekšlikums &quot;atmest to kā lieku&quot; neguva Saeimas atbalstu.&lt;ref&gt;6.Saeimas rudens sesijas pirmās sēdes 1998. gada 20. augusta stenogramma&lt;/ref&gt;

Balstoties uz šiem Satversmes grozījumiem, 2000. gada 1. septembrī spēkā stājās &quot;Valsts valodas likums&quot;, kura 3. panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda, bet 3. panta ceturtajā daļā noteikts, ka ''valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību''.

Savukārt šā likuma 5. pants noteic, ka ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot [[līvu valoda|lībiešu valodu]], šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.

2004.—2006. gadā notika [[Latvijas mazākumtautību skolu reforma]] publiskajās vidusskolās (10.—12. klasēs), kas par spīti krievu skolu [[Krievu skolu aizstāvības štābs|protestiem]] noteica, ka vismaz 60% mācību stundu jānotiek [[latviešu valoda|latviešu valodā]].

2007. gadā atsākās diskusijas par latgaliešu rakstu valodas statusu, kad biedrība ''Latgalīšu volūdys centris'' tās ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā nepieciešamos dokumentus iesniedza vienīgi latgaliešu valodā un saņēma atteikumu no Uzņēmumu reģistra. Biedrība sāka tiesvedību, taču Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija labvēlīgs Uzņēmumu reģistram, arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nemainīja šo lēmumu un secināja, ka &quot;citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas rakstīts svešvalodā&quot;.&lt;ref&gt;Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lēmums&lt;/ref&gt;

2010. gadā Nacionālā apvienība [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]] ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt vienīgi valsts valodā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110416062633/http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|archivedate={{dat|2011|04|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Parakstu vākšanā, kas notika no 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam, tika savākti vienīgi 120 433 no 153 232 nepieciešamajiem parakstiem, kas bija nepietiekami referenduma rīkošanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123154523/http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|archivedate={{dat|2011|11|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā jauniešu kustība &quot;Vienota Latvija&quot; sāka vākt parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu, ko vēlāk pārņēma jaundibinātā biedrība &quot;[[Dzimtā valoda (biedrība)|Dzimtā valoda]]&quot;. Kā tālāko mērķi organizatori norādīja arī atbalstu juridiskā statusa piešķiršanai latgaliešu valodai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/401373-izkrapj_latgaliesu_balsis |title=Izkrāpj latgaliešu balsis |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-02-16 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051126/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/401373-izkrapj_latgaliesu_balsis }}&lt;/ref&gt; [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā par grozījumiem Satversmē]] piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti valstī |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2012-02-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220205814/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html}}&lt;/ref&gt; tādēļ referendums apstiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

2017. gada oktobrī Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja veikt grozījumus [[Latvijas Republikas Izglītības likums|Latvijas Republikas Izglītības likumā]] un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms plānots sākt pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiks mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un [[Krievu skolu atbalsta štābs|Krievu skolu atbalsta štāba]] protestiem, 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.&lt;ref&gt;[https://irir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+23.03.2018.&amp;utm_medium=email Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada]{{Novecojusi saite}} irir.lv, 2018. gada 22. martā&lt;/ref&gt;

2021. gada 16. jūnijā Saeima atbalstīja deputātu [[Edmunds Teirumnieks|Edmunda Teirumnieka]] un [[Janīna Kursīte-Pakule|Janīnas Kursītes-Pakules]] (abi [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]) trešā lasījuma priekšlikumu &quot;Latviešu vēsturisko zemju likumam&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0616_027-1255.htm |title=13. Saeimas 2021. gada 16. jūnija plenārsēdes skaņas datnes stenogramma |access-date={{dat|2021|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210624195628/https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0616_027-1255.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29931-saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu Saeima.lv. Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu (16.06.2021.)]&lt;/ref&gt; kurā latgaliešu valodu apliecināja par valodu ne tikai rakstu valodas, bet arī vispārīgajā nozīmē. Tika apstiprināti agrākie lēmumi par latgaliešu valodas atbalstu:&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/EF9E037487D63EA0C22586F10042620A?OpenDocument Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” (Nr.788/Lp13) izskatīšanai trešajā lasījumā.]&lt;/ref&gt;
&lt;blockquote&gt;Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, t.sk., izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, t.sk., ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.&lt;/blockquote&gt;2022. gada 29. septembrī, [[Saeima]] galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus  Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai [[Valsts valoda|valsts valodā]] pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Likums paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, savukārt nepietiekamas  zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt profesionālās karjeras veidošanu, norādījuši likumprojekta autori. Lai atbilstoši [[Latvijas Republikas Satversme]]i un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē šos priekšmetus apgūt interešu izglītības programmu ietvaros. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/31447-saeima-atbalsta-pareju-uz-macibam-tikai-valsts-valoda|title=Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai valsts valodā|website=saeima.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Valsts valodas likums: Vēsture un aktualitātes. Zinātne, 2008. {{ISBN|978-9984-808-41-3}}
* Valsts valodas likuma ieviešana Latvijā. Praktiskais palīglīdzeklis valsts valodas inspektoriem. EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, 2006. {{ISBN|90-75989-10-5}} (Implementation of the Latvian State Language Law. A Practice Guide for the State Language Inspektors. OSCE High Commissioner on National Minorities, 2006. {{ISBN|90-75989-10-5}})
* Образование и язык в Латвии с 1919 года по наши дни. Рига: Союз граждан и неграждан, 1998

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

[[Kategorija:Latviešu valoda]]
[[Kategorija:Valodas politika]]
[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]</text>
      <sha1>j1tkqk2phaux2d33gfpd7t0zf93w76b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cepure</title>
    <ns>0</ns>
    <id>185579</id>
    <revision>
      <id>4541312</id>
      <parentid>3983085</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cepuru veidi */</comment>
      <origin>4541312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="990" sha1="n87slmz3sqzvjn3t6ed8t034nwgf9zf" xml:space="preserve">[[Attēls:Many hats.jpg|thumbnail|175px|Dažādas cepures]]
'''Cepure''' ir daļa no [[apģērbs|apģērba]], kuru izmanto [[galva]]s nosegšanai. Cepures valkā, lai pasargātu galvu no [[nokrišņi]]em, [[ceremonija|ceremoniālu]] un [[reliģija|reliģisku]] iemeslu dēļ, [[drošība]]s pēc un arī kā [[mode]]s aksesuāru. Vēsturiski cepure norādīja arī sociālo stāvokli sabiedrībā. Mūsdienās cepure un tās valkāšanas veids visbiežāk norāda uz piederību zināmai sociālai grupai.

== Cepuru veidi ==
{{colbegin|2}}
* [[Ausaine]]
* [[Berete]]
* [[Beisbola cepure]]
* [[Cilindrs (galvassega)|Cilindrs]]
* [[Deķelis]]
* [[Folijas cepure]]
* [[Gardibene]]
* [[Katliņš]]
* [[Laiviņcepure]]
* [[Naģene]]
* [[Panama (cepure)|Panama]]
* [[Platmale]]
* [[Salmenīca]]
* [[Sombrero]]
* [[Tibeteika]]
* [[Žokejcepure]]
* [[Lāčādas cepure]]
{{colend}}

== Skatīt arī ==
* [[Galvassega]]

{{apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Galvassega]]</text>
      <sha1>n87slmz3sqzvjn3t6ed8t034nwgf9zf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minecraft</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194883</id>
    <revision>
      <id>4541082</id>
      <parentid>4523670</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:05:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stive1652</username>
        <id>150510</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4541082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20929" sha1="3emdcrvdjdhgvvlkqqqemt6692ndq9v" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Datorspēles infokaste
| nosaukums = ''Minecraft''
| bilde = [[Attēls:Minecraft logo.svg|200px]]
| apraksts = ''Minecraft'' spēles logotips
| developer = [[Mojang Studios]]
| publisher = {{Unbulleted list
|[[Mojang Studios]]
|[[Sony Computer Entertainment]] (Playstation 3)
}}
| distributor = {{Unbulleted list
|[[Mojang Studios]]
|[[Xbox Game Studios]]
}}
| designer = {{Unbulleted list
|[[Markuss Pēšons]]
|[[Jenss Bergersteins]]
}}
| series = 
| engine = {{Unbulleted list
|[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] (Java Edition)
|[[C++]] (Bedrock Edition)
}}
| version = {{Unbulleted list
|[[2026. gads|2026. gada]] [[15. septembris|15. septembrī]]
|Java Edition: 26.3
|Bedrock Edition: 26.50
}}
| release = {{Unbulleted list
|Pirmais izlaidums — 2009. gada 17. maijā
|Oficiālais izlaidums — 2011. gada 18. novembrī
}}
| genre = [[Sandbox|Smilškaste]], [[Izdzīvošanas spēle|izdzīvošana]]
| modes = {{Unbulleted list
|[[Vienspēlētāju režīms]]
|[[Daudzspēlētāju režīms]]
}}
| ratings = 
| platforms = {{Collapsible list
| title = {{Nobold|[[Windows]], [[macOS]], [[Linux]]}}
| [[Android]]
| [[iOS]]
| [[iPadOS]]
| [[Xbox 360]]
| [[Raspberry Pi]]
| [[Windows Phone]]
| [[PlayStation 3]]
| [[Fire OS]]
| [[PlayStation 4]]
| [[Xbox One]]
| [[PlayStation Vita]]
| [[Wii U]]
| [[tvOS]]
| [[Nintendo Switch]]
| [[New Nintendo 3DS]]
| [[ChromeOS]]
| [[PlayStation 5]]
| [[Xbox Series X/S]]
}}
| media = 
| requirements = 
| input = [[tastatūra]], [[datorpele|pele]], [[skārienekrāns|skārienievade]] vai [[spēļu kontrolieris]] (spēļu pierīces)
| site = {{URL|http://www.minecraft.net}}
| composer = [[C418]]
}}'''''Minecraft''''' ir [[Sandbox|smilškastes]] [[videospēle]], kuru izveidojis [[Zviedrija|zviedru]] [[programmētājs]] [[Markuss Pēšons]]. Spēlētāji izpēta proceduāli ģenerētu, praktiski bezgalīgu [[3D|trīsdimensiju]] pasauli, kas sastāv no kubveida blokiem ([[vokselis|vokseļiem]]). Spēlē var iegūt resursus, izgatavot priekšmetus, būvēt konstrukcijas un cīnīties ar monstriem. Pieejami vairāki spēles režīmi, tostarp izdzīvošanas un radošais režīms.

Spēles izstrāde sākās 2009. gadā, un tā tika oficiāli izlaista 2011. gada 18. novembrī. Sākotnēji to publicēja Pēšona dibinātais uzņēmums ''[[Mojang Studios]]'', taču 2014. gadā ''[[Microsoft]]'' iegādājās ''Mojang'' par 2,5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2014/09/15/microsoft-apstiprina-popularas-videospeles-minecraft-iegadi/|title=Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi|website=Kursors.lv|access-date=2026-01-25|date=2014-09-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pēc pilnās versijas iznākšanas spēles galvenā izstrādātāja lomu pārņēma [[Jenss Bergensteins]] ({{val|sv|Jens Peder Bergensten}}). Šobrīd spēle ir pieejama gandrīz visās populārajās platformās, tostarp [[Personālais dators|personālajos datoros]], [[Mobilais telefons|mobilajās ierīcēs]] un [[Spēļu konsole|spēļu konsolēs]].

''Minecraft'' ir visu laiku pārdotākā videospēle — pārdoti vairāk nekā 350 miljoni eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/best-selling-video-game|title=Best-selling videogame|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Spēle ir ietekmējusi videospēļu industriju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras fenomenu, iedvesmojot neskaitāmas modifikācijas, ''[[YouTube]]'' saturu — 2021. gadā spēles saturs sasniedza 1 triljonu skatījumu platformā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-the-most-watched-game-on-youtube-passes-1-trillion-views/|title=Minecraft, the most-watched game on YouTube, passes 1 trillion views|last=published|first=Jordan Gerblick|website=GamesRadar+|access-date=2026-01-25|date=2021-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt; — un izglītības iniciatīvas: ''Minecraft Education'' tiek izmantota vairāk nekā 40 000 skolu sistēmās 140 valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.minecraft.net/en-us|title=Get Minecraft for Your Classroom {{!}} Minecraft Education|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā iznāca spēlē balstīta filma — ''[[Minecraft filma]]''.

Sekojiet kanālam Dzelzs Kaķis lietotnē WhatsApp:

https://whatsapp.com /channel

/0029Vb9HY8m90x2mE4iqA G03

== Spēļu gaita ==
[[Attēls:Markus Persson at GDC 2011.jpg|thumb|Veidotājs '''Minecraft''' [[Markuss Pēšons]] konferencē [[Game Developers Conference]] [[2011. gads|2011. gadā]]]]
[[Attēls:@jeb talking at the modders panel @ MineCon 2012.jpg|thumb|Galvenais spēles izstrādātājs [[Jenss Bergenstens]] (pa kreisi) uzstājas ar lekciju modifikāciju veidotāju seminārā ietvaros '''Minecon 2012'''.]]

=== Spēles režīmi ===
''Minecraft'' ir pieejami vairāki režīmi, no kuriem vienu izvēlas spēles sākumā. Katrs režīms piedāvā atšķirīgu spēles pieredzi.

==== Izdzīvošanas režīms ====
Izdzīvošanas režīmā ({{val|en|survival mode}}) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koksne un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa monstri parādās tumšākās vietās noteiktā attālumā no spēlētāja. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi.&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/game_modes.php|title=Game Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/speles/Minecraft/327992|title=Minecraft|website=Spoki|access-date=2022-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šajā režīmā ir [[veselības josla]], ko samazina monstru uzbrukumi, kritieni, slīkšana, iekļūšana lavā, nosmakšana, bads un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēlē atrodamo pārtiku, izņemot mierīgāko sarežģītības līmeni. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/health_food_experience.php|title=Health, Food, and Experience in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt; Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad izvēlēts mierīgākais sarežģītības līmenis.&lt;ref name=&quot;grūtības pakāpe&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/difficulty.php|title=Difficulty Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt;

Spēlētāji var izgatavot dažādus priekšmetus: bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, ar kuriem var nogalināt monstrus un dzīvniekus; instrumentus, kas ļauj ātrāk iznīcināt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi atkarībā no izmantotā izgatavošanas materiāla — augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī izmantot krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/block-week-furnace|title=Block of the Week: Furnace|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2017-09-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciematu iedzīvotājiem ([[NPC]]), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā [[Smaragds|smaragdi]] kalpo kā valūta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/village---pillage-out-java-|title=Village &amp; Pillage out today on Java|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-04-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēles iestatījumi nav mainīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dummies.com/article/home-auto-hobbies/games/online-games/minecraft/using-the-minecraft-inventory-and-crafting-grid-210062|title=dummies - Learning Made Easy|website=www.dummies.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir vieta, kur viņi pirmo reizi ienāca spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, jāizmanto gulta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/taking-inventory--bed|title=Taking Inventory: Bed|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-07-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt; vai atdzimšanas [[enkurs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-respawn-anchor/|title=Minecraft Respawn Anchor - how to get one and set your spawn point in the Nether|last=published|first=Ford James|website=gamesradar|access-date=2022-01-27|date=2021-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs tos savāc 5 minūšu laikā — pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai apburtu darbarīkus, bruņas un ieročus. Apburtiem priekšmetiem piemīt spēcīgāka veiktspēja, lielāka izturība vai citi īpaši efekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments|title=Minecraft - List of Enchantments|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127171355/https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments}}&lt;/ref&gt;

==== Nežēlīgais režīms ====
Nežēlīgais režīms ({{val|en|hardcore mode}}) ir izdzīvošanas režīma variācija ar maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs mirst nežēlīgajā režīmā, viņš nevar turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/minecraft-hardcore-mode-teased-when-you-die-the-world-dies-with-you/|title=Minecraft hardcore mode teased. When you die, the world dies with you|work=PC Gamer|access-date=2022-01-27|date=2011-09-23|last=published|first=Tom Senior|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji nežēlīgais režīms bija pieejams tikai ''Java Edition'' versijā&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;, bet 2024. gada oktobrī tas tika pievienots arī ''Bedrock Edition'' versijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/hardcore-mode-bedrock-edition|title=Hardcore mode for Bedrock Edition|website=Minecraft|date=2024-04-05|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.windowscentral.com/gaming/minecraft/minecraft-bundles-of-bravery-update|title=Minecraft: Bedrock Edition finally has Hardcore Mode|website=Windows Central|date=2024-10-22|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Radošais režīms ====
Radošajā režīmā  ({{val|en|creative mode}}) spēlētājiem ir pieeja visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un viņa tēls nav pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms ļauj spēlētājiem koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju celtniecību.&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;

==== Piedzīvojumu režīms ====
Piedzīvojumu režīms ({{val|en|adventure mode}}) ir izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, taču ar dažādiem ierobežojumiem, ko nosaka  kartes autors — piemēram, spēlētājam var būt liegts lidot vai iznīcināt blokus.&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-updates-with-adventure-mode|title=Minecraft Updates To 1.3 With Adventure Mode, Trading|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-08-01|last=Walker|first=John|language=en}}&lt;/ref&gt; Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-1-3-adding-lan-adventure-mode-in-august|title=Minecraft 1.3 Adding LAN, Adventure Mode In August|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-07-06|last=Grayson|first=Nathan|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Skatītāja režīms ====
Skatītāja režīmā ({{val|en|spectator mode}}) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši tajā neiesaistoties. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem. Šajā režīmā nav inventāra, tācu var teleportēties pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatpunkta. Šo režīmu nevar izvēlēties, veidojot jaunu pasauli, — to var aktivizēt tikai ar komandu &lt;code&gt;/gamemode spectator&lt;/code&gt;. Skatītāja režīms pirmo reizi parādījās ''Java Edition'' versijā 1.8&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;, bet ''Bedrock Edition'' versijā tas tika pievienots 2022. gadā ar atjauninājumu 1.19.50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/1-19-50-update-available-bedrock|title=1.19.50 Update Available on Bedrock|website=Minecraft|date=2022-11-29|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izstrāde ==
{{Izlaišanas gada hronoloģija
| title = Java Edition atjauninājumu izlaišanas grafiks

| range1 = 2009–2011
| range2 = 2011–2025
| range3 = 2026
| range4 = TBA
| range1_color = red
| range2_color = #0BDA51 #228B22
| range3_color = Gold
| range4_color = #333

| 2009a = Pre-Classic
| 2009b = Classic
| 2009c = Survival Test
| 2010a = Indev
| 2010b = Infdev
| 2010c = Alpha
| 2010d = Beta
| 2011a = Beta
| 2011b = 1.0: &quot;Adventure Update&quot;
| 2012a = 1.1
| 2012b = 1.2
| 2012c = 1.3
| 2012d = 1.4: &quot;Pretty Scary Update&quot;
| 2013a = 1.5: &quot;Redstone Update&quot;
| 2013b = 1.6: &quot;Horse Update&quot;
| 2013c = 1.7: &quot;The Update that Changed the World&quot;
| 2014 = 1.8: &quot;Bountiful Update&quot;
| 2016a = 1.9: &quot;Combat Update&quot;
| 2016b = 1.10: &quot;Frostburn Update&quot;
| 2016c = 1.11: &quot;Exploration Update&quot;
| 2017 = 1.12: &quot;World of Color Update&quot;
| 2018 = 1.13: &quot;Update Aquatic&quot;
| 2019a = 1.14: &quot;Village &amp; Pillage&quot;
| 2019b = 1.15: &quot;Buzzy Bees&quot;
| 2020 = 1.16: &quot;Nether Update&quot;
| 2021a = 1.17: &quot;Caves &amp; Cliffs: Part I&quot;
| 2021b = 1.18: &quot;Caves &amp; Cliffs: Part II&quot;
| 2022 = 1.19: &quot;The Wild Update&quot;
| 2023a = 1.20: &quot;Trails &amp; Tales&quot;
| 2023b = 1.20.3: &quot;Bats and Pots&quot;
| 2024a = 1.20.5: &quot;Armored Paws&quot;
| 2024b = 1.21: &quot;Tricky Trials&quot;
| 2024c = 1.21.2: &quot;Bundles of Bravery&quot;
| 2024d = 1.21.4: &quot;The Garden Awakens&quot;
| 2025a = 1.21.5: &quot;Spring to Life&quot;
| 2025b = 1.21.6: &quot;Chase the Skies&quot;
| 2025c = 1.21.9: &quot;The Copper Age&quot;
| 2025d = 1.21.11: &quot;Mounts of Mayhem&quot;
| 2026a = 26.1: &quot;Tiny Takeover&quot;
| 2026b = 26.2: &quot;Chaos Cubed&quot;
| 2026c = 26.3: &quot;Wilderness Bound&quot;
}}

Sākotnējais ''Minecraft'' izdevums, kas tagad pazīstams kā ''Java Edition'', pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā izstrādes versija ''TIGSource'' forumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.tigsource.com/index.php?topic=6273.0|title=Minecraft (alpha)|website=forums.tigsource.com|access-date=2022-11-08}}&lt;/ref&gt; Pēšons atjaunināja spēli, pamatojoties uz forumu  lietotāju atsauksmēm.&lt;ref name=&quot;Changing the game&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/changing-the-game|title=Changing the game: how Notch made Minecraft a cult hit|work=Wired UK|access-date=2022-11-08|last=Nast|first=Condé|issn=1357-0978|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par ''Classic'' versiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up|title=The Word of Notch — The server is back up!|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2021-06-20|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620024927/https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up}}&lt;/ref&gt; 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - ''Survival Test'', ''Indev'' un ''Infdev''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php|title=Gamasutra - News - Interview: Markus 'Notch' Persson Talks Making Minecraft|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2010-05-09|archive-date=2010-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100509113422/http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php}}&lt;/ref&gt;

Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu ''Alpha'' tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu ''Minecraft'' izstrādi, Pēšons nodibināja videospēļu uzņēmumu ''Mojang''. ''Mojang'' līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsērs ({{val|sv|Jakob Porsér}}) un Karls Mannehs ({{val|sv|Carl Manneh}}).&lt;ref name=&quot;Changing the game&quot;/&gt; 2010. gada 11. decembrī Pēšons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta ''Minecraft'' beta testēšanas fāze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010|title=The Word of Notch — Minecraft Beta: December 20, 2010|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2019-02-06|archive-date=2019-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20190206183106/https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 18. novembrī ''Mojang'' pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju.

Pilnās ''Minecraft'' (''Java Edition'') versijas izstrāde sākās [[2011. gads|2011. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] un turpinās līdz šodienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par pabeigtu, — tai ir noslēgums, un tā gatava apskatei un novērtēšanai. Katru gadu līdz 2023. gadam ''Minecraft'' izstrādātāji uzlabo spēli ar lieliem atjauninājumiem. Versiju numerācija sekoja shēmai 1.X, sākot no 1.0 līdz 1.20. Lai uzlabotu kļūdas, tiek izlaisti nelieli atjauninājumi ({{val|en|minor updates}}), piemēram, 1.20.&lt;u&gt;2&lt;/u&gt;.

2024. gada septembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par izmaiņām ''Minecraft'' izstrādes ciklā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/the-future-of-minecrafts-development|title=The future of Minecraft's development|website=Minecraft.net|date=2024-09-08|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Viena liela gada atjauninājuma vietā tagad tiek izlaisti biežāki, mazāki satura izlaidumi, saukti par ''spēles izlaidumiem'' ({{val|en|game drops}}). Šie izlaidumi atšķiras pēc apjoma un tiek izlaisti vairākas reizes gadā, lai nodrošinātu biežāku jauna satura piegādi spēlētājiem. Pirmie spēles izlaidumi tika izlaisti eksperimentāli — 2023. gada decembrī tika veiktas vizuālas izmaiņas sikspārņiem un dekoratīvie podi kļuva par funkcionāliem krātuves konteineriem (''1.20.3: &quot;Bats and Pots&quot;'').

2025. gada decembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par jaunu versiju numerācijas sistēmu, kas stājas spēkā no 2026. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/minecraft-new-version-numbering-system|title=Minecraft's new version numbering system|website=Minecraft.net|date=2025-12-02|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējās 1.X numerācijas vietā versijas tagad tiek numurētas pēc gada formātā &quot;GG.I.L&quot; (piemēram, 26.1.1):
* GG — divzīmju gada skaitlis (piemēram, 26 = 2026. gads),
* I — izlaiduma kārtas numurs attiecīgajā gadā,
* L — labojuma numurs konkrētajam izlaidumam.
''Bedrock Edition'' versijas izmanto formātu &quot;GG.I0&quot; (piemēram, 26.10) galvenajiem izlaidumiem, kur otrais cipars ir izlaiduma numurs reizināts ar 10. Labojumi tiek numurēti secīgi (26.11, 26.12 utt.). Starp spēles izlaidumiem ''Bedrock Edition'' var saņemt arī atsevišķus platformas izlaidumus.
Šī sistēma tika ieviesta, lai labāk atspoguļotu jauno spēles izlaidumu stratēģiju un atvieglotu izstrādātājiem un spēlētājiem izprast, kurš izlaidums ir kurš.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
*[https://classic.minecraft.net/ Minecraft Classic]

{{datorspēle-aizmetnis}}
{{Xbox Game Studios}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:PC spēles]]
[[Kategorija:Android spēles]]
[[Kategorija:Microsoft Windows spēles]]
[[Kategorija:Minecraft]]
[[Kategorija:Xbox 360 spēles]]
[[Kategorija:Xbox One spēles]]
[[Kategorija:Vienspēlētāju režīms spēles]]
[[Kategorija:Daudzspēlētāju režims spēles]]
[[Kategorija:PlayStation Vita spēles]]
[[Kategorija:PlayStation 3 spēles]]
[[Kategorija:PlayStation 4 spēles]]
[[Kategorija:IOS spēles]]
[[Kategorija:Macintosh spēles]]
[[Kategorija:Mac OS X spēles]]
[[Kategorija:Linux spēles]]
[[Kategorija:2009. gada videospēles]]</text>
      <sha1>3emdcrvdjdhgvvlkqqqemt6692ndq9v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541083</id>
      <parentid>4541082</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Stive1652|Stive1652]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dejelnieks</comment>
      <origin>4523670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20817" sha1="kas8zcbhfrzuy9ug02pt0e28yismhh9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Datorspēles infokaste
| nosaukums = ''Minecraft''
| bilde = [[Attēls:Minecraft logo.svg|200px]]
| apraksts = ''Minecraft'' spēles logotips
| developer = [[Mojang Studios]]
| publisher = {{Unbulleted list
|[[Mojang Studios]]
|[[Sony Computer Entertainment]] (Playstation 3)
}}
| distributor = {{Unbulleted list
|[[Mojang Studios]]
|[[Xbox Game Studios]]
}}
| designer = {{Unbulleted list
|[[Markuss Pēšons]]
|[[Jenss Bergersteins]]
}}
| series = 
| engine = {{Unbulleted list
|[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] (Java Edition)
|[[C++]] (Bedrock Edition)
}}
| version = {{Unbulleted list
|[[2026. gads|2026. gada]] [[15. septembris|15. septembrī]]
|Java Edition: 26.3
|Bedrock Edition: 26.50
}}
| release = {{Unbulleted list
|Pirmais izlaidums — 2009. gada 17. maijā
|Oficiālais izlaidums — 2011. gada 18. novembrī
}}
| genre = [[Sandbox|Smilškaste]], [[Izdzīvošanas spēle|izdzīvošana]]
| modes = {{Unbulleted list
|[[Vienspēlētāju režīms]]
|[[Daudzspēlētāju režīms]]
}}
| ratings = 
| platforms = {{Collapsible list
| title = {{Nobold|[[Windows]], [[macOS]], [[Linux]]}}
| [[Android]]
| [[iOS]]
| [[iPadOS]]
| [[Xbox 360]]
| [[Raspberry Pi]]
| [[Windows Phone]]
| [[PlayStation 3]]
| [[Fire OS]]
| [[PlayStation 4]]
| [[Xbox One]]
| [[PlayStation Vita]]
| [[Wii U]]
| [[tvOS]]
| [[Nintendo Switch]]
| [[New Nintendo 3DS]]
| [[ChromeOS]]
| [[PlayStation 5]]
| [[Xbox Series X/S]]
}}
| media = 
| requirements = 
| input = [[tastatūra]], [[datorpele|pele]], [[skārienekrāns|skārienievade]] vai [[spēļu kontrolieris]] (spēļu pierīces)
| site = {{URL|http://www.minecraft.net}}
| composer = [[C418]]
}}'''''Minecraft''''' ir [[Sandbox|smilškastes]] [[videospēle]], kuru izveidojis [[Zviedrija|zviedru]] [[programmētājs]] [[Markuss Pēšons]]. Spēlētāji izpēta proceduāli ģenerētu, praktiski bezgalīgu [[3D|trīsdimensiju]] pasauli, kas sastāv no kubveida blokiem ([[vokselis|vokseļiem]]). Spēlē var iegūt resursus, izgatavot priekšmetus, būvēt konstrukcijas un cīnīties ar monstriem. Pieejami vairāki spēles režīmi, tostarp izdzīvošanas un radošais režīms.

Spēles izstrāde sākās 2009. gadā, un tā tika oficiāli izlaista 2011. gada 18. novembrī. Sākotnēji to publicēja Pēšona dibinātais uzņēmums ''[[Mojang Studios]]'', taču 2014. gadā ''[[Microsoft]]'' iegādājās ''Mojang'' par 2,5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2014/09/15/microsoft-apstiprina-popularas-videospeles-minecraft-iegadi/|title=Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi|website=Kursors.lv|access-date=2026-01-25|date=2014-09-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pēc pilnās versijas iznākšanas spēles galvenā izstrādātāja lomu pārņēma [[Jenss Bergensteins]] ({{val|sv|Jens Peder Bergensten}}). Šobrīd spēle ir pieejama gandrīz visās populārajās platformās, tostarp [[Personālais dators|personālajos datoros]], [[Mobilais telefons|mobilajās ierīcēs]] un [[Spēļu konsole|spēļu konsolēs]].

''Minecraft'' ir visu laiku pārdotākā videospēle — pārdoti vairāk nekā 350 miljoni eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/best-selling-video-game|title=Best-selling videogame|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Spēle ir ietekmējusi videospēļu industriju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras fenomenu, iedvesmojot neskaitāmas modifikācijas, ''[[YouTube]]'' saturu — 2021. gadā spēles saturs sasniedza 1 triljonu skatījumu platformā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-the-most-watched-game-on-youtube-passes-1-trillion-views/|title=Minecraft, the most-watched game on YouTube, passes 1 trillion views|last=published|first=Jordan Gerblick|website=GamesRadar+|access-date=2026-01-25|date=2021-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt; — un izglītības iniciatīvas: ''Minecraft Education'' tiek izmantota vairāk nekā 40 000 skolu sistēmās 140 valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.minecraft.net/en-us|title=Get Minecraft for Your Classroom {{!}} Minecraft Education|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā iznāca spēlē balstīta filma — ''[[Minecraft filma]]''.

== Spēļu gaita ==
[[Attēls:Markus Persson at GDC 2011.jpg|thumb|Veidotājs '''Minecraft''' [[Markuss Pēšons]] konferencē [[Game Developers Conference]] [[2011. gads|2011. gadā]]]]
[[Attēls:@jeb talking at the modders panel @ MineCon 2012.jpg|thumb|Galvenais spēles izstrādātājs [[Jenss Bergenstens]] (pa kreisi) uzstājas ar lekciju modifikāciju veidotāju seminārā ietvaros '''Minecon 2012'''.]]

=== Spēles režīmi ===
''Minecraft'' ir pieejami vairāki režīmi, no kuriem vienu izvēlas spēles sākumā. Katrs režīms piedāvā atšķirīgu spēles pieredzi.

==== Izdzīvošanas režīms ====
Izdzīvošanas režīmā ({{val|en|survival mode}}) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koksne un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa monstri parādās tumšākās vietās noteiktā attālumā no spēlētāja. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi.&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/game_modes.php|title=Game Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/speles/Minecraft/327992|title=Minecraft|website=Spoki|access-date=2022-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šajā režīmā ir [[veselības josla]], ko samazina monstru uzbrukumi, kritieni, slīkšana, iekļūšana lavā, nosmakšana, bads un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēlē atrodamo pārtiku, izņemot mierīgāko sarežģītības līmeni. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/health_food_experience.php|title=Health, Food, and Experience in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt; Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad izvēlēts mierīgākais sarežģītības līmenis.&lt;ref name=&quot;grūtības pakāpe&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/difficulty.php|title=Difficulty Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt;

Spēlētāji var izgatavot dažādus priekšmetus: bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, ar kuriem var nogalināt monstrus un dzīvniekus; instrumentus, kas ļauj ātrāk iznīcināt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi atkarībā no izmantotā izgatavošanas materiāla — augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī izmantot krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/block-week-furnace|title=Block of the Week: Furnace|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2017-09-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciematu iedzīvotājiem ([[NPC]]), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā [[Smaragds|smaragdi]] kalpo kā valūta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/village---pillage-out-java-|title=Village &amp; Pillage out today on Java|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-04-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēles iestatījumi nav mainīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dummies.com/article/home-auto-hobbies/games/online-games/minecraft/using-the-minecraft-inventory-and-crafting-grid-210062|title=dummies - Learning Made Easy|website=www.dummies.com|access-date=2022-01-27}}&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir vieta, kur viņi pirmo reizi ienāca spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, jāizmanto gulta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/taking-inventory--bed|title=Taking Inventory: Bed|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-07-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt; vai atdzimšanas [[enkurs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-respawn-anchor/|title=Minecraft Respawn Anchor - how to get one and set your spawn point in the Nether|last=published|first=Ford James|website=gamesradar|access-date=2022-01-27|date=2021-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs tos savāc 5 minūšu laikā — pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai apburtu darbarīkus, bruņas un ieročus. Apburtiem priekšmetiem piemīt spēcīgāka veiktspēja, lielāka izturība vai citi īpaši efekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments|title=Minecraft - List of Enchantments|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127171355/https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments}}&lt;/ref&gt;

==== Nežēlīgais režīms ====
Nežēlīgais režīms ({{val|en|hardcore mode}}) ir izdzīvošanas režīma variācija ar maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs mirst nežēlīgajā režīmā, viņš nevar turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/minecraft-hardcore-mode-teased-when-you-die-the-world-dies-with-you/|title=Minecraft hardcore mode teased. When you die, the world dies with you|work=PC Gamer|access-date=2022-01-27|date=2011-09-23|last=published|first=Tom Senior|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji nežēlīgais režīms bija pieejams tikai ''Java Edition'' versijā&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;, bet 2024. gada oktobrī tas tika pievienots arī ''Bedrock Edition'' versijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/hardcore-mode-bedrock-edition|title=Hardcore mode for Bedrock Edition|website=Minecraft|date=2024-04-05|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.windowscentral.com/gaming/minecraft/minecraft-bundles-of-bravery-update|title=Minecraft: Bedrock Edition finally has Hardcore Mode|website=Windows Central|date=2024-10-22|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Radošais režīms ====
Radošajā režīmā  ({{val|en|creative mode}}) spēlētājiem ir pieeja visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un viņa tēls nav pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms ļauj spēlētājiem koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju celtniecību.&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;

==== Piedzīvojumu režīms ====
Piedzīvojumu režīms ({{val|en|adventure mode}}) ir izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, taču ar dažādiem ierobežojumiem, ko nosaka  kartes autors — piemēram, spēlētājam var būt liegts lidot vai iznīcināt blokus.&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-updates-with-adventure-mode|title=Minecraft Updates To 1.3 With Adventure Mode, Trading|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-08-01|last=Walker|first=John|language=en}}&lt;/ref&gt; Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-1-3-adding-lan-adventure-mode-in-august|title=Minecraft 1.3 Adding LAN, Adventure Mode In August|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-07-06|last=Grayson|first=Nathan|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Skatītāja režīms ====
Skatītāja režīmā ({{val|en|spectator mode}}) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši tajā neiesaistoties. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem. Šajā režīmā nav inventāra, tācu var teleportēties pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatpunkta. Šo režīmu nevar izvēlēties, veidojot jaunu pasauli, — to var aktivizēt tikai ar komandu &lt;code&gt;/gamemode spectator&lt;/code&gt;. Skatītāja režīms pirmo reizi parādījās ''Java Edition'' versijā 1.8&lt;ref name=&quot;režīmi&quot;/&gt;, bet ''Bedrock Edition'' versijā tas tika pievienots 2022. gadā ar atjauninājumu 1.19.50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/1-19-50-update-available-bedrock|title=1.19.50 Update Available on Bedrock|website=Minecraft|date=2022-11-29|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izstrāde ==
{{Izlaišanas gada hronoloģija
| title = Java Edition atjauninājumu izlaišanas grafiks

| range1 = 2009–2011
| range2 = 2011–2025
| range3 = 2026
| range4 = TBA
| range1_color = red
| range2_color = #0BDA51 #228B22
| range3_color = Gold
| range4_color = #333

| 2009a = Pre-Classic
| 2009b = Classic
| 2009c = Survival Test
| 2010a = Indev
| 2010b = Infdev
| 2010c = Alpha
| 2010d = Beta
| 2011a = Beta
| 2011b = 1.0: &quot;Adventure Update&quot;
| 2012a = 1.1
| 2012b = 1.2
| 2012c = 1.3
| 2012d = 1.4: &quot;Pretty Scary Update&quot;
| 2013a = 1.5: &quot;Redstone Update&quot;
| 2013b = 1.6: &quot;Horse Update&quot;
| 2013c = 1.7: &quot;The Update that Changed the World&quot;
| 2014 = 1.8: &quot;Bountiful Update&quot;
| 2016a = 1.9: &quot;Combat Update&quot;
| 2016b = 1.10: &quot;Frostburn Update&quot;
| 2016c = 1.11: &quot;Exploration Update&quot;
| 2017 = 1.12: &quot;World of Color Update&quot;
| 2018 = 1.13: &quot;Update Aquatic&quot;
| 2019a = 1.14: &quot;Village &amp; Pillage&quot;
| 2019b = 1.15: &quot;Buzzy Bees&quot;
| 2020 = 1.16: &quot;Nether Update&quot;
| 2021a = 1.17: &quot;Caves &amp; Cliffs: Part I&quot;
| 2021b = 1.18: &quot;Caves &amp; Cliffs: Part II&quot;
| 2022 = 1.19: &quot;The Wild Update&quot;
| 2023a = 1.20: &quot;Trails &amp; Tales&quot;
| 2023b = 1.20.3: &quot;Bats and Pots&quot;
| 2024a = 1.20.5: &quot;Armored Paws&quot;
| 2024b = 1.21: &quot;Tricky Trials&quot;
| 2024c = 1.21.2: &quot;Bundles of Bravery&quot;
| 2024d = 1.21.4: &quot;The Garden Awakens&quot;
| 2025a = 1.21.5: &quot;Spring to Life&quot;
| 2025b = 1.21.6: &quot;Chase the Skies&quot;
| 2025c = 1.21.9: &quot;The Copper Age&quot;
| 2025d = 1.21.11: &quot;Mounts of Mayhem&quot;
| 2026a = 26.1: &quot;Tiny Takeover&quot;
| 2026b = 26.2: &quot;Chaos Cubed&quot;
| 2026c = 26.3: &quot;Wilderness Bound&quot;
}}

Sākotnējais ''Minecraft'' izdevums, kas tagad pazīstams kā ''Java Edition'', pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā izstrādes versija ''TIGSource'' forumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.tigsource.com/index.php?topic=6273.0|title=Minecraft (alpha)|website=forums.tigsource.com|access-date=2022-11-08}}&lt;/ref&gt; Pēšons atjaunināja spēli, pamatojoties uz forumu  lietotāju atsauksmēm.&lt;ref name=&quot;Changing the game&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/changing-the-game|title=Changing the game: how Notch made Minecraft a cult hit|work=Wired UK|access-date=2022-11-08|last=Nast|first=Condé|issn=1357-0978|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par ''Classic'' versiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up|title=The Word of Notch — The server is back up!|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2021-06-20|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620024927/https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up}}&lt;/ref&gt; 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - ''Survival Test'', ''Indev'' un ''Infdev''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php|title=Gamasutra - News - Interview: Markus 'Notch' Persson Talks Making Minecraft|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2010-05-09|archive-date=2010-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100509113422/http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php}}&lt;/ref&gt;

Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu ''Alpha'' tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu ''Minecraft'' izstrādi, Pēšons nodibināja videospēļu uzņēmumu ''Mojang''. ''Mojang'' līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsērs ({{val|sv|Jakob Porsér}}) un Karls Mannehs ({{val|sv|Carl Manneh}}).&lt;ref name=&quot;Changing the game&quot;/&gt; 2010. gada 11. decembrī Pēšons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta ''Minecraft'' beta testēšanas fāze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010|title=The Word of Notch — Minecraft Beta: December 20, 2010|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2019-02-06|archive-date=2019-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20190206183106/https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 18. novembrī ''Mojang'' pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju.

Pilnās ''Minecraft'' (''Java Edition'') versijas izstrāde sākās [[2011. gads|2011. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] un turpinās līdz šodienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par pabeigtu, — tai ir noslēgums, un tā gatava apskatei un novērtēšanai. Katru gadu līdz 2023. gadam ''Minecraft'' izstrādātāji uzlabo spēli ar lieliem atjauninājumiem. Versiju numerācija sekoja shēmai 1.X, sākot no 1.0 līdz 1.20. Lai uzlabotu kļūdas, tiek izlaisti nelieli atjauninājumi ({{val|en|minor updates}}), piemēram, 1.20.&lt;u&gt;2&lt;/u&gt;.

2024. gada septembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par izmaiņām ''Minecraft'' izstrādes ciklā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/the-future-of-minecrafts-development|title=The future of Minecraft's development|website=Minecraft.net|date=2024-09-08|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Viena liela gada atjauninājuma vietā tagad tiek izlaisti biežāki, mazāki satura izlaidumi, saukti par ''spēles izlaidumiem'' ({{val|en|game drops}}). Šie izlaidumi atšķiras pēc apjoma un tiek izlaisti vairākas reizes gadā, lai nodrošinātu biežāku jauna satura piegādi spēlētājiem. Pirmie spēles izlaidumi tika izlaisti eksperimentāli — 2023. gada decembrī tika veiktas vizuālas izmaiņas sikspārņiem un dekoratīvie podi kļuva par funkcionāliem krātuves konteineriem (''1.20.3: &quot;Bats and Pots&quot;'').

2025. gada decembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par jaunu versiju numerācijas sistēmu, kas stājas spēkā no 2026. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/minecraft-new-version-numbering-system|title=Minecraft's new version numbering system|website=Minecraft.net|date=2025-12-02|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējās 1.X numerācijas vietā versijas tagad tiek numurētas pēc gada formātā &quot;GG.I.L&quot; (piemēram, 26.1.1):
* GG — divzīmju gada skaitlis (piemēram, 26 = 2026. gads),
* I — izlaiduma kārtas numurs attiecīgajā gadā,
* L — labojuma numurs konkrētajam izlaidumam.
''Bedrock Edition'' versijas izmanto formātu &quot;GG.I0&quot; (piemēram, 26.10) galvenajiem izlaidumiem, kur otrais cipars ir izlaiduma numurs reizināts ar 10. Labojumi tiek numurēti secīgi (26.11, 26.12 utt.). Starp spēles izlaidumiem ''Bedrock Edition'' var saņemt arī atsevišķus platformas izlaidumus.
Šī sistēma tika ieviesta, lai labāk atspoguļotu jauno spēles izlaidumu stratēģiju un atvieglotu izstrādātājiem un spēlētājiem izprast, kurš izlaidums ir kurš.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
*[https://classic.minecraft.net/ Minecraft Classic]

{{datorspēle-aizmetnis}}
{{Xbox Game Studios}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:PC spēles]]
[[Kategorija:Android spēles]]
[[Kategorija:Microsoft Windows spēles]]
[[Kategorija:Minecraft]]
[[Kategorija:Xbox 360 spēles]]
[[Kategorija:Xbox One spēles]]
[[Kategorija:Vienspēlētāju režīms spēles]]
[[Kategorija:Daudzspēlētāju režims spēles]]
[[Kategorija:PlayStation Vita spēles]]
[[Kategorija:PlayStation 3 spēles]]
[[Kategorija:PlayStation 4 spēles]]
[[Kategorija:IOS spēles]]
[[Kategorija:Macintosh spēles]]
[[Kategorija:Mac OS X spēles]]
[[Kategorija:Linux spēles]]
[[Kategorija:2009. gada videospēles]]</text>
      <sha1>kas8zcbhfrzuy9ug02pt0e28yismhh9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grejas anatomija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201295</id>
    <revision>
      <id>4541424</id>
      <parentid>4538792</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>469</comment>
      <origin>4541424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2754" sha1="ikw1yczcy34n6jofu6db88byd9ikrf3" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = red
| show_name = Grejas anatomija&lt;br /&gt;''Grey's Anatomy''
| image = [[Attēls:Grey's Anatomy Logo.svg|250px]]
| genre = 
| creator = [[Šonda Raimsa]]
| starring = [[Ellen Pompeo|Elena Pompeo]]&lt;br /&gt;[[Sandra O]]a&lt;br /&gt;[[Ketrīna Heigla]]&lt;br /&gt;[[Justin Chambers|Džastins Čemberss]]&lt;br /&gt;[[T. R. Knight|T. R. Naits]]&lt;br /&gt;[[Chandra Wilson|Čandra Vilsone]]&lt;br /&gt;[[James Pickens, Jr.|Džeimss Pikenss]]&lt;br /&gt;[[Isaiah Washington|Aizeja Vašingtons]]&lt;br /&gt;[[Patriks Dempsijs]]&lt;br /&gt;[[Kate Walsh|Keita Volša]]&lt;br /&gt;[[Sara Ramirez|Sāra Ramiresa]]&lt;br /&gt;[[Eric Dane|Ēriks Deins]]&lt;br /&gt;[[Chyler Leigh|Kailera Lī]]&lt;br /&gt;[[Brooke Smith|Brūka Šmita]]&lt;br /&gt;[[Kevin McKidd|Kevins Makids]]&lt;br /&gt;[[Jessica Capshaw|Džesika Kepšova]]&lt;br /&gt;[[Kim Raver|Kima Ravera]]&lt;br /&gt;[[Sarah Drew|Sāra Drū]]&lt;br /&gt;[[Jesse Williams|Džese Viljamss]]
| narrated = Elena Pompeo
| theme_music_composer = ''[[Psapp]]''
| opentheme = ''[[Cosy in the Rocket]]''
| country = {{USA}}
| language = [[Angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 23
| num_episodes = 469
| list_episodes = | executive_producer = 
| camera = ''[[Single-camera setup|Single-camera]]''
| company = ''ShondaLand''&lt;br /&gt;''The Mark Gordon Company''&lt;br /&gt;''[[ABC Studios]]''
| distributor = ''[[Buena Vista Home Entertainment]]''
| runtime = 43 minūtes
| network = [[American Broadcasting Company|ABC]]
| picture_format = [[480i]]&lt;br /&gt;[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format = [[stereo]]
| first_aired = {{dat|2005|3|27|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| related = ''[[Private Practice]]''
| website = http://abc.go.com/shows/greys-anatomy
}}
'''&quot;Grejas anatomija&quot;''' ({{val|en|Grey's Anatomy}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāls, kura autore ir [[Šonda Raimsa]]. Seriālu kopš {{dat|2005|3|27|ģ|bez}} ASV pārraida [[American Broadcasting Company|ABC]] televīzijas kanālā. Pašlaik pārraidītas vairāk nekā 467 sērijas (23 sezonas). &quot;Grejas anatomija&quot; ir par izdomātās slimnīcas darbinieku dzīvi un darbu slimnīcā. Vairākas seriāla sezonas iekļautas dažādu laikrakstu un žurnālu desmit labāko seriālu sarakstos. Tāpat &quot;Grejas anatomija&quot; saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais drāmas seriāls.

Latvijā seriāls demonstrēts kanālos [[LTV1]] un ''[[TV3 Life]]'' ([[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]]).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji (televīzijas seriāli — drāmas)]]</text>
      <sha1>ikw1yczcy34n6jofu6db88byd9ikrf3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Sakars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211113</id>
    <revision>
      <id>4541323</id>
      <parentid>4459315</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:24:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12531" sha1="rl6tosvn95mvlb9rc9fozf3yjqj9dev" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valdis Sakars
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1921
|          dz_mēnesis = 08
|            dz_diena = 07
|            dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|              m_gads = 2017
|           m_mēnesis = 03
|             m_diena = 17
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]]s
|             tautība = 
|        nodarbošanās = pedagogs, grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Valdis Sakars''' (dzimis {{dat|1921|8|7}}, miris {{dat|2017|03|17}}) bija latviešu pensionēts [[pedagogs]], [[mācību grāmata|mācību grāmatu]] [[autors]], sabiedrisks darbinieks un [[Jēkabpils Goda pilsonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jgb.lv/lv/novadpetnieciba-kalendars/ieraksts/sakars-valdis/|title=Sakars Valdis|publisher=Jēkabpils novada galvenā bibliotēka|access-date={{dat|2022|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221019104557/https://www.jgb.lv/lv/novadpetnieciba-kalendars/ieraksts/sakars-valdis/}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Dzimis 1921. gada 7. augustā [[Rīga|Rīgā]] [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kaprāļa Aleksandra un šuvējas Anetes [[ģimene|ģimenē]]. 1934. gadā beidzis pamatskolu un iestājies [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Valsts Skolotāju institūtā]], kur studējis divus gadus. Kad viņa tēvu darbā pārcēla uz [[Daugavpils|Daugavpili]], studijas turpinājis [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Valsts Skolotāju institūtā]], kuru beidzis 1940. gadā. Studiju laikā sākusies draudzība ar Ženiju, kas vēlāk kļuva Valda dzīvesbiedre. 

Pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] piedalījies pēdējos [[Latgale]]s [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmusvētkos]]. Darba gaitas sācis [[Liezere]]s un [[Vīpe]]s pamatskolā. Vēlāk devies uz [[Rīga|Rīgu]], kur studējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Rīgas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas kursā]], vienlaicīgi strādādams par skolotāju [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciemā]]. 

1942. gada 18. aprīlī laulājies [[Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Rīgas Svētā Jāņa baznīcā]]. Pēc studiju beigām abi ar sievu devušies strādāt — viņš par fizkultūras skolotāju, bet sieva mācījusi [[latviešu valoda|latviešu valodu]] [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Skolotāju institūtā]].&lt;ref&gt;[http://www.jpb.lv/faili/file/Sakars_V_Villija_L_Web_bez_T.pdf Vilija Lazdiņa &quot;Dzīve, caur varavīksnes lokiem, plūstošā..] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304123234/http://www.jpb.lv/faili/file/Sakars_V_Villija_L_Web_bez_T.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jpb.lv&lt;/ref&gt;

1943. gadā, sākoties mobilizācijai, ticis iesaukts vācu [[karaspēks|armijā]], bet pēc gada mainoties valsts iekārtai, 1944. gadā nokļuvis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]],&lt;ref&gt;[http://www.jkp.lv/lv/aktuaali/2011/augusts-30005 &quot;Pedagogs, novadpētnieks un mazpulku Goda biedrs Valdis Sakars&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304230506/http://www.jkp.lv/lv/aktuaali/2011/augusts-30005 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jkp.lv&lt;/ref&gt; kur strādājis [[Jēkabpils 3. vidusskola|Jēkabpils 3. vidusskolā]], paralēli apgūdams auto vadīšanas pasniedzēja tiesības Rīgas Auto mācību kombinātā. Skolā Valdis Sakars 15 gadus vadījis fizkultūras apmācību, 22 — [[automobilis|auto]] apmācību, 15 — skolēnu [[ražošana]]s apmācību.&lt;ref&gt;[http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=3552 &quot;Stundu vada skolotājs Valdis Sakars&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304124200/http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=3552 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jvestnesis.lv&lt;/ref&gt;

Apkopojot gūto pieredzi, uzrakstījis 4 auto apmācības grāmatas vidusskolām. Uzskatāms par [[kino]] un [[foto]] [[māksla]]s pamatlicēju Jēkabpilī,&lt;ref&gt;[Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 146.lpp.]&lt;/ref&gt; vairāku [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]] atzītu [[dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] autors. 30 gadus vadījis kino-foto pulciņu &quot;Kadrs&quot;, kopā uzņemdams 73 [[Kinofilma|filmas]].  Nodarbojies ar [[pilsēta]]s, [[novads|novada]] un [[sports|sporta]] izpēti, daudz publicējies periodiskajos izdevumos. Sarakstījis Daugavpils Skolotāju institūta &quot;Atmiņu grāmatu&quot;, par ko [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskās universitātes]] [[Senāts]] viņam 1998. gadā piešķīris Goda biedra nosaukumu. No 1994. gada būdams [[Mazpulki|mazpulku]] padomnieks,&lt;ref&gt;[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?id=11729&amp;mod=1&amp;op=out&amp;r=Jekabpils &quot;Valsts apbalvojumu &quot;Atzinības krusts&quot; par mūža ieguldījumu saņem jēkabpilietis Valdis Sakars&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304191557/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?id=11729&amp;mod=1&amp;op=out&amp;r=Jekabpils |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.jekabpilslaiks.lv&lt;/ref&gt; sastādījis kartotēku ar 580 kartītēm par Jēkabpils novada 54 mazpulkiem un divus [[manuskripts|manuskriptus]]. 2006. gadā kļuvis par Jēkabpils Goda pilsoni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/novadpetnieciba/goda-gramata/|title=Goda grāmata|website=Jēkabpils pilsētas bibliotēka|access-date=2023-05-15|language=lv|archive-date=2023-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515140217/https://www.jpb.lv/lv/novadpetnieciba/goda-gramata/}}&lt;/ref&gt; bet 2010. gadā par [[Atzinības Krusts|Atzinības Krusta]] kavalieri.&lt;ref&gt;[http://www.jpb.lv/?sid=3 &quot;Mūsu draugi&quot;]{{Novecojusi saite}} www.jpb.lv&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
=== Grāmatas un manuskripti ===
* &quot;Programmētās pārbaudes materiāli automācībā&quot; (1979)
* &quot;Programmētās pārbaudes materiāli auto uzbūvē&quot; (1980)
* &quot;Programmētās pārbaudes materiāli drošības tehnikā&quot; (1980)
* &quot;Programmētās pārbaudes materiāli pirmās palīdzības sniegšanā&quot; (1980)
* &quot;Jēkabpils Mazpulku novads vakar, šodien, rīt&quot; (Nepublicēts materiāls, 1998)
* &quot;Atmiņu grāmata 1934 — 1940&quot;, (1991)
* &quot;V. Sakara atmiņas, darba gaitas, vēlējums nākamām paaudzēm&quot; (Elektroniskais resurss, 2010)
* &quot;Drukātais vārds par dažiem Daugavpils Valsts Skolotāju Institūta absolventiem&quot; (Nepublicēts materiāls, 2000)

=== Uzņemtās filmas par Jēkabpili un jēkabpiliešiem ===

* &quot;Pirmais kadrs&quot; Jēkabpils vecpilsēta (1961)
* &quot;Karogi plīvo &quot; 1. Maija demonstrācija Jēkabpilī (1961)
* &quot;Izejam kolhoza druvās&quot; Tikšanās ar kolhoza &quot;Ļeņina karogs&quot; laukkopjiem un lopkopjiem (1961)
* &quot;Arvien gatavs!&quot; Sporta spēles, balvu pasniegšana uzvarētājiem (1961)
* &quot;Pionieru vasara&quot; Pionieru vasaras nometnes darbs, pārgājieni, sporta spēles (1961)
* &quot;40. gada diena&quot; Pionieru organizācijas jubilejas svinības Jēkabpilī (1963)
* &quot;Pirmā kategorija&quot; Darbs un dzīve, skolēnu apmācība un kategoriju saņemšana (1963)
* &quot;Pār tiltu&quot; Par Jēkabpils tilta celtniecību (1963)
* &quot;Nometnes lāpa&quot; Skolēnu darba un atpūtas nometne (1964)
* &quot;Daugavas teika&quot; Par Pļaviņu HES celtniecību, Staburaga appludināšana (1964)
* &quot;Mūžīgā slava varoņiem&quot; Par 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas komandieri P. Baumani (1965)
* &quot;Saša&quot; Par jauno milicijas draugu vienību darbu (1965)
* &quot;Jaunā Jēkabpils&quot; Par apvienoto pilsētu (1965)
* &quot;Dziesmai šodien liela diena&quot; Pēdējie Dziesmusvētki pie Staburaga (1965)
* &quot;Rainis — 100&quot; Ekskursija uz Raiņa muzeju Jūrmalā (1966)
* &quot;Vietalvas varoņi&quot; Jāņa Rozes atmiņas (1966)
* &quot;Jēkabpils starmetis&quot; Par sabiedriskās kārtības sargu darbu (1966)
* &quot;Vietalva — Liepāja — Maskava&quot; Par rajona Sarkano izlūku darbu (1967)
* &quot;Neviens netiek aizmirsts&quot; Kritušo lidotāju pārapbedīšana Brāļu kapos (1967)
* &quot;Pirmais&quot; Pirmais kinoamatieru pulciņš rajonā (1967)
* &quot;Laukezers&quot; Tikšanās ar V. Singajevsku vārda došanas svinībās Laukezerā (1967)
* &quot;Liktenīgais — 5&quot; Sporta sacensības 5a, 5b un 5c klasēm (1967)
* &quot;Ūdeņi mostas&quot; Daugava pavasarī (1968)
* &quot;Cilvēki — tikšanās&quot; Sarkano izlūku salidojumā Kaļiņingradā (1968)
* &quot;Kur vaidēja zeme&quot; Salaspils ieslodzītais P. Kristapsons ar mazmeitu Jēkabpilī (1968)
* &quot;Mana Jēkabpils&quot; Pilsētas izaugsme (1968)
* &quot;Tālos ceļos&quot; Maskavas Tautas Sasniegumu izstādē (1968)
* &quot;Domu sevī glabā grāmatas&quot; Par Jēkabpils bērnu bibliotēku (1968) 
* &quot;Varoņa līgava&quot; Par V. Orehova liliju dārzu (1968)
* &quot;Mēs no devītā salidojuma&quot; Sanitāro posteņu salidojums Cēsīs (1968)
* &quot;No visas republikas&quot; Sarkano izlūku salidojums Daugavpilī (1969)
* &quot;Tautu draudzība&quot; Latvijas kultūras nedēļa Maskavā (1969)
* &quot;Uz priekšu — uz Rīgu!&quot; Par Jēkabpils atbrīvotājiem (1969)
* &quot;Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība — 100&quot; Biedrības svētki (1969)
* &quot;Mēs no Latvijas&quot; Vissavienības Sarkano izlūko salidojumā Kijivā (1969)
* &quot;Paaudžu tikšanās&quot; Komjauntantnes jubilejas plēnumā (1969)
* &quot;Māls un cilvēka mūžs&quot; Keramiķa Pormaļa 70 dzīves un 50 darba gadi (1970)
* &quot;Ar tevi, Ļeņin!&quot; Darbs Pionieru namā (1970)
* &quot;Mēs, Ļeņina mazbērni&quot; Jēkabpils Sarkanie izlūki ciemos pie latviešu strēlnieka J. Kalniņa (1970)
* &quot;Varoņus pieminot&quot; Jēkabpils atbrīvotajus pieminot (1970)
* &quot;Lai dzīvo 1. maijs!&quot; Svētku gājiens pa Jekabpils ielām (1970)
* &quot;Motokross&quot; Jekabpils motokrosa trasē (1970)
* &quot;Domas un darbi tev, Ļeņin!&quot; Skolēnu devums darbā un mācībās (1970)
* &quot;Mans vectēvs&quot; Stāsts par veco ļaužu darbīgumu (1971)
* &quot;Pār Daugavu aust jauni rīti&quot; Viena diena milicijas inspektora P.Reinholda darbā (1971)
* &quot;Nav aizmirsts&quot; sarkano izlūku salidojums Ventspilī (1971)
* &quot;Kā mērnieku laikos&quot; Rudens gadatirgus Jēkabpilī (1972)
* &quot;Latgalē&quot; Pa 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas kauju ceļu Šķaune — Jēkabpils (1972)
* &quot;Ja esi pionieris labs&quot; Pionieri jubilejas koncertā (1972)
* &quot;Jēkabpils minūtē&quot; Pilsētas panorāma no Jēkabpils 3. vidusskolas jumta (1973)
* &quot;Pa Volgu&quot; Ekskursija pa Volgu (1973)
* &quot;Jēkabpils &quot;Kadrs&quot; Salacgrīvā&quot; Kino-foto aktīvisti Salacgrīvā (1974)
* &quot;Papildinātā spiede&quot; Par kolhoza &quot;Zīlāni&quot; racionalizatoru A. Visocki (1974)
* &quot;Neskati vīru no cepures&quot; Skečs &quot;Eku, meitiņ, es ir čals&quot; (1974)
* &quot;Ar Ļeņina vārdu&quot; Jēkabpils pionieru salidojums (1974)
* &quot;Viņu pēdās zeme zied&quot; Darbs kolhozu druvās (1974)
* &quot;Mēs atceramies&quot; Pieminekļa atklāšana O. Oškalnam (1974)
* &quot;Pērlīte&quot; Atpūta pie Viesītes ezera (1976)
* &quot;Kāpēc?&quot;  Satiksmes noteikumu apgūšana (1976)
* &quot;Viņu pēdās&quot; Par Jēkabpils atbrīvotājiem (1976)
* &quot;Pie Latgales dēla&quot; Mežāres karavīrs Mihails Orlovs (1977)
* &quot;Pa galveno ceļu &quot; Satiksmes noteikumu apgūšana (1977)
* &quot;Lokveida kustība &quot; Satiksmes noteikumu apgūšana (1977)
* &quot;Varoņu laukumā&quot; Memoriāla atklāšana Jēkabpilī Satiksmes (1978)
* &quot;Dziedāt, dejot gribas man&quot; Skolēnu dziesmu un deju svētki Jēkabpilī (1979)
* &quot;Mūsu nams — 1&quot; Jēkabpils izaugsme (1980)
* &quot;Mūsu nams — 2&quot; Jēkabpils ziedos (1980)
* &quot;Mūsu nams — 3&quot; Avio modelisms Jēkabpilī (1981)
* &quot;Mūsu nams — 4&quot; Jēkabpils mazie dejotāji (1982)
* &quot;Mūsu nams — 5&quot; Svētki kultūras namā (1982)
* &quot;8. augusts — 40&quot; Jēkabpils atbrīvošanas 40. jubileja (1984)
* &quot;Mūsu nams — 6&quot; Mūzikas skolas audzēkņu koncerts (1985)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://gramata21.vip.lv/users/sakars_valdis Valdis Sakars]{{Novecojusi saite}} www.gramata21.vip.lv
* [https://web.archive.org/web/20160304123234/http://www.jpb.lv/faili/file/Sakars_V_Villija_L_Web_bez_T.pdf Vilija Lazdiņa &quot;Dzīve, caur varavīksnes lokiem, plūstošā..] www.jpb.lv
* [http://ceturtdiena.lv/foto/viewalbum/51/aculiecinieks/valdis-sakars-90-gadu-jubilej.html &quot;Valdis Sakars 90 gadu jubilejā&quot;]{{Novecojusi saite}} www.ceturtdiena.lv
* [http://www.youtube.com/watch?v=UJReXbk-ZGI Video — 90 gadu jubileja] www.youtube.com
* [http://www.youtube.com/watch?v=-vLHsckuKkw Video — Apbalvo jēkabpilieti Valdi sakaru] www.youtube.com

{{Jēkabpils Goda pilsonis}}

{{DEFAULTSORT:Sakars, Valdis}}
[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>rl6tosvn95mvlb9rc9fozf3yjqj9dev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wikimania</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218425</id>
    <revision>
      <id>4541462</id>
      <parentid>4483062</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:37:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10254" sha1="kin21mid5l172rgxxze0m9k030xpcij" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Wikimania.png|thumb|''Wikimania'' logo]]
'''''Wikimania''''' ir ikgadēja starptautiska [[konference]] ''[[Wikimedia Foundation]]'' uzturēto projektu lietotājiem (tādiem kā [[Vikipēdija]] un citi līdzīgie projekti). Prezentāciju un diskusiju tēmas iekļauj ''Wikimedia Foundation'' projektus, citus viki projektus, [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] programmatūru, brīvas zināšanas un brīvu saturu, kā arī dažādus sociālos un tehniskos šo tēmu aspektus.

Kopš 2011. gada tradicionāli ''Wikimania'' laikā tiek paziņots apbalvojuma &quot;[[Gada vikipēdietis]]&quot; saņēmējs.

Nākamā ''Wikimania'' konference paredzēta kā virtuāls pasākums 2021. gadā. Sākotnēji tā bija plānota 2020. gada augustā [[Bangkoka|Bangkokā]], [[Taizeme|Taizemē]], taču globālās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelta un vēlāk atcelta.

== Pārskats ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Konferences
! Konference
! Datums
! Vieta
! Kontinents
! Apmeklējums
! Prezentāciju arhīvs
|-
| [[:wm2005:|2005]]
| data-sort-value=&quot;08-05&quot; | 5.-7. augusts
| {{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}}
| [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]]
| data-sort-value=&quot;0380&quot; | 380&lt;ref name=mania05&gt;[//wikimania2005.wikimedia.org/wiki/Main_Page Main Page — Wikimania 2005]. wikimedia.org&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2005 presentations|prezentācijas, video]]
|-
| [[:wm2006:|2006]]
| data-sort-value=&quot;08-04&quot; | 4.—6. augusts
| {{vieta|ASV|Keimbridža}}
| [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļamerika]]
| data-sort-value=&quot;0400&quot; | 400&lt;ref name=attendees2006&gt;[http://www.nytimes.com/2006/08/07/technology/07wiki.html?ex=1312603200&amp;en=c7f5a3bc5ad54239&amp;ei=5088&amp;partner=rssnyt&amp;emc=rss The Many Voices of Wikipedia, Heard in One Place]. [[The New York Times]], August 7, 2006.&lt;/ref&gt;
| [//wikimania2006.wikimedia.org/wiki/Proceedings:Index prezentācijas un dokumenti], [//wikimania2006.wikimedia.org/wiki/Archives video]
|-
| [[:wm2007:|2007]]
| data-sort-value=&quot;08-03&quot; | 3.—5. augusts
| {{vieta|Ķīnas Republika|Taibei}}
| [[Attēls:Location of Asia.svg|100px|Āzija]]
| data-sort-value=&quot;0440&quot; | 440&lt;ref name=NYT&gt;[http://bits.blogs.nytimes.com/2007/08/03/in-taipei-wikipedians-talk-of-fundraising-and-wikiwars/ &quot;In Taipei, Wikipedians Talk Wiki Fatigue, Wikiwars and Wiki Bucks&quot;]. ''[[The New York Times]]''. Noam Cohen, Saul Hansell (ed). August 3, 2007.&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Wikimania 2007|Commons galerija]]
|-
| [[:wm2008:|2008]]
| data-sort-value=&quot;07-17&quot; | 17.—19. jūlijs
| {{vieta|Ēģipte|Aleksandrija}}
| [[Attēls:Location of Africa.svg|100px|Āfrika]]
| data-sort-value=&quot;0650&quot; | 650&lt;ref name = WSJ-Egypt&gt;James Gleick, [http://online.wsj.com/article/SB121815517776622597.html?mod=googlewsj Wikipedians Leave Cyberspace, Meet in Egypt], [[Wall Street Journal]], August 8, 2008.&lt;/ref&gt;
| [https://web.archive.org/web/20110206173303/http://corp.kaltura.com/devwiki/index.php/Wikimania_Sessions kopsavilkums], [//wikimania2008.wikimedia.org/wiki/Presentations przentācijas],[//wikimania2008.wikimedia.org/wiki/Schedule#Discussion_pages.2C_slides_and_video_recordings video]
|-
| [[:wm2009:|2009]]
| data-sort-value=&quot;08-26&quot; | 26.—28. augusts
| {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}
| [[Attēls:Location of South America.svg|100px|Dienvidamerika]]
| data-sort-value=&quot;0559&quot; | 559&lt;ref name=meta&gt;[//meta.wikimedia.org/Wikimania#Wikimania 2009 Wikimedia.org]&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2009 presentations|prezentācijas, video]]
|-
| [[:wm2010:|2010]]
| data-sort-value=&quot;07-09&quot; | 9.—11. jūlijs
| {{vieta|Polija|Gdaņska}}
| [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]]
| data-sort-value=&quot;0500&quot; | ap 500&lt;ref&gt;[//wikimania2010.wikimedia.org/wiki/Attendees/en Wikimania 2010 site — Attendees]. wikimedia.org.&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2010 presentation slides|prezentācijas]]
|-
| [[:wm2011:|2011]]
| data-sort-value=&quot;08-04&quot; | 4.—7. augusts
| {{vieta|Izraēla|Haifa}}
| [[Attēls:Location of Asia.svg|100px|Āzija]]
| data-sort-value=&quot;0720&quot; | 720&lt;ref name=&quot;Wikimania 2011 in Haifa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.israelij.com/189892/WIKIMANIA2011 |title=Wikimania 2011 in Haifa |access-date={{dat|2014|08|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100707090004/http://wikimania2011.wikimedia.org/ |archivedate={{dat|2010|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2011 presentations|prezentācijas]], [http://www.youtube.com/user/WikimediaIL video]
|-
| [[:wm2012:|2012]]
| data-sort-value=&quot;07-12&quot; | 12.—15. jūlijs
| {{vieta|ASV|Vašingtona}}
| [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļamerika]]
| data-sort-value=&quot;1400&quot; | 1400&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Annual Report for Fiscal Year 2011–12|url=http://wikimediadc.org/wiki/Annual_report_(2011%E2%80%932012)|publisher=WikimediaDC|accessdate=30 April 2013|archive-date={{dat|2013|12|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230235409/http://wikimediadc.org/wiki/Annual_report_(2011%E2%80%932012)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Wikimania 2012|url=http://www.groundreport.com/Media_and_Tech/Wikimania-2012/2947112|publisher=groundreport|accessdate=30 April 2013|archive-date={{dat|2013|06|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130606070939/http://www.groundreport.com/Media_and_Tech/Wikimania-2012/2947112}}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2012 presentations|prezentācijas]], [http://www.youtube.com/user/wikimediadc video]
|-
| [[:wm2013:|2013]]
| data-sort-value=&quot;08-07&quot; | 7.—11. augusts
| {{vieta|Honkonga}}
| [[Attēls:Location of Asia.svg|100px|Āzija]]
| data-sort-value=&quot;0700&quot; | 700&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lists.wikimedia.org/pipermail/wikimania-l/2013-September/005337.html|title=Re: [Wikimania-l] 2013 attendance figures? - Wikimania-l - lists.wikimedia.org}}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2013 presentations|prezentācijas]], [http://www.youtube.com/user/WikimediaHK video]
|-
| [[:wm2014:|2014]]
| data-sort-value=&quot;08-06&quot; | 6.—10. augusts
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]]
| 1762&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikimania-l/2014-September/006375.html|title=[Wikimania-l] Wikimania 2014|work=wikimedia.org|accessdate=March 29, 2015}}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2014 presentations|prezentācijas]], [[wm2014:Videos|video]]
|-
| [[:wm2015:|2015]]
| data-sort-value=&quot;07-15&quot; | 15.—19. jūlijs
| {{vieta|Meksika|Mehiko}}
| [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļmerika]]
| 800{{fact}}
| [[:commons:Category:Wikimania 2015 presentations|prezentācijas]], [[:commons:Category:Wikimania 2015 videos|video]]
|-
| [[:wm2016:|2016]]
| data-sort-value=&quot;06-22&quot; | 22.—26. jūnijs
| {{vieta|Itālija|Esīno Lario}}
| [[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]]
| 1200&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=http://www.laprovinciadilecco.it/stories/lago/il-bilancio-di-wikimania-a-esino-oltre-1200-presenze-di-70-nazioni_1189866_11/ | title=Il bilancio di Wikimania a Esino: Oltre 1200 presenze, di 70 nazioni | accessdate=28 June 2016 | date=27 June 2016 | work=La Provincia di Lecco | language=Italian}}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2016 presentations|prezentācijas]], [[c:Category:Wikimania 2016 videos|video]]
|-
| [[:wm2017:|2017]]
| data-sort-value=&quot;08-11&quot; | 11.—13. augusts
| {{vieta|Kanāda|Monreāla}}
| [[Attēls:Location of North America.svg|100px|Ziemeļmerika]]
| 1000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://montrealgazette.com/news/local-news/wikipedia-founder-kicks-off-montreal-wikimania-by-urging-net-neutrality|title=Wikipedia founder kicks off Montreal Wikimania by urging net neutrality {{!}} Montreal Gazette|last=August 11|first=The Canadian Press Updated:|last2=2017|access-date=2019-03-05|date=2017-08-11|language=en|archive-date=2017-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20170815062512/http://montrealgazette.com/news/local-news/wikipedia-founder-kicks-off-montreal-wikimania-by-urging-net-neutrality}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/news/3663977/wikipedia-conference-comes-to-montreal-for-first-time/|title=Wikipedia conference comes to Montreal for first time - Montreal {{!}} Globalnews.ca|website=globalnews.ca|access-date=2019-03-05|date=2017-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[c:Category:Wikimania 2017 presentations|prezentācijas]], [[c:Category:Wikimania 2017 - videos|video]]
|-
|[[wm2018:|2018]]
| data-sort-value=&quot;07-18&quot; | 18.—22. jūlijs
|{{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}
|[[Attēls:Location of Africa.svg|100px|Āfrika]]
| data-sort-value=&quot;0700&quot; | vairāk nekā 700&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iol.co.za/business-report/technology/wikimania2018-conference-one-on-one-with-wikipedia-founder-jimmy-wales-16191934|title=#Wikimania2018 Conference: One on one with Wikipedia Founder Jimmy Wales {{!}} IOL Business Report|website=www.iol.co.za|access-date=2019-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2018 presentations|prezentācijas]], [[c:Category:Wikimania 2018 - videos|video]]
|-
|[https://wikimania2019.wikimedia.org/wiki/ 2019]
|14.—18. augusts
|{{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
|[[Attēls:Location of Europe.svg|100px|Eiropa]]
| data-sort-value=&quot;0700&quot; | vairāk nekā 800&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/technology/2019/08/wikimania-wikipedia-conference-human-rights-goals.html|title=Wikipedia’s Parent Organization Wants to Save the World|first=Stephen|last=Harrison|date=2019. gada 16. aug.|website=Slate Magazine}}&lt;/ref&gt;
| [[:commons:Category:Wikimania 2019 presentations|prezentācijas]]
|-
| colspan=&quot;6&quot; | {{center|Wikimania nenotika globālās [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ}}
|-
|[[:wikimania:2021:Wikimania|2021]]
| 13.—17. augusts
| [[Virtuālā vide]]
| 
| 
|
|-
|2022
|11.—14. augusts
|[[Virtuālā vide]]
|
|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* [[meta:Wikimania|Wikimania]] ''Meta-Wiki'', Wikimedia projektu koordinācijas viki
* [https://web.archive.org/web/20080821111116/http://www.kaltura.com/devwiki/index.php/Wikimania_Sessions Wikimania sesiju video Kaltura viki]

{{Wikimedia Foundation}}

[[Kategorija:Vikipēdija]]
[[Kategorija:Wikimedia Foundation]]</text>
      <sha1>kin21mid5l172rgxxze0m9k030xpcij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktorija Čmilīte-Nilsena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224782</id>
    <revision>
      <id>4541397</id>
      <parentid>3887671</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:43:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8512" sha1="gj1skz7eh190edlk4lva7vhfjivw4mx" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Viktorija Čmilīte
|     vārds_orig = Viktorija Čmilytė
|         attēls = Fondation Neva Women's Grand Prix Geneva 11-05-2013 - Viktorija Cmilyte.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Viktorija Čmilīte 2013. gadā [[Ženēva|Ženēvā]]
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1983
|     dz_mēnesis = 08
|       dz_diena = 06
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Šauļi|td=Lietuva}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LTU}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|        dzimums = S
}}

'''Viktorija Čmilīte''' ({{val|lt|Viktorija Čmilytė}}; dzimusi {{dat|1983|08|06|L}}, [[Šauļi|Šauļos]]) ir [[Lietuva]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2010).

== Biogrāfija ==
Šahu iemācījusies spēlēt 6 gadu vecumā. 1993. gadā kļuvusi par [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas junioru čempioni]] U-10 vecuma grupā, pēc tam 1995. gadā uzvarējusi gan Pasaules, gan Eiropas junioru čempionātos U-12 vecuma grupā. 2000. gadā pirmo reizi uzvarējusi Lietuvas sieviešu čempionātā. Tajā pašā gadā izcīnījusi arī uzvaru Lietuvas vīriešu čempionātā ar piecu lielmeistaru piedalīšanos. Par šiem panākumiem [[FIDE]] viņai piešķīra starptautiskās sieviešu meistares (WIM, 1998) un lielmeistares (WGM, 1999) nosaukumus. 2001. gadā kļuvusi par FIDE starptautisko meistaru (IM).

2001. gadā triumfējusi Veijkanzē tradicionālajā šaha festivālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessage.com/database/trnmnt.php/id/01WiR |title=63rd Corus Chess Tournament (Reserve Group) 2001 |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121222012402/http://www.chessage.com/database/trnmnt.php/id/01WiR}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā izcīnījusi sudraba medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas sieviešu šaha čempionātā]] [[Stambula|Stambulā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr1179.aspx?tnr=1179&amp;art=1&amp;lan=1&amp;turdet=YES&amp;mm=1&amp;m=1 4th European Individual Women&quot;s Chess Champ. 2003]&lt;/ref&gt; 2005. gadā viņa atkārtoti kļuva par Lietuvas šaha čempioni vīriešu konkurencē, izšķirošajā cīņā uzvarot lielmeistaru [[Šarūns Šulskis|Šarūnu Šulski]]. 2007. gadā ieguvusi bronzas medaļu Eiropas čempionātā ātrajā šahā,&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=4041 The European Women's Rapid and Blitz Championships 2007]&lt;/ref&gt; pēc tam 2008. gadā sudraba medaļu Eiropas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=7694 Europameisterschaft 2008: Tag der Entscheidungen]&lt;/ref&gt; 2010. gadā trešo reizi kļuvusi par Eiropas vicečempioni un tajā pašā gadā kā pirmā Lietuvas šahiste ieguvusi starptautiskā vīriešu lielmeistara nosaukumu (GM). 2011. gadā Eiropas sieviešu šaha čempionātā [[Tbilisi]] ieguvusi Eiropas čempiones titulu.

Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas:
* 2000. gadā [[Ņūdeli|Ņūdelī]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hoanga Thaņa Čanga|Hoangu Thaņu Čangu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Inga Hurcilava|Ingu Hurcilavu]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Alisa Mariča|Alisai Maričai]];&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;
* 2004. gadā [[Elista|Elistā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Dronavalli Hārika|Dronavalli Hāriku]], 2. kārtā uzvarējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandru Kosteņuku]], 3. kārtā uzvarējusi [[Pīa Kramlinga|Pīa Kramlingu]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Maija Čiburdanidze|Maijai Čiburdanidzei]];&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]&lt;/ref&gt;
* 2006. gadā [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Atusa Purkašjana|Atusu Purkašjanu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Žuaņa Lufei|Žuaņu Lufei]], 3. kārtā uzvarējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandru Kosteņuku]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Maija Čiburdanidze|Maiju Čiburdanidzi]], bet pusfinālā zaudējusi [[Alisa Gaļļamova|Alisai Gaļļamovai]];&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;
* 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Valentīna Golubenko|Valentīnu Golubenko]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Nadežda Kosinceva|Nadeždai Kosincevai]];&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;
* 2010. gadā [[Antakja|Antakjā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Jūlija Djomina|Jūliju Djominu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Elizabete Pēca|Elizabetei Pēcai]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Almīra Skripčenko|Almīrai Skripčenko]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2012. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Ingrīda Aljaga Fernandesa|Ingrīdu Aljagu Fernandesu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Huana Cjaņa|Huanai Cjaņai]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2015. gadā [[Soči|Sočos]] 1. kārtā uzvarējusi [[Āktāra Liza Šāmīma|Āktāru Lizu Šāmīmu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinu Kovaļevsku]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Meri Arabidze]]i.&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;

Lietuvas sieviešu izlases sastāvā no 1996. līdz 2016. gadam spēlējusi [[Šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], turklāt 6 reizes pie pirmā galdiņa. Divas reizes (2000,&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2000w/2000ltu.html 34th Chess Olympiad (women): Istanbul 2000]&lt;/ref&gt; 2004&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2004w/2004ltu.html 36th Chess Olympiad (women): Calvia 2004]&lt;/ref&gt;) uzrādījusi labāko rezultātu pie pirmā galdiņa. 2010. gadā spēlējusi Lietuvas vīriešu izlases sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2010/2010ltu.html 39th Chess Olympiad: Khanty-Mansiysk 2010]&lt;/ref&gt; Lietuvas sieviešu izlases sastāvā četras reizes spēlējusi arī Eiropas komandu šaha čempionātos (1997-1999, 2007, 2013), bet vienu reizi piedalījusies šajā turnīrā arī Lietuvas vīriešu izlases sastāvā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2009e/2009ltu.html 17th European Team Chess Championship: Novi Sad 2009]&lt;/ref&gt; 2013. gadā Eiropas komandu šaha čempionātā uzrādījusi labāko rezultātu pie pirmā galdiņa.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2013u/2013ltu.html 10th European Team Chess Championship (women): Warsaw 2013]&lt;/ref&gt;

No 2001. līdz 2008. gadam bija precējusies ar lielmeistaru [[Aleksejs Širovs|Alekseju Širovu]]. Divu bērnu māte.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Viktorija Čmilīte
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=12801259
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{citation
 | title=Viktorija Čmilīte
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=51512
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Viktorija Čmilīte
 | url=http://www.365chess.com/players/Viktorija_Cmilyte
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Viktorija Čmilīte
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/40240
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{citation
 | title=Viktorija Čmilīte
 | url=http://www.olimpbase.org/playersw/mgwesuui.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{citation
 | title=Viktorija Čmilīte
 | url=http://www.olimpbase.org/playersu/mgwesuui.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti)

{{DEFAULTSORT:Čmilīte, Viktorija}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas šahisti]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>gj1skz7eh190edlk4lva7vhfjivw4mx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zigismunds Lorencs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240828</id>
    <revision>
      <id>4541508</id>
      <parentid>4162291</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:14:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6023" sha1="dotaobywqgw9pf9wbn2i4ucumqd58u4" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Zigismunds Lorencs
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|          Dzimis = {{dat|1949|6|16}}
|      Pseidonīms = 
|        dz_gads = 1949
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = {{LAT}}
|        Vieta_dz = [[Rīga]] 
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|2|26|1949|6|16}}
|        Vieta_mr = {{CAN}} 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = balss, ģitāra
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = Melodija
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}

'''Zigismunds Lorencs''' (dzimis 1949. gada 16. jūnijā Rīgā, miris 2022. gada 26. februārī Kanādā) bija latviešu popmūziķis, darbojies grupās &quot;[[The Melody Makers]]&quot;, &quot;[[Eolika]]&quot;, &quot;[[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]]&quot; un &quot;[[Selga (grupa)|Selga]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] izcelsmes ģimenē, [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|E. Dārziņa mūzikas vidusskolā]] viņš apguva čella spēli.&lt;ref&gt;Lorencs pārsteidza “Mikrofonu”, nodziedot paša sarakstītos “Ceriņus”. http://www.la.lv/lorencs-parsteidza-mikrofonu-nodziedot-pasa-sarakstitos-cerinus/#&lt;/ref&gt; 1960. gadu vidū viņš kļuva par pirmo latviešu rokenrola grupu dalībnieku, vēlāk arī dziesmu autoru. 1964. gadā Z. Lorencs iesaistījās [[Pits Andersons|Pita Andersona]] grupā &quot;The Melody Makers&quot;, tiek uzskatīts, ka viņam &quot;pirmajam visā Latvijā bija īsta amerikāņu “Fender Stratocaster” ģitāra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pitsandersons.lv/lat/biography/60s|title=Pete Anderson|website=www.pitsandersons.lv|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201204082045/https://www.pitsandersons.lv/lat/biography/60s}}&lt;/ref&gt; Grupas popularitāte jauniešu aprindās radīja sarežģījumus ar [[Latvijas PSR]] varas iestādēm, 1965. gadā pēc aizliegta koncerta notika protesta akcija uz toreizējā Planetārija (tagad [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]]) kāpnēm.

1966. gadā P. Andersons pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, bet Z. Lorencs ar domubiedriem izveidoja grupu &quot;[[Eolika]]&quot;, kļūst par tās ģitāristu un dziedātāju. Tās repertuārā bija viņa komponētas dziesmas, piemēram, &quot;Vecāmāte un runcis&quot;, kas [[1970. gada Mikrofona aptauja|1970. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā]] ieņēma 4. vietu. Viņa dziesma &quot;Varam sintezēt visu bez riska&quot; iekļauta TV programmā &quot;Muzikālais kokteilis&quot;.

1970. gadu sākumā &quot;Eolikas&quot; dalībniekus iesauca Padomju armijā un grupa izjuka. Armijas gados Lorencs vadīja karavīru ansambli &quot;[[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]]&quot;, piedalījās estrādes mūzikas festivālos. Pēc atgriešanās no armijas Z. Lorencs ar biedriem spēlēja filharmonijas solista Aleksandra Sotikova pavadošajā ansamblī. 1970. gadu otrajā pusē Lorencs spēlēja ģitāru arī ansamblī &quot;Selga&quot;, kuru vadīja [[Aldis Ermanbriks]], Lorenca dziesmas tajā dziedāja [[Andrejs Lihtenbergs]] (&quot;Ieva&quot;, &quot;Kuģiem nenāk miegs&quot;, &quot;Padod manai mātei krēslu&quot;). Viņa dziesmas dziedāja arī Sandra Ozolīte (&quot;Dzenis&quot;) un &quot;Eolikas&quot; 1980. gadu sastāvs (&quot;Āgenskalna tirgus rīts&quot;).

&quot;Mikrofona&quot; aptaujās populārāko vidū iekļūst viņa dziesmas &quot;Ceriņi&quot; (2. vieta 1977. gadā), &quot;Zaķu sala&quot; (8. vieta [[Mikrofona aptauja 1978|1978. gadā]]) un &quot;Janvārī&quot; (12. vieta [[Mikrofona aptauja 1979|1979. gadā]]). Viņš iespēlējis ģitāru vairākos skaņdarbos [[Gunārs Rozenbergs|Gunāra Rozenberga]] albumā &quot;Laura&quot; (1979).

1977. gadā absolvēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s kompozīcijas nodaļu, Lorencs pievērsās arī simfoniskajam rokam: 1980. gadā latviešu jauno komponistu skaņuplatē iekļauts viņa &quot;Končertino simfoniskajam orķestrim un rokgrupai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/З-Лоренцс-Ю-Карлсонс-П-Плакидис-П-Васкс-З-Лоренцс-Ю-Кар/release/2649976|title=З. Лоренцс, Ю. Карлсонс, П. Плакидис, П. Васкс – З. Лоренцс, Ю. Карлсонс, П. Плакидис, П. Васкс (1980, Vinyl)|via=www.discogs.com}}&lt;/ref&gt;

70. gadu beigās Z. Lorencs saraksta vairākas pazīstamas dziesmas bērnu ansambļiem (&quot;[[Dzeguzīte]]&quot;, &quot;[[Knīpas un Knauķi|Knīpas un knauķi]]&quot;, &quot;Urdaviņa&quot;), tās apkopotas divās mazajās skaņuplatēs &quot;Dziesmas bērniem ar J. Osmaņa vārdiem&quot; (1979, 1984), to vidū ir dziesmas &quot;Deguntiņš uz augšu&quot;, &quot;Pilsētniece&quot;, &quot;Zaķīša sapnis&quot; u.c. Vēlāk viņa aktīvā darbība popmūzikā apsīkst.

1990. gados viņš epizodiski koncertēja kopā ar [[Margarita Vilcāne|Margaritu Vilcāni]]. Vairākas Z. Lorenca dziesmas iekļautas [[Žoržs Siksna|Žorža Siksnas]] albumā &quot;Vasaras vīns&quot; (1995).

2002. gadā viņš paziņoja, ka pārceļas dzīvot uz Kanādu.&lt;ref&gt;''Rīgas Balss'', 2002, 2. aprīlis.&lt;/ref&gt;

2017. gada maijā Lorencs ieradās Latvijā, lai B. Rezņika jubilejas koncertos uzstātos kopā ar &quot;Eolikas&quot; pirmā sastāva mūziķiem Rezņiku un Griņevu.&lt;ref&gt;Pēc 15 gadu prombūtnes Latvijā atgriezīsies Zigismunds Lorencs. http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/653856-pec_15_gadu_prombutnes_latvija_atgriezisies_zigismunds_lorencs {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170329114849/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/653856-pec_15_gadu_prombutnes_latvija_atgriezisies_zigismunds_lorencs |date={{dat|2017|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Miris 2022. gada 26. februārī Kanādā.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/muzika/miris-muzikis-un-komponists-zigmunds-lorencs/ Miris mūziķis un komponists Zigmunds Lorencs]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lorencs, Zigismunds}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas ģitāristi]]</text>
      <sha1>dotaobywqgw9pf9wbn2i4ucumqd58u4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Kingdons Klifords</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240845</id>
    <revision>
      <id>4541404</id>
      <parentid>4386058</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:32:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3584" sha1="2acdilj1e4kjwcy5i7kfmdd6nocx6l5" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Viljams Kingdons Klifords
|     vārds_orig = ''William Kingdon Clifford''
|         attēls = PSM V15 D156 William Kingdon Clifford.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1845
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Eksetera]], [[Devona]], {{GBR}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1879
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 3
|        m_vieta = [[Madeira]], {{PRT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Londonas Universitātes koledža]]
|     alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Kembridžas Universitāte]]
|        zinātne = [[matemātika]], [[filozofija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[Kliforda algebra]]
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Viljams Kingdons Klifords''' ({{val-en|William Kingdon Clifford}}, dzimis {{dat|1845|5|4}}, miris {{dat|1879|3|3}}) bija angļu matemātiķis un filozofs. Publicēja darbus [[ģeometriskā algebra|ģeometriskajā algebrā]], kas ir viņam par godu nosauktās [[Kliforda algebra]]s speciāls gadījums. Pirmais izvirzīja domu, ka [[gravitācija]] varētu ietekmēt telpas ģeometriju. Miris no [[tuberkuloze]]s 33 gadu vecumā.

==Darbi==

Lielākā daļa no darbiem publicēti pēc Kliforda nāves:

*1877. [http://www.uta.edu/philosophy/faculty/burgess-jackson/Clifford.pdf &quot;The Ethics of Belief&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140123160039/http://www.uta.edu/philosophy/faculty/burgess-jackson/Clifford.pdf |date={{dat|2014|01|23||bez}} }}, ''Contemporary Review''.
*1878. [http://dlxs2.library.cornell.edu/cgi/t/text/text-idx?c=math;cc=math;view=toc;subview=short;idno=04370002 Elements of Dynamic] {{Novecojusi saite}}, London: MacMillan &amp; Co; on-line presentation by [[Kornela Universitāte|Cornell University]] ''Historical Mathematical Monographs''.
*1879. [http://books.google.com/books?id=Tdrry7p7DeMC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=william+kingdon+clifford&amp;as_brr=1#PPP9,M1 ''Seeing and Thinking''], popular science lectures.
*1879. [http://www.openlibrary.org/details/lecturesessaysby02clifrich ''Lectures and Essays'']{{Novecojusi saite}}, with an introduction by Sir Frederick Pollock.
*1882. ''Mathematical Papers'' (at [http://books.google.com/books?id=LzXW1Lj62AMC ''Google Books'']; at [http://www.ams.org/bookstore-getitem/item=chel/210.h ''American Mathematical Society''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130524111032/http://www.ams.org/bookstore-getitem/item=chel/210.h |date={{dat|2013|05|24||bez}} }}), edited by R Tucker, with an introduction by Henry J. S. Smith.
*1885. [http://books.google.com/books?id=kAUAAAAAQAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=exact+sciences&amp;as_brr=1#PPR3,M1 ''The Common Sense of the Exact Sciences'']. Completed by Karl Pearson.
*1887. ''Elements of Dynamic'', vol. 2, in Ewald, William B., ed., 1996. ''From Kant to Hilbert: A Source Book in the Foundations of Mathematics'', 2 vols. Oxford University Press.
*1872. ''On the aims and instruments of scientific thought'', 524-41.
*1876. ''[[s:On the Space-Theory of Matter|On the Space-Theory of Matter]]''.

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klifords, Viljams Kingdons}}
[[Kategorija:Devonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu matemātiķi]]
[[Kategorija:Britu filozofi]]</text>
      <sha1>2acdilj1e4kjwcy5i7kfmdd6nocx6l5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244167</id>
    <revision>
      <id>4541551</id>
      <parentid>4539902</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4541551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="240304" sha1="6eycu2e80d92b8rgygknhpnonak4z58" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230394}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565727 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q45897746
| label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]''
| name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā
| lat = 57.187321097254
| long = 25.211191445951
| p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}}
| vaid = 380
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897762
| label = [[Doļu pilskalns]]
| name = Doļu pilskalns
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā
| lat = 57.131060021539
| long = 25.434663999047
| p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}}
| image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg
| vaid = 381
| wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897779
| label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunkauļiem
| lat = 57.17224481948
| long = 25.300356495959
| p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}}
| vaid = 382
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897794
| label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]''
| name = Kaikūņu senkapi
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaikūņiem
| lat = 57.138187715512
| long = 25.28978085406
| p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}}
| vaid = 383
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897806
| label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]''
| name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.181690091236
| long = 25.425570050459
| p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}}
| vaid = 384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897822
| label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]''
| name = Rēveļu senkapi un kulta vieta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.144180958284
| long = 25.286074077883
| p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}}
| vaid = 385
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897842
| label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kurmjiem
| lat = 57.178289026355
| long = 25.218498277919
| p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}}
| vaid = 386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897860
| label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Olnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Olniekiem
| lat = 57.166751168198
| long = 25.332275256539
| p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}}
| vaid = 387
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897872
| label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Palmēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Palmēniem
| lat = 57.139682575327
| long = 25.329425571889
| p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}}
| vaid = 388
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897886
| label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rencēnu muižas parkā
| lat = 57.185542835111
| long = 25.328804739044
| p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}}
| vaid = 389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879784
| label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Auciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Auciems
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē
| lat = 57.336952120207
| long = 25.148055656948
| p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}}
| vaid = 506
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auciems
}}
{{monument
| qid = Q2512369
| label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]]
| name = Cēsu viduslaiku pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313333333333
| long = 25.27
| p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}}
| image = Cesis%20Burgruine1.jpg
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 392
| wikipediauri = C%C4%93su_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q4505041
| label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| lat = 57.31222222
| long = 25.27194444
| p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis
| vaid = 6214
| wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1281. -1284., 1853.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q16353960
| label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]''
| name = Cēsu Jaunā pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 9
| lat = 57.313255
| long = 25.271424
| p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}}
| image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle
| vaid = 6205
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q19756361
| label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| name = Ruckas muižas apbūve
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.309392
| long = 25.282089
| p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| vaid = 6199
| year = 18. gs. - 20. gs. 60. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ruckas muiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725208
| label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]''
| name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie dzelzceļa stacijas
| lat = 57.313936226256
| long = 25.281491349529
| p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg
| vaid = 390
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725249
| label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]''
| name = Siļķu viduslaiku apmetne
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Siļķēm
| lat = 57.316355843346
| long = 25.232882951862
| p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}}
| image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg
| vaid = 391
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725319
| label = [[Riekstu kalns]]
| name = Riekstu kalns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313722260367
| long = 25.268674457464
| p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}}
| image = Riekstu%20kalns.PNG&lt;br/&gt;Riekstu%20kalns2.JPG
| commonscat = Riekstu mound
| vaid = 393
| wikipediauri = Riekstu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725346
| label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]''
| name = Cēsu senpilsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pilsētas vēsturiskajā centrā
| lat = 57.313074654232
| long = 25.270448104908
| p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG
| vaid = 394
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725388
| label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]''
| name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela
| lat = 57.312584945862
| long = 25.274443108611
| p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}}
| image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg
| commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis
| vaid = 6197
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725434
| label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.313053108833
| long = 25.270264589593
| p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg
| commonscat = Historic Centre of Cēsis
| vaid = 7426
| year = 13.- 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725533
| label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 6
| lat = 57.3104031
| long = 25.2664018
| p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}}
| image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis)
| vaid = 6198
| year = 18. gs. IIp.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725594
| label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]''
| name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40
| lat = 57.318050896743
| long = 25.230758766647
| p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg
| vaid = 8673
| year = 19.gs.b. - 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725627
| label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Līvu iela 9
| lat = 57.3116139
| long = 25.2683859
| p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}}
| image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielā Līvu iela 9
| vaid = 3066
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725678
| label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 11
| year = 19.gs.s.-1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725741
| label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725791
| label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg
| vaid = 3077
| year = 1858.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725850
| label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3078
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725907
| label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg
| vaid = 3079
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725971
| label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kancele.JPG
| vaid = 3083
| year = 1754.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726029
| label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]''
| name = Kapa piemineklis J.Nideckim
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG
| vaid = 3084
| year = 1587.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726082
| label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.19)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3085
| year = 1470.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726139
| label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.20)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3086
| year = 1482.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726196
| label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.25)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3087
| year = 1415.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726261
| label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]''
| name = Kapa plāksne A.Pjenacekai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3088
| year = 1591.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726313
| label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]''
| name = Kapa plāksne D.Lodem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Dietrich Lode
| vaid = 3089
| year = 1518.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726373
| label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]''
| name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3090
| year = 1549.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726429
| label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]''
| name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3091
| year = 1494.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726484
| label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]''
| name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3092
| year = 1441.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726550
| label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]''
| name = Kapa plāksne O.Šenkingam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Otto Schenking
| vaid = 3093
| year = ap 1593.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726600
| label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]''
| name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg
| commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone
| vaid = 3094
| year = 1535.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726657
| label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]''
| name = Kapenes fasāde
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3095
| year = 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726713
| label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]''
| name = Piemineklis V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Plettenberg.JPG
| vaid = 3098
| year = 1855.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726772
| label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]''
| name = Portāls ar pūķu figūrām (2)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = CesisChurchDetail.jpg
| vaid = 3099
| year = 15.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726820
| label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Vitraza.JPG
| vaid = 3103
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726882
| label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3104
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726934
| label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3105
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727019
| label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Muižas iela 5
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30921
| long = 25.28302
| p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg
| vaid = 6202
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727080
| label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Palasta iela 22
| lat = 57.3138845
| long = 25.266837
| p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| vaid = 395
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727175
| label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30941
| long = 25.28205
| p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Rucka manor house
| vaid = 6200
| year = 18. gs. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727236
| label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.3102
| long = 25.2814
| p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}}
| image = Rucka%20park%20%281%29.jpg
| commonscat = Rucka park
| vaid = 6201
| year = 18. gs. -20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727306
| label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils iela 9
| lat = 57.313351
| long = 25.2724884
| p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}}
| image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park
| vaid = 6203
| year = 1207., 13. - 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Cēsu pilsmuiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727358
| label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]''
| name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 11
| locality = Pils parkā
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 6206
| year = 1207., 13. -15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727413
| label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 15
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Barn
| vaid = 6207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727465
| label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]''
| name = Ratnīca - stallis
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 3
| lat = 57.3137302
| long = 25.2723989
| p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}}
| image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable
| vaid = 6204
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727555
| label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]''
| name = Panno
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Priedes iela 5/7
| lat = 57.3167122
| long = 25.2464598
| p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}}
| vaid = 3067
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727609
| label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3068
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727652
| label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3069
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727696
| label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3070
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727750
| label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]''
| name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 14
| lat = 57.31336
| long = 25.27526
| p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg
| commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis)
| vaid = 396
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727795
| label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}}
| image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg
| vaid = 3073
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727834
| label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| name = Tirgotāja nams
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Merchant's House in Cēsis
| vaid = 6210
| year = 1788.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727889
| label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]''
| name = Sienas gleznojums
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 19
| lat = 57.3115645
| long = 25.2721412
| p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}}
| vaid = 3074
| year = 20.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727939
| label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]''
| name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 10
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727985
| label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka]]''
| name = Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 6211
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728040
| label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}}
| image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg
| vaid = 3075
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728090
| label = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Princesses' House in Cēsis
| vaid = 6212
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728141
| label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]''
| name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 7
| lat = 57.3121713
| long = 25.2738833
| p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg
| commonscat = Cēsis Old Town Hall
| vaid = 6208
| year = 1767.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728193
| label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Torņa iela 2a
| lat = 57.312079438048
| long = 25.271953435971
| p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg
| vaid = 397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q45898361
| label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281386
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}}
| vaid = 3115
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898383
| label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253511
| long = 25.281376
| p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}}
| vaid = 3116
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898419
| label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]''
| name = Mācītāja māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281365
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6219
| year = 1783. -1786.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898445
| label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]''
| name = Mācību māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253133
| long = 25.282019
| p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6220
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898469
| label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253621
| long = 25.28188
| p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}}
| vaid = 6221
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898490
| label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]''
| name = Ledus pagrabs
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253215
| long = 25.281644
| p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg
| vaid = 6222
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898508
| label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]''
| name = Stallis un vāgūzis
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253035
| long = 25.282572
| p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6223
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898529
| label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]''
| name = Lopu kūts ar gubeni
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253302
| long = 25.282395
| p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}}
| vaid = 6224
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898545
| label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]''
| name = Brušu pusmuižas apbūve
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Brušos
| lat = 57.253055356029
| long = 25.302417693324
| p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}}
| vaid = 6225
| year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q3743271
| label = [[Āraišu ezerpils]]
| name = Āraišu ezerpils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera saliņa
| lat = 57.251554756834
| long = 25.285300448177
| p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg
| commonscat = Āraiši lake dwelling site
| vaid = 398
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Gaujas nacionālais parks]]
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220158
| label = [[Āraišu vējdzirnavas]]
| name = Āraišu vējdzirnavas
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.2475
| long = 25.27111111
| p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}}
| image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG
| commonscat = Āraiši Windmill
| vaid = 6231
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas
| year = 1852.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828803
| label = [[Āraišu ordeņa pils]]
| name = Āraišu ordeņa pils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera krastā
| lat = 57.250447
| long = 25.283688
| p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg
| commonscat = Āraiši Castle ruins
| vaid = 401
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897904
| label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243881
| long = 25.279455
| p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}}
| vaid = 3107
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897919
| label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243861000049
| long = 25.279548999319
| p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}}
| vaid = 3108
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897943
| label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 300 m ZA Krustkalniem
| lat = 57.257589764667
| long = 25.171282693364
| p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}}
| vaid = 399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897960
| label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]''
| name = Lejaspeļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Lejaspeļiem
| lat = 57.266330998535
| long = 25.262778779734
| p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}}
| vaid = 400
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897979
| label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]''
| name = Ainavu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ainavām
| lat = 57.236736098409
| long = 25.194746786319
| p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}}
| vaid = 402
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897990
| label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]''
| name = Uplantu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261267517677
| long = 25.265726686645
| p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}}
| vaid = 403
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898004
| label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]''
| name = Uplantu krustakmens
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261210188824
| long = 25.270850626688
| p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}}
| vaid = 404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898020
| label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Uplantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261874923926
| long = 25.269352188308
| p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}}
| vaid = 405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898039
| label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]''
| name = Kalnaastīšu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaastītēm
| lat = 57.263656039536
| long = 25.248155586107
| p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}}
| vaid = 406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898052
| label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]''
| name = Kalnamežiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamežiņiem
| lat = 57.279854445358
| long = 25.211226278101
| p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}}
| vaid = 407
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898066
| label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]''
| name = Liepiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepiņiem
| lat = 57.254007555765
| long = 25.294711439026
| p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}}
| vaid = 408
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898087
| label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazruku viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazrukiem
| lat = 57.220869243555
| long = 25.309257577402
| p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}}
| vaid = 409
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898103
| label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]''
| name = Rakstu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstiem
| lat = 57.274270225645
| long = 25.19905573585
| p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}}
| vaid = 410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898116
| label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]''
| name = Rakstu krustakmeņi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem
| lat = 57.274463996497
| long = 25.198600387557
| p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}}
| vaid = 411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898134
| label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]''
| name = Simtēnu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Simtēniem
| lat = 57.269876897511
| long = 25.178634140839
| p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}}
| vaid = 412
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898153
| label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]''
| name = Vāļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vāļiem
| lat = 57.282661775306
| long = 25.217737664122
| p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}}
| vaid = 413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898170
| label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veclauču viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclaučiem
| lat = 57.261070578785
| long = 25.136200682052
| p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}}
| vaid = 414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898185
| label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]''
| name = Dzirnavnieka māja
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.248008
| long = 25.270561
| p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}}
| vaid = 6230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898404
| label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253458
| long = 25.280882
| p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6218
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218607
| label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]]
| name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.19305556
| long = 25.67944444
| p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}}
| image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg
| commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| vaid = 432
| wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q55424478
| label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| name = Dzērbenes luterāņu baznīca
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.191448
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 6246
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1839. -1842.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q16413267
| label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]]
| name = Dzērbenes viduslaiku pils
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes muižā
| lat = 57.194444444444
| long = 25.668333333333
| p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg
| commonscat = Dzērbene Castle
| vaid = 434
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424444
| label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191344
| long = 25.677967
| p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}}
| vaid = 3120
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424447
| label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191425
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}}
| vaid = 3121
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424449
| label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191413
| long = 25.678074
| p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 3122
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424451
| label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes mācītājmuižā
| lat = 57.19228
| long = 25.676476
| p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}}
| image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg
| commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža
| vaid = 3123
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424456
| label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.191587259033
| long = 25.678556300646
| p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}}
| commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 433
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424460
| label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]''
| name = Elku kalna senkapi
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Elkiem
| lat = 57.217503443445
| long = 25.60691134385
| p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}}
| vaid = 435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424464
| label = [[Ķētu pilskalns]]
| name = Ķētu pilskalns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķētiem
| lat = 57.213628809717
| long = 25.719327167432
| p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}}
| vaid = 436
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424466
| label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvepriem
| lat = 57.20118148389
| long = 25.581901556266
| p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}}
| vaid = 437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424470
| label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]''
| name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Krustiņiem
| lat = 57.184482903636
| long = 25.620649166883
| p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}}
| image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 438
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424474
| label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]]
| name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pavēņiem
| lat = 57.221832430346
| long = 25.610261826356
| p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}}
| vaid = 439
| wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424476
| label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirguļiem
| lat = 57.202431675668
| long = 25.605879696129
| p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}}
| image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg
| commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424560
| label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| name = Vecpiebalgas muižas apbūve
| municipality = Ineši
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.0194
| long = 25.8306
| p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg
| vaid = 6247
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecpiebalgas muiža]]
| munwiki = Ine%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55424479
| label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]''
| name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem
| lat = 57.040018812008
| long = 25.795683113099
| p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}}
| vaid = 441
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424482
| label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]''
| name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Akmentiņiem
| lat = 57.038124977925
| long = 25.856442347838
| p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}}
| vaid = 442
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424486
| label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baldiešēniem
| lat = 57.006181592613
| long = 25.815770499578
| p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}}
| vaid = 443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424488
| label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]''
| name = Ezēnu apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezēniem
| lat = 56.972589158892
| long = 25.922843196344
| p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}}
| vaid = 444
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424491
| label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ļavēniem
| lat = 57.003884273458
| long = 25.907790883833
| p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}}
| vaid = 445
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424495
| label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķemeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķemeriem
| lat = 57.014782142258
| long = 25.793669701911
| p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}}
| vaid = 446
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424496
| label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.043378260104
| long = 25.788566762475
| p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}}
| vaid = 447
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424501
| label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jauncelmiem
| lat = 57.03485833502
| long = 25.745749209208
| p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}}
| vaid = 448
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424508
| label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]''
| name = Pīļupītes apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā
| lat = 57.04512547328
| long = 25.785576607942
| p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}}
| vaid = 449
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424512
| label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Kaibēniem
| lat = 57.031623483326
| long = 25.736982223058
| p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}}
| vaid = 450
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424515
| label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasbeķeriem
| lat = 57.010940640521
| long = 25.764694827257
| p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}}
| vaid = 451
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424517
| label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]''
| name = Lejasburkānu pilskalns
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasburkāniem
| lat = 56.988400863396
| long = 25.911923433495
| p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}}
| vaid = 452
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424523
| label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]''
| name = Lodēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lodēniem
| lat = 57.041004112438
| long = 25.877997984014
| p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}}
| vaid = 453
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424524
| label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]''
| name = Orizoru senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Orizoriem
| lat = 57.024153214625
| long = 25.831220915438
| p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}}
| vaid = 454
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424527
| label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]''
| name = Paulēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Paulēniem
| lat = 57.017782163506
| long = 25.760862262735
| p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}}
| vaid = 455
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424531
| label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]''
| name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Spietēniem
| lat = 57.035779511191
| long = 25.847308503148
| p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}}
| vaid = 456
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424532
| label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]''
| name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tožiņiem
| lat = 57.028112171213
| long = 25.73910907508
| p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}}
| vaid = 457
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424536
| label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vaišļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vaišļiem
| lat = 56.998233099496
| long = 25.921295878756
| p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}}
| vaid = 458
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424540
| label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]''
| name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.015761986032
| long = 25.777664237027
| p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}}
| vaid = 459
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424541
| label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.016340781366
| long = 25.782518577022
| p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}}
| vaid = 460
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424543
| label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]''
| name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā
| lat = 57.045287763541
| long = 25.799042873798
| p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}}
| vaid = 461
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424544
| label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]''
| name = Gaigalu apmetne I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem
| lat = 57.022751350185
| long = 25.779757809294
| p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}}
| vaid = 462
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424548
| label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]''
| name = Vecpiebalgas muižas pils
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019174
| long = 25.830638
| p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG
| commonscat = Vecpiebalga Manor House
| vaid = 6248
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424551
| label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019018208699
| long = 25.832389572179
| p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6251
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424552
| label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.020143
| long = 25.832033
| p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}}
| image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6252
| year = 1810.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424554
| label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019051362778
| long = 25.828980143485
| p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}}
| image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Manor Park
| vaid = 6254
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424556
| label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]''
| name = Leduspagrabs
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019641
| long = 25.830295
| p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}}
| image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6256
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424558
| label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vectūļi - 1
| lat = 57.041293100211
| long = 25.858244564263
| p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}}
| vaid = 8899
| year = 19.gs.s., ap 1830.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219024
| label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 23
| lat = 57.17666667
| long = 26.03583333
| p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}}
| image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 8751
| wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1801.-1804., 1871.-1873.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392814
| label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]''
| name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu
| lat = 57.169482494185
| long = 26.06776278674
| p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}}
| vaid = 465
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392820
| label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas
| lat = 57.169655361369
| long = 26.065908248665
| p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}}
| vaid = 469
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392830
| label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]''
| name = Jaunpiebalgas kroga apbūve
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 21
| lat = 57.1771293
| long = 26.0418271
| p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}}
| vaid = 9140
| year = 1800.,1840., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392851
| label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035151
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}}
| image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3124
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392856
| label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176726
| long = 26.03528
| p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3125
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392862
| label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035473
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3127
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392731
| label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]''
| name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņskolā
| lat = 57.111237
| long = 25.931554
| p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg
| vaid = 12
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392738
| label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]''
| name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecviņķos
| lat = 57.150768
| long = 26.068386
| p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}}
| vaid = 13
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392745
| label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Lejas Niklavas&quot;
| lat = 57.207574450732
| long = 26.022283887257
| p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}}
| vaid = 9042
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392751
| label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]''
| name = Bricu ezera mītne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā
| lat = 57.114578486825
| long = 25.872710143803
| p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}}
| vaid = 463
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392755
| label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]''
| name = Bricu apmetne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei
| lat = 57.113998014409
| long = 25.873967170788
| p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}}
| vaid = 464
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392760
| label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezerbriciem
| lat = 57.118036341492
| long = 25.871284044631
| p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}}
| vaid = 466
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392765
| label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jānēniem
| lat = 57.109783871473
| long = 25.90367706067
| p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}}
| vaid = 467
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392770
| label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]''
| name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunģeistiem
| lat = 57.123698485071
| long = 25.869714717808
| p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}}
| vaid = 468
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392774
| label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnalielmežiem
| lat = 57.105953534548
| long = 26.007909176551
| p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}}
| vaid = 470
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392778
| label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]''
| name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazķūģiem
| lat = 57.177639738684
| long = 25.955237330199
| p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}}
| vaid = 471
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392783
| label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]''
| name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160468758022
| long = 26.086951065488
| p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}}
| vaid = 472
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392787
| label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160745138815
| long = 26.089049880904
| p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}}
| vaid = 473
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392791
| label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]''
| name = Tirznieku senkapi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tirzniekiem
| lat = 57.10159544532
| long = 25.991673226363
| p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}}
| vaid = 474
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392799
| label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]''
| name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecviekšeļiem
| lat = 57.109583010445
| long = 26.108598600751
| p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}}
| vaid = 475
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392807
| label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]''
| name = Tūlijas pilskalns
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem
| lat = 57.108959809037
| long = 25.899997828179
| p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}}
| vaid = 476
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886125
| label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332348
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}}
| vaid = 3136
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886126
| label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332541
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}}
| vaid = 3137
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886127
| label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]''
| name = Mansarda logu apdare
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.354798
| long = 25.33281
| p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}}
| vaid = 3138
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886130
| label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.355319
| long = 25.332735
| p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg
| commonscat = Jāņmuiža manor house
| vaid = 6258
| year = 18. gs. b.,19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55424563
| label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]''
| name = Bumbu senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bumbām
| lat = 57.06656351483
| long = 25.637337983356
| p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}}
| vaid = 477
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424566
| label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]''
| name = Šinku senkapi (Akmens kapi)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šinkām
| lat = 57.097699464045
| long = 25.615369426417
| p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}}
| vaid = 478
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424568
| label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]''
| name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķizēniem
| lat = 57.049562185122
| long = 25.672174791458
| p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}}
| vaid = 479
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424572
| label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]''
| name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaļķēniem
| lat = 57.036943050614
| long = 25.650337959829
| p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}}
| vaid = 480
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424574
| label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]''
| name = Urbju senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Urbjiem
| lat = 57.087282169136
| long = 25.646946034163
| p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}}
| vaid = 481
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424576
| label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]''
| name = Jaunantēnu rija
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunantēni
| lat = 57.00743
| long = 25.715427
| p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}}
| image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg
| commonscat = Jaunantēnu rija
| vaid = 8748
| year = 18.gs., 2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886139
| label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]''
| name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps
| municipality = Leukādijas
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.364046
| long = 25.364674
| p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}}
| image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg
| vaid = 16
| year = 1866.-1950.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Leuk%C4%81dijas
}}
{{monument
| qid = Q51886117
| label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]''
| name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta
| municipality = Liepa
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepas pagastnama ēkas
| lat = 57.384258737989
| long = 25.427718676147
| p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}}
| image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg
| commonscat = Lielā Ellīte Cave
| vaid = 484
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219087
| label = ''[[:d:Q15219087|E. Veidenbauma dzīves vieta]]''
| name = E. Veidenbauma dzīves vieta
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalāčos
| lat = 57.39638889
| long = 25.48138889
| p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| vaid = 14
| year = 1867.-1892.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;]]''
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886113
| label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Kalāči&quot;
| lat = 57.3959
| long = 25.4782
| p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| vaid = 8949
| year = 19.gs., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886114
| label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Liepas viduslaiku kapsēta
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Liepas muižā
| lat = 57.370989677973
| long = 25.439047550333
| p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}}
| vaid = 482
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886115
| label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]''
| name = Brasliņu senkapi
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Braslām
| lat = 57.439243475087
| long = 25.440301907569
| p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}}
| vaid = 483
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483776
| label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]''
| name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \&quot;Lielās Ellītes\&quot;
| image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish
| vaid = 9260
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424631
| label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lodesmuiža
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodes muižas dzīv. ēkā
| lat = 57.13065
| long = 25.646274
| p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}}
| vaid = 3180
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lodesmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q30219457
| label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]]
| name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.237443864623
| long = 25.042275396249
| p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}}
| image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg
| commonscat = Historic Centre of Līgatne
| vaid = 7427
| wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366469
| label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Centra kapu kapličā
| lat = 57.232978
| long = 25.048614
| p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}}
| vaid = 3130
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366501
| label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kultūras namā
| lat = 57.232502
| long = 25.043077
| p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg
| vaid = 3131
| year = 20.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366523
| label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]''
| name = Līgatnes pilskalns
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Cēsu ielas
| lat = 57.242808072817
| long = 25.056267642195
| p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}}
| vaid = 485
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366553
| label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]''
| name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 7
| lat = 57.2390267
| long = 25.0390594
| p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}}
| image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg
| commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director
| vaid = 8812
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366581
| label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]''
| name = Zanderu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas
| lat = 57.225499334163
| long = 25.043046627878
| p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}}
| vaid = 486
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366601
| label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]''
| name = Ratnieku senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Briņķiem
| lat = 57.167867482486
| long = 25.0351062638
| p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}}
| vaid = 487
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366624
| label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamuižniekiem
| lat = 57.240833053599
| long = 24.969964130621
| p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}}
| vaid = 488
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366646
| label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]''
| name = Kalnatītmaņu pilskalns
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnatītmaņiem
| lat = 57.23836119502
| long = 24.976091303295
| p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}}
| vaid = 489
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366663
| label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielincēniem
| lat = 57.227641747473
| long = 25.143507074689
| p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}}
| image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg
| commonscat = Incēni Medieval Cemetery
| vaid = 490
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366680
| label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]''
| name = Vecsprinkšļu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā
| lat = 57.147267758779
| long = 25.135104605459
| p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}}
| vaid = 491
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366699
| label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Upesmuižniekiem
| lat = 57.2420175435
| long = 24.967664101844
| p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}}
| vaid = 492
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898570
| label = ''[[:d:Q45898570|&quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Melturi
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.222153
| long = 25.23124
| p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}}
| vaid = 6226
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Melturi
}}
{{monument
| qid = Q51886118
| label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]''
| name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Austriņiem
| lat = 57.412933113263
| long = 25.558682971079
| p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}}
| vaid = 493
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886119
| label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dambjiem
| lat = 57.434422778984
| long = 25.579816268436
| p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}}
| vaid = 494
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886120
| label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]''
| name = Plēpju senkapi
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Plēpjiem
| lat = 57.427939380248
| long = 25.5264706439
| p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}}
| vaid = 495
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886121
| label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Salu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Salām
| lat = 57.39384764531
| long = 25.584395468011
| p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}}
| vaid = 496
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828811
| label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]]
| name = Nītaures viduslaiku pils
| municipality = Nītaure
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.072579858803
| long = 25.188356168383
| p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}}
| image = LV2014-8362.jpg
| commonscat = Nītaure Castle
| vaid = 499
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaure
}}
{{monument
| qid = Q45898586
| label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]]
| name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā
| lat = 57.075329475606
| long = 25.198318601144
| p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}}
| image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg
| vaid = 497
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898609
| label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]''
| name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem
| lat = 57.114667738584
| long = 25.137688795433
| p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}}
| vaid = 498
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898634
| label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]''
| name = Asaru senkapi
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Asaru ezera
| lat = 57.147569195959
| long = 25.192138886719
| p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}}
| vaid = 500
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898649
| label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]''
| name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mergupjiem
| lat = 57.077499657044
| long = 25.199144557758
| p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}}
| vaid = 501
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898668
| label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]''
| name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecsārtēniem
| lat = 57.05936805323
| long = 25.250211868168
| p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}}
| vaid = 502
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898686
| label = [[Ķēču pilskalns]]
| name = Ķēču pilskalns
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieļavu fermas
| lat = 57.088903394826
| long = 25.298787785426
| p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}}
| vaid = 503
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886140
| label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]''
| name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni
| municipality = Priekuļi
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Selekcijas iela 3
| lat = 57.3170768
| long = 25.3415376
| p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}}
| vaid = 8938
| year = 1922.–1934.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51886134
| label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā
| lat = 57.33061
| long = 25.468873
| p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}}
| vaid = 3139
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886136
| label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rubeņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 57.325112145357
| long = 25.428012081986
| p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}}
| vaid = 504
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886138
| label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]''
| name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem
| lat = 57.30139896586
| long = 25.408393678756
| p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}}
| image = Senkapi38.jpg
| commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone
| vaid = 505
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481201
| label = [[Ureles pilskalns]]
| name = Ureles pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rozēm
| lat = 57.35388889
| long = 25.07305556
| p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}}
| vaid = 522
| wikipediauri = Ureles_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879711
| label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 57.33373171768
| long = 25.148948570272
| p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}}
| vaid = 507
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879715
| label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baķiem
| lat = 57.359540438194
| long = 25.228813902956
| p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}}
| vaid = 508
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879716
| label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]''
| name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām
| lat = 57.417005848405
| long = 25.229089557755
| p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}}
| vaid = 509
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879717
| label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]''
| name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cēsniekiem
| lat = 57.406400973756
| long = 25.120866095411
| p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}}
| vaid = 510
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879720
| label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dimdām
| lat = 57.318076829344
| long = 25.195679147779
| p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}}
| vaid = 511
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879721
| label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]''
| name = Dumpju senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dumpjiem
| lat = 57.323220773793
| long = 25.154573992053
| p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}}
| vaid = 512
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879723
| label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]''
| name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Emerķiem
| lat = 57.406842034439
| long = 25.099033205401
| p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}}
| vaid = 513
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879725
| label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]''
| name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gailonēm
| lat = 57.324881887843
| long = 25.095473913268
| p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}}
| vaid = 514
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879726
| label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]''
| name = Gribžu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gribžām
| lat = 57.377952937791
| long = 25.192820846467
| p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}}
| vaid = 515
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879729
| label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm
| lat = 57.3913665909
| long = 25.350443073501
| p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}}
| vaid = 516
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879730
| label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]''
| name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunrūjām
| lat = 57.348132185566
| long = 25.116463528652
| p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}}
| vaid = 517
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879731
| label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]''
| name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skasteru mežs
| vaid = 9174
| year = 2.–9. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879732
| label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]''
| name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunteņņiem
| lat = 57.285065488935
| long = 25.128646337639
| p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}}
| vaid = 518
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879733
| label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]''
| name = Kvēpenes pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kvēpeniem
| lat = 57.276646895042
| long = 25.183602044092
| p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}}
| vaid = 519
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879734
| label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]''
| name = Laiviņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Laiviņiem
| lat = 57.363768814118
| long = 25.233708358997
| p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}}
| vaid = 520
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879736
| label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]''
| name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rideļiem
| lat = 57.397398493057
| long = 25.123500025101
| p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}}
| vaid = 521
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879738
| label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]''
| name = Strīķupītes senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā
| lat = 57.363677664514
| long = 25.239804334741
| p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}}
| vaid = 523
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879740
| label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]''
| name = Zaļkalnu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.350739122082
| long = 25.073451722403
| p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}}
| vaid = 524
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879741
| label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]''
| name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Bundēm un Mežciemiem
| lat = 57.377711263369
| long = 25.334919135136
| p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}}
| vaid = 525
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879742
| label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]''
| name = Sveķu Sila senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Sveķu silā
| lat = 57.329474104943
| long = 25.180090288611
| p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}}
| vaid = 526
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879744
| label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362483
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG
| commonscat = Ungurmuiža Manor House
| vaid = 6261
| year = 1732., 18. gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879745
| label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362547
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Residential Building
| vaid = 6262
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879746
| label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361395
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg
| commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6263
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879747
| label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]''
| name = Stallis - vāgūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuiža
| lat = 57.362845497817
| long = 25.086263248845
| p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}}
| vaid = 6264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879748
| label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362777692122
| long = 25.088118995195
| p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg
| vaid = 6265
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879750
| label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.363201
| long = 25.090349
| p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6266
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879752
| label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362699059832
| long = 25.087078653434
| p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg
| vaid = 6267
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879753
| label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.353745
| long = 25.094082
| p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}}
| image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Pub
| vaid = 6268
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879756
| label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]''
| name = Alus brūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362795159575
| long = 25.086569361949
| p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}}
| vaid = 6269
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879757
| label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]''
| name = Dzirnavu māja
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362862652648
| long = 25.086192979037
| p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}}
| vaid = 6270
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879762
| label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.365133
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg
| vaid = 6271
| year = 1760.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879763
| label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361384
| long = 25.088761
| p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Park
| vaid = 6272
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879764
| label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]''
| name = Durvju vērtnes - vārti
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365122
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}}
| vaid = 3140
| year = 1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879765
| label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365168
| long = 25.082345
| p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}}
| vaid = 3141
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879767
| label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365145
| long = 25.082431
| p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}}
| vaid = 3142
| year = 18.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879768
| label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362547
| long = 25.08845
| p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}}
| vaid = 3143
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879770
| label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362564
| long = 25.088568
| p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}}
| vaid = 3144
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879773
| label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.36253
| long = 25.088557
| p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg
| vaid = 3145
| year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879775
| label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362518
| long = 25.088654
| p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg
| vaid = 3146
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879776
| label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362535
| long = 25.088589
| p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg
| vaid = 3147
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879779
| label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088696
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg
| vaid = 3148
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879781
| label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088643
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg
| vaid = 3149
| year = 18.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138427357
| label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Ungurmuižas apbūve ar parku
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.3625
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}}
| vaid = 6260
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879785
| label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]''
| name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku
| municipality = Raiskums
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.311737
| long = 25.183733
| p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}}
| vaid = 6259
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Raiskums
}}
{{monument
| qid = Q19896860
| label = [[Rozbeķu pils]]
| name = Rozbeķu pils
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmuižniekiem
| lat = 57.41861111
| long = 24.97861111
| p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}}
| image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg
| commonscat = Rozbeķi Castle ruins
| vaid = 559
| wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q51879823
| label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]''
| name = Īvantu senkapi
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Elles purva malā pie Īvantiem
| lat = 57.414778703804
| long = 24.880331080876
| p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}}
| vaid = 560
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q20829091
| label = [[Skujenes pils]]
| name = Skujenes pils
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā pie luterāņu baznīcas
| lat = 57.093657
| long = 25.47461
| p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}}
| image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg
| commonscat = Skujene Castle ruins
| vaid = 550
| wikipediauri = Skujenes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898888
| label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| name = Skujenes luterāņu baznīca
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes baznīca
| lat = 57.093939826907
| long = 25.472818224756
| p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}}
| image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg
| commonscat = Lutheran church in Skujene
| vaid = 9102
| year = 1841.,1901..
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898915
| label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.093939826
| long = 25.472818224
| p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg
| vaid = 3161
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898715
| label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Drapmaņiem
| lat = 57.111075076595
| long = 25.356263288056
| p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}}
| vaid = 543
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898730
| label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]''
| name = Ģībēnu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ģībēniem
| lat = 57.083898882988
| long = 25.593933317714
| p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}}
| vaid = 544
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898746
| label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]''
| name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķiberēm
| lat = 57.018274044922
| long = 25.462626912938
| p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}}
| vaid = 545
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898763
| label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Māļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Māļiem
| lat = 57.089962584789
| long = 25.600773626681
| p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}}
| vaid = 546
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898781
| label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]''
| name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Māļu baznīca
| lat = 57.088651
| long = 25.600914
| p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg
| commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi
| vaid = 9169
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898805
| label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]''
| name = Sišu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sišiem
| lat = 57.087797373532
| long = 25.356331677197
| p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}}
| vaid = 547
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898822
| label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas
| lat = 57.093562907696
| long = 25.475896027071
| p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}}
| vaid = 548
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898842
| label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]''
| name = Taurupju senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vidustaurupēm
| lat = 57.081714052778
| long = 25.551558862352
| p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}}
| vaid = 549
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898855
| label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]''
| name = Drapmaņu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru
| lat = 57.110865344776
| long = 25.359347827931
| p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}}
| vaid = 551
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879786
| label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]''
| name = Pulles senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazā Unguru ezera R krastā
| lat = 57.334701380067
| long = 25.057245764682
| p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}}
| vaid = 552
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879787
| label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Cīruļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cīruļiem
| lat = 57.44419966603
| long = 25.072761632649
| p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}}
| vaid = 553
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879791
| label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Īvantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Īvantiem
| lat = 57.413554591571
| long = 24.883425753118
| p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}}
| vaid = 554
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879793
| label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunsīmanēniem
| lat = 57.489497244651
| long = 25.074819776279
| p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}}
| vaid = 555
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879796
| label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]''
| name = Lapaiņu senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.484251846779
| long = 25.061692547882
| p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}}
| vaid = 556
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879797
| label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Līņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Līņiem
| lat = 57.417381555235
| long = 24.898889129618
| p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}}
| vaid = 557
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879798
| label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muskariem un Žagariem
| lat = 57.414303093924
| long = 24.905419002329
| p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}}
| vaid = 558
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879816
| label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā
| lat = 57.433330062594
| long = 24.998354613099
| p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}}
| vaid = 562
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219821
| label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg
| commonscat = Lutheran church in Straupe
| vaid = 6278
| wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 13. gs.g., 1723.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879872
| label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Mazstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.354443878247
| long = 24.951934236913
| p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 566
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879874
| label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]''
| name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.348165
| long = 24.949071
| p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}}
| image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 6276
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879877
| label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Lielstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.347428675212
| long = 24.947631974508
| p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20loss.JPG
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 579
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879882
| label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pilī
| lat = 57.347372
| long = 24.947323
| p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}}
| vaid = 3177
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879885
| label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielstraupes pils
| lat = 57.347745343956
| long = 24.94965401505
| p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}}
| image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg
| commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe
| vaid = 6277
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879892
| label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14)
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg
| vaid = 3165
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879896
| label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg
| vaid = 3166
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879901
| label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem (7)
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe
| vaid = 3167
| year = 1739.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879905
| label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]''
| name = Kapa plāksne G.Rozenam
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg
| vaid = 3168
| year = 1590.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879910
| label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]''
| name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg
| vaid = 3169
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879914
| label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]''
| name = Siju apgleznojums
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3171
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879918
| label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža &quot;Golgāta&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Golgāta&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3172
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879920
| label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3173
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q17291536
| label = [[Mazstraupes pils]]
| name = Mazstraupes pils
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazstraupes muižā
| lat = 57.354343
| long = 24.951557
| p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 6215
| wikipediauri = Mazstraupes_pils
| year = 15. gs., 18. gs., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879826
| label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes mācītājmuižā
| lat = 57.354648
| long = 24.959028
| p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}}
| vaid = 3174
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879829
| label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]]
| name = Batarejas kalns - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem
| lat = 57.358851261136
| long = 24.959811163888
| p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}}
| vaid = 563
| wikipediauri = Batarejas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879832
| label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]]
| name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm
| lat = 57.350013244547
| long = 24.921299665476
| p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}}
| vaid = 564
| wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879836
| label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pils parkā
| lat = 57.347424241238
| long = 24.948776786639
| p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}}
| vaid = 565
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879838
| label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Batarejas kalna - pilskalna
| lat = 57.360003621495
| long = 24.9642606787
| p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}}
| vaid = 567
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879840
| label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Eiķēnu ezera
| lat = 57.376052846184
| long = 24.962856380269
| p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}}
| vaid = 568
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879841
| label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gaujmaļiem
| lat = 57.250769781176
| long = 24.969508071153
| p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}}
| vaid = 569
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879844
| label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Imakām
| lat = 57.396459516096
| long = 24.883212669331
| p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}}
| vaid = 570
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879846
| label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]''
| name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.293467182046
| long = 24.976081198946
| p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}}
| vaid = 571
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879849
| label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]''
| name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jātniekiem
| lat = 57.286856998807
| long = 25.102256553033
| p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}}
| vaid = 572
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879853
| label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.332083362447
| long = 24.917254225122
| p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}}
| vaid = 573
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879855
| label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]''
| name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūricām
| lat = 57.325888491789
| long = 25.01130761603
| p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}}
| vaid = 574
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879858
| label = [[Vējiņu pilskalns]]
| name = Vējiņu pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vējiņiem
| lat = 57.343218034261
| long = 24.907321185746
| p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}}
| vaid = 575
| wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879860
| label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]''
| name = Zvejnieku senkapi
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zvejniekiem
| lat = 57.377795072442
| long = 24.96521653673
| p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}}
| vaid = 576
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879862
| label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]''
| name = Ērgļu kalni - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem
| lat = 57.378161041989
| long = 24.958070293828
| p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}}
| vaid = 577
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879863
| label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]''
| name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem
| lat = 57.362178994757
| long = 24.974460239132
| p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}}
| vaid = 578
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879868
| label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]''
| name = Lielstraupes zirgu pasta stacija
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpastā
| lat = 57.325328
| long = 24.919803
| p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg
| commonscat = Horse-post station in Vecpasts
| vaid = 6274
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424579
| label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Apšu luterāņu baznīcā
| lat = 57.139453
| long = 25.608058
| p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg
| vaid = 3178
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424583
| label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]''
| name = Bānūžu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera
| lat = 57.15298693419
| long = 25.574079972582
| p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}}
| vaid = 580
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424584
| label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]''
| name = Nēķina senkapi
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā
| lat = 57.16512984286
| long = 25.66808495115
| p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}}
| image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg
| commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 581
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424589
| label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]''
| name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu
| lat = 57.152304488332
| long = 25.570691721224
| p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}}
| image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg
| commonscat = Bānūžu svētavots
| vaid = 582
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424592
| label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Andrupu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Andrupiem
| lat = 57.105222359108
| long = 25.61224888166
| p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}}
| vaid = 583
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424595
| label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērcēniem
| lat = 57.167395705572
| long = 25.681183618552
| p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}}
| image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg
| commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 584
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424599
| label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]''
| name = Lejstupu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem
| lat = 57.15067032721
| long = 25.647165806245
| p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}}
| vaid = 585
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424603
| label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gambām
| lat = 57.110266409689
| long = 25.695028803873
| p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}}
| image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 586
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424607
| label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie grantsbedrēm
| lat = 57.105523022225
| long = 25.728990908767
| p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}}
| vaid = 587
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424609
| label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]''
| name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Lībiešiem
| lat = 57.148489218057
| long = 25.598966541419
| p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}}
| vaid = 588
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424613
| label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]''
| name = Lībiešu apmetne
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lībiešiem
| lat = 57.143851247316
| long = 25.597933252849
| p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}}
| vaid = 589
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424617
| label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]''
| name = Silenieku pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.14357461371
| long = 25.731453613424
| p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}}
| vaid = 590
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424621
| label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]''
| name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejruntēm
| lat = 57.124527074615
| long = 25.750087688508
| p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}}
| vaid = 591
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424622
| label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.143632841106
| long = 25.667403039313
| p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}}
| image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg
| commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish
| vaid = 592
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424626
| label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodē
| lat = 57.139476
| long = 25.608037
| p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apši
| vaid = 6279
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219855
| label = [[Sārumkalns]]
| name = Sārumkalns
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā
| lat = 57.28722222
| long = 25.37166667
| p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}}
| image = S%C4%81rumkalns.jpg
| vaid = 599
| wikipediauri = S%C4%81rumkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728234
| label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]''
| name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šķesteriem
| lat = 57.257824697785
| long = 25.373393824666
| p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}}
| vaid = 593
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728272
| label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunītes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunītēm
| lat = 57.192799524869
| long = 25.453267670737
| p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}}
| vaid = 594
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728309
| label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]''
| name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalauzām
| lat = 57.264540819381
| long = 25.372508695065
| p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}}
| vaid = 595
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728349
| label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]''
| name = Kalauzu senkapi
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnakalauzām
| lat = 57.261999571704
| long = 25.367476870764
| p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}}
| vaid = 596
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728386
| label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]''
| name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamieriņiem
| lat = 57.178591558565
| long = 25.532011918433
| p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}}
| vaid = 597
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728424
| label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]''
| name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūtējiem
| lat = 57.185403133091
| long = 25.535708026492
| p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}}
| vaid = 598
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728472
| label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejas Daudziešiem
| lat = 57.257498399663
| long = 25.352577804987
| p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}}
| vaid = 600
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728507
| label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]''
| name = Veitu senkapi I, II, III
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veitiem
| lat = 57.19210270601
| long = 25.492719584903
| p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}}
| vaid = 601
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728543
| label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vengāru viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vengārēm
| lat = 57.262591613336
| long = 25.490598588585
| p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}}
| vaid = 628
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728628
| label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295672
| long = 25.355265
| p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}}
| image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Veismaņi manor house
| vaid = 6281
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728678
| label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]''
| name = Muižkunga māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295312
| long = 25.351499
| p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}}
| vaid = 6282
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728727
| label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295237
| long = 25.354578
| p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 6284
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728781
| label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295208
| long = 25.35224
| p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}}
| vaid = 6285
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728819
| label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295591
| long = 25.349418
| p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}}
| image = Magaz%C4%ABna.jpg
| vaid = 6287
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728867
| label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]''
| name = Ratnīca
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295231
| long = 25.353452
| p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}}
| vaid = 6289
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728912
| label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295707
| long = 25.352207
| p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}}
| image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg
| vaid = 6291
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728955
| label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.296605
| long = 25.355587
| p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}}
| vaid = 6292
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728996
| label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]''
| name = Kūtis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.29573
| long = 25.353709
| p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}}
| vaid = 6293
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46729044
| label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295052
| long = 25.355244
| p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}}
| vaid = 6294
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138510508
| label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| name = Veismaņu muižas apbūve
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.29611111
| long = 25.35555556
| p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}}
| vaid = 6280
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15286177
| label = [[Piebalgas pils]]
| name = Piebalgas pils
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.055012
| long = 25.820634
| p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}}
| image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG&lt;br/&gt;Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Castle ruins
| vaid = 624
| wikipediauri = Piebalgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424741
| label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]''
| name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kaikaši
| lat = 57.05863
| long = 25.801145
| p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}}
| image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg
| commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum)
| vaid = 17
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424745
| label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]]
| name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.059116
| long = 25.825818
| p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg
| commonscat = Vecpiebalga hillfort
| vaid = 623
| wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424749
| label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā ap baznīcu
| lat = 57.057498538856
| long = 25.82140467165
| p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg
| commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church
| vaid = 625
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424635
| label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Raskumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem)
| lat = 57.088862118085
| long = 25.815643364614
| p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}}
| image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 602
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424637
| label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]''
| name = Cepļu apmetne I, II
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā
| lat = 57.093331081698
| long = 25.74048038201
| p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}}
| image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg
| commonscat = Cepļi settlement
| vaid = 603
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424640
| label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]''
| name = Ļūdiņu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunļūdiņiem
| lat = 57.068329261308
| long = 25.89322886848
| p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}}
| vaid = 604
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424644
| label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]''
| name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmietiņiem
| lat = 57.056323048785
| long = 25.84442073358
| p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}}
| image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 605
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424648
| label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.094552243535
| long = 25.686103318561
| p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}}
| vaid = 606
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424649
| label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.092180994072
| long = 25.686362495645
| p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}}
| vaid = 607
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424652
| label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]''
| name = Viduskaibēnu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalna Kaibēniem
| lat = 57.027913934219
| long = 25.728643243814
| p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}}
| vaid = 608
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424653
| label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunvēveros
| lat = 57.11397
| long = 25.844243
| p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}}
| image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaunvēveri
| vaid = 6096
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424656
| label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalnavēveros
| lat = 57.11650827172
| long = 25.847142806705
| p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}}
| image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalnvēveri
| vaid = 6097
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424658
| label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lejasvēveros
| lat = 57.114203
| long = 25.846206
| p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}}
| image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg
| commonscat = Lejasvēveri
| vaid = 6098
| year = 19. gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424661
| label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielvēveros
| lat = 57.114342
| long = 25.846807
| p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}}
| image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielvēveri
| vaid = 6099
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424666
| label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]''
| name = Kalnaraskumu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaraskumiem
| lat = 57.084544114847
| long = 25.81043734376
| p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}}
| image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalna Raskumi settlement
| vaid = 609
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424670
| label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazvēveros
| lat = 57.114884
| long = 25.843138
| p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}}
| image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Mazvēveri
| vaid = 6100
| year = 20. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424674
| label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Streinvēveros
| lat = 57.113952
| long = 25.845487
| p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}}
| image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Streinvēveri
| vaid = 6101
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424677
| label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecvēveri
| lat = 57.114441
| long = 25.84391
| p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}}
| image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecvēveri
| vaid = 6102
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424681
| label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Virolvēveros
| lat = 57.115094
| long = 25.844082
| p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}}
| image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Virolvēveri
| vaid = 6103
| year = 19. gs., 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424685
| label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]''
| name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasģibuļiem
| lat = 57.067959558982
| long = 25.695680187268
| p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}}
| vaid = 611
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424689
| label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejaskaupēniem
| lat = 57.062109428293
| long = 25.743604740705
| p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}}
| vaid = 612
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424691
| label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]''
| name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasraskumiem
| lat = 57.087990138529
| long = 25.804911200312
| p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}}
| vaid = 613
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424695
| label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mietiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mietiņiem
| lat = 57.060180365202
| long = 25.855405090632
| p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}}
| vaid = 614
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424700
| label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.07145813318
| long = 25.789775782896
| p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}}
| image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 615
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424705
| label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]''
| name = Tauna apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.067186877444
| long = 25.785387076077
| p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}}
| vaid = 616
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424709
| label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ragaiņiem
| lat = 57.085297489461
| long = 25.675837471485
| p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}}
| vaid = 617
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424715
| label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]''
| name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Saulgožiem
| lat = 57.088279593096
| long = 25.695721949154
| p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}}
| vaid = 618
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424716
| label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]''
| name = Tašķēnu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.107729974353
| long = 25.837515939543
| p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}}
| image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg
| commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 619
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424720
| label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]''
| name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.050669684566
| long = 25.849977631793
| p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}}
| vaid = 620
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424722
| label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]''
| name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zēniņiem
| lat = 57.051189974711
| long = 25.850806182203
| p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}}
| vaid = 621
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424724
| label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirbuļiem
| lat = 57.08711658516
| long = 25.734990235617
| p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}}
| vaid = 622
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424726
| label = ''[[:d:Q55424726|&quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja]]''
| name = &quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jauncelmos
| lat = 57.035599
| long = 25.751181
| p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}}
| vaid = 6295
| year = 19. gs.1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424730
| label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]''
| name = Silakrogs
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Silakrogs&quot;
| lat = 57.075911033813
| long = 25.763119126654
| p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}}
| image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg
| commonscat = Silakrogs
| vaid = 8716
| year = 19.gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424733
| label = ''[[:d:Q55424733|Saulrieti]]''
| name = Saulrieti
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842204
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8718
| year = 1922., 1934.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;]]''
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424737
| label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;]]''
| name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842108
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}}
| image = Saulrieti%2004.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8719
| year = 1926.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424739
| label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;]]''
| name = Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Cepļi&quot;
| lat = 57.093434093579
| long = 25.738470576266
| p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}}
| image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg
| commonscat = Meetinghouse in Cepļi
| vaid = 8935
| year = 1817.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886146
| label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]''
| name = Veselavas muižas kungu māja
| municipality = Veselava
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Viesturi&quot;
| lat = 57.290118353512
| long = 25.477430950793
| p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}}
| image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Veselava Manor
| vaid = 8903
| year = 1766., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]''
| munwiki = Veselava
}}
{{monument
| qid = Q51886141
| label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]''
| name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām)
| lat = 57.309174703443
| long = 25.558170864197
| p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}}
| vaid = 626
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886142
| label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]''
| name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Silabulēm
| lat = 57.306732424179
| long = 25.503693631713
| p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}}
| vaid = 627
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886143
| label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veselavas viduslaiku kapsēta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veselavas kapsētas
| lat = 57.293366959203
| long = 25.479276710406
| p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}}
| vaid = 629
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424751
| label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]''
| name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems
| municipality = Vēveri
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.114587
| long = 25.846174
| p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}}
| image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg
| commonscat = Vēveru ciems
| vaid = 6297
| year = 19., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q18623455
| label = [[Zaubes pils]]
| name = Zaubes pils
| municipality = Zaube
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 56.994853
| long = 25.261362
| p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}}
| image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg
| commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins
| vaid = 635
| wikipediauri = Zaubes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaube
}}
{{monument
| qid = Q45898933
| label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]''
| name = Ļūkānu ezera mītne
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ļūkānu ezera ZA daļā
| lat = 57.021113582039
| long = 25.274015503285
| p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}}
| vaid = 630
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898952
| label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]''
| name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem
| lat = 57.030727216512
| long = 25.342557956627
| p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}}
| vaid = 631
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898973
| label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]''
| name = Ozolkalna senkapi
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem
| lat = 57.019260704582
| long = 25.268648377358
| p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}}
| vaid = 632
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898989
| label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaundzintariem
| lat = 56.956644880877
| long = 25.196067502883
| p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}}
| vaid = 633
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898997
| label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]''
| name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Roķēniem
| lat = 56.994062715476
| long = 25.211295686065
| p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}}
| vaid = 634
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392867
| label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem
| lat = 57.142825007514
| long = 25.921077578771
| p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}}
| vaid = 636
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392873
| label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]''
| name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā
| lat = 57.144805722996
| long = 25.927191731967
| p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}}
| vaid = 637
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392877
| label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muciņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muciņām
| lat = 57.130010691745
| long = 25.827374046484
| p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}}
| vaid = 638
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392882
| label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Oļiem
| lat = 57.141187995858
| long = 25.919413404785
| p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}}
| vaid = 639
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392887
| label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ormaņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ormaņiem
| lat = 57.167692460954
| long = 25.819432372033
| p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}}
| vaid = 640
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392893
| label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Stepeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Stepeļiem
| lat = 57.137488718347
| long = 25.898589794348
| p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}}
| vaid = 641
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392898
| label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]''
| name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmigļiem
| lat = 57.160205206165
| long = 25.877555857594
| p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}}
| vaid = 642
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392902
| label = [[Vieķu pilskalns]]
| name = Vieķu pilskalns
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieķiem
| lat = 57.155465171568
| long = 25.877962151287
| p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}}
| vaid = 643
| wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392906
| label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Zeikaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zeikariem
| lat = 57.149745489982
| long = 25.788280133601
| p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}}
| vaid = 644
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898213
| label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280464
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg
| vaid = 3109
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898232
| label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280592
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg
| vaid = 3112
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898253
| label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.253287501663
| long = 25.280401110115
| p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}}
| vaid = 416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898267
| label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]''
| name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.251845
| long = 25.282567
| p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}}
| image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg
| commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| vaid = 6216
| year = 13. -20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898281
| label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| name = Āraišu luterāņu baznīca
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.253841
| long = 25.280582
| p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}}
| image = Araisu%20baznica.JPG
| commonscat = Lutheran church in Āraiši
| vaid = 6217
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898304
| label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]''
| name = Vāveres kroga apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23371
| long = 25.272009
| p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg
| commonscat = Vāverkrogs
| vaid = 6227
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898327
| label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]''
| name = Kalēja mājiņa
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.233225
| long = 25.272101
| p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}}
| vaid = 6228
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898344
| label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]''
| name = Kroga ēka
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23364
| long = 25.272567
| p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6229
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Cēsu novads]]</text>
      <sha1>6eycu2e80d92b8rgygknhpnonak4z58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244541</id>
    <revision>
      <id>4541304</id>
      <parentid>4533071</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:57:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4541304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147331" sha1="hu2jt2a9h5f3sez7s3tezm732548sxy" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]].

{{monument-title-wikidata|2369297}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566047 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55935651
| label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizkraukles iela 12
| lat = 56.975818
| long = 24.1829825
| p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}}
| image = Aizkraukles%2012.JPG
| vaid = 7933
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935657
| label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizkraukles iela 7
| lat = 56.9751298
| long = 24.1867298
| p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}}
| image = Aizraukles%207.JPG
| vaid = 5879
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935663
| label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 1
| lat = 56.9585733
| long = 24.1110246
| p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG
| commonscat = Alberta iela 1 (Riga)
| vaid = 7934
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935720
| label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 11
| lat = 56.9591593
| long = 24.1086584
| p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg
| commonscat = Alberta iela 11 (Riga)
| vaid = 7938
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935727
| label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]''
| name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 12
| lat = 56.9594737
| long = 24.1087744
| p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG
| vaid = 63
| year = 1904.-1914.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935735
| label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 12
| lat = 56.9594737
| long = 24.1087744
| p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}}
| image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg
| commonscat = Alberta iela 12 (Riga)
| vaid = 6643
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935741
| label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 13
| lat = 56.9592494
| long = 24.1083463
| p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%2013.jpg
| commonscat = Alberta iela 13 (Riga)
| vaid = 7939
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935675
| label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 2
| lat = 56.9589598
| long = 24.1108283
| p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%202-1.JPG
| commonscat = Alberta iela 2 (Riga)
| vaid = 6638
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935669
| label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 2a
| lat = 56.9588786
| long = 24.1111734
| p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}}
| image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG
| commonscat = Alberta iela 2a (Riga)
| vaid = 6639
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935684
| label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 3/5
| lat = 56.958725647575
| long = 24.110203677012
| p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg
| commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga)
| vaid = 7935
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935690
| label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 4
| lat = 56.959086
| long = 24.110319
| p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%204-1.JPG
| commonscat = Alberta iela 4 (Riga)
| vaid = 6640
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935697
| label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 6
| lat = 56.9591221
| long = 24.1101218
| p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%206%2004.JPG
| commonscat = Alberta iela 6 (Riga)
| vaid = 6641
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935702
| label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 7
| lat = 56.9589069
| long = 24.1096607
| p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg
| commonscat = Alberta iela 7 (Riga)
| vaid = 7936
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935709
| label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 8
| lat = 56.9592119
| long = 24.1097857
| p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG
| commonscat = Alberta iela 8 (Riga)
| vaid = 6642
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935715
| label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 9
| lat = 56.9590062
| long = 24.1091514
| p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%209.JPG
| commonscat = Alberta iela 9 (Riga)
| vaid = 7937
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935747
| label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 10
| lat = 56.9584198
| long = 24.1118956
| p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela10.jpg
| commonscat = Antonijas iela 10 (Riga)
| vaid = 8022
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935752
| label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 11
| lat = 56.95832
| long = 24.1109413
| p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela11.jpg
| vaid = 8023
| year = 1929.-1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935758
| label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 12
| lat = 56.9585364
| long = 24.112176
| p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela12.jpg
| commonscat = Antonijas iela 12 (Riga)
| vaid = 8024
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935764
| label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 13
| lat = 56.9588419
| long = 24.1119634
| p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela13.jpg
| commonscat = Antonijas iela 13 (Riga)
| vaid = 8025
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935768
| label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 18
| lat = 56.9597446
| long = 24.1136945
| p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}}
| image = RigaAntonijas18.jpg
| commonscat = Antonijas iela 18 (Riga)
| vaid = 7940
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935772
| label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 20
| lat = 56.9599539
| long = 24.1139787
| p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}}
| image = RigaAntonijas20.jpg
| commonscat = Antonijas iela 20 (Riga)
| vaid = 7941
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935778
| label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 22
| lat = 56.9601824
| long = 24.1144447
| p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}}
| image = RigaAntonijas22.jpg
| commonscat = Antonijas iela 22 (Riga)
| vaid = 7942
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935782
| label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 24
| lat = 56.9603559
| long = 24.1147776
| p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}}
| image = RigaAntonijas24.jpg
| commonscat = Antonijas iela 24 (Riga)
| vaid = 7943
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935788
| label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 26
| lat = 56.9605109
| long = 24.1150113
| p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}}
| image = RigaAntonijas26.jpg
| commonscat = Antonijas iela 26 (Riga)
| vaid = 7944
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935794
| label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 6a
| lat = 56.9575948
| long = 24.1102325
| p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}}
| image = RigaAntonijas6a.jpg
| vaid = 8019
| year = 1871.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935801
| label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 8
| lat = 56.9582583
| long = 24.111632
| p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela8.jpg
| commonscat = Antonijas iela 8 (Riga)
| vaid = 8020
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935806
| label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 9
| lat = 56.9578197
| long = 24.109822
| p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela9.jpg
| vaid = 8021
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935841
| label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]''
| name = Mācību iestāde
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48
| lat = 56.963428930299
| long = 24.12609892435
| p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}}
| image = RigaBriana1.jpg
| vaid = 7932
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935845
| label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 3
| lat = 56.9633104
| long = 24.1270728
| p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}}
| image = RigaBriana3.jpg
| vaid = 6646
| year = 1876. 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q31298321
| label = [[Štricka nams]]
| name = Štricka nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 9
| lat = 56.96472222
| long = 24.13083333
| p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}}
| image = RigaBriana9.jpg
| vaid = 7956
| wikipediauri = %C5%A0tricka_nams
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935851
| label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausmas iela 2
| lat = 56.9742372
| long = 24.1827938
| p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}}
| image = Ausmas%202.JPG
| vaid = 5887
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935854
| label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 15
| lat = 56.9735608
| long = 24.1783983
| p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}}
| image = Bajaru%2015.JPG
| vaid = 5888
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935857
| label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 36
| lat = 56.9712053
| long = 24.1858548
| p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}}
| image = Bajaru%2036.JPG
| vaid = 5889
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935860
| label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 40
| lat = 56.9710602
| long = 24.1867424
| p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}}
| image = Bajaru%2040.JPG
| vaid = 5890
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935910
| label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.955449
| long = 24.116964
| p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg
| vaid = 7945
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935864
| label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 13
| lat = 56.9565811
| long = 24.1184835
| p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg
| vaid = 7948
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935867
| label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 18
| lat = 56.9573101
| long = 24.1208791
| p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg
| vaid = 6644
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935870
| label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 25
| lat = 56.9572984
| long = 24.1199163
| p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga)
| vaid = 8742
| year = 1897.-1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935873
| label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 26
| lat = 56.9583418
| long = 24.1227002
| p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga)
| vaid = 7949
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935876
| label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 27/29
| lat = 56.9575675
| long = 24.1204268
| p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg
| vaid = 7950
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935882
| label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 31
| lat = 56.9577827
| long = 24.1208756
| p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga)
| vaid = 7951
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935893
| label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 34
| lat = 56.959405
| long = 24.1245766
| p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg
| vaid = 7952
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935902
| label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 39
| lat = 56.9593702
| long = 24.1234912
| p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg
| vaid = 7954
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935913
| label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 45
| lat = 56.9598156
| long = 24.1245412
| p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg
| vaid = 7955
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935916
| label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 4a
| lat = 56.9556212
| long = 24.1178303
| p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga)
| vaid = 7946
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935919
| label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 8
| lat = 56.9564139
| long = 24.1191207
| p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg
| vaid = 7947
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935923
| label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Biķernieku iela 36
| lat = 56.9694065
| long = 24.1872439
| p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}}
| image = Bikernieku%2036.JPG
| vaid = 5891
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936303
| label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]''
| name = Korpuss Nr.7
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Braila iela 2B
| lat = 56.984021
| long = 24.2499595
| p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}}
| vaid = 8000
| year = 1770.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936075
| label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 6
| lat = 56.9602501
| long = 24.1239544
| p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}}
| image = RigaBruniniekuIela6.jpg
| vaid = 7977
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936095
| label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 8
| lat = 56.9595483
| long = 24.125021
| p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}}
| image = RigaBruniniekuIela8.jpg
| vaid = 7978
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935980
| label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]''
| name = VEF ēkas (4 korpusi)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I;  Brīvības gatve 214 M
| lat = 56.970623855658
| long = 24.161205443256
| p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}}
| image = RigaBrivibas214.jpg
| commonscat = VEF factory buildings
| vaid = 6650
| year = 1898. - 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935926
| label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 266
| lat = 56.975658060687
| long = 24.176613667629
| p625 = {{Coord|56.975658|24.176614|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg
| commonscat = Brīvības gatve 266
| vaid = 9162
| year = 1979.–1980.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935929
| label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]''
| name = Bonaventuras muižas kungu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 440
| locality = Baložu (Bonaventuras) muižā
| lat = 56.9949077
| long = 24.2648254
| p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}}
| image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 8710
| year = 19.gs. 1.p., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bonaventuras muiža]]
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935944
| label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 101
| lat = 56.9613818
| long = 24.1328547
| p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}}
| image = RigaBrivibas101.jpg
| vaid = 7969
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935949
| label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 103
| lat = 56.9615343
| long = 24.1331676
| p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}}
| image = RigaBrivibas103.jpg
| vaid = 7970
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935954
| label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 105
| lat = 56.9618301
| long = 24.1337114
| p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}}
| image = RigaBrivibas105.jpg
| vaid = 7971
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q2084448
| label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/
| address = Brīvības iela 119
| lat = 56.963033333333
| long = 24.136486111111
| p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}}
| image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG
| commonscat = St. Gertrude New Church, Riga
| vaid = 6649
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935932
| label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna &quot;Kristus svētī bērnus&quot;]]''
| name = Altārglezna &quot;Kristus svētī bērnus&quot;
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 119
| locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9630757
| long = 24.1365938
| p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}}
| vaid = 7071
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935936
| label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 119
| locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9630757
| long = 24.1365938
| p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}}
| vaid = 7072
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935959
| label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 129
| lat = 56.9639984
| long = 24.1389325
| p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}}
| image = RigaBrivibas129.jpg
| vaid = 7972
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935963
| label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]''
| name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 135/137
| lat = 56.964587984727
| long = 24.140006863312
| p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG
| commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga)
| vaid = 7973
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935967
| label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 141
| lat = 56.9651274
| long = 24.1416503
| p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}}
| image = RigaBrivibas141.jpg
| vaid = 7974
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935970
| label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]''
| name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 143/145
| lat = 56.9652438
| long = 24.1419139
| p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}}
| image = RigaBrivibas143-145.jpg
| vaid = 7975
| year = 1894., 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935974
| label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fēnikss&quot; pārvaldes ēkas ( )]]''
| name = Vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fēnikss&quot; pārvaldes ēkas ( )
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 201
| lat = 56.971902052747
| long = 24.161285836715
| p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}}
| image = RigaBrivibas201.jpg
| commonscat = Brīvības gatve 201
| vaid = 7976
| year = 1895. - 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935985
| label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 308
| lat = 56.978347282353
| long = 24.184432125094
| p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}}
| vaid = 5892
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935988
| label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 33
| lat = 56.955247
| long = 24.1194673
| p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}}
| image = RigaBrivibas33.jpg
| vaid = 6647
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935990
| label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 37
| lat = 56.9557622
| long = 24.1198784
| p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}}
| image = RigaBrivibas37.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga)
| vaid = 7957
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935993
| label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 39
| lat = 56.9558625
| long = 24.120138
| p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}}
| image = RigaBrivibas39.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga)
| vaid = 7958
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935996
| label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 43
| lat = 56.9562196
| long = 24.1206855
| p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}}
| image = RigaBrivibas43.jpg
| vaid = 7959
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936003
| label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 45
| lat = 56.9563133
| long = 24.1208934
| p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg
| vaid = 7960
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q20018446
| label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]''
| name = Krastkalna nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 47
| lat = 56.9566095
| long = 24.1213944
| p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}}
| image = RigaBrivibas47.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga)
| vaid = 6648
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936015
| label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 57
| lat = 56.9576721
| long = 24.123258
| p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}}
| image = RigaBrivibas57.jpg
| vaid = 7961
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4468975
| label = [[Stūra māja]]
| name = Stūra māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://sturamaja.lv/
| address = Brīvības iela 61
| lat = 56.9580994
| long = 24.1239811
| p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}}
| image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg
| commonscat = Stūra māja
| vaid = 7962
| wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta&lt;br/&gt;vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936025
| label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]''
| name = Dailes teātra ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 75
| lat = 56.9597897
| long = 24.1261728
| p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}}
| commonscat = Dailes Theater
| vaid = 7963
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936030
| label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 83
| lat = 56.9603068
| long = 24.1300554
| p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}}
| image = RigaBrivibas83.jpg
| vaid = 7964
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936038
| label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 85
| lat = 56.9604591
| long = 24.1304671
| p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}}
| image = RigaBrivibas85.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga)
| vaid = 7965
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936047
| label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 91
| lat = 56.9607904
| long = 24.1314384
| p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}}
| image = RigaBrivibas91.jpg
| vaid = 7966
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936054
| label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 93
| lat = 56.96088
| long = 24.131669
| p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}}
| image = RigaBrivibas93.jpg
| vaid = 7967
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936067
| label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 99
| lat = 56.9612474
| long = 24.1325911
| p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}}
| image = RigaBrivibas99.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga)
| vaid = 7968
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936107
| label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Burtnieku iela 21
| lat = 56.9713074
| long = 24.183569
| p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}}
| vaid = 5893
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936119
| label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 18a
| lat = 56.959777113347
| long = 24.109783973785
| p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}}
| vaid = 7979
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936123
| label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 18b
| lat = 56.959898095792
| long = 24.110065252137
| p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}}
| vaid = 7980
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936129
| label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 31
| lat = 56.9592371
| long = 24.1120964
| p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu31.jpg
| vaid = 7981
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936136
| label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 37
| lat = 56.958211
| long = 24.114345
| p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu37.jpg
| vaid = 7982
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936143
| label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 41
| lat = 56.9579948
| long = 24.1150349
| p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu41.jpg
| vaid = 7983
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936148
| label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 45/47
| lat = 56.9571706
| long = 24.1160559
| p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu45-47.jpg
| vaid = 7984
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936155
| label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 57
| lat = 56.9559065
| long = 24.1185707
| p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}}
| commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga)
| vaid = 7985
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936112
| label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzērbenes iela 11
| lat = 56.979032
| long = 24.1922732
| p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}}
| image = Dzerbenes%2011.JPG
| vaid = 5894
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936160
| label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 41/43
| lat = 56.9573517
| long = 24.1123956
| p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}}
| image = RigaElizabetes41-43.jpg
| vaid = 7986
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936174
| label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]''
| name = Īres nami (3)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4
| lat = 56.95704681009
| long = 24.113066412046
| p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}}
| image = RigaElizabetes45-47.jpg
| vaid = 7987
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936199
| label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]''
| name = Īres nams ar birojiem un veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 51
| lat = 56.9554153
| long = 24.1162765
| p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg
| vaid = 9148
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936250
| label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 22
| lat = 56.973127
| long = 24.1377656
| p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG
| vaid = 7990
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936256
| label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 28
| lat = 56.9738003
| long = 24.1381958
| p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG
| vaid = 7991
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936263
| label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 30
| lat = 56.9740698
| long = 24.1381804
| p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG
| vaid = 7992
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936270
| label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 34
| lat = 56.9746712
| long = 24.1386267
| p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG
| vaid = 7993
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936274
| label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 35/37
| lat = 56.9735317
| long = 24.1374216
| p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG
| vaid = 7994
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936280
| label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 36
| lat = 56.9749211
| long = 24.1385292
| p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG
| vaid = 7995
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936283
| label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 4
| lat = 56.9709272
| long = 24.1367706
| p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG
| vaid = 7988
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936288
| label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 5
| lat = 56.969536
| long = 24.1356306
| p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg
| commonscat = Hospitāļu iela 5
| vaid = 7989
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936296
| label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]''
| name = Slimnīcas ēka un parks
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Invalīdu iela 1
| lat = 56.977669
| long = 24.141786
| p625 = {{Coord|56.977669|24.141786|display=inline}}
| image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg
| commonscat = Riga Military hospital
| vaid = 6652
| year = 1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936301
| label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]''
| name = Vārnu zemnieku sēta
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaunciema gatve 23
| lat = 57.0089003
| long = 24.2386993
| p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}}
| vaid = 6654
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936322
| label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klusā iela 11
| lat = 56.9747275
| long = 24.144434
| p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}}
| image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg
| vaid = 8001
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3036898
| label = [[Lielie kapi]]
| name = Lielie kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klusā iela 2
| locality = Miera iela 66
| lat = 56.970555555556
| long = 24.143055555556
| p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}}
| image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg
| commonscat = Lielie kapi
| vaid = 6636
| wikipediauri = Lielie_kapi
| year = 1773. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936330
| label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 20
| lat = 56.9577508
| long = 24.116514
| p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}}
| image = RigaValdemara20.jpg
| vaid = 8056
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936335
| label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 23
| lat = 56.957152
| long = 24.1145588
| p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}}
| image = RigaValdemara23.jpg
| vaid = 8057
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936341
| label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 24
| lat = 56.9580237
| long = 24.1170959
| p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}}
| image = RigaValdemara24.jpg
| vaid = 8058
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936346
| label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 26
| lat = 56.9582172
| long = 24.1173705
| p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}}
| image = RigaValdemara26.jpg
| vaid = 8059
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936352
| label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 33
| lat = 56.9581194
| long = 24.1162192
| p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}}
| image = RigaValdemara33.jpg
| vaid = 8060
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936357
| label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 34
| lat = 56.9588269
| long = 24.118507
| p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}}
| image = RigaValdemara34.jpg
| vaid = 8061
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936363
| label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]''
| name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 35
| lat = 56.9582449
| long = 24.1165156
| p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}}
| image = RigaValdemara35.jpg
| vaid = 8062
| year = 1874., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936368
| label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 35
| lat = 56.9582449
| long = 24.1165156
| p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}}
| vaid = 8923
| year = 1874., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936379
| label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 37
| lat = 56.9584603
| long = 24.1167629
| p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}}
| image = RigaValdemara37.jpg
| vaid = 8063
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936384
| label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 38
| lat = 56.9595804
| long = 24.11972
| p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}}
| image = RigaValdemara38.jpg
| vaid = 8064
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936391
| label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 39
| lat = 56.9586211
| long = 24.1171713
| p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}}
| image = RigaValdemara39.jpg
| vaid = 8065
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936375
| label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]''
| name = Apbūves komplekss
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45
| lat = 56.958962310123
| long = 24.117189935458
| p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}}
| image = RigaValdemara45.jpg
| vaid = 8736
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936396
| label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 53
| lat = 56.9596441
| long = 24.1188714
| p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}}
| image = RigaValdemara53.jpg
| vaid = 8066
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936404
| label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59
| lat = 56.9601103
| long = 24.1198733
| p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}}
| image = RigaValdemara57-59.jpg
| vaid = 8067
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936410
| label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 61
| lat = 56.9604871
| long = 24.1203869
| p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}}
| image = RigaValdemara61.jpg
| vaid = 8068
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936415
| label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 67
| lat = 56.9617608
| long = 24.1224138
| p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}}
| image = RigaValdemara67.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga)
| vaid = 6660
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936420
| label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 69
| lat = 56.961859
| long = 24.1226676
| p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}}
| image = RigaValdemara69.jpg
| vaid = 6661
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936425
| label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 71
| lat = 56.9620467
| long = 24.1229476
| p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}}
| image = RigaValdemara71.jpg
| vaid = 6662
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936430
| label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73
| lat = 56.962304915634
| long = 24.123043446068
| p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}}
| image = RigaValdemara73.jpg
| vaid = 6663
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936436
| label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 75
| lat = 56.9625053
| long = 24.1236167
| p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}}
| image = RigaValdemara75.jpg
| vaid = 6664
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936440
| label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krīvu iela 6
| lat = 56.9771438
| long = 24.1891785
| p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}}
| image = Krivu%206.JPG
| vaid = 5897
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936445
| label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 12
| lat = 56.9788785
| long = 24.1895156
| p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}}
| image = Kursu%2012.JPG
| vaid = 5900
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936451
| label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 14
| lat = 56.9790032
| long = 24.1899558
| p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}}
| image = Kursu%2014%202.JPG
| vaid = 5901
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936458
| label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 15
| lat = 56.9792462
| long = 24.1896938
| p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}}
| image = Kursu%2015.JPG
| vaid = 5902
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936464
| label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 18
| lat = 56.9792888
| long = 24.1908035
| p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}}
| image = Kursu%2018.JPG
| vaid = 5903
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936479
| label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 22
| lat = 56.9795832
| long = 24.1917171
| p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}}
| image = Kur%C5%A1u%2022.JPG
| vaid = 5904
| year = 1934., 1975.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936493
| label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 8
| lat = 56.9785929
| long = 24.1887003
| p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}}
| image = Kursu%208.JPG
| vaid = 5898
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936500
| label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 9
| lat = 56.9790351
| long = 24.1883781
| p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}}
| vaid = 5899
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936520
| label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 12
| lat = 56.9725864
| long = 24.1874408
| p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}}
| image = Laimdotas%2012%201.JPG
| vaid = 5905
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936544
| label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 22
| lat = 56.9714625
| long = 24.1880603
| p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}}
| image = Laimdotas%2022.JPG
| vaid = 5906
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936556
| label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 28a
| lat = 56.9706277
| long = 24.1875955
| p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}}
| vaid = 5907
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936562
| label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 30
| lat = 56.9703758
| long = 24.187841
| p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}}
| image = Laimdotas%2030%201.JPG
| commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga)
| vaid = 5908
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936567
| label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 1
| lat = 56.9732649
| long = 24.1780186
| p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}}
| vaid = 5909
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936573
| label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 7
| lat = 56.9728802
| long = 24.1768488
| p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}}
| vaid = 5910
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936578
| label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 9
| lat = 56.9727551
| long = 24.1764369
| p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}}
| vaid = 5911
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936585
| label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 22
| lat = 56.9757013
| long = 24.1890029
| p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}}
| image = Lielvardes%2022.JPG
| vaid = 5912
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936592
| label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 45
| lat = 56.9721939
| long = 24.1914853
| p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}}
| image = Lielvards%2045.JPG
| vaid = 5913
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936599
| label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 47
| lat = 56.972068
| long = 24.1916164
| p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}}
| image = Lielvardes%2047.JPG
| vaid = 5914
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936604
| label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 50
| lat = 56.9720213
| long = 24.1927346
| p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}}
| image = Lielvardes%2050.JPG
| vaid = 5915
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936609
| label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]''
| name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Linezera iela 3
| lat = 56.9770496
| long = 24.1978275
| p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}}
| vaid = 8705
| year = 1891.-1937.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936510
| label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 11
| lat = 56.9570415
| long = 24.1203361
| p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}}
| vaid = 9016
| year = 19.gs. 60.g. b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936515
| label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 12
| lat = 56.9565337
| long = 24.12064
| p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}}
| image = RigaLacplesa12.jpg
| commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga)
| vaid = 8003
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936504
| label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 7
| lat = 56.9576945
| long = 24.1191448
| p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}}
| image = RigaLacplesa7.jpg
| vaid = 8002
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936615
| label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]''
| name = Zēlustes muižas apbūve
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Juglas iela 43
| lat = 56.966752
| long = 24.2886915
| p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}}
| image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg
| vaid = 6637
| year = 17. gs. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938534
| label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]''
| name = Aktrises J.Skaidrītes kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| vaid = 65
| year = 1942.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938556
| label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]''
| name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg
| vaid = 66
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938574
| label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]''
| name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiBaumani.jpg
| vaid = 67
| year = 1891. 1904.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938591
| label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]''
| name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG
| vaid = 68
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938609
| label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]''
| name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiSmelings.jpg
| vaid = 69
| year = 1917.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938635
| label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]''
| name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiFelsko.jpg
| vaid = 70
| year = 1902. 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938658
| label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]''
| name = Ārsta O.Hūna kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiHuns.jpg
| vaid = 71
| year = 1832.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938677
| label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]''
| name = Dzejnieka A.Pumpura kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.974032083793
| long = 24.14441739283
| p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}}
| image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG
| vaid = 72
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938698
| label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]''
| name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG
| vaid = 73
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938716
| label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]''
| name = Folklorista Kr.Barona kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG
| vaid = 74
| year = 1923.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938743
| label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]''
| name = Karavīru kapsēta
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.969933134431
| long = 24.149570250334
| p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg
| vaid = 75
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938768
| label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]''
| name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.969934029245
| long = 24.149556304031
| p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg
| vaid = 76
| year = 1941., 1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938787
| label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]''
| name = Komponista N.Alunāna kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiAlunans.jpg
| vaid = 77
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938799
| label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]''
| name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG
| vaid = 78
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938816
| label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]''
| name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiMilenbahs.jpg
| vaid = 79
| year = 1916.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938845
| label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]''
| name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiBroce.jpg
| vaid = 80
| year = 1823.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938248
| label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 10
| lat = 56.9612701
| long = 24.1301525
| p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2010.JPG
| vaid = 8008
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938264
| label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 17
| lat = 56.9622652
| long = 24.1304286
| p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2017.JPG
| vaid = 8009
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938280
| label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 19
| lat = 56.9625693
| long = 24.1307455
| p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2019.JPG
| commonscat = Miera iela 19 (Riga)
| vaid = 8010
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938322
| label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 2
| lat = 56.9604105
| long = 24.1295026
| p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}}
| image = Miera%20iela%202.JPG
| vaid = 8004
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938301
| label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 22
| lat = 56.9627215
| long = 24.1318234
| p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2022.JPG
| vaid = 8011
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938314
| label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5
| lat = 56.963695875849
| long = 24.13146840106
| p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}}
| image = RigaMiera27.jpg
| vaid = 7930
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938339
| label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 4
| lat = 56.9607658
| long = 24.1297338
| p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}}
| image = Miera%20iela%204.JPG
| vaid = 8005
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938360
| label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 5
| lat = 56.9606831
| long = 24.129216
| p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}}
| image = Miera%20iela%205.JPG
| vaid = 8006
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938385
| label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 76
| lat = 56.97454
| long = 24.1434461
| p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}}
| image = RigaMiera76.jpg
| vaid = 8012
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938407
| label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 85
| lat = 56.9723784
| long = 24.1404606
| p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2085.JPG
| vaid = 8013
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938428
| label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 89
| lat = 56.9728717
| long = 24.1411532
| p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2089-2.JPG
| commonscat = Miera iela 89 (Riga)
| vaid = 8014
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938517
| label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 9
| lat = 56.961361
| long = 24.1296759
| p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}}
| image = Miera%20iela%209.JPG
| vaid = 8007
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938450
| label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 91
| lat = 56.9730691
| long = 24.1413515
| p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2091-2.JPG
| commonscat = Miera iela 91 (Riga)
| vaid = 8015
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938471
| label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 94
| lat = 56.9764065
| long = 24.1452959
| p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2094.JPG
| commonscat = Miera iela 94 (Riga)
| vaid = 8016
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938494
| label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 95
| lat = 56.9735446
| long = 24.1419289
| p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2095.JPG
| vaid = 8017
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938872
| label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nautrēnu iela 18
| lat = 56.9628475
| long = 24.2997082
| p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}}
| vaid = 6655
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938896
| label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nītaures iela 2
| lat = 56.9632781
| long = 24.123356
| p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}}
| image = RigaNitaures2.jpg
| vaid = 8018
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939064
| label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 11
| lat = 56.9768524
| long = 24.1821156
| p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}}
| image = Pudika%2011.JPG
| vaid = 5920
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939082
| label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 24
| lat = 56.9763351
| long = 24.179481
| p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}}
| image = Pudika%2024.JPG
| vaid = 5921
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939101
| label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 26
| lat = 56.9762279
| long = 24.1791185
| p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}}
| image = Pudika%2026.JPG
| vaid = 5922
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938934
| label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]''
| name = Korpuss Nr.1
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 14
| locality = Strazdes muiža
| lat = 56.984046480633
| long = 24.250001110504
| p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}}
| vaid = 8026
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938953
| label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]''
| name = Korpuss Nr.2
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 14
| locality = Strazdes muiža
| lat = 56.986864845892
| long = 24.253209174627
| p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}}
| image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG
| vaid = 8027
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938917
| label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]''
| name = Strādnieku baraka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 8
| lat = 56.9852064
| long = 24.2456233
| p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}}
| image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg
| commonscat = Pāles iela 8
| vaid = 6635
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938991
| label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 11
| lat = 56.9753826
| long = 24.1796737
| p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}}
| image = Peksena%2011.JPG
| vaid = 5917
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939007
| label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 27
| lat = 56.9740214
| long = 24.1753408
| p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}}
| image = Peksena%2027.JPG
| vaid = 5918
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939025
| label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 3
| lat = 56.9759677
| long = 24.1810697
| p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}}
| image = Peksena%203.JPG
| vaid = 5916
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939045
| label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pīkola iela 51
| lat = 56.9692201
| long = 24.1916346
| p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}}
| vaid = 5919
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3402841
| label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.krustabaznica.lv/
| address = Ropažu iela 120
| lat = 56.983808333333
| long = 24.194552777778
| p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg
| commonscat = Church of the Cross, Riga
| vaid = 6657
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939153
| label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]''
| name = Rindu ēkas
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 130/138
| lat = 56.984237013866
| long = 24.200025201564
| p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}}
| image = Ropazu%20136.JPG
| vaid = 8029
| year = 1926./27.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939168
| label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 15
| lat = 56.9767232
| long = 24.1715172
| p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}}
| image = Ropazu%2015.JPG
| vaid = 6656
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4155929
| label = [[VEF Kultūras pils]]
| name = VEF Kultūras pils
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.vefkp.lv/lv/&lt;br/&gt;https://www.vefkp.l
| address = Ropaži utca 2.&lt;br/&gt;Ropažu iela 2
| lat = 56.97449
| long = 24.16603
| p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}}
| image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg
| commonscat = VEF Culture Palace
| vaid = 8697
| wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils
| year = 1951.-1960.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939126
| label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 2
| locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle)
| lat = 56.9745121
| long = 24.1659994
| p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}}
| image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg
| vaid = 8698
| year = 1960.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939184
| label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 37
| lat = 56.9790459
| long = 24.1763996
| p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}}
| image = Ropazu%2037.JPG
| vaid = 8028
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935642
| label = [[Pulksteņkalniņš|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]
| name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rīga
| locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē
| lat = 57.011674123252
| long = 24.241327467528
| p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}}
| vaid = 2073
| wikipediauri = Pulkste%C5%86kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939318
| label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.9560572
| long = 24.1154163
| p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela1.jpg
| vaid = 8030
| year = 1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939202
| label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 10
| lat = 56.9568424
| long = 24.1176786
| p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela10.jpg
| vaid = 8035
| year = 1910. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939218
| label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 11
| lat = 56.9573303
| long = 24.1176344
| p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela11.jpg
| vaid = 8036
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939255
| label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]''
| name = Īres nami (2)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 12
| lat = 56.9570105
| long = 24.117812
| p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela12.jpg
| vaid = 8037
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939237
| label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]''
| name = Īres nams, vēlāk slimnīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 12a
| lat = 56.9572898
| long = 24.1182907
| p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela12a.jpg
| commonscat = Skolas iela 12a (Riga)
| vaid = 8038
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939273
| label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 13
| lat = 56.9576859
| long = 24.1181026
| p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela13.jpg
| vaid = 8039
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939289
| label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 14
| lat = 56.9575147
| long = 24.1185606
| p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela14.jpg
| vaid = 8040
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939307
| label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 19
| lat = 56.9584757
| long = 24.1194925
| p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela19.jpg
| vaid = 8041
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939336
| label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 20
| lat = 56.9580982
| long = 24.1197051
| p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela20.jpg
| vaid = 8042
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939353
| label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 22
| lat = 56.9581697
| long = 24.1200341
| p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela22.jpg
| vaid = 8043
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939369
| label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 25
| lat = 56.9593009
| long = 24.1207612
| p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}}
| image = RigaSkolas25.jpg
| vaid = 8044
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939386
| label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 28
| lat = 56.9590283
| long = 24.1211548
| p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela28.jpg
| vaid = 8045
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939454
| label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.9563394
| long = 24.1158714
| p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela3.jpg
| vaid = 8031
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939404
| label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 30
| lat = 56.9591205
| long = 24.1215993
| p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela30.jpg
| vaid = 8046
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939420
| label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 32
| lat = 56.959594346939
| long = 24.122390218771
| p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela32.jpg
| commonscat = Skolas iela 32 (Riga)
| vaid = 8047
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939438
| label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 38
| lat = 56.9604085
| long = 24.1235202
| p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela38.jpg
| vaid = 8048
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939472
| label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 4
| lat = 56.9561595
| long = 24.1162823
| p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela4.jpg
| vaid = 8032
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939489
| label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 5
| lat = 56.9565942
| long = 24.1163261
| p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela5.jpg
| vaid = 8033
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939505
| label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]''
| name = Ēbreju klubs un teātris
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 6
| lat = 56.956387
| long = 24.1167032
| p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela6.jpg
| commonscat = Skolas iela 6 (Riga)
| vaid = 8034
| year = 1913. - 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939520
| label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 13
| lat = 56.9590806
| long = 24.1230588
| p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaStabu13.jpg
| commonscat = Stabu iela 13 (Riga)
| vaid = 8051
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939541
| label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 2
| lat = 56.9596047
| long = 24.1212463
| p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}}
| image = RigaStabuIela2.jpg
| vaid = 8049
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939564
| label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 8
| lat = 56.958993
| long = 24.1224266
| p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}}
| image = RigaStabuIela8.jpg
| vaid = 8050
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939677
| label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strupā iela 1
| lat = 56.9779274
| long = 24.1842102
| p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}}
| image = Strupa%201.JPG
| vaid = 5923
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939587
| label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 2
| lat = 56.9587113
| long = 24.1073417
| p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}}
| vaid = 8052
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939628
| label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 4
| lat = 56.958942
| long = 24.1071717
| p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}}
| image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg
| vaid = 8053
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939607
| label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 4a
| lat = 56.9591529
| long = 24.1076178
| p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}}
| image = Strelnieku%20iela%204a.JPG
| commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga)
| vaid = 6658
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939646
| label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 6
| lat = 56.9612943
| long = 24.1121508
| p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}}
| image = RigaStrelniekuIela6.jpg
| commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga)
| vaid = 8054
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939665
| label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]''
| name = Manēža
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 8
| lat = 56.9615456
| long = 24.1125463
| p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}}
| image = RigaStrelniekuIela8.jpg
| vaid = 8709
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939692
| label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stūrīša iela 32
| lat = 56.9732409
| long = 24.1882831
| p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}}
| image = Sturisa%2032.JPG
| vaid = 5924
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939723
| label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 23
| lat = 56.9638398
| long = 24.136169
| p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}}
| image = RigaTallinas23.jpg
| vaid = 6659
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939742
| label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tomsona iela 4
| lat = 56.9635916
| long = 24.1242616
| p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}}
| image = RigaTomsona4.jpg
| vaid = 8055
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939708
| label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tālivalža iela 13
| lat = 56.9731892
| long = 24.1806667
| p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}}
| image = Talivalza%2013.JPG
| vaid = 5925
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q7587439
| label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]]
| name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecā Biķernieku iela 59
| lat = 56.957914
| long = 24.249367
| p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}}
| image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG
| commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga
| vaid = 6645
| wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1765. - 1766.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939788
| label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 1
| lat = 56.9779399
| long = 24.1878462
| p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}}
| image = Zemgalu%201.JPG
| vaid = 5927
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939766
| label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 11
| lat = 56.9783223
| long = 24.190431
| p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}}
| image = Zemgalu%2011.JPG
| vaid = 5929
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939806
| label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 6
| lat = 56.9775794
| long = 24.1886011
| p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}}
| image = Zemgalu%206%202.JPG
| vaid = 5928
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939821
| label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]''
| name = Īres nams ar kino
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemitāna laukums 2
| lat = 56.9779649
| long = 24.1857447
| p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}}
| image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG
| commonscat = Teika Cinema
| vaid = 5930
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935812
| label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 12
| lat = 56.9751128
| long = 24.1798864
| p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}}
| image = Araisu%2012.JPG
| vaid = 5882
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935817
| label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 16
| lat = 56.9747723
| long = 24.1793419
| p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}}
| image = Araisu%2016.JPG
| vaid = 5883
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935823
| label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 18
| lat = 56.974656
| long = 24.1789628
| p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}}
| image = Araisu%2018.JPG
| vaid = 5884
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935831
| label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 26
| lat = 56.9739584
| long = 24.1767387
| p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}}
| image = Araisu%2026.JPG
| vaid = 5885
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935834
| label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 28
| lat = 56.9739322
| long = 24.1762615
| p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}}
| image = Araisu%2028.JPG
| vaid = 5886
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935838
| label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 7
| lat = 56.9747074
| long = 24.1806904
| p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}}
| image = Araisu%207.JPG
| vaid = 5881
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936214
| label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 10/12
| lat = 56.9574488
| long = 24.1222201
| p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela10-12.jpg
| commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga)
| vaid = 7999
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936220
| label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 4
| lat = 56.958448
| long = 24.1202488
| p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela4.jpg
| vaid = 7996
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q2672165
| label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://gertrude.lv/
| address = Ģertrūdes iela 8
| lat = 56.957977777778
| long = 24.121661111111
| p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}}
| image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga)
| vaid = 6653
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936226
| label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| vaid = 7997
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936232
| label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]''
| name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg
| vaid = 7221
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936237
| label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]''
| name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg
| vaid = 7223
| year = 1907., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936242
| label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 9
| lat = 56.9584131
| long = 24.1212369
| p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela9.jpg
| vaid = 7998
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936308
| label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ķeguma iela 14
| lat = 56.9718634
| long = 24.1902336
| p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}}
| vaid = 5896
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936313
| label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ķeguma iela 2
| lat = 56.9732114
| long = 24.1899444
| p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}}
| vaid = 5895
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935632
| label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]]
| name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem
| lat = 57.007916
| long = 24.215947
| p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}}
| image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg
| commonscat = Bulduri hillfort
| vaid = 2071
| wikipediauri = Bulduru_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935636
| label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]''
| name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām
| lat = 56.969282
| long = 24.287249
| p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}}
| image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg
| commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake)
| vaid = 2072
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938973
| label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| name = Strazdes muižas apbūve un parks
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| vaid = 7931
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Strazdumuiža]]
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>hu2jt2a9h5f3sez7s3tezm732548sxy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auces novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246781</id>
    <revision>
      <id>4541108</id>
      <parentid>3067164</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:20:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>pagātnes forma</comment>
      <origin>4541108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4585" sha1="0z8iu7ibp52n2sr0uyr6cl4zx4lx7os" xml:space="preserve">[[Attēls:Auces novads COA.svg|thumb|117x117px|Auces novada ģerbonis]]
{{Atjaunināt}}
Šajā uzskatījumā apkopoti bijušā '''[[Auces novads|Auces novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Auces novads sastāvēja no [[Bēnes pagasts|Bēnes]], [[Īles pagasts|Īles]], [[Lielauces pagasts|Lielauces]], [[Ukru pagasts|Ukru]], [[Vecauces pagasts|Vecauces]], [[Vītiņu pagasts|Vītiņu]] pagastiem un [[Auce]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem Auces novada teritorijā atradās 20 ciemi.

* '''Bēnes pagastā''' atrodas 4 ciemi.
* '''Īles pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Lielauces pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Ukru pagastā''' atrodas 3 ciemi.
* '''Vecauces pagastā''' atrodas 1 ciems.
* '''Vītiņu pagastā''' atrodas 6 ciemi.

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. 

==Bēnes pagasts==
Bēnes pagasta centrs atrodas '''[[Bēne|Bēnē]]'''. Bēnes pagastā atrodas 4  ciemi no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|'''[[Bēne]]'''||lielciems||1344 (2016)||{{Coord|56|28|59|N|23|03|44|E|}}|| 
|-
|[[Krūškalne]]||skrajciems||45 (2014)||{{Coord|56|27|31|N|23|06|36|E|}}|| 
|-
|[[Vecmiķeļi]]||mazciems||63 (2016)||{{Coord|56|27|30|N|23|03|49|E|}}|| 
|-
|[[Vecsniķere]]||mazciems||8 (2005)||{{Coord|56|24|22|N|23|02|29|E|}}|| 
|}

==Īles pagasts==
Īles pagasta centrs atrodas '''[[Īle|Īlē]]'''. Īles pagastā atrodas 3  ciemi no tiem 1 [[vidējciems]], 1 [[mazciems]] un 1 [[aprūpes ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|'''[[Īle]]'''||vidējciems||223 (2016)||{{Coord|56|32|28|N|22|59|53|E|}}|| 
|-
|[[Īles sanatorija]]||aprūpes ciems||36 (2014)||{{Coord|56|32|43|N|23|01|08|E|}}|| 
|-
|[[Stirnas (Īles pagasts)|Stirnas]]||mazciems||14 (2014)||{{Coord|56|32|07|N|22|55|51|E|}}|| 
|}

==Lielauces pagasts==
Lielauces pagasta centrs atrodas '''[[Lielauce|Lielaucē]]'''. Lielauces pagastā atrodas 3  ciemi no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 1 [[mazciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Ķieģeļceplis (Lielauces pagasts)|Ķieģeļceplis]]||mazciems||32 (2016)||{{Coord|56|32|25|N|22|49|35|E|}}|| 
|-
|'''[[Lielauce]]'''||vidējciems||287 (2016)||{{Coord|56|31|19|N|22|53|42|E|}}|| 
|-
|[[Ražotāji]]||vidējciems||64 (2016)||{{Coord|56|30|49|N|22|51|58|E|}}|| 
|}

==Ukru pagasts==
Ukru pagasta centrs atrodas '''[[Ukri|Ukros]]'''. Lielauces pagastā atrodas 3  ciemi no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 1 [[mazciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Sniķere (ciems)|Sniķere]]||vidējciems||114 (2016)||{{Coord|56|23|54|N|23|06|44|E|}}|| 
|-
|'''[[Ukri]]'''||vidējciems||151 (2016)||{{Coord|56|20|27|N|23|03|29|E|}}|| 
|-
|[[Vilkaļi]]||mazciems||10 (2005)||{{Coord|56|20|36|N|23|09|10|E|}}|| 
|}

==Vecauces pagasts==
Vecauces pagasta centrs atrodas '''[[Vecauce|Vecaucē]]'''. Vecauces pagastā atrodas 1  ciems — lielciems.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|'''[[Vecauce]]'''||lielciems||504 (2016)||{{Coord|56|28|10|N|22|53|27|E|}}||
|}

==Vītiņu pagasts==
Vītiņu pagasta centrs atrodas '''[[Vītiņi|Vītiņos]]'''. Vītiņu pagastā atrodas 6  ciemi no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 4 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
|[[Bungas (Vītiņu pagasts)|Bungas]]||mazciems||54 (2014)||{{Coord|56|25|55|N|22|52|10|E|}}|| 
|-
|[[Galāti]]||mazciems||41 (2014)||{{Coord|56|25|33|N|22|50|41|E|}}|| 
|-
|[[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuiža]]||mazciems||24 (2014)||{{Coord|56|29|47|N|22|44|11|E|}}|| 
|-
|[[Ķevele]]||vidējciems||202 (2016)||{{Coord|56|27|39|N|22|48|21|E|}}|| 
|-
|[[Putras (Vītiņu pagasts)|Putras]]||mazciems||56 (2014)||{{Coord|56|24|22|N|22|54|04|E|}}|| 
|-
|'''[[Vītiņi]]'''||vidējciems||286 (2016)||{{Coord|56|26|36|N|22|55|08|E|}}||
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Auces novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Auces novads]]</text>
      <sha1>0z8iu7ibp52n2sr0uyr6cl4zx4lx7os</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Martels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252855</id>
    <revision>
      <id>4541208</id>
      <parentid>3831268</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:48:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2722" sha1="ba63r30z7qdf1cq9b8janehw7lyrwwf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Franku valsts majordomu|Ungārijas un Horvātijas karali|Anžū Kārlis Martels}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Kārlis Martels
| vārds_orģ           = ''Carolus Martellus''
| attēls              = Charles Martel 01.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Franku valsts]] [[majordoms]]
| term_sākums         = 717
| term_beigas         = 741
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Pipins no Erstālas]]
| pēctecis            = [[Pipins Īsais]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|688}}
| dzim_vieta          = [[Erstāla]] (mūsdienu {{flag|Beļģija}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{dat|741|10|22}}
| mir_vieta           = [[Kverzi]]
| apglabāts           = 
| tautība             = [[franki|franks]]
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = [[Karolingu dinastija]]
| tēvs                = [[Pipins no Erstālas]]
| māte                = Alpaida
| dzīvesb             = Trīras Rotrūde&lt;br /&gt;Svanhilda
| bērni               = [[Karlomans]]&lt;br /&gt;[[Pipins Īsais]]&lt;br /&gt;un citi
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[kristietība]]
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Kārlis Martels''' ({{val-la|Carolus Martellus}}; dzimis apmēram 688. gadā, miris {{dat|741|10|22}}) bija [[franki|franku]] valstsvīrs un karavadonis, kas bija faktiskais [[Franku valsts]] valdnieks no 718. gada līdz savai nāvei. No 717. gada bija Franku valsts [[majordoms]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|4|685}}&lt;/ref&gt; Kārļa Martela dēls bija [[Pipins Īsais]] un mazdēls — dižākais franku valdnieks [[Kārlis Lielais]].

Kārlis Martels atjaunoja valsts politisko vienību.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Ieviesa [[beneficijs|beneficiju]] valsts pārvaldes un militārās varas centralizēšanas nolūkā.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Tāpat nostiprināja feodālās attiecības valstī.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

732. gadā sakāva arābus [[Puatjē kauja|Puatjē kaujā]], apturot to iebrukumu Eiropā. Tāpat apspiedis [[alemaņi|alemaņus]] un [[frīzi|frīzus]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Franku karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Martels, Kārlis}}

[[Kategorija:688. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:741. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ljēžas provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Karolingu dinastija]]
[[Kategorija:Monarhi]]</text>
      <sha1>ba63r30z7qdf1cq9b8janehw7lyrwwf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Likums un kārtība (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252921</id>
    <revision>
      <id>4541405</id>
      <parentid>4539102</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:33:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>548</comment>
      <origin>4541405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3634" sha1="imknrfw4rtqwfgc14ri2a5vmzw3h0gi" xml:space="preserve">{{cita nozīme|oriģinālo seriālu|no 2001. līdz 2011. gadam pārraidīto seriālu|Likums un kārtība (2001)|Alda Gobzema politisko partiju|Likums un kārtība (partija)}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Likums un kārtība&lt;br /&gt;''Law &amp; Order''
| image = [[Attēls:Lawandorder01.jpg|260px]]
| caption = 
| genre = 
| runtime = 60 minūtes (ar reklāmām)
| creator = [[Diks Volfs]]
| starring = 
| producer = {{ubl|Diks Volfs|[[Džozefs Stērns]]}}
| opentheme= ''Theme of Law &amp; Order''
| theme_music_composer = 
| country = {{USA}}
| language = angļu
| location = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| company = {{Unbulleted list|''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''|''[[Universal Television]]'' (1990–1998, 2002–2004)|''[[USA Network|Studios USA]]'' (1998–2002)|''NBC Universal Television Studio'' (2004–2007)|''Universal Media Studios'' (2007–2010)}}
| distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]''
| network = [[NBC]]
| picture_format = {{Unbulleted list|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}}
| first_aired = {{dat|1990|9|13|N}} — {{dat|2010|5|24|N}};&lt;br /&gt;{{dat|2022|2|4|N}} — pašlaik
| last_aired = 
| num_seasons = 26
| num_episodes = 548
| list_episodes = 
| related = [[Likums un kārtība (seriālu cikls)]]
| website = 
| website_title = 
}}
'''&quot;Likums un kārtība&quot;''' ({{val|en|Law &amp; Order}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] policijas procesuālās un juridiskās drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Diks Volfs]]. To pārraidīja [[NBC]] televīzijas kanāls laikā no {{dat|1990|9|13|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|5|24|d|bez}}.&lt;ref name=&quot;showcancel1&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Law &amp; Order cancelled|publisher=The Spy Report|date=May 15, 2010|url=http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/|accessdate=May 15, 2010|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529122032/http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 28. septembrī pēc 11 gadu pārtraukuma NBC paziņoja, ka seriālu atjaunos 21. sezonai, kuras pirmizrāde notika 2022. gada 24. februārī. Seriālam kopumā izdotas 26 sezonas (vairāk nekā 540 sērijas).

Seriāla darbība notiek [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur to arī filmē. Parasti sērija sastāv no divām daļām, pirmajā daļā [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]] izmeklē kādu noziegumu (parasti tā ir slepkavība), otrajā daļā Ņujorkas apgabala Manhatanas apgabala prokurora birojs izvirza apsūdzības atbildētājam. Bieži seriālā attēlotie noziegumi ir bijuši no reālām lietām, kas nesen bijušas aktuālas, tomēr nozieguma motīvi un noziedznieki var būt citi.

Ilgu laiku seriālā tēlojuši [[Stīvens Hills]], [[Džerijs Orbahs]], [[Epata Merkersone]] un [[Sems Voterstons]]. Seriāls guva lielus panākumus, tika izveidoti dažādi [[atvasinājums (fikcija)|atvasināti]] seriāli, tostarp ''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]'', &quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot;, &quot;[[Likums un kārtība: Losandželosa]]&quot; (''Law &amp; Order: LA''), izveidojās &quot;[[Likums un kārtība (seriālu cikls)|Likuma un kārtības]]&quot; seriālu cikls. Seriāls saņēmis arī vairākus apbalvojumus, tostarp [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>imknrfw4rtqwfgc14ri2a5vmzw3h0gi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253426</id>
    <revision>
      <id>4541110</id>
      <parentid>4309552</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4541110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2443" sha1="3jmqt0m0dhuhjsql6narbqsp5emddn6" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
| nosaukums         = Alūksnes ģerbonis
| attēls            = Aluksne COA.svg
| attēla_platums    = 180
| īpašnieks         = [[Alūksne]]s pilsēta
| ieviests          = 1925. gada 31. oktobrī
| atcelts           =
| vairogs           = Sarkanā laukā divi augšupvērsti zobeni dabiskās krāsās ar zelta rokturiem, uz tiem melna grāmata ar zelta rotājumiem un tādu pašu uzrakstu divās rindās “A.D. 1689”.
| agr_versijas     = 
| lietojums         =
}}
'''Alūksnes pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Alūksne]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gadā.

== Vēsture ==
Vēsturiski Alūksnei līdz 1920. gadu sākuma nebija savas simbolikas. 1923. gada beigās Alūksnes pilsētas valde, atsaucoties uz Valsts Heraldiskās komitejas aicinājumu, bija izstrādājusi projektu, kurā vēlējusies attēlot ozolus, sauli, pilsdrupas un ezera daļu, taču projekts neatbilda [[Heraldika|heraldikas]] noteikumiem. 1924. gada janvārī komiteja piedāvāja ģerbonī attēlot &quot;purpura laukumā atvērtu grāmatu, pār kuru uzlikts zobens (sidraba krāsā)&quot;, taču beigās to pārveidoja uz tagadējo izskatu, kuru par Alūksnes ģerboni apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilsetugerboni.arhivi.gov.lv/aluksne/|title=Alūksne - Virtuālā izstāde “Latvijas pilsētu ģerboņi. Ģerboņu stāsti no pagātnes līdz mūsdienām”|website=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|access-date=2026-10-29|date=2026}}&lt;/ref&gt;

== Heraldiskais apraksts ==
Sarkanā laukā divi augšupvērsti zobeni dabiskās krāsās ar zelta rokturiem, uz tiem melna grāmata ar zelta rotājumiem un tādu pašu uzrakstu divās rindās “A.D. 1689”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/348772-par-aluksnes-novada-simboliku|title=Par Alūksnes novada simboliku|website=likumi.lv|access-date=2025-07-18}}&lt;/ref&gt;

Grāmatai, kas ir pirmā latviešu valodā tulkotā [[Bībele]], uz vāka ir rakstīts &quot;A.D.1689.&quot; (''Anno Domini 1689''), kas tulkojumā no [[latīņu valoda]]s nozīmē — &quot;Tā Kunga 1689. gadā&quot;. Bībeli iztulkoja vācu mācītājs [[Ernsts Gliks]], kurš dzīvoja un strādāja [[Alūksne|Alūksnē]]. Zobeni apzīmē dažādu laiku cīņas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{heraldika-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētu ģerboņi}}

[[Kategorija:Alūksne|Gzerbonis]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]]</text>
      <sha1>3jmqt0m0dhuhjsql6narbqsp5emddn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auces ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253431</id>
    <revision>
      <id>4541113</id>
      <parentid>3511604</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:39:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4541113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1715" sha1="mh75qlgx0z8kuqcqupjrs7qgd4d71ke" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
| nosaukums         = Auces ģerbonis
| attēls            = Auce COA.svg
| attēla_platums    = 180
| īpašnieks         = [[Auce]]s pilsēta
| ieviests          = {{dat|1925|10|31}}
| atcelts           =
| vairogs           = Sarkanā laukā melns vēzis.
| agr_versijas     = 
| lietojums         =
}}
'''Auces pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Auce]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts {{dat|1925|10|31||bez}}.

== Heraldiskais apraksts ==
Ģerboņa vairogā uz sarkana fona ir attēlots melns [[Vēžveidīgie|upesvēzis]] ar zelta atspīdumu. Par pamatu ģerbonim esot ņemts [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] tirdzniecības flotes karogs, lai gan par vēža tēla esamību uz [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] flotes karoga mūsdienās tiek diskutēts.&lt;ref&gt;[http://bauskata.lv/faili/20120927094518676.pdf Zemgales Tūrisma Asociācija]&lt;/ref&gt;

Pamatojums tam, kāpēc izvēlēts šis hercoga simbols, Valsts Heraldiskās komitejas dokumentos nav atrodams, bet vēstures avoti liecina, ka hercogam [[Lielauce|Lielaucē]] piederējusi muiža, kur viņš dažreiz dzīvojis, tāpēc ģerbonī izvēlēta simbolika, kas, iespējams, saista pilsētu ar hercoga Jēkaba laikiem.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilsetugerboni.arhivi.gov.lv/auce/|title=Auce - Virtuālā izstāde “Latvijas pilsētu ģerboņi. Ģerboņu stāsti no pagātnes līdz mūsdienām”|website=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|access-date=2026-10-29|date=2026}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{heraldika-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētu ģerboņi}}

[[Kategorija:Auce|Ģerbonis]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]]</text>
      <sha1>mh75qlgx0z8kuqcqupjrs7qgd4d71ke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Normcore</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259624</id>
    <revision>
      <id>4541321</id>
      <parentid>3805451</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1884" sha1="qsnpg3408hcrikeuqw3hx5y9vq4s4ah" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Normcore example.jpg|thumb|''Normcore'' piemērs]]
'''''Normcore''''' ir ''unisex'' [[mode]]s tendence, kurā tiek izmantots vienkāršs, ērts, funkcionāls, ikdienišķs [[apģērbs]]. [[Terminoloģija|Termins]] veidots apvienojot &quot;normāls&quot; un ''&quot;hardcore&quot;''. ''Normcore'' valkātāji nevēlas sevi īpaši atšķirt no citiem pēc apģērba, tas nenozīmē, ka ''normcore'' cienītāji būtu nevīžīgu un valkātu to, kas pagadās, bet veiktu apzinātu izvēli izvēloties savu apģērbu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2021-12-09|title=Normcore|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Normcore&amp;oldid=1059523104|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/fashion/2014/jun/22/end-of-the-hipster-flat-caps-and-beards|title=The end of the hipster: how flat caps and beards stopped being so cool|website=the Guardian|access-date=2022-02-02|date=2014-06-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka stils radies pārlieku ātri mainīgo modes tendenču rezultātā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Stils sastāv no [[džinsi]]em vai sporta biksēm, [[T-krekls|t-krekliem]], pogājamiem krekliem, kapučjakām, polo krekliem, chino stila biksēm un sportiskiem apaviem. Neiekļauj sievišķīgas rotas vai blūzes.

''Normcore'' apģērbs ir diezgan lēti saražojams un tiek pārdots daudzos lielajos ātrās modes ķēdes veikalos.

Stilam ir arī īpašs paveids pusmūža vecuma un nedaudz jaunākām sievietēm — ''[[menocore]]''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*{{cite journal|title=Meet Norma Normcore|date=21 March 2014|first=Aimee|last=Farrell|url=http://www.vogue.co.uk/news/2014/03/21/normcore-fashion-vogue---definition|journal=[[Vogue (magazine)|Vogue]]}}

{{kultūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mode]]
[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>qsnpg3408hcrikeuqw3hx5y9vq4s4ah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stjuarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262412</id>
    <revision>
      <id>4541381</id>
      <parentid>4479252</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1867" sha1="8u2phxziv6sgblm9xflcva0v6zlciwo" xml:space="preserve">'''Stjuarts''' ({{val|en|Stuart}} vai ''Stewart'') var būt gan skotu [[personvārds]], gan [[uzvārds]].

== Uzvārdi ==
* [[Stjuartu dinastija]]:
** [[Čārlzs I Stjuarts]] (''Charles I''),  Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (1600—1649);
** [[Čārlzs II Stjuarts]] (''Charles II''), Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (1630—1685);
** [[Džeimss I Stjuarts]] (''James VI and I''), Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis (1566—1625);
** [[Džeimss II Stjuarts]] (''James II''), Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (1633—1701);
** [[Džeimss V Stjuarts]] (''James V of Scotland''), Skotijas karalis (1512—1542);
* [[Džeimss Stjuarts]] (''James Stewart''), amerikāņu aktieris (1908—1997);
* [[Džekijs Stjuarts]] (''Sir John Young Stewart''), skotu autosportists (1953);
* [[Entonijs Stjuarts]] (''Anthony Stewart''), kanādiešu hokejists (1985);
* [[Ians Stjuarts (mūziķis)|Ians Stjuarts]] (''Ian Stewart''); britu mūziķis (1938—1985);
* [[Kriss Stjuarts]] (''Chris Stewart''), kanādiešu hokejists (1987);
* [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (1940—2026);
* [[Rods Stjuarts]] (''Rod Stewart''), britu dziedātājs (1945);
* [[Ross Stjuarts]] (''Ross Stewart''), skotu futbolists (1996).

== Personvārdi ==
* [[Džons Stjuarts Mills]] (''John Stuart Mill''), britu filozofs (1806—1873)
* [[Ians Stjuarts Donaldsons]] (''Ian Stuart Donaldson''), angļu mūziķis (1957—1993)
* [[Stjuarts Daunings]] (''Stewart Downing''), Anglijas futbolists (1984)
* [[Stjuarts O'Greidijs]] (''Stuart O'Grady''), Austrālijas šosejas riteņbraucējs (1973)
* [[Stjuarts Satklifs]] (''Stuart Sutcliffe''), skotu mākslinieks un mūziķis (1940—1962)

== Citi nosaukumi ==
* ''[[Stewart Grand Prix]]'', Formula 1 autosacīkšu komanda (1997—1999)

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>8u2phxziv6sgblm9xflcva0v6zlciwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veiko Spolītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267100</id>
    <revision>
      <id>4541388</id>
      <parentid>4201428</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T23:47:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8193" sha1="2etguyw8h1qsu1ocblilovdes8q42ky" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Veiko Spolītis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15097826044).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Veiko Spolītis 2014. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{ddv|1971|9|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Salaspils novads}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[igauņi|igaunis]]
| partija             = 
* [[Latvijas Zemnieku savienība]]
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(līdz 2014)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Veiko Spolītis''' (dzimis {{dat|1971|9|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[igauņi|igauņu]]-[[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Latvija]]s izglītības darbinieks un [[politiķis]]. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot;.

== Biogrāfija ==
Spolītim ir divas dzimtās valodas: [[latviešu valoda|latviešu]] un [[igauņu valoda]].&lt;ref name=&quot;cvk2014ep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ep2014.cvk.lv/saraksti/f1cdc75000a3.html|title=Veiko Spolītis — 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140624080405/http://ep2014.cvk.lv/saraksti/f1cdc75000a3.html}}&lt;/ref&gt;

1989. gadā pabeidzis mācības [[Rīgas 25. vidusskola|Rīgas 25. vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot; /&gt; Augstāko izglītību ieguvis [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]], kur 1996. gadā Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cvk11s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=2&amp;cbutton=15291334773|title=Veiko Spolītis — 11. Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526042757/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=2&amp;cbutton=15291334773}}&lt;/ref&gt; Maģistra grādu ieguvis 1997. gadā Budapeštas [[Centrāleiropas universitāte]]s Starptautisko attiecību fakultātē un maģistra grādu vēsturē 2003. gadā Ženēvas universitātes Starptautisko attiecību institūtā.&lt;ref name=&quot;cvk11s&quot; /&gt; Studiju laikā kļuvis par igauņu [[studentu korporācijas]] ''[[Revelia]]'' biedru.

No 1998. līdz 2000. gadam bijis ''Civic Education Project'' Baltijas valstu biroja direktors, 1998. gadā kļuvis par lektoru Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē (līdz 2010. gadam).&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; 2000. gadā darbojies īpašu uzdevumu ministrijā sadarbībai ar ārvalstu finanšu institūcijām par ekspertu.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; No 2003. līdz 2005. gadam bijis izglītības speciālists ''Collège du Léman'' starptautiskajā skolā Šveicē.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt;

2005. gadā kļuvis par Igaunijas Radio korespondentu Latvijā, 2010. gadā — [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūta]] pētnieku.&lt;ref name=&quot;cv&quot; /&gt; 2012. gadā saņēmis Igaunijas Māras zemes IV šķiras apbalvojumu un 2013. gadā Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieku ordeni.

== Politiskā darbība ==
[[Attēls:Veiko Spolitis 2021. aasta Arvamusfestivalil.jpg|thumb|Veiko Spolītis 2021. gadā]]
[[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] V. Spolītis tika ievēlēts [[Salaspils]] domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-24|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308015659/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis}}&lt;/ref&gt; [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gadā ievēlēts]] Salaspils domē jau no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta.

No 2010. līdz 2014. gadam V. Spolītis ir bijis [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].

2011. gadā kandidējis [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;[[Vienotība]]s&quot; saraksta, tomēr netika ievēlēts. 2014. gadā no &quot;Vienotības&quot; nesekmīgi kandidējis [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. Tā paša gada rudenī kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], tomēr netika ievēlēts. Par [[12. Saeima]]s deputātu Spolītis kļuva uz laiku, kamēr no tā paša saraksta ievēlētais [[Edgars Rinkēvičs]] pilda ministra pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/saeima-ar-miksto-mandatu-stradas-ari-abu-meri-un-vjaceslavs-dombrovskis-14076170|title=Saeimā ar &quot;mīksto&quot; mandātu strādās arī Abu Meri un Vjačeslavs Dombrovskis|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Dažas dienas pirms stāšanās Saeimas priekšstāvja amatā 29. oktobrī Veiko Spolītis tika aizturēts vadām automašīnu alkohola reibumā.&lt;ref name=&quot;lsm fakts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veiko-spoliitis-piekjerts-vadam-auto-alkohola-reibuma.a108607/|title=Deputātu Spolīti pieķer pie stūres 1,4 promiļu alkohola reibumā|work=Lsm.lv|publisher=[[Latvijas sabiedriskais medijs]]|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,4 promiļu alkohola reibums&lt;ref name=&quot;lsm fakts&quot; /&gt; un atņemtas autovadītāja tiesības uz 2 gadiem. V. Spolītis apturēja darbu partijas &quot;Vienotība&quot; Ētikas komisijā,&lt;ref name=&quot;lsm fakts&quot; /&gt; un {{dat|2014|12|10||bez}} paziņoja, ka uz laiku apturēs savu darbu partijā.&lt;ref name=&quot;Krenberga&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/spoliitis-uz-pardomu-laiku-aptur-darbiibu-vienotiiba.a109704/|title=Spolītis uz «pārdomu laiku» aptur darbību «Vienotībā»|last=Krenberga|first=Odita|date={{dat|2014|12|10||bez}}|publisher=[[Latvijas sabiedriskais medijs]]|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gada janvārī deputāts paziņoja par izstāšanos no partijas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/dzeruma-pie-stures-piekjertais-spoliitis-pametiis-partiju-vienot.a113452/|title=Dzērumā pie stūres pieķertais Spolītis pametīs partiju «Vienotība»|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; tomēr Saeimā turpināja darboties &quot;Vienotības&quot; frakcijā. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta, taču netika ievēlēts.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;cv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://spolitis2011.blogspot.com/p/cv.html|title=CV|publisher=Spolitis2011.blogspot.com|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fdeddf758264.html|title=Veiko Spolītis — 12. Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305162542/http://vienotiba.lv/veiko_spolitis &quot;Vienotība&quot;]


{{12. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Spolītis, Veiko}}

[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas igauņi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>2etguyw8h1qsu1ocblilovdes8q42ky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vanagu iezis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267285</id>
    <revision>
      <id>4541383</id>
      <parentid>3641785</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T22:12:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="cxmoizgxprxtigzox9t35h368axj7wr" xml:space="preserve">[[Attēls:Vanagu iezis.jpg|220px|thumb|Vanagu ieža izcilnis, kas izskatās līdzīgs netālajam [[Zvārtes iezis|Zvārtes iezim]]]]
'''Vanagu iezis''' (arī '''Roču iezis''', '''Egļu krauja''') ir aptuveni 250 m plats divpakāpju [[smilšakmens]] [[iezis]] [[Amata]]s labajā krastā, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Tieši pie upes ir 1—15 metrus augsts smilšakmens atsegums, bet Vanagu iezi veido divi klinšu stāvi, no kuriem apakšējais ir 250 m garš, bet augšējais īsāks. Abi ir aptuveni 15 m augsti. Iezī ir vairāki nobrukumi.&lt;ref name=&quot;vietas&quot;/&gt; Iezī divas sāniskās erozijas alas — [[Bruņuzivju ala]] un [[P ala]]. Kopējais kraujas augstums ir 36 m.&lt;ref name=&quot;enter&quot;&gt;[http://www.entergauja.com/lv/ko-darit/enter-daba/vanagu-iezis EnterGauja objekts: Vanagu iezis]&lt;/ref&gt; Sākas lejpus mājām &quot;Amatiņas&quot;, bet beidzas 700 m augšpus Veclauču tiltam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travellatvia.lv/8/0/1103/lv/?main=0&amp;noz=0 |title=travellatvia.lv Vanagu iezis |access-date={{dat|2014|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210303122836/https://travellatvia.lv/8/0/1103/lv/?main=0&amp;noz=0}}&lt;/ref&gt; Šis ir valsts aizsargājams [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģiskais]] un [[Ģeoloģija|ģeoloģiskais]] dabas piemineklis.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=7487 Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem]&lt;/ref&gt; Iezī ir atrodamas ir [[aleirolīti|aleirolītu]] un lodīšsmilšakmeņu starpkārtas, kā arī atrastas [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[fosilijas]].&lt;ref name=&quot;vietas&quot;&gt;[http://www.vietas.lv/objekts/vanagu_iezis/ vietas.lv objekts: Vanagu iezis]&lt;/ref&gt; Pār iezi plūst vairāki avoti, kas ziemas laikā veido vairākus leduskritumus.&lt;ref&gt;[http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?falas=683 Informācija par iezi dziedava.lv]&lt;/ref&gt; Ieža nosaukuma rašanās nav zināma, bet vietējie ļaudis iezi dēvē par Egļu krauju apkārtējā, biezā [[Egles|egļu]] meža dēļ&lt;ref name=&quot;enter&quot;/&gt; un par Roču iezi tuvējā [[Roču rezervāts|Roču rezervāta]] un Ročupītes dēļ.
[[Attēls:Vanagu iezis2.jpg|220px|left|thumb|Ieža siena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{coord|57|15|26|N|25|8|11|E|display=title|type:landmark}}

[[Kategorija:Latvijas iežu atsegumi]]
[[Kategorija:Cēsu novads]]
[[Kategorija:Amata]]</text>
      <sha1>cxmoizgxprxtigzox9t35h368axj7wr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upes zīriņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269585</id>
    <revision>
      <id>4541261</id>
      <parentid>4527307</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:20:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26876" sha1="1b3snhgeq4ufmn77pay09xgxkqoko60" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Common_tern_with_fish.jpg
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|         valsts_r = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Aves
|         klase_lv = Putni
|            kārta = Charadriiformes
|         kārta_lv = Tārtiņveidīgie
|       apakškārta = Lari
|    apakškārta_lv = Kaijveidīgie
|           dzimta = Laridae
|        dzimta_lv = Kaiju dzimta
|      apakšdzimta = Sterninae
|   apakšdzimta_lv = Zīriņu apakšdzimta
|            ģints = Sterna
|         ģints_lv = Zīriņi
|             suga = Sterna hirundo
|          suga_lv = Upes zīriņš
|         binomial = Sterna hirundo &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|      kategorijas = nē
|         sinonīmi =
*''Sterna fluviatilis''
|        izplatība = [[Attēls: CommonTernmap.png|center|240px]]
{{Legend|#FFFF00| Ligzdošanas teritorijas}}
{{Legend|#0EBEFF| Ziemošanas teritorijas}}
}}
'''Upes zīriņš''' (''Sterna hirundo'') ir [[kaiju dzimta]]s (''Laridae'') jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.&lt;ref&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/gulls/ World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020]&lt;/ref&gt; Upes zīriņš izplatīts visā [[Eirāzija|Eirāzijā]], kā arī [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā. Mazākas populācijas vietām mājo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļas [[sala|salās]] un piekrastēs. Ziemo gar [[jūra|jūru]] un [[okeāns|okeānu]] piekrastēm abpus [[ekvators|ekvatoram]], sasniedzot [[Dienvidamerika]]s pašu galu.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_stehir.htm |title=Ornitofaunistika: Upes zīriņš Sterna hirundo |access-date={{dat|2015|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424021744/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_stehir.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lai arī kopējais izplatības areāls ir liels, atsevišķos reģionos sugas populācija samazinās un tās izdzīvošana ir apdraudēta. [[Eiropa|Eiropā]] upes zīriņš ir aizsargājama suga, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=lob&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=107 |title=BirdLife: Rīgā tiks izveidota jauna ligzdošanas vieta zīriņiem |access-date={{dat|2015|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305034229/http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=107 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Upes zīriņa tuvākais radinieks saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem ir [[Dienvidamerikas zīriņš]] (''Sterna hirundinacea'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hawaii.edu/~khayes/Journal_Club/summer2006/Bridge_et_al_2005_MPE.pdf |title=A phylogenetic framework for the terns (Sternini) inferred from mtDNA sequences: implications for taxonomy and plumage evolution |access-date={{dat|2006|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060720204025/http://www2.hawaii.edu/~khayes/Journal_Club/summer2006/Bridge_et_al_2005_MPE.pdf |archivedate={{dat|2006|07|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
[[Attēls: Sterna_hirundo_in_Finland.jpg|thumb|left|240px|Latvijā ligzdo upes zīriņa nominālpasuga - ''H.h.hirundo'']]
[[Attēls:Sterna hirundo -Nantucket National Wildlife Refuge, Massachusetts, USA -head-8.jpg|thumb|left|240px|Nominālpasugai ir sarkans knābis ar melnu galu]]
[[Attēls:Sterna hirundo - Common-Tern.jpg|thumb|left|240px|Ārpus ligzdošanas sezonas upes zīriņam ir nepieciešama tikai ūdenstilpe ar zivīm, lai barotos, un neliels sauszemes pleķītis, kur atpūsties]]
[[Latvija|Latvijā]] upes zīriņš ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs. Ligzdo pie dažādām ūdenstilpēm, parasti uz nelielam salām, saliņām un sērītēm, piejūras [[pilsēta|pilsētās]] uz ēku jumtiem. Vietas izvēlē lielāka nozīme ir ligzdojošās kolonijas drošībai nekā ūdensbaseina lielumam, tāpēc sastopams gan nelielos pamestos karjeros, gan [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē. Latvijā ligzdo upes zīriņa nominālpasuga — ''Sterna hirundo hirundo'', apmēram 1500—2500 pāru.&lt;ref name=orn/&gt; Latvijā no astoņām sastopamajām [[zīriņu dzimta]]s sugām upes zīriņš ir visbiežāk sastopamais.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v151 |title=Putni (Aves): Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |access-date={{dat|2015|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v151 }}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar 2004. gada datiem [[Rīga|Rīgā]] ligzdo ap 480 upes zīriņu pāru vai ap 25% no kopējās Latvijas populācijas. No Rīgā ligzdojošajiem upes zīriņiem 90% ligzdo uz plakaniem jumtiem, kur ruberoīda segums nobērts ar oļiem. Tomēr šāda veida jumtu segums kļūst aizvien retāks. Namu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem veicot jumta remontu, tiek izvēlētas modernākas tehnoloģijas, kas neparedz tā noklāšanu ar oļiem.

== Izskats ==
Upes zīriņš ir vidēji liels jūras putns. Tā ķermeņa garums ir 31—35 [[centimetrs|cm]], šķeltā aste 6–9 cm gara, [[spārnu plētums]] 77–98 cm, svars 110—141 [[grams|g]].&lt;ref name=orn/&gt;&lt;ref name=ols&gt;Olsen, Klaus Malling; Larsson, Hans (1995). Terns of Europe and North America. London: Christopher Helm. {{ISBN|0-7136-4056-1}}.&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem putniem ir gaiši pelēka apspalvojuma augšdaļa un balta vai ļoti gaiši pelēka apakšdaļa, galvas virsa ir [[melns|melna]], aste balta, oranži sarkanas [[kājas]] un šaurs, smails [[knābis]]. Atkarībā no pasugas knābis var būt [[sarkans]] ar melnu galu vai arī tas var būt [[melns]] viscauri.&lt;ref name=hum&gt;Hume, Rob (1993). The Common Tern. London: Hamlyn. {{ISBN|0-540-01266-1}}.&lt;/ref&gt; Vasarā spārnu virspuse ir pelēka, bet tai beidzoties lidspalvu malas kļūst melnas. Abi dzimumi izskatās vienādi.&lt;ref name=vin&gt;Vinicombe, Keith; Tucker, Laurel; Harris, Alan (1990). The Macmillan Field Guide to Bird Identification. London: Macmillan. {{ISBN|0-333-42773-4}}.&lt;/ref&gt; Beidzoties vairošanās sezonai, zīriņiem piere un vēders kļūst koši balts, knābis melns, var būt ar nelielu sarkanu pamatni, kājas tumši sarkanas vai melnas.&lt;ref name=vin/&gt; Putni, kuriem nav bijusi sekmīga vairošanās sezona, var uzsākt spalvu maiņu jau [[jūnijs|jūnijā]], bet kopumā [[spalva|spalvu]] maiņa sākas [[jūlijs|jūlija]] beigās un nobeidzas migrācijas laikā.&lt;ref name=ols/&gt;

=== Līdzīgas sugas ===
Ir vairākas sugas, kas izskatās līdzīgas upes zīriņam, piemēram, [[jūras zīriņš]] un [[sārtais zīriņš]]. Visvieglāk sugas atšķirt pēc dažām apspalvojuma detaļām, kāju un knābja krāsas un balss. Upes zīriņam, stāvot krastā, salocītie spārni ir apmēram vienā garumā ar asti, toties jūras zīriņam un sārtajam zīriņam aste ir izteikti garāka par salocītajiem spārniem. Visbiežāk upes zīriņu sajauc ar jūras zīriņu. Pirmajam ir lielāka galva, apjomīgāks kakls, garākas kājas un trīsstūraināki, stīvāki spārni, līdz ar to lidojums ir spēcīgāks, taisni uz priekšu.&lt;ref name=humero&gt;Hume, Rob A (1993). &quot;Common, Arctic and Roseate Terns: an identification review&quot;. British Birds 86: 210–217.&lt;/ref&gt; Jūras zīriņa apakšpuse ir pelēcīgāka kā upes zīriņam, līdz ar to tā vaigi izskatās baltāki, pamanāmāki. Upes zīriņam ārpus ligzdošanas sezonas uz spārnu lidspalvām attīstās melna maliņa, bet jūras zīriņam spārni izskatās balti visu gadu, attīstoties ļoti šaurai, melnai kantītei uz lidspalvām.&lt;ref name=vin/&gt; Turklāt pret gaismu visi jūras zīriņa lidspalvu gali ir caurspīdīgi. Šāda īpašība upes zīriņam ir tikai pirmajām četrām spārnu lidspalvām.&lt;ref name=humero/&gt;&lt;ref&gt;van Duivendijk, Nils (2011). Advanced Bird ID Handbook: The Western Palearctic. London: New Holland. {{ISBN|1-78009-022-6}}.&lt;/ref&gt; Knābis un kājas jūras zīriņam ir tumši sarkanas, knābim nav melnā galā. Salīdzinoši upes zīriņam knābis ir koši, oranžīgi sarkans, ar melnu galu (vai viscauri melns Sibīrijas upes zīriņam) un tā kājas koši sarkanas.&lt;ref name=humero/&gt;

== Uzvedība ==
Lielākā daļa upes zīriņu populācijas ir gājputni, dodoties ziemot dienvidu virzienā no ligzdošanas areāla. Jaunie putni otrajā vasarā parasti paliek ziemošanas teritorijās, lai gan daži atgriežas dzimtajas vietās, nedaudz vēlāk pēc perējošajiem putniem.&lt;ref&gt;Harrison, Peter (1988). Seabirds. London: Christopher Helm. {{ISBN|0-7470-1410-8}}.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa [[Eiropa|Eiropā]] ligzdojošo upes zīriņu ziemo [[Āfrika]]s rietumos vai dienvidos. [[Rietumeiropa]]s un [[Dienvideiropa]]s populācijas visbiežāk ziemo uz ziemeļiem no ekvatora, bet vairāk ziemeļos ligzdojošie zīriņi ziemo tālāk dienvidos.&lt;ref name=snow/&gt; [[Ziemeļamerika]]s populācijas ziemo gar [[Dienvidamerika]]s krastiem. Āzijas populācijas gar [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastiem, sasniedzot [[Austrālija]]s dienviddaļu. Ļoti reti ziemojošos upes zīriņus var novērot [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet par tā klātesamību [[Polinēzija|Polinēzijā]] trūkst datu.&lt;ref&gt;Watling, Dick (2003). A Guide to the Birds of Fiji and Western Polynesia. Suva, Fiji: Environmental Consultants. {{ISBN|982-9030-04-0}}.&lt;/ref&gt; Jaunzēlandē tika atrasts miris upes zīriņš, kas bijis apgredzenots [[Zviedrija|Zviedrijā]], tātad tas bija nolidojis 25 000 km no savas ligzdošanas vietas.&lt;ref&gt;Newton, Ian (2010). Bird Migration. London: Collins. {{ISBN|0-00-730731-4}}.&lt;/ref&gt;

Upes zīriņa ligzdošanas ģeogrāfija un atbilstošie biotopi ir ļoti dažādi, sākot ar [[taiga|taigu]] un beidzot ar tropu pludmalēm,&lt;ref name=hum/&gt; kā arī tas ir sastopams [[kalns|kalnos]] līdz 2000 metriem [[virs jūras līmeņa]] [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]] vai līdz 4800 metriem Āzijas lielajos kalnos.&lt;ref name=snow/&gt; Upes zīriņš izvairās no vietām, kur ir daudz nokrišņu un bieži līst, kuras ir vējainas un kur ir ledus auksts ūdens. Tas neligzdo tik tālu ziemeļos kā [[jūras zīriņš]].

== Barošanās ieradumi un barība ==
[[Attēls:Tern (Sterna hirundo) (9).jpg|thumb|240px|Upes zīriņš ķer visdažādākās zivis, kas ir 5—15 cm garas]]
Kā visi zīriņi arī upes zīriņš barojas ar [[zivis|zivīm]], kuras tiek iegūtas ienirstot no lidojuma, atrodoties 1—6 metru augstumā. Ieniršanas ilgums ir apmēram viena sekunde, dziļums līdz 50 cm.&lt;ref name=hum/&gt; Zivis tiek meklētas ligzdošanas kolonijas tuvumā, parasti ne tālāk par 10 [[kilometrs|km]], retos gadījumos līdz 15 km.&lt;ref name=bir&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3270 |title=BirdLife: Common Tern Sterna hirundo |access-date={{dat|2015|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161015233814/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3270 }}&lt;/ref&gt; Upes zīriņš barojas gan jūrā, gan [[saldūdens]] tilpnēs ([[upe|upēs]] un [[ezers|ezeros]]). Tas bieži meklē zivis, sekojot lielām plēsīgām zivīm vai [[delfīni]]em, kuri medījot zivis izdzen līdz ūdens virsmai.&lt;ref name=bir/&gt; Upes zīriņi ļoti bieži barojas baros, īpaši, ja zivju ir daudz.&lt;ref name=hum/&gt;

Upes zīriņam ir ļoti laba redze un tā acs [[tīklene|tīklenē]] ir sarkans eļļas piliens, kas uzlabo attēla kontrastu, īpaši sliktos laika apstākļos.&lt;ref&gt;Sinclair, Sandra (1985). How Animals See: Other Visions of Our World. Beckenham, Kent: Croom Helm. {{ISBN|0-7099-3336-3}}.&lt;/ref&gt; Iecienītākais zivju lielums ir 5–15 cm.&lt;ref name=hum/&gt; Zivju veidam ir mazāka nozīme, zīriņš ķer visu, kas pieejams. Tomēr, ja ir izvēle, upes zīriņš labprātāk medī lielākās zivis. Zīriņš barojas arī ar [[moluski]]em, [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] un citiem ūdenī dzīvojošiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Reizēm lidojumā tiek noķerti arī lidojošie kukaiņi. Upuris tiek noķerts ar knābi un vai nu uzreiz norīts, vai aiznests putnēniem. Reizēm zīriņš pamanās noķert uzreiz divas mazas zivtiņas.&lt;ref name=hum/&gt; Kad vecāki atgriežas uz ligzdu, tie mazuļus atpazīst pēc čiepstēšanas nevis pēc izskata.&lt;ref name=stev/&gt; Upes zīriņš var zivis nozagt arī citiem [[zīriņi]]em, bet pašam zivis arī var atņemt [[klijkaijas]], [[acteku kaija]]s, [[sārtais zīriņš|sārtie zīriņi]] vai kāds cits upes zīriņš.&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/auk/v089n03/p0583-p0594.pdf Food parasitism and competition in two terns]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://spectrum.library.concordia.ca/6255/1/MM18374.pdf Foraging group size: models and a test with jaegers kleptoparasitizing terns]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Hatch, J J (1975). &quot;Piracy by laughing gulls Larus atricilla: an example of the selfish group&quot;. Ibis 117 (3): 357–365. doi:10.1111/j.1474-919X.1975.tb04222.x.&lt;/ref&gt;

Upes zīriņš padzeres, lidojumā ar knābi uzķerot ūdeni. Tam labāk patīk padzerties jūras ūdeni nekā saldūdeni, ja abi ūdens veidi ir pieejami.&lt;ref name=am/&gt; Asakas un citas cietās barības daļas tiek atrītas kā nelielas bumbiņas. Upes zīriņš nekad neizlaiž fekālijas ligzdas vietā, pat putnēni soļo nelielu attālumu prom no ligzdas. Toties zīriņi ļoti bieži izlaiž [[fekālija]]s uz savu pretinieku galvām.&lt;ref name=am/&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Common tern dance (9202154742).jpg|thumb|240px|Pāra riesta lidojums]]
[[Attēls:Common Tern Nest with Three Eggs (1) (3592958713).jpg|thumb|240px|Upes zīriņa ligzda]]
[[Attēls:Sterna hirundo 1 (Lukasz Lukasik).jpg|thumb|240px|Mazuļi jau izšķiļoties ir segti ar raibumotām, dzeltenīgām dūnām]]
[[Attēls:Sterna hirundo 2 (Lukasz Lukasik).jpg|thumb|240px|Upes zīriņi turpina piebarot jaunos putnus pat migrācijas laikā]]
Upes zīriņam ir visplašākais ligzdošanas areāls no visām [[zīriņi|zīriņu]] sugām. Tas ligzdo kolonijās, kurās parasti ir līdz 2000 pāru,&lt;ref name=snow&gt;Snow, David; Perrins, Christopher M, eds. (1998). The Birds of the Western Palearctic (BWP) concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-854099-X}}.&lt;/ref&gt; bet reizēm kolonijas ir ļoti lielas ar vairāk kā 20 000 pāriem.&lt;ref&gt;de Wolf, P. &quot;BioIndicators and the Quality of the Wadden Sea&quot; in Best &amp; Haeck (1984) p. 362.&lt;/ref&gt; Kolonijas iekšzemē ir mazākas nekā jūras piekrastē esošās. Ļoti bieži upes zīriņš ligzdo kopīgā kolonijā ar [[jūras zīriņš|jūras zīriņiem]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seabirdgroup.org.uk/journals/as_3_2.pdf |title=A comparison of Arctic Tern Sterna paradisaea and Common Tern S. hirundo nest-site characteristics on Coquet Island, north-east England |access-date={{dat|2012|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304031916/http://www.seabirdgroup.org.uk/journals/as_3_2.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[sārtais zīriņš|sārtajiem zīriņiem]], [[cekulzīriņš|cekulzīriņiem]], [[lielais ķīris|lielajiem ķīriem]],&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/auk/v112n03/p0580-p0589.pdf Nest-site selection by Roseate Terns and Common Terns in the Azores]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fuchs, Eduard (1977). &quot;Predation and anti-predator behaviour in a mixed colony of terns Sterna sp. and Black-Headed Gulls Larus ridibundus with special reference to the Sandwich Tern Sterna sandvicensis&quot;. Ornis Scandinavica 8 (1): 17–32. doi:10.2307/3675984&lt;/ref&gt; un [[melnais smēlējzīriņš|melnajiem smēlējzīriņiem]].&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/auk/v094n04/p0709-p0717.pdf Black Skimmer breeding ecology and behavior]&lt;/ref&gt; Upes zīriņš parasti ligzdo vienu reizi gadā. Ir iespējams arī otrais dējums, ja pirmais aiziet bojā. Ļoti retos gadījumos ir otrs dējums, vecākiem perējot un turpinot barot pirmā dējuma jaunuļus.&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/auk/v101n02/p0274-p0280.pdf Common Terns raise young from successive broods]&lt;/ref&gt; Pirmo reizi upes zīriņi ligzdo 3—4 gadu vecumā, biežāk četros gados.

=== Ligzdošanas teritorija ===
Upes zīriņš ligzdo jebkurā līdzenā, vāji apaugušā vietā [[ūdens]] tuvumā. Tās var būt pludmales, salas un putns viegli pieņem arī mākslīgās, peldošās platformas, kas domātas putnu ligzdošanai. Atgriežoties ligzdošanas vietās, upes zīriņš kādu brīdi klejo apkārt, līdz ieņem savu ligzdošanas teritoriju.&lt;ref name=hum/&gt; Iespējams, ka ligzdošanas aktuālā iesākšanās saistīta ar pietiekamu zivju daudzumu tuvējā ūdenstilpē.&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/auk/v105n04/p0720-p0726.pdf Prey dynamics and the breeding phenology of Common Terns (Sterna hirundo)]&lt;/ref&gt; Attālums no ligzdas līdz ligzdai var būt tikai 50 cm, lai gan tipiskāk ir 150–350 cm.

Lizgdošanai izvēlētā teritorija tiek atkārtoti izmantota gadu no gada. Zināmais fiksētais rekords, vienam pārim atgriežoties vienā un tajā pašā vietā, ir 17 reizes pēc kārtas ar sekmīgi realizētu ligzdošanu. Ligzdošanai konkrēto vietu izvēlas tēviņš, teritoriju ieņemot dažas dienas pēc atgriešanās. Parasti tēviņam pēc dažām dienām pievienojas pagājušā gada mātīte. Ja mātīte neparādās piecu dienu laikā, tēviņš meklē jaunu pāri.&lt;ref&gt;Gonzalez-Solis, J; Becker, P H; Wendeln, H (1999). &quot;Divorce and asynchronous arrival in Common Terns (Sterna hirundo)&quot;. Animal Behaviour 58 (5): 1123–1129. doi:10.1006/anbe.1999.1235. {{PMID|10564616}}&lt;/ref&gt; Tēviņš nenoguris aizsargā ligzdošanas teritoriju no abu dzimumu traucētājiem. Viņš, skaļi kliegdams, izpleš spārnus, paceļ asti un noliec galvu, demonstrēdams savu melno galvas virsu. Ja svešinieks neatkāpjas, tēviņš metas cīņā, knābdams pretinieku, līdz tas atkāpjas. Ja kāds ligzdai tuvojas pa gaisu, tēviņš, paceļoties spārnos, bez kavēšanās uzbrūk.&lt;ref name=hum/&gt;

Neskatoties uz agresivitāti, kas tiek izrādīta pret pieaugušajiem kaimiņiem, pret mazuļiem vai jaunuļiem, kas nejauši nokļūst ligzdas tuvumā, tēviņš ir iecietīgs. Salīdzinoši, piemēram, [[kaijas|kaiju]] kolonijā šāds mazulis tiktu nogalināts. Ligzda tiek aizsargāta līdz brīdim, kad jaunajiem putniem ir izaudzis apspalvojums. Neskatoties uz savstarpējiem ķīviņiem un agresivitāti, kolonija pret ārējiem ienaidniekiem tiek aizsargāta kopīgi, sadarbojoties visiem pieaugušajiem putniem.&lt;ref name=hum/&gt; Zīriņi bezbailīgi uzbrūk cilvēkiem, [[suņi]]em, [[žurkas|žurkām]] un citiem kolonijas traucētājiem. Interesants fakts, ka zīriņi ir agresīvāki pret pazīstamiem cilvēkiem nekā pret svešiniekiem.&lt;ref&gt;Burger, Joanna; Shealer, D A; Gochfeld, Michael (1993). &quot;Defensive aggression in terns: discrimination and response to individual researchers&quot;. Aggressive Behavior 19 (4): 303–311. doi:10.1002/1098-2337(1993)19:4&lt;303::AID-AB2480190406&gt;3.0.CO;2-P&lt;/ref&gt; Putni nogaida un svešinieku vēro, līdz saprot, ka konfrontācija ir neizbēgama un uzbrūk pēdējā brīdī. Salīdzinoši jūras zīriņi uzbrūk uzreiz.

=== Ligzdošana ===
Pāra attiecības, uzsākot ligzdošanu, tiek nostiprinātas ar īpašu [[riests|riesta]] lidojumu, pārim debesīs metot plašus lokus (200 m vai vairāk) un skaļi kliedzot, beigās partneri viens otram tuvojas zig—zag veida planējumā. Ja tēviņš mātītei nes zivi, tad viņš var pievērst sev arī citu tēviņu uzmanību. Arī uz zemes tēviņš mātītei izrāda uzmanību, riņķojot ap to ar izslietu asti un [[kakls|kaklu]], bet galva noliegta uz leju, knābim norādot pret zemi, [[spārni]] daļēji atvērti. Kad mātīte ir izrādījusi savu labvēlību, abi partneri paceļ galvas uz augšu, knābjus vēršot pret debesīm.&lt;ref name=hum/&gt;

Kad partnerattiecības ir nostiprinātas, tēviņš izkašā ligzdu — nelielu iedobi smiltīs vai grantī. Arī mātīte pēc tam turpina kašāt iedobi. Tās robežās bieži tiek izrotātas ar dažādiem sausiem augiem, jūraszālēm, gliemežvākiem, koku gabaliņiem un citiem sīkumiem, kurus izskalojusi jūra.&lt;ref name=snow/&gt; Iedobe parasti ir apmēram 4 cm dziļa un 10 cm diametrā, bet var sasniegt arī 24 cm diametrā, ņemot vērā arī rotājošos elementus.&lt;ref name=hum/&gt; Upes zīriņa ligzda ir bagātīgāk rotāta nekā jūras zīriņam vai sārtajam zīriņam, tomēr sārtais zīriņš ligzdo vietās ar bagātāku veģetāciju.&lt;ref&gt;Lloyd, Clare; Tasker, Mark L; Partridge, Ken (2010). The Status of Seabirds in Britain and Ireland. London: Poyser. {{ISBN|1-4081-3800-X}}.&lt;/ref&gt; Upes zīriņš ļoti labi atceras savu ligzdas vietu, pat, ja vējš ir aiznesis rotājumus un smiltis līdzeni sapūstas pāri. Zīriņš nekļūdīgi atrod vietu un izrok olas no smiltīm. Ja vējš olas ir pat pārvietojis uz citu vietu, zīriņš spēj tās atrast pat 5 metru attālumā no iepriekšējās vietas.&lt;ref&gt;Fisher, James; Lockley, R M (1989). Sea‑Birds (Collins New Naturalist series). London: Bloomsbury Books. {{ISBN|1-870630-88-2}}.&lt;/ref&gt;

Dējumā parasti ir 3 [[ola]]s. Reizēm var novērot lielākus dējumus, bet tādos gadījumos ligzdā dēj divas mātītes. Olas ir gaišā krēmkrāsā, gaiši brūnas vai pelekbrūnas ar tumšiem raibumiem. Raibās olas smiltīs ir ļoti grūti pamanāmas.&lt;ref name=hum/&gt; Perē abi vecāki, lai gan mātīte perē lielāko daļu no perēšanas laika. Inkubācijas periods ilgst 21—22 dienas, bet, ja ligzdošanas kolonija tiek iztraucēta, inkubācijas periods kļūst garāks.&lt;ref name=hum/&gt; Reizēm inkubācijas periods ieilgst līdz pat 34 dienām.&lt;ref name=stev&gt;Stevenson, J G; Hutchison, R E; Hutchison, J B; Bertram B C R; Thorpe, W H (1970). &quot;Individual recognition by auditory cues in the Common Tern (Sterna hirundo)&quot;. Nature 226 (5245): 562–563. doi:10.1038/226562a0. {{PMID|16057385}}&lt;/ref&gt; Karstās dienās zīriņš lido uz ūdenskrātuvi, lai saslapinātu vēderu un lai nedaudz atvēsinātu olas.&lt;ref name=am&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bna.birds.cornell.edu/bna/species/618/articles/introduction |title=The Birds of North America: Common Tern |access-date={{dat|2015|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110907090302/http://bna.birds.cornell.edu/bna/species/618/articles/introduction}}&lt;/ref&gt;

Ja koloniju nepiemeklē kāda īpaša traģēdija, tad parasti izšķiļas līdz 90% no visa kolonijas perējuma. Izšķiļoties mazuļus sedz dzletenīgas dūnas ar melniem vai brūniem raibumiņiem.&lt;ref name=hum/&gt; Apspalvojums izaug 22—28 dienu vecumā.&lt;ref&gt;[http://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob6150.htm BTO: Common Tern Sterna hirundo   &amp;#91;Linnaeus, 1758&amp;#93;]&lt;/ref&gt; Vecāki jaunuļus ligzdā turpina barot vēl apmēram 5 dienas, tad tie piebiedrojas vecākiem, lai mācītos medīt zivis. Papildus tie joprojām saņem barību no rūpīgajiem vecākiem. Ir novērots, ka upes zīriņš piebaro savus pēcnācējus pat migrācijas laikā un ziemošanas vietās.&lt;ref name=hum/&gt;&lt;ref name=am/&gt;

=== Apdraudējums ===
Olas un jaunos putnēnus apdraud dažādi [[sauszeme]]s [[zīdītāji]], piemēram, [[žurkas]], [[Amerikas ūdele]]s, kā arī dažādi lielie [[putni]], piemēram, [[kaijas]], [[pūču dzimta|pūces]] un [[gārņi]]. Visbīstamākie ir nakts plēsēji, pret kuriem zīriņi ir samērā bezspēcīgi.&lt;ref&gt;Nisbet, Ian C T; Welton, M (1984). &quot;Seasonal variations in breeding success of Common Terns: consequences of predation&quot;. Condor 86: 53–60. doi:10.2307/1367345. JSTOR 1367345.&lt;/ref&gt; Upes zīriņam var būt dažādi [[parazīti]], piemēram, [[dzīvniekutis]], parazītiskie [[tārpi]] un [[ērces]], lai gan [[asinsparazīti]] zīriņiem ir reti sastopami.

== Sistemātika ==
Upes zīriņam ir 4 pasugas:
*''Sterna hirundo hirundo'' — nominālpasuga, ligzdo [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Āzija]]s rietumos līdz [[Rietumsibīrija]]i un [[Kazahstāna]]i, [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], izņemot Aļasku;
*''Sterna hirundo minussensis'' — ligzdo [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē un uz austrumiem līdz [[Mongolija]]i un [[Tibeta]]s dienvidiem;
*''Sterna hirundo longipennis'' — ligzdo [[Sibīrija]]s centrālajā daļā līdz [[Ķīna]]i, [[Aļaska|Aļaskā]];
*''Sterna hirundo tibetana'' — ligzdo [[Himalaji|Himalajos]] līdz Mongolijas dienvidiem un Ķīnai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167070-zirini_tumsie_un_gaisie Zīriņi. Tumšie un gaišie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051423/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167070-zirini_tumsie_un_gaisie |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20160305014303/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sterna-hirundo-l/ Latvijas daba: Upes zīriņš]
*[http://www.redzet.lv/?code=D-0082-09&amp;view=Upes+zīriņš+(Sterna+hirundo) Redzēt: Upes zīriņš]
*[https://web.archive.org/web/20160826105155/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=99&amp;what=14 Jauns mikroliegums Žurku salā]
*[http://www.delfi.lv/news/national/politics/plano-izveidot-zirinu-koloniju-zakusala.d?id=7687404 Plāno izveidot zīriņu koloniju Zaķusalā]
*[http://dabasdati.lv/lv/article/riga-atrasts-jauns-bdquozirinu-jumtsrdquo/ Rīgā atrasts jauns zīriņu jumts]
*[https://web.archive.org/web/20050426120222/http://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2004/6/Ornitologi+R%C3%84%C2%ABg%C3%84%C2%81+uziet+l%C3%84%C2%ABdz+%C3%85%C2%A1im+nezin%C3%84%C2%81mu+z%C3%84%C2%ABri%C3%85%C2%86u+koloniju.htm Ornitologi Rīgā uziet līdz šim nezināmu zīriņu koloniju]
*[http://www.selgasfoto.lv/?level=album&amp;id=156 Selgas foto: Zīriņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311163749/http://www.selgasfoto.lv/?level=album&amp;id=156 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20150217035009/http://www.arkive.org/common-tern/sterna-hirundo/ ARKive: Common tern (Sterna hirundo)]
*[http://ibc.lynxeds.com/species/common-tern-sterna-hirundo IBC: Common Tern (Sterna hirundo)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151121182156/http://ibc.lynxeds.com/species/common-tern-sterna-hirundo |date={{dat|2015|11|21||bez}} }}
*[http://animaldiversity.org/accounts/Sterna_hirundo/ ADW: Sterna hirundo]
*[http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=4D2FF6F13790ED7E Avibase: Common Tern (Sterna hirundo) Linnaeus, 1758]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zīriņi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]</text>
      <sha1>1b3snhgeq4ufmn77pay09xgxkqoko60</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vikitikšanās</title>
    <ns>4</ns>
    <id>270904</id>
    <revision>
      <id>4541437</id>
      <parentid>4350464</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:58:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iepriekšējās vikitikšanās */</comment>
      <origin>4541437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16857" sha1="3v675ko53qa9uzub30vnb7uhbo9bk6w" xml:space="preserve">{{stack
|1={{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
|2=[[Attēls:Latvian_Wikipedians_meeting_at_11-09-2025_in_Riga.jpg|thumb|300px|Latviešu valodas vikipēdistu tikšanās 2025. gadā]]
[[Attēls:Latvian_Wikipedians_meeting_at_27-09-2023_in_Riga.jpg|thumb|300px|Kopējā tikšanās 2023. gadā]]
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|thumb|300px|Kopējā tikšanās 2019. gadā]]
[[File:LAT-EST wikipedian meeting in Valga, 2016.jpg|thumb|300px|Latviešu un igauņu kopienas tikšanās Valgas bibliotēkā 2016. gadā]]
[[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|300px|Daži dalībnieki no [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 2013. gada vikitikšanās &quot;Vikialus 50 000&quot;. No kreisās: {{u|Laurijs}}, {{u|ScAvenger}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|Treisijs}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Dainis}}]]
}}
'''Vikitikšanās''' ir vietēja mēroga pasākumi, kuros dažādu aktuālu jautājumu apspriešanai tiekas dalībnieki no [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] un dažkārt no vikipēdijām citās valodās. Šajā lapā atrodama informācija par jau notikušām un vēl plānotām vikitikšanām. Citvalodu vikipēdiju dalībnieku un citās valstīs notikušās vikitikšanās apskatāmas, izmantojot starpviki saites.

== Kā izveidot vikitikšanos? ==
Vikitikšanos var izveidot jebkurš dalībnieks. Lai to izdarītu, sadaļā [[#Plānotās vikitikšanās|plānotās vikitikšanās]] jāizveido jauns ieraksts, norādot:
* uzaicinājumu uz tikšanos;
* tikšanās vietas, datuma un laika piedāvājumu;
* piedāvājumu par tikšanās mērķi, tēmu.

== Plānotās vikitikšanās ==
Lai pieteiktu jaunu vikitikšanos, spiediet uz pogas zemāk un aizpildiet prasīto informāciju. Jānorāda vismaz vietu, datumu un laiku. Ja kāda vikitikšanās jau ir pieteikta, nokopējiet vikitikšanās informācijas bloku un pievienojiet vēl vienu.

{{Clickable button 2|Pieteikt jaunu vikitikšanos!|url={{fullurl:Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās|action=edit}}|class=mw-ui-constructive}}

== Iepriekšējās vikitikšanās ==
Dalībnieki no Vikipēdijas latviešu valodā vairākkārt tikušies, lai atzīmētu apaļa rakstu skaita sasniegšanu, un šādas sanākšanas notikušas ar nosaukumu &quot;Vikialus&quot;.

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:smaller;&quot;
 |-style=&quot;font-size:111%&quot; 
!#!!Tikšanās!!Vieta un laiks!!Dalībnieki
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|53
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|Vikitikšanās]]
| [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētas]] telpās&lt;br&gt; {{dat|2026|10|28}}
|'''9''': {{u|Baisulis}}, {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Kleivas}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|52
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2025|10|16}}
|'''7''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|51
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2025|9|11}}
|'''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Gustamons}}, {{u|Максим Кузахметов}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|50
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2024|9|30}}
|'''11''': {{u|Alan Ang (WMDE)}}, {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Epìdosis}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, 2 Vikipēdijā nereģistrējušās personas
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|49
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 3. martā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Andalūzijas suns&lt;br&gt; {{dat|2024|3|3}}
|'''4''': {{u|Braveheart}}, {{u|Egilus}}, {{u|Papuass}}, {{u|Renvoy }}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|48
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2023|9|27}}
|'''8''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Gustamons}}, {{u|Papuass}}, {{u|Renvoy }}, {{u|Titāns}}&lt;br&gt;[[:Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-09-2023 in Riga.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|47
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 15. maijā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2023|5|15}}
|'''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Marruciic}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|46
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2022|11|10}}
|'''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Kasparoviča}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}&lt;br&gt;[[:Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 10-11-2022 in Riga.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|45
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|Vikitikšanās]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2021|8|26}}
|'''5''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|44
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 18. decembris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|12|18}}
| '''3''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|43
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|10|23}}
| '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, {{u|silraks}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|42
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|Vikipēdijas atbalsta biedrības dibināšana]]
| Rīga, Stendera 15&lt;br&gt; {{dat|2019|9|11}}
| '''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Rryikw}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|41
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Kopienas sanāksme pēc Vikimānijas]]
| Rīga, &quot;Autentika&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|8|27}}
| '''11''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Rryikw}}, {{u|silraks}}, {{u|Titāns}}&lt;br&gt;[[:Attēls:Vikitikšanās 41.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|40
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 8. augusts|Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakopšanas apspriede]]
| Rīga, Karšu izdevniecība &quot;Jāņa sēta&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|8|8}}
| '''4''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|39
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 24. aprīlis|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|4|24}}
| '''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Juzeris}}, {{u|Papuass}}, {{u|silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|38
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|3|13}}
| '''8''': {{u|Ammarita}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|37
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 31. oktobris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|10|31}}
| '''7''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|Feens}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Turaids}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|36
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 27. septembris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|9|27}}
| '''6''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Turaids}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|35
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 13. augustā|Vikialus 87 000]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|8|13}}
| '''8''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Marruciic}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Treisijs}}, {{U|Zuiks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|34
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 10. jūlijā|Viki-Dienvidāfrika 86 000]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|7|10}}
| '''4''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|33
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 6. jūnijā|Vikipēdijai 15 gadi un Vikialus 85 000]]
| Rīga, Folkklubs Ala Pagrabs&lt;br&gt; {{dat|2018|6|6}}
| '''10''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Turaids}}, {{u|Juzeris}}, {{u|Zuiks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|32
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 7. maijā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|5|7}}
| '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|31
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|11|29}}
| '''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|30
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. augustā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|08|29}}
| '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|29
| Tikšanās ar Doc James
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|08|27}}
| '''4''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, {{u|Doc James}}, ???
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|28
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 21. jūnijs|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|06|21}}
| '''7''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|27
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 15. maijs|Vikiseminārs]]
| Rīga, NVO nams&lt;br&gt; {{dat|2017|05|15}}
| '''6''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Voll}}, {{u|Zuiks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|26
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|Vikiseminārs]]
| Rīga, NVO nams&lt;br&gt; {{dat|2017|04|18}}
| '''8''': {{u|Dainis}}, {{u|Evita wiki|Evita}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Mārtins Larsens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Piebaldzēns}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|25
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 11. aprīlis|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|04|11}}
| '''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|24
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 23. februāris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|02|23}}
| '''8''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{U|Silraks}}, {{u|Titāns}}, {{u|Voll}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|23
| Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 17. decembris|Vikitikšanās
| Rīga, T/P &quot;Alfa&quot; (Čili Pica)&lt;br&gt; {{dat|2016|12|17}}
| '''9''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{U|Silraks}}, {{u|Titāns}}, {{u|Papuass}}, {{u|Vecakina}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona&lt;br&gt;[[:Attēls:Vikitikšanās 23.JPG|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|22
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 15. septembris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|9|15}}
| '''7''': {{u|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|Evita_wiki}}, {{u|Feens}}, {{u|Kikos}}, {{u|Papuass}}, {{U|Silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|21
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Valga 2016. gada 3. septembris|Vikitikšanās Valgā ar igauņiem]]
| Valga, Centrālā bibliotēka&lt;br&gt; {{dat|2016|9|3}}
|'''10 dalībnieki''':&lt;br&gt;{{flaga|LVA}} {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Turaids}}, {{u|Voll}}&lt;br&gt;{{flaga|EST}} {{u|Kruusamägi}}, {{u|Juhan121}}, {{u|WikedKentaur}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|20
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 14. jūlijs|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|7|14}}
|'''10''': {{u|Evita_wiki|Evita}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|KXoP}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Voll}}, {{u|Zuiks}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|19
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 2. maijs|Vikitikšanās]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|5|2}}
|'''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Voll}}, 2 Vikipēdijā nereģistrējušās personas
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|18
|Apspriede pirms [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|LNB vikidarbnīcas]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|3|10}}
|'''3''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|17
|Līdzšinējās sadarbības apspriede
| Rīga&lt;br&gt; {{dat|2016|3|1}}
|'''2''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|16
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga, 2015. gada 19. novembris|Diskusija ar igauņiem par FoP]]
| Rīga, ''Cadets De Gascogne'',&lt;br&gt;Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8&lt;br&gt; {{dat|2015|11|19}}
|'''3''': {{u|Oop}} (Igaunija), {{u|Papuass}}, {{u|Pseudacorus}} (Igaunija)
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|15
| Jaunumu apspriešana
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|9|29}}
|'''6''': [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]], [[Lietotājs:Feens|Feens]], [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]], [[Lietotājs:Papuass|Papuass]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|14
| Materiālu digitalizēšana Vikipēdijas redaktoru vajadzībām
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|6|6}}
|'''3''': [[Ilmārs Poikāns|Neo]] (īpašais viesis), [[Lietotājs:Pirags|Pirags]], [[Lietotājs:Feens|Feens]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|13
| Vikialus 60 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|4|7}}
|'''5''': [[Lietotājs:Biafra|Biafra]], [[Lietotājs:Feens|Feens]], [[Lietotājs:IndulisMX|IndulisMX]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:Papuass|Papuass]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|12
| Tikšanās ar ukraiņu vikipēdistu
| [[Vecrīga]]&lt;br&gt; {{dat|2015|3|23}}
|'''4''': [[Lietotājs:Papuass|Papuass]], [[Lietotājs:Visem|Visem]] (Ukraina), [[Lietotājs:Voll|Voll]], Vikipēdijā nereģistrējusies persona&lt;br&gt;[[:commons:Category:Wikimeetup in Riga 2015-03-23|2 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|11
|Diskusija par [[Vikipēdija:Vikipēdijas maratons|Vikipēdijas maratonu]]
| Rīga, kafejnīca &quot;Bezē&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|3|06}}
|'''4''': [[User:Feens|Feens]], [[User:GreenZeb|GreenZeb]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Pirags|Pirags]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|10
|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga, 2015. gada 30. janvāris|Vikipēdijas propagandas kampaņas apspriešana]]
| Rīga, &quot;Kafija Rīga&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|1|30}}
|'''5''': [[User:Feens|Feens]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Voll|Voll]], Vikipēdijā nereģistrējusies persona
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|9
|Diskusija par ''[[Vikiprojekts:Wiki Loves Monuments 2015|WLM 2015]]''
| Rīga, &quot;Stargorod&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|1|15}}
|'''2''': [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Voll|Voll]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|8
|Līdzšinējās sadarbības apspriede
| Rīga&lt;br&gt; {{dat|2014|9|5}}
|'''2''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Edgars2007|Edgars2007]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|7
|Tikšanās ar ungāru vikipēdistu
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2014|8|25}}
|'''3''': [[User:IndulisMX|IndulisMX]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Texaner|Texaner]] (Ungārija)
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|6
|Vikialus 55 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2014|6|18}}
|'''5''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Feens|Feens]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Treisijs|Treisijs]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|5
|Vikialus 50 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2013|8|22}}
|'''8''': [[User:Dainis|Dainis]], [[User:Feens|Feens]], [[User:GreenZeb|GreenZeb]], [[User:IndulisMX|IndulisMX]], [[User:Laurijs|Laurijs]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:ScAvenger|ScAvenger]], [[User:Treisijs|Treisijs]]&lt;br&gt;[[:Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|4
|Vikialus 45 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2012|11|23}}
|'''3''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|3
|Vikialus 40 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2012|5|14}}
|''Nav zināms'': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Treisijs|Treisijs]], ???
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|2
|Vikialus 25 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2010|1|22}}
|''Nav zināms'': [[User:Feens|Feens]], [[User:Papuass|Papuass]], ???
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|1
|Vikialus 20 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2009|3|13}}
|''Nav zināms'': [[User:Papuass|Papuass]], [[User:ScAvenger|ScAvenger]], ???
|-
|}

{{Vikipēdijas kopiena}}

[[Kategorija:Vikitikšanās]]</text>
      <sha1>3v675ko53qa9uzub30vnb7uhbo9bk6w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541455</id>
      <parentid>4541437</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iepriekšējās vikitikšanās */</comment>
      <origin>4541455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16857" sha1="35ojiwxi1s1odqu2m17anwudgmouu48" xml:space="preserve">{{stack
|1={{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
|2=[[Attēls:Latvian_Wikipedians_meeting_at_11-09-2025_in_Riga.jpg|thumb|300px|Latviešu valodas vikipēdistu tikšanās 2025. gadā]]
[[Attēls:Latvian_Wikipedians_meeting_at_27-09-2023_in_Riga.jpg|thumb|300px|Kopējā tikšanās 2023. gadā]]
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|thumb|300px|Kopējā tikšanās 2019. gadā]]
[[File:LAT-EST wikipedian meeting in Valga, 2016.jpg|thumb|300px|Latviešu un igauņu kopienas tikšanās Valgas bibliotēkā 2016. gadā]]
[[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|300px|Daži dalībnieki no [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 2013. gada vikitikšanās &quot;Vikialus 50 000&quot;. No kreisās: {{u|Laurijs}}, {{u|ScAvenger}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|Treisijs}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Dainis}}]]
}}
'''Vikitikšanās''' ir vietēja mēroga pasākumi, kuros dažādu aktuālu jautājumu apspriešanai tiekas dalībnieki no [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] un dažkārt no vikipēdijām citās valodās. Šajā lapā atrodama informācija par jau notikušām un vēl plānotām vikitikšanām. Citvalodu vikipēdiju dalībnieku un citās valstīs notikušās vikitikšanās apskatāmas, izmantojot starpviki saites.

== Kā izveidot vikitikšanos? ==
Vikitikšanos var izveidot jebkurš dalībnieks. Lai to izdarītu, sadaļā [[#Plānotās vikitikšanās|plānotās vikitikšanās]] jāizveido jauns ieraksts, norādot:
* uzaicinājumu uz tikšanos;
* tikšanās vietas, datuma un laika piedāvājumu;
* piedāvājumu par tikšanās mērķi, tēmu.

== Plānotās vikitikšanās ==
Lai pieteiktu jaunu vikitikšanos, spiediet uz pogas zemāk un aizpildiet prasīto informāciju. Jānorāda vismaz vietu, datumu un laiku. Ja kāda vikitikšanās jau ir pieteikta, nokopējiet vikitikšanās informācijas bloku un pievienojiet vēl vienu.

{{Clickable button 2|Pieteikt jaunu vikitikšanos!|url={{fullurl:Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās|action=edit}}|class=mw-ui-constructive}}

== Iepriekšējās vikitikšanās ==
Dalībnieki no Vikipēdijas latviešu valodā vairākkārt tikušies, lai atzīmētu apaļa rakstu skaita sasniegšanu, un šādas sanākšanas notikušas ar nosaukumu &quot;Vikialus&quot;.

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:smaller;&quot;
 |-style=&quot;font-size:111%&quot; 
!#!!Tikšanās!!Vieta un laiks!!Dalībnieki
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|53
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|Vikitikšanās]]
| [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētas]] birojā&lt;br&gt; {{dat|2026|10|28}}
|'''9''': {{u|Baisulis}}, {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Kleivas}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|52
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2025|10|16}}
|'''7''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|51
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2025|9|11}}
|'''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Gustamons}}, {{u|Максим Кузахметов}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|50
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2024|9|30}}
|'''11''': {{u|Alan Ang (WMDE)}}, {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Epìdosis}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, 2 Vikipēdijā nereģistrējušās personas
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|49
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 3. martā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Andalūzijas suns&lt;br&gt; {{dat|2024|3|3}}
|'''4''': {{u|Braveheart}}, {{u|Egilus}}, {{u|Papuass}}, {{u|Renvoy }}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|48
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2023|9|27}}
|'''8''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Gustamons}}, {{u|Papuass}}, {{u|Renvoy }}, {{u|Titāns}}&lt;br&gt;[[:Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-09-2023 in Riga.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|47
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 15. maijā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2023|5|15}}
|'''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Marruciic}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|46
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2022|11|10}}
|'''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Kasparoviča}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}&lt;br&gt;[[:Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 10-11-2022 in Riga.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|45
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|Vikitikšanās]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2021|8|26}}
|'''5''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|44
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 18. decembris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|12|18}}
| '''3''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|43
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|10|23}}
| '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, {{u|silraks}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|42
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|Vikipēdijas atbalsta biedrības dibināšana]]
| Rīga, Stendera 15&lt;br&gt; {{dat|2019|9|11}}
| '''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Rryikw}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|41
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Kopienas sanāksme pēc Vikimānijas]]
| Rīga, &quot;Autentika&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|8|27}}
| '''11''': {{u|Biafra}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|Papuass}}, {{u|Rryikw}}, {{u|silraks}}, {{u|Titāns}}&lt;br&gt;[[:Attēls:Vikitikšanās 41.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|40
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 8. augusts|Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakopšanas apspriede]]
| Rīga, Karšu izdevniecība &quot;Jāņa sēta&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|8|8}}
| '''4''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Meistars Joda}}, {{u|silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|39
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 24. aprīlis|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|4|24}}
| '''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Juzeris}}, {{u|Papuass}}, {{u|silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|38
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2019|3|13}}
| '''8''': {{u|Ammarita}}, {{u|CaptSolo}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|37
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 31. oktobris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|10|31}}
| '''7''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|Feens}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Turaids}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|36
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 27. septembris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|9|27}}
| '''6''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Turaids}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|35
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 13. augustā|Vikialus 87 000]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|8|13}}
| '''8''': {{U|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|GreenZeb}}, {{U|Marruciic}}, {{U|Papuass}}, {{U|Titāns}}, {{U|Treisijs}}, {{U|Zuiks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|34
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 10. jūlijā|Viki-Dienvidāfrika 86 000]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|7|10}}
| '''4''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|33
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 6. jūnijā|Vikipēdijai 15 gadi un Vikialus 85 000]]
| Rīga, Folkklubs Ala Pagrabs&lt;br&gt; {{dat|2018|6|6}}
| '''10''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Turaids}}, {{u|Juzeris}}, {{u|Zuiks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|32
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 7. maijā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2018|5|7}}
| '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|31
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|11|29}}
| '''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Treisijs}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|30
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. augustā|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|08|29}}
| '''6''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|29
| Tikšanās ar Doc James
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|08|27}}
| '''4''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, {{u|Doc James}}, ???
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|28
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 21. jūnijs|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|06|21}}
| '''7''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|27
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 15. maijs|Vikiseminārs]]
| Rīga, NVO nams&lt;br&gt; {{dat|2017|05|15}}
| '''6''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, {{u|Voll}}, {{u|Zuiks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|26
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|Vikiseminārs]]
| Rīga, NVO nams&lt;br&gt; {{dat|2017|04|18}}
| '''8''': {{u|Dainis}}, {{u|Evita wiki|Evita}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Mārtins Larsens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Piebaldzēns}}, {{u|Titāns}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|25
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 11. aprīlis|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|04|11}}
| '''7''': {{u|Biafra}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Titāns}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|24
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 23. februāris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2017|02|23}}
| '''8''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{U|Silraks}}, {{u|Titāns}}, {{u|Voll}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|23
| Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 17. decembris|Vikitikšanās
| Rīga, T/P &quot;Alfa&quot; (Čili Pica)&lt;br&gt; {{dat|2016|12|17}}
| '''9''': {{U|Edgars2007}}, {{u|Egilus}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{U|Silraks}}, {{u|Titāns}}, {{u|Papuass}}, {{u|Vecakina}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona&lt;br&gt;[[:Attēls:Vikitikšanās 23.JPG|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|22
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 15. septembris|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|9|15}}
| '''7''': {{u|Biafra}}, {{U|Edgars2007}}, {{U|Evita_wiki}}, {{u|Feens}}, {{u|Kikos}}, {{u|Papuass}}, {{U|Silraks}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|21
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Valga 2016. gada 3. septembris|Vikitikšanās Valgā ar igauņiem]]
| Valga, Centrālā bibliotēka&lt;br&gt; {{dat|2016|9|3}}
|'''10 dalībnieki''':&lt;br&gt;{{flaga|LVA}} {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Turaids}}, {{u|Voll}}&lt;br&gt;{{flaga|EST}} {{u|Kruusamägi}}, {{u|Juhan121}}, {{u|WikedKentaur}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|20
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 14. jūlijs|Vikitikšanās]]
| Rīga, Bufete &quot;Gauja&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|7|14}}
|'''10''': {{u|Evita_wiki|Evita}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|IndulisMX}}, {{u|KXoP}}, {{u|Papuass}}, {{u|Silraks}}, {{u|Voll}}, {{u|Zuiks}}, Vikipēdijā nereģistrējusies persona
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|19
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 2. maijs|Vikitikšanās]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|5|2}}
|'''6''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}, {{u|Voll}}, 2 Vikipēdijā nereģistrējušās personas
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|18
|Apspriede pirms [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|LNB vikidarbnīcas]]
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2016|3|10}}
|'''3''': {{u|Edgars2007}}, {{u|Feens}}, {{u|Papuass}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|17
|Līdzšinējās sadarbības apspriede
| Rīga&lt;br&gt; {{dat|2016|3|1}}
|'''2''': {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|16
| [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga, 2015. gada 19. novembris|Diskusija ar igauņiem par FoP]]
| Rīga, ''Cadets De Gascogne'',&lt;br&gt;Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8&lt;br&gt; {{dat|2015|11|19}}
|'''3''': {{u|Oop}} (Igaunija), {{u|Papuass}}, {{u|Pseudacorus}} (Igaunija)
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|15
| Jaunumu apspriešana
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|9|29}}
|'''6''': [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]], [[Lietotājs:Feens|Feens]], [[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]], [[Lietotājs:Papuass|Papuass]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|14
| Materiālu digitalizēšana Vikipēdijas redaktoru vajadzībām
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|6|6}}
|'''3''': [[Ilmārs Poikāns|Neo]] (īpašais viesis), [[Lietotājs:Pirags|Pirags]], [[Lietotājs:Feens|Feens]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|13
| Vikialus 60 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|4|7}}
|'''5''': [[Lietotājs:Biafra|Biafra]], [[Lietotājs:Feens|Feens]], [[Lietotājs:IndulisMX|IndulisMX]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:Papuass|Papuass]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|12
| Tikšanās ar ukraiņu vikipēdistu
| [[Vecrīga]]&lt;br&gt; {{dat|2015|3|23}}
|'''4''': [[Lietotājs:Papuass|Papuass]], [[Lietotājs:Visem|Visem]] (Ukraina), [[Lietotājs:Voll|Voll]], Vikipēdijā nereģistrējusies persona&lt;br&gt;[[:commons:Category:Wikimeetup in Riga 2015-03-23|2 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|11
|Diskusija par [[Vikipēdija:Vikipēdijas maratons|Vikipēdijas maratonu]]
| Rīga, kafejnīca &quot;Bezē&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|3|06}}
|'''4''': [[User:Feens|Feens]], [[User:GreenZeb|GreenZeb]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Pirags|Pirags]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|10
|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga, 2015. gada 30. janvāris|Vikipēdijas propagandas kampaņas apspriešana]]
| Rīga, &quot;Kafija Rīga&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|1|30}}
|'''5''': [[User:Feens|Feens]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Voll|Voll]], Vikipēdijā nereģistrējusies persona
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|9
|Diskusija par ''[[Vikiprojekts:Wiki Loves Monuments 2015|WLM 2015]]''
| Rīga, &quot;Stargorod&quot;&lt;br&gt; {{dat|2015|1|15}}
|'''2''': [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Voll|Voll]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|8
|Līdzšinējās sadarbības apspriede
| Rīga&lt;br&gt; {{dat|2014|9|5}}
|'''2''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Edgars2007|Edgars2007]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|7
|Tikšanās ar ungāru vikipēdistu
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2014|8|25}}
|'''3''': [[User:IndulisMX|IndulisMX]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Texaner|Texaner]] (Ungārija)
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|6
|Vikialus 55 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2014|6|18}}
|'''5''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Feens|Feens]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Treisijs|Treisijs]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|5
|Vikialus 50 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2013|8|22}}
|'''8''': [[User:Dainis|Dainis]], [[User:Feens|Feens]], [[User:GreenZeb|GreenZeb]], [[User:IndulisMX|IndulisMX]], [[User:Laurijs|Laurijs]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:ScAvenger|ScAvenger]], [[User:Treisijs|Treisijs]]&lt;br&gt;[[:Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|1 foto]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|4
|Vikialus 45 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2012|11|23}}
|'''3''': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]]
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|3
|Vikialus 40 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2012|5|14}}
|''Nav zināms'': [[User:Biafra|Biafra]], [[User:Kikos|Kikos]], [[User:Papuass|Papuass]], [[User:Treisijs|Treisijs]], ???
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|2
|Vikialus 25 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2010|1|22}}
|''Nav zināms'': [[User:Feens|Feens]], [[User:Papuass|Papuass]], ???
|-
|style=&quot;font-size:180%;&quot;|1
|Vikialus 20 000
| Rīga, &quot;Sveiks, Švejk!&quot;&lt;br&gt; {{dat|2009|3|13}}
|''Nav zināms'': [[User:Papuass|Papuass]], [[User:ScAvenger|ScAvenger]], ???
|-
|}

{{Vikipēdijas kopiena}}

[[Kategorija:Vikitikšanās]]</text>
      <sha1>35ojiwxi1s1odqu2m17anwudgmouu48</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cimdi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273720</id>
    <revision>
      <id>4541328</id>
      <parentid>3735235</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:32:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1367" sha1="8wqhj5zso6cibmlsmlg07fher5btyv8" xml:space="preserve">[[Attēls:Centre de Documentació Museu Tèxtil de Terrassa- Reserves- Teixits- Guants002.JPG|thumb|Dažādi cimdu veidi]]
'''Cimdi''' ir [[apģērbs|apģērba gabals]], kas aptver [[plauksta|plaukstu]] vai daļu no tās. To uzdevums ir sildīt plaukstas vai aizsargāt tās no traumām.

[[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], [[Senā Roma|Senajā Romā]] un [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] cimdi tika izmantoti roku aizsardzībai. Senajā Ēģiptē cimdi bija augsta statusa apliecinājums. Senākie cimdi ir atrasti Ēģiptes valdnieka Tutanhamona kapā. Sākotnējā cimdu funkcija bija aizsargāt rokas, maltītes laikā, šaujot ar loku. Mednieki un karavīri izmantoja cimdus, kas tika oderēti ar audumu vai ādu. Karaļi un augstākie garīdznieki izmantoja cimdus, kas tika rotāti ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem. Bruņinieki [[viduslaiki|viduslaikos]] cimdus izmantoja kārtas paaugstinājuma saņemšanas reizē, kā arī, izaicinot uz [[divkauja|divkauju]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|2|281}}&lt;/ref&gt;

Latvijā ir tikuši atrasti 10.—13. gadsimta pīti cimdi, 15. gadsimta adīti pirkstaiņi un dūraiņi.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Vakara cimdi]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Apģērbs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>8wqhj5zso6cibmlsmlg07fher5btyv8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikāņu šausmu stāsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280538</id>
    <revision>
      <id>4541401</id>
      <parentid>4539101</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:14:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>145</comment>
      <origin>4541401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2305" sha1="1zuopcr7z9e4nkbtggcv1van8ckqwbn" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = American Horror Story
| image = [[Attēls:American Horror Story.svg|frameless|upright=1.1]]
| caption = 
| genre = *šausmu seriāls
*erotiskais trilleris&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allmovie.com/movie/american-horror-story-tv-series-v554165|publisher=[[AllMovie]]|title=American Horror Story [TV Series (2011)]|accessdate=January 26, 2015|last=Droesch|first=Paul}}&lt;/ref&gt;
| runtime = 39–63 minūtes
| opentheme = 
| theme_music_composer = 
| composer = 
| creator = * [[Raiens Mērfijs]]
* [[Breds Falčuks]]
| developer = 
| director = 
| location = * [[Losandželosa]] &lt;small&gt;(1.–2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Ņūorleāna]] &lt;small&gt;(3. sezona–pašlaik)&lt;/small&gt;
| country = {{USA}}
| language = angļu
| num_seasons = 13&lt;!-- Do not change season count until a new season has premiered.--&gt;
| num_episodes = 145&lt;!-- Do not change episode count until a new episode has aired.--&gt;
| list_episodes = 
| starring = 
| executive_producer = 
| producer = 
| cinematography = 
| camera = ''[[Single camera setup|single camera]]''
| company = *''[[20th Century Fox Television]]''
*''Ryan Murphy Productions''
*''Brad Falchuk Teley-Vision''
| network = ''[[FX (televīzija)|FX]]''
| first_aired = {{dat|2011|10|5|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| related = ''[[American Crime Story]]''
| website = http://www.fxnetworks.com/ahs
| production_website = 
}}
'''&quot;Amerikāņu šausmu stāsts&quot;''' ({{val|en|American Horror Story}}) ir ASV televīzijas šausmu seriāls, kura autori ir [[Raiens Mērfijs]] un [[Breds Falčuks]]. Seriālu kopš {{dat|2011|10|5|Ģ|bez}} pārraida televīzijas kanāls ''[[FX (televīzija)|FX]]''. Tam kopumā izdotas 13 sezonas un vairāk nekā 140 sērijas.

Katrā sezonā ir sava darbības vieta, lielākā daļa aktieru un stāsts. Piemēram, pirmā sezona ir par ģimeni, kas ievācas mājā, kurā spokojas tās mirušie bijušie iedzīvotāji, un ceturtā sezona par vienu no pēdējiem frīku šoviem ASV. &quot;Amerikāņu šausmu stāsts&quot; saņēmis kritiķu atzinību un vairākus apbalvojumus. Seriāls pārraidīts arī Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>1zuopcr7z9e4nkbtggcv1van8ckqwbn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>281720</id>
    <revision>
      <id>4541222</id>
      <parentid>4535254</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:24:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ri4ardsons</username>
        <id>18612</id>
      </contributor>
      <comment>/* Priekšpilsētu un ražošanas uzņēmumu attīstība */ saite uz Hugo Jēkabu Hikšteinu</comment>
      <origin>4541222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65851" sha1="82qboix8m8zovlqjvg23k1wkk1mkavp" xml:space="preserve">[[Attēls:Jekabpils_un_Krustpils.jpg|thumb|300px|Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcijas).]]
'''Jēkabpils vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Krustpils]] dibināšanas bīskapam [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam fon Bukshēvdenam]] piešķirtajā [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalsts]] daļā līdz mūsdienām.

== Livonijas Konfederācijas laiks ==
13. gadsimta sākumā tagadējās Jēkabpils teritorija Daugavas labajā krastā atradās [[Jersika (valsts)|Jersika]]s valsts [[Asotes pilskalns|Asotes pilsnovadā]].
1211. gadā bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]] Asotes pilsnovadu pievienoja [[Livonijas bīskapija]]i, bet mežainās Daugavas pretējā krasta zemes 1218. gadā ieguva [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]]. Jau pirms 1237. gada Rīgas bīskaps Daugavas labajā krastā nodibināja Krustpili (''Kreutzburg''), kas kā nocietinājums aizstāja nopostīto un pamesto Jersikas pilsētu un kalpoja par [[Rīgas arhibīskapija]]s dienvidaustrumu zemju pārvaldes centru.

== Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks ==
=== Jēkabpils dibināšana ===
Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] Krustpils cietoksnis ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļā, bet Daugavas kreisais krasts — [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s daļā. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks ieņēma tagadējo [[Baltkrievija]]s teritoriju, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij izveidojās kara bēgļu apmetne, ko tās iemītnieki dēvēja par [[sloboda|brīvciemu]]. Kad Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]] 1656. gada jūlijā gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu, zviedri Daugavas seklākajās vietās pie Krustpils, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Tā kā milzīgā krievu karaspēka apgāde mēnešiem ilgā [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkuma]] laikā notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, krievi pirms krācēm bija spiesti savus kara materiālus un pārtiku pārkraut vezumos un tālāk vest pa zemes ceļu līdz Koknesei, kur tagadējā [[Likteņdārzs|Krievkalna salā]] bija ierīkota osta ar kuģubūvētavu. Sloboda Daugavas kreisajā krastā izveidojās par lielu pārkraušanas punktu.

Pēc karadarbības beigām [[hercogs Jēkabs]] brīvciemā lika nometināt visus kara bēgļus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], Krievijas caristes un [[Zviedru Vidzeme]]s. Tā pie Salas kroga pēc 1660. gada izveidojās [[Latvijas krievi|krievu]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] apmatne. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slobadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu [[Daugava|Daugavu]] kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces un klintis, viņus sāka cienīt, un viņu labklājība pieauga.

1670. gadā hercogs Jēkabs brīvciemam piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un deva vārdu ''Jakobstadt'' (Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģerbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvināja apkārtnes zemes un tajā drīkstēja apmesties krievi, [[Latvijas poļi|poļi]] un [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], arī amatpersonas bija poļi un krievi. Jēkabmiestā hercogs Jēkabs lika iekārtot laivu ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta &quot;Kapeni&quot;). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Tās iedzīvotāji paši ievēlēja birģermeistaru un rāti, te drīkstēja celt baznīcas un skolas. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. 6 gadus jaunatnācējiem tika atlaisti nodokļi. Pilsētas pārvalde sastāvēja no diviem birģermeistariem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Šeit bija bāriņtiesa, bet apelācijas tiesu sprieda Sēlpils virspilskungs. Hercoga kase ievāca nodokli — spundes naudu, izsludināja 3 gadatirgus un nedēļas tirgu — katrā ceturtdienā.

Uzskata, ka Jēkabpilī 1684. gada 15. aprīlī vietējā amatnieka Samuela Skavronska un viņa sievas Elizabetes Moricas ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Pēc citas versijas viņas priekšteči cēlušies no [[Minska]]s apkārtnes dzimtcilvēkiem. Abas versijas ir apvienojamas, ja pieņem, ka Skavronski bijuši Otrā Ziemeļu kara bēgļi, kas apmetušies Jēkabmiesta slobodā.

=== Lielais Ziemeļu karš ===
[[Attēls:Battle of Jakobstadt.jpg|thumb|right|300px|[[Jēkabpils kauja]]s norises attēlojums gravīrā (pa labi saskatāma Daugava ar Jēkabmiestu).]]
[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1700. gadā hercogisti ieņēma zviedru karaspēks, bet Jēkabmiesta krievu draudze 1703. gadā uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Jēkabpili, bet [[26. jūlijs|26. jūlijā]] tās nomalē pie Sēlpils ceļa notika liela kauja starp zviedriem un krieviem (&quot;[[Kauja pie Jēkabpils]]&quot;), kurā zviedru karaspēks [[Ādams Lēvenhaupts|Ādama Lēvenhaupta]] vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu hercogistē.

=== Starpdinastiju laiks ===
Sākotnēji pilsētas iedzīvotāji bija pārsvarā krievvalodīgie. Pēc Lielā mēra radītajiem ļaužu upuriem Jēkabmiesta vietējās pārvaldes iestādes nepievērsa uzmanību jaunienācēju [[tautība]]i un, pretēji pilsētas tiesību piešķiršanas akta noteikumiem, faktiski ļāva apmesties un par [[namnieks|namniekiem]] kļūt arī nelielam skaitam [[vācbaltieši|vāciešu]]. To apliecina 1726. gada lūgums hercogam atļaut celt [[luterisms|luterāņu]] baznīcu Jēkabpilī, ko visu luterāņu namnieku vārdā parakstījuši vācieši Benis, Heizels un Iglihs. Tomēr šāda atļauja nav sekojusi.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1711-1764&quot;&gt;{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=41-45}}&lt;/ref&gt;

18. gadsimta gaitā nostiprinājās [[Svētā Basilija Lielā ordenis|baziliāņu mūku ordeņa]] un [[uniāti|uniātu]] klātbūtne Jēkabmiestā. Pēc tam, kad 1708. gadā baziliāņu priesteri Izaju Kozellu norīkoja kalpot Jēkabmiesta latīņu un grieķu rita katoļu draudzēs, baziliāņu aprūpē pārgāja arī nelielā Svētā Nikolaja baznīcas ēka. Nolūkā uzlabot abu draudžu stāvokli 1715. gadā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes muižnieks]] un [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks Borhs ziedoja Jēkabmiesta Svētā Nikolaja draudzei māju ar vairākiem gruntsgabaliem, kur 1727. gadā par ordeņa līdzekļiem un ziedojumiem no koka uzbūvēja baziliāņu [[klosteris|klosteri]] ar [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu baznīcu]], [[draudzes skolas|draudzes skolu]] un [[slimnīca|hospitāli]].&lt;ref name=&quot;Uniāti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.|access-date=2023-2-1|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pakāpeniski baziliāņu misijas darbs ar pareizticīgajiem jeb disunītiem vainagojās uniātu skaita pieaugumā un to skaitliskā pārsvarā. Bijušie pareizticīgie pilsētnieki, kas bija kļuvuši par uniātiem, vēlējās pārrakstīt iepriekšējos dāvinājumus pareizticīgo klosterim par labu baziliāņu klosterim. Tas izsauca pareizticīgo mūku neapmierinātību. Uniātu rīcību tie traktēja kā centienus piesavināties pareizticīgo baznīcas īpašumus un pārņemt varu pilsētā. Tādēļ pareizticīgo draudzes mūki vērsās gan pie hercoga, gan pie Pēterburgas varas orgāniem, ar mērķi panākt baziliāņu tiesību ierobežošanu, apvainojot uniātus pareizticīgo klosteru zemes īpašumu piesavināšanā.&lt;ref name=&quot;Uniāti&quot;/&gt; Hercoga [[Kārlis Kristians Jozefs|Saksijas Kārļa]] valdīšanas laikā pareizticīgo mūku pretestība noveda pie komisijas izveides, kas lietu skatīja no 1758. līdz 1760. gadam. Tobrīd visus pilsētas valdes amatus, izņemot vienu, jau ieņēma uniāti.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1711-1764&quot;/&gt;

Atbilstoši prāvas materiāliem, pareizticīgo draudzes pārstāvji uniātus apvainoja baznīcai piederošo īpašumu atņemšanā, iebrukumā Svētā Gara klosterī, bruņotās sadursmēs pret miermīlīgiem iedzīvotājiem kā uz ielas, tā uz lauka. Turklāt uniāti pat esot lieguši pareizticīgajam Bulgakam pabeigt savas dzīvojamās mājas būvdarbus, pamatojoties uz apstākli, ka tai nebija izbūvēts [[dūmvads]], kaut arī uniāti paši būvējot dūmistabas un dzīvojot tajās. Kā liecina pareizticīgo sūdzība par šaušanu ar [[lielgabals|lielgabaliem]] Svētā Gara klostera tuvumā [[Jāņi|Jāņu]] dienas priekšvakarā, kas, kā apgalvoja uniāti, esot bijusi iecerēta kā svētku izpausme, pareizticīgie centušies uniātus nomelnot vairāk nekā tie patiesībā bija pie vainas. Neraugoties uz to, pareizticīgie norādīja, ka lielgabalu šāvieni ir sodāmi ar naudas sodu līdz 10 [[dālderis|dālderiem]] par katru šāvienu.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1711-1764&quot;/&gt;  Lai nomelnotu baziliāņus arī politiski, pareizticīgie mūki nevairījās arī no kompromitējošu ziņojumu rakstīšanas apvainojot baziliāņus Krievijas valdnieces [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] vārda zaimošanā.&lt;ref name=&quot;Uniāti&quot;/&gt; Savukārt uniāti centušies noraidīt gandrīz visus pareizticīgo lieciniekus, aizbildinoties ar žūpošanu.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1711-1764&quot;/&gt; Laikā, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste atradās pieaugošā Krievijas Impērijas ietekmē, šādām sūdzībām bija lielas izredzes tapt uzklausītām. Lietā iesaistījās arī Krievijas Impērijas sūtnis Jelgavā Sinolins. Kaut arī komisija panāca spriedumu pirms sākotnēji nospraustā termiņa, tās sasniegtais rezultāts pareizticīgos tomēr neapmierināja.&lt;ref name=&quot;Uniāti&quot;/&gt;

Tāpat 18. gadsimta sākumā Jēkabmiestā izveidojās arī [[Latvijas ebreji|ebreju]] kopiena, ko 1739. gadā no pilsētas izraidīja,&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt; tādējādi nostiprinot liegumu ebrejiem pilsētā pat pārnakšņot.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1711-1764&quot;/&gt; Pēc izraidīšanas tie apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebrejumuzejs.lv/vesture/pilsetas-un-vietas/|title=Pilsētas un vietas - Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra laikiem]] atkal uzplauka tirdzniecība. Strūgas no Baltkrievijas un Lietuvas ieveda labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u. c. preces par 10—12 miljoniem rubļu gadā. Savukārt sauszemes transports no [[Jaunjelgava]]s 1760.—1770. gados bija 8000—9000 vezumu gadā&lt;ref&gt;Latviešu Konversācijas vārdnīca, VII sējums, 14 293.—14 298. sleja. Rīgā, 1931.—1932. gadā.&lt;/ref&gt; Kamēr Daugava bija vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas vilka burlaki (laivu vilcēji). Garām vijās hercoga pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur [[Frīdrihštate|Frīdrihštati]] uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties.

=== Hercoga Pētera valdīšanas laiks ===
[[Attēls:Nikolaja baznīca.jpg|thumb|right|300px|1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas ēka.]]
Saistībā ar aktīvajiem preču pārvadājumiem pa Daugavu 1764. gadā ierīkoja pārceltuvi uz Krustpili. Tāpat 1764. gadā hercogs [[Pēteris Bīrons]] piešķīra F. Rīteram privilēģiju kļūt par vienīgo aptiekāru Jēkabpilī, no kā var secināt, ka šajā gadā atvēra arī pirmo [[aptieka|aptieku]] pilsētā.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;&gt;{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=45-50}}&lt;/ref&gt;

1766. gadā hercogs Pēteris pēc tirgotāja Zēmaņa un visu šejienes vācu un protestantu lūguma izdeva rezolūciju, ar kuru protestantiem piešķīra tādas pašas tiesības apmesties uz dzīvi Jēkabmiestā un kļūt par namniekiem kā krieviem un poļiem. Hercogs Pēteris skaidroja, ka ar namnieku tiesību piešķiršanu &quot;tiklab Romas katoļticīgiem kā grieķu - krievu ticīgiem&quot; hercogs Jēkabs neesot domājis noliegt iekļūt namnieku kārtā vāciešiem un citu tautu piederīgajiem. Viņš uzsvēra, ka jau no pašiem pilsētas dibināšanas laikiem atsevišķi vāci un protestanti ir iemantojuši namnieku tiesības un palīdzējuši maģistrātam ievākt nodokļus. Šādā kārtā hercogs Pēteris esot vien legalizējis Jēkabmiesta vāciešu faktisko stāvokli. Kā protestantus 1766. gada rezolūcija ļāva namnieku kārtā uzņemt arī latviešus, tomēr nav ziņu par to, vai kāds latvietis Jēkabmiestā patiešām būtu nonācis namnieku kārtā.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;/&gt;

Līdz ar 1766. gada rezolūciju hercogs Pēteris, paredzēdams iedzīvotāju pieplūdumu, noteica palielināt rātes locekļu skaitu par trim, tā ka turpmāk to bija pavisam deviņi: 3 Romas katoļticīgie, 3 grieķu katoļi vai pareizticīgie un 3 protestanti – vācu vai citas tautības. Vēlēšanās jāpiedalās visiem pilsoņiem kopīgi, nešķirojot pēc tautības.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;/&gt;

{{dat|1769|8|5|L|bez}} būvdarbu vadītāja Kaspara Lindes vadībā ielika pamatakmeni [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabmiesta luteriskajai baznīcai]].{{Nepieciešama atsauce}} Tomēr drīz vien būvdarbus pārtrauca divi viens pēc otra sekojoši ugunsgrēki 1769. un 1773. gadā.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;/&gt; Postījumi bija tik ievērojami, ka aptuveni 40 gadus vēlāk [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungs]] Bistrams un novadpētnieks [[Oto fon Hūns]] abus ugunsgrēkus pieminēja kā pilsētas attīstību bremzējošu apstākli.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Čerpinska|first1=Anita|last2=Kvaskova|first2=Valda|last3=Antēna|first3=Ilze|title=Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā:Oto Hūna mantojums|publisher=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|year=2024|isbn=978-9984-836-13-3|page=319}}&lt;/ref&gt; Zināms, ka ugunsgrēkā nodega no koka celtais baziliāņu Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu [[klosteris]] ar baznīcu.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;/&gt; Jaunu uniātu baznīcu tās vietā uzcēla 1787. gadā.&lt;ref name=&quot;Uniāti&quot;/&gt;

1774. gadā uzcēla [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas]] mūra ēku, kas ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies ēka Jēkabpilī.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;/&gt;

Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Pirmās Polijas dalīšanas]] 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija|Latgali]] ar Krustpili pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Jēkabmiesta iedzīvotāji sūdzējās hercogam, ka no Krustpils ierodoties krievu muitnieki, kas pārmeklē Jēkabpilī piestājušās laivas, ņem muitu un izmanto savus mērus un svarus. Šīs darbības tā iebiedējušas atbraukušos tirgotājus, ka tie, neko nepārdevuši, devušies prom.&lt;ref name=&quot;Brīvā Daugava Nr.38&quot; /&gt; Tirgotājs Zēmanis lūdzis hercogam viņu atbrīvot no rātes locekļa amata, jo viņš pats cietis ugunsgrēkā, bet līdz ar Krievijas muitnieku darbībām iespējas nopelnīt iztiku kļuvušas ierobežotas, tādēļ viņš izlēmis pilsētu pamest. Hercogs Pēteris nespēja līdzēt jēkabpiliešiem to saimnieciskajās likstās.&lt;ref name=&quot;Štokmanis_1764-1795&quot;/&gt; Minēto apstākļu rezultātā pamazām tirdzniecība Jēkabmiestā apsīka un uzplauka Krustpils.

== Krievijas Impērijas laiks ==
[[Attēls:Jēkabpils plāns 1797.jpg|thumb|right|300px|1797. gada pilsētas plāns]]
[[Attēls:Jēkabštates luterāņu baznīca.jpg|thumb|300px|1807. gadā celtā [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]] 1910. gadā.]]
Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] 1795. gadā Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā, par pirmo pilsētas galvu apstiprināja līdzšinējo birģermeistaru Helvigu. Savukārt {{nobr|4 km}} uz dienvidiem, [[Brodi|Brodu]] ciemā, kas arī tobrīd atradās pilsētas teritorijā, sāka nometināt vecticībniekus,&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; bet pēc citiem avotiem — notiesātos.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2025|3|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Citāts | ''Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai [1795. gadā] pēdējā sāk sūtīt savus notiesātos noziedzniekus nometināšanai uz Jēkabpils apkārtni. Ārpus Jēkabpils ir viņu pirmā nometne, tā saucamie Brodi.'' | Jānis Meders | &quot;Jēkabpils&quot; (1933)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/295636|title=Jēkabpils novada pašvaldības informatīvais izdevums &quot;Ļaudis un Darbi&quot; Ābeļu centram Brodi - 220|publisher=Jēkabpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2023|9|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; }}

1796. gadā pilsētā atcēla tautību cenzu, ļaujot tajā apmesties visu tautību iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;vestnesis.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1800. gadā ebreju skaits bija pieaudzis tiktāl, ka tie sev bija uzbūvējuši pirmo [[sinagoga|sinagogu]], bet 1808. gadā tirgotājs Markuševičs uzcēla vēl vienu sinagogu, kas atradās pašreizējā [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukuma]] teritorijā.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt; Tā kā netālā Salas muižas luterāņu baznīca 1800. gadā nodega un vietējai luterāņu draudzei savas baznīcas vairs nebija, tad ar 4300 dālderu lielu kroņa atbalstu pabeidza un 1807. gadā iesvētīja vēl 1769. gadā aizsākto [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabmiesta luterāņu baznīcu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110428132542/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx }}&lt;/ref&gt;

Visiem, kas neatradās dzimtļaužu sarakstā, vajadzēja būt pierakstītiem kādā pilsētā. Tā 1803. gadā Jēkabpilī dzīvoja vairāk nekā 100 brīvlaisto latviešu zemnieku, un tikai 3 — namnieki. Daļa no namniekiem vēlāk [[pārvācošana|pārvācojās]].&lt;ref name=&quot;Brīvā Daugava Nr.38&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1025830{{!}}article:DIVL55 |title=Brīvā Daugava (Jēkabpils), Nr.38 (29.03.1958) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1025830{{!}}article:DIVL55 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Osīte&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; 1811. gadā Jēkabpilī bija pierakstīts 31 vācu ierēdnis, no kuriem 7 muižnieki, un 12 poļu muižnieki, kā arī 13 krievu un 6 vācu tirgotāji.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt; Kopējais iedzīvotāju skaits bija 1457.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694055{{!}}article:DIVL209 |title=Jēkabpils (2002) |access-date={{dat|2025|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694055{{!}}article:DIVL209 }}&lt;/ref&gt;

Kopš 1796. gada Jēkabpilī strādāja Jaunjelgavas apriņķa ārsts. Kopš 1804. gada Jēkabpilī atradās viens no trim Kurzemes skolu pārvaldes iecirkņiem,&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt; un drīz pēc tam, 1805. gadā, atvēra elementārskolu un apriņķa skolu ar trim klasēm un pieciem skolotājiem. Šie apstākļi norāda uz pilsētas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, tomēr elementārskola drīz vien pārtrauca darboties.&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=54}}&lt;/ref&gt;

=== 1812. gada karš ===
[[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[1812. gada karš|Krievijas kampaņas]] laikā, {{dat|1812|7|21|L|bez}}, ģenerāļa Granžāna 7. franču divīzija bez kaujas ieņēma neaizsargāto Jēkabpili. Sākotnēji pie Jēkabmiesta izvietojās līdz 8000 vīru liela karaspēka nometne, kas pilnībā pārpludināja pilsētu. Līdz 1. augustam [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības ielā 203]], Jēkabpilī atradās 10. franču-prūšu korpusa maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, pēc tam štābu līdz ar vairumu Jēkabpilī izvietoto kareivju pārcēla uz [[Kalkūni]]em.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Padomju Daugava Nr.24&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069624{{!}}article:DIVL190 |title=Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.24 (10.07.1962) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069624{{!}}article:DIVL190 }}&lt;/ref&gt;

{{dat|1812|8|19|L|bez}} Rīgas kara gubernators Esens ziņoja, ka franči Jēkabpilī esot veikuši priekšdarbus tilta pār Daugavu būvniecībai, taču ar darbu sākšanu vilcinoties. Tāpat ziņots, ka franči atņem tirgotāju laivas un veic rekvizīcijas abos Daugavas krastos.&lt;ref name=&quot;Padomju Daugava Nr.24&quot;/&gt;

{{dat|1812|11|12|L|bez}}, kamēr barons Nikolajs Korfs atradās prombūtnē, meklēdams glābiņu Rīgā pie [[Baltijas ģenerālgubernatori|ģenerālgubernatora]] [[Filips Pauluči|Pauluči]], Krustpilī ar 3 lielgabaliem pār Daugavu pārcēlās 150 vīru liela bavāriešu vienība, kas pieprasīja miestam 48 000 rubļu lielu kontribūciju.&lt;ref name=&quot;Padomju Daugava Nr.8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:507175{{!}}article:DIVL188 |title=Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.8 (20.01.1968) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:507175{{!}}article:DIVL188 }}&lt;/ref&gt; Nākamajā naktī barons Korfs no [[Ļaudona]]s paslepus Krustpilī esot ievedis Filatova krievu armijas nodaļu ar 450 kājniekiem, kas trīs stundu laikā padzina iebrucējus, paņemot gūstā 37 vīrus un visus trīs lielgabalus.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:840526{{!}}article:DIVL89 |title=Jēkabpils Vēstnesis, Nr.22 (02.06.1938) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:840526{{!}}article:DIVL89 }}&lt;/ref&gt; Bavāriešiem atkāpjoties no Krustpils, daļa no lielgaballodēm nogrima Daugavā.&lt;ref name=&quot;Padomju Daugava Nr.25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069620{{!}}article:DIVL164 |title=Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.25 (12.07.1962) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069620{{!}}article:DIVL164 }}&lt;/ref&gt; {{dat|1812|12|15|L|bez}} decembrī atlikušās franču armijas daļas atstāja arī Jēkabpili.

Pēc franču atkāpšanās esot rīkotas svinības, kuru laikā uz pilsētas rēķina mieloti 200 trūcīgākie pilsētnieki, bet tirgotājs Markuševičs esot cienājis 80 vietējos ebrejus.&lt;ref name=&quot;Padomju Daugava Nr.25&quot;/&gt;

Drīz pēc 1812. gada kara beigām [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungs]] Bistrams pārskatā par Jēkabmiesta saimniecisko stāvokli ziņoja, ka novērojams saimnieciskās rosmes un tirdzniecības apsīkums, kā rezultātā pilsēta esot noslīdējusi līdz brīvciema līmenim. Karadarbības rezultātā pilsētnieki zaudēja ievērojamu daļu ražas. Ceturtdaļa iedzīvotāju nezinot, kā nodrošināt iztiku līdz ziemai, bet daudziem amatniekiem trūkst darba. Viņš nevarot uzskaitīt ne četrus jēkabpiliešus, kuru īpašums pārsniegtu dažu tūkstošu dālderu vērtību. Saglabājušos namu vairums ir nomales būdiņas. Saimnieciskā pagrimuma iemeslus virspilskungs skaidro ar 1773. gada Jēkabmiesta ugunsgrēku un apstākli, ka pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai 1772. gadā tirdzniecības uzplaukumu piedzīvoja Krustpils, kamēr daudzi turīgākie tirgotāji Jēkabpili pameta.&lt;ref name=&quot;Padomju Daugava Nr.8&quot;/&gt;

Pēc Napoleona Krievijas kampaņas [[Zvanītāji|Zvanītājos]] pie Jēkabmiesta izvietojās karaspēka daļa ar pulverpagrabiem, [[artilērija]]s poligonu, [[sapieris (profesija)|sapieru]] un pontona bataljona apmācības laukumu. {{dat|1839|5|22|L|bez}} kādā no artilērijas noliktavām pie Kapču [[krogs|kroga]] uzsprāga aptuveni 4 līdz 6 podi [[šaujampulveris|šaujampulvera]]. No [[sprādziens|sprādziena]] otrpus Daugavai esošajā [[Krustpils pils|Krustpils pilī]] izbira logi.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;

=== Pēc zemnieku brīvlaišanas Kurzemē ===
[[Attēls:Jēkabpils panorāma 1820.jpg|thumb|900px|center|Jēkabštates panorāma ap 1820. gadiem.]]
1818. gadā Jēkabmiestā 198 mājās dzīvoja 1652 iedzīvotāji.

No 1823. līdz 1840. gadam pilsētas maģistrāta sekretāra amatu ieņēma [[Johans Gotlobs Klauss]], kurš strauji attīstīja pilsētas sabiedrisko infrastruktūru.&lt;ref&gt;''Aus Jakobstadt. Vermischte Nachrichten.'' Zuschauer, Nr.4999 (09.05.1840) [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1151694|article:DIVL22]&lt;/ref&gt; Viņa vadībā 1825. gadā uzsāka ielu bruģēšanu un apgaismošanu. 1826. gadā bijušā pilsētas sekretāra muižiņā pie [[Brodi]]em izveidoja nespējnieku patversmi ''Aleksanderruhe'', ko nosauca par godu tikko mirušajam caram [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandram I]]. 1830. gadā darbību atjaunoja elementārskola ar vācu un krievu apmācību valodu. No tās 1834. gadā izdalīja atsevišķu skolu meitenēm. Pastāvēja arī vairākas privātskolas. Jēkabmiesta arrtilērijas poligonā dienošo kareivju ārstēšanai 1834. gadā atvēra lazareti, kur 1847. gadā veica [[Amputācija|amputāciju]] ar [[narkoze|narkozi]]. Pēc postošajiem 1837. gada plūdiem Klauss panāca Daugavas krasta nostiprināšanu ar laukakmeņu bruģi, ko īstenoja no 1840. līdz 1841. gadam. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=68-71}}&lt;/ref&gt; Pirmoreiz sāka apspriest pontonu tilta būvi pār Daugavu.{{Nepieciešama atsauce}}

1826. gada jūnijā astronoms [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve|Vilhelms Strūve]] Jēkabmiestā veica [[Strūves ģeodēziskais loks|astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus]] ar mērķi pierādīt, ka zeme nav ideāli apaļa lode, bet gan saplacināta starp [[ģeogrāfiskais pols|poliem]]. Uz ziemeļiem no Jēkabmiesta uzmērījumus veica Vilhelms Strūve pats, bet uz dienvidiem no tās – Karls Frīdrihs Tenners.

1835. gadā Jēkabmiestā bija 2615 iedzīvotāji, tai skaitā 71 cunftīgs birģeris, 966 namnieki, 12 zemnieku un 1566 strādnieki. Viņi dzīvoja 6 mūra un 266 koka mājās.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Pilsētas iedzīvotāju skaitā neiekļāva 715 Jēkabmiestā nometinātus kareivjus.&lt;ref name=&quot;Osīte&quot;/&gt;

Pilsētas administratīvajā teritorijā ietilpa plaši pilsētas lauki uz dienvidiem no tās, aptverot teritoriju trīs [[versts|verstu]] platumā un piecu verstu garumā. Pilsētas laukos ietilpa pilsētas ganības 250 [[pūrvieta|pūrvietu]] platībā un 17 lopu muižas ar pavisam 268 pūrvietām aramzemes, no kurām lielākās bija [[Janopoles muiža|Janopoles]] pusmuiža 40 pūrvietu platībā, kā arī Antoniškas, Dūķernieku un Kristiņas pusmuiža, katra 25 pūrvietu platībā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Čerpinska|first1=Anita|last2=Kvaskova|first2=Valda|last3=Antēna|first3=Ilze|title=Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā:Oto Hūna mantojums|publisher=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|year=2024|isbn=978-9984-836-13-3|page=337-338}}&lt;/ref&gt;

=== 1860. gadi ===
[[Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|thumb|300px|Krustpils dzelzceļa stacija 1899. gadā]]
1861. gadā līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils]] atklāja arī [[Krustpils (stacija)|Krustpils staciju]]. Darbā par ierēdni tajā pieņēma agrāko tirgotāju Ludvigu Heinrihu Eberhardu Neimani, kurš kopā ar ģimeni Krustpilī bija ieradies no [[Grēvesmīlene]]s. Viņa dēls, vēlākais arhitekts [[Vilhelms Neimanis]], Krustpilī dzīvoja līdz 1864. gadam, kad stājās darbā Rīgas-Daugavpils dzelzceļa birojā [[Rīga|Rīgā]] pie arhitekta [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:368887|article:DIVL770 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.337-340 (14.10.1999)]&lt;/ref&gt;

Pēc dzelzceļa atklāšanas preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās gan vēl arvien bija plostu pludināšana. 19. gadsimta vidū pa [[Daugava|Daugavu]] gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tūkstošus plostu gadā. 1857. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājās par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzēruši 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu — apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt.

1866. gadā Krustpilī, [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielā]] darbnīcu atvēra ērģeļmeistars [[Frīdrihs Veisenborns]] no [[Tīringene]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12888|title=Frīdrihs Veisenborns|publisher=Latgales dati|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kurš arodu bija apguvis pie [[Augusts Martins|Augusta Martina]] Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/119471-Augusts-Martins|title=Augusts Martins|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Par zeļļiem viņš pieņēma vietējos jauniešus, tostarp, jēkabpilieti [[Mārtiņš Krēsliņš|Mārtiņu Krēsliņu]], kurš kļuva par pirmo patstāvīgo [[latvieši|latviešu]] ērģeļmeistaru un savā mūžā izgatavoja 140 ērģeles. Tā 19. gadsimtā Jēkabpils ar Krustpili līdztekus Rīgai un [[Liepāja]]i kļuva par vienu no trim [[Latvija]]s [[ērģeles|ērģeļbūvniecības]] centriem. Ērģeļbūvniecības tradīciju pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nestās politiskās pārmaiņas un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] valdošais reliģijas noliegums.

1869. gadā Jēkabpilī atvēra 1. (zemākās) kategorijas jūrskolu, kur apmācīja tuvbraucējus stūrmaņus.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt; Tā bija vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā. Pēc vienas versijas jūrskolu Jēkabmiestā atvēra kļūdas pēc, sajaucot Jēkabštati Kurzemē ar [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastes pilsētu [[Jākobstāde|Jākobstādi]].&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|14|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Jūrskola savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā to slēdza audzēkņu trūkuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231701/https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s}}&lt;/ref&gt;

=== 1878. un 1880. gada ugunsgrēki ===
{{pamatraksts|1878. gada Jēkabpils ugunsgrēks}}
{{dat|1878|6|18|L|bez}} sāka degt viens no [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namiem. Liesmas izplatījās strauji, tādēļ uguns dzēšanas darbiem izsauca palīdzību no Rīgas. Kamēr dzēsēji atbrauca ar speciālvilcienu un pārcēlās pār Daugavu, pilsētas centrālā daļa no [[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba ielas]] līdz [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]i, ieskaitot rātes namu, slimnīcu, bibliotēku, labības noliktavas, alus darītavu, aptieku un veikalus, jau bija nodegusi. Uguns nelaimē cieta arī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīca]] un tai iepretī esošais cietums.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;&lt;ref&gt;&quot;Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung&quot;, 1878. 20 VI, Morgenblatt der Rigaschen Zeitung&lt;/ref&gt; Nodega ap 300 no pavisam 460 pilsētas namiem.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt; Postījumu apmēru lēsa ap 500 000 rubļu,&lt;ref&gt;&quot;Zeitung für Stadt und Land&quot;, 1878. 20 VI&lt;/ref&gt; bet bez pajumtes palika 3-4 tūkstoši jeb divas trešdaļas iedzīvotāju. {{dat|1878|7|26|L|bez}} Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētājs H. Heincs izdevumā ''[[Baltijas Vēstnesis]]'' ziņoja, ka līdz 15. jūlijam bija saziedoti vairāk kā 17 000 rubļu ugunsgrēkā cietušajiem jēkabpiliešiem.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;

Pateicoties apstāklim, ka vairums ēku bija apdrošinātas, pilsēta no ugunsgrēka postījumiem atkopās samērā strauji, tomēr darbību neatjaunoja slimnīca un Jēkabpils maģistrāta sekretāra Klausa dibinātā bibliotēka.&lt;ref name=&quot;Vīksna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9357|title=Medicīna novadā - attīstība gadu gaitā|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date={{dat|2025|6|30|L|bez}}|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc 1878. gada ugunsgrēka izdegušajā kvartālā pie uniātu baznīcas izveidojās [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Piektdienas tirgus laukums]].

1880. gada jūnija pašvaldību vēlēšanās agrākās Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētāju H. Heincu ievēlēja par pilsētas galvu. Pavisam domes mandātus ieguva 12 [[Latvijas vācieši|vācieši]], 10 ebreji, 6 krievi vai poļi un 2 latvieši. Balsstiesības ieguva turīgie vīriešu kārtas pilsoņi-namsaimnieki, tirgotāji un brīvo profesiju darbinieki, ja tie maksāja tiešu nodokli valstij. Ebreji, kas atbilda iepriekšminētajam cenzam, varēja piedalīties vēlēšanās tikai, ja Jēkabpilī dzīvoja pirms 1835. gada. Pavisam balsstiesīgi bija 373 iedzīvotāji. Salīdzinoši, 1881. gada [[Kurzemes guberņa]]s tautas skaitīšana Jēkabpilī uzrādīja 5362 iedzīvotājus, tostarp 2254 ebrejus, 1510 krievus, 1133 latviešus, 371 vācieti, 281 poli, 48 lietuviešus un 14 [[Latvijas čigāni|čigānus]].&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

{{dat|1880|5|22|L|bez}} izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega 30 nami pilsētas rietumdaļā, ko nebija skāruši 1878. gada uguns postījumi,&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt; bet 1881. gadā izcēlās ugunsgrēks [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|klosterī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/yekabpils-monastery.html|title=Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris|publisher=Latvijas krievi|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju un kļuva par vienu no visstraujāk augošajām konfesijām pilsētā.&lt;ref name=&quot;baptisti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/Default.aspx|title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta|access-date={{dat|2010|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110710031101/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/default.aspx }}&lt;/ref&gt;

=== Priekšpilsētu un ražošanas uzņēmumu attīstība ===
[[Attēls:Kugrēna_mūzikas_instrumentu_fabrika.jpg|thumb|300px|Kugrēna mūzikas instrumentu fabrika pirms Pirmā pasaules kara.]]
[[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|right|300px|No labās: Viesnīca ''[[Bellevue]]'' (2 ēkas), [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]] un [[Hikšteina alus darītava]] pirms Pirmā pasaules kara.]]
[[Attēls:Kena muiža Jēkabpilī.jpg|thumb|300px|Kena muiža pirms Pirmā pasaules kara.]]
Militāro poligonu, ko Jēkabpils rietumu pievārtē izvietoja pēc Napoleona Krievijas kampaņas, pārvietoja 1869. gadā, bet tā teritoriju uz agrārās reformas likuma pamata sadalīja četru zemnieku saimniecību un divu pareizticīgo draudžu starpā. Garīdzniecība savu zemi sadalīja mazākās parcelēs un iznomāja, slēdzot nomas līgumus uz 12 gadiem. Tur uz dzīvi apmetās 1861. gadā brīvlaistie zemnieki no [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] un [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušie Vidzemes zemnieki]], kuriem [[Vidzeme|Vidzemē]] savas draudzes bija tikai [[Rīga|Rīgā]] un [[Cēsis|Cēsīs]]. Pretstatā Jēkabpilij, [[Zvanītāji|šajā strādnieku ciematā]], ko dēvēja par '''Krasnaja Gorka''' (no {{val|ru|Красная Горка}} — ''Skaistais kalns'') bija augsts latviešu īpatsvars. Iedzīvotāji nodarbojās ar plostu pludināšanu un vietējos ražošanas uzņēmumos.&lt;ref name=&quot;Dzintarzeme&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radio1.lv/lv/Interesanti/1/46056/Dzintarzemes-ieklausana-pilsetas-teritorija-(1_raksts) |title=Dzintarzemes iekļaušana pilsētas teritorijā (1.raksts)]|publisher=Radio 1|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Kugrēna mūzikas instrumentu fabrika bija lielākais [[mandolīna|mandolīnu]], [[balalaika|balalaiku]] un [[ģitāra|ģitāru]] ražošanas uzņēmums [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kas, saražodama ap 3 000 mūzikas instrumentu mēnesī, apgādāja Krievijas Impēriju ar stīgu instrumentiem.&lt;ref name=&quot;Rūpniecība&quot;&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1048685|article:DIVL169 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.67 (06.06.1968.)]&lt;/ref&gt; Ražošanai paplašinoties, vēlāk Kugrēna fabrikā sāka ražot arī [[vijole]]s un [[kontrabass|kontrabasus]]. Tai blakus izveidojās brāļu Kārļa un Jāņa Lesu mūzikas instrumentu fabrika un tvaika dzirnavas, kur mala miltus un apstrādāja vilnu. Abos šajos uzņēmumos vien bija nodarbināti ap 500 darbinieku.&lt;ref name=&quot;Dzintarzeme&quot;/&gt; Vēlāk Jēkabpilī izveidojās arī J. Plataja [[harmonikas|harmoniku]] ražotne, kā arī Ubaga un Socka [[klavieres|klavieru]] būvētava.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1067014|article:DIVL36 ''Balss'', Nr. 222 (17.10.1906.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:760541|article:DIVL35 ''Jēkabpils Vēstnesis'', Nr.45 (27.11.1925)]&lt;/ref&gt;

Otra priekšpilsēta veidojās agrāko pilsētas dārzu vietā Jēkabpils austrumos, otrpus senajai Daugavas sāntekai Vecdaugavai jeb Cūkdaugavai. Jau 1870. gados Alfreds Kens no [[Stukmaņi]]em uz Jēkabpili pārcēla savu [[liķieris|liķieru]] fabriku, kur ik gadu saražoja līdz {{sk|50000}} pudeļu dažādu alkoholisko dzērienu. 1901. gadā pie fabrikas [[neogotika]]s stilā uzcēla [[Kena muiža]]s (no {{val|de|Villa Kenn}}) kungu māju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/iepazisti/daba/vieta/kena-parks-un-muiza|title=Kena parks un muiža|publisher=Visit Jēkabpils|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|28|L|bez}}|archive-date={{dat|2025|06|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250627214619/https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/iepazisti/daba/vieta/kena-parks-un-muiza}}&lt;/ref&gt; bet apkārtējos zemes gabalus pārdeva iedzīvotājiem savrupmāju būvniecībai.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

1883. gadā sāka darboties [[Hugo Jēkabs Hikšteins|Hugo Hikšteina]] [[Hikšteina alus darītava|alus darītava]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:929482|article:DIVL97 Düna Zeitung, Nr.52 (01.03.1908)]&lt;/ref&gt; 1890. gadā, saražojot {{sk|47207}} spaiņus alus, tā bija kļuvusi par otro lielāko alus darītavu Kurzemes guberņā aiz [[Teodora Lodinga alus darītava|Teodora Lodinga]] alus darītavas [[Bauska|Bauskā]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186122|article:DIVL30 ''Zeitung für Stadt und Land''. Nr. 61, (15.03.1892.)]&lt;/ref&gt; Pie Hikšteina alus darītavas izveidojās Jūlijas Hikšteines kundzes viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]'', kas kļuva par pilsētas galveno kultūras un sabiedrisko sarīkojumu norises vietu. Tā, piemēram, 1910. gadā ''Bellevue'' zālē uzstājās [[Emīls Dārziņš]], [[Ernests Elks-Elksnītis]] un citi.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:710036|article:DIVL19 ''Latvija'' (dienas avīze), Nr. 47 (26.02.1910.)]&lt;/ref&gt;

Abi alkohola ražotņu īpašnieki savstarpēji sacentās par skaistākā dārza iekopšanu pilsētā. Tā tapa [[Kena parks]] ar vietējo koku un krūmu stādījumiem un [[Hikšteina parks]] ar svešzemju koku stādījumiem.&lt;ref name=&quot;Rūpniecība&quot;/&gt;

{{dat|1886|6|25|L|bez}} Jēkabpils pareizticīgo draudzes skolu apmeklēja lielkņazs [[Vladimirs Aleksandrovičs]] (cara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] brālis) ar sievu, lielkņazieni [[Marija Mēklenburga (1854-1920)|Mariju Pavlovnu]]. Pēc tam skolu pārdēvēja par [[Jēkabmiesta Marijas skola|Jēkabmiesta Vladimira — Marijas skolu]].&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;

Kopsakarībā ar cara [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] veicināto [[pārkrievošana]]s politiku, 1890. gadā Jēkabpils pilsētas valdē apsprieda prasību sēdes noturēt [[krievu valoda|krieviski]], uz ko domnieks Jēkabs Skulme ieteica lietot [[latviešu valoda|latviešu valodu]], kas visiem pārējiem domniekiem esot bijusi saprotama. Vairums tam nepiekrita, taču arī neiebilda, ka Skulme, apliecinot savu latvisko izcelsmi, visās sēdēs runās tikai latviski.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt; Salīdzinoši, 1897. gadā Jēkabpilī dzīvoja 32,3% latviešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:695815{{!}}article:DIVL2873{{!}}page:184 |title=Caune, M., Graudonis, J., Jaunsleinis A. u.c. ''Latvijas pilsētas''. Rīga: Apgāds &quot;Preses nams&quot;, 1999. 184. lpp. |access-date={{dat|2025|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:695815{{!}}article:DIVL2873{{!}}page:184 }}&lt;/ref&gt;

=== Dzelzceļa paplašināšanās ===
1901. gadā, līdz ar būvdarbu sākumu [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijā Ventspils—Maskava]], atklāja [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] staciju. Tajā atradās depo 16 lokomotīvēm, rampa lokomotīvju apgriešanai, remontdarbnīcas, noliktavas, ūdenstornis, trīs kilometrus garš ūdensvads ar sūkņu staciju Daugavas krastā, vairāk nekā desmit lielas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, pirts, dzelzceļa skola un [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt; Pavisam Zīlānu stacijas teritorijā bija 6 sliežu ceļi. Plašā dzelzceļa infrastruktūra to padarīja par lielāko un nozīmīgāko staciju posmā no [[Rīga]]s līdz [[Zilupe]]i. Pašu dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1904|11|24|L|bez}}, un jau 1905. gadā [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] no nelielas sādžas bija kļuvuši par miestu ar 906 iedzīvotājiem.{{Nepieciešama atsauce}}

Tā kā līdz šim ar dzelzceļu savienota bija tikai Krustpils, arī jēkabpilieši vēlējās dzelzceļa savienojumu, paredzot tiltu pār Daugavu pretī Jēkabmiestam. Šī iecere neīstenojās, jo projektētāji esot lūguši &quot;kukuli&quot;, kura summa toreiz izrādījusies nesamaksājama. Tāpēc inženieri, spītējot pilsētas galvu skopumam, [[Zeļķu tilts|dzelzceļa tiltu]] ieplānoja no Jēkabpils attālākā vietā, pie Zeļķiem.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt; Pēc citiem avotiem &quot;kukuli&quot; samaksājuši Jēkabpils un Krustpils pārceltuvju turētāji, lai tilts neatņemtu [[peļņa|peļņu]] pārceltuvju īpašniekiem.&lt;ref name=&quot;Rīga 264. lpp&quot;&gt;Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 264.lpp&lt;/ref&gt;

1912. gadā Augstākā dzelzceļu lietu komisija ziņoja, ka laikā līdz 1917. gadam plānota dzelzceļa līnijas [[Kauņa]]—Krustpils būvniecība,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:710709{{!}}article:DIVL12{{!}}query:Kauna%20Krisburga%20 |title=Latvija (dienas avīze), Nr.115 (22.05.1912) |access-date=16.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:710709{{!}}article:DIVL12{{!}}query:Kauna%20Krisburga%20 }}&lt;/ref&gt; kas, iespējams, ar dzelzceļu būtu savienojusi arī Jēkabpili, taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ šī iecere neīstenojās.

=== Revolucionārā kustība Jēkabpilī ===
{{skatīt arī|1905. gada revolūcija Latvijā}}
1903. gadā Jēkabpilī izveidojās pirmās strādnieku un vecāko klašu skolēnu sociāldemokrātiskās organizācijas — &quot;Gaisma&quot; un &quot;Pūce&quot;. Pirmā no tām uzturēja kontaktus ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju]] (LSDSP), un līdz 1905. gadam ap to izveidojās vairāk nekā 20 partijas biedru šūnas Jēkabpilī un apkārtējos pagastos. 1904. gadā Jēkabpilī vairākkārt ielūdza koncertēt Rīgas Politehniskā institūta studentu kori &quot;Pērkoņkoris&quot;, kuru vidū bija vairāki LSDSP biedri, kas pirmoreiz Jēkabpilī izpildīja [[Marseljēza|Marseljēzu]], atveda pagrīdes literatūru, revolucionārus uzsaukumus un apmācīja vietējos uzsaukumus pārdrukāt ar hektogrāfu.&lt;ref name=&quot;Štokmanis, Nr. 145&quot;&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070162|article:DIVL174 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.145 (07.12.1965.)]&lt;/ref&gt; Skrejlapas ar parakstu &quot;LSPSR vietējā komiteja&quot; sāka iespiest Jēkabpilī, izklāstot tajās vietējos apstākļus, izlīmējot uz namu sienām un izplatot.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils stāsti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jekabpilsstasti.wordpress.com/2015/01/22/revolucinara-kustiba-jekabpili/|title=Revolucionārā kustība Jēkabpilī. |publisher=Jēkabpils stāsti|language=lv|date={{dat|2015|1|22|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

1905. gada pavasarī un vasarā [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] lauku novados izcēlās vairākas plašas pret caru un muižniecību vērstas demonstrācijas un streiki, kā rezultātā vietām tika pārtraukta pat labības novākšana.&lt;ref name=&quot;Štokmanis, Nr. 145&quot;/&gt; Pēc [[Oktobra manifests|Oktobra manifesta]] izsludināšanas novembrī revolucionāri aicināja atcelt pagastu valdes un amatpersonas un to vietā ievēlēt jaunus, nemaksāt nodokļus, slēgt degvīna tirgotavas un ievēlēt tautass tiesu. No 26 Jaunjelgavas apriņķa pagastiem 22 nodibināja rīcības komitejas. Decembra sākumā Jēkabpils, Krustpils, [[Gostiņi|Gostiņu]] un [[Līvāni|Līvānu]] apkārtne bija nonākusi revolucionāru pašaizsardzības vienību varā, kas atbruņoja vietējās karaspēka daļas un izvietoja patruļas uz ceļiem, pārbaudot gājējus un uzraugot, lai amatpersonas un muižniecība neizved vērtslietas vai nebēg.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070164|article:DIVL145 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.146 (09.12.1965.)]&lt;/ref&gt; Jēkabpilī no iestādēm iznesa cara portretus, izšāva tiem acis un sadedzināja tagadējā [[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]. Jēkabpils revolucionāru varā atradās vairāk nekā nedēļu. {{dat|1905|12|26|L|bez}} Salas pagastnamā pulcējās organizācijas &quot;Gaisma&quot; delegāti no plašas apkārtnes. Gūto panākumu dēļ nebija ievērota pietiekama modrība un izlikta sardze, kā rezultātā 19 no 23 sapulces dalībniekiem sagūstīja un ieslodzīja soda vienība.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070181|article:DIVL149 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.147 (11.12.1965.)]&lt;/ref&gt;

Kad Jēkabpilī un Krustpilī ieradās plašākas soda ekspedīciju vienības, vairums revolucionāru pilsētu jau bija pametuši. 1906. gadā soda vienības piesprieda nāvessodus ap 60 revolucionāru Jaunjelgavas apriņķī, tostarp literātam [[Jūlijs Dievkociņš|Jūlijam Dievkociņam]]. Daudzi citi tika ieslodzīti, izsūtīti trimdā vai sodīti ar miesassodiem. Izbēgušo revolucionāru mājas nodedzināja.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070161|article:DIVL153 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.148 (14.12.1965.)]&lt;/ref&gt; Turpināja pastāvēt partizānu vienības apkārtējās lauku teritorijās, kas centās uzturēt pretestību represijām un veica izrēķināšanos ar revolūcijas nodevējiem, nošaujot vai nodedzinot tiem mājas. 1906. gada martā organizācijas &quot;Gaisma&quot; locekļi no [[Biržu pagasts|Biržu pagastnama]] ekspropriēja ģenerālgubernatora uzlikto un Biržu pagasta locekļu savākto {{sk|1500}} rubļu kontribūciju, lai iegūtu līdzekļus emigrēšanai uz Ameriku.&lt;ref name=&quot;Štokmanis, Nr. 149&quot;&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070163|article:DIVL152 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.149 (16.12.1965.)]&lt;/ref&gt;

Strādnieku un jauniešu vidū kreisi orientēts noskaņojums saglabājās arī pēc revolūcijas. Pastāvēja Jēkabpils strādnieku organizācija &quot;Darbs&quot;. 1908. gadā Kugrēna mūzikas instrumentu fabrikas darbinieki panāca darba dienas saīsināšanu no 12 uz 10 stundām.&lt;ref name=&quot;Štokmanis, Nr. 149&quot;/&gt; {{dat|1912|12|16|L|bez}} Kugrēna fabrikā izcēlās streiks, kura mērķis bija ieviest strādnieku pašpārvaldi. Streikojošie strādnieki devās gājienā pa pilsētas centru ar sarkanu karogu, dziedāja revolucionāras dziesmas un izdalīja proklamācijas &quot;Lai dzīvo streiks!&quot;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1169171|article:DIVL64 ''Baltische Post'', Nr.270 (11.12.1912.)]&lt;/ref&gt; Policija veica kratīšanas, septiņus strādniekus arestēja un notiesāja uz trim mēnešiem ieslodzījumā. Citiem draudēja ar vairāku gadu izsūtījumu administratīvā kārtā uz ziemeļu guberņām. Piecdesmit strādniekus atbrīvoja no darba.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils stāsti&quot;/&gt;

=== 20. gadsimta sākums ===
[[Attēls:Jēkabpils pēc 1900.png|thumb|right|300px|[[Pļaviņu iela (Jēkabpils)|Krasta iela]] Jēkabpilī (pirms 1914).]]
[[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|right|300px|Jēkabmiesta [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Lielā iela]] 1920. gados.]]
Papildus iepriekšminētajiem 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī darbojās arī banka, apdrošināšanas biedrība, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vilnas vērptuve, ķieģeļu ceplis, divas kaļķu dedzinātavas, tipogrāfija u. c. ražošanas uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;Rūpniecība&quot;/&gt; Tikmēr Krustpilī ražošanas uzņēmumu attīstību ierobežoja lielākie zemes īpašnieki baroni [[Korfi]], kas nevēlējās zaudēt lauksaimniecības strādniekus savos zemes īpašumos un tamdēļ nepārdeva zemi potenciāliem rūpniekiem.

1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], kura vadībā dibināja [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolu]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.&lt;ref name=&quot;Stradiņš&quot;/&gt; Tā kā mācības zēniem un meitenēm noritēja atsevišķi, tad 1906. gadā atvēra [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skolu sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].&lt;ref name=&quot;Par senajām skolām Jēkabpilī&quot;&gt;&quot;Brīvā Daugava&quot;, 1990. 5 VI, Lonija Zobene. &quot;Par senajām skolām Jēkabpilī&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tirdzniecības skola Jēkabpilī&quot;&gt;&quot;Brīvā Daugava&quot;, 2004. 19 X, Sēnala E. &quot;Tirdzniecības skola Jēkabpilī&quot;.&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā Jēkabpilī un Krustpilī veidojās vietējo zemnieku lauksaimniecības biedrības, kuru mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību un modernizāciju. No 1908. gada 19. līdz 21. septembrim (pēc vecā stila: 6.-8. septembrī) tās Jēkabpilī rīkoja lauksaimniecības izstādi, ko apmeklēja vismaz 10 000 viesu ik dienu, neieskaitot tos, kam ieeja bija par brīvu. Preces dalīja astoņās nodaļās. Izstādes laikā sieviešu tirdzniecības skolā notika priekšlasījumi un debates. Noslēdzošajā dienā pasākumu pavadīja Māras tirgus, teātra izrāde, koncerts un deju vakars.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:771119|article:DIVL110 ''Dzimtenes Vēstnesis'', Nr.210 (10.09.1908.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1240432|article:DIVL12 ''&quot;Latviešu Avīžu&quot; Zemkopības pielikums'', Nr.20 (27.09.1907.)]&lt;/ref&gt;

Līdz ar jaunas ēkas uzcelšanu 1912. gadā darbību atjaunoja [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils slimnīca]].&lt;ref name=&quot;Vīksna&quot;/&gt;

=== Pirmais pasaules karš ===
{{dat|1915|9|12|L|bez}} vācu vienības ģenerāļa Oto fon Belova vadībā ieņēma Jaunjelgavu un [[Viesīte|Viesīti]] un virzījās Jēkabpils virzienā, kā rezultātā Daugavas kreisajā krastā no [[Robežkrogs|Robežkroga]] līdz [[Dignāja]]i izveidojās Jēkabpils placdarms. No 1915. gada 7. līdz 9. novembrim un atkārtoti {{dat|1916|3|21|L|bez}} krievu karaspēks veica neveiksmīgus uzbrukumus nolūkā atspiest vācu pozīcijas no Jēkabpils, lai pārrautu fronti un sasniegtu [[Panevēža|Panevēžu]]. Savukārt {{dat|1916|5|16|L|bez}} vācu karaspēks uzbruka placdarma labajam flangam Robežkroga apvidū un ieņēma Iepukņus. Krievu armijas sapieri inženiera M. Vegnera vadībā pēc Jēkabpils būvtehniķa Drukerta ierosinājuma aizdambēja [[Ziemeļsusēja]]s upi, appludinot [[Birži (Salas pagasts)|Biržu]] pļavas, kas mudināja vācu vienības pārcelt savus ierakumus tālāk no Jēkabpils uz Kugu kalniem Biržu pusē.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;

[[Pozīciju karš|Pozīciju kara]] apstākļos krievu karaspēka morāles kritums Jēkabpils placdarmā bija novērojams jau {{dat|1916|5|18|L|bez}}, kad ar nāvessodu notiesāja 3 karavīrus par musināšanu neiet uzbrukumā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s morāles sabrukums progresēja, un {{dat|1917|7|18|L|bez}} Jēkabpilī notika 28. armijas korpusa karavīru mītiņš, kurā piedalījās ap 3000 kareivju un pieņēma rezolūciju pret uzbrukumiem frontē un Pagaidu valdības kontrrevolucionāro politiku. Drīz pēc tam, 20. jūlijā, 733. strēlnieku un 3. Kaukāza pulks atteicās izpildīt pavēli par uzbrukumu, tādēļ vairāk kā 800 kareivju arestēja un nodeva karatiesai [[Daugavpils|Daugavpilī]].&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;

{{dat|1917|9|21|L|bez}} vācu 58. armijas korpuss ģenerāļa grāfa Šmetova vadībā atklāja stipru artilērijas uguni Dakteru māju un [[Jaunsēlpils]] iecirknī, plašos apmēros pielietojot [[ķīmiskie ieroči|ķīmiskos lādiņus]]. Krievu armija atkāpjoties nodedzināja Zeļķu dzelzceļa tiltu. 22. septembrī ap plkst. 4 no rīta vācu karaspēks iegāja Jēkabpilī, paņemot 4700 gūstekņu un 55 lielgabalus, kā arī lielu daudzumu bruņojuma un karamateriālu. Līdz ar to bija ieņemts Jēkabpils placdarms, kas divus gadus sedza [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un Krustpils dzelzceļa mezglus un dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils. Turpmākos 5 mēnešus frontes līnija atradās gar Daugavu, starp Jēkabpili un Krustpili. Pār to apšaudīja namus pretējos Daugavas krastos. {{dat|1918|2|18|L|bez}} vācu karaspēks uzsāka ofensīvu [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|&quot;Dūres sitiens&quot;]]. 4. Kaukāza pulks, atkāpjoties no Krustpils, uzspridzināja vairumu pāri palikušās apbūves Krustpilī. Vācu armija ieņēma Krustpili.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-22-septembri|title=1917. gada 22. septembrī. Ķeizariskās Vācijas armija ieņem Jēkabpili|publisher=LA.LV|date={{dat|2017|9|22|L|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|17|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Citāts | ''Krustpilī nolēmām uzspridzināt visu, ko vien var, lai neatstātu vāciešiem. Pilsēta vairākās vietās dega, rēgojās tikai dūmeņi. [...] Manai komandai iekrita pielāgot aizsardzībai barona Korfa pili, ierīkojot ložmetēju ligzdas, patvertnes.'' | Aleksandrs Beļakovs | &lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt; }}

Pavisam Pirmā pasaules kara gaitā Jēkabpilī nopostīja ap 280 namus, tostarp viesnīcu ''Bellevue'', tirdzniecības skolu un ražošanas uzņēmumus. Pēc Krustpils pagasta valdes datiem pilnīgi nopostīta bija 261, bet cietušas 683 dzīvojamās mājas. Savukārt 1449 saimniecības ēkas pilnīgi nopostītas un tikai 116 atlikušas necietušas.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

== Neatkarīgajā Latvijā ==
[[Attēls:Jēkabpils pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Jēkabpils pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Jēkabpils pilsētas galva [[Teodors Ermansons]].]]
[[Attēls:Jēkabpils pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Jēkabpils pilsētas plāns (1936).]]

=== Latvijas Neatkarības karš ===
{{dat|1918|12|10|L|bez}} Krustpilī un 11. decembrī Jēkabpilī ienāca lielinieku armijas 8. Novgorodas pulks. Jau 12. decembrī Jēkabpilī nodibināja Kara revolucionāro komiteju, kas vadīja sarkano [[terors (politika)|teroru]] un tribunālu. Daļu iedzīvotāju apcietināja vai ievietoja Pļaviņu koncentrācijas nometnē &quot;Zvēru dārzs&quot;, no pārpalikušajiem rekvizēja visus atrodamos pārtikas krājumus. 17. un 18. decembrī Jēkabpilī sasauca Demokrātisko kongresu, kas [[Jaunjelgavas apriņķis|apriņķa]] centru pārcēla no Jaunjelgavas uz Jēkabpili, bet Jēkabštati ({{val|de|Jakobstadt}}) pārdēvēja par Jēkabmiestu. Apriņķa komitejā ievēlēja 15 cilvēkus, par priekšsēdētāju izvirzot Kārli Minkēviču. {{dat|1919|6|4|L|bez}} padomju darbinieki un [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] organizācijas biedri ar speciālu vilcienu evakuējās no Krustpils uz Maskavu.&lt;ref name=&quot;Amats&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

Pēc [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas zaudēšanas]] {{dat|1919|5|22|L|bez}} [[LSPR|Stučkas valdība]] un tai pakļāvīgā [[Padomju Latvijas armija]] atkāpās uz Latgali, paverot ceļu Vidzemes atbrīvošanai. 29. maijā Igaunijas armija, kuras sastāvā darbojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]] un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] šķērsoja Latvijas robežu pie [[Alūksne]]s. 5. jūnijā plkst. 3 no rīta igauņu pulka 1. eskadrons kapteiņa Borisa Jakoba Lēmaņa vadībā pārtrauca vilcienu satiksmi Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa līnijā, bet plkst. 8 ieņēma Krustpili un ar laivām pārcēlās pār Daugavu uz Jēkabpili. Plkst. 11 virs pilsētas valdes nama pacēla Igaunijas karogu.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

Kā nākamie plkst. 13 Krustpili sasniedza dāņu brīvprātīgo rota Gustava Borgelīna vadībā, kas ap plkst. 18 pārcēlās uz Jēkabpili. Tā kā citu varas iestāžu Jēkabpilī nebija, dāņiem nācās pildīt komandanta dienestu un uzņemties pārvaldes funkcijas, ko pilsētnieki uztvēra bez iebildēm un pat sāka nākt uz rātsnamu ar saviem lūgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1919-gada-5-junija|title=1919. gada 5. jūnijā. Dāņu laiki Jēkabpilī|publisher=LA.LV|date={{dat|2019|6|5|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[4. Valmieras kājnieku pulks]] pulkvežleitnanta Jūlija Jansona vadībā Krustpili sasniedza plkst. 21, kur jau atradās igauņu un dāņu jātnieku daļas. Naktī uz 6. jūniju 4. Valmieras kājnieku pulka 6. rota pārcelās uz Jēkabpili, uzdodot tai veikt pilsētas aizsardzību, kā arī izveidot uz ceļiem sargposteņus. Tikai 7. jūnijā varu pilsētā pārņēma 4. Valmieras kājnieku pulks un atbrīvoja dāņus no negribētajiem pienākumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2019-05-02/jekabpils-pilseta-ar-kuras-atbrivosanu-neatkaribas-kara-briva?fbclid=IwAR05bldLOtxz4_ynf1WEWN8A3GzV8rPALVpc416q9JoLVLRMfen4ZORiLo4|title=Jēkabpils - pilsēta, ar kuras atbrīvošanu Neatkarības karā brīva kļuva lielākā daļa Latvijas|publisher=Sargs.lv|date={{dat|2019|5|2|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

6. jūnijā agrākās [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]]s telpās notika iedzīvotāju sapulce, kur par pirmo pilsētas valdes priekšsēdētāju ievēlēja provizoru Aleksandru Lindi.&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

8. jūnijā 4. Valmieras kājnieku pulka 8. rotas komandiera kapteiņa Pauļa Roņa vadībā Krustpilī uzbūvēja otrā bruņuvilciena sastāvu &quot;Komunistu iznīcinātājs&quot; ar lokomotīvi un četriem vagoniem, kas bija bruņoti ar diviem lielgabaliem un deviņiem ložmetējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/429275980747317/photos/a.430231813985067/897722093902701/|title=08.06.1919., svētdiena|publisher=[[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] projekts &quot;1417 vēstures mirkļi valstiskuma veidošanās ceļā&quot;|date={{dat|2019|6|8|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Bruņuvilciens [[Bermontiāde]]s laikā, 9. oktobrī, sedza [[Latvijas Pagaidu valdība]]s spēku atkāpšanos pār Daugavas tiltiem Rīgā, pēc tam to izmantoja [[Latgales atbrīvošana]]s operāciju laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Bru%C5%86otais_vilciens_Nr2|title=Bruņotais vilciens Nr2|publisher=vesture.eu|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Latvijas armijā iestājās daudzi jēkabpilieši un krustpilieši. Līdz 1. jūlijam 4. Valmieras kājnieku pulks Krustpilī papildinājās ar 25 virsniekiem, 1560 instruktoriem un karavīriem. 14. jūlijā Krustpilī ieradās pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], lai pārņemtu Austrumu frontes vadību. Nedaudz vēlāk ieradās arī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un armijas virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]].&lt;ref name=&quot;Jēkabpils 2002&quot;/&gt;

=== Starpkaru periods ===
Pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]]. 1936. gadā Jēkabpilī uzbūvēja [[Jēkabpils Aizsargu nams|Aizsargu namu]] un [[Krustpils - Jēkabpils tilts|tiltu]] pāri Daugavai, Krustpili ar Jēkabpili savienoja platsliežu dzelzceļa līnija, kas tālāk kā šaursliežu dzelzceļa līnija veda līdz [[Daudzeva]]i, [[Viesīte]]i un [[Nereta]]i.

1935. gadā no 5826 Jēkabpils iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 3834 (65,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 793 (13,6%), [[Latvijas krievi|krievi]] 765 (13,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 152 (2,6%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 58 (1,0%).&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.&lt;/ref&gt;

Tajā laikā darbojās [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] un komercskola Pasta ielā 1, pilsētas 6 gadīgā pamatskola Lielajā ielā 204, pilsētas krievu pamatskola Smilšu ielā 18, pilsētas žīdu pamatskola Lielajā ielā 229.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;

== Otrais pasaules karš ==
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Krustpils-Jēkabpils tilts|tiltu pār Daugavu]] uzspridzināja, līdz jauna tilta uzbūvēšanai 1962. gadā darbojās pārceltuve. 1949. gada 25. martā no Krustpils stacijas notika [[Iedzīvotāji|iedzīvotāju]] [[Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].

== Padomju okupācijas periods ==
1962. gadā administratīvi apvienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētu. Pilsētā darbojās šūšanas uzņēmums &quot;Asote&quot;, Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, dolomīta šķembu ražotne &quot;Dolomīts&quot;, dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts, konservu ražotne, &quot;Lauktehnika&quot; u. c. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1990. gadā ražošana sašaurinājās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]
[[Kategorija:Jēkabpils vēsture|J]]</text>
      <sha1>82qboix8m8zovlqjvg23k1wkk1mkavp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Reimerss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>285557</id>
    <revision>
      <id>4541402</id>
      <parentid>4196333</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:23:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4097" sha1="ms6i7u5i5q6i270qs1lqrns7iulaiji" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vilhelms Reimerss
|     vārds_orig = ''Wilhelm Heinrich Martin Reimers''
|         attēls = Vilhelms Reimerss-1.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Foto (1925)
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1857
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Barta]], [[Prūsija]] (tagad {{GER}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1934
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 8
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = vācietis
|   nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V.
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Vilhelms Heinrihs Martins Reimerss''' (''Wilhelm Heinrich Martin Reimers'', 1857—1934) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] sabiedriskais darbinieks, [[Rīga]]s [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vecākais. [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu  Nacionālās komitejas]] (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priekšsēdētājs (1918—1919).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Barta|Bartā]] 1857. gada 6. martā. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā darbojās kā zeltkalis un juvelieris, vēlāk 1. Rīgas savstarpējo kredītu biedrības prezidents, Biržas komitejas valdes loceklis, Lielās ģildes vecākais.  [[Latvijas Nacionālā opera|Rīgas Vācu teātra]] biedrības prezidents.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] laikā pēc tam, kad Vācijas karaspēks [[Rīgas operācija|ieņēma Rīgu]], V. Reimerss 1917. gadā vadīja Rīgas un Vidzemes uzticības padomi (''Vertrauensrat für Stadt und Land'').
1918. gada 8. novembrī V. Reimersa vadībā tika nodibināta Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, kas 13. novembrī publicēja aicinājumu iestāties Latvijas zemessardzē (&quot;[[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]]&quot;). Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana]]s Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja uzņēmās arī vācbaltiešu starptautisko interešu pārstāvniecību.

Miris Rīgā, 1934. gada 8. decembrī.&lt;ref&gt;Nekrologs ''Rigaer Rundschau'' 4. 12. 1934. (A. K.); ''Wilhelm Reimers's letzte Fahrt'' 7. 12. 1934.&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
Šveicē uzņemts Šo-de-Fonas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložā ''L’Amitie'' (1891). Vācu karaspēka lauka ložas [[Rīgas loža &quot;Hanziešu uzticība&quot;|&quot;Hanseatentreue&quot;]] brālis (1918—1919). [[Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu biedrība|Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības]] iekšējā loka biedrs (1920).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/e4eba9f9-5aff-49cd-bbf8-fff1ec6d7d03/content |title=Bernhard von Hollander: Die Literärisch-praktische Bürgerverbindung in Riga 1802-1927. Festschrift zum 125-jährigen Jubiläum. Riga 1927. – 278 lpp. |access-date={{dat|2024|12|23||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241223220010/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/e4eba9f9-5aff-49cd-bbf8-fff1ec6d7d03/content}}&lt;/ref&gt; [[Rīgas loža &quot;Jāņuguns&quot;|Rīgas ložas „Jāņuguns”]] dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924—1929).&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/masoni-neatkarigaja-latvija/361853 Masoni neatkarīgajā Latvijā]{{Novecojusi saite}} Māris Mičerevskis, [[Latvijas Avīze]],  2007. gada 14. augusts&lt;/ref&gt; Mēmeles ložas ''Memphis'' un Liepājas ložas [[„Enkurs“]] (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931). 

[[Herders|Herdera]] biedrības dibinātājs un valdes loceklis, Vācu slimnīcu biedrības prezidents, Rīgas dziesmu vainaga (''Liederkranz'') goda biedrs.&lt;ref&gt;{{BBLD}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{DEFAULTSORT:Reimerss, Vilhelms}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:1857. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>ms6i7u5i5q6i270qs1lqrns7iulaiji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4541391</id>
      <parentid>4540979</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4541391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31011" sha1="7ketbd5lp3wc2yhux390dhty0f78f4n" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
|2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
|2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
|2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
|2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
|2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
|2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
|2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
|2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
|2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
|2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
|2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt;}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
|2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
|2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt;}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
|2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
|2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
|2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
|2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt;}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
|2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
|2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
|2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}}
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt;}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
|2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
|2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}}
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
|2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
|2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}}
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt;}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
|2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
|2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
|2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
|2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7ketbd5lp3wc2yhux390dhty0f78f4n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vedrans Smailovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290761</id>
    <revision>
      <id>4541387</id>
      <parentid>3823581</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T23:41:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3797" sha1="7wwqz9tfulyjfy18rfpd1kvqlr3wo92" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = 
|           Vārds = Vedrans Smailovičs
|      Vārds_orig = ''Vedran Smailović''
|          Attēls = Evstafiev-vedran-smailovic-sarajevo1992w.jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = Vedrans Smailovičs Sarajevā 1992. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1956|11|11|df=y}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Dienvidslāvija|Sarajeva}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[klasiskā mūzika]]
|    Nodarbošanās = čellists, komponists, pedagogs
|     Instrumenti = [[čells]]
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}

[[Attēls:Evstafiev-bosnia-cello.jpg|thumb|Vedrans Smailovičs uzstājas Sarajevas daļēji iznīcinātajā Nacionālajā bibliotēkā 1992. gadā.]]
'''Vedrans Smailovičs''' (dzimis 1956. gada 11. novembrī), zināms arī kā &quot;Sarajevas čellists&quot;, ir [[mūziķis]] no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], bijušais Sarajevas stīgu kvarteta čellists.

Viņš spēlēja Sarajevas Operā, Sarajevas Filharmoniskajā orķestrī, Sarajevas RTV Simfoniskajā orķestrī un [[Sarajevas Nacionālais teātris|Sarajevas Nacionālajā teātrī]].

[[Sarajevas aplenkuma]] laikā viņš regulāri spēlēja savu [[Čells|čellu]] sagrautās ēkās, bieži izpildot Tomāso Albinoni ''[[Adagio G Minorā]]. ''Smailovičs piesaistīja uzmanību visā pasaulē. Viņam par godu komponists Deivids Vailds sarakstīja skaņdarbu čella solo, ''The Cellist of Sarajevo'', kuru ierakstīja [[Jo-Jo Ma]]. Pols O'Nīls aprakstīja Smailoviča uzstāšanās kā iedvesmu  [[Savatage]] un [[Trans-Siberian Orchestra]] skaņdarbam ''Christmas Eve/Sarajevo 12/24''. Folkmūziķis Džons Makkačeons sarakstīja dziesmu ''In the Streets of Sarajevo.''

Kanādiešu autore Elizabete Vellbērna sadarbojas ar Smailoviču, radot bērnu grāmatu ''Echoes from the Square'' (1998). Cits kanādiešu autors Stīvens Galovejs izmantoja Smajloviču kā tēlu savā labi pārdotajā 2008. gada romānā ''The Cellist of Sarajevo''. Grāmatā vārdā nenosaukts čellists 22 dienu garumā katru dienu četros pēcpusdienā tajā pašā vietā spēlē čellu, lai godinātu 22 cilvēkus, kurus nogalinājis mīnmetēja šāviņš, kad 1992. gada 26. maijā viņi stāvēja rindā pēc maizes. Notikums, ieskaitot datumu, ir izdomāts.&lt;ref name=&quot;austr&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url = http://www.theaustralian.com.au/arts/out-of-the-war-into-a-book-and-in-a-rage/story-e6frg8n6-1111116651859|work = The Australian|first = David|last = Sharrock|title = Out of the war, into a book and in a rage|access-date = {{dat|2016|06|18||bez}}|archive-date = {{dat|2016|07|19||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20160719114342/http://www.theaustralian.com.au/arts/out-of-the-war-into-a-book-and-in-a-rage/story-e6frg8n6-1111116651859}}&lt;/ref&gt; Smailovičs pēc grāmatas izdošanas publiski pauda savu sašutumu. Viņš teica: &quot;Viņi nozaga manu vārdu un identitāti&quot;, sagaidot atvainošanos un kompensāciju.&lt;ref name=&quot;austr&quot; /&gt;

Smailovičs aplenkuma laikā uzstājās arī bērēs, lai arī bieži tās bija snaiperu mērķis. 1993. gada beigās viņš aizbēga no pilsētas un kopš tā laika ir bijis iesaistīts vairākos mūzikas projektos kā izpildītājs, komponists un diriģents.

Šobrīd viņš dzīvo Vorenpointā, [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Smailovičs, Vedrans}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sarajevā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas serbi]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas mūziķi]]</text>
      <sha1>7wwqz9tfulyjfy18rfpd1kvqlr3wo92</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis</title>
    <ns>4</ns>
    <id>300196</id>
    <revision>
      <id>4541198</id>
      <parentid>4540408</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:35:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Veritas Sapientiae</username>
        <id>109472</id>
      </contributor>
      <comment>Reporting [[Special:Contributions/~2026-57970-12|~2026-57970-12]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d)</comment>
      <origin>4541198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="117491" sha1="mfaitrlestipwniaehwkxrwvnynwwp0" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)
:Sveiki, vai statusu &quot;pārbaudītājs&quot; joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST)
::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST)
:::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST)
::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)

== Report concerning ~2026-20334-70 ==
{{User|~2026-20334-70}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST)

:{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST)

== Report concerning ~2026-21989-89 ==
{{User|~2026-21989-89}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-04-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-23798-08 ==
{{User|~2026-23798-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST)

== Report concerning ~2026-24190-73 ==
{{User|~2026-24190-73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST)

== Report concerning ~2026-24305-12 ==
{{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST)

== Report concerning Dont Talk marko ==
{{User|Dont Talk marko}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST)

:Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-24793-87 ==
{{User|~2026-24793-87}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST)

== Report concerning ~2026-25724-39 ==
{{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST)

== Report concerning ~2026-25588-97 ==
{{User|~2026-25588-97}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning ~2026-26123-62 ==
{{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST)

== Report concerning ~2026-29931-95 ==
{{User|~2026-29931-95}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST)

== Report concerning ~2026-28958-00 ==
{{User|~2026-28958-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST)

== Report concerning ~2026-30429-54 ==
{{User|~2026-30429-54}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-30430-44 ==
{{User|~2026-30430-44}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST)

== Report concerning ~2026-31465-84 ==
{{User|~2026-31465-84}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) ==

Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST)

== Report concerning Black men are hot ==
{{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST)

== {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa ==

Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST)

:devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi &quot;pašpārbaudīto dalībnieku&quot; skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST)
::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST)
:::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST)
:::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST)
::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST)
:::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās   ;)   es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST)
:::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? 
:::::Cieņā, zarna98
:::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST)
::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST)
:::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus
:::::::Cieņā, zarna98
:::::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35184-83|&amp;#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST)
::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST)

== {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms ==

Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST)

:Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35005-08|&amp;#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST)
::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST)
:::Beidz maldināt cilvēkus @
:::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]]
:::Cieņā, zarna98
:::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST)

== Report concerning ~2026-37613-93 ==
{{User|~2026-37613-93}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST)

== Report concerning ~2026-39174-07 ==
{{User|~2026-39174-07}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST)

== Report concerning GoGangDong ==
{{User|GoGangDong}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST)

== Report concerning ~2026-44153-11 ==
{{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST)

== Report concerning ~2026-44454-09 ==
{{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST)

:† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-08-16) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ ==

Labdien!

Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta &quot;Agris Krūms&quot; sakārtošanā:

1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma &quot;Septiņi dālderi&quot; izdošanu un mūzikas darbību.

2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas (&quot;piegānīta ar MI spamu&quot;).

&lt;nowiki&gt;Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST)

:Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST)
::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts &quot;Atiet vilciens uz Valku...&quot;, autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu &quot;Septiņi dālderi&quot;. 
::&lt;nowiki&gt;Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST)

== Report concerning ~2026-48508-85 ==
{{User|~2026-48508-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-48853-67 ==
{{User|~2026-48853-67}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST)

== Report concerning ~2026-49649-08 ==
{{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST)

:See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST)

== Report concerning ~2026-49714-49 ==
{{User|~2026-49714-49}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST)

== Report concerning ~2026-50302-83 ==
{{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST)

== Report concerning Munyak539 ==
{{User|Munyak539}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-51290-55 ==
{{User|~2026-51290-55}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST)

== Report concerning ~2026-51354-50 ==
{{User|~2026-51354-50}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST)

== Report concerning ~2026-50356-14 ==
{{User|~2026-50356-14}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST)

== Report concerning ~2026-51960-75 ==
{{User|~2026-51960-75}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning Aluejhdgiyadhgkas ==
{{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST)

== Report concerning ~2026-53263-88 ==
{{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST)

== Report concerning ~2026-53859-92 ==
{{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST)

== Report concerning ~2026-54056-41 ==
{{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST)

== Report concerning ~2026-54169-76 ==
{{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning ~2026-54201-04 ==
{{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST)

== Report concerning ~2026-55281-92 ==
{{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST)

== Report concerning ~2026-48180-19 ==
{{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST)

== Report concerning ~2026-55855-05 ==
{{User|~2026-55855-05}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 17.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-10-23) ==
{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-57342-41 ==
{{User|~2026-57342-41}} Long-term abuse. Please check and block IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 11.49 (EET)

== Report concerning Tungietungiesahur ==
{{User|Tungietungiesahur}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== Report concerning ~2026-57970-12 ==
{{User|~2026-57970-12}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 17.35 (EET)</text>
      <sha1>mfaitrlestipwniaehwkxrwvnynwwp0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541523</id>
      <parentid>4541198</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:41:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>NDG</username>
        <id>132532</id>
      </contributor>
      <comment>Reporting [[Special:Contributions/~2026-57760-96|~2026-57760-96]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d)</comment>
      <origin>4541523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="117782" sha1="007polhrtcfw1bgk4gheypni4g7b4ss" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)
:Sveiki, vai statusu &quot;pārbaudītājs&quot; joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST)
::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST)
:::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST)
::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)

== Report concerning ~2026-20334-70 ==
{{User|~2026-20334-70}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST)

:{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST)

== Report concerning ~2026-21989-89 ==
{{User|~2026-21989-89}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-04-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-23798-08 ==
{{User|~2026-23798-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST)

== Report concerning ~2026-24190-73 ==
{{User|~2026-24190-73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST)

== Report concerning ~2026-24305-12 ==
{{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST)

== Report concerning Dont Talk marko ==
{{User|Dont Talk marko}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST)

:Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-24793-87 ==
{{User|~2026-24793-87}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST)

== Report concerning ~2026-25724-39 ==
{{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST)

== Report concerning ~2026-25588-97 ==
{{User|~2026-25588-97}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning ~2026-26123-62 ==
{{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST)

== Report concerning ~2026-29931-95 ==
{{User|~2026-29931-95}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST)

== Report concerning ~2026-28958-00 ==
{{User|~2026-28958-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST)

== Report concerning ~2026-30429-54 ==
{{User|~2026-30429-54}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-30430-44 ==
{{User|~2026-30430-44}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST)

== Report concerning ~2026-31465-84 ==
{{User|~2026-31465-84}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) ==

Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST)

== Report concerning Black men are hot ==
{{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST)

== {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa ==

Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST)

:devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi &quot;pašpārbaudīto dalībnieku&quot; skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST)
::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST)
:::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST)
:::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST)
::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST)
:::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās   ;)   es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST)
:::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? 
:::::Cieņā, zarna98
:::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST)
::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST)
:::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus
:::::::Cieņā, zarna98
:::::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35184-83|&amp;#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST)
::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST)

== {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms ==

Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST)

:Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35005-08|&amp;#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST)
::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST)
:::Beidz maldināt cilvēkus @
:::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]]
:::Cieņā, zarna98
:::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST)

== Report concerning ~2026-37613-93 ==
{{User|~2026-37613-93}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST)

== Report concerning ~2026-39174-07 ==
{{User|~2026-39174-07}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST)

== Report concerning GoGangDong ==
{{User|GoGangDong}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST)

== Report concerning ~2026-44153-11 ==
{{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST)

== Report concerning ~2026-44454-09 ==
{{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST)

:† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-08-16) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ ==

Labdien!

Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta &quot;Agris Krūms&quot; sakārtošanā:

1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma &quot;Septiņi dālderi&quot; izdošanu un mūzikas darbību.

2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas (&quot;piegānīta ar MI spamu&quot;).

&lt;nowiki&gt;Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST)

:Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST)
::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts &quot;Atiet vilciens uz Valku...&quot;, autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu &quot;Septiņi dālderi&quot;. 
::&lt;nowiki&gt;Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST)

== Report concerning ~2026-48508-85 ==
{{User|~2026-48508-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-48853-67 ==
{{User|~2026-48853-67}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST)

== Report concerning ~2026-49649-08 ==
{{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST)

:See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST)

== Report concerning ~2026-49714-49 ==
{{User|~2026-49714-49}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST)

== Report concerning ~2026-50302-83 ==
{{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST)

== Report concerning Munyak539 ==
{{User|Munyak539}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-51290-55 ==
{{User|~2026-51290-55}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST)

== Report concerning ~2026-51354-50 ==
{{User|~2026-51354-50}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST)

== Report concerning ~2026-50356-14 ==
{{User|~2026-50356-14}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST)

== Report concerning ~2026-51960-75 ==
{{User|~2026-51960-75}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning Aluejhdgiyadhgkas ==
{{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST)

== Report concerning ~2026-53263-88 ==
{{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST)

== Report concerning ~2026-53859-92 ==
{{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST)

== Report concerning ~2026-54056-41 ==
{{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST)

== Report concerning ~2026-54169-76 ==
{{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning ~2026-54201-04 ==
{{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST)

== Report concerning ~2026-55281-92 ==
{{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST)

== Report concerning ~2026-48180-19 ==
{{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST)

== Report concerning ~2026-55855-05 ==
{{User|~2026-55855-05}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 17.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-10-23) ==
{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-57342-41 ==
{{User|~2026-57342-41}} Long-term abuse. Please check and block IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 11.49 (EET)

== Report concerning Tungietungiesahur ==
{{User|Tungietungiesahur}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== Report concerning ~2026-57970-12 ==
{{User|~2026-57970-12}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 17.35 (EET)

== Report concerning ~2026-57760-96 ==
{{User|~2026-57760-96}} Long-term abuse. Please check and block IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 12.41 (EET)</text>
      <sha1>007polhrtcfw1bgk4gheypni4g7b4ss</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Gz260/Ceļi/E/Wikidata</title>
    <ns>2</ns>
    <id>307338</id>
    <revision>
      <id>4541413</id>
      <parentid>4511910</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:12:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4541413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60180" sha1="lzythb5gfjse8q3ypluuh0qb58l7pyj" xml:space="preserve">* [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?]
? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}}
{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),&quot;[A-Za-z ]&quot;,&quot;&quot;) as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,&quot;000&quot;,IF(?longnum=2,&quot;00&quot;,IF(?longnum=3,&quot;0&quot;,&quot;&quot;))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) .  OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count)
|columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824
|thumb=80
}}
{| class='wikitable sortable'
! #
! Article
! Item Wikidata
! Pays
! Commons
! autostrādes zīme
! road number
|-
| style='text-align:right'| 1
| ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]''
| [[:d:Q1795007|Q1795007]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E607|E607]]
| [[Attēls:Route européenne 607.svg|center|80px]]
| 607
|-
| style='text-align:right'| 2
| ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]''
| [[:d:Q1795057|Q1795057]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E611|E611]]
| [[Attēls:Route européenne 611.svg|center|80px]]
| 611
|-
| style='text-align:right'| 3
| ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]''
| [[:d:Q1375978|Q1375978]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E72|E72]]
| [[Attēls:Route européenne 72.svg|center|80px]]
| 72
|-
| style='text-align:right'| 4
| ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]''
| [[:d:Q3120429|Q3120429]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E711|E711]]
| [[Attēls:Route européenne 711.svg|center|80px]]
| 711
|-
| style='text-align:right'| 5
| ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]''
| [[:d:Q1955315|Q1955315]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E712|E712]]
| [[Attēls:Route européenne 712.svg|center|80px]]
| 712
|-
| style='text-align:right'| 6
| ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]''
| [[:d:Q746049|Q746049]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E713|E713]]
| [[Attēls:Route européenne 713.svg|center|80px]]
| 713
|-
| style='text-align:right'| 7
| ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]''
| [[:d:Q2265961|Q2265961]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E714|E714]]
| [[Attēls:Route européenne 714.svg|center|80px]]
| 714
|-
| style='text-align:right'| 8
| [[Eiropas autoceļš E01]]
| [[:d:Q751771|Q751771]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E01|E01]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]]
| E1
|-
| style='text-align:right'| 9
| ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]''
| [[:d:Q2621085|Q2621085]]
| [[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E001|E001]]
| [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]]
| E001
|-
| style='text-align:right'| 10
| ''[[:d:Q56326601|European route E2]]''
| [[:d:Q56326601|Q56326601]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]]
| E2
|-
| style='text-align:right'| 11
| ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]''
| [[:d:Q2620531|Q2620531]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]
| [[:commons:Category:E002|E002]]
| [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]]
| E002
|-
| style='text-align:right'| 12
| [[Eiropas autoceļš E03]]
| [[:d:Q585439|Q585439]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]]
| [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]]
| E3
|-
| style='text-align:right'| 13
| ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]''
| [[:d:Q2295054|Q2295054]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E003|E003]]
| [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]]
| E003
|-
| style='text-align:right'| 14
| [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]]
| [[:d:Q782249|Q782249]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E4|E4]]
| [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]]
| E4
|-
| style='text-align:right'| 15
| ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]''
| [[:d:Q2253476|Q2253476]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E004|E004]]
| [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]]
| E004
|-
| style='text-align:right'| 16
| [[Eiropas autoceļš E05]]
| [[:d:Q693493|Q693493]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E5|E5]]
| [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]]
| E5
|-
| style='text-align:right'| 17
| ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]''
| [[:d:Q731942|Q731942]]
| [[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E005|E005]]
| [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]]
| E005
|-
| style='text-align:right'| 18
| [[Eiropas autoceļš E06]]
| [[:d:Q921422|Q921422]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E6|E6]]
| [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]]
| E6
|-
| style='text-align:right'| 19
| ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]''
| [[:d:Q1900649|Q1900649]]
| [[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]]
| E006
|-
| style='text-align:right'| 20
| [[Eiropas autoceļš E07]]
| [[:d:Q388884|Q388884]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E7|E7]]
| [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]]
| E7
|-
| style='text-align:right'| 21
| ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]''
| [[:d:Q2129887|Q2129887]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E007|E007]]
| [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]]
| E007
|-
| style='text-align:right'| 22
| [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]]
| [[:d:Q1129207|Q1129207]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E8|E8]]
| [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]]
| E8
|-
| style='text-align:right'| 23
| ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]''
| [[:d:Q666933|Q666933]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]]
| E008
|-
| style='text-align:right'| 24
| [[Eiropas autoceļš E09]]
| [[:d:Q1320233|Q1320233]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E9|E9]]
| [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]]
| E9
|-
| style='text-align:right'| 25
| ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]''
| [[:d:Q2109391|Q2109391]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]]
| E009
|-
| style='text-align:right'| 26
| [[Eiropas autoceļš E10]]
| [[:d:Q586592|Q586592]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E10|E10]]
| [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]]
| E10
|-
| style='text-align:right'| 27
| ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]''
| [[:d:Q1861681|Q1861681]]
| [[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:Bishkek-Osh road|Bishkek-Osh road]]
| [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]]
| E010
|-
| style='text-align:right'| 28
| [[Eiropas autoceļš E11]]
| [[:d:Q1276480|Q1276480]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E11|E11]]
| [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]]
| E11
|-
| style='text-align:right'| 29
| ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]''
| [[:d:Q536536|Q536536]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]]
| E011
|-
| style='text-align:right'| 30
| [[Eiropas autoceļš E12]]
| [[:d:Q1346648|Q1346648]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E12|E12]]
| [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]]
| E12
|-
| style='text-align:right'| 31
| ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]''
| [[:d:Q1375783|Q1375783]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Ķīna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]]
| E012
|-
| style='text-align:right'| 32
| [[Eiropas autoceļš E13]]
| [[:d:Q1247738|Q1247738]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E13|E13]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]]
| E13
|-
| style='text-align:right'| 33
| ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]''
| [[:d:Q1375778|Q1375778]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]]
| E013
|-
| style='text-align:right'| 34
| [[Eiropas autoceļš E14]]
| [[:d:Q1164832|Q1164832]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E14|E14]]
| [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]]
| E14
|-
| style='text-align:right'| 35
| ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]''
| [[:d:Q1375781|Q1375781]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]]
| E014
|-
| style='text-align:right'| 36
| [[Eiropas autoceļš E15]]
| [[:d:Q862476|Q862476]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E15|E15]]
| [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]]
| E15
|-
| style='text-align:right'| 37
| ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]''
| [[:d:Q662647|Q662647]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E015|E015]]
| [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]]
| E015
|-
| style='text-align:right'| 38
| [[Eiropas autoceļš E16]]
| [[:d:Q642043|Q642043]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E16|E16]]
| [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]]
| E16
|-
| style='text-align:right'| 39
| ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]''
| [[:d:Q2329549|Q2329549]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E016|E016]]
| [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]]
| E016
|-
| style='text-align:right'| 40
| [[Eiropas autoceļš E17]]
| [[:d:Q1348422|Q1348422]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E17|E17]]
| [[Attēls:BE-E17.svg|center|80px]]
| E17
|-
| style='text-align:right'| 41
| ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]''
| [[:d:Q746156|Q746156]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E017|E017]]
| [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]]
| E017
|-
| style='text-align:right'| 42
| [[Eiropas autoceļš E18]]
| [[:d:Q945810|Q945810]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E18|E18]]
| [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]]
| E18
|-
| style='text-align:right'| 43
| ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]''
| [[:d:Q1945568|Q1945568]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E018|E018]]
| [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]]
| E018
|-
| style='text-align:right'| 44
| [[Eiropas autoceļš E19]]
| [[:d:Q1375828|Q1375828]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E19|E19]]
| [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]]
| E19
|-
| style='text-align:right'| 45
| ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]''
| [[:d:Q2194280|Q2194280]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E019|E019]]
| [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]]
| E019
|-
| style='text-align:right'| 46
| [[Eiropas autoceļš E20]]
| [[:d:Q987346|Q987346]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E20|E20]]
| [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]]
| E20
|-
| style='text-align:right'| 47
| [[Eiropas autoceļš E21]]
| [[:d:Q662587|Q662587]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E21|E21]]
| [[Attēls:Route européenne 21.svg|center|80px]]
| E21
|-
| style='text-align:right'| 48
| [[Eiropas autoceļš E22]]
| [[:d:Q322164|Q322164]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E22|E22]]
| [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]]
| E22
|-
| style='text-align:right'| 49
| [[Eiropas autoceļš E23]]
| [[:d:Q664809|Q664809]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E23|E23]]
| [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]]
| E23
|-
| style='text-align:right'| 50
| ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]''
| [[:d:Q1375832|Q1375832]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E24|E24]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]]
| E24
|-
| style='text-align:right'| 51
| [[Eiropas autoceļš E25]]
| [[:d:Q659345|Q659345]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E25|E25]]
| [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]]
| E25
|-
| style='text-align:right'| 52
| ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]''
| [[:d:Q694396|Q694396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E26|E26]]
| [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]]
| E26
|-
| style='text-align:right'| 53
| ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]''
| [[:d:Q688946|Q688946]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E27|E27]]
| [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]]
| E27
|-
| style='text-align:right'| 54
| [[Eiropas autoceļš E28]]
| [[:d:Q314656|Q314656]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E28|E28]]
| [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]]
| E28
|-
| style='text-align:right'| 55
| ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]''
| [[:d:Q688868|Q688868]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E29|E29]]
| [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]]
| E29
|-
| style='text-align:right'| 56
| [[Eiropas autoceļš E30]]
| [[:d:Q160249|Q160249]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E30|E30]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]]
| E30
|-
| style='text-align:right'| 57
| ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]''
| [[:d:Q699601|Q699601]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E31|E31]]
| [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]]
| E31
|-
| style='text-align:right'| 58
| ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]''
| [[:d:Q1375862|Q1375862]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [[:commons:Category:E32|E32]]
| No/unknown value&lt;br/&gt;[[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]]
| E32
|-
| style='text-align:right'| 59
| ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]''
| [[:d:Q1375866|Q1375866]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E33|E33]]
| [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]]
| E33
|-
| style='text-align:right'| 60
| ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]''
| [[:d:Q819141|Q819141]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E34|E34]]
| [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]]
| E34
|-
| style='text-align:right'| 61
| ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]''
| [[:d:Q313416|Q313416]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E35|E35]]
| [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]]
| E35
|-
| style='text-align:right'| 62
| [[Eiropas autoceļš E36]]
| [[:d:Q240696|Q240696]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E36|E36]]
| [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]]
| E36
|-
| style='text-align:right'| 63
| ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]''
| [[:d:Q701223|Q701223]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E37|E37]]
| [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]]
| E37
|-
| style='text-align:right'| 64
| ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]''
| [[:d:Q289474|Q289474]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E38|E38]]
| [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]]
| E38
|-
| style='text-align:right'| 65
| ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]''
| [[:d:Q1375888|Q1375888]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]
| [[:commons:Category:E39|E39]]
| [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]]
| E39
|-
| style='text-align:right'| 66
| [[Eiropas autoceļš E40]]
| [[:d:Q327162|Q327162]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E40|E40]]
| [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]]
| E40
|-
| style='text-align:right'| 67
| ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]''
| [[:d:Q662616|Q662616]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E41|E41]]
| [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]]
| E41
|-
| style='text-align:right'| 68
| ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]''
| [[:d:Q599910|Q599910]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E42|E42]]
| [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]]
| E42
|-
| style='text-align:right'| 69
| ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]''
| [[:d:Q662603|Q662603]]
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E43|E43]]
| [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]]
| E43
|-
| style='text-align:right'| 70
| ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]''
| [[:d:Q705125|Q705125]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E44|E44]]
| [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]]
| E44
|-
| style='text-align:right'| 71
| ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]''
| [[:d:Q276570|Q276570]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E45|E45]]
| [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]]
| E45
|-
| style='text-align:right'| 72
| ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]''
| [[:d:Q1375900|Q1375900]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E46|E46]]
| [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]]
| E46
|-
| style='text-align:right'| 73
| ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]''
| [[:d:Q692012|Q692012]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E47|E47]]
| [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]]
| E47
|-
| style='text-align:right'| 74
| ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]''
| [[:d:Q819705|Q819705]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E48|E48]]
| [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]]
| E48
|-
| style='text-align:right'| 75
| ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]''
| [[:d:Q667743|Q667743]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:E49|E49]]
| [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]]
| E49
|-
| style='text-align:right'| 76
| ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]''
| [[:d:Q687438|Q687438]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E50|E50]]
| [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]]
| E50
|-
| style='text-align:right'| 77
| ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]''
| [[:d:Q692108|Q692108]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E51|E51]]
| [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]]
| E51
|-
| style='text-align:right'| 78
| ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]''
| [[:d:Q691059|Q691059]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E52|E52]]
| [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]]
| E52
|-
| style='text-align:right'| 79
| ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]''
| [[:d:Q701208|Q701208]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E53|E53]]
| [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]]
| E53
|-
| style='text-align:right'| 80
| ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]''
| [[:d:Q664865|Q664865]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E54|E54]]
| [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]]
| E54
|-
| style='text-align:right'| 81
| ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]''
| [[:d:Q313410|Q313410]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E55|E55]]
| [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]]
| E55
|-
| style='text-align:right'| 82
| ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]''
| [[:d:Q690065|Q690065]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E56|E56]]
| [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]]
| E56
|-
| style='text-align:right'| 83
| ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]''
| [[:d:Q592509|Q592509]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E57|E57]]
| [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]]
| E57
|-
| style='text-align:right'| 84
| ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]''
| [[:d:Q180384|Q180384]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Piedņestras Moldāvu Republika]]
| [[:commons:Category:E58|E58]]
| [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]]
| E58
|-
| style='text-align:right'| 85
| ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]''
| [[:d:Q674617|Q674617]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E59|E59]]
| [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]]
| E59
|-
| style='text-align:right'| 86
| ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]''
| [[:d:Q168020|Q168020]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]&lt;br/&gt;[[Ķīna]]
| [[:commons:Category:E60|E60]]
| [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]]
| E60
|-
| style='text-align:right'| 87
| ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]''
| [[:d:Q695537|Q695537]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E61|E61]]
| [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]]
| E61
|-
| style='text-align:right'| 88
| ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]''
| [[:d:Q665254|Q665254]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E62|E62]]
| [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]]
| E62
|-
| style='text-align:right'| 89
| ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]''
| [[:d:Q1375933|Q1375933]]
| [[Somija]]
| [[:commons:Category:E63|E63]]
| [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]]
| E63
|-
| style='text-align:right'| 90
| ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]''
| [[:d:Q736643|Q736643]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E64|E64]]
| [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]]
| E64
|-
| style='text-align:right'| 91
| [[Eiropas autoceļš E65]]
| [[:d:Q911135|Q911135]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E65|E65]]
| [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]]
| E65
|-
| style='text-align:right'| 92
| ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]''
| [[:d:Q689827|Q689827]]
| [[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E66|E66]]
| [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]]
| E66
|-
| style='text-align:right'| 93
| [[Eiropas autoceļš E67]]
| [[:d:Q754430|Q754430]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E67|E67]]
| [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]]
| E67
|-
| style='text-align:right'| 94
| ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]''
| [[:d:Q1375951|Q1375951]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E68|E68]]
| [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]]
| E68
|-
| style='text-align:right'| 95
| ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]''
| [[:d:Q1375971|Q1375971]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E69|E69]]
| [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]]
| E69
|-
| style='text-align:right'| 96
| ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]''
| [[:d:Q741488|Q741488]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E70|E70]]
| [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]]
| E70
|-
| style='text-align:right'| 97
| ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]''
| [[:d:Q1375976|Q1375976]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E71|E71]]
| [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]]
| E71
|-
| style='text-align:right'| 98
| ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]''
| [[:d:Q1375987|Q1375987]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E73|E73]]
| [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]]
| E73
|-
| style='text-align:right'| 99
| ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]''
| [[:d:Q600011|Q600011]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E74|E74]]
| [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]]
| E74
|-
| style='text-align:right'| 100
| [[Eiropas autoceļš E75]]
| [[:d:Q638912|Q638912]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E75|E75]]
| [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]]
| E75
|-
| style='text-align:right'| 101
| ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]''
| [[:d:Q768830|Q768830]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E76|E76]]
| [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]]
| E76
|-
| style='text-align:right'| 102
| [[Eiropas autoceļš E77]]
| [[:d:Q918092|Q918092]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E77|E77]]
| [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]]
| E77
|-
| style='text-align:right'| 103
| ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]''
| [[:d:Q1376002|Q1376002]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E78|E78]]
| [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]]
| E78
|-
| style='text-align:right'| 104
| ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]''
| [[:d:Q580571|Q580571]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E79|E79]]
| [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]]
| E79
|-
| style='text-align:right'| 105
| ''[[:d:Q140317339|European route E79 in Greece]]''
| [[:d:Q140317339|Q140317339]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E79 (Greece)|E79 (Greece)]]
| [[Attēls:European Road 79 number DE.svg|center|80px]]
| E79
|-
| style='text-align:right'| 106
| ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]''
| [[:d:Q877647|Q877647]]
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E80|E80]]
| [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]]
| E80
|-
| style='text-align:right'| 107
| ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]''
| [[:d:Q987350|Q987350]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E81|E81]]
| [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]]
| E81
|-
| style='text-align:right'| 108
| ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]''
| [[:d:Q1376012|Q1376012]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E82|E82]]
| [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]]
| E82
|-
| style='text-align:right'| 109
| ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]''
| [[:d:Q955939|Q955939]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E83|E83]]
| [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]]
| E83
|-
| style='text-align:right'| 110
| ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]''
| [[:d:Q612223|Q612223]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E84|E84]]
| [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]]
| E84
|-
| style='text-align:right'| 111
| [[Eiropas autoceļš E85]]
| [[:d:Q926976|Q926976]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E85|E85]]
| [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]]
| E85
|-
| style='text-align:right'| 112
| ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]''
| [[:d:Q1376023|Q1376023]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E86|E86]]
| [[Attēls:European Road 86 number DE.svg|center|80px]]
| E86
|-
| style='text-align:right'| 113
| ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]''
| [[:d:Q1376032|Q1376032]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E87|E87]]
| [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]]
| E87
|-
| style='text-align:right'| 114
| ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]''
| [[:d:Q607197|Q607197]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E88|E88]]
| [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]]
| E88
|-
| style='text-align:right'| 115
| ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]''
| [[:d:Q2419632|Q2419632]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E89|E89]]
| [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]]
| E89
|-
| style='text-align:right'| 116
| ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]''
| [[:d:Q370080|Q370080]]
| [[Portugāle]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E90|E90]]
| [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]]
| E90
|-
| style='text-align:right'| 117
| ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]''
| [[:d:Q2163648|Q2163648]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E91|E91]]
| [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]]
| E91
|-
| style='text-align:right'| 118
| ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]''
| [[:d:Q2579452|Q2579452]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E92|E92]]
| [[Attēls:European Road 92 number DE.svg|center|80px]]
| E92
|-
| style='text-align:right'| 119
| ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]''
| [[:d:Q3444696|Q3444696]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]]
| E93
|-
| style='text-align:right'| 120
| ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]''
| [[:d:Q2586090|Q2586090]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E94|E94]]
| [[Attēls:European Road 94 number DE.svg|center|80px]]
| E94
|-
| style='text-align:right'| 121
| [[Eiropas autoceļš E95]]
| [[:d:Q1165682|Q1165682]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E95|E95]]
| [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]]
| E95
|-
| style='text-align:right'| 122
| ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]''
| [[:d:Q2373964|Q2373964]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E96|E96]]
| [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]]
| E96
|-
| style='text-align:right'| 123
| ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]''
| [[:d:Q784392|Q784392]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Abhāzija]]
| [[:commons:Category:E97|E97]]
| [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]]
| E97
|-
| style='text-align:right'| 124
| ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]''
| [[:d:Q2296040|Q2296040]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E98|E98]]
| [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]]
| E98
|-
| style='text-align:right'| 125
| ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]''
| [[:d:Q548533|Q548533]]
| [[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Sīrija]]
| [[:commons:Category:E99|E99]]
| [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]]
| E99
|-
| style='text-align:right'| 126
| ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]''
| [[:d:Q2283567|Q2283567]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E101|E101]]
| [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]]
| E101
|-
| style='text-align:right'| 127
| ''[[:d:Q60856181|European route E104]]''
| [[:d:Q60856181|Q60856181]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E104
|-
| style='text-align:right'| 128
| ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]''
| [[:d:Q1321545|Q1321545]]
| [[Norvēģija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E105|E105]]
| [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]]
| E105
|-
| style='text-align:right'| 129
| ''[[:d:Q108114490|European route E109]]''
| [[:d:Q108114490|Q108114490]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E109
|-
| style='text-align:right'| 130
| ''[[:d:Q65169436|European route E114]]''
| [[:d:Q65169436|Q65169436]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E114
|-
| style='text-align:right'| 131
| ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]''
| [[:d:Q1375790|Q1375790]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E115|E115]]
| [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]]
| E115
|-
| style='text-align:right'| 132
| ''[[:d:Q111456842|European route E116]]''
| [[:d:Q111456842|Q111456842]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E116
|-
| style='text-align:right'| 133
| ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]''
| [[:d:Q1375799|Q1375799]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E117|E117]]
| [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]]
| E117
|-
| style='text-align:right'| 134
| ''[[:d:Q108114524|European route E118]]''
| [[:d:Q108114524|Q108114524]]
| [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br/&gt;[[Īrija]]
| 
| 
| E118
|-
| style='text-align:right'| 135
| ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]''
| [[:d:Q2535163|Q2535163]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [[:commons:Category:E119|E119]]
| [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]]
| E119
|-
| style='text-align:right'| 136
| ''[[:d:Q60856010|European route E120]]''
| [[:d:Q60856010|Q60856010]]
| [[Apvienotā Karaliste]]
| 
| 
| E120
|-
| style='text-align:right'| 137
| ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]''
| [[:d:Q649131|Q649131]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E121|E121]]
| [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]]
| E121
|-
| style='text-align:right'| 138
| ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]''
| [[:d:Q1821054|Q1821054]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]
| [[:commons:Category:E123|E123]]
| [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]]
| E123
|-
| style='text-align:right'| 139
| ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]''
| [[:d:Q2625376|Q2625376]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E125|E125]]
| [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]]
| E125
|-
| style='text-align:right'| 140
| ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]''
| [[:d:Q2078255|Q2078255]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E127|E127]]
| [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]]
| E127
|-
| style='text-align:right'| 141
| ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]''
| [[:d:Q1589334|Q1589334]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E134|E134]]
| [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]]
| E134
|-
| style='text-align:right'| 142
| ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]''
| [[:d:Q2345677|Q2345677]]
| [[Norvēģija]]
| [[:commons:Category:E136|E136]]
| [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]]
| E136
|-
| style='text-align:right'| 143
| ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]''
| [[:d:Q3444668|Q3444668]]
| [[Īrija]]
| [[:commons:Category:E201|E201]]
| [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]]
| E201
|-
| style='text-align:right'| 144
| ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]''
| [[:d:Q2707350|Q2707350]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E231|E231]]
| [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]]
| E231
|-
| style='text-align:right'| 145
| ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]''
| [[:d:Q1375818|Q1375818]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E232|E232]]
| [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]]
| E232
|-
| style='text-align:right'| 146
| ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]''
| [[:d:Q658777|Q658777]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E233|E233]]
| [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]]
| E233
|-
| style='text-align:right'| 147
| ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]''
| [[:d:Q2521396|Q2521396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E234|E234]]
| [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]]
| E234
|-
| style='text-align:right'| 148
| ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]''
| [[:d:Q819547|Q819547]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E251|E251]]
| [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]]
| E251
|-
| style='text-align:right'| 149
| [[Eiropas autoceļš E261]]
| [[:d:Q1375834|Q1375834]]
| [[Polija]]
| [[:commons:Category:E261|E261]]
| [[Attēls:E261-PL.svg|center|80px]]
| E261
|-
| style='text-align:right'| 150
| [[Eiropas autoceļš E262]]
| [[:d:Q1995013|Q1995013]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E262|E262]]
| [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]]
| E262
|-
| style='text-align:right'| 151
| [[Eiropas autoceļš E263]]
| [[:d:Q1375845|Q1375845]]
| [[Igaunija]]
| [[:commons:Category:E263|E263]]
| [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]]
| E263
|-
| style='text-align:right'| 152
| [[Eiropas autoceļš E264]]
| [[:d:Q2718918|Q2718918]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]
| [[:commons:Category:E264|E264]]
| [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]]
| E264
|-
| style='text-align:right'| 153
| [[Eiropas autoceļš E265]]
| [[:d:Q2728829|Q2728829]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E265|E265]]
| [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]]
| E265
|-
| style='text-align:right'| 154
| [[Eiropas autoceļš E271]]
| [[:d:Q3041902|Q3041902]]
| [[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E271|E271]]
| [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]]
| E271
|-
| style='text-align:right'| 155
| [[Eiropas autoceļš E272]]
| [[:d:Q2477727|Q2477727]]
| [[Lietuva]]
| [[:commons:Category:E272|E272]]
| [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]]
| E272
|-
| style='text-align:right'| 156
| ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]''
| [[:d:Q613422|Q613422]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E311|E311]]
| [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]]
| E311
|-
| style='text-align:right'| 157
| ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]''
| [[:d:Q2138240|Q2138240]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E312|E312]]
| [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]]
| E312
|-
| style='text-align:right'| 158
| ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]''
| [[:d:Q1375855|Q1375855]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E313|E313]]
| [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]]
| E313
|-
| style='text-align:right'| 159
| ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]''
| [[:d:Q669854|Q669854]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E314|E314]]
| [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]]
| E314
|-
| style='text-align:right'| 160
| ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]''
| [[:d:Q669799|Q669799]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E331|E331]]
| [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]]
| E331
|-
| style='text-align:right'| 161
| [[Eiropas autoceļš E371]]
| [[:d:Q2436200|Q2436200]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E371|E371]]
| [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]]
| E371
|-
| style='text-align:right'| 162
| [[Eiropas autoceļš E372]]
| [[:d:Q2418651|Q2418651]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E372|E372]]
| [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]]
| E372
|-
| style='text-align:right'| 163
| ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]''
| [[:d:Q1978383|Q1978383]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E373|E373]]
| [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]]
| E373
|-
| style='text-align:right'| 164
| ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]''
| [[:d:Q2575132|Q2575132]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]]
| E381
|-
| style='text-align:right'| 165
| ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]''
| [[:d:Q693049|Q693049]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E391|E391]]
| [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]]
| E391
|-
| style='text-align:right'| 166
| ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]''
| [[:d:Q1922885|Q1922885]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E401|E401]]
| [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]]
| E401
|-
| style='text-align:right'| 167
| ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]''
| [[:d:Q644844|Q644844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E402|E402]]
| [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]]
| E402
|-
| style='text-align:right'| 168
| ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]''
| [[:d:Q2679997|Q2679997]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E403|E403]]
| [[Attēls:BE-E403.svg|center|80px]]
| E403
|-
| style='text-align:right'| 169
| ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]''
| [[:d:Q2771746|Q2771746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E404|E404]]
| [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]]
| E404
|-
| style='text-align:right'| 170
| ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]''
| [[:d:Q1920250|Q1920250]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E411|E411]]
| [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]]
| E411
|-
| style='text-align:right'| 171
| ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]''
| [[:d:Q3177582|Q3177582]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E420|E420]]
| [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]]
| E420
|-
| style='text-align:right'| 172
| ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]''
| [[:d:Q2023107|Q2023107]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]
| [[:commons:Category:E421|E421]]
| [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]]
| E421
|-
| style='text-align:right'| 173
| ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]''
| [[:d:Q637443|Q637443]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E422|E422]]
| [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]]
| E422
|-
| style='text-align:right'| 174
| ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]''
| [[:d:Q2655746|Q2655746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E429|E429]]
| [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]]
| E429
|-
| style='text-align:right'| 175
| ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]''
| [[:d:Q2181304|Q2181304]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E441|E441]]
| [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]]
| E441
|-
| style='text-align:right'| 176
| ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]''
| [[:d:Q1375889|Q1375889]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E442|E442]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]]
| E442
|-
| style='text-align:right'| 177
| ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]''
| [[:d:Q637808|Q637808]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E451|E451]]
| [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]]
| E451
|-
| style='text-align:right'| 178
| ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]''
| [[:d:Q662928|Q662928]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E461|E461]]
| [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]]
| E461
|-
| style='text-align:right'| 179
| [[Eiropas autoceļš E462]]
| [[:d:Q1375896|Q1375896]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E462|E462]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E462.svg|center|80px]]
| E462
|-
| style='text-align:right'| 180
| ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]''
| [[:d:Q2013618|Q2013618]]
| [[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E471|E471]]
| [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]]
| E471
|-
| style='text-align:right'| 181
| ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]''
| [[:d:Q2481606|Q2481606]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E501|E501]]
| [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]]
| E501
|-
| style='text-align:right'| 182
| ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]''
| [[:d:Q2474511|Q2474511]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E502|E502]]
| [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]]
| E502
|-
| style='text-align:right'| 183
| ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]''
| [[:d:Q2197886|Q2197886]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E511|E511]]
| [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]]
| E511
|-
| style='text-align:right'| 184
| ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]''
| [[:d:Q572356|Q572356]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E512|E512]]
| [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]]
| E512
|-
| style='text-align:right'| 185
| ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]''
| [[:d:Q555518|Q555518]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E531|E531]]
| [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]]
| E531
|-
| style='text-align:right'| 186
| ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]''
| [[:d:Q324855|Q324855]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:E532|E532]]
| [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]]
| E532
|-
| style='text-align:right'| 187
| ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]''
| [[:d:Q745665|Q745665]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Austrija]]
| [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]]
| [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]]
| E533
|-
| style='text-align:right'| 188
| ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]''
| [[:d:Q2743430|Q2743430]]
| [[Čehija]]
| [[:commons:Category:E551|E551]]
| [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]]
| E551
|-
| style='text-align:right'| 189
| ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]''
| [[:d:Q1792888|Q1792888]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E552|E552]]
| [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]]
| E552
|-
| style='text-align:right'| 190
| ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]''
| [[:d:Q2438196|Q2438196]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E571|E571]]
| [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]]
| E571
|-
| style='text-align:right'| 191
| ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]''
| [[:d:Q2791074|Q2791074]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E572|E572]]
| [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]]
| E572
|-
| style='text-align:right'| 192
| ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]''
| [[:d:Q928483|Q928483]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E573|E573]]
| [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]]
| E573
|-
| style='text-align:right'| 193
| ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]''
| [[:d:Q987339|Q987339]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E574|E574]]
| [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]]
| E574
|-
| style='text-align:right'| 194
| ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]''
| [[:d:Q2078433|Q2078433]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ungārija]]
| [[:commons:Category:E575|E575]]
| [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]]
| E575
|-
| style='text-align:right'| 195
| ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]''
| [[:d:Q338977|Q338977]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E576|E576]]
| [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]]
| E576
|-
| style='text-align:right'| 196
| ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]''
| [[:d:Q1375910|Q1375910]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E577|E577]]
| [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]]
| E577
|-
| style='text-align:right'| 197
| ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]''
| [[:d:Q987340|Q987340]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E578|E578]]
| [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]]
| E578
|-
| style='text-align:right'| 198
| ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]''
| [[:d:Q10478772|Q10478772]]
| [[Ungārija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]]
| E579
|-
| style='text-align:right'| 199
| ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]''
| [[:d:Q2243600|Q2243600]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E581|E581]]
| [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]]
| E581
|-
| style='text-align:right'| 200
| ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]''
| [[:d:Q1852724|Q1852724]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E583|E583]]
| [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]]
| E583
|-
| style='text-align:right'| 201
| ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]''
| [[:d:Q546742|Q546742]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E584|E584]]
| [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]]
| E584
|-
| style='text-align:right'| 202
| ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]''
| [[:d:Q53828736|Q53828736]]
| [[Krievija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]]
| E591
|-
| style='text-align:right'| 203
| ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]''
| [[:d:Q2137859|Q2137859]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E592|E592]]
| [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]]
| E592
|-
| style='text-align:right'| 204
| ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]''
| [[:d:Q2450792|Q2450792]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E601|E601]]
| [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]]
| E601
|-
| style='text-align:right'| 205
| ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]''
| [[:d:Q1797423|Q1797423]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E602|E602]]
| [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]]
| E602
|-
| style='text-align:right'| 206
| ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]''
| [[:d:Q1794844|Q1794844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E603|E603]]
| [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]]
| E603
|-
| style='text-align:right'| 207
| ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]''
| [[:d:Q2091528|Q2091528]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E604|E604]]
| [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]]
| E604
|-
| style='text-align:right'| 208
| ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]''
| [[:d:Q2333741|Q2333741]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E606|E606]]
| [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]]
| E606
|-
| style='text-align:right'| 209
| ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]''
| [[:d:Q1637858|Q1637858]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E612|E612]]
| [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]]
| E612
|-
| style='text-align:right'| 210
| ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]''
| [[:d:Q514182|Q514182]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E641|E641]]
| [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]]
| E641
|-
| style='text-align:right'| 211
| ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]''
| [[:d:Q688368|Q688368]]
| [[Austrija]]
| [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]]
| [[Attēls:E651-AT.svg|center|80px]]
| E651
|-
| style='text-align:right'| 212
| ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]''
| [[:d:Q2150243|Q2150243]]
| [[Austrija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E652|E652]]
| [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]]
| E652
|-
| style='text-align:right'| 213
| ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]''
| [[:d:Q2604283|Q2604283]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E653|E653]]
| [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]]
| E653
|-
| style='text-align:right'| 214
| ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]''
| [[:d:Q676174|Q676174]]
| [[Ungārija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E661|E661]]
| [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]]
| E661
|-
| style='text-align:right'| 215
| ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]''
| [[:d:Q2456332|Q2456332]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E662|E662]]
| [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]]
| E662
|-
| style='text-align:right'| 216
| ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]''
| [[:d:Q1375947|Q1375947]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E671|E671]]
| [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]]
| E671
|-
| style='text-align:right'| 217
| ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]''
| [[:d:Q1375938|Q1375938]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E673|E673]]
| [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]]
| E673
|-
| style='text-align:right'| 218
| ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]''
| [[:d:Q2579632|Q2579632]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E675|E675]]
| [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]]
| E675
|-
| style='text-align:right'| 219
| ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]''
| [[:d:Q1375961|Q1375961]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E691|E691]]
| [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]]
| E691
|-
| style='text-align:right'| 220
| ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]''
| [[:d:Q1960959|Q1960959]]
| [[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E692|E692]]
| [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]]
| E692
|-
| style='text-align:right'| 221
| ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]''
| [[:d:Q2099373|Q2099373]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E717|E717]]
| [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]]
| E717
|-
| style='text-align:right'| 222
| ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]''
| [[:d:Q1871269|Q1871269]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Slovēnija]]
| [[:commons:Category:E751|E751]]
| [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]]
| E751
|-
| style='text-align:right'| 223
| ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]''
| [[:d:Q745873|Q745873]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E761|E761]]
| [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]]
| E761
|-
| style='text-align:right'| 224
| ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]''
| [[:d:Q2425402|Q2425402]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E762|E762]]
| [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]]
| E762
|-
| style='text-align:right'| 225
| ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]''
| [[:d:Q2425390|Q2425390]]
| [[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]
| [[:commons:Category:E763|E763]]
| [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]]
| E763
|-
| style='text-align:right'| 226
| ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]''
| [[:d:Q2621685|Q2621685]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E771|E771]]
| [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]]
| E771
|-
| style='text-align:right'| 227
| ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]''
| [[:d:Q2303347|Q2303347]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E772|E772]]
| [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]]
| E772
|-
| style='text-align:right'| 228
| ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]''
| [[:d:Q3041141|Q3041141]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E773|E773]]
| [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]]
| E773
|-
| style='text-align:right'| 229
| ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]''
| [[:d:Q2154690|Q2154690]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E801|E801]]
| [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]]
| E801
|-
| style='text-align:right'| 230
| ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]''
| [[:d:Q27383|Q27383]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E802|E802]]
| [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]]
| E802
|-
| style='text-align:right'| 231
| ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]''
| [[:d:Q2433065|Q2433065]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E803|E803]]
| [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]]
| E803
|-
| style='text-align:right'| 232
| ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]''
| [[:d:Q2741026|Q2741026]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E804|E804]]
| [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]]
| E804
|-
| style='text-align:right'| 233
| ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]''
| [[:d:Q129065|Q129065]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E805|E805]]
| [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]]
| E805
|-
| style='text-align:right'| 234
| ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]''
| [[:d:Q129067|Q129067]]
| [[Portugāle]]
| [[:commons:Category:E806|E806]]
| [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]]
| E806
|-
| style='text-align:right'| 235
| ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]''
| [[:d:Q1641750|Q1641750]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E821|E821]]
| [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]]
| E821
|-
| style='text-align:right'| 236
| ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]''
| [[:d:Q2564356|Q2564356]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E840|E840]]
| [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]]
| E840
|-
| style='text-align:right'| 237
| ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]''
| [[:d:Q1375993|Q1375993]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E841|E841]]
| [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]]
| E841
|-
| style='text-align:right'| 238
| ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]''
| [[:d:Q2444194|Q2444194]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E842|E842]]
| [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]]
| E842
|-
| style='text-align:right'| 239
| ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]''
| [[:d:Q744600|Q744600]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E843|E843]]
| [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]]
| E843
|-
| style='text-align:right'| 240
| ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]''
| [[:d:Q2707357|Q2707357]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E844|E844]]
| [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]]
| E844
|-
| style='text-align:right'| 241
| ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]''
| [[:d:Q2446271|Q2446271]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E846|E846]]
| [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]]
| E846
|-
| style='text-align:right'| 242
| ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]''
| [[:d:Q972968|Q972968]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E847|E847]]
| [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]]
| E847
|-
| style='text-align:right'| 243
| ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]''
| [[:d:Q2266100|Q2266100]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E848|E848]]
| [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]]
| E848
|-
| style='text-align:right'| 244
| ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]''
| [[:d:Q947951|Q947951]]
| [[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]
| [[:commons:Category:E851|E851]]
| [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]]
| E851
|-
| style='text-align:right'| 245
| ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]''
| [[:d:Q2041537|Q2041537]]
| [[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E852|E852]]
| [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]]
| E852
|-
| style='text-align:right'| 246
| ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]''
| [[:d:Q374394|Q374394]]
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E853|E853]]
| [[Attēls:European Road 853 number DE.svg|center|80px]]
| E853
|-
| style='text-align:right'| 247
| ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]''
| [[:d:Q2694282|Q2694282]]
| [[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]
| [[:commons:Category:E871|E871]]
| [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]]
| E871
|-
| style='text-align:right'| 248
| ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]''
| [[:d:Q2521873|Q2521873]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E881|E881]]
| [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]]
| E881
|-
| style='text-align:right'| 249
| ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]''
| [[:d:Q1812428|Q1812428]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E901|E901]]
| [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]]
| E901
|-
| style='text-align:right'| 250
| ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]''
| [[:d:Q8353069|Q8353069]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E902|E902]]
| [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]]
| E902
|-
| style='text-align:right'| 251
| ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]''
| [[:d:Q17629116|Q17629116]]
| [[Spānija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]]
| E903
|-
| style='text-align:right'| 252
| ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]''
| [[:d:Q2106476|Q2106476]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E931|E931]]
| [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]]
| E931
|-
| style='text-align:right'| 253
| ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]''
| [[:d:Q2033565|Q2033565]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E932|E932]]
| [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]]
| E932
|-
| style='text-align:right'| 254
| ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]''
| [[:d:Q2497220|Q2497220]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E933|E933]]
| [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]]
| E933
|-
| style='text-align:right'| 255
| ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]''
| [[:d:Q2467961|Q2467961]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E951|E951]]
| [[Attēls:European Road 951 number DE.svg|center|80px]]
| E951
|-
| style='text-align:right'| 256
| ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]''
| [[:d:Q1956688|Q1956688]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E952|E952]]
| [[Attēls:European Road 952 number DE.svg|center|80px]]
| E952
|-
| style='text-align:right'| 257
| ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]''
| [[:d:Q2516367|Q2516367]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E961|E961]]
| [[Attēls:European Road 961 number DE.svg|center|80px]]
| E961
|-
| style='text-align:right'| 258
| ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]''
| [[:d:Q2182124|Q2182124]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E962|E962]]
| [[Attēls:European Road 962 number DE.svg|center|80px]]
| E962
|-
| style='text-align:right'| 259
| ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]''
| [[:d:Q10478786|Q10478786]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E981|E981]]
| [[Attēls:E981-TR.svg|center|80px]]
| E981
|-
| style='text-align:right'| 260
| ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]''
| [[:d:Q10478788|Q10478788]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E982|E982]]
| [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]]
| E982
|}
{{Wikidata list end}}

[[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]]
[[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]]
[[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]]
[[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]]
[[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]]
[[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]]
[[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]]
[[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]]
[[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]]
[[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]]
[[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]]
[[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]]
[[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]]
[[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]]
[[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]]</text>
      <sha1>lzythb5gfjse8q3ypluuh0qb58l7pyj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karš par Spānijas mantojumu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329424</id>
    <revision>
      <id>4541581</id>
      <parentid>4540673</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:10:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Wappenflagge_Herzogtum_Württemberg.svg&quot; aizvietots ar &quot;Wappenbanner_Württemberg.svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · &quot;Wappenbanner&quot; is the correct German translation. A mistake by me! Also, &quot;He</comment>
      <origin>4541581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18471" sha1="kqldr1lfagbr61do0mq3624xhvret2z" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Karš par Spānijas mantojumu
| partof            = [[Fancijas un Hābsburgu sāncensība|Francijas un Hābsburgu sāncensības]]
| image             = File:Final War of the Spanish Succession Collage.jpg
| image_size        = 350
| caption           = Pulksteņa rādītāja virzienā, no augšas pa kreisi:{{flatlist|
* [[Blenheimas kauja]] (1704. gada 13. augustā)
* [[Ramiljē kauja]] (1706. gada 23. maijā)
* [[Denēnas kauja]] (1712. gada 24. jūlijā)
* [[Almansas kauja]] (1707. gada 25. aprīlī) 
}}
| date              = 1701. gada 9. jūlijs – 1715. gada 6. februāris
| place             = {{Bulleted list
|Eiropā: [[Vēsturiskā Nīderlande|Zemās valstis]], [[Itālija]], [[Ungārijas Karaliste]], [[Spānija]], [[Portugāle]], [[Provansa]]
|Ziemeļamerikā: [[Spāņu Florida]], [[Vestindija]], [[Trīspadsmit kolonijas]] un [[Ņūfaundlenda]]
|Dienvidamerikā: [[Granada]], [[Brazīlija]]
|Āzijā: [[Indija]], [[Ostindija]]
|Āfrikā: [[Rietumāfrika]]
}}
| territory         = * [[Filips V]] tiek atzīts par Spānijas karali, bet atsakās no savām pretenzijām uz  Francijas troni
* Spānija atdod [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandi]], [[Neapoles Karaliste|Neapoles Karalisti]], [[Milānas hercogiste|Milānu]] un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīniju]] [[Hābsburgu monarhija|Austrijai]], [[Sicīlijas Karaliste|Sicīliju]] [[Savoja]]i, [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Menorka|Menorku]] [[Lielbritānija]]i
* Francija atdeva [[Ipra|Ipru]] Austrijai, tomēr saglabājot [[Orānas principāts|Orānas principātu]] un [[Ubaijas ieleja|Ubaijas ieleju]]
* Nīderlandes Republika tika atalgota ar robežcietokšņu izbūvi
| result            = Utrehtas, Raštates, Bādenes miera līgumi
| combatant1        = {{plainlist |
* {{flaga|Holy Roman Empire}} [[Svētā Romas impērija]]
* {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] {{small|(līdz 1707. gadam)}}
* {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] {{small|(līdz 1707. gadam)}}
* {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] {{small|(no 1707. gada)}}
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Nīderlandes Republika]]
* [[Attēls:Flag_of_Cross_of_Burgundy.svg|20px]][[Hābsburgu Spānija]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Prūsija]] {{small|(no 1702. gada)}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Portugāle]] {{small|(no 1702. gada)}}
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Savoja]] {{small|(no 1702. gada)}}
}}
| combatant2        = {{plainlist |
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Francijas Karaliste]]
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Burbonu Spānija]]
* [[Bavārija]] {{small|(līdz 1704. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Savoja]] {{small|(līdz 1703. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Portugāle]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flagicon image|Black St George's Cross.svg}} [[Ķelnes kūrfirste]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flagicon image|LuikVlag.svg}} [[Ljēžas bīskapija]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Transylvania_before_1918.svg|20px]] [[Kuruci]] {{small|(1703–1711. gadi)}}
}}
| commander1        = {{plainlist|
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Kārlis VI]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Leopolds I Hābsburgs]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Jozefs I Hābsburgs]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Savojas princis Eižens]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Gvido Starhembergs]]
* {{flaga|Anglija}}{{flaga|Skotija}}[[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Viljams III]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flaga|GBR}} [[Anna Stjuarte]] {{small|(no 1702. gada)}}
* {{flaga|GBR}} [[Džons Čērčils]]
* {{flaga|GBR}} [[Džordžs Rūks]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Antonijs Heinsijs]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Henrijs Nasavs-Overkirks]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Filips van Almande]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Frīdrihs I Hoencollerns]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Anhaltes-Desavas Leopolds]]
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Pedru II Mierīgais]]
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Antonio Souza]]
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Viktors Amadejs II]]
* [[Attēls:Hessen_KS_flag.svg|20px]] [[Frederiks I]]
* {{flagicon image|Wappenbanner Württemberg.svg}} [[Kārlis Aleksandrs]]}}
| commander2        = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Luijs XIV]] 
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Viljārs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Vendomas hercogs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Bervikas hercogs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Buflērs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Villeruā]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Bezons]]
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Filips V]]
* [[Bavārija]] [[Maksimiliāns II Emanuels]]
* {{flagicon image|Black St George's Cross.svg}} [[Jozefs Klemenss]]
* [[Attēls:Flag_of_Transylvania_before_1918.svg|20px]] [[Ferencs II Rākoci]]}}
| strength1         = {{plainlist|
* {{flaga|Svētā Romas impērija}}: 260 090{{Sfn|Wilson|2016|page=461}}{{Efn|Annual average, 1701–1713. Wilson estimates Imperial strength peaked at 343,000 in 1710.}}
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]]: 119 000{{Sfn|Glete|2001|p=156}}{{Efn|Ostwald estimates Dutch strength peaked at 137,000.{{Sfn|Ostwald|2000|p=664}}}}
* {{flaga|GBR}}: 70 000{{Sfn|Rasler|1994|p=129}}
* {{flaga|Prūsija}}: 40 000{{Sfn|Craig|1964|p=7}}{{Efn|The majority of Prussian troops were hired out to the Dutch or served with Imperial forces in Northern Italy.}}
*[[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]]: 28 000
}}
| strength2         = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]]: 255 000–400 000{{Sfn|Dwyer|2014|p=14}}{{Sfn|Lynn|1994|p=894}}
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]]: 70 000{{Efn|The Spanish Army consisted of three separate forces; Spain (20,000), Spanish Netherlands (35,000) and Italy (15,000). These are authorised numbers and actual were almost certainly lower.{{sfn|Vault|1845|pp=98, 540, 625}}}}
* [[Bavārija]]: 20 000{{Sfn|Vault|1845|p=454}}
}}
| casualties1       = {{plainlist|
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] {{flaga|GBR}}: 250 000 nogalināti un ievainoti
* {{flaga|Svētā Romas impērija}}: 200 000 nogalināti un ievainoti{{efn|Split 50:50 between [[Habsburg monarchy]] and other HRE states.{{Sfn|Clodfelter|2008|p=74}}}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]]: 50 000 nogalināti un ievainoti
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]]: 50 000 nogalināti un ievainoti{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
}}
| casualties2       = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] 400 000–500 000 nogalināti un ievainoti
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Bavārija]]: apmēram 100 000 nogalināti un ievainoti{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
}}
| casualties3       = {{plainlist|
* '''Kopējie upuri karadarbības rezultātā (abās pusēs)''': 400 000{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
* '''Kopā ieskaitot slimības''': 700 000{{Sfn|Urlanis|1971|p=187}} līdz 1 251 000{{Sfn|Levy|2014|p=90}}
}}
}}
'''Karš par Spānijas mantojumu''' bija konflikts starp vairākām [[Eiropa]]s valstīm, kas ilga no 1701. līdz 1714. gadam.

Karu izraisīja ilgstošā [[Francija]]s un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Eiropā. Tā kā Spānijas karalim, pēdējam Hābsburgu dinastijas pārstāvim [[Karloss II|Karlosam II]] nebija mantinieku, jautājums par varas pārņemšanu kļuva aktuāls vairākās Eiropas valstīs. Mēģinājums sadalīt impēriju starp troņa pretendentiem (Francijas [[Burboni]]em, Austrijas Hābsburgiem un Bavārijas [[Vitelsbahu dinastija|Vitelsbahiem]]) bija neveiksmīgs.

Pēc Karlosa II nāves Spānijas troni ieguva [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] mazdēls [[Filips V|Anžū Filips]]. Tā kā šāds risinājums apdraudētu Eiropas līdzsvaru, [[Lielbritānija]], [[Nīderlande]], [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Leopolds I Hābsburgs|imperators Leopolds]], [[Prūsija]], [[Hannovere]], citas vācu valstiņas un [[Portugāle]] noslēdza savienību pret Franciju. Alianse guva panākumus, izņemot Spāniju, kur Filips veiksmīgi noturēja savas pozīcijas.

1713. gadā notika [[Utrehta]]s miera kongress, ar kuru karš beidzās. 1714. gadā tika noslēgts Raštates miera līgums starp Franciju un Austriju un Bādenes miera līgums starp Franciju un Svēto Romas impēriju.

== Vēsture ==
Karš par Spānijas mantojumu bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kariem 18. gadsimta sākumā. Tas sākās pēc [[Spānija|Spānijas]] karaļa [[Karloss II|Karlosa II]] nāves 1700. gadā. Karloss II bija pēdējais Spānijas [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] valdnieks, un viņam nebija bērnu. Jautājums par viņa mantojumu kļuva par Eiropas mēroga politisku krīzi, jo Spānijas monarhija ietvēra ne tikai pašu Spāniju, bet arī [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandi]], Spānijas valdījumus Itālijā, kolonijas Amerikā un citus aizjūras īpašumus.

Jau pirms Karlosa II nāves Eiropas lielvaras mēģināja vienoties par Spānijas mantojuma sadalīšanu, lai novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos vienas dinastijas rokās. Galvenie pretendenti uz Spānijas troni bija Francijas karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] mazdēls [[Filips V|Filips Anžū]] no [[Burboni|Burbonu dinastijas]] un Austrijas Hābsburgu pārstāvis [[Kārlis VI Hābsburgs|ercercogs Kārlis]]. Ja Spānijas troni iegūtu Burboni, pastāvēja risks, ka [[Francija]] un Spānija varētu nonākt vienas dinastijas kontrolē. Ja troni iegūtu Hābsburgi, varētu atjaunoties plaša Hābsburgu varas sistēma Eiropā.

Karloss II savā testamentā par mantinieku iecēla Filipu Anžū, kurš 1700. gada beigās tika pasludināts par Spānijas karali Filipu V. Francijas karalis Luijs XIV atbalstīja šo lēmumu un neatteicās no iespējas, ka Filips vai viņa pēcnācēji varētu saglabāt tiesības arī uz Francijas troni. Šāda politika satrauca citas Eiropas lielvaras, īpaši [[Anglija|Angliju]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]] un Austrijas Hābsburgus.

1701. gadā izveidojās Lielā alianse pret Franciju un Burbonu Spāniju. Tajā galvenā loma bija Anglijai, Nīderlandes Republikai un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoram [[Leopolds I Hābsburgs|Leopoldam I]]. Vēlāk karā iesaistījās arī citas valstis, tostarp [[Portugāle]] un [[Savoja]]. Lielās alianses mērķis nebija tikai novērst Francijas un Spānijas apvienošanos, bet arī ierobežot Francijas ietekmi Eiropā un nodrošināt tirdzniecības intereses Spānijas koloniālajā pasaulē.

Karadarbība sākās 1701. gadā un ātri izplatījās vairākos reģionos. Cīņas notika [[Spānija|Spānijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Vācija|vācu zemēs]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], jūrās un kolonijās. Tādēļ karš bija ne tikai dinastisks konflikts, bet arī plašs Eiropas un koloniāls karš. Francija un Spānija cīnījās pret Lielo aliansi, cenšoties saglabāt Filipu V Spānijas tronī.

Viens no ievērojamākajiem Lielās alianses karavadoņiem bija Džons Čērčils, Marlboro hercogs, kurš komandēja angļu un sabiedroto spēkus. Otrs nozīmīgs komandieris bija Austrijas karavadonis Princis Eižens Savojietis. Viņu sadarbība deva aliansei vairākas nozīmīgas uzvaras pret Franciju un tās sabiedrotajiem.

Svarīgs kara pavērsiens bija [[Blenheimas kauja]] 1704. gadā, kurā Marlboro hercoga un prinča Eižena vadītie sabiedroto spēki sakāva Francijas un Bavārijas armiju. Šī uzvara novērsa tiešus Francijas draudus Vīnei un būtiski mainīja kara gaitu Centrāleiropā. Tajā pašā gadā angļu un nīderlandiešu spēki ieņēma [[Gibraltārs|Gibraltāru]], kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem britu stratēģiskajiem punktiem Vidusjūrā.

Karš turpinājās arī Itālijā. Sākotnēji Francijas un Spānijas spēki tur saglabāja nozīmīgas pozīcijas, taču Austrijas Hābsburgi pakāpeniski nostiprinājās Ziemeļitālijā. 1706. gadā sabiedrotie guva nozīmīgu uzvaru Turīnas kaujā, pēc kuras Francijas ietekme Itālijas ziemeļos ievērojami samazinājās. Tas nostiprināja Austrijas pozīcijas Apenīnu pussalā.

Spānijā karš ieguva arī pilsoņu kara raksturu. Daļa Spānijas atbalstīja Filipu V, īpaši Kastīlija, savukārt daļa Aragonas kroņa zemju, tostarp Katalonija un Valensija, atbalstīja Hābsburgu pretendentu erchercogu Kārli. 1705. gadā sabiedroto spēki ieņēma [[Barselona|Barselonu]], un erchercogs Kārlis tika atzīts par Spānijas karali daļā teritoriju. Tomēr Burbonu atbalsts Spānijas centrālajos reģionos saglabājās spēcīgs.

1707. gadā Almansas kaujā Burbonu spēki sakāva sabiedrotos Spānijā. Šī uzvara palīdzēja Filipam V nostiprināt varu Valensijā un Aragonā. Pēc tam viņš īstenoja centralizācijas politiku, kas vēlāk tika nostiprināta ar Nueva Planta dekrētiem. Tie atcēla vairākas Aragonas kroņa zemju vēsturiskās privilēģijas un tuvināja Spānijas pārvaldi centralizētam Francijas tipa modelim.

1708. gadā sabiedrotie guva vēl vienu nozīmīgu uzvaru Audenardes kaujā, bet 1709. gadā notika ļoti asiņainā [[Malplakē kauja]]. Lai gan sabiedrotie tajā formāli uzvarēja, zaudējumi bija tik lieli, ka kara turpināšana kļuva arvien nepopulārāka, īpaši Lielbritānijā. Sabiedroto valstīs pieauga nogurums no ilgstošā kara un tā izmaksām.

Izšķirošas politiskas pārmaiņas notika 1711. gadā, kad nomira imperators [[Jozefs I Hābsburgs|Jozefs I]] un erchercogs Kārlis kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli VI. Ja Kārlis VI vienlaikus iegūtu arī Spānijas troni, Eiropā atkal varētu rasties plaša Hābsburgu impērija. Tas mainīja Lielbritānijas un Nīderlandes attieksmi pret kara mērķiem. Sabiedrotajiem vairs nebija izdevīgi bez ierunām atbalstīt Hābsburgu kandidātu Spānijas tronī.

Miera sarunas sākās 1712. gadā un noslēdzās ar [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] 1713. gadā. Saskaņā ar šiem līgumiem Filips V tika atzīts par Spānijas karali, taču viņam un viņa pēcnācējiem bija jāatsakās no tiesībām uz Francijas troni. Tas novērsa Francijas un Spānijas monarhiju apvienošanos vienā valstī. Šis princips bija viens no svarīgākajiem Eiropas spēku līdzsvara politikas panākumiem.

Utrehtas līgumi būtiski pārkārtoja Eiropas politisko karti. Lielbritānija ieguva [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Menorka|Menorku]], kā arī nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas Spānijas kolonijās, tostarp tiesības uz [[asiento]] — vergu tirdzniecības līgumu ar Spānijas Ameriku. Austrija ieguva Spānijas Nīderlandi, [[Neapoles karaliste|Neapoli]], [[Milānas hercogiste|Milānu]] un citas bijušās Spānijas teritorijas Itālijā. Savoja ieguva Sicīliju, kas vēlāk tika apmainīta pret Sardīniju.

Ne visas iesaistītās puses mieru noslēdza vienlaikus. Karš starp Franciju un Austriju turpinājās līdz 1714. gadam, kad tika noslēgti [[Raštates miera līgums|Raštates]] un [[Bādenes miera līgums|Bādenes]] miera līgumi. Šie līgumi apstiprināja daudzas Utrehtā noteiktās pārmaiņas un galīgi noslēdza karu par Spānijas mantojumu Eiropas kontinentā.

Spānijā kara pēdējais nozīmīgais posms bija [[Barselona|Barselonas]] aplenkums. Katalonijas galvaspilsēta turpināja pretoties Filipam V arī pēc starptautisko miera līgumu noslēgšanas. Barselona krita 1714. gada 11. septembrī, un šis notikums vēlāk kļuva par nozīmīgu Katalonijas vēsturiskās atmiņas daļu. Pēc tam Burbonu vara Spānijā tika nostiprināta, bet reģionālās autonomijas tiesības vairākās teritorijās tika ierobežotas.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Eiropas starptautisko sistēmu. Tas apstiprināja spēku līdzsvara principu, saskaņā ar kuru nevienai lielvarai nedrīkstēja ļaut iegūt pārmērīgu dominanci Eiropā. Francija saglabāja lielvaras statusu, taču tās hegemoniskās ambīcijas tika ierobežotas. Spānija saglabāja Burbonu dinastiju, bet zaudēja lielāko daļu Eiropas valdījumu ārpus Ibērijas pussalas.

Lielbritānijai karš kļuva par nozīmīgu soli ceļā uz jūras un koloniālās lielvaras statusu. Gibraltāra iegūšana, tirdzniecības tiesības Spānijas Amerikā un pieaugošā flotes nozīme nostiprināja Lielbritānijas ietekmi Vidusjūrā un Atlantijas pasaulē. Austrija savukārt nostiprināja savas pozīcijas Centrāleiropā un Itālijā, kļūstot par vienu no galvenajām kontinentālajām lielvarām.

Kara sekas bija ilgstošas. Burbonu dinastija Spānijā turpināja valdīt arī vēlākajos gadsimtos, ar pārtraukumiem saglabājoties līdz mūsdienām. Utrehtas miera sistēma kļuva par vienu no 18. gadsimta Eiropas diplomātijas pamatiem, bet Spānijas mantojuma kara pieredze parādīja, ka dinastiski jautājumi agrīno jauno laiku Eiropā varēja izraisīt plašus starptautiskus konfliktus, kuros savijās monarhu radniecība, valstu intereses, tirdzniecība un koloniālā konkurence.

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |last=de Bruin |first=Renger E. |title=Performances of Peace: Utrecht 1713 |publisher=Brill |date=2011 |jstor=10.1163/j.ctt1w76w4b}}
* {{publikācijas atsauce |last=Gilbert |first=Arthur N. |title=Army Impressment During the War of the Spanish Succession |url=https://archive.org/details/sim_historian_1976-08_38_4/page/689 |journal=[[The Historian (journal)|The Historian]] |volume=38 |issue=4 |date=1976 |pages=689–708 |doi=10.1111/j.1540-6563.1976.tb00057.x |jstor=24444302}}
* {{publikācijas atsauce |last=Thomson |first=M. A. |title=Louis XIV and the Origins of the War of the Spanish Succession |journal=Transactions of the Royal Historical Society |volume=4 |date=1954 |pages=111–134 |doi=10.2307/3678854 |jstor=3678854|s2cid=159533647 }}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:18. gadsimts]]
[[Kategorija:Kari Eiropā]]
[[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]]</text>
      <sha1>kqldr1lfagbr61do0mq3624xhvret2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rožava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339191</id>
    <revision>
      <id>4541282</id>
      <parentid>4301517</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5990" sha1="ccrhka05n35h47dcp6a7l4oamhb197k" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = {{val|kur|''Federaliya Demokratîk a Bakûrê Sûriyê''}} &lt;br /&gt; {{val|ar|''الفدرالية الديمقراطية لشمال سوريا''}}
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ziemeļsīrijas Demokrātiskā Federācija
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Syrian Kurdistan.svg
|            karoga_nosaukums = Rožavas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Rojava.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Rožavas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 100px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =&lt;br /&gt;&quot;Ey Reqîb&quot;&lt;br /&gt;[[Attēls:Ey Reqîb - ئەی ڕەقیب.oga|center]]
|               kartes_attēls = Claimed and de facto territory of Rojava.png
|             kartes_paraksts = ZSDF kontrolē (zaļš), Turcijas kontrolē (sarkans)
|               galvaspilsēta = [[Kamišli]]
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = &lt;!-- rakstīt &quot;galvaspilsēta&quot;, ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --&gt;
|              valsts_valodas = [[Kurdu valoda]] &lt;br /&gt; [[Arābu valoda]] &lt;br /&gt; [[Aramiešu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Autonoms [[Sīrija]]s reģions, [[demokrātiskais konfederālisms]]
|        valsts_galvas_tituls = Līdzprezidente
|                valsts_galva = [[Hedija Jusefa]]
|       valsts_galvas_tituls2 = Līdzprezidents
|               valsts_galva2 = [[Mansurs Selums]]
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = Pasludināta autonomija
|          neatkarības_datums = 2013. gada novembris
|       neatkarības_notikums2 = Pieņemta pagaidu konstitūcija
|         neatkarības_datums2 = 2014. gada janvāris
|       neatkarības_notikums3 = Pasludināta federācija
|         neatkarības_datums3 = 2016. gada 17. marts
|       neatkarības_notikums4 = Atjaunota Sīrijas sastāvā
|         neatkarības_datums4 = 2026. gada 20. augusts
|       neatkarības_notikums5 = 
|         neatkarības_datums5 = 
|       neatkarības_notikums6 = 
|         neatkarības_datums6 = 
|       neatkarības_notikums7 = 
|         neatkarības_datums7 = 
|       neatkarības_notikums8 = 
|         neatkarības_datums8 = 
|       neatkarības_notikums9 = 
|         neatkarības_datums9 = 
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2014
|          iedzīvotāju_skaits = 4,6 miljoni&lt;ref name=&quot;nytimes-utopia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2015/11/29/magazine/a-dream-of-utopia-in-hell.html|title=A Dream of Secular Utopia in ISIS’ Backyard|publisher=[[The New York Times]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = &lt;!-- {{palielinājās}} --&gt;
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = &lt;!-- &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt; VAI &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt; --&gt;
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Sīrijas mārciņa]]
|                valūtas_kods = SYP
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                    piezīmes = 
|                    piezīme1 = 
|                    piezīme2 = 
|                    piezīme3 = 
|                    piezīme4 = 
|                    piezīme5 = 
|                    piezīme6 = 
|                    piezīme7 = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
'''Rožava''' ({{val|kur|Rojava}} jeb &quot;Rietumi&quot;, ''Rojavayê Kurdistan'' jeb '''Rietumkurdistāna'''), arī '''Sīrijas Kurdistāna''' un oficiāli '''Ziemeļsīrijas Demokrātiskā Federācija''' ('''ZSDF'''), bija [[de facto]] autonoms Sīrijas reģions, kas sastāvēja no vairākiem patstāvīgiem [[kantons (administratīvā vienība)|kantoniem]]: [[Afrinas kantons]], [[Jazīras kantons]], [[Kobani kantons]], kā arī [[Šehbas reģions]]. Rožava savu autonomiju pasludināja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] un [[Rožavas revolūcija]]s laikā {{dat|2013}}.

Rožavā tika īstenota [[sekulārisms|sekulāra]], [[demokrātiskais sociālisms|demokrātiski sociālistiska]], uz [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] vērsta [[demokrātiskais konfederālisms|demokrātiskā konfederālisma]] politika. Tās vadība bija saistīta ar [[Turcija]]s [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]] un daļēji sekoja tās sākotnējā līdera [[Abdullahs Edžalans|Abdullas Odžalana]] mācībai.&lt;ref name=&quot;nytimes-utopia&quot;/&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Rojava february 2014.png|Rožava, 2014
File:Rojava june 2015.png|Rožava, 2015
File:Northern Syria - Rojava october 2016.png|Rožava, 2016
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Sīrijas pilsoņu karš]]
* [[Sīrijas demokrātiskie spēki]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Sīrija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sīrija]]
[[Kategorija:Sīrijas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Autonomi reģioni]]</text>
      <sha1>ccrhka05n35h47dcp6a7l4oamhb197k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marijampoles &quot;Sūduva&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>342316</id>
    <revision>
      <id>4541549</id>
      <parentid>4494433</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:50:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4541549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17980" sha1="ha5myj4hnfyxutv8qv4j7w6fhdabc5e" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = Marijampoles &quot;Sūduva&quot;
| logo       = [[Attēls:FK_Sūduva_logo.gif|150px]]
| pilns      = Marijampoles futbola klubs &quot;Sūduva&quot; (''Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“'')
| iesauka    = suvalkieši (''suvalkiečiai'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Marijampole}}
| dib        = 1968 
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = ''Marijampolės futbolo arena''
| ietilp     = 6250
| prez       = {{flagicon|LTU}} Karolis Skinkys
| tren       = {{flagicon|LTU}} Donatas Vencevičius
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1           = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgas]]
| uzvaras1        = 3 (2017, 2018, 2019)
| līga2           = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas]]
| uzvaras2        = 3 (2006, 2009, 2019)

| pattern_la1   = 
| pattern_b1    = _partizani1718a
| pattern_ra1   = 
| pattern_sh1   = _redsides
| pattern_so1   = 
| leftarm1      = FFFFFF
| body1         = FFFFFF
| rightarm1     = FFFFFF
| shorts1       = FFFFFF
| socks1        = FFFFFF

| pattern_la2   = 
| pattern_b2    = _sligo1617h
| pattern_ra2   = 
| pattern_sh2   = 
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = FF0000
| body2         = FF0000
| rightarm2     = FF0000
| shorts2       = FF0000
| socks2        = FF0000

| pattern_la3=
| pattern_b3=_partizani1718a
| pattern_ra3=
| pattern_sh3= _whitesides
| pattern_so3= 
| leftarm3=FFFFFF
| body3=FFFFFF
| rightarm3=FFFFFF
| shorts3=FF0000
| socks3=FFFFFF
}}

'''Marijampoles futbola klubs &quot;Sūduva&quot;''' ({{val|lt|Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Marijampole]]s. Tas dibināts 1921. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs A līgā spēlē kopš 2002. gada un no tās nekad nav izkritis. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Lietuvas čempioniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19112017-zalgiris_izgazas_lietuva_pirmoreiz_vestur|title=&quot;Žalgiris&quot; izgāžas, Lietuvā pirmoreiz vēsturē triumfē &quot;Sūduva&quot;|date={{dat|2017|11|19||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šis panākums tika atkārtots arī 2018. un 2019. gadā. Komanda ir trīs reizes ieguvusi [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausu]]: 2006., 2009. un 2019. gadā.

Komandas krāsas ir baltā un sarkanā. Mājas spēles tas aizvada Marijampoles futbola arenas stadionā Marijampolē (ietilpība 6250 skatītāju).

Kopš 2020. gada maija klubu pārstāv Latvijas futbolisti [[Gļebs Kļuškins]] un [[Valērijs Šabala]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (3): 2017, 2018, 2019
** 2. vieta (4): 2007, 2010, 2020, 2021
** 3. vieta (5): 2005, 2009, 2011, 2012, 2016
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (3): 2006, 2009, 2019
** Finālisti (4): 1976, 2002, 2016, 2020
* '''Lietuvas superkauss'''
** Kausa ieguvēji (4): 2009, 2018, 2019, 2022&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/451019/11-m-baudiniu-serijos-metu-triumfaviusi-suduva-iskovojo-lff-supertaure|title=11 m baudinių serijos metu triumfaviusi „Sūduva“ iškovojo LFF Supertaurę|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2007, 2020

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2000. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2000.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053802/http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2001. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2001. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2001.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito01.html|title=Lithuania 2001|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2002. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2002. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2002.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito02.html|title=Lithuania 2002|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2003. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2003.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito03.html|title=Lithuania 2003|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito04.html|title=Lithuania 2004|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito05.html|title=Lithuania 2005|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito06.html|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito07.html|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito08.html|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito09.html|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|03|31||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://fksuduva.lt/komanda/|title=Komanda – Sūduva}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Giedrius Zenkevičius]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Ignas Plūkas]]}}
{{Fs player|no=66|pos=GK|nat=LTU|name=Rokas Pačėsa}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=NGA|name=[[Henry Uzochukwu]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|pos=DF|name=[[Žygimantas Baltrūnas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=SRB|pos=DF|name=[[Aleksandar Živanović]]}}
{{fs player|no=23|name=[[Rati Grigalava]]|nat=GEO|pos=DF}}
{{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=DF|name=[[Markas Beneta]]}}
{{Fs player|no=75|pos=DF|nat=LTU|name=Ernestas Stočkūnas}}
{{Fs player|no=87|pos=DF|nat=LTU|name=Dominykas Pudžemys}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=NGR|name=[[Amadou Sabo]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ibrahima Seck]]}} (--&gt; {{flag|POL}} [[Raków Częstochowa]])
{{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=TGO|name=[[Steve Lawson]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=AFG|name=[[Omran Haydary]]}}
{{fs player|no=11|nat=BEL|pos=FW|name=[[Moutir Chajia]]}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=Titas Milašius}} 
{{fs player|no=21|nat=CMR|pos=MF|name=Emmanuel Agbor}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=MF|name=[[Domantas Antanavičius]]}} 
{{fs player|no=30|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yusuke Omori]]}}
{{Fs player|no=46|pos=MF|nat=LTU|name=Ignas Skamarakas}}
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=LTU|name=Pijus Bičkauskas}}
{{Fs player|no=94|pos=MF|nat=FRA|name=[[Sidy Sanokho]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=NGR|name=Lucky Tom}}
{{Fs player|no=14|nat=LTU|pos=FW|name=[[Faustas Steponavičius]]}} 
{{fs player|no=|name=[[Meinardas Mikulėnas]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2023–2024)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Kramēns]] (2024)
* {{flaga|LAT}} [[Valērijs Šabala]] (2020)
* {{flaga|LAT}} [[Gļebs Kļuškins]] (2020)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fksuduva/ FK Sūduva: Facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/suduva FK Sūduva: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-suduva/1409/ FK Sūduva: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-suduva-marijampole/15841/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Sūduva]]
[[Kategorija:Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]</text>
      <sha1>ha5myj4hnfyxutv8qv4j7w6fhdabc5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541552</id>
      <parentid>4541549</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:51:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17982" sha1="bgc0vobte6oqxlq0nrwkxenw6maysiw" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = Marijampoles &quot;Sūduva&quot;
| logo       = [[Attēls:FK_Sūduva_logo.gif|150px]]
| pilns      = Marijampoles futbola klubs &quot;Sūduva&quot; (''Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“'')
| iesauka    = suvalkieši (''suvalkiečiai'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Marijampole}}
| dib        = 1968 
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = ''Marijampolės futbolo arena''
| ietilp     = 6250
| prez       = {{flagicon|LTU}} Karolis Skinkys
| tren       = {{flagicon|LTU}} Donatas Vencevičius
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1           = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgas]]
| uzvaras1        = 3 (2017, 2018, 2019)
| līga2           = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas]]
| uzvaras2        = 3 (2006, 2009, 2019)

| pattern_la1   = 
| pattern_b1    = _partizani1718a
| pattern_ra1   = 
| pattern_sh1   = _redsides
| pattern_so1   = 
| leftarm1      = FFFFFF
| body1         = FFFFFF
| rightarm1     = FFFFFF
| shorts1       = FFFFFF
| socks1        = FFFFFF

| pattern_la2   = 
| pattern_b2    = _sligo1617h
| pattern_ra2   = 
| pattern_sh2   = 
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = FF0000
| body2         = FF0000
| rightarm2     = FF0000
| shorts2       = FF0000
| socks2        = FF0000

| pattern_la3=
| pattern_b3=_partizani1718a
| pattern_ra3=
| pattern_sh3= _whitesides
| pattern_so3= 
| leftarm3=FFFFFF
| body3=FFFFFF
| rightarm3=FFFFFF
| shorts3=FF0000
| socks3=FFFFFF
}}

'''Marijampoles futbola klubs &quot;Sūduva&quot;''' ({{val|lt|Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Marijampole]]s. Tas dibināts 1921. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs A līgā spēlē kopš 2002. gada un no tās nekad nav izkritis. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Lietuvas čempioniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19112017-zalgiris_izgazas_lietuva_pirmoreiz_vestur|title=&quot;Žalgiris&quot; izgāžas, Lietuvā pirmoreiz vēsturē triumfē &quot;Sūduva&quot;|date={{dat|2017|11|19||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šis panākums tika atkārtots arī 2018. un 2019. gadā. Komanda ir trīs reizes ieguvusi [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausu]]: 2006., 2009. un 2019. gadā.

Komandas krāsas ir baltā un sarkanā. Mājas spēles tas aizvada Marijampoles futbola arenas stadionā Marijampolē (ietilpība 6250 skatītāju).

Kopš 2020. gada maija klubu pārstāv Latvijas futbolisti [[Gļebs Kļuškins]] un [[Valērijs Šabala]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (3): 2017, 2018, 2019
** 2. vieta (4): 2007, 2010, 2020, 2021
** 3. vieta (5): 2005, 2009, 2011, 2012, 2016
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (3): 2006, 2009, 2019
** Finālisti (4): 1976, 2002, 2016, 2020
* '''Lietuvas superkauss'''
** Kausa ieguvēji (4): 2009, 2018, 2019, 2022&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/451019/11-m-baudiniu-serijos-metu-triumfaviusi-suduva-iskovojo-lff-supertaure|title=11 m baudinių serijos metu triumfaviusi „Sūduva“ iškovojo LFF Supertaurę|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2007, 2020

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2000. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2000.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053802/http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2001. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2001. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2001.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito01.html|title=Lithuania 2001|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2002. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2002. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2002.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito02.html|title=Lithuania 2002|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2003. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2003.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito03.html|title=Lithuania 2003|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito04.html|title=Lithuania 2004|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito05.html|title=Lithuania 2005|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito06.html|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito07.html|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito08.html|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito09.html|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|03|31||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://fksuduva.lt/komanda/|title=Komanda – Sūduva}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Giedrius Zenkevičius]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Ignas Plūkas]]}}
{{Fs player|no=66|pos=GK|nat=LTU|name=Rokas Pačėsa}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=NGA|name=[[Henry Uzochukwu]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|pos=DF|name=[[Žygimantas Baltrūnas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=SRB|pos=DF|name=[[Aleksandar Živanović]]}}
{{fs player|no=23|name=[[Rati Grigalava]]|nat=GEO|pos=DF}}
{{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=DF|name=[[Markas Beneta]]}}
{{Fs player|no=75|pos=DF|nat=LTU|name=Ernestas Stočkūnas}}
{{Fs player|no=87|pos=DF|nat=LTU|name=Dominykas Pudžemys}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=NGR|name=[[Amadou Sabo]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ibrahima Seck]]}} (--&gt; {{flag|POL}} [[Raków Częstochowa]])
{{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=TGO|name=[[Steve Lawson]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=AFG|name=[[Omran Haydary]]}}
{{fs player|no=11|nat=BEL|pos=FW|name=[[Moutir Chajia]]}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=Titas Milašius}} 
{{fs player|no=21|nat=CMR|pos=MF|name=Emmanuel Agbor}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=MF|name=[[Domantas Antanavičius]]}} 
{{fs player|no=30|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yusuke Omori]]}}
{{Fs player|no=46|pos=MF|nat=LTU|name=Ignas Skamarakas}}
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=LTU|name=Pijus Bičkauskas}}
{{Fs player|no=94|pos=MF|nat=FRA|name=[[Sidy Sanokho]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=NGR|name=Lucky Tom}}
{{Fs player|no=14|nat=LTU|pos=FW|name=[[Faustas Steponavičius]]}} 
{{fs player|no=13|name=[[Meinardas Mikulėnas]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2023–2024)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Kramēns]] (2024)
* {{flaga|LAT}} [[Valērijs Šabala]] (2020)
* {{flaga|LAT}} [[Gļebs Kļuškins]] (2020)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fksuduva/ FK Sūduva: Facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/suduva FK Sūduva: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-suduva/1409/ FK Sūduva: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-suduva-marijampole/15841/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Sūduva]]
[[Kategorija:Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]</text>
      <sha1>bgc0vobte6oqxlq0nrwkxenw6maysiw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541572</id>
      <parentid>4541552</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:03:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17986" sha1="1qlofw8juphsgpkl50ojjy0m0rpusrt" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = Marijampoles &quot;Sūduva&quot;
| logo       = [[Attēls:FK_Sūduva_logo.gif|150px]]
| pilns      = Marijampoles futbola klubs &quot;Sūduva&quot; (''Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“'')
| iesauka    = suvalkieši (''suvalkiečiai'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Marijampole}}
| dib        = 1968 
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = ''Marijampolės futbolo arena''
| ietilp     = 6250
| prez       = {{flagicon|LTU}} Karolis Skinkys
| tren       = {{flagicon|LTU}} Donatas Vencevičius
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1           = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgas]]
| uzvaras1        = 3 (2017, 2018, 2019)
| līga2           = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas]]
| uzvaras2        = 3 (2006, 2009, 2019)

| pattern_la1   = 
| pattern_b1    = _partizani1718a
| pattern_ra1   = 
| pattern_sh1   = _redsides
| pattern_so1   = 
| leftarm1      = FFFFFF
| body1         = FFFFFF
| rightarm1     = FFFFFF
| shorts1       = FFFFFF
| socks1        = FFFFFF

| pattern_la2   = 
| pattern_b2    = _sligo1617h
| pattern_ra2   = 
| pattern_sh2   = 
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = FF0000
| body2         = FF0000
| rightarm2     = FF0000
| shorts2       = FF0000
| socks2        = FF0000

| pattern_la3=
| pattern_b3=_partizani1718a
| pattern_ra3=
| pattern_sh3= _whitesides
| pattern_so3= 
| leftarm3=FFFFFF
| body3=FFFFFF
| rightarm3=FFFFFF
| shorts3=FF0000
| socks3=FFFFFF
}}

'''Marijampoles futbola klubs &quot;Sūduva&quot;''' ({{val|lt|Marijampolės futbolo klubas „Sūduva“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Marijampole]]s. Tas dibināts 1921. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs A līgā spēlē kopš 2002. gada un no tās nekad nav izkritis. 2017. gadā pirmo reizi kļuva par Lietuvas čempioniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19112017-zalgiris_izgazas_lietuva_pirmoreiz_vestur|title=&quot;Žalgiris&quot; izgāžas, Lietuvā pirmoreiz vēsturē triumfē &quot;Sūduva&quot;|date={{dat|2017|11|19||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šis panākums tika atkārtots arī 2018. un 2019. gadā. Komanda ir trīs reizes ieguvusi [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kausu]]: 2006., 2009. un 2019. gadā.

Komandas krāsas ir baltā un sarkanā. Mājas spēles tas aizvada Marijampoles futbola arenas stadionā Marijampolē (ietilpība 6250 skatītāju).

Kopš 2020. gada maija klubu pārstāv Latvijas futbolisti [[Gļebs Kļuškins]] un [[Valērijs Šabala]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (3): 2017, 2018, 2019
** 2. vieta (4): 2007, 2010, 2020, 2021
** 3. vieta (5): 2005, 2009, 2011, 2012, 2016
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (3): 2006, 2009, 2019
** Finālisti (4): 1976, 2002, 2016, 2020
* '''Lietuvas superkauss'''
** Kausa ieguvēji (4): 2009, 2018, 2019, 2022&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/451019/11-m-baudiniu-serijos-metu-triumfaviusi-suduva-iskovojo-lff-supertaure|title=11 m baudinių serijos metu triumfaviusi „Sūduva“ iškovojo LFF Supertaurę|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2007, 2020

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2000. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2000.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html|title=Lithuanian 2000 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053802/http://almis.sritis.lt/ltu00lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2001. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2001. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2001.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito01.html|title=Lithuania 2001|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2002. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2002. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2002.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito02.html|title=Lithuania 2002|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2003. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2003.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito03.html|title=Lithuania 2003|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito04.html|title=Lithuania 2004|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito05.html|title=Lithuania 2005|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito06.html|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito07.html|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito08.html|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito09.html|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|03|31||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://fksuduva.lt/komanda/|title=Komanda – Sūduva}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Giedrius Zenkevičius]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Ignas Plūkas]]}}
{{Fs player|no=66|pos=GK|nat=LTU|name=Rokas Pačėsa}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=NGA|name=[[Henry Uzochukwu]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|pos=DF|name=[[Žygimantas Baltrūnas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=SRB|pos=DF|name=[[Aleksandar Živanović]]}}
{{fs player|no=23|name=[[Rati Grigalava]]|nat=GEO|pos=DF}}
{{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=DF|name=[[Markas Beneta]]}}
{{Fs player|no=75|pos=DF|nat=LTU|name=Ernestas Stočkūnas}}
{{Fs player|no=87|pos=DF|nat=LTU|name=Dominykas Pudžemys}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=NGR|name=[[Amadou Sabo]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ibrahima Seck]]}} (--&gt; {{flag|POL}} [[Raków Częstochowa]])
{{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=TGO|name=[[Steve Lawson]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=AFG|name=[[Omran Haydary]]}}
{{fs player|no=11|nat=BEL|pos=FW|name=[[Moutir Chajia]]}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=Titas Milašius}} 
{{fs player|no=21|nat=CMR|pos=MF|name=Emmanuel Agbor}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=MF|name=[[Domantas Antanavičius]]}} 
{{fs player|no=30|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yusuke Omori]]}}
{{Fs player|no=46|pos=MF|nat=LTU|name=Ignas Skamarakas}}
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=LTU|name=Pijus Bičkauskas}}
{{Fs player|no=94|pos=MF|nat=FRA|name=[[Sidy Sanokho]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=NGR|name=Lucky Tom}}
{{Fs player|no=14|nat=LTU|pos=FW|name=[[Faustas Steponavičius]]}} 
{{fs player|no=13|name=[[Meinardas Mikulėnas]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2023–2024)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Kramēns]] (2024)
* {{flaga|LAT}} [[Valērijs Šabala]] (2020)
* {{flaga|LAT}} [[Gļebs Kļuškins]] (2020)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fksuduva/ FK Sūduva: Facebook] {{lietuviski}}
* [https://toplyga.lt/komanda/suduva FK Sūduva: toplyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-suduva/1409/ FK Sūduva: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-suduva-marijampole/15841/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Sūduva]]
[[Kategorija:Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]</text>
      <sha1>1qlofw8juphsgpkl50ojjy0m0rpusrt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļņas &quot;Žalgiris&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>342846</id>
    <revision>
      <id>4541565</id>
      <parentid>4525483</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:56:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17697" sha1="ejetthl21vxfm8qid1x7bqvt2ef1hpb" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = Viļņas &quot;Žalgiris&quot;
| logo            = [[Attēls:FK_Žalgiris_Vilnius_logo.png|150px]]
| pilns           = Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot; (''Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“'')
| iesauka         = baltzaļie (''žaliai balti'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = 3. vieta
| dib             = 1947
| dib_mēn         = 5
| dib_dat         = 16
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadions]]
| ietilp          = 5067
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} ''Mindaugas Kasperūnas''
| tren            = {{flaga|Lietuva}} ''[[Andrius Skerla]]''
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.fkzalgiris.lt}}
| 
| pattern_la1 = _rioave1819h
| pattern_b1  = _rioave1819h
| pattern_ra1 = _rioave1819h
| pattern_sh1 = _nikeblack
| pattern_so1 = _nikeblack
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _rioave1819h
| pattern_b2  = _rioave1819h
| pattern_ra2 = _rioave1819h
| pattern_sh2 = _nikewhite
| pattern_so2 = _nikewhite
| leftarm2    = 00A650
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = 00A650
| shorts2     = 00A650
| socks2      = 00A650
| pattern_la3 = 
| pattern_b3  = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = _nikewhite
| pattern_so3 = _nikewhite
| leftarm3    = 880000
| body3       = 880000
| rightarm3   = 880000
| shorts3     = 880000
| socks3      = 880000
}}
'''Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot;''' ({{val|lt|Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Tas ir dibināts [[1947. gads|1947]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Mājas spēles komanda aizvada [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadionā]], kura ietilpība ir 5067 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ |title=LFF stadionas |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[Lietuvas Futbola federācija|LFF]] |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514020637/https://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ }}&lt;/ref&gt;  ''Žalgiris'' futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Lietuvas čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 6 reizes ieguvuši Lietuvas superkausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |title=TROFĖJAI |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=fkzalgiris.lt |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212073235/http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |archivedate={{dat|2017|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (11): 1991, 1991–92, 1998–99, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021, 2022, 2024
** Vicečempioni (13): 1993, 1994, 1995, 1997, 1998, 1999 (rud.), 2000, 2011, 2012, 2017, 2018, 2019, 2023
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 2003 (rud.), 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016, 2018, 2021, 2022
** Finālisti (6): 1990, 1991–92, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2017
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2003, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2023
** Finālisti (3): 2019, 2021, 2022

== Sezonas ==
; VMFD Žalgiris (''Vilniaus miesto futbolo draugija Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2010. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Žalgiris (''Futbolo klubas Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
| style=&quot;background:White;color:Green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFFFF |
 body=72C186|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1996  
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _greenborder
| pattern_b         = _greencollar
| pattern_ra        = _greenborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = FFFFFF
| body              = FFFFFF
| rightarm          = FFFFFF
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=339933|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
  title=2018– 
}}
|}
; Izbraukuma krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=72C186 |
 body=72C186|
 rightarm=72C186 |
 shorts=72C186 |
 socks=72C186 |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title=1996 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _whiteborder
| pattern_b         = _whitecollar
| pattern_ra        = _whiteborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = 008800
| body              = 008800
| rightarm          = 008800
| shorts            = 008800
| socks             = 008800
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = 339933
| socks             = 339933
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
  title=2018– 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|21||bez}}.'' 

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=VEN|pos=GK|name=[[Carlos Olses]]}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Vincentas Šarkauskas]]|pos=GK}} 
{{Fs player|no=95|nat=LTU|name=Dominykas Čekavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=5|nat=ROM|name=[[Grigore Turda]]|pos=DF}} 
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=[[Klaudijus Upstas]]}} 
{{Fs player|no=15|nat=CRO|pos=DF|name=[[Petar Bosančić]]}} 
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Vytis Pavilonis]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=DF|name=[[Younn Zahary]]}}
{{Fs player|no=21|nat=GER|name=[[Dominik Franke]]|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Capan]]}} 
{{Fs player|no= 7|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemanja Mihajlović]]}}
{{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} 
{{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Deividas Šešplaukis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ovidijus Verbickas]]}}
{{Fs player|no=29|pos=MF|nat=LTU|name=[[Kajus Bička]]}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|pos=MF|name=[[Nedas Klimavičius]]}} 
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=BLR|name=[[Jurij Kendyš]]}} 
{{Fs player|no=88|pos=MF|nat=LTU|name=Dariuš Stankevičius}}
{{Fs player|no=99|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gustas Jarusevičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 8|nat=ROM|pos=FW|name=[[Liviu Antal]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SRB|pos=FW|name=[[Nikola Petković]]}} 
{{Fs player|no=44|nat=LTU|pos=FW|name=[[Patrik Matyžonok]]}}
{{Fs player|no=70|pos=FW|nat=Cabo Verde|name=[[Bryan Teixeira]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.fkzalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkzalgiris/ FK Žalgiris: Facebook] {{lt ikona}}
* [https://alyga.lt/komanda/zalgiris FK Žalgiris: alyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://www.soccerway.com/team/zalgiris/fuLOijFI/ FK Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-zalgiris-vilnius/15837/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Žalgiris, Viļņa}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]]</text>
      <sha1>ejetthl21vxfm8qid1x7bqvt2ef1hpb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541576</id>
      <parentid>4541565</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17701" sha1="scwrapvfwxf8tt5ewagd0tweef4ndn0" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = Viļņas &quot;Žalgiris&quot;
| logo            = [[Attēls:FK_Žalgiris_Vilnius_logo.png|150px]]
| pilns           = Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot; (''Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“'')
| iesauka         = baltzaļie (''žaliai balti'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = 3. vieta
| dib             = 1947
| dib_mēn         = 5
| dib_dat         = 16
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadions]]
| ietilp          = 5067
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} ''Mindaugas Kasperūnas''
| tren            = {{flaga|Lietuva}} ''[[Andrius Skerla]]''
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.fkzalgiris.lt}}
| 
| pattern_la1 = _rioave1819h
| pattern_b1  = _rioave1819h
| pattern_ra1 = _rioave1819h
| pattern_sh1 = _nikeblack
| pattern_so1 = _nikeblack
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _rioave1819h
| pattern_b2  = _rioave1819h
| pattern_ra2 = _rioave1819h
| pattern_sh2 = _nikewhite
| pattern_so2 = _nikewhite
| leftarm2    = 00A650
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = 00A650
| shorts2     = 00A650
| socks2      = 00A650
| pattern_la3 = 
| pattern_b3  = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = _nikewhite
| pattern_so3 = _nikewhite
| leftarm3    = 880000
| body3       = 880000
| rightarm3   = 880000
| shorts3     = 880000
| socks3      = 880000
}}
'''Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot;''' ({{val|lt|Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Tas ir dibināts [[1947. gads|1947]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Mājas spēles komanda aizvada [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadionā]], kura ietilpība ir 5067 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ |title=LFF stadionas |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[Lietuvas Futbola federācija|LFF]] |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514020637/https://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ }}&lt;/ref&gt;  ''Žalgiris'' futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Lietuvas čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 6 reizes ieguvuši Lietuvas superkausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |title=TROFĖJAI |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=fkzalgiris.lt |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212073235/http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |archivedate={{dat|2017|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (11): 1991, 1991–92, 1998–99, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021, 2022, 2024
** Vicečempioni (13): 1993, 1994, 1995, 1997, 1998, 1999 (rud.), 2000, 2011, 2012, 2017, 2018, 2019, 2023
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 2003 (rud.), 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016, 2018, 2021, 2022
** Finālisti (6): 1990, 1991–92, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2017
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2003, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2023
** Finālisti (3): 2019, 2021, 2022

== Sezonas ==
; VMFD Žalgiris (''Vilniaus miesto futbolo draugija Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2010. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Žalgiris (''Futbolo klubas Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
| style=&quot;background:White;color:Green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFFFF |
 body=72C186|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1996  
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _greenborder
| pattern_b         = _greencollar
| pattern_ra        = _greenborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = FFFFFF
| body              = FFFFFF
| rightarm          = FFFFFF
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=339933|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
  title=2018– 
}}
|}
; Izbraukuma krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=72C186 |
 body=72C186|
 rightarm=72C186 |
 shorts=72C186 |
 socks=72C186 |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title=1996 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _whiteborder
| pattern_b         = _whitecollar
| pattern_ra        = _whiteborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = 008800
| body              = 008800
| rightarm          = 008800
| shorts            = 008800
| socks             = 008800
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = 339933
| socks             = 339933
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
  title=2018– 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|21||bez}}.'' 

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=VEN|pos=GK|name=[[Carlos Olses]]}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Vincentas Šarkauskas]]|pos=GK}} 
{{Fs player|no=95|nat=LTU|name=Dominykas Čekavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=5|nat=ROM|name=[[Grigore Turda]]|pos=DF}} 
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=[[Klaudijus Upstas]]}} 
{{Fs player|no=15|nat=CRO|pos=DF|name=[[Petar Bosančić]]}} 
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Vytis Pavilonis]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=DF|name=[[Younn Zahary]]}}
{{Fs player|no=21|nat=GER|name=[[Dominik Franke]]|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Capan]]}} 
{{Fs player|no= 7|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemanja Mihajlović]]}}
{{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} 
{{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Deividas Šešplaukis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ovidijus Verbickas]]}}
{{Fs player|no=29|pos=MF|nat=LTU|name=[[Kajus Bička]]}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|pos=MF|name=[[Nedas Klimavičius]]}} 
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=BLR|name=[[Jurij Kendyš]]}} 
{{Fs player|no=88|pos=MF|nat=LTU|name=Dariuš Stankevičius}}
{{Fs player|no=99|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gustas Jarusevičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 8|nat=ROM|pos=FW|name=[[Liviu Antal]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SRB|pos=FW|name=[[Nikola Petković]]}} 
{{Fs player|no=44|nat=LTU|pos=FW|name=[[Patrik Matyžonok]]}}
{{Fs player|no=70|pos=FW|nat=Cabo Verde|name=[[Bryan Teixeira]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.fkzalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkzalgiris/ FK Žalgiris: Facebook] {{lt ikona}}
* [https://toplyga.lt/komanda/zalgiris FK Žalgiris: toplyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://www.soccerway.com/team/zalgiris/fuLOijFI/ FK Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-zalgiris-vilnius/15837/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Žalgiris, Viļņa}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]]</text>
      <sha1>scwrapvfwxf8tt5ewagd0tweef4ndn0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Lagzdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346204</id>
    <revision>
      <id>4541398</id>
      <parentid>3557570</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:02:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4853" sha1="ie4uewyqhszhdiaq7k3sdnyzot3udfi" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Viktors Lagzdiņš
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1926
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]]
|              m_gads = 2008
|           m_mēnesis = 10
|             m_diena = 22
|             m_vieta = Rīga, Latvija
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{LVA}}
|             tautība = [[Latvieši|latvietis]]
|             dzimums = V
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas =
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni =
|            paraksts = 
|          pseidonīms = 
|        nodarbošanās =
|  rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|             periods = 
|               žanri = 
|              temati =
|        lit virzieni = 
|    slavenākie darbi = 
|         ietekmējies =
|          ietekmējis =
|          alma_mater = [[Rīgas Pedagoģiskais institūts]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Viktors Lagzdiņš''' (dzimis {{dat|1926|8|28}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2008|10|22}}) bija latviešu prozaiķis. Rakstījis galvenokārt stāstus bērniem un pusaudžiem; pēc detektīvstāsta «Nakts «Mežāžos»» motīviem 1984. gadā [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] uzņemta filma «[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]».

== Dzīves gājums ==
Dzimis Rīgā inženiera un skolotājas ģimenē. 1931. gadā kopā ar māti pārcēlies uz [[Liepāja|Liepāju]]. 1940. gadā sācis mācīties Liepājas ģimnāzijā, kur no priekšpēdējās klases 1944. gada pavasarī mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] 15. divīzijā. Kara beigās nonācis pārsūtīšanas nometnē [[Prenclava|Prenclavā]], no kurienes 1945. gada rudenī atgriezies Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.makslinieki.lv/profile/Viktors-Lagzdi%C5%86%C5%A1 Latvijas Radošo savienību padome. Viktors Lagzdiņš]&lt;/ref&gt;

Sācis strādāt 1946. gadā Liepājas energorajona tehniskajā daļā par rasētāju, vēlāk — par tehniķi. 1947. gadā ar izcilību absolvējis Liepājas Pedagoģisko skolu. No 1947. līdz 1952. gadam strādājis par Dzērves-Cīravas septiņgadīgās skolas skolotāju un [[Pionieri (organizācija)|pionieru]] vadītāju. No 1952. līdz 1958. gadam Liepājas pionieru nama direktors. 1958. gadā ar izcilību pabeidzis [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Rīgas Pedagoģiskā institūta]] valodu un literatūras fakultāti. No 1958. līdz 1963. gadam strādājis Liepājas laikraksta «Komunists» redakcijā. No 1963. līdz 1982. gadam — žurnāla «Lauku Dzīve» literārās nodaļas redaktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vardnica.aizpute.lv/23-personas-l/339-lagzdins-viktors |title=Ar Aizputi un novadu saistītie. Lagzdiņš Viktors |access-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|04|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170426192557/http://vardnica.aizpute.lv/23-personas-l/339-lagzdins-viktors}}&lt;/ref&gt;

== Radošā darbība ==
Sākumā pievērsies bērnu literatūrai. Pirmais literārais tēlojums publicēts 1949. gadā žurnālā «Bērnība». Darbi tulkoti arī krievu, angļu, rumāņu, slovāku, lietuviešu, baltkrievu, kirgīzu, ukraiņu, ungāru un citās valodās. Rakstnieku savienības biedrs no 1959. gada.

=== Grāmatas ===
* Teltis pie upes (1958), stāsts par skolēnu vasaras nometni laukos (tulkota krievu un rumāņu valodā).
* Pārbaude (1959), īsie stāsti un tēlojumi bērniem (titulstāsts tulkots krievu, lietuviešu un baltkrievu valodā).
* Indiāņu virsaitis Drošsirdīgais Ķiķāķis (1963), tēlojumu cikls par dabas skaistumu (fragmenti tulkoti krievu, angļu, spāņu un poļu valodā).
* Vienas gadskārtas lokā, krājums (1965).
* Zili zaļā romantika (1966), humoristiskas ceļojumu piezīmes.
* Virs miglas ir zvaigznes (1967), garais stāsts pamatskolas vecuma bērniem par Liepājas puikām (tulkota krievu valodā).
* Nelaimes auglis (1968), humoristiskas prozas krājums (fragmenti tulkoti krievu valodā).
* Ķēdes loks, (1972) pusaudžiem rakstīts garais stāsts par Rietumkursas mežu puikām (tulkota vācu, krievu, ukraiņu un kirgīzu valodā).
* Nakts &quot;Mežāžos&quot; (1976), detektīvstāsts (tulkota igauņu, lietuviešu, krievu, angļu, slovāku, ungāru, čehu un ukraiņu valodā). Pēc grāmatas motīviem 1984. gadā [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] uzņemta filma «[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]».
* Zili zaļā (1986), izlase.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lagzdiņš, Viktors}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>ie4uewyqhszhdiaq7k3sdnyzot3udfi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandars Vučičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347033</id>
    <revision>
      <id>4541543</id>
      <parentid>4540381</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8402" sha1="sehuijasjzatd7rir6n96imfpyn5z3o" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksandars Vučičs
 |    vārds_orig = ''Александар Вучић''
 |        attēls = Aleksandar Vučić &amp; Nuclear Energy Summit Brussels 2024 (cropped).jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = A. Vučičs 2024. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1970
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 5
 |      dz_vieta = [[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{SRB}})
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{SRB}}
 |       tautība = [[serbi|serbs]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 3
 |    alma_mater = [[Belgradas Universitāte]]
 |      paraksts = Signature Aleksandar Vučić.svg
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = Valsts amati
|       amats = [[Serbija]]s 5. prezidents
| term_sākums = 2017. gada 31. maijs
| term_beigas = 2026. gada 28. septembris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas 11. premjerministrs
| term_sākums = 2014. gada 27. aprīlis
| term_beigas = 2017. gada 31. maijs
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas premjerministra pirmais vietnieks
| term_sākums = 2012. gada 27. jūlijs
| term_beigas = 2014. gada 27. aprīlis
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas aizsardzības ministrs
| term_sākums = 2012. gada 27. jūlijs
| term_beigas = 2013. gada 2. septembris
|    piezīmes = 
}}
{{Amatpersonas infodaļa
|       amats = Serbijas informācijas ministrs
| term_sākums = 1998. gada 24. marts
| term_beigas = 2000. gada 24. oktobris
|    piezīmes = 
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = Politiskā darbība
|         amats = [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] priekšsēdētājs
|   term_sākums = 2012. gada 29. septembris
|   term_beigas = 2023. gada 27. maijs
|       partija = 
|      piezīmes = 
}}
}}
'''Aleksandars Vučičs''' ({{val|sr|Александар Вучић}}, dzimis {{dat|1970|3|5}}) ir [[Serbija]]s politiķis, [[Serbijas prezidents]] kopš 2017. gada aprīļa. Viņš ir bijis Serbijas premjerministrs, aizsardzības ministrs, informācijas ministrs, [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
Aleksandars Vučičs piedzima 1970. gadā 5. martā [[Belgrada|Belgradā]]. Viņš absolvēja [[Belgradas Universitāte]]s juridisko fakultāti. Vučičs kādu laiku dzīvoja Anglijā. Pēc atgriešanās [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] darbojās žurnālistikā.

1993. gadā Vučičs iestājās [[Galēji labēja politika|galēji labējā]] [[Serbijas radikālā partija|Serbijas radikālajā partijā]] (SRP), un pēc 1993. gada vēlēšanām kļuva par Nacionālās Asamblejas deputātu. 1995. gadā Aleksandars Vučičs kļuva par SRP ģenerālsekretāru. Pēc tam, kad viņa partija 1996. gadā uzvarēja pašvaldību vēlēšanās [[Zemūna|Zemūnā]], Vučičs kļuva par ''Pinki'' sporta halles direktoru.

1998. gadā Aleksandars Vučičs kļuva par informācijas ministru [[Mirko Marjanovičs|Mirko Marjanoviča]] valdībā. Pieaugot neapmierinātībai ar [[Slobodans Miloševičs|Slobodanu Miloševiču]], Vučičs ierosināja sodīt valdību kritizējošos žurnālistus un aizliegt ārvalstu televīziju raidīšanu. Šajā periodā Serbijas mediji bija piesātināti ar [[serbi|serbu]] nacionālistu propagandu, kas demonizēja etniskās minoritātes un attaisnoja serbu vēršanos pret tām. 2000. gada 24. oktobrī Marjanoviča valdība atkāpās.

2008. gadā grupa Serbijas radikālās partijas biedru [[Tomislavs Nikoličs|Tomislava Nikoliča]] vadībā dibināja jaunu partiju [[Serbijas progresīvā partija]] (SPP). Aleksandars Vučičs pievienojās tai un kļuva par partijas priekšsēdētāja vietnieku. Pēc tam, kad 2012. gadā Nikoličs tika ievēlēts par Serbijas prezidentu, Vučičs kļuva par SPP priekšsēdētāju.
No 2012. gada jūlija Aleksandars Vučičs bija aizsardzības ministrs [[Ivica Dačičs|Ivicas Dačiča]] valdībā, vienlaikus ieņemot premjerministra pirmā vietnieka amatu. kad 2013. gada augustā kabinetā notika izmaiņas, par aizsardzības ministru ieceļot Nebojšu Rodiču, Vučičs turpināja pildīt premjerministra pirmā vietnieka pienākumus līdz 2014. gada aprīlim.

2014. gada parlamenta vēlēšanās Vučiča vadītā Serbijas progresīvā partija ieguva 158 no 250 vietām parlamentā. SPP apvienojās koalīcijā ar Serbijas sociālistisko partiju. Aleksandars Vučičs 2014. gada 27. aprīlī kļuva par premjerministru, nomainot Ivicu Dačiču.
2016. gada 4. martā prezidents Tomislavs Nikoličs atlaida parlamentu, nosakot jauna vēlēšanas 24. aprīlī. Vēlēšanās valdošā koalīcija ieguva 48 % balsu. Vučiča valdība turpināja darbu.

2017. gada 2. aprīlī Aleksandars Vučičs uzvarēja Serbijas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 55 % balsu. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas vairāki tūkstoši iedzīvotāju izgāja Serbijas ielās, protestējot pret Vučiča ievēlēšanu. Vučičs prezidenta amatā stājās 31. maijā, nomainot [[Tomislavs Nikoličs|Tomislavu Nikoliču]].

2023. gada 27. maijā Vučiču [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] priekšsēdētāja amata nomainīja [[Milošs Vučevičs]].
Aleksandars Vučičs atkārtoti tika ievēlēts 2022. gada Serbijas prezidenta vēlēšanās.
2023. gada martā Vučičs paziņoja par &quot;Tautas kustības par valsti&quot; izveidi, kas bija populistiski un centriski orientēta.

Pēc Belgradas skolas apšaudes un Mladenovacas un Smederevas apšaudēm 2023. gada maijā notika plaši pret valdību vērsti protesti pret Vučiča valdīšanu. Lai tos pārtrauktu Vučičs apsolīja, ka līdz gada beigām tiks rīkotas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

2024. gada 1. novembrī [[Novisada|Novisadā]] sabruka galvenās dzelzceļa stacijas betona nojume; bojā gāja 15 cilvēki. Tas izraisīja virkni masu protestu Novisadā, kas pēc tam izplatījās visā Serbijā, ko veicināja neapmierinātība ar citiem jautājumiem, tostarp valdības korupciju un mediju cenzūru. 11. decembrī Vučičs nāca klajā ar uzrunu tautai, kurā solīja izpildīt protestētāju prasības. Prasības tika izpildītas tikai daļēji, un protesti 2025. gadā atsākās no jauna.

2026. gada 27. jūnijā Aleksandars Vučičs paziņoja, ka tuvāko nedēļu laikā atkāpsies no prezidenta amata, kā arī valstī tiks sarīkotas pirmstermiņa prezidenta un parlamenta vēlēšanas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20071130034133/http://assembly.coe.int/ASP/AssemblyList/ALMemberDetails.asp?MemberID=5741 Aleksandar Vučić profile at the Council of Europe website]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{s-bef|before = Radmila Milentijevičs }}
{{s-ttl|title = Serbijas informācijas ministrs | years= 1998 — 2000 }}
{{s-aft|after = [[Ivica Dačičs]]&lt;br /&gt;Bogoļubs Pejčičs&lt;br /&gt;Biserka Matičs-Spasojevičs }}
|-
{{s-bef|before = [[Dragans Šutanovacs]] }}
{{s-ttl|title = Serbijas aizsardzības ministrs | years= 2012 — 2013 }}
{{s-aft|after = Nebojša Rodičs }}
|-
{{s-bef|rows=2|before= [[Ivica Dačičs]]}}
{{s-ttl|title= Serbijas premjerministra pirmais vietnieks |years= 2012 — 2014}}
{{s-aft|after= [[Ivica Dačičs]] }}
|-
{{s-ttl|title= [[Serbijas premjerministrs]]|years= 2014 — 2017}}
{{s-aft|after= [[Ivica Dačičs]]&lt;br /&gt;(pienākumu izpildītājs)}}
|-
{{s-bef|before = [[Tomislavs Nikoličs]] }}
{{s-ttl|title = [[Serbijas prezidents]] | years= 2017 — 2026}}
{{s-aft|after = [[Ana Brnabiča]] }}
|-
{{s-bef|before= [[Tomislavs Nikoličs]]}}
{{s-ttl|title= [[Serbijas progresīvā partija|Serbijas progresīvās partijas]] priekšsēdētājs |years= 2012 — 2023}}
{{s-aft|after= [[Milošs Vučevičs]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Vučičs, Aleksandars}}

[[Kategorija:Belgradā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas politiķi]]
[[Kategorija:Serbijas premjerministri]]
[[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>sehuijasjzatd7rir6n96imfpyn5z3o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosovas prezidentu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>349696</id>
    <revision>
      <id>4541293</id>
      <parentid>4533155</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:36:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 30px Kosova (2008 — mūsdienas) 30px */</comment>
      <origin>4541293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6036" sha1="dpyv1xt0ksqumzc4qu7remwpcqsisb4" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Kosova]]s prezidenti''', kopš [[1992]]. gada.

== Uzskaitījums ==
=== [[File:Flag of Albania.svg|30px]] [[Kosovas Republika]] (1992 — 2000) ===
{{legend|Orange|[[Kosovas Demokrātiskā līga]]|border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Prezidents (1992 — 2000)''' 
|-
| style=&quot;background: Orange| || '''1.''' || [[File:Ibrahim Rugova.jpg|80px]] || '''[[Ibrahims Rugova]]''' &lt;br/&gt;''Ibrahim Rugova'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1944—2006)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[25. maijs]] — [[2000]]. gada [[1. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || 
|}

=== [[File:Flag of the United Nations.svg|30px]] [[Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldi Kosovā]] (2002 — 2008) ===
{{legend|Orange|[[Kosovas Demokrātiskā līga]]|border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Prezidents (1992 — 2000)''' 
|-
| style=&quot;background: Orange| || '''1.''' || [[File:Ibrahim Rugova.jpg|80px]] || '''[[Ibrahims Rugova]]''' &lt;br/&gt;''Ibrahim Rugova'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1944—2006)&lt;/small&gt; || [[2002]]. gada [[4. marts]] — [[2006]]. gada [[21. janvāris]] &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;|| [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || 
|-
| style=&quot;background: Orange| || — || [[File:Nexhat Daci1.jpg|80px]] || [[Nedžats Daci]] &lt;br/&gt;''Nexhat Daci'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1944—2026)&lt;/small&gt; || [[2006]]. gada [[21. janvāris]] — [[10. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || 
|-
| style=&quot;background: Orange| || '''2.''' || [[File:Fatmir Sejdiu 2009.jpg|80px]] || '''[[Fatmirs Seidiu]]''' &lt;br/&gt;''Fatmir Sejdiu'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2006]]. gada [[10. februāris]] — [[2008]]. gada [[16. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || 
|}

=== [[File:Flag of Kosovo.svg|30px]] [[Kosova]] (2008 — mūsdienas) [[File:Emblem of the Republic of Kosovo.svg|30px]] ===
{{colbegin|2}}
{{legend| Orange| [[Kosovas Demokrātiskā līga]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| Red| [[Kosovas Demokrātiskā partija]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| Brown| [[Jaunā Kosovas alianse]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #00A59C| [[Izaicinu!]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| Darkred| [[Pašnoteikšanās kustība]] | border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Prezidents (2008 — mūsdienas)''' 
|-
| style=&quot;background: Orange| || '''1.''' || [[File:Fatmir Sejdiu 2009.jpg|80px]] || '''[[Fatmirs Seidiu]]''' &lt;br/&gt;''Fatmir Sejdiu'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2008]]. gada [[16. februāris]] — [[2010]]. gada [[27. septembris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || 
|-
| style=&quot;background: Red| || — || [[File:Jakup Krasniqi1 (cropped).jpg|80px]] || [[Jakups Krasniči]] &lt;br/&gt;''Jakup Krasniqi'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2010]]. gada [[27. septembris]] — [[2011]]. gada [[22. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā partija]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: Brown| || '''2.''' || [[File:Pacolli final.jpg|80px]] || '''[[Bahdžets Pacolli]]''' &lt;br/&gt;''Behgjet Pacolli'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2011]]. gada [[22. februāris]] — [[4. aprīlis]] || [[Jaunā Kosovas alianse]] || 
|-
| style=&quot;background: Red| || — || [[File:Jakup Krasniqi1 (cropped).jpg|80px]] || [[Jakups Krasniči]] &lt;br/&gt;''Jakup Krasniqi'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || [[2011]]. gada [[4. aprīlis]] — [[7. aprīlis]] || [[Kosovas Demokrātiskā partija]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''3.''' ||[[Attēls:Atifete Jahjaga - 2018 (25839518347) (cropped).jpg|none|80x89px]]||'''[[Atifete Jahjaga]]''' &lt;br/&gt;''Atifete Jahjaga'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1975)&lt;/small&gt; || [[2011]]. gada [[7. aprīlis]] — [[2016]]. gada [[7. aprīlis]] || Bez partijas ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''4.''' || [[File:Hashim Thaçi, 2012.jpg|80px]] || '''[[Hašims Tači]]''' &lt;br/&gt;''Hashim Thaçi'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || [[2016]]. gada [[7. aprīlis]] — [[2020]]. gada [[5. novembris]] || Bez partijas ||
|-
| style=&quot;background: #00A59C| || — || [[File:Vjosa Osmani1.jpg|80px]] || [[Vjosa Osmani]] &lt;br/&gt;''Vjosa Osmani'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1982)&lt;/small&gt; || [[2020]]. gada [[5. novembris]] — [[2021]]. gada [[22. marts]] || [[Izaicinu!]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: Darkred| || — || [[File:Glauk Konjufca (cropped) 2.jpg|80px]] || [[Glauks Konjufca]] &lt;br/&gt;''Glauk Konjufca'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1981)&lt;/small&gt; || [[2021]]. gada [[22. marts]] — [[4. aprīlis]] || [[Pašnoteikšanās kustība]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #00A59C| || '''5.''' || [[File:Vjosa Osmani1.jpg|80px]] || '''[[Vjosa Osmani]]''' &lt;br/&gt;''Vjosa Osmani'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1982)&lt;/small&gt; || [[2021]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2026]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Izaicinu!]] || 
|-
| style=&quot;background: Darkred| || — || [[File:Albulena Haxhiu (cropped).png|80px]] || [[Albulena Hadžiu]] &lt;br/&gt;''Albulena Haxhiu'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1987)&lt;/small&gt; || [[2026]]. gada [[4. aprīlis]] — [[7. oktobris]] || [[Pašnoteikšanās kustība]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[File:Justina Shiroka Pula inauguration portrait crop.jpg|80px]] || '''[[Justina Široka-Pula]]''' &lt;br/&gt;''Justina Shiroka Pula'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt; || [[2026]]. gada [[7. oktobris]] — ''pašlaik'' || Bez partijas || 
|}

{{Eiropas valstu vadītāji}}

[[Kategorija:Kosovas prezidenti| ]]
[[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>dpyv1xt0ksqumzc4qu7remwpcqsisb4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artjoms Habeloks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362297</id>
    <revision>
      <id>4541241</id>
      <parentid>4282452</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:57:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2249" sha1="iy3b9fryh5btbjoq2yod969hym9bm68" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Artjoms Habeloks
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|2}}
| cityofbirth = [[Dņipro]]
| countryofbirth = [[Ukraina]]
| height = 177
| currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[FC Nyva Ternopil|Nyva Ternopil]]
| clubnumber = 28
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2017
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| nationalyears1 = 
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2015
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U20
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar-3 Donetsk]]
| years2 = 2014—2015
| caps2 = 16
| goals2 = 1
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]]
| years3 = 2017
| caps3 = 20
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]
| years4 = 2018—2020
| caps4 = 34
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Armēnija}} [[FC Pyunik|Pyunik]]
| years5 = 2020
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalist 1925 Kharkiv|Metalist 1925 Kharkiv]]
| years6 = 2021—2024
| caps6 = 83
| goals6 = 4
| years7 = 2024—2026
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Chornomorets Odesa|Chornomorets Odesa]]
| caps7 = 30
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Nyva Ternopil|Nyva Ternopil]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 3
| goals8 = 0
}}

'''Artjoms Habeloks''' (dzimis {{dat|1995|1|2}}) ir [[Ukraina]]s futbolists, pussargs. Kopš 2026. gada spēlē Ukrainas komandā ''[[FC Nyva Ternopil|Nyva Ternopil]]''.

2017. gadā spēlējis Latvijas komandā [[FK Spartaks Jūrmala]].

{{īss-aizmetnis}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Habeloks, Artjoms}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Dņipro dzimušie]]
[[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]]
[[Kategorija:Poltavas &quot;Vorskla&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Pyunik spēlētāji]]
[[Kategorija:Odesas &quot;Čornomorec&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>iy3b9fryh5btbjoq2yod969hym9bm68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Riteriai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362544</id>
    <revision>
      <id>4541545</id>
      <parentid>4493360</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:48:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14314" sha1="ay6gg4s4dktb9awkvzg5ig9c9hvhncp" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #282146
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''FK Riteriai''
| logo            = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Riteriai''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = 9. vieta, Pirma lyga
| dib             = 2005
| beidza_pastāvēt = 
| stad            = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]]
| ietilp          = 5400
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Jans Nevoina
| tren            = {{flaga|LTU}} ''Gintautas Vaičiūnas''
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''FK Trakai''
| dates1     = 2005—2018
| name2      = ''FK Riteriai''
| dates2     = 2019—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1|
  leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[TOPLYGA]]. &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. 

== Sezonas ==
; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053827/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|}
; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 2015, 2016

* '''[[Lietuvas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2016

== Krāsas ==
[[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']]
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
|title= 2006-2013 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2006-2013 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra|
 leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00|
 title= 2014-2017 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes|  
 leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000|
 title= 2014-2017 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra|
 leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235|
 title= 2018-šobrīd (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|  
 leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055|
 title= 2018-šobrīd (viesi)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|03|07||bez}}.'' 

{{fs start}}
{{fs player|no=26|name=[[Simone Moschin]]|nat=ITA|pos=GK}}
{{fs player|no=37|name=[[Artiom Šankin]]|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=92|name=Kajus Andraikėnas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#B0D3FB&quot; |
|----- style=&quot;background-color:#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|nat=SRB|pos=DF|name=[[Vukasin Bulatović]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Milanas Rutkovskis]]|pos=DF}}
{{fs player|no= 8|nat=LTU|pos=DF|name=[[Egidijus Vaitkūnas]]}} 
{{fs player|no=13|name=[[Gustas Gumbaravičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=Daumantas Lipinskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=35|name=Petro Harapko|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=50|name=[[Matas Latvys]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|name=[[Armandas Šveistrys]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=10|name=[[Simas Civilka]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=[[Artem Baftalovskyi]]|nat=UKR|pos=MF}}
{{fs player|no=16|name=Jonas Usavičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Deimantas Rimpa]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=27|name=Dominykas Gelombickas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=47|name=Vakaris Gurkšnys|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Tautvydas Alekna|pos=FW}}
{{fs player|no=77|name=[[Ernestas Januš Zdanovič]]|nat=LTU|pos=FW}}&lt;ref&gt;https://fkriteriai.lt/2024/03/riteriu-sudetyje-tfa-aukletiniai/&lt;/ref&gt;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} 
* [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Riteriai FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]]
[[Kategorija:FK Riteriai]]</text>
      <sha1>ay6gg4s4dktb9awkvzg5ig9c9hvhncp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541546</id>
      <parentid>4541545</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:49:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4541546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14157" sha1="svknof0egmvap4h8g4otfdyb3ua2u9j" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #282146
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''FK Riteriai''
| logo            = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Riteriai''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = 
| sez             = 
| poz             = 
| dib             = 2005
| beidza_pastāvēt = 
| stad            = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]]
| ietilp          = 5400
| prez            = 
| tren            = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''FK Trakai''
| dates1     = 2005—2018
| name2      = ''FK Riteriai''
| dates2     = 2019—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1|
  leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[TOPLYGA]]. &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. 

== Sezonas ==
; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053827/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|}
; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 2015, 2016

* '''[[Lietuvas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2016

== Krāsas ==
[[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']]
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
|title= 2006-2013 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2006-2013 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra|
 leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00|
 title= 2014-2017 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes|  
 leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000|
 title= 2014-2017 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra|
 leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235|
 title= 2018-šobrīd (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|  
 leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055|
 title= 2018-šobrīd (viesi)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|03|07||bez}}.'' 

{{fs start}}
{{fs player|no=26|name=[[Simone Moschin]]|nat=ITA|pos=GK}}
{{fs player|no=37|name=[[Artiom Šankin]]|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=92|name=Kajus Andraikėnas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#B0D3FB&quot; |
|----- style=&quot;background-color:#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|nat=SRB|pos=DF|name=[[Vukasin Bulatović]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Milanas Rutkovskis]]|pos=DF}}
{{fs player|no= 8|nat=LTU|pos=DF|name=[[Egidijus Vaitkūnas]]}} 
{{fs player|no=13|name=[[Gustas Gumbaravičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=Daumantas Lipinskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=35|name=Petro Harapko|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=50|name=[[Matas Latvys]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|name=[[Armandas Šveistrys]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=10|name=[[Simas Civilka]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=[[Artem Baftalovskyi]]|nat=UKR|pos=MF}}
{{fs player|no=16|name=Jonas Usavičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Deimantas Rimpa]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=27|name=Dominykas Gelombickas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=47|name=Vakaris Gurkšnys|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Tautvydas Alekna|pos=FW}}
{{fs player|no=77|name=[[Ernestas Januš Zdanovič]]|nat=LTU|pos=FW}}&lt;ref&gt;https://fkriteriai.lt/2024/03/riteriu-sudetyje-tfa-aukletiniai/&lt;/ref&gt;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} 
* [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Riteriai FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]]
[[Kategorija:FK Riteriai]]</text>
      <sha1>svknof0egmvap4h8g4otfdyb3ua2u9j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541547</id>
      <parentid>4541546</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:49:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12519" sha1="4mh1qq2806eou6dbwaldjwgocly32zc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #282146
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''FK Riteriai''
| logo            = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Riteriai''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = 
| sez             = 
| poz             = 
| dib             = 2005
| beidza_pastāvēt = 
| stad            = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]]
| ietilp          = 5400
| prez            = 
| tren            = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''FK Trakai''
| dates1     = 2005—2018
| name2      = ''FK Riteriai''
| dates2     = 2019—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1|
  leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[TOPLYGA]]. &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. 

== Sezonas ==
; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053827/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|}
; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 2015, 2016

* '''[[Lietuvas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2016

== Krāsas ==
[[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']]
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
|title= 2006-2013 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2006-2013 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra|
 leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00|
 title= 2014-2017 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes|  
 leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000|
 title= 2014-2017 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra|
 leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235|
 title= 2018-šobrīd (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|  
 leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055|
 title= 2018-šobrīd (viesi)
}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} 
* [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Riteriai FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]]
[[Kategorija:FK Riteriai]]</text>
      <sha1>4mh1qq2806eou6dbwaldjwgocly32zc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541548</id>
      <parentid>4541547</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12512" sha1="mc2jnlzpmvz67azsq1nbt2c1h6gty96" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #282146
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''FK Riteriai''
| logo            = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Riteriai''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = 
| sez             = 
| poz             = 
| dib             = 2005
| beidza_pastāvēt = 
| stad            = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]]
| ietilp          = 5400
| prez            = 
| tren            = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''FK Trakai''
| dates1     = 2005—2018
| name2      = ''FK Riteriai''
| dates2     = 2019—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1|
  leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[TOPLYGA]]. &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. 

== Sezonas ==
; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053827/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|}
; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 2015, 2016

* '''[[Lietuvas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2016

== Krāsas ==
[[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']]
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
|title= 2006-2013 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2006-2013 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra|
 leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00|
 title= 2014-2017 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes|  
 leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000|
 title= 2014-2017 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra|
 leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235|
 title= 2018-šobrīd (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|  
 leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055|
 title= 2018-šobrīd (viesi)
}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} 
* [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}}
* [https://www.soccerway.com/team/riteriai/Cpqd5uFj/ FK Riteriai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Riteriai FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]]
[[Kategorija:FK Riteriai]]</text>
      <sha1>mc2jnlzpmvz67azsq1nbt2c1h6gty96</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541571</id>
      <parentid>4541548</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:03:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12512" sha1="buc6inrb674ja3s7xjgu2mdb2txut04" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #282146
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''FK Riteriai''
| logo            = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Riteriai''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}&lt;/ref&gt;
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = 
| sez             = 
| poz             = 
| dib             = 2005
| beidza_pastāvēt = 
| stad            = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]]
| ietilp          = 5400
| prez            = 
| tren            = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''FK Trakai''
| dates1     = 2005—2018
| name2      = ''FK Riteriai''
| dates2     = 2019—
|
| pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1|
  leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[TOPLYGA]]. &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. 

== Sezonas ==
; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053827/http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|}
; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF0000&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 2015, 2016

* '''[[Lietuvas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2016

== Krāsas ==
[[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']]
[[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Yellow;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK RITERIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=FFFF00 |
|title= 2006-2013 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackstripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=FFFF00|
 rightarm=000000 |
 shorts=FFFF00 |
 socks=FFFF00 |
 title= 2006-2013 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra|
 leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00|
 title= 2014-2017 (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes|  
 leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000|
 title= 2014-2017 (viesi)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra|
 leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235|
 title= 2018-šobrīd (māja)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|  
 leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055|
 title= 2018-šobrīd (viesi)
}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} 
* [https://toplyga.lt/komanda/riteriai Profils ''toplyga.lt''] {{lt ikona}}
* [https://www.soccerway.com/team/riteriai/Cpqd5uFj/ FK Riteriai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Riteriai FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]]
[[Kategorija:FK Riteriai]]</text>
      <sha1>buc6inrb674ja3s7xjgu2mdb2txut04</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Jonava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365866</id>
    <revision>
      <id>4541597</id>
      <parentid>4408811</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:15:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13621" sha1="93cv6jytjqxf5bk8qw6p3zju61ypsg3" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Jonava''
| logo       = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas Jonava''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Jonava}}
| dib        = 1991
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Jonavas centrālais stadions
| ietilp     = 1008
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Eisvinas Utyra
| tren       = 
| līga       = 1 līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = {{decrease}} 16. vieta, ''A lyga''
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Azotas
| dates1     = 1990—1993
| name2      = Achema-Lietava
| dates2     = 1994—1995
| name3      = Lietava
| dates3     = 1996—2016
| name4      = Jonava
| dates4     = 2017—
|
| pattern_la1 = _senica1819a
| pattern_b1 = _senica1819a
| pattern_ra1 = _senica1819a
| pattern_sh1 = _senica1617h
| pattern_so1 = _hummel20tb
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
|
| pattern_la2 = _garbarnia1819h
| pattern_b2 = _garbarnia1819h
| pattern_ra2 = _garbarnia1819h
| pattern_sh2 = _pristinha1718a
| pattern_so2 = _hummel20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
|
| pattern_la3 = _garbarnia1819h
| pattern_b3 = _garbarnia1819h
| pattern_ra3 = _garbarnia1819h
| pattern_sh3 = _senica1617h
| pattern_so3 = _hummel20w
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 0000FF
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 4. vieta (1): 2017

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2000'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| 
|-

| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
| style=&quot;background:White;color:Darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| style=&quot;width:33%&quot;
|-
|
{{Football kit
|title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas)
 |pattern_la = 
 |pattern_b  = _whitecollar
 |pattern_ra = 
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _whiteline
 |leftarm    = 0048E0
 |body       = 0048E0
 |rightarm   = 0048E0
 |shorts     = 0048E0
 |socks      = 0048E0
}}
|{{Football kit
|title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  =  _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = ffffff
| body = 75AADB
| rightarm = ffffff
| shorts = 000000
| socks = FFFFFF
}}
|{{Football kit
|title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  = _trepenne1718h
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = F5F5F5
| body = 75AADB
| rightarm = F5F5F5
| shorts = 000000
| socks = ffffff
}}
|{{Football kit
|title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = _senica1819a
| pattern_b = _senica1819a
| pattern_ra = _senica1819a
| pattern_sh = _senica1617h
| pattern_so = _hummel20tb
| leftarm = 0000FF
| body = 0000FF
| rightarm = 0000FF
| shorts = 0000FF
| socks = 0000FF
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|05||bez}}.''

{{fs start}}
{{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=92|pos=MF|nat=LTU|name=Augustas Dubickas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=|name=Kipras Keliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive]

{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Jonava FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]]
[[Kategorija:FK Jonava]]</text>
      <sha1>93cv6jytjqxf5bk8qw6p3zju61ypsg3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541598</id>
      <parentid>4541597</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13636" sha1="iiaj9y7rsdk2bxa2fkg366xd26nbukz" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Jonava''
| logo       = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas Jonava''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Jonava}}
| dib        = 1991
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Jonavas centrālais stadions
| ietilp     = 1008
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Eisvinas Utyra
| tren       = 
| līga       = 1 līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = {{decrease}} 16. vieta, ''A lyga''
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Azotas
| dates1     = 1990—1993
| name2      = Achema-Lietava
| dates2     = 1994—1995
| name3      = Lietava
| dates3     = 1996—2016
| name4      = Jonava
| dates4     = 2017—
|
| pattern_la1 = _senica1819a
| pattern_b1 = _senica1819a
| pattern_ra1 = _senica1819a
| pattern_sh1 = _senica1617h
| pattern_so1 = _hummel20tb
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
|
| pattern_la2 = _garbarnia1819h
| pattern_b2 = _garbarnia1819h
| pattern_ra2 = _garbarnia1819h
| pattern_sh2 = _pristinha1718a
| pattern_so2 = _hummel20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
|
| pattern_la3 = _garbarnia1819h
| pattern_b3 = _garbarnia1819h
| pattern_ra3 = _garbarnia1819h
| pattern_sh3 = _senica1617h
| pattern_so3 = _hummel20w
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 0000FF
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 4. vieta (1): 2017

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2000'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| 
|-

| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
| style=&quot;background:White;color:Darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| style=&quot;width:33%&quot;
|-
|
{{Football kit
|title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas)
 |pattern_la = 
 |pattern_b  = _whitecollar
 |pattern_ra = 
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _whiteline
 |leftarm    = 0048E0
 |body       = 0048E0
 |rightarm   = 0048E0
 |shorts     = 0048E0
 |socks      = 0048E0
}}
|{{Football kit
|title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  =  _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = ffffff
| body = 75AADB
| rightarm = ffffff
| shorts = 000000
| socks = FFFFFF
}}
|{{Football kit
|title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  = _trepenne1718h
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = F5F5F5
| body = 75AADB
| rightarm = F5F5F5
| shorts = 000000
| socks = ffffff
}}
|{{Football kit
|title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = _senica1819a
| pattern_b = _senica1819a
| pattern_ra = _senica1819a
| pattern_sh = _senica1617h
| pattern_so = _hummel20tb
| leftarm = 0000FF
| body = 0000FF
| rightarm = 0000FF
| shorts = 0000FF
| socks = 0000FF
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|05||bez}}.''

{{fs start}}
{{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=92|pos=MF|nat=LTU|name=Augustas Dubickas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=|name=Kipras Keliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Jonava FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]]
[[Kategorija:FK Jonava]]</text>
      <sha1>iiaj9y7rsdk2bxa2fkg366xd26nbukz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541607</id>
      <parentid>4541598</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:20:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14078" sha1="m7i22z9uq20an45rjumek0lk4q2muw2" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Jonava''
| logo       = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas Jonava''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Jonava}}
| dib        = 1991
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Jonavas centrālais stadions
| ietilp     = 1008
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Eisvinas Utyra
| tren       = 
| līga       = 1 līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = {{decrease}} 16. vieta, ''A lyga''
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Azotas
| dates1     = 1990—1993
| name2      = Achema-Lietava
| dates2     = 1994—1995
| name3      = Lietava
| dates3     = 1996—2016
| name4      = Jonava
| dates4     = 2017—
|
| pattern_la1 = _senica1819a
| pattern_b1 = _senica1819a
| pattern_ra1 = _senica1819a
| pattern_sh1 = _senica1617h
| pattern_so1 = _hummel20tb
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
|
| pattern_la2 = _garbarnia1819h
| pattern_b2 = _garbarnia1819h
| pattern_ra2 = _garbarnia1819h
| pattern_sh2 = _pristinha1718a
| pattern_so2 = _hummel20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
|
| pattern_la3 = _garbarnia1819h
| pattern_b3 = _garbarnia1819h
| pattern_ra3 = _garbarnia1819h
| pattern_sh3 = _senica1617h
| pattern_so3 = _hummel20w
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 0000FF
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 4. vieta (1): 2017

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2000'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-

| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
| style=&quot;background:White;color:Darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| style=&quot;width:33%&quot;
|-
|
{{Football kit
|title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas)
 |pattern_la = 
 |pattern_b  = _whitecollar
 |pattern_ra = 
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _whiteline
 |leftarm    = 0048E0
 |body       = 0048E0
 |rightarm   = 0048E0
 |shorts     = 0048E0
 |socks      = 0048E0
}}
|{{Football kit
|title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  =  _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = ffffff
| body = 75AADB
| rightarm = ffffff
| shorts = 000000
| socks = FFFFFF
}}
|{{Football kit
|title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  = _trepenne1718h
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = F5F5F5
| body = 75AADB
| rightarm = F5F5F5
| shorts = 000000
| socks = ffffff
}}
|{{Football kit
|title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = _senica1819a
| pattern_b = _senica1819a
| pattern_ra = _senica1819a
| pattern_sh = _senica1617h
| pattern_so = _hummel20tb
| leftarm = 0000FF
| body = 0000FF
| rightarm = 0000FF
| shorts = 0000FF
| socks = 0000FF
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|05||bez}}.''

{{fs start}}
{{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=92|pos=MF|nat=LTU|name=Augustas Dubickas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=|name=Kipras Keliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Jonava FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]]
[[Kategorija:FK Jonava]]</text>
      <sha1>m7i22z9uq20an45rjumek0lk4q2muw2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541608</id>
      <parentid>4541607</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:20:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14377" sha1="2jdop09dld0rdbl34t65tmbtku2ehu1" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Jonava''
| logo       = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas Jonava''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Jonava}}
| dib        = 1991
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Jonavas centrālais stadions
| ietilp     = 1008
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Eisvinas Utyra
| tren       = 
| līga       = 1 līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = {{decrease}} 16. vieta, ''A lyga''
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Azotas
| dates1     = 1990—1993
| name2      = Achema-Lietava
| dates2     = 1994—1995
| name3      = Lietava
| dates3     = 1996—2016
| name4      = Jonava
| dates4     = 2017—
|
| pattern_la1 = _senica1819a
| pattern_b1 = _senica1819a
| pattern_ra1 = _senica1819a
| pattern_sh1 = _senica1617h
| pattern_so1 = _hummel20tb
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
|
| pattern_la2 = _garbarnia1819h
| pattern_b2 = _garbarnia1819h
| pattern_ra2 = _garbarnia1819h
| pattern_sh2 = _pristinha1718a
| pattern_so2 = _hummel20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
|
| pattern_la3 = _garbarnia1819h
| pattern_b3 = _garbarnia1819h
| pattern_ra3 = _garbarnia1819h
| pattern_sh3 = _senica1617h
| pattern_so3 = _hummel20w
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 0000FF
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 4. vieta (1): 2017

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2000'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
| style=&quot;background:White;color:Darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| style=&quot;width:33%&quot;
|-
|
{{Football kit
|title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas)
 |pattern_la = 
 |pattern_b  = _whitecollar
 |pattern_ra = 
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _whiteline
 |leftarm    = 0048E0
 |body       = 0048E0
 |rightarm   = 0048E0
 |shorts     = 0048E0
 |socks      = 0048E0
}}
|{{Football kit
|title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  =  _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = ffffff
| body = 75AADB
| rightarm = ffffff
| shorts = 000000
| socks = FFFFFF
}}
|{{Football kit
|title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  = _trepenne1718h
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = F5F5F5
| body = 75AADB
| rightarm = F5F5F5
| shorts = 000000
| socks = ffffff
}}
|{{Football kit
|title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = _senica1819a
| pattern_b = _senica1819a
| pattern_ra = _senica1819a
| pattern_sh = _senica1617h
| pattern_so = _hummel20tb
| leftarm = 0000FF
| body = 0000FF
| rightarm = 0000FF
| shorts = 0000FF
| socks = 0000FF
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|05||bez}}.''

{{fs start}}
{{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=92|pos=MF|nat=LTU|name=Augustas Dubickas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=|name=Kipras Keliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Jonava FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]]
[[Kategorija:FK Jonava]]</text>
      <sha1>2jdop09dld0rdbl34t65tmbtku2ehu1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541621</id>
      <parentid>4541608</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:26:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14496" sha1="1qgqb6yji6b47zale0c511z9bj38wkn" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Jonava''
| logo       = [[Attēls:FK Jonava logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas Jonava''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Jonava}}
| dib        = 1991
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Jonavas centrālais stadions
| ietilp     = 1008
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Eisvinas Utyra
| tren       = 
| līga       = 1 līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = {{decrease}} 16. vieta, ''A lyga''
| 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Azotas
| dates1     = 1990—1993
| name2      = Achema-Lietava
| dates2     = 1994—1995
| name3      = Lietava
| dates3     = 1996—2016
| name4      = Jonava
| dates4     = 2017—
|
| pattern_la1 = _senica1819a
| pattern_b1 = _senica1819a
| pattern_ra1 = _senica1819a
| pattern_sh1 = _senica1617h
| pattern_so1 = _hummel20tb
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
|
| pattern_la2 = _garbarnia1819h
| pattern_b2 = _garbarnia1819h
| pattern_ra2 = _garbarnia1819h
| pattern_sh2 = _pristinha1718a
| pattern_so2 = _hummel20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
|
| pattern_la3 = _garbarnia1819h
| pattern_b3 = _garbarnia1819h
| pattern_ra3 = _garbarnia1819h
| pattern_sh3 = _senica1617h
| pattern_so3 = _hummel20w
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 0000FF
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''FK Jonava''''' ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jonava]]s. Tas dibināts 1991. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 4. vieta (1): 2017

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2000'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2001'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2002'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2003'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2004'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2005'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''  
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#1lyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=1755571 lietuvosfutbolas.lt 2018]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/jonava-1183/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''16.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
| style=&quot;background:White;color:Darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK JONAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| style=&quot;width:33%&quot;
|-
|
{{Football kit
|title=2016 „Lietava“ (Mājas krāsas)
 |pattern_la = 
 |pattern_b  = _whitecollar
 |pattern_ra = 
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _whiteline
 |leftarm    = 0048E0
 |body       = 0048E0
 |rightarm   = 0048E0
 |shorts     = 0048E0
 |socks      = 0048E0
}}
|{{Football kit
|title=2017 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  =  _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = ffffff
| body = 75AADB
| rightarm = ffffff
| shorts = 000000
| socks = FFFFFF
}}
|{{Football kit
|title= 2018 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = 
| pattern_b  = _trepenne1718h
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = _3_stripes_blue
| leftarm = F5F5F5
| body = 75AADB
| rightarm = F5F5F5
| shorts = 000000
| socks = ffffff
}}
|{{Football kit
|title= 2022 „Jonava“ (Mājas krāsas)
| pattern_la = _senica1819a
| pattern_b = _senica1819a
| pattern_ra = _senica1819a
| pattern_sh = _senica1617h
| pattern_so = _hummel20tb
| leftarm = 0000FF
| body = 0000FF
| rightarm = 0000FF
| shorts = 0000FF
| socks = 0000FF
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|05||bez}}.''

{{fs start}}
{{Fs player|no= 16|nat=LTU|pos=GK|name=Martynas Matuzas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 3|name=Džiugas Raudonius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=11|name=Lukas Čepkauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Artūras Rocys|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=92|pos=MF|nat=LTU|name=Augustas Dubickas}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=99|name=Marius Ganusauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=|name=Kipras Keliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkjonava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/jonava alyga.lt (FK Jonava)] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/lietava-jonava/3790/ FK Jonava: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-jonava/15846/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Jonava FK}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Jonava]]
[[Kategorija:FK Jonava]]</text>
      <sha1>1qgqb6yji6b47zale0c511z9bj38wkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilks (mitoloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>373934</id>
    <revision>
      <id>4541406</id>
      <parentid>4492058</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:41:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6304" sha1="67d90ewzwvyaexzlv9huvcsiltkqf7e" xml:space="preserve">[[Attēls:Jēkabs_Bīne_Dievs,_Laima,_Māra_(1932).jpg|right|thumb|300px|[[Jēkabs Bīne|Jēkaba Bīnes]] 1932. gadā radītajā gleznā &quot;Dievs, Laima, Māra&quot; blakus Dieva zirgam, priekšplānā attēlots [[pelēkais vilks|vilks]] - Dieva suns.]]
[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|right|thumbnail|300px|Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu.]]

'''Vilks''' [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijā]] tiek saukts par '''Dieva suni''', Dieva izredzēto karotāju pret [[Ļaunums|ļaunumu]], dēvēts arī par ''pelēci'', ''pelēksvārci'', ''brāli'', ''meža vīru'', ''ceļa vīru'' vai ''ciemiņu''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija |author=Redakcijas kolēģija |year=1994 |publisher=Latvijas enciklopēdija |location=Rīga |isbn=5899600462 |page=227}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Daudzām [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s tautām raksturīgs priekšstats par vilku kā cilts mītisko senci. Pazīstams ir mīts par vilceni, kas uzaudzinājusi dvīņus Romulu un Remu, [[Roma]]s dibinātājus, tāpat zināms mīts, ka vilcene uzaudzinājusi [[Persija]]s valdnieku [[Kīrs Lielais|Kīru]]. Šādi mīti ir saistīti ar uzskatu, ka vilcene devusi saviem audzināmajiem īpašas spējas un tās viņus padarījušas par virsaišiem un varoņiem, kam piemītot arī spēja uz laiku iemiesoties vilkā. Cilvēku ar šādām spējām sauc par [[vilkacis|vilkati]].

Latviešu [[teika|teikās]] aprakstīts, ka [[velns]], gribēdams, līdzīgi kā [[Dievs]], arī sev radīt suni, izveido vilka ķermeni, tomēr nespēj tam iedvest dzīvību. Tikai atkārtojot Dieva priekšā pateikto formulu: &quot;Vilks, celies un saplēs velnu!&quot; - vilks iegūst dzīvotspēju un tūdaļ uzbrūk savam radītājam velnam. Kopš tā brīža velns vairās no vilka, kas to nemitīgi vajā. Latviešu tautas [[folklora|folklorā]] raksturīgs arī uzskats, ka vilku spēj savaldīt cilvēka acu skatiens. Ja cilvēks pirmais ierauga vilku, tad no vilka nav ko baidīties. Nereti vilkam piedēvēts lielāks saprāts nekā citiem meža dzīvniekiem. Tautas paruna apgalvo: &quot;Vilkam ir deviņu vīru prāts, lācim deviņu vīru spēks.&quot; Tā, piemēram, vilks neaiztiekot jaundzimušu bērnu, godprātīgi pildot doto vārdu, tāpēc vilks pasakās arvien zaudē iepretim viltīgākajiem dzīvniekiem: lapsai, zirgam, aunam, vērsim.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Lielā mitoloģijas enciklopēdija |author=Līga Kalniņa, Ilmārs Zvirgzds |year=2006 |publisher=Jumava |location=Rīga |isbn=9984380653 |page=453}}&lt;/ref&gt; Vilks minēts arī latviešu tautas [[ticējums|ticējumos]]: &quot;Ja pār ceļu pārskrien vilks, tad būs laime.&quot;; &quot;Ja ziemā vilki gaudo mājas tuvumā, tad būs sals jeb tuvosies karš.&quot;

Daudzām tautām, tai skaitā [[balti|baltu]] tautām, veidojušies uzskati par vilku kopienu kā karavīru vienības ideālo modeli, kas saistīts ar tādām īpašībām kā paredzēšanas spēja, drosme, un uzticība. Taču vilki tika uztverti arī kā drauds zemkopju un lopkopju sabiedrībai, tādēļ ziemā nereti tika rīkotas vilku medības. Latviešu tautas [[folklora|folklorā]] [[decembris|decembri]] sauc par Vilku mēnesi, iespējams tas saistīts ar vilku medībām šajā laikā.&lt;ref name=&quot;LME&quot;/&gt;

Vilka apzīmējums, ''Dieva suns'', figurē vairākās [[latvieši|latviešu]] [[dainas|tautasdziesmās]].&lt;ref name=&quot;lfk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dainuskapis.lv|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=Lfk.lv|accessdate={{dat|2018|02|03||bez}}|archive-date={{dat|2011|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111104032557/http://www.dainuskapis.lv/}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;
''30166-0''&lt;br&gt;
Pieguļnieki bāleliņi,&lt;br&gt;
Vaj ir visi kumeliņi?&lt;br&gt;
Es redzeju Dieva suni&lt;br&gt;
Kumeļ' kāju valkajot.&lt;br&gt;

''29169-0''&lt;br&gt;
Kam tie tādi gani gana,&lt;br&gt;
Kam tie suņi lādenaja?&lt;br&gt;
Mīļas Māras gani gana,&lt;br&gt;
Dieva suņi lādenaja.&lt;br&gt;

''29441-0''&lt;br&gt;
Svētdien, gani, nedzeniet&lt;br&gt;
Tāļajās ganibās:&lt;br&gt;
Svētdien Dievis baznicā,&lt;br&gt;
Dieva suņi medibās.&lt;br&gt;
&lt;/blockquote&gt;

== Mūsdienas ==
[[Attēls:Nbs-suv-logo.jpg|right|thumb|200px|[[Latvija]]s [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības]] ģerbonī uz [[latviešu ornamenti|latviešu rakstu]] mītā krusta zīmes attēlots karavīrs, tērpies vilka ādā.]]
Vilka simbolismu savā ģerbonī izmanto [[Latvija]]s [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienība]], kurā uz [[latviešu ornamenti|latviešu rakstu]] mītā krusta zīmes attēlots karavīrs, tērpies vilka ādā.

[[Latvijas Futbola federācija]]s Latvijas nacionālās vīriešu futbola izlases simbols un talismans kopš 2018. gada 18. jūlija ir vilks, bet zīmols un [[tēmturis]] #11vilki. Vilka un vilku bara [[simbolisms]] mudina futbola sabiedrību un līdzjutējus kļūt par saliedētu baru, kam ir gan cīņas gars, gan [[vienotība]] un lepnums par paveikto.

Vīru kopa &quot;Vilki&quot; savā daiļradē izmanto karavīra un vilka tēlu saspēli. Kopas simbols ir [[dūdas]] spēlējošs mūziķis tērpies vilka ādā.

Motobraucēju brālības &quot;Dieva suņi&quot; simbols ir vīrs tērpies vilka ādā un ar [[latviešu ornamenti|latviešu rakstu]] [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] uz krūtīm. Brālības principi balstās [[latviskā dzīvesziņa|latviskajā dzīvesziņā]], atbilstoši kurai Dievs mīt dabā, ir brīvs un neatkarīgs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://spoki.tvnet.lv/vesture/Dieva-suni-Vilki/526775 Dieva suņi - Vilki]
* [http://vesture.eu/index.php/Vilkatis_latviešu_folklorā_-_mīts_vai_īstenība%3F Vilks un vilkatis latviešu folklorā.]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.vilki.lv/par-karaviriem-vilkiem.html Par karavīriem vilkiem.]
* [http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&amp;art=37740 Motobraucēju brālība &quot;Dieva suņi&quot; pošas moto sezonai.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924045831/http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&amp;art=37740 |date={{dat|2020|09|24||bez}} }}
* [https://lff.lv/faniem/11vilki/ Latvijas nacionālās vīriešu futbola izlases vizuālā identitāte #11vilki.]

{{mitoloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latviešu mitoloģija]]
[[Kategorija:Baltu mitoloģija]]</text>
      <sha1>67d90ewzwvyaexzlv9huvcsiltkqf7e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hipstokrātija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376936</id>
    <revision>
      <id>4541356</id>
      <parentid>4493580</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:32:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5503" sha1="b3yn6fc424oc5ylbydssygerdzvux4h" xml:space="preserve">{{nenozīmīgs}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Hipstokrātija
|Attēls =
|Ainava= 
|Apraksts = 
|Fons = grupa
|Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|Žanrs = [[sintpops]]
|Gadi = 2013—pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[Melo Records]]''
|Mlapa = 
|Dalībnieki = 
*Kristaps Zirnis
*Mārtiņš Strautiņš
|Bij_dalībnieki = 
}}

'''Hipstokrātija''' ir 2013. gada beigās [[Rīga|Rīgā]] izveidots [[Latvija]]s [[sintpops|sintpopa]] duets, kuru veido producents Kristaps Zirnis un daudzinstrumentālists Mārtiņš Strautiņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pašmāju mūzikā jauns vārds — „Hipstokrātija” |date=2014. gada 24. februāris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/5231765/pasmaju-muzika-jauns-vards-hipstokratija |accessdate={{dat|2024|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Līdz šim duets ir izdevis vienu studijas albumu un trīs [[EP ieraksts|mazalbumus]].

== Vēsture ==

2014. gada vasarā Hipstokrātija digitāli izdeva 6 skaņdarbu garu debijas mazalbumu „Brīnumzeme”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jaunā pašmāju elektropopa apvienība „Hipstokrātija” izdod EP |date=2014. gada 31. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/520222-jauna_pasmaju_elektropopa_apvieniba_hipstokratija_izdod_ep |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2014. gada 4. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20140804021020/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/520222-jauna_pasmaju_elektropopa_apvieniba_hipstokratija_izdod_ep }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Duets „Hipstokrātija” izdod debijas mazalbumu „Brīnumzeme” |date=2015. gada 4. augusts |publisher=alternative.lv |url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/duets-hipstokratija-izdod-debijas-mazalbumu-brinumzeme-835/ |accessdate=2018. gada 13. februārī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140904215358/http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/duets-hipstokratija-izdod-debijas-mazalbumu-brinumzeme-835/ |archivedate=2014. gada 4. Septembris }}&lt;/ref&gt; bet 2014. gada beigās, atzīmējot dueta pastāvēšanas pirmo gadadienu, digitāli laida klajā vēl vienu mazalbumu — „XII”, kurā ietilpa 3 skaņdarbi. 2014. gada 5. decembrī klubā ''[[Nabaklab]]'' notika dueta pirmā publiskā uzstāšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hipstokrātija gada dzimšanas dienā izdod EP XII |date=2014. gada 27. novembris |publisher=[[tv3.lv|skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/hipstokratija-gada-dzimsanas-diena-izdod-ep-xii/ |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2021. gada 30. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210730063159/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/hipstokratija-gada-dzimsanas-diena-izdod-ep-xii/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pašmāju duets „Hipstokrātija” izdod jaunu EP |date=2014. gada 3. decembris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/537887-pasmaju_duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2015. gada 16. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20151016222755/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/537887-pasmaju_duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep }}&lt;/ref&gt;

2015. gadā ''[[Melo Records]]'' izdeva dueta 10 skaņdarbu garu pilnmetrāžas albumu „[[Te nav Amerika]]”. Albuma atvēršanas koncerts notika 2015. gada 23. maijā klubā ''[[Nabaklab]]''. Pēc tam duets devās koncertturnejā pa Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Muzikālā apvienība 'Hipstokrātija' prezentēs savu debijas albumu 'Te nav Amerika' |date=2015. gada 21. maijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muzikala-apvieniba-hipstokratija-prezentes-savu-debijas-albumu-te-nav-amerika.d?id=45998069 |accessdate=2018. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hipstokrātija izdod albumu „Te nav Amerika” |date=2015. gada 21. maijs |publisher=naba.lv |url=https://www.naba.lv/par/naba-zinas/zina/t/13138/ |accessdate={{dat|2024|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 20. novembrī duets digitāli izdeva savu trešo četru skaņdarbu garo mazalbumu „Zemes izšķirtspējas sapņi”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hipstokrātija piedāvā jaunu minialbumu |date=2015. gada 22. novembris |publisher=skaties.lv |url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/hipstokratija-piedava-jaunu-minialbumu/ |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2021. gada 27. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210727184745/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/hipstokratija-piedava-jaunu-minialbumu/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Duets „Hipstokrātija” izdod jaunu EP |date=2015. gada 25. novembris |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/585442-duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep |accessdate=2018. gada 13. februārī |archive-date=2015. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20151125172015/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/585442-duets_hipstokratija_izdod_jaunu_ep }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
*Brīnumzeme (2014; mazalbums)
*XII (2014; mazalbums)
*Te nav Amerika (2015)
*Zemas izšķirtspējas sapņi (2015; mazalbums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://www.facebook.com/hipstokratija/ Dueta ''Facebook'' lapa]

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas sintpopa grupas]]</text>
      <sha1>b3yn6fc424oc5ylbydssygerdzvux4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aimens Matlūtī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376987</id>
    <revision>
      <id>4541137</id>
      <parentid>4269489</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1684" sha1="fe02o7v7aut18dkb7gcimf75qaz6d1b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Aimens Matlūti
| image = PAN-TUN (4) (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|9|14}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Tunisa}}
| height = 183
| currentclub = 
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| youthyears1 = 1995—2001
| youthclubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| years1 = 2003—2017
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Etoile du Sahel]]
| caps1 = 278
| goals1 = 0
| years2 = 2018
| clubs2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Baten Club]]
| caps2 = 7
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2007—2022
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 73
| nationalgoals1 = 0
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| years3 = 2018—2019
| caps3 = 5
| clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Adalah FC|Al-Adalah]]
| goals3 = 0
| years4 = 2019
| caps4 = 10
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Tunisija}} [[Etoile du Sahel]]
| years5 = 2020—2023
| caps5 = 38
| goals5 = 0
| caption = Aimens Matlūti 2018. gadā
}}

'''Aimens Matlūti''' ({{val|ar|أيمن المثلوثي}}; dzimis {{dat|1984|9|14}}) ir bijušais [[Tunisija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Mathlouti, Aimens}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]</text>
      <sha1>fe02o7v7aut18dkb7gcimf75qaz6d1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siāms Ben Jusefs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377023</id>
    <revision>
      <id>4541124</id>
      <parentid>4438112</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:59:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2772" sha1="kexpptwdgf529wtwivxgj8udusi35wv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Siāms Ben Jusefs
| image = Bel-Tun (6) (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|31}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Marseļa}}
| height = 189
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2004—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia]]
| caps1 = 4
| goals1 = 0
| years2 = 2009—2011
| clubs2 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| caps2 = 27
| goals2 = 3
| years3 = 2012
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]]
| caps3 = 9
| goals3 = 0
| years4 = 2012—2015
| clubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Astra Giurgiu]]
| caps4 = 67
| goals4 = 3
| years5 = 2015—2017
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen]]
| caps5 = 35
| goals5 = 3
| years6 = 2017—2019
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.]]
| caps6 = 73
| goals6 = 4
| nationalyears1 = 2008—2009
| nationalteam1 = {{flaga|Tunisija}} Tunisija U21
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010—2019
| nationalteam2 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps2 = 48
| nationalgoals2 = 2
| pcupdate = 
| caption = Siāms Ben Jusefs
| caps7 = 4
| caps8 = 7
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Denizlispor]]
| clubs8 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| goals7 = 0
| goals8 = 0
| years7 = 2020
| years8 = 2020—2021
| clubs9 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC Beroe Stara Zagora|Beroe Stara Zagora]]
| years9 = 2022
| caps9 = 13
| goals9 = 0
| years10 = 2022
| caps10 = 1
| clubs10 = {{flaga|Francija}} [[US Quevilly-Rouen Métropole|Quevilly-Rouen Métropole]] B
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Francija}} [[US Quevilly-Rouen Métropole|Quevilly-Rouen Métropole]]
| years11 = 2022—2023
| caps11 = 27
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen]]
| years12 = 2023—2024
| caps12 = 4
| goals12 = 0
| totalcaps = 276
| totalgoals = 16
}}

'''Siāms Ben Jusefs''' ({{ara|صيام بن يوسف}}; dzimis {{dat|1989|3|31}}) ir [[Tunisija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Ben Jusefs, Siāms}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:SM Caen spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Bastia spēlētāji]]
[[Kategorija:Denizlispor spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stara Zagoras &quot;Beroe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Astra Giurgiu spēlētāji]]
[[Kategorija:CFR Cluj spēlētāji]]
[[Kategorija:Leyton Orient F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>kexpptwdgf529wtwivxgj8udusi35wv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ali Maalūls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377024</id>
    <revision>
      <id>4541134</id>
      <parentid>4281026</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:06:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1489" sha1="ra1hm63v1hemk8hjbx77cjv2n2nbg05" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ali Maalūls
| image = Ali Maâloul.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|1}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Sfaksa}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| clubnumber = 10
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2010—2016
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| caps1 = 143
| goals1 = 56
| years2 = 2016—2025
| clubs2 = {{flaga|Ēģipte}} [[Kairas „Al Ahly”]]
| caps2 = 163
| goals2 = 35
| nationalyears1 = 2013—
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 89
| nationalgoals1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| caption = Ali Maalūls 2021. gadā
| years3 = 2025—
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| caps3 = 25
| goals3 = 2
}}

'''Ali Maalūls''' (dzimis {{dat|1990|1|1}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē Tunisijas kluba ''[[CS Sfaxien]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Maalūls, Ali}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ra1hm63v1hemk8hjbx77cjv2n2nbg05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hamza Matlūtī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377026</id>
    <revision>
      <id>4541138</id>
      <parentid>4281029</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1526" sha1="80a3vd3enp4q4ljp6po6ziyi59igwe7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hamza Matlūtī
| image = Remise de touche (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|25}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Bizerta}}
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Tunisija}} ''[[CS Sfaxien]]''
| clubnumber = 24
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2010—2016
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} ''[[CA Bizertin]]''
| caps1 = 110
| goals1 = 2
| years2 = 2016—2020
| clubs2 = {{flaga|Tunisija}} ''[[CS Sfaxien]]''
| caps2 = 79
| goals2 = 6
| nationalyears1 = 2014—
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 38
| nationalgoals1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs3 = {{flaga|Ēģipte}} ''[[Zamalek SC|Zamalek]]''
| years3 = 2020—2025
| caps3 = 67
| goals3 = 0
| caption = Hamza Matlūtī 2022. gadā
| clubs4 = {{flaga|Tunisija}} ''[[CS Sfaxien]]''
| years4 = 2025—
| caps4 = 21
| goals4 = 4
}}

'''Hamza Matlūtī''' ({{val|ar|حمزة المثلولي}}; dzimis {{dat|1992|7|25}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē Tunisijas komandā ''[[CS Sfaxien]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Matlūtī, Hamza}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]</text>
      <sha1>80a3vd3enp4q4ljp6po6ziyi59igwe7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vahbi Hazri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377123</id>
    <revision>
      <id>4541128</id>
      <parentid>4281023</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:01:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2409" sha1="9nyc4xzll3ljlp5oe8o1hrie4r2rk8b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Vahbi Hazri
| image = Wahbi Khazri.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|8}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Ažaksjo}}
| height = 182
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2003—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia]]
| years1 = 2009—2014
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia]]
| caps1 = 171
| goals1 = 31
| years2 = 2014—2016
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Girondins&quot;]]
| caps2 = 52
| goals2 = 14
| years3 = 2016—2018
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC]]
| caps3 = 38
| goals3 = 3
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]]
| caps4 = 24
| goals4 = 9
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Tunisija}} Tunisija U20
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2012
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2013—2022
| nationalteam3 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps3 = 74
| nationalgoals3 = 25
| caption = 
| caps5 = 100
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]
| goals5 = 33
| years5 = 2018—2022
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Monpeljē HSC|Montpellier]]
| years6 = 2022—2025
| caps6 = 82
| goals6 = 6
| totalcaps = 467
| totalgoals = 96
}}

'''Vahbi Hazri''' ({{val|ar|وهبي خزري}}; dzimis {{dat|1991|2|8}}) ir [[Tunisija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Bastia'''

* [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2011—12

'''Individuālie sasniegumi'''

* Tunisijas gada futbolists: 2018

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Hazri, Vahbi}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Bastia spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>9nyc4xzll3ljlp5oe8o1hrie4r2rk8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ferdžāni Sāsi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377152</id>
    <revision>
      <id>4541144</id>
      <parentid>4437392</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:13:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2082" sha1="26rx0unzqxu7kg4hqdhoas8nvi2q2ez" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ferdžāni Sāsi
| image = Ferjani Sassi 2.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|18}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Arjāna}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]
| clubnumber = 13
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2014
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| caps1 = 83
| goals1 = 10
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz]]
| caps2 = 39
| goals2 = 1
| years3 = 2016—2017
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| caps3 = 21
| goals3 = 3
| years4 = 2018
| clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| caps4 = 8
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2013—
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 104
| nationalgoals1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Ēģipte}} [[Zamalek SC|Zamalek]]
| caps5 = 64
| years5 = 2018—2021
| goals5 = 12
| clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]
| years6 = 2021—2023
| caps6 = 35
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]
| years7 = 2023—
| caps7 = 53
| goals7 = 13
}}

'''Ferdžāni Sāsi''' ({{val|ar|فرجاني ساسي}}; dzimis {{dat|1992|3|18}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandas ''[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Sāsi, Ferdžāni}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>26rx0unzqxu7kg4hqdhoas8nvi2q2ez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muhameds Amīns Ben Amors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377153</id>
    <revision>
      <id>4541123</id>
      <parentid>4034817</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:58:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1427" sha1="t162uq8jdeaxrnzf8mivakizdida7lz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Muhameds Amīns Ben Amors
| image = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|3}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Sousa}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Tunisija}} [[JS El Omrane]]
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2026
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Etoile du Sahel]]
| caps1 = 119
| goals1 = 3
| years2 = 2018
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ahli Jeddah]]
| caps2 = 5
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2015—2019
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 34
| nationalgoals1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[JS El Omrane]]
| years3 = 2026—
| caps3 = 0
| goals3 = 0
}}

'''Muhameds Amīns Ben Amors''' ({{val|ar|محمد أمين بن عمر}}; dzimis {{dat|1992|5|3}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Tunisijas kluba ''[[JS El Omrane]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ben Amors, Muhameds}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>t162uq8jdeaxrnzf8mivakizdida7lz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūsefs Msākni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377154</id>
    <revision>
      <id>4541143</id>
      <parentid>4281033</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:12:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1904" sha1="n4wew0fa5ilufcdtafu3gdqfvyw7kyk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Jūsefs Msākni
| image = Youssef Msakni 2015b.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|28}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Tunisa}}
| height = 179
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2004—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Stade Tunisien]]
| years1 = 2008—2012
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| caps1 = 132
| goals1 = 46
| years2 = 2013—2023
| clubs2 = {{flaga|Katara}} [[Lekhwiya]]
| caps2 = 119
| goals2 = 73
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Tunisija}} Tunisija U17
| nationalcaps1 = 13
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2010—2024
| nationalteam2 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps2 = 104
| nationalgoals2 = 23
| clubs3 = {{īre}} {{Flaga|Beļģija}} [[KAS Eupen|Eupen]]
| years3 = 2019
| caps3 = 7
| goals3 = 1
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| years4 = 2021—2023
| caps4 = 40
| goals4 = 23
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| years5 = 2023—2025
| caps5 = 27
| goals5 = 15
| clubs6 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 2
| goals6 = 0
}}

'''Jūsefs Msākni''' ({{val|ar|يوسف المساكني}}; dzimis {{dat|1990|10|28}}) ir [[Tunisija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Msākni, Jūsefs}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:KAS Eupen spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>n4wew0fa5ilufcdtafu3gdqfvyw7kyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fahredīns Ben Jūsefs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377155</id>
    <revision>
      <id>4541132</id>
      <parentid>4429520</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2295" sha1="mm7q9vyxux0z94jxnvchhj74cji5qjv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Fakerdīns Ben Joussefs
| image = PAN-TUN (3) (cropped).jpg
| fullname = ''Fakhreddine Ben Youssef''
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|21}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Tunisa}}
| height = 192
| currentclub = {{flaga|Tunisija}} [[Stade Tunisien]]
| clubnumber = 11
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2011—2014
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| caps1 = 123
| goals1 = 23
| years2 = 2015
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz B]]
| caps2 = 2
| goals2 = 0
| years3 = 2015
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz ]]
| caps3 = 6
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2017
| clubs4 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| caps4 = 56
| goals4 = 19
| years5 = 2018—2020
| clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]
| caps5 = 27
| goals5 = 5
| nationalyears1 = 2012—2019
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 47
| nationalgoals1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| caption = 
| clubs6 = {{flaga|Ēģipte}} [[Ismaily FC|Ismaily]]
| years6 = 2020
| caps6 = 4
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Ēģipte}} [[Ismaily FC|Ismaily]]
| years7 = 2020—2021
| caps7 = 30
| goals7 = 11
| clubs8 = {{flaga|Ēģipte}} [[Pyramids FC|Pyramids]]
| years8 = 2021—2023
| caps8 = 36
| goals8 = 5
| clubs9 = {{flaga|Ēģipte}} [[Al Masry SC|Al Masry]]
| years9 = 2023—2025
| caps9 = 43
| goals9 = 8
| years10 = 2025—2026
| clubs10 = {{flaga|Tunisija}} [[US Monastir|Monastir]]
| caps10 = 19
| goals10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Tunisija}} [[Stade Tunisien]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}
'''Fahredīns Ben Jūsefs''' ({{val|ar|فخر الدين بن يوسف}}; dzimis {{dat|1991|6|21}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Tunisijas komandā ''[[Stade Tunisien]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Jūsefs, Fahredīns}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]]</text>
      <sha1>mm7q9vyxux0z94jxnvchhj74cji5qjv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taha Jāsīns Henīsi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377156</id>
    <revision>
      <id>4541129</id>
      <parentid>4281024</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:02:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1516" sha1="glmpgdd705lja7p4um8kwoahuwyb443" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Taha Jāsīns Henīsi
| image = Taha Yassine Khenissi.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|6}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Zarzis}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC]]
| clubnumber = 27
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2009—2012
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| caps1 = 8
| goals1 = 0
| years2 = 2012—2015
| clubs2 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| caps2 = 69
| goals2 = 16
| years3 = 2015—2021
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[Esperance]]
| caps3 = 119
| goals3 = 57
| nationalyears1 = 2013—2024
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 54
| nationalgoals1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs4 = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC]]
| years4 = 2022—
| caps4 = 89
| goals4 = 80
}}

'''Taha Jassīns Henissi''' ({{val|ar|طه ياسين الخنيسي}}; dzimis {{dat|1992|1|6}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Kuveitas kluba [[Kuwait SC]] sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Jāsīns Henīsi, Taha}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>glmpgdd705lja7p4um8kwoahuwyb443</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramzans Kadirovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383037</id>
    <revision>
      <id>4541224</id>
      <parentid>4406183</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:28:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4904" sha1="54zejicb60daen7652haradmnpjx2hz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ramzans Kadirovs
| vārds_orģ = ''Рамзан Кадыров''
| attēls = Рамзан_Кадыров_(13-03-2023).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Ramzans Kadirovs 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Čečenijas Republikas vadītājs]]
| term_sākums = {{dat|2007|2|15|N|bez}}
| term_beigas = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Alu Alhanovs]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = Čečenijas Republikas valdības vadītājs
| term_sākums2 = {{dat|2005|11|18|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2007|4|10|N|bez}}
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = Čečenijas Republikas pirmais vicepremjers
| term_sākums3 = {{dat|2004|5|10|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2005|11|18|N|bez}}
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1976|10|5}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čečenijas-Ingušijas APSR|Centaroja|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Vienotā Krievija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = [[Ahmats Kadirovs]]
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 12, tostarp [[Adams Kadirovs]]
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ramzans Kadirovs''' ({{val|ru|Рамзан Ахматович Кадыров}}, {{val|ce|Къадар Ахьмат-кIант Рамзан}}; dzimis {{dat|1976|10|5}}) ir [[Krievija]]s federālā subjekta [[Čečenija|Čečenijas Republika]]s [[Čečenijas Republikas vadītājs|vadītājs]].

[[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā Ramzans Kadirovs piedalījās kaujas operācijās pret [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armiju]]. [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] laikā kopā ar savu tēvu [[Ahmats Kadirovs|Ahmatu Kadirovu]] pārgāja Krievijas pusē. Ahmats Kadirovs bija Čečenijas prezidents, kas tika [[Terora akts Groznijā 2004. gada 9. maijā|nogalināts]] 2004. gada maijā. Ramzans bija sava tēva paramilitārās vienības ([[kadirovieši|kadiroviešu]]) vadītājs. 2007. gadā Ramzans Kadirovs īsi pēc 30 gadu vecuma sliekšņa sasniegšanas (minimālais vecums amata ieņemšanai) kļuva par [[Čečenijas Republikas vadītājs|Čečenijas Republikas vadītāju]]. Laika gaitā ticis kritizēts par [[Mizogīnija|mizogīnisku]] un [[Homofobija|homofobisku]] pieeju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/05/21/world/europe/chechen-leaders-advice-on-women-lock-them-in.html|title=Chechen Leader’s Advice on Women: Lock Them In|last=MacFarquhar|first=Neil|date=2015-05-20|work=The New York Times|access-date=2018-02-18|language=en-US|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chechnya-gay-purge-maxim-lapunov-press-conference-homophobic-anti-gay-torture-beatings-ramzan-a8003051.html|title=One of the victims of Chechnya's 'gay purge' has spoken out about his torture ordeal|date=2017-10-16|work=The Independent|access-date=2018-02-18|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Čečenijā nodibināja personālistisku [[Diktators|diktatorisku]] režīmu, apsūdzēts masveida [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumos un [[Korupcija|korupcijā]]. Viņš ir pazīstams ar savu kritiķu [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]]. 

Kadirovs ir tuvs [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]], kurš apmaiņā pret Kadirova lojalitāti Čečenijai sniedz lielas naudas summas. Viņš ir viens no galvenajiem Putina atbalstītājiem, kurš atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].

2018. gadā Kadirovam tika aizliegts ieceļot [[Latvija|Latvijā]] par viņa līdzdalību cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.currenttime.tv/a/29058927.html|title=Латвия запретила въезд Кадырову, Бастрыкину, Луговому и еще 46 фигурантам &quot;списка Магнитского&quot;|website=Настоящее Время|access-date=2024-05-26|date=2018-02-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; Kopš 2022. gada saistībā ar Krievijas agresiju Kadirovs ir iekļauts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Japāna|Japānas]] un vairāku citu valstu sankciju sarakstos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kadirovs, Ramzans}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Čečenijā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]]</text>
      <sha1>54zejicb60daen7652haradmnpjx2hz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Basems Srarfi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397869</id>
    <revision>
      <id>4541145</id>
      <parentid>4281044</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:14:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1903" sha1="dv6ejo3wenonihlshmhkt4noac33c4k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Basems Srarfi
| image = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|25}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Tunisa}}
| height = 176
| currentclub = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| clubnumber = 19
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2017
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| caps1 = 26
| goals1 = 6
| years2 = 2017—2020
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice]]
| caps2 = 56
| goals2 = 4
| years3 = 2017
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice]] II
| caps3 = 4
| goals3 = 1
| nationalyears1 = 2018—
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 15
| nationalgoals1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| caption = 
| caps4 = 56
| goals4 = 4
| years4 = 2017—2020
| clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]]
| years5 = 2020—2022
| caps5 = 36
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Kuveita}} [[Al-Arabi SC (Kuveita)|Al-Arabi]]
| years6 = 2023
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| years7 = 2023—
| caps7 = 49
| goals7 = 4
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice]]
}}

'''Basems Srarfi''' ({{val|ar|بسام الصرارفي}}; dzimis {{dat|1997|6|25}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Tunisijas komandā [[Club Africain|''Club Africain'']].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Srarfi, Basems}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]]</text>
      <sha1>dv6ejo3wenonihlshmhkt4noac33c4k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabers Halīfa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397936</id>
    <revision>
      <id>4541127</id>
      <parentid>4106047</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:01:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2259" sha1="nohduuo8neyzsvzsbp7qp0xsuafkq53" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Sabers Halīfa
| image = Saber Khlifa.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|10|14}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija}}
| height = 
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2005–2006
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Stade Gabèsien]]
| caps1 = 29
| goals1 = 15
| years2 = 2006–2008
| clubs2 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis]]
| caps2 = 22
| goals2 = 1
| years3 = 2008–2010
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Hammam-Lif]]
| caps3 = 32
| goals3 = 20
| years4 = 2010–2011
| clubs4 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis]]
| caps4 = 12
| goals4 = 1
| years5 = 2011
| clubs5 = {{flaga|Lībija}} [[Al-Ahly SC (Benghazi)]]
| caps5 = 4
| goals5 = 3
| years6 = 2011–2013
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Thonon Évian Savoie F.C.]]
| caps6 = 56
| goals6 = 17
| years7 = 2013–2016
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| caps7 = 28
| goals7 = 1
| years8 = 2014–2016
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| caps8 = 44
| goals8 = 19
| years9 = 2016–2019
| clubs9 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| caps9 = 20
| goals9 = 6
| nationalyears1 = 2010–2018
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 46
| nationalgoals1 = 7
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC]]
| years10 = 2018
| caps10 = 0
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|AAE}} [[Emirates Club|Emirates]]
| years11 = 2019
| caps11 = 9
| goals11 = 3
| clubs12 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| years12 = 2019–2023
| caps12 = 53
| goals12 = 11
| totalcaps = 309
| totalgoals = 97
}}

'''Sabers Halīfa''' ({{val|ar|صابر خليفة}}; dzimis {{dat|1986|10|14}}) ir bijušais [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Halīfa, Sabers}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>nohduuo8neyzsvzsbp7qp0xsuafkq53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nebīls Maalūls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398132</id>
    <revision>
      <id>4541136</id>
      <parentid>4130773</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:08:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6778" sha1="2k3usgd1ygpfh9n8renow74vdz236aq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Nebīls Maalūls
| image = Nabil Maâloul 2018.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1962|7|25}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija|Tunisa}}
| height = 
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Alžīrija}} [[CR Belouizdad]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 1981—1989
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|ES Tunis]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 1989—1991
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]]
| caps2 = 28
| goals2 = 2
| years3 = 1991—1994
| clubs3 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|ES Tunis]]
| caps3 = 
| goals3 = 
| years4 = 1994
| clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ahli (Jeddah)|Al-Ahli Club]]
| caps4 = 
| goals4 = 
| years5 = 1994—1995
| clubs5 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Athlétique Bizertin|CA Bizertin]]
| caps5 = 
| goals5 = 
| years6 = 1995—1996
| clubs6 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| caps6 = 
| goals6 = 
| nationalyears1 = 1985—1995
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 74
| nationalgoals1 = 11
| manageryears1 = 1997—1998
| managerclubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Olympique du Kef]]
| manageryears2 = 2002—2004
| managerclubs2 = {{fb|TUN}} (asistents)
| manageryears3 = 2003—2004
| managerclubs3 = {{flaga|Tunisija}} Tunisija U23
| manageryears4 = 2004—2005
| managerclubs4 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| manageryears5 = 2005—2006
| managerclubs5 = {{flaga|Tunisija}} [[CA Bizertin]]
| manageryears6 = 2006—2008
| managerclubs6 = {{fb|TUN}} (asistents)
| manageryears7 = 2010—2012
| managerclubs7 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|ES Tunis]]
| manageryears8 = 2012—2013
| managerclubs8 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|ES Tunis]]
| manageryears9 = 2013
| managerclubs9 = {{fb|TUN}}
| manageryears10 = 2014
| managerclubs10 = {{flaga|Katara}} [[El Jaish SC|El Jaish]]
| manageryears11 = 2014—2017
| managerclubs11 = {{fb|KUW}}
| manageryears12 = 2017—2018
| managerclubs12 = {{fb|TUN}}
| manageryears13 = 2018—2019
| managerclubs13 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]
| manageryears14 = 2020—2021
| managerclubs14 = {{fb|SYR}}
| manageryears15 = 2021—2022
| managerclubs15 = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC]]
| manageryears16 = 2022—2023
| managerclubs16 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|ES Tunis]]
| caption = Nebīls Maalūls 2018. gadā
| managerclubs17 = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC]]
| manageryears17 = 2023—2024
| managerclubs18 = {{flaga|Alžīrija}} [[USM Alger]]
| manageryears18 = 2024—2025
| managerclubs19 = {{flaga|Kuveita}} [[Qadsia SC|Qadsia]]
| manageryears19 = 2025—2026
| managerclubs20 = {{flaga|Alžīrija}} [[CR Belouizdad]]
| manageryears20 = 2026—
}}
'''Nebīls Maalūls''' ({{val|ar|نبيل معلول}}; dzimis {{dat|1962|7|25}}) ir [[Tunisija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Maalūls ir Alžīrijas komandas ''[[CR Belouizdad]]'' galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Profesionāla futbolista karjeru sāka Tunisijas klubā ''[[Espérance Sportive de Tunis|ES Tunis]]''. No 1989. līdz 1991. gadam spēlēja Vācijā, ''[[Hannover 96]]'' kluba sastāvā [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]]. Pēc tam atgriezās ''ES Tunis''. Šī kluba sastāvā sešas reizes ir kļuvis par Tunisijas čempionu (1982, 1985, 1988, 1989, 1993, 1994). Vēlreiz par Tunisijas čempionu kļuva 1996. gadā ''[[Club Africain]]'' kluba sastāvā.

[[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas futbola izlasē]] spēlējis no 1985. līdz 1995. gadam. Kopā izlases rindās aizvadījis 74 spēles un guvis 11 vārtus. N. Maalūls ir piedalījies arī [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Seula|Seulā]].

== Trenera karjera ==
Trenera karjeru sāka 1997. gadā klubā ''[[Olympique du Kef]]''. 2002. gada kļuva par [[Rožē Lemērs|Rožē Lemēra]] asistentu [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas izlasē]], palīdzot komandai uzvarēt [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Vēlāk kļuva par Tunisijas olimpiskās izlases treneri.

Karjeras turpinājumā strādāja par galveno treneri klubos ''Club Africain'' un ''CA Bizertin'', kuros pirms tam bija pats spēlējis. No 2006. līdz 2008. gadam vēreiz bija trenera asistents Tunisijas izlasē. 2010. gada decembrī kļuva par ''ES Tunis'' galveno treneri un divreiz aizveda komandu līdz Tunisijas čempionu titulam.

2013. gada februārī kļuva par Tunisijas izlases galveno treneri. Pēc tam, kad izlase nespēja kvalificēties [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausam]], paziņoja par atkāpšanos no amata. 2014. gadā neilgu laiku strādāja ar [[Katara]]s klubu ''El Jaish''. 2014. gada decembrī tika apstiprināts par [[Kuveitas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-asia-kuwait/kuwait-appoint-tunisian-maaloul-ahead-of-asian-cup-idUKKBN0JL0DW20141207 |title=Kuwait appoint Tunisian Maaloul ahead of Asian Cup |language=en |date={{dat|2014|12|7||bez}} |publisher=''[[Reuters]]'' |accessdate={{dat|2018|6|12||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vadīja komandu 2015. gada [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausā]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]], līdz FIFA apturēja Kuveitas Futbola federācijas darbību. 

2017. gada aprīlī vēlreiz kļuva par Tunisijas izlases galveno treneri, pārņemot izlasi PK kvalifikācijas cikla laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39743422 |title=Nabil Maaloul re-appointed as Tunisia coach |language=en |date={{dat|2017|4|28||bez}} |publisher=[[BBC]].com|accessdate={{dat|2018|6|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;  Maalūla vadībā izlase kvalificējās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīram]]. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Maalūls, Nebīls}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Tunisijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Tunisijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Kuveitas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]]
[[Kategorija:Sīrijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>2k3usgd1ygpfh9n8renow74vdz236aq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Panevėžys</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398604</id>
    <revision>
      <id>4541542</id>
      <parentid>4449069</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:47:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10747" sha1="92zjdlz9wjxwa6fcr0qy1f1p5k1anp2" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FK Panevėžys''
| logo       = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Panevėžys''
| iesauka    = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}}
| dib        = 2015
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Aukštaitijas stadions]]
| ietilp     = 4 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns
| tren       = {{Flaga|FIN}} ''[[Toni Korkeakunnas]]'' 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 6. vieta, A līga 
| 
| pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h |
  leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 |
  pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h|
  leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff |
}}

'''''FK Panevėžys''''' ir 2015. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]].

== Vēsture ==
2015. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (1): 2023
** 3. vieta (1): 2022.
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 2020, 2025&lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/rungtynes/fk-panevezys-fc-hegelmann-22618155/ Lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/match/fc-hegelmann-nmpJqEeg/fk-panevezys-E1ffSpX7/ Soccerway.com]&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2021
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2021, 2024.
** Finālisti (0):

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Dalībnieks bez licencijas'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background:#ddffdd;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|name=[[Vytautas Černiauskas]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|no=22|pos=GK|nat=LTU|name=[[Arijus Bražinskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 4|nat=TUN|pos=DF|name=[[Rayen Mzoughi]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=TAN|pos=DF|name=[[Miano Danilo Van den Bos]]}}
{{Fs player|no=13|nat=CYP|pos=DF|name=[[Strahinja Kerkez]]}}
{{Fs player|no=15|nat=LTU|pos=DF|name=[[Justinas Januševskij]]}} 
{{fs player|no=32|name=[[Rokas Rasimavičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=45|nat=GER|pos=DF|name=[[Milan Delević]]}} 
{{Fs player|no=50|nat=BEL|pos=DF|name=[[Laurit Krasniqi]]}} 
{{Fs player|no=95|nat=COD|pos=DF|name=[[Joël Bopesu]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Matas Ramanauskas]]}} 
{{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=CIV|pos=MF|name=[[Salomon Kouadio]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Jérôme Simon]]}} 
{{fs player|no=27|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Kwadwo Asamoah (2002)|Kwadwo Asamoah]]}}
{{Fs player|no=28|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Burdzilauskas]]}} {{small|(--&gt; [[FK Kauno Žalgiris|KŽ]])}}
{{Fs player|no=34|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Isaac Asante]]}} {{flag|BEL}}
{{Fs player|no=44|nat=SLO|pos=MF|name=[[Lovro Grajfoner]]}}
{{Fs player|no=25|name=Ignas Lukoševičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 9|nat=LUX|pos=FW|name=[[Edvin Muratović]]}}
{{Fs player|no=16|nat=SRB|pos=FW|name=[[Marko Bačanin]]}}
{{Fs player|no=17|nat=UKR|name=[[Oleksandras Kurcevas]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Eliveton]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Dubra]] (2023–2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-panevezys/33092/ FK Panevėžys: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]]
[[Kategorija:FK Panevėžys]]</text>
      <sha1>92zjdlz9wjxwa6fcr0qy1f1p5k1anp2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541544</id>
      <parentid>4541542</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10739" sha1="971uoo909yajzsow9yzcprby3l6abbj" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FK Panevėžys''
| logo       = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Panevėžys''
| iesauka    = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}}
| dib        = 2015
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Aukštaitijas stadions]]
| ietilp     = 4 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns
| tren       = {{Flaga|FIN}} ''[[Toni Korkeakunnas]]'' 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 6. vieta, A līga 
| 
| pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h |
  leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 |
  pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h|
  leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff |
}}

'''''FK Panevėžys''''' ir 2015. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]].

== Vēsture ==
2015. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (1): 2023
** 3. vieta (1): 2022.
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 2020, 2025&lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/rungtynes/fk-panevezys-fc-hegelmann-22618155/ Lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/match/fc-hegelmann-nmpJqEeg/fk-panevezys-E1ffSpX7/ Soccerway.com]&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2021
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2021, 2024.
** Finālisti (0):

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Dalībnieks bez licencijas'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background:#ddffdd;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|name=[[Vytautas Černiauskas]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|no=22|pos=GK|nat=LTU|name=[[Arijus Bražinskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 4|nat=TUN|pos=DF|name=[[Rayen Mzoughi]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=TAN|pos=DF|name=[[Miano Danilo Van den Bos]]}}
{{Fs player|no=13|nat=CYP|pos=DF|name=[[Strahinja Kerkez]]}}
{{Fs player|no=15|nat=LTU|pos=DF|name=[[Justinas Januševskij]]}} 
{{fs player|no=32|name=[[Rokas Rasimavičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=45|nat=GER|pos=DF|name=[[Milan Delević]]}} 
{{Fs player|no=50|nat=BEL|pos=DF|name=[[Laurit Krasniqi]]}} 
{{Fs player|no=95|nat=COD|pos=DF|name=[[Joël Bopesu]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Matas Ramanauskas]]}} 
{{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=CIV|pos=MF|name=[[Salomon Kouadio]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Jérôme Simon]]}} 
{{fs player|no=27|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Kwadwo Asamoah (2002)|Kwadwo Asamoah]]}}
{{Fs player|no=28|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Burdzilauskas]]}} {{small|(--&gt; [[FK Kauno Žalgiris|KŽ]])}}
{{Fs player|no=34|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Isaac Asante]]}} {{flag|BEL}}
{{Fs player|no=44|nat=SLO|pos=MF|name=[[Lovro Grajfoner]]}}
{{Fs player|no=25|name=Ignas Lukoševičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 9|nat=LUX|pos=FW|name=[[Edvin Muratović]]}}
{{Fs player|no=16|nat=SRB|pos=FW|name=[[Marko Bačanin]]}}
{{Fs player|no=17|nat=UKR|name=[[Oleksandras Kurcevas]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Eliveton]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Dubra]] (2023–2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fk-panevezys/E1ffSpX7/ FK Panevėžys: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]]
[[Kategorija:FK Panevėžys]]</text>
      <sha1>971uoo909yajzsow9yzcprby3l6abbj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541560</id>
      <parentid>4541544</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:54:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4541560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10676" sha1="oumgoobmloxj2kg3qq209txgqw0x83l" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FK Panevėžys''
| logo       = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Panevėžys''
| iesauka    = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}}
| dib        = 2015
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Aukštaitijas stadions]]
| ietilp     = 4 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns
| tren       = {{Flaga|FIN}} ''[[Toni Korkeakunnas]]'' 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026
| poz        = 7. vieta
| 
| pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h |
  leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 |
  pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h|
  leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff |
}}

'''''FK Panevėžys''''' ir 2015. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]].

== Vēsture ==
2015. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (1): 2023
** 3. vieta (1): 2022.
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 2020, 2025&lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/rungtynes/fk-panevezys-fc-hegelmann-22618155/ Lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/match/fc-hegelmann-nmpJqEeg/fk-panevezys-E1ffSpX7/ Soccerway.com]&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2021
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2021, 2024.
** Finālisti (0):

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Dalībnieks bez licencijas'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background:#ddffdd;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|name=[[Vytautas Černiauskas]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|no=22|pos=GK|nat=LTU|name=[[Arijus Bražinskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 4|nat=TUN|pos=DF|name=[[Rayen Mzoughi]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=TAN|pos=DF|name=[[Miano Danilo Van den Bos]]}}
{{Fs player|no=13|nat=CYP|pos=DF|name=[[Strahinja Kerkez]]}}
{{Fs player|no=15|nat=LTU|pos=DF|name=[[Justinas Januševskij]]}} 
{{fs player|no=32|name=[[Rokas Rasimavičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=45|nat=GER|pos=DF|name=[[Milan Delević]]}} 
{{Fs player|no=50|nat=BEL|pos=DF|name=[[Laurit Krasniqi]]}} 
{{Fs player|no=95|nat=COD|pos=DF|name=[[Joël Bopesu]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Matas Ramanauskas]]}} 
{{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=CIV|pos=MF|name=[[Salomon Kouadio]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Jérôme Simon]]}} 
{{fs player|no=27|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Kwadwo Asamoah (2002)|Kwadwo Asamoah]]}}
{{Fs player|no=28|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Burdzilauskas]]}} {{small|(--&gt; [[FK Kauno Žalgiris|KŽ]])}}
{{Fs player|no=34|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Isaac Asante]]}} {{flag|BEL}}
{{Fs player|no=44|nat=SLO|pos=MF|name=[[Lovro Grajfoner]]}}
{{Fs player|no=25|name=Ignas Lukoševičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 9|nat=LUX|pos=FW|name=[[Edvin Muratović]]}}
{{Fs player|no=16|nat=SRB|pos=FW|name=[[Marko Bačanin]]}}
{{Fs player|no=17|nat=UKR|name=[[Oleksandras Kurcevas]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Eliveton]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Dubra]] (2023–2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fk-panevezys/E1ffSpX7/ FK Panevėžys: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]]
[[Kategorija:FK Panevėžys]]</text>
      <sha1>oumgoobmloxj2kg3qq209txgqw0x83l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541561</id>
      <parentid>4541560</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:55:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10681" sha1="7y6u99axi0tk3pcmjmxgact9qv0wcsh" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FK Panevėžys''
| logo       = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Panevėžys''
| iesauka    = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}}
| dib        = 2015
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Aukštaitijas stadions]]
| ietilp     = 4 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns
| tren       = {{Flaga|FIN}} ''[[Toni Korkeakunnas]]'' 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026
| poz        = 7. vieta
| 
| pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h |
  leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 |
  pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h|
  leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff |
}}

'''''FK Panevėžys''''' ir 2015. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]].

== Vēsture ==
2015. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (1): 2023
** 3. vieta (1): 2022.
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 2020, 2025&lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/rungtynes/fk-panevezys-fc-hegelmann-22618155/ Lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/match/fc-hegelmann-nmpJqEeg/fk-panevezys-E1ffSpX7/ Soccerway.com]&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2021
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2021, 2024.
** Finālisti (0):

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Dalībnieks bez licencijas'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background:#ddffdd;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|name=[[Vytautas Černiauskas]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|no=22|pos=GK|nat=LTU|name=[[Arijus Bražinskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 4|nat=TUN|pos=DF|name=[[Rayen Mzoughi]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=TAN|pos=DF|name=[[Miano Danilo Van den Bos]]}}
{{Fs player|no=13|nat=CYP|pos=DF|name=[[Strahinja Kerkez]]}}
{{Fs player|no=15|nat=LTU|pos=DF|name=[[Justinas Januševskij]]}} 
{{fs player|no=32|name=[[Rokas Rasimavičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=45|nat=GER|pos=DF|name=[[Milan Delević]]}} 
{{Fs player|no=50|nat=BEL|pos=DF|name=[[Laurit Krasniqi]]}} 
{{Fs player|no=95|nat=COD|pos=DF|name=[[Joël Bopesu]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Matas Ramanauskas]]}} 
{{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=CIV|pos=MF|name=[[Salomon Kouadio]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Jérôme Simon]]}} 
{{fs player|no=27|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Kwadwo Asamoah (2002)|Kwadwo Asamoah]]}}
{{Fs player|no=28|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Burdzilauskas]]}} {{small|(--&gt; [[FK Kauno Žalgiris|KŽ]])}}
{{Fs player|no=34|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Isaac Asante]]}} {{flag|BEL}}
{{Fs player|no=44|nat=SLO|pos=MF|name=[[Lovro Grajfoner]]}}
{{Fs player|no=25|name=Ignas Lukoševičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 9|nat=LUX|pos=FW|name=[[Edvin Muratović]]}}
{{Fs player|no=16|nat=SRB|pos=FW|name=[[Marko Bačanin]]}}
{{Fs player|no=17|nat=UKR|name=[[Oleksandras Kurcevas]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Eliveton]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Dubra]] (2023–2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fk-panevezys/E1ffSpX7/ FK Panevėžys: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]]
[[Kategorija:FK Panevėžys]]</text>
      <sha1>7y6u99axi0tk3pcmjmxgact9qv0wcsh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541570</id>
      <parentid>4541561</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:00:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10685" sha1="kl4z7tnwax73lviluilo2uafk1116ck" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #FF0000
| nos        = ''FK Panevėžys''
| logo       = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Panevėžys''
| iesauka    = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}}
| dib        = 2015
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Aukštaitijas stadions]]
| ietilp     = 4 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns
| tren       = {{Flaga|FIN}} ''[[Toni Korkeakunnas]]'' 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026
| poz        = 7. vieta
| 
| pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h |
  leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 |
  pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h|
  leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff |
}}

'''''FK Panevėžys''''' ir 2015. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[TOPLYGA]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]].

== Vēsture ==
2015. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** Čempioni (1): 2023
** 3. vieta (1): 2022.
* '''Lietuvas kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 2020, 2025&lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/rungtynes/fk-panevezys-fc-hegelmann-22618155/ Lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/match/fc-hegelmann-nmpJqEeg/fk-panevezys-E1ffSpX7/ Soccerway.com]&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2021
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 2021, 2024.
** Finālisti (0):

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Dalībnieks bez licencijas'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background:#ddffdd;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
[[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]].
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''PANEVĖŽYS'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|name=[[Vytautas Černiauskas]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|no=22|pos=GK|nat=LTU|name=[[Arijus Bražinskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 4|nat=TUN|pos=DF|name=[[Rayen Mzoughi]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=TAN|pos=DF|name=[[Miano Danilo Van den Bos]]}}
{{Fs player|no=13|nat=CYP|pos=DF|name=[[Strahinja Kerkez]]}}
{{Fs player|no=15|nat=LTU|pos=DF|name=[[Justinas Januševskij]]}} 
{{fs player|no=32|name=[[Rokas Rasimavičius]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=45|nat=GER|pos=DF|name=[[Milan Delević]]}} 
{{Fs player|no=50|nat=BEL|pos=DF|name=[[Laurit Krasniqi]]}} 
{{Fs player|no=95|nat=COD|pos=DF|name=[[Joël Bopesu]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=[[Matas Ramanauskas]]}} 
{{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=CIV|pos=MF|name=[[Salomon Kouadio]]}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Jérôme Simon]]}} 
{{fs player|no=27|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Kwadwo Asamoah (2002)|Kwadwo Asamoah]]}}
{{Fs player|no=28|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Burdzilauskas]]}} {{small|(--&gt; [[FK Kauno Žalgiris|KŽ]])}}
{{Fs player|no=34|nat=Ghana|pos=MF|name=[[Isaac Asante]]}} {{flag|BEL}}
{{Fs player|no=44|nat=SLO|pos=MF|name=[[Lovro Grajfoner]]}}
{{Fs player|no=25|name=Ignas Lukoševičius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 9|nat=LUX|pos=FW|name=[[Edvin Muratović]]}}
{{Fs player|no=16|nat=SRB|pos=FW|name=[[Marko Bačanin]]}}
{{Fs player|no=17|nat=UKR|name=[[Oleksandras Kurcevas]]|pos=FW}} 
{{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Eliveton]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Dubra]] (2023–2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://toplyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: toplyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fk-panevezys/E1ffSpX7/ FK Panevėžys: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]]
[[Kategorija:FK Panevėžys]]</text>
      <sha1>kl4z7tnwax73lviluilo2uafk1116ck</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Kauno Žalgiris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398607</id>
    <revision>
      <id>4541526</id>
      <parentid>4534948</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>Željko Sopić</comment>
      <origin>4541526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13648" sha1="py6x4m9psy0pvbhvhjm1u1g8ul4mg7i" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''FK Kauno Žalgiris''
| logo            = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris''
| iesauka         = Balti-Žali (balti zaļie)
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2004
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = FA Kauno Žalgiris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} [[Mants Kalnietis]]
| tren       = {{flaga|HRV}} Željko Sopić
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 1. vieta
|  
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''Spyris''
| dates1     = 2004—2015
| name2      = ''Kauno Žalgiris''
| dates2     = 2016—
|
| pattern_la1 = _zalgiris25ls
| pattern_b1 = _zalgiris25h
| pattern_ra1 = _zalgiris25rs
| pattern_sh1 = _zalgiris25h
| pattern_so1 = _zalgiris25h
| leftarm1 = 00AB66
| body1 = 00AB66
| rightarm1 = 00AB66
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 00AB66
| pattern_la2 = _zalgiris25ls
| pattern_b2 = _zalgiris25a
| pattern_ra2 = _zalgiris25rs
| pattern_sh2 =  _zalgiris25a
| pattern_so2 = _zalgiris25a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 00AB66
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _zalgiris25ls
| pattern_b3 = _zalgiris25t
| pattern_ra3 = _zalgiris25rs
| pattern_sh3 = _zalgiris25t
| pattern_so3 = _zalgiris25t
| leftarm3 = 1B1B1B
| body3 = 1B1B1B
| rightarm3 = 1B1B1B
| shorts3 = 1B1B1B
| socks3 = 1B1B1B
}}
'''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, ''[[TOPLYGA]]'' dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''.

Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akadēmija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;[http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html RSSSF]&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 2025
** Vicečempioni (1): 2022
** 3. vieta (3): 2020, 2021, 2024

; LFF taurė
* [[File:Cup Winner.png]] '''V (1):''' 2026

; Supertaurė / Superkausa
* [[Attēls:Cup Winner.png]] '''(1):''' 2026&lt;ref&gt;[https://toplyga.lt/naujiena/kauno-zalgiris-pirma-karta-laimejo-supertaure/9311 „Kauno Žalgiris“ pirmą kartą laimėjo Supertaurę]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/535713/kauno-zalgiris-iskovojo-pirmaji-sezono-trofeju „Kauno Žalgiris“ iškovojo pirmąjį sezono trofėjų]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:green;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
| style=&quot;background:white;color:green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF|
|title= 2010–2015 g. „Spyris“
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm= |
 body=|
 rightarm= |
 shorts= |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_zalgiris1819h 
| pattern_b=_zalgiris1819h 
| pattern_ra=_zalgiris1819h 
| pattern_sh=_zalgiris1819h
| pattern_so=_zalgiris1819h
| leftarm=008000 
| body=008000
| rightarm=008000 
| shorts=008000 
| socks=008000 
| title= 2018–2021 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_garbarnia1819h
| pattern_b=_garbarnia1819h
| pattern_ra=_garbarnia1819h
| pattern_sh=_pristinha1718a
| pattern_so=_alaves1617a
| leftarm= FFFFFF
| body= FFFFFF
| rightarm= FFFFFF
| shorts= FFFFFF
| socks= FFFFFF
| title= 2018–2021 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20gg
| pattern_b  = _hummelauthentic20gg
| pattern_ra = _hummelauthentic20gg
| pattern_sh = _hummelauthentic20gg
| pattern_so = _hummel20gg
| leftarm    = 00FF00
| body       = 00FF00
| rightarm   = 00FF00
| shorts     = 00FF00
| socks      = FFFFFF
| title      = 2022 &lt;br /&gt; (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelcoreXKwb
| pattern_b  = _hummelcoreXKwb
| pattern_ra = _hummelcoreXKwb
| pattern_sh = _hummelcoreXKwb
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm    = FFFFFF
| body       = FFFFFF
| rightarm   = FFFFFF
| shorts     = FFFFFF
| socks      = 00FF00
| title      = 2022 &lt;br /&gt;(Izbraukuma)
}}
|}

== Sastāvs ==
{{atveidošana}}
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|15||bez}}.'' (https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris)

{{fs start}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Joris Aliukonis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Tomas Švedkauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Tautvydas Burdzilauskas]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=GEO|pos=DF|name=[[Anton Tolordava]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=DEN|pos=DF|name=[[Luka Račić]]}}
{{Fs player|no=37|nat=AUT|pos=DF|name=[[Nosa Iyobosa Edokpolor|Nosa Edokpolor]]}}
{{Fs player|no=45|nat=FRA|pos=DF|name=Joris Moutachy}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=DF|name=[[Eduardas Jurjonas]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rokas Lekiatas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|name=[[Amine Benchaib]]|nat=BEL|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yukiyoshi Karashima]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BRA|pos=MF|name=Léo Ribeiro}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NGR|name=Oyinlola Kayode}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=MF|name=[[Motiejus Burba]]}}
{{fs player|no=70|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fabien Ourega]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
{{Fs player|no=11|nat=LTU|pos=FW|name=[[Fedor Černych]]}}
{{Fs player|no=47|nat=LTU|pos=FW|name=Vėjas Pocius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://zalgiris.lt/komandos/fk-kauno-zalgiris Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/spyris-kaunas/8413/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]]
[[Kategorija:Kauņa]]
[[Kategorija:FK Kauno Žalgiris]]</text>
      <sha1>py6x4m9psy0pvbhvhjm1u1g8ul4mg7i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541528</id>
      <parentid>4541526</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */ out</comment>
      <origin>4541528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13588" sha1="tsl7ls475zvmwqln3syohh4e2l1or94" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''FK Kauno Žalgiris''
| logo            = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris''
| iesauka         = Balti-Žali (balti zaļie)
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2004
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = FA Kauno Žalgiris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} [[Mants Kalnietis]]
| tren       = {{flaga|HRV}} Željko Sopić
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 1. vieta
|  
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''Spyris''
| dates1     = 2004—2015
| name2      = ''Kauno Žalgiris''
| dates2     = 2016—
|
| pattern_la1 = _zalgiris25ls
| pattern_b1 = _zalgiris25h
| pattern_ra1 = _zalgiris25rs
| pattern_sh1 = _zalgiris25h
| pattern_so1 = _zalgiris25h
| leftarm1 = 00AB66
| body1 = 00AB66
| rightarm1 = 00AB66
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 00AB66
| pattern_la2 = _zalgiris25ls
| pattern_b2 = _zalgiris25a
| pattern_ra2 = _zalgiris25rs
| pattern_sh2 =  _zalgiris25a
| pattern_so2 = _zalgiris25a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 00AB66
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _zalgiris25ls
| pattern_b3 = _zalgiris25t
| pattern_ra3 = _zalgiris25rs
| pattern_sh3 = _zalgiris25t
| pattern_so3 = _zalgiris25t
| leftarm3 = 1B1B1B
| body3 = 1B1B1B
| rightarm3 = 1B1B1B
| shorts3 = 1B1B1B
| socks3 = 1B1B1B
}}
'''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, ''[[TOPLYGA]]'' dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''.

Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akadēmija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;[http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html RSSSF]&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 2025
** Vicečempioni (1): 2022
** 3. vieta (3): 2020, 2021, 2024

; LFF taurė
* [[File:Cup Winner.png]] '''V (1):''' 2026

; Supertaurė / Superkausa
* [[Attēls:Cup Winner.png]] '''(1):''' 2026&lt;ref&gt;[https://toplyga.lt/naujiena/kauno-zalgiris-pirma-karta-laimejo-supertaure/9311 „Kauno Žalgiris“ pirmą kartą laimėjo Supertaurę]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/535713/kauno-zalgiris-iskovojo-pirmaji-sezono-trofeju „Kauno Žalgiris“ iškovojo pirmąjį sezono trofėjų]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:green;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
| style=&quot;background:white;color:green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF|
|title= 2010–2015 g. „Spyris“
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm= |
 body=|
 rightarm= |
 shorts= |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_zalgiris1819h 
| pattern_b=_zalgiris1819h 
| pattern_ra=_zalgiris1819h 
| pattern_sh=_zalgiris1819h
| pattern_so=_zalgiris1819h
| leftarm=008000 
| body=008000
| rightarm=008000 
| shorts=008000 
| socks=008000 
| title= 2018–2021 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_garbarnia1819h
| pattern_b=_garbarnia1819h
| pattern_ra=_garbarnia1819h
| pattern_sh=_pristinha1718a
| pattern_so=_alaves1617a
| leftarm= FFFFFF
| body= FFFFFF
| rightarm= FFFFFF
| shorts= FFFFFF
| socks= FFFFFF
| title= 2018–2021 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20gg
| pattern_b  = _hummelauthentic20gg
| pattern_ra = _hummelauthentic20gg
| pattern_sh = _hummelauthentic20gg
| pattern_so = _hummel20gg
| leftarm    = 00FF00
| body       = 00FF00
| rightarm   = 00FF00
| shorts     = 00FF00
| socks      = FFFFFF
| title      = 2022 &lt;br /&gt; (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelcoreXKwb
| pattern_b  = _hummelcoreXKwb
| pattern_ra = _hummelcoreXKwb
| pattern_sh = _hummelcoreXKwb
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm    = FFFFFF
| body       = FFFFFF
| rightarm   = FFFFFF
| shorts     = FFFFFF
| socks      = 00FF00
| title      = 2022 &lt;br /&gt;(Izbraukuma)
}}
|}

== Sastāvs ==
{{atveidošana}}
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|15||bez}}.'' (https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris)

{{fs start}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Joris Aliukonis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Tomas Švedkauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Tautvydas Burdzilauskas]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=GEO|pos=DF|name=[[Anton Tolordava]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=DEN|pos=DF|name=[[Luka Račić]]}}
{{Fs player|no=37|nat=AUT|pos=DF|name=[[Nosa Iyobosa Edokpolor|Nosa Edokpolor]]}}
{{Fs player|no=45|nat=FRA|pos=DF|name=Joris Moutachy}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=DF|name=[[Eduardas Jurjonas]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rokas Lekiatas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|name=[[Amine Benchaib]]|nat=BEL|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yukiyoshi Karashima]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BRA|pos=MF|name=Léo Ribeiro}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NGR|name=Oyinlola Kayode}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=MF|name=[[Motiejus Burba]]}}
{{fs player|no=70|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fabien Ourega]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=11|nat=LTU|pos=FW|name=[[Fedor Černych]]}}
{{Fs player|no=47|nat=LTU|pos=FW|name=Vėjas Pocius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://zalgiris.lt/komandos/fk-kauno-zalgiris Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/spyris-kaunas/8413/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]]
[[Kategorija:Kauņa]]
[[Kategorija:FK Kauno Žalgiris]]</text>
      <sha1>tsl7ls475zvmwqln3syohh4e2l1or94</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541541</id>
      <parentid>4541528</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:47:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13585" sha1="o0p1x0i1jl7e7t34u00lb1ve6qeh2iv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''FK Kauno Žalgiris''
| logo            = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris''
| iesauka         = Balti-Žali (balti zaļie)
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2004
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = FA Kauno Žalgiris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} [[Mants Kalnietis]]
| tren       = {{flaga|HRV}} Željko Sopić
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 1. vieta
|  
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''Spyris''
| dates1     = 2004—2015
| name2      = ''Kauno Žalgiris''
| dates2     = 2016—
|
| pattern_la1 = _zalgiris25ls
| pattern_b1 = _zalgiris25h
| pattern_ra1 = _zalgiris25rs
| pattern_sh1 = _zalgiris25h
| pattern_so1 = _zalgiris25h
| leftarm1 = 00AB66
| body1 = 00AB66
| rightarm1 = 00AB66
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 00AB66
| pattern_la2 = _zalgiris25ls
| pattern_b2 = _zalgiris25a
| pattern_ra2 = _zalgiris25rs
| pattern_sh2 =  _zalgiris25a
| pattern_so2 = _zalgiris25a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 00AB66
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _zalgiris25ls
| pattern_b3 = _zalgiris25t
| pattern_ra3 = _zalgiris25rs
| pattern_sh3 = _zalgiris25t
| pattern_so3 = _zalgiris25t
| leftarm3 = 1B1B1B
| body3 = 1B1B1B
| rightarm3 = 1B1B1B
| shorts3 = 1B1B1B
| socks3 = 1B1B1B
}}
'''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, ''[[TOPLYGA]]'' dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''.

Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akadēmija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;[http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html RSSSF]&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 2025
** Vicečempioni (1): 2022
** 3. vieta (3): 2020, 2021, 2024

; LFF taurė
* [[File:Cup Winner.png]] '''V (1):''' 2026

; Supertaurė / Superkausa
* [[Attēls:Cup Winner.png]] '''(1):''' 2026&lt;ref&gt;[https://toplyga.lt/naujiena/kauno-zalgiris-pirma-karta-laimejo-supertaure/9311 „Kauno Žalgiris“ pirmą kartą laimėjo Supertaurę]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/535713/kauno-zalgiris-iskovojo-pirmaji-sezono-trofeju „Kauno Žalgiris“ iškovojo pirmąjį sezono trofėjų]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:green;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
| style=&quot;background:white;color:green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF|
|title= 2010–2015 g. „Spyris“
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm= |
 body=|
 rightarm= |
 shorts= |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_zalgiris1819h 
| pattern_b=_zalgiris1819h 
| pattern_ra=_zalgiris1819h 
| pattern_sh=_zalgiris1819h
| pattern_so=_zalgiris1819h
| leftarm=008000 
| body=008000
| rightarm=008000 
| shorts=008000 
| socks=008000 
| title= 2018–2021 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_garbarnia1819h
| pattern_b=_garbarnia1819h
| pattern_ra=_garbarnia1819h
| pattern_sh=_pristinha1718a
| pattern_so=_alaves1617a
| leftarm= FFFFFF
| body= FFFFFF
| rightarm= FFFFFF
| shorts= FFFFFF
| socks= FFFFFF
| title= 2018–2021 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20gg
| pattern_b  = _hummelauthentic20gg
| pattern_ra = _hummelauthentic20gg
| pattern_sh = _hummelauthentic20gg
| pattern_so = _hummel20gg
| leftarm    = 00FF00
| body       = 00FF00
| rightarm   = 00FF00
| shorts     = 00FF00
| socks      = FFFFFF
| title      = 2022 &lt;br /&gt; (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelcoreXKwb
| pattern_b  = _hummelcoreXKwb
| pattern_ra = _hummelcoreXKwb
| pattern_sh = _hummelcoreXKwb
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm    = FFFFFF
| body       = FFFFFF
| rightarm   = FFFFFF
| shorts     = FFFFFF
| socks      = 00FF00
| title      = 2022 &lt;br /&gt;(Izbraukuma)
}}
|}

== Sastāvs ==
{{atveidošana}}
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|15||bez}}.'' (https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris)

{{fs start}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Joris Aliukonis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Tomas Švedkauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Tautvydas Burdzilauskas]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=GEO|pos=DF|name=[[Anton Tolordava]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=DEN|pos=DF|name=[[Luka Račić]]}}
{{Fs player|no=37|nat=AUT|pos=DF|name=[[Nosa Iyobosa Edokpolor|Nosa Edokpolor]]}}
{{Fs player|no=45|nat=FRA|pos=DF|name=Joris Moutachy}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=DF|name=[[Eduardas Jurjonas]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rokas Lekiatas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|name=[[Amine Benchaib]]|nat=BEL|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yukiyoshi Karashima]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BRA|pos=MF|name=Léo Ribeiro}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NGR|name=Oyinlola Kayode}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=MF|name=[[Motiejus Burba]]}}
{{fs player|no=70|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fabien Ourega]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=11|nat=LTU|pos=FW|name=[[Fedor Černych]]}}
{{Fs player|no=47|nat=LTU|pos=FW|name=Vėjas Pocius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://zalgiris.lt/komandos/fk-kauno-zalgiris Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://www.soccerway.com/team/fk-kauno-zalgiris/0p17kQla/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]]
[[Kategorija:Kauņa]]
[[Kategorija:FK Kauno Žalgiris]]</text>
      <sha1>o0p1x0i1jl7e7t34u00lb1ve6qeh2iv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541569</id>
      <parentid>4541541</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:59:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13589" sha1="9cpcz7fpmykt2bxpw3m9gawmd03i86g" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''FK Kauno Žalgiris''
| logo            = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris''
| iesauka         = Balti-Žali (balti zaļie)
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2004
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = FA Kauno Žalgiris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} [[Mants Kalnietis]]
| tren       = {{flaga|HRV}} Željko Sopić
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 1. vieta
|  
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''Spyris''
| dates1     = 2004—2015
| name2      = ''Kauno Žalgiris''
| dates2     = 2016—
|
| pattern_la1 = _zalgiris25ls
| pattern_b1 = _zalgiris25h
| pattern_ra1 = _zalgiris25rs
| pattern_sh1 = _zalgiris25h
| pattern_so1 = _zalgiris25h
| leftarm1 = 00AB66
| body1 = 00AB66
| rightarm1 = 00AB66
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 00AB66
| pattern_la2 = _zalgiris25ls
| pattern_b2 = _zalgiris25a
| pattern_ra2 = _zalgiris25rs
| pattern_sh2 =  _zalgiris25a
| pattern_so2 = _zalgiris25a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 00AB66
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _zalgiris25ls
| pattern_b3 = _zalgiris25t
| pattern_ra3 = _zalgiris25rs
| pattern_sh3 = _zalgiris25t
| pattern_so3 = _zalgiris25t
| leftarm3 = 1B1B1B
| body3 = 1B1B1B
| rightarm3 = 1B1B1B
| shorts3 = 1B1B1B
| socks3 = 1B1B1B
}}
'''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, ''[[TOPLYGA]]'' dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''.

Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akadēmija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;[http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html RSSSF]&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 2025
** Vicečempioni (1): 2022
** 3. vieta (3): 2020, 2021, 2024

; LFF taurė
* [[File:Cup Winner.png]] '''V (1):''' 2026

; Supertaurė / Superkausa
* [[Attēls:Cup Winner.png]] '''(1):''' 2026&lt;ref&gt;[https://toplyga.lt/naujiena/kauno-zalgiris-pirma-karta-laimejo-supertaure/9311 „Kauno Žalgiris“ pirmą kartą laimėjo Supertaurę]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/535713/kauno-zalgiris-iskovojo-pirmaji-sezono-trofeju „Kauno Žalgiris“ iškovojo pirmąjį sezono trofėjų]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:green;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
| style=&quot;background:white;color:green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF|
|title= 2010–2015 g. „Spyris“
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm= |
 body=|
 rightarm= |
 shorts= |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_zalgiris1819h 
| pattern_b=_zalgiris1819h 
| pattern_ra=_zalgiris1819h 
| pattern_sh=_zalgiris1819h
| pattern_so=_zalgiris1819h
| leftarm=008000 
| body=008000
| rightarm=008000 
| shorts=008000 
| socks=008000 
| title= 2018–2021 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_garbarnia1819h
| pattern_b=_garbarnia1819h
| pattern_ra=_garbarnia1819h
| pattern_sh=_pristinha1718a
| pattern_so=_alaves1617a
| leftarm= FFFFFF
| body= FFFFFF
| rightarm= FFFFFF
| shorts= FFFFFF
| socks= FFFFFF
| title= 2018–2021 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20gg
| pattern_b  = _hummelauthentic20gg
| pattern_ra = _hummelauthentic20gg
| pattern_sh = _hummelauthentic20gg
| pattern_so = _hummel20gg
| leftarm    = 00FF00
| body       = 00FF00
| rightarm   = 00FF00
| shorts     = 00FF00
| socks      = FFFFFF
| title      = 2022 &lt;br /&gt; (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelcoreXKwb
| pattern_b  = _hummelcoreXKwb
| pattern_ra = _hummelcoreXKwb
| pattern_sh = _hummelcoreXKwb
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm    = FFFFFF
| body       = FFFFFF
| rightarm   = FFFFFF
| shorts     = FFFFFF
| socks      = 00FF00
| title      = 2022 &lt;br /&gt;(Izbraukuma)
}}
|}

== Sastāvs ==
{{atveidošana}}
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|15||bez}}.'' (https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris)

{{fs start}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Joris Aliukonis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Tomas Švedkauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Tautvydas Burdzilauskas]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=GEO|pos=DF|name=[[Anton Tolordava]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=DEN|pos=DF|name=[[Luka Račić]]}}
{{Fs player|no=37|nat=AUT|pos=DF|name=[[Nosa Iyobosa Edokpolor|Nosa Edokpolor]]}}
{{Fs player|no=45|nat=FRA|pos=DF|name=Joris Moutachy}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=DF|name=[[Eduardas Jurjonas]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rokas Lekiatas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|name=[[Amine Benchaib]]|nat=BEL|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yukiyoshi Karashima]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BRA|pos=MF|name=Léo Ribeiro}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NGR|name=Oyinlola Kayode}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=MF|name=[[Motiejus Burba]]}}
{{fs player|no=70|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fabien Ourega]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=11|nat=LTU|pos=FW|name=[[Fedor Černych]]}}
{{Fs player|no=47|nat=LTU|pos=FW|name=Vėjas Pocius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://zalgiris.lt/komandos/fk-kauno-zalgiris Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}}
* [https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: toplyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://www.soccerway.com/team/fk-kauno-zalgiris/0p17kQla/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]]
[[Kategorija:Kauņa]]
[[Kategorija:FK Kauno Žalgiris]]</text>
      <sha1>9cpcz7fpmykt2bxpw3m9gawmd03i86g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gargždu &quot;Banga&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398690</id>
    <revision>
      <id>4541531</id>
      <parentid>4517760</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:43:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17918" sha1="rsv3jcr5m4w1b5e821t15r8ukbvd815" xml:space="preserve">{{Atveidošana}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = Gargždu &quot;Banga&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Banga Gargždai logo.png|150px]]
| pilns      = Gardžu futbola klubs &quot;Banga&quot; &lt;br /&gt;(''Gargždų futbolo klubas „Banga“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Gargždi}}
| dib        = 1966
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Gargždu centrālais stadions
| ietilp     = 3250
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Rimants Mikalausks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fkbanga.lt/kontaktai|title=Kontaktai – FK Banga|website=www.fkbanga.lt}}&lt;/ref&gt;
| tren       = {{flaga|POR}} [[Davids Afonso]]
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 8. vieta (A līgā)
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=
| leftarm1=FF6600|body1=FF6600|rightarm1=FF6600|shorts1=FF6600|socks1=FF6600
| pattern_la2=_navyshoulders|pattern_b2=_thindkbluesides|pattern_ra2=_navyshoulders
| leftarm2=223D71|body2=223D71|rightarm2=223D71|shorts2=223D71|socks2=223D71
}}

'''Gargždu futbola klubs &quot;Banga&quot;''' ({{val|lt|Gargždų futbolo klubas „Banga“}}) ir 1966. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gargždi]]em, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** 4. vieta (1): 2020

* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2024
** Finālisti (3): 2011, 2014, 2019.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html|title=Lithuanian 2004 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820033958/http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html|title=Lithuanian 2005 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034430/http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito06.html|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito07.html|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito08.html|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito09.html|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1627/|title=- Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1072/|title=FK Banga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
* Oranža un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:orange;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BANGA'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BANGA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Tradicionālie apģērbi

* '''Mājas krāsas'''
{| style=&quot;margin-bottom: 10px;&quot;
|
|{{Football kit ||pattern_la=_blueshoulders|pattern_b=|pattern_ra=_blueshoulders|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2007}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinbluesides|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=ff6600|rightarm=ff6600|shorts=ffffff|socks=ff6600|title=2011}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2018}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|pattern_sh=_bluesides|pattern_so=|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2019}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=_fbbp1819t|pattern_b=_fbbp1819t|pattern_ra=_fbbp1819t|leftarm=FF4000|body=FF4000|rightarm=FF4000|shorts=000055|socks=FF4000|title=2021}}
|}
* '''Izbraukuma krāsas''':
{| style=&quot;margin-bottom: 10px;&quot;
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|leftarm=000080|body=000080|rightarm=000080|shorts=000080|socks=000080|title=2007}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinorangesides|pattern_ra=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=ffffff|socks=000088|title=2011}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=223D71|body=000088|rightarm=223D71|shorts=223D71|socks=223D71|title=2018}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_enppi1920h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=000088|socks=000088|title=2019}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=_nikeleague2tob|leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=FF4000|socks=000055|title=2021}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|05||bez}}.''

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=[[Armantas Vitkauskas]]}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Lukas Grinkevičius}}
{{fs player|no=14|name=[[Volodymyr Krynskij]]|nat=UKR|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 3|nat=LTU|pos=DF|name=[[Deividas Malžinskas]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=GNB|pos=DF|name=[[Simão Júnior]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=Natanas Žebrauskas}}
{{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Valdas Antužis|pos=DF}}
{{Fs player|no=20|nat=LTU|pos=DF|name=[[Aleksandras Levšinas]]}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=DF|name=[[Karolis Pliuškys]]}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=DF|name=Armandas Razvadauskas}}
{{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Ricardo Henning]]}}
{{Fs player|no=51|nat=BRA|pos=DF|name=Cadu Galvao}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|pos=MF|name=[[Dovydas Norvilas]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Vaidas Magdušauskas]]}}
{{fs player|no=11|nat=LTU|pos=MF|name=[[Rokas Filipavičius]]}}
{{Fs player|no=17|nat=LTU|name=[[Maksim Andrejev]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=Matas Ambrazaitis}}
{{fs player|no=30|nat=Guinea-Bissau|pos=MF|name=[[Umaro Cande]]}}
{{fs player|no=45|nat=JPN|pos=MF|name=Misaki Sato}} 
{{fs player|no=99|nat=NGR|pos=MF|name=[[Aaron Olugbogi]]}}
{{fs player|no=44|nat=LTU|pos=MF|name=[[Domantas Vaičekauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=Ignas Venckus|pos=FW}}
{{Fs player|no=|nat=LVA|pos=FW|name=}}
{{Fs end}}

== Treneri ==
* {{flagicon|Lithuania}} Fiodoras Finkelis (19??—77)
* {{flagicon|Lithuania}} Leonardas Lukavičius (1990—95)
* {{flagicon|Italy}} [[Fabio Lopez]] (2008)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Valdas Ivanauskas]] (2008—09)
* {{flagicon|Lithuania}} Vytautas Jančiauskas (2009—10)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Arminas Narbekovas]] (Dec 16, 2009 — Jan 1, 2012)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (Jan 6, 2012—2013)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2013—2014)
* {{flagicon|Russia}} Maksims Tiščenko (2014—2015)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2015—2016)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Tomas Tamošauskas]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bangos vyrų komandos naujienos|url=http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|publisher=FK Banga|accessdate=13 December 2016|language=Lithuanian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171230140748/http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|archivedate={{dat|2017|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; (2017—2021)
* {{flaga|POR}} [[David Afonso]] (2021—)

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/513186/banga-pasikviete-lietuvoje-jau-keturis-sezonus-suzaidusi-latvi „Banga“ pasikvietė Lietuvoje jau keturis sezonus sužaidusį latvį]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkbanga.lt fkbanga.lt Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkbanga/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/banga FK Banga: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/banga/nieEy2it/ FK Banga: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-banga-gargzdai/15839/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Banga]]</text>
      <sha1>rsv3jcr5m4w1b5e821t15r8ukbvd815</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541566</id>
      <parentid>4541531</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17922" sha1="04et6ckpnkaweomarammrhw1f7c8gyl" xml:space="preserve">{{Atveidošana}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = Gargždu &quot;Banga&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Banga Gargždai logo.png|150px]]
| pilns      = Gardžu futbola klubs &quot;Banga&quot; &lt;br /&gt;(''Gargždų futbolo klubas „Banga“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Gargždi}}
| dib        = 1966
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Gargždu centrālais stadions
| ietilp     = 3250
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Rimants Mikalausks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fkbanga.lt/kontaktai|title=Kontaktai – FK Banga|website=www.fkbanga.lt}}&lt;/ref&gt;
| tren       = {{flaga|POR}} [[Davids Afonso]]
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 8. vieta (A līgā)
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=
| leftarm1=FF6600|body1=FF6600|rightarm1=FF6600|shorts1=FF6600|socks1=FF6600
| pattern_la2=_navyshoulders|pattern_b2=_thindkbluesides|pattern_ra2=_navyshoulders
| leftarm2=223D71|body2=223D71|rightarm2=223D71|shorts2=223D71|socks2=223D71
}}

'''Gargždu futbola klubs &quot;Banga&quot;''' ({{val|lt|Gargždų futbolo klubas „Banga“}}) ir 1966. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gargždi]]em, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''
** 4. vieta (1): 2020

* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2024
** Finālisti (3): 2011, 2014, 2019.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2004. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2004.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html|title=Lithuanian 2004 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820033958/http://almis.sritis.lt/ltu04lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2005. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2005.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html|title=Lithuanian 2005 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034430/http://almis.sritis.lt/ltu05lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2006. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2006.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito06.html|title=Lithuania 2006|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2007. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2007.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito07.html|title=Lithuania 2007|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2008. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2008.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito08.html|title=Lithuania 2008|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito09.html|title=Lithuania 2009|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1627/|title=- Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/banga-1072/|title=FK Banga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
* Oranža un tumši zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:orange;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BANGA'''
| style=&quot;background:Darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BANGA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Tradicionālie apģērbi

* '''Mājas krāsas'''
{| style=&quot;margin-bottom: 10px;&quot;
|
|{{Football kit ||pattern_la=_blueshoulders|pattern_b=|pattern_ra=_blueshoulders|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2007}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinbluesides|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=ff6600|rightarm=ff6600|shorts=ffffff|socks=ff6600|title=2011}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=ff6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2018}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|pattern_sh=_bluesides|pattern_so=|leftarm=FF6600|body=FF6600|rightarm=FF6600|shorts=FF6600|socks=FF6600|title=2019}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=_fbbp1819t|pattern_b=_fbbp1819t|pattern_ra=_fbbp1819t|leftarm=FF4000|body=FF4000|rightarm=FF4000|shorts=000055|socks=FF4000|title=2021}}
|}
* '''Izbraukuma krāsas''':
{| style=&quot;margin-bottom: 10px;&quot;
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|leftarm=000080|body=000080|rightarm=000080|shorts=000080|socks=000080|title=2007}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_thinorangesides|pattern_ra=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=ffffff|socks=000088|title=2011}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_apoel1718a|pattern_ra=|leftarm=223D71|body=000088|rightarm=223D71|shorts=223D71|socks=223D71|title=2018}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_enppi1920h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=|leftarm=000088|body=000088|rightarm=000088|shorts=000088|socks=000088|title=2019}}
|
|{{Football kit ||pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=_nikeleague2tob|leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=FF4000|socks=000055|title=2021}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|05||bez}}.''

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=[[Armantas Vitkauskas]]}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Lukas Grinkevičius}}
{{fs player|no=14|name=[[Volodymyr Krynskij]]|nat=UKR|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 3|nat=LTU|pos=DF|name=[[Deividas Malžinskas]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=GNB|pos=DF|name=[[Simão Júnior]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=Natanas Žebrauskas}}
{{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Valdas Antužis|pos=DF}}
{{Fs player|no=20|nat=LTU|pos=DF|name=[[Aleksandras Levšinas]]}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=DF|name=[[Karolis Pliuškys]]}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=DF|name=Armandas Razvadauskas}}
{{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Ricardo Henning]]}}
{{Fs player|no=51|nat=BRA|pos=DF|name=Cadu Galvao}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|pos=MF|name=[[Dovydas Norvilas]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Vaidas Magdušauskas]]}}
{{fs player|no=11|nat=LTU|pos=MF|name=[[Rokas Filipavičius]]}}
{{Fs player|no=17|nat=LTU|name=[[Maksim Andrejev]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=Matas Ambrazaitis}}
{{fs player|no=30|nat=Guinea-Bissau|pos=MF|name=[[Umaro Cande]]}}
{{fs player|no=45|nat=JPN|pos=MF|name=Misaki Sato}} 
{{fs player|no=99|nat=NGR|pos=MF|name=[[Aaron Olugbogi]]}}
{{fs player|no=44|nat=LTU|pos=MF|name=[[Domantas Vaičekauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=Ignas Venckus|pos=FW}}
{{Fs player|no=|nat=LVA|pos=FW|name=}}
{{Fs end}}

== Treneri ==
* {{flagicon|Lithuania}} Fiodoras Finkelis (19??—77)
* {{flagicon|Lithuania}} Leonardas Lukavičius (1990—95)
* {{flagicon|Italy}} [[Fabio Lopez]] (2008)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Valdas Ivanauskas]] (2008—09)
* {{flagicon|Lithuania}} Vytautas Jančiauskas (2009—10)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Arminas Narbekovas]] (Dec 16, 2009 — Jan 1, 2012)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (Jan 6, 2012—2013)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2013—2014)
* {{flagicon|Russia}} Maksims Tiščenko (2014—2015)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Vaidas Žutautas]] (2015—2016)
* {{flagicon|Lithuania}} [[Tomas Tamošauskas]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bangos vyrų komandos naujienos|url=http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|publisher=FK Banga|accessdate=13 December 2016|language=Lithuanian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171230140748/http://www.fkbanga.lt/index.php/naujienos/archyvas/664-naujienos-161213|archivedate={{dat|2017|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; (2017—2021)
* {{flaga|POR}} [[David Afonso]] (2021—)

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/513186/banga-pasikviete-lietuvoje-jau-keturis-sezonus-suzaidusi-latvi „Banga“ pasikvietė Lietuvoje jau keturis sezonus sužaidusį latvį]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkbanga.lt fkbanga.lt Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkbanga/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://toplyga.lt/komanda/banga FK Banga: toplyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/banga/nieEy2it/ FK Banga: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-banga-gargzdai/15839/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Banga]]</text>
      <sha1>04et6ckpnkaweomarammrhw1f7c8gyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alītas DFK &quot;Dainava&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398691</id>
    <revision>
      <id>4541591</id>
      <parentid>4405341</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8876" sha1="0r664zsaun5hinbk2dskoxdrc6z3e22" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = Alītas DFK &quot;Dainava&quot;
| logo       = [[Attēls:DFK Dainava logo.png|150px]]
| pilns      = Alītas Dzūkijas futbola klubs &quot;Dainava&quot; (''Alytaus Dzūkijos futbolo klubas „Dainava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Alīta}}
| dib        = 2016
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Alīta centrālais stadions
| ietilp     = 4000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Žydrūnas Lukošiūnas''
| tren       = 
| līga       = A līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 10. vieta
| 
| pattern_la1=_baranovichi1819h|pattern_b1=_baranovichi1819h|pattern_ra1=_baranovichi1819h|pattern_sh1= _whitesides|pattern_so1=| 
| leftarm1=f82929|body1=F82929|rightarm1=f82929|shorts1=000044|socks1=f82929|
| pattern_la2=_givovacampo18ylgn|pattern_b2=_givovacampo18ylgn|pattern_ra2=_givovacampo18ylgn|pattern_sh =_givova19ny|pattern_so =_givova19ny
| leftarm2=ffff00|body2=ffff00|rightarm2=ffff00|shorts2=000044|socks2=ffff00|
}}

'''Alītas Dzūkijas futbola klubs &quot;Dainava&quot;''' ({{val|lt|Alytaus Dzūkijos futbolo klubas „Dainava“}}) ir 2016. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Alīta]]s, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]].

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dfk-dainava-8156/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} [[A lyga]]
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dfk-dainava-8156/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkBlue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''DFK Dainava'''
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''DFK Dainava'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|1|13||bez}}.''
{{fs start}}
{{fs player|no=6|name=[[Renatas Banevičius]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=7|name=[[Artem Baftalovskyi]]|nat=UKR|pos=FW}}
{{fs player|no=21|name=[[Artem Sukhotskyi]]|nat=UKR|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=29|name=[[Gustas Zabita]]|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=30|name=[[Oskaras Lukošiūnas]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=77|name=[[Airidas Mickevičius]]|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=13|name=[[Cheikh Faye (1999)|Cheikh Faye]]|nat=SEN|pos=MF}} 
{{fs end}}

==Treneri==
* {{flaga|LTU}} [[Ričardas Grigaliūnas]] (2016.)
* {{flaga|LTU}} [[Darius Gvildys]] (2016. – 2017.)
* {{flaga|LTU}} [[Donatas Vencevičius]] (2018.)
* {{Flaga|NOR}} [[Kim Rønningstad]] (2019.) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://dfkdainava.com/2019/02/07/dfk-dainava-treniruos-norvegas-k-ronningstad/|title=DFK „Dainavą“ treniruos norvegas K. Rønningstad|date=2019. gada 7. febr.}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|POL}} [[Łukasz Hass]] (2020.)
* {{flaga|ITA}} Fabio Mazzone (2020. – 2021.)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportas.lt/naujiena/419128/dainavos-naujuoju-treneriu-paskirtas-italas-f-mazzone|title=„Dainavos“ naujuoju treneriu paskirtas italas F.Mazzone|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|LTU}} [[Tomas Ražanauskas]] (2021.)&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/dainavos-vaira-pereme-t-razanauskas/7042 alyga.lt: Tomas Ražanauskas]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|POR}} [[David Marques Pereira da Silva|David Silva]] (Matthiew Silva) (februari 2022)&lt;ref&gt;[https://alytausgidas.lt/naujiena/dfk-dainava-treniruos-portugalas alytausgidas.lt: naujasis treneris]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/455651/treneriu-pasikeitimu-pasiutpolke-po-g-stahlio-pasitraukimo-traukiasi-ir-jonavos-bei-dainavos-strategai sportas.lt; traukiasi treneriai]&lt;/ref&gt;

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Roberts Zelmanis]] (2021)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Kramēns]] (2023)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Lauva]] (2025)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://dfkdainava.com/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/dfkdainava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/alytis-alytus/3915/ DFK &quot;Dainava&quot;: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/dfk-dainava/15840/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Dainava]]</text>
      <sha1>0r664zsaun5hinbk2dskoxdrc6z3e22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541592</id>
      <parentid>4541591</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:14:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8815" sha1="08kx103ew67169jxjnj6153ufhpc380" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = Alītas DFK &quot;Dainava&quot;
| logo       = [[Attēls:DFK Dainava logo.png|150px]]
| pilns      = Alītas Dzūkijas futbola klubs &quot;Dainava&quot; (''Alytaus Dzūkijos futbolo klubas „Dainava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Alīta}}
| dib        = 2016
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Alīta centrālais stadions
| ietilp     = 4000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Žydrūnas Lukošiūnas''
| tren       = 
| līga       = A līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 10. vieta
| 
| pattern_la1=_baranovichi1819h|pattern_b1=_baranovichi1819h|pattern_ra1=_baranovichi1819h|pattern_sh1= _whitesides|pattern_so1=| 
| leftarm1=f82929|body1=F82929|rightarm1=f82929|shorts1=000044|socks1=f82929|
| pattern_la2=_givovacampo18ylgn|pattern_b2=_givovacampo18ylgn|pattern_ra2=_givovacampo18ylgn|pattern_sh =_givova19ny|pattern_so =_givova19ny
| leftarm2=ffff00|body2=ffff00|rightarm2=ffff00|shorts2=000044|socks2=ffff00|
}}

'''Alītas Dzūkijas futbola klubs &quot;Dainava&quot;''' ({{val|lt|Alytaus Dzūkijos futbolo klubas „Dainava“}}) ir 2016. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Alīta]]s, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]].

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dfk-dainava-8156/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} [[A lyga]]
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dfk-dainava-8156/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkBlue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''DFK Dainava'''
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''DFK Dainava'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|13||bez}}.''
{{fs start}}
{{fs player|no=6|name=[[Renatas Banevičius]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=21|name=[[Artem Sukhotskyi]]|nat=UKR|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=29|name=[[Gustas Zabita]]|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=30|name=[[Oskaras Lukošiūnas]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=77|name=[[Airidas Mickevičius]]|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=13|name=[[Cheikh Faye (1999)|Cheikh Faye]]|nat=SEN|pos=MF}} 
{{fs end}}

==Treneri==
* {{flaga|LTU}} [[Ričardas Grigaliūnas]] (2016.)
* {{flaga|LTU}} [[Darius Gvildys]] (2016. – 2017.)
* {{flaga|LTU}} [[Donatas Vencevičius]] (2018.)
* {{Flaga|NOR}} [[Kim Rønningstad]] (2019.) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://dfkdainava.com/2019/02/07/dfk-dainava-treniruos-norvegas-k-ronningstad/|title=DFK „Dainavą“ treniruos norvegas K. Rønningstad|date=2019. gada 7. febr.}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|POL}} [[Łukasz Hass]] (2020.)
* {{flaga|ITA}} Fabio Mazzone (2020. – 2021.)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportas.lt/naujiena/419128/dainavos-naujuoju-treneriu-paskirtas-italas-f-mazzone|title=„Dainavos“ naujuoju treneriu paskirtas italas F.Mazzone|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|LTU}} [[Tomas Ražanauskas]] (2021.)&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/dainavos-vaira-pereme-t-razanauskas/7042 alyga.lt: Tomas Ražanauskas]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|POR}} [[David Marques Pereira da Silva|David Silva]] (Matthiew Silva) (februari 2022)&lt;ref&gt;[https://alytausgidas.lt/naujiena/dfk-dainava-treniruos-portugalas alytausgidas.lt: naujasis treneris]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/455651/treneriu-pasikeitimu-pasiutpolke-po-g-stahlio-pasitraukimo-traukiasi-ir-jonavos-bei-dainavos-strategai sportas.lt; traukiasi treneriai]&lt;/ref&gt;

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Roberts Zelmanis]] (2021)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Kramēns]] (2023)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Lauva]] (2025)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://dfkdainava.com/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/dfkdainava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/alytis-alytus/3915/ DFK &quot;Dainava&quot;: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/dfk-dainava/15840/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Dainava]]</text>
      <sha1>08kx103ew67169jxjnj6153ufhpc380</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541593</id>
      <parentid>4541592</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8819" sha1="8jw721hy3rm65t2uvnsxo2kekbux1ee" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = Alītas DFK &quot;Dainava&quot;
| logo       = [[Attēls:DFK Dainava logo.png|150px]]
| pilns      = Alītas Dzūkijas futbola klubs &quot;Dainava&quot; (''Alytaus Dzūkijos futbolo klubas „Dainava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Alīta}}
| dib        = 2016
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Alīta centrālais stadions
| ietilp     = 4000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Žydrūnas Lukošiūnas''
| tren       = 
| līga       = A līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 10. vieta
| 
| pattern_la1=_baranovichi1819h|pattern_b1=_baranovichi1819h|pattern_ra1=_baranovichi1819h|pattern_sh1= _whitesides|pattern_so1=| 
| leftarm1=f82929|body1=F82929|rightarm1=f82929|shorts1=000044|socks1=f82929|
| pattern_la2=_givovacampo18ylgn|pattern_b2=_givovacampo18ylgn|pattern_ra2=_givovacampo18ylgn|pattern_sh =_givova19ny|pattern_so =_givova19ny
| leftarm2=ffff00|body2=ffff00|rightarm2=ffff00|shorts2=000044|socks2=ffff00|
}}

'''Alītas Dzūkijas futbola klubs &quot;Dainava&quot;''' ({{val|lt|Alytaus Dzūkijos futbolo klubas „Dainava“}}) ir 2016. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Alīta]]s, kas šobrīd spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas futbola čempionāta A līgā]].

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dfk-dainava-8156/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} [[A lyga]]
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dfk-dainava-8156/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkBlue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''DFK Dainava'''
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''DFK Dainava'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|13||bez}}.''
{{fs start}}
{{fs player|no=6|name=[[Renatas Banevičius]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=21|name=[[Artem Sukhotskyi]]|nat=UKR|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=29|name=[[Gustas Zabita]]|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=30|name=[[Oskaras Lukošiūnas]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=77|name=[[Airidas Mickevičius]]|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=13|name=[[Cheikh Faye (1999)|Cheikh Faye]]|nat=SEN|pos=MF}} 
{{fs end}}

==Treneri==
* {{flaga|LTU}} [[Ričardas Grigaliūnas]] (2016.)
* {{flaga|LTU}} [[Darius Gvildys]] (2016. – 2017.)
* {{flaga|LTU}} [[Donatas Vencevičius]] (2018.)
* {{Flaga|NOR}} [[Kim Rønningstad]] (2019.) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://dfkdainava.com/2019/02/07/dfk-dainava-treniruos-norvegas-k-ronningstad/|title=DFK „Dainavą“ treniruos norvegas K. Rønningstad|date=2019. gada 7. febr.}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|POL}} [[Łukasz Hass]] (2020.)
* {{flaga|ITA}} Fabio Mazzone (2020. – 2021.)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportas.lt/naujiena/419128/dainavos-naujuoju-treneriu-paskirtas-italas-f-mazzone|title=„Dainavos“ naujuoju treneriu paskirtas italas F.Mazzone|website=sportas.lt}}&lt;/ref&gt;
* {{Flaga|LTU}} [[Tomas Ražanauskas]] (2021.)&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/dainavos-vaira-pereme-t-razanauskas/7042 alyga.lt: Tomas Ražanauskas]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|POR}} [[David Marques Pereira da Silva|David Silva]] (Matthiew Silva) (februari 2022)&lt;ref&gt;[https://alytausgidas.lt/naujiena/dfk-dainava-treniruos-portugalas alytausgidas.lt: naujasis treneris]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/455651/treneriu-pasikeitimu-pasiutpolke-po-g-stahlio-pasitraukimo-traukiasi-ir-jonavos-bei-dainavos-strategai sportas.lt; traukiasi treneriai]&lt;/ref&gt;

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Roberts Zelmanis]] (2021)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Kramēns]] (2023)
* {{flaga|LAT}} [[Klāvs Lauva]] (2025)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [http://dfkdainava.com/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/dfkdainava/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://uk.soccerway.com/teams/lithuania/alytis-alytus/3915/ DFK &quot;Dainava&quot;: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/dfk-dainava/15840/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Dainava]]</text>
      <sha1>8jw721hy3rm65t2uvnsxo2kekbux1ee</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Telšu &quot;Džiugas&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398692</id>
    <revision>
      <id>4541535</id>
      <parentid>4497852</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12673" sha1="abikly7hr2tgypt2kkoeu0enrqxjftl" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #8C1116
| nos        = Telšu „Džiugas”
| logo       = [[Attēls:FC Džiugas logo.png|150px]]
| pilns      = Telšu futbola klubs „Džiugas” (''Telšių futbolo klubas „Džiugas“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Telši}}
| dib        = 1923
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Telšu Centrālais stadions
| ietilp     = 3000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Martīns Armalis
| tren       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Lipskis
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 7. vieta
| 
| pattern_la1 = |pattern_b1 = |pattern_ra1 =|
  leftarm1 = 8C1116 |body1 = 8C1116 |rightarm1 = 8C1116 |shorts1 = 8C1116 |socks1 = 8C1116
| pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 =|
  leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000|
}}

'''Telšu futbola klubs „Džiugas”''' ({{val|lt|Telšių futbolo klubas „Džiugas“}}) ir 1923. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Telši]]em, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 8. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119120940/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Pirma lyga
|-
||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1483/?cid=1816595 |title=2018 lietuvosfutbolas.lt |access-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605144637/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1483/?cid=1816595 }}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} [[A lyga]]
|-
||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1291/|title=FC Džiugas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:#8C1116;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC DŽIUGAS'''
| style=&quot;background:white;color:black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC DŽIUGAS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_blackstripeonright |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=8C1116  |
 body= 8C1116 |
 rightarm= 8C1116 |
 shorts= 8C1116 |
 socks= 8C1116 |
 title= 2015 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=8C1116 |
 body= 8C1116 |
 rightarm= 8C1116 |
 shorts= 8C1116 |
 socks= 8C1116 |
 title= 2016
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=FFFFFF|
 body= 8C1116 |
 rightarm=FFFFFF |
 shorts= 8C1116 |
 socks= 8C1116 |
 title= 2018  
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_whiteborder |
 pattern_b=_whitecollar |
 pattern_ra=_whiteborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 8C1116 |
 body= 8C1116 |
 rightarm= 8C1116 |
 shorts= FFFFFF |
 socks= FFFFFF |
 title= 2020  
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _jomatoletum2ww|
 pattern_b= _jomatoletum2ww|
 pattern_ra= _jomatoletum2ww|
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= FFFFFF |
 body= 8C1116 |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FFFFFF |
 socks= FFFFFF |
 title= 2021 
}}
|}
; Izbraukuma krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_whitestripeonright |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=000000  |
 body= 000000 |
 rightarm= 000000 |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2015 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 000000 |
 body= 000000 |
 rightarm= 000000 |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2016 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= FFFFFF |
 body= 000000 |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2018
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _whiteborder |
 pattern_b=_jomawinner19ab  |
 pattern_ra= _whiteborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= 000000 |
 body= 000000 |
 rightarm= 000000 |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2020 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _whiteborder |
 pattern_b= |
 pattern_ra= _whiteborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= BBBBBB |
 body= BBBBBB |
 rightarm= BBBBBB |
 shorts= BBBBBB |
 socks= BBBBBB |
 title= 2021
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|23||bez}}.''
{{Fs start}}
{{fs player|no=31|pos=GK|name=[[Marius Paukštė]]|nat=LTU}}&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.fcdziugas.lt/papildyta-vartininku-grandis/|title=Papildyta vartininkų grandis – Telšių &quot;Džiugas&quot; – oficialus puslapis}}&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=22|nat=UKR|name=Mykyta Rybčynskij|pos=GK}}
{{Fs player|no=91|nat=UKR|name=Vladyslav Ryabenko|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot; 
{{Fs player|no= 2|nat=NED|pos=DF|name=[[Valentino Vermeulen]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=LTU|pos=DF|name=Džiugas Aleksa}}
{{Fs player|no= 4|nat=SEN|pos=DF|name=[[Bacary Sane]]}}
{{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=DF|name=Ibrahim Cissé}}
{{Fs player|no=44|nat=NGR|name=Brendan Ifeanyi Asomugha|pos=DF}}
{{Fs player|no=46|pos=DF|nat=POL|name=[[Jakub Wawszczyk]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot; 
{{Fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=Nikita Pavlovskis}}
{{fs player|no= 7|name=[[Pedro Bahia]]|nat=BRA|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 8|nat=UKR|name=Denys Bunčukov|pos=DF}} 
{{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Vilius Piliukaitis]]|pos=MF}} 
{{fs player|no=14|name=[[Denis Ževžikovas]]|nat=LTU|pos=MF}} 
{{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=MF|name=Simas Patella}}
{{Fs player|no=27|nat=LTU|pos=MF|name=Deitonas Vinckus}}
{{fs player|no=30|pos=MF|nat=LTU|name=Nidas Vosylius}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=[[Lukas Ankudinovas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=77|nat=UKR|pos=MF|name=Artem Marchuk}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot; 
{{Fs player|no= 9|nat=ARG|pos=FW|name=[[Iker Scotto]]}}
{{Fs player|no=48|nat=LTU|name=Tomas Stelmokas|pos=FW}} 
{{Fs player|no=90|nat=ENG|name=[[Ronald Sobowale]]|pos=FW}}
{{Fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2021, 2022)
* {{flaga|LAT}} [[Ivans Baturins]] (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fcdziugas/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/ FC Džiugas: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/dziugas-telsiai/jX421nlj/ FC Džiugas: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-dziugas-telsiai/20684/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Džiugas]]</text>
      <sha1>abikly7hr2tgypt2kkoeu0enrqxjftl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541567</id>
      <parentid>4541535</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12692" sha1="8tvnw0idcgi8w95w6eu2imp1d6jtod1" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #8C1116
| nos        = Telšu „Džiugas”
| logo       = [[Attēls:FC Džiugas logo.png|150px]]
| pilns      = Telšu futbola klubs „Džiugas” (''Telšių futbolo klubas „Džiugas“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Telši}}
| dib        = 1923
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Telšu Centrālais stadions
| ietilp     = 3000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Martīns Armalis
| tren       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Lipskis
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 7. vieta
| 
| pattern_la1 = |pattern_b1 = |pattern_ra1 =|
  leftarm1 = 8C1116 |body1 = 8C1116 |rightarm1 = 8C1116 |shorts1 = 8C1116 |socks1 = 8C1116
| pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 =|
  leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000|
}}

'''Telšu futbola klubs „Džiugas”''' ({{val|lt|Telšių futbolo klubas „Džiugas“}}) ir 1923. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Telši]]em, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 8. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119120940/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Pirma lyga
|-
||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1483/?cid=1816595 |title=2018 lietuvosfutbolas.lt |access-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605144637/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1483/?cid=1816595 }}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} [[A lyga]]
|-
||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/dziugas-1291/|title=FC Džiugas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:#8C1116;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC DŽIUGAS'''
| style=&quot;background:white;color:black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC DŽIUGAS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_blackstripeonright |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=8C1116  |
 body= 8C1116 |
 rightarm= 8C1116 |
 shorts= 8C1116 |
 socks= 8C1116 |
 title= 2015 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=8C1116 |
 body= 8C1116 |
 rightarm= 8C1116 |
 shorts= 8C1116 |
 socks= 8C1116 |
 title= 2016
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=FFFFFF|
 body= 8C1116 |
 rightarm=FFFFFF |
 shorts= 8C1116 |
 socks= 8C1116 |
 title= 2018  
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_whiteborder |
 pattern_b=_whitecollar |
 pattern_ra=_whiteborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 8C1116 |
 body= 8C1116 |
 rightarm= 8C1116 |
 shorts= FFFFFF |
 socks= FFFFFF |
 title= 2020  
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _jomatoletum2ww|
 pattern_b= _jomatoletum2ww|
 pattern_ra= _jomatoletum2ww|
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= FFFFFF |
 body= 8C1116 |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FFFFFF |
 socks= FFFFFF |
 title= 2021 
}}
|}
; Izbraukuma krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_whitestripeonright |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm=000000  |
 body= 000000 |
 rightarm= 000000 |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2015 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 000000 |
 body= 000000 |
 rightarm= 000000 |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2016 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _v |
 pattern_ra= |
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= FFFFFF |
 body= 000000 |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2018
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _whiteborder |
 pattern_b=_jomawinner19ab  |
 pattern_ra= _whiteborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= 000000 |
 body= 000000 |
 rightarm= 000000 |
 shorts= 000000 |
 socks= 000000 |
 title= 2020 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _whiteborder |
 pattern_b= |
 pattern_ra= _whiteborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so=  |
 leftarm= BBBBBB |
 body= BBBBBB |
 rightarm= BBBBBB |
 shorts= BBBBBB |
 socks= BBBBBB |
 title= 2021
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|23||bez}}.''
{{Fs start}}
{{fs player|no=31|pos=GK|name=[[Marius Paukštė]]|nat=LTU}}&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.fcdziugas.lt/papildyta-vartininku-grandis/|title=Papildyta vartininkų grandis – Telšių &quot;Džiugas&quot; – oficialus puslapis}}&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=22|nat=UKR|name=Mykyta Rybčynskij|pos=GK}}
{{Fs player|no=91|nat=UKR|name=Vladyslav Ryabenko|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot; 
{{Fs player|no= 2|nat=NED|pos=DF|name=[[Valentino Vermeulen]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=LTU|pos=DF|name=Džiugas Aleksa}}
{{Fs player|no= 4|nat=SEN|pos=DF|name=[[Bacary Sane]]}}
{{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=DF|name=Ibrahim Cissé}}
{{Fs player|no=44|nat=NGR|name=Brendan Ifeanyi Asomugha|pos=DF}}
{{Fs player|no=46|pos=DF|nat=POL|name=[[Jakub Wawszczyk]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot; 
{{Fs player|no= 6|nat=LTU|pos=MF|name=Nikita Pavlovskis}}
{{fs player|no= 7|name=[[Pedro Bahia]]|nat=BRA|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 8|nat=UKR|name=Denys Bunčukov|pos=DF}} 
{{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Vilius Piliukaitis]]|pos=MF}} 
{{fs player|no=14|name=[[Denis Ževžikovas]]|nat=LTU|pos=MF}} 
{{Fs player|no=21|nat=LTU|pos=MF|name=Simas Patella}}
{{Fs player|no=27|nat=LTU|pos=MF|name=Deitonas Vinckus}}
{{fs player|no=30|pos=MF|nat=LTU|name=Nidas Vosylius}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=[[Lukas Ankudinovas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=77|nat=UKR|pos=MF|name=Artem Marchuk}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot; 
{{Fs player|no= 9|nat=ARG|pos=FW|name=[[Iker Scotto]]}}
{{Fs player|no=48|nat=LTU|name=Tomas Stelmokas|pos=FW}} 
{{Fs player|no=90|nat=ENG|name=[[Ronald Sobowale]]|pos=FW}}
{{Fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Aivars Emsis]] (2021, 2022)
* {{flaga|LAT}} [[Ivans Baturins]] (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa}} {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fcdziugas/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}}
* [https://toplyga.lt/komanda/dziugas FC Džiugas: toplyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/dziugas-telsiai/jX421nlj/ FC Džiugas: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-dziugas-telsiai/20684/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Džiugas]]</text>
      <sha1>8tvnw0idcgi8w95w6eu2imp1d6jtod1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Be1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398695</id>
    <revision>
      <id>4541588</id>
      <parentid>4361990</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:13:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9169" sha1="9yti5rv6noqyjd3l0mq1x8314ezwu9q" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Julius Virvilas]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Skirmantas Šeštavickas|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Ainas Bareikis|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=[[Artūras Rutkevičius]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=NGR|name=Ugochukwu Prince Odoh|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>9yti5rv6noqyjd3l0mq1x8314ezwu9q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541589</id>
      <parentid>4541588</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9109" sha1="2524ouz9yz9qbd3nt88qhtbv4vn2uda" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Skirmantas Šeštavickas|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Ainas Bareikis|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=[[Artūras Rutkevičius]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=NGR|name=Ugochukwu Prince Odoh|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>2524ouz9yz9qbd3nt88qhtbv4vn2uda</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541590</id>
      <parentid>4541589</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:13:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9044" sha1="5ik62q942j57ypz3rlovsu58s7nkkkr" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Ainas Bareikis|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=[[Artūras Rutkevičius]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=NGR|name=Ugochukwu Prince Odoh|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>5ik62q942j57ypz3rlovsu58s7nkkkr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541614</id>
      <parentid>4541590</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:23:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9163" sha1="jl7u3510ygrak59i9g36brnagm738a6" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Ainas Bareikis|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=[[Artūras Rutkevičius]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=NGR|name=Ugochukwu Prince Odoh|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>jl7u3510ygrak59i9g36brnagm738a6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541615</id>
      <parentid>4541614</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:23:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9101" sha1="iu9pzl728abwyprs79s6csjvc9a5uk7" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Ainas Bareikis|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=[[Artūras Rutkevičius]]|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>iu9pzl728abwyprs79s6csjvc9a5uk7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541616</id>
      <parentid>4541615</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:24:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9035" sha1="2kzkjv09gg42zk5k3y6ncfee55bi8yh" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Ainas Bareikis|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>2kzkjv09gg42zk5k3y6ncfee55bi8yh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541617</id>
      <parentid>4541616</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8980" sha1="ot8gszbcg0jdpfu9u5kip38kg1r84lt" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000055
| nos        = FK Be1 
| logo       = [[Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|150px]]
| pilns      = &quot;FK Be1&quot; (''Futbolo klubasBe1'')
| iesauka    = zilabaltie (''baltai mėlynii'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2006
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Jonavas stadions]]
| ietilp     = 1 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Andrius Markevičius
| tren       = {{flaga|POL}} ''Mikołaj Raczyński''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 11. vieta 
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_nikewhite|pattern_ra1|
  leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000055|socks1=ffffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=|
  leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055|
}}

'''FK Be1''', bijušis nosaukums '''&quot;Nacionālā futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Nacionalinė Futbolo Akademija}} (''NFA'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Nacionālā futbola akadēmija]], [[Kauņa]]. Akadēmija dibināta [[2006. gads|2006]]. gadā un šobrīd NFA futbola komanda spēlē [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts|Lietuvas Pirmās līgas čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= LFF Pirmajā līgā spēlēs 15 komandas |date= 2017. gada 16. marts |publisher= [[Lietuvas Futbola federācija]] |url= http://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |accessdate= 2018. gada 21. jūnijā |language= lietuviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180716165556/https://lff.lt/news/2696/lff-pirmoje-lygoje-zais-15-komandu/ |archivedate= 2018. gada 16. Jūlijs }}&lt;/ref&gt;
==  Logo ==
&lt;gallery&gt;FK NFA logo.png| 2012–2019
Be1 NFA logo.png|2019–2021
Attēls:Be1 NFA 2022 logo.png|2021–šobrīd
&lt;/gallery&gt;
== Sezonas ==
; FK NFA
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||||| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595|title=BE1 NFA - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|}
; Be1 NFA 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt (2021 m. sezonas)]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=11757708 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Be1 
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
* 2017. gads [[Hummel International|Hummel]]
* 2021. gads [[Nike]]
{| width=55%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2012. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2012. gads (I)
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackcollar
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFFFF
 |title      = 2018. gads (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=039E2A|socks=039E2A|
 |title      = 2018. gads (I)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2025|04|26||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|name=Rokas Bagdonavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=15|nat=LTU|name=[[Domas Slendzoka]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Matas Petkevičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=23|nat=LTU|name=Arnas Paura|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Eduardas Jurjonas]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|name=Nazar Zubkov|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|nat=LTU|name=[[Karolis Skamarakas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=Augustinas Akelis|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=CIV|name=[[Michael Zate]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|name=Emilis Talačka|pos=MF}}
{{Fs player|no=28|nat=SEN|name=[[Hamed Diawara]]|pos=MF}} 
{{fs mid}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|name=[[Deitonas Vinckus]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Aurimas Dapkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=  |nat=LTU|name=Martynas Džiugas|pos=MF}}
{{Fs player|no= 4|nat=LTU|name=Džiugas Čečkauskas|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=Nojus Grudis|pos=MF}} 
{{Fs player|no= 45|nat=LTU|name=Domas Martusevičius|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=27|nat=LTU|name=[[Ugnius Lekečinskas]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|nat=LTU|name=Rokas Lavron Mazur|pos=FW}}
{{Fs player|no=79|nat=NGR|name=Chukwudi Abiodun Adalumo|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://be1.lt/futbolo-akademija/ Akademijas saite be1.lt]
* [https://www.facebook.com/be1nfa Facebook Be1 NFA]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/be1-nfa-1037/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt] (2021 m. sezonas)
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/nfa-1037/?cid=1816595 Komandas lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Be1 NFA]]
[[Kategorija:Kauņa|NFA]]</text>
      <sha1>ot8gszbcg0jdpfu9u5kip38kg1r84lt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dilans Brons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398860</id>
    <revision>
      <id>4541125</id>
      <parentid>4480350</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2279" sha1="bpkwaumtr5su5z83yx8dmvhr202aq7d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Dilans Brons
| image = Dylan Bronn.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|19}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Kannas}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]]
| clubnumber = 25
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2016
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes]]
| caps1 = 42
| goals1 = 4
| years2 = 2016—2017
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Chamois Niortais F.C.]]
| caps2 = 30
| goals2 = 2
| years3 = 2017—2019
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| caps3 = 43
| goals3 = 9
| nationalyears1 = 2017—
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 53
| nationalgoals1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| caps4 = 79
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| goals4 = 3
| years4 = 2020—2022
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]]
| years5 = 2022—2025
| caps5 = 52
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]]
| years6 = 2024
| caps6 = 11
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 14
| goals7 = 0
}}

'''Dilans Daniels Mahmuds Brons''' ({{val|fr|Dylan Daniel Mahmoud Bronn}}, {{val|ar|دِيلاَن دَانِيَال مَحْمُود بْرون}}; dzimis {{dat|1995|6|19}}) ir [[Tunisija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Brons spēlē [[Šveices Superlīga]]s komandā ''[[Servette FC|Servette]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Brons, Dilans}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]]
[[Kategorija:Servette FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>bpkwaumtr5su5z83yx8dmvhr202aq7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāsīns Merijahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399433</id>
    <revision>
      <id>4541142</id>
      <parentid>4281032</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2081" sha1="oye21onnndnq5vqmfkgwq1kc3o0krbe" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Jāsīns Merijahs
| image = Yassine Meriah.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|2}}
| birth_place = {{vieta|Tunisija}}
| height = 188
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2015
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[ES Métlaoui]]
| caps1 = 27
| goals1 = 0
| years2 = 2015—2018
| clubs2 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| caps2 = 81
| goals2 = 6
| nationalyears1 = 2015—2026
| nationalteam1 = {{fb|TUN}}
| nationalcaps1 = 95
| nationalgoals1 = 6
| clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| years3 = 2018—2021
| caps3 = 23
| goals3 = 1
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| years4 = 2020
| caps4 = 15
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| years5 = 2020—2021
| caps5 = 28
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]]
| caps6 = 10
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]
| years7 = 2022—2026
| caps7 = 67
| goals7 = 11
| years6 = 2021—2022
| clubs8 = {{flaga|Tunisija}} [[Club Africain]]
| years8 = 2026
| caps8 = 2
| goals8 = 0
}}

'''Jāsīns Merijahs''' ({{val|ar|ياسين مرياح}}; dzimis {{dat|1993|7|2}}) ir [[Tunisija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Tunisijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Merijahs, Jāsīns}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tunisijā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>oye21onnndnq5vqmfkgwq1kc3o0krbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrijs Jarmolenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399634</id>
    <revision>
      <id>4541246</id>
      <parentid>4501468</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:02:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37919" sha1="4av7uver2e3cjkj65jzmy3k4jbs3eqv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Andrijs Jarmolenko
| image = Hertha BSC vs. West Ham United 20190731 (134).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|23}}
| birth_place = {{vieta|PSRS|Ļeņingrada}}
| height = 189
| currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| clubnumber = 7
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2006—2007
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Desna Chernihiv]]
| caps1 = 9
| goals1 = 4
| years2 = 2007—2008
| clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] 2
| caps2 = 37
| goals2 = 9
| years3 = 2008—2017
| clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| caps3 = 228
| goals3 = 99
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps4 = 18
| goals4 = 3
| nationalyears1 = 2007—2008
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalcaps1 = 14
| nationalgoals1 = 5
| nationalyears2 = 2008—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2009—
| nationalteam3 = {{fb|UKR}}
| nationalcaps3 = 127
| nationalgoals3 = 47
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| caption = Jarmolenko 2019. gadā
| caps5 = 66
| goals5 = 8
| years5 = 2018—2022
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]]
| clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al-Ain]]
| years6 = 2022—2023
| caps6 = 23
| goals6 = 11
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| years7 = 2023—
| caps7 = 66
| goals7 = 25
| youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Čerņihivas &quot;Yunist&quot;]]
| youthyears1 = 2002
| youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} SDYuShOR Desna
| youthyears2 = 2002—2003
| youthclubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Lokomotiv&quot;]]
| youthyears3 = 2003—2004
| youthclubs4 = {{flaga|Ukraina}} Kijivas &quot;Vidradnyi&quot;
| youthyears4 = 2003
| youthclubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[Čerņihivas &quot;Yunist&quot;]]
| youthyears5 = 2004—2006
}}'''Andrijs Jarmolenko''' ({{val|uk|Андрій Миколайович Ярмоленко}}; dzimis {{dat|1989|10|23}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] klubā [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]].

Jarmolenko ir Ukrainas izlases dalībnieks kopš 2009. gada, kurā guvis 46 vārtus 116 spēlēs, un ir spēlējis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2024]] čempionātos.

== Agrīnā dzīve ==
Jarmolenko vecāki, ukraiņi, ir no Smoļankas ciema, [[Kulikivkas rajons|Kulikivkas rajonā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]]. Pēc laulībām, Valentīna un Mikola Jarmolenko pārcēlās uz Ļeņingradu (mūsdienu [[Sanktpēterburga]]), kur 1989. gadā piedzima Andrijs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2550304-premier-league-linked-andriy-yarmolenko-is-one-of-europes-underrated-players|title=Premier League-Linked Andriy Yarmolenko Is One of Europe's Underrated Players|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam ir jaunāka māsa. Pēc trīs gadiem (pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]) ģimene pārcēlās atpakaļ uz dzimto valsti un apmetās uz dzīvi [[Čerņihiva|Čerņihivā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1166717004-andrey-yarmolenko-dlya-akademii-dinamo-byl-slab.html|title=Андрей Ярмоленко: Для академии Динамо был слаб|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-23|date=2006-12-21|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viņa māte atcerējās, ka Andrijs sāka spēlēties ar bumbu 4 līdz 5 gadu vecumā. &quot;Sākumā viņam pat nebija kārtīga bumba, tāpēc bija jāspēlē ar paštaisītu. Bijām nabadzīgi un īsts futbols tajos laikos bija greznība.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://1927.kiev.ua/news/view/3426|title=Хто не ходить, той і не падає {{!}} 19-27|website=19-27 — Коротко про головне {{!}} Динамо Київ|access-date=2024-03-23|date=2013-10-23|language=uk|archive-date=2021-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20211028223719/https://1927.kiev.ua/news/view/3426}}&lt;/ref&gt; Jarmolenko pamanīja Mikola Lipovijs, kurš uzaicināja viņu uz futbola skolu (Čerņihivas Jaunatnes sporta skolā &quot;Yunist&quot;) un kļuva par viņa pirmo treneri.

== Klubu karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
Jarmolenko ir beidzis Čerņihivas jaunatnes sporta skolu &quot;Yunist&quot;. Viņš pievienojās [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] Jaunatnes akadēmijai 13 gadu vecumā. Tomēr, viņš atgriezās Čerņihivā pēc gada, kad treniņos nevarēja izpildīt fiziskās prasības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pirms pārejas uz Kijivas &quot;Dinamo&quot; 2007. gadā, viņš spēlēja [[Čerņihivas &quot;Yunist&quot;]], [[Čerņihivas &quot;Desna&quot;]], [[Kijivas &quot;Lokomotyv&quot;]], Kijivas &quot;Vidradnyi&quot; un atkal Čerņihivas &quot;Yunist&quot; komandās.

=== Desna Chernihiv ===
2006. gada vasarā viņš no Čerņihivas &quot;Yunist&quot; pievienojās Čerņihivas galvenajam klubam [[Čerņihivas &quot;Desna&quot;|Desna Chernihiv]], trenera [[Oleksandrs Tomahs|Oleksandra Tomaha]] vadībā. Tur viņš 2006.–2007. gada sezonā spēlēja [[Ukrainas futbola 1. līga|Ukrainas 1. līgā]], kur aizvadīja deviņas spēles un guva četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tableso/oekr07.html|title=Ukraine 2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2024-03-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.desna.football/vihovanets-chernigivskogo-futbolu-v-dortmundskij-borusiyi/|title=Вихованець чернігівського футболу в дортмундській Борусії {{!}} Desna|website=www.desna.football|access-date=2024-03-23|language=en|archive-date=2023-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411111933/https://www.desna.football/vihovanets-chernigivskogo-futbolu-v-dortmundskij-borusiyi/}}&lt;/ref&gt;

=== Kijivas &quot;Dinamo-2&quot; ===
[[Attēls:Андрей Ярмоленко - Andriy Yarmolenko (16248221274).jpg|thumb|223x223px|Jarmolenko [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] sastāvā, 2015. gadā]]
2007. gadā Jarmolenko noslēdza piecu gadu līgumu ar Ukrainas klubu Kijivas &quot;Dinamo&quot;, kur uz pāris sezonām pievienojās tā otrajai komandai &quot;Dinamo-2&quot;, kas spēlē zemākās līgās. Žurnālisti talantīgo jaunieti uzteica kā &quot;jauno [[Andrijs Ševčenko|Andriju Ševčenko]]&quot;, atzīmējot viņa labās fiziskās īpašības, sitienu un īpaši, viņa ātrumu. Toreizējais &quot;Dinamo&quot; viceprezidents [[Jožefs Sabo]] arī uzteica jaunieti, sakot: &quot;Jarmolenko ir visas iespējas kļūt par augstākā līmeņa spēlētāju.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1166521033-andrey-yarmolenko-pereshel-v-dinamo.html|title=Андрей Ярмоленко перешел в Динамо|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-23|date=2006-12-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Kijivas &quot;Dinamo&quot; ===
2008. gada 11. maijā Jarmolenko debitēja &quot;Dinamo&quot; pirmajā komandā, izbraukuma mačā, pret [[Poltavas &quot;Vorskla&quot;|Vorskla Poltava]] un guva uzvaras vārtus &quot;Kijivas&quot; uzvarā, ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1210573924-andrey-yarmolenko-mne-prosto-povezlo.html|title=Андрей Ярмоленко: Мне просто повезло|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-23|date=2008-05-12|language=ru}}&lt;/ref&gt; Pirmajā sezonā viņš guva 7 vārtus 21 spēlē, bet otrajā - 11 vārtus 19 spēlēs. Viņš regulāri tika izmantots kā kreisais vai centra uzbrucējs.

==== Naids ar Tarasu Stepanenko ====
2015. gada oktobra mačā Jarmolenko nospēlēja bīstami, kā rezultātā gandrīz salauza [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]] spēlētāja [[Tarass Stepanenko|Tarasa Stepanenko]] kāju. Abi pēc spēles salaba un apmainījās krekliem, bet pēc tam Jarmolenko nometa Stepanenko kreklu zemē, kamēr viņš pateicās &quot;Dinamo&quot; līdzjutējiem. 2016. gada maijā &quot;Šahtar—Dinamo&quot; derbijā, pēc tam, kad &quot;Šahtar&quot; uzvarēja ar 3:0, Stepanenko nostājās &quot;Dinamo&quot; līdzjutēju priekšā, noskūpstīdams savu &quot;Šahtar&quot; nozīmīti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/05/taras-stepanenko-ukraine-fought-yarmolenko|title=Taras Stepanenko: the Ukraine midfielder who fought Yarmolenko but still made Euro 2016|work=The Guardian|access-date=2024-03-23|date=2016-06-05|last=Frankov|first=Artem|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Kautiņā, kas saasinājās, Jarmolenko iespēra Stepanenko, viņam nokrītot gar zemi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/blog/espn-fc-united-blog/68/post/2863955/shakhtar-and-dynamo-kiev-rivalry-could-hurt-ukraine-chances-at-euro-2016|title=Shakhtar and Dynamo Kiev rivalry could hurt Ukraine at Euro 2016}}&lt;/ref&gt;

=== Borussia Dortmund ===
2017. gada 28. augustā Jarmolenko parakstīja četru gadu līgumu ar [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41074287|title=Dortmund sign striker Yarmolenko|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 10. septembrī Jarmolenko debitēja Dortmundes komandā, nākot uz maiņu 79. minūtē, pret [[SC Freiburg|Freiburg]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/yarmolenkos-champions-league-cracker-just-beginning-says-dortmunds-zorc|title=Yarmolenko's Champions League cracker just the beginning, says Dortmund's Zorc|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-03-23|date=2017-09-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš pirmo reizi startēja Dortmundes sastāvā, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], Čempionu līgas spēlē, kur guva Dortmundes vienīgos vārtus, zaudējumā, ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2017/09/13/europe/uefa-champions-league/tottenham-hotspur-football-club/bv-borussia-09-dortmund/2579394/|title=Tottenham Hotspur vs. Borussia Dortmund - 13 September 2017 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-23}}&lt;/ref&gt;

=== West Ham United ===
[[Attēls:Hertha BSC vs. West Ham United 20190731 (168).jpg|left|thumb|249x249px|Jarmolenko &quot;West Ham United&quot; sastāvā, 2019. gadā]]
2018. gada 11. jūlijā Jarmolenko par nenosauktu samaksu parakstīja četru gadu līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu [[West Ham United FC|West Ham United]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44793242|title=West Ham sign Yarmolenko from Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 12. augustā, zaudējot [[Liverpool FC|Liverpool]], ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45073328|title=Liverpool 'better' than Klopp expected|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi startējot &quot;West Ham&quot; komandā, 16. septembrī, viņš guva pirmos divus vārtus kluba labā, izbraukumā ar 3:1 uzvarot Everton, kas bija kluba pirmā uzvara Premjerlīgā, [[2018.–2019. gada &quot;West Ham United FC&quot; sezona|2018.–2019. gada sezonā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45462681|title=West Ham beat Everton to halt terrible run|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Jarmolenko pārrāva [[Ahilleja cīpsla|Ahilleja cīpslu]], 2018. gada 20. oktobrī, zaudējot ar 1:0, pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], kas viņam liedza piedalīties atlikušajā sezonas daļā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45939474|title=Yarmolenko set for six-month absence|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jarmolenko atgriezās komandas pamatsastāvā, uzsākot [[2019.–2020. gada &quot;West Ham United FC&quot; sezona|2019.–2020. gada sezonu]]. 2019. gada 31. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kopš atgriešanās pēc savainojuma, dubultojot &quot;West Ham&quot; pārsvaru, ar 2:0 uzvarot [[Norwich City F.C.|Norwich City]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49456558|title=Pellegrini hails Haller as West Ham beat Norwich|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš vēlreiz guva vārtus &quot;West Ham&quot; nākamajā mājas spēlē Premjerlīgā, atklājot rezultātu, ar 2:0 uzvarot [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2019/sep/22/west-ham-manchester-united-premier-league-live|title=West Ham 2-0 Manchester United: Premier League — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-03-23|date=2019-09-22|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada decembrī viņš sarāva adukcijas muskuli un joprojām nebija atgriezies pie spēlēšanas, kad futbols tika apturēts [[COVID-19 pandēmija]]s, dēļ 2020. gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/west-ham-united-fc/transfer-news/andriy-yarmolenkos-agent-responds-west-18393965|title=Andriy Yarmolenko's agent pours cold water on talk of West ham transfer|last=Wilmot|first=Lee|website=Football London|access-date=2024-03-23|date=2020-06-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās treniņos 2020. gada maijā, un 2020. gada 1. jūlijā, savā otrajā spēlē, kopš 2019. gada, guva uzvaras vārtus pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]], uzvarot ar 3:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/west-ham-boosted-by-returns-to-training-for-andriy-yarmolenko-jack-wilshere-01e8vpkm851b|title=West Ham Boosted by Returns to Training for Andriy Yarmolenko &amp; Jack Wilshere|website=90min.com|access-date=2024-03-23|date=2020-05-21|language=en|archive-date=2021-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210905101731/https://www.90min.com/posts/west-ham-boosted-by-returns-to-training-for-andriy-yarmolenko-jack-wilshere-01e8vpkm851b}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52080261|title=West Ham stun Chelsea in derby|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 25. novembrī Jarmolenko guva vārtus pret [[Vīnes &quot;Rapid&quot;|Rapid Wien]], [[Allianz Stadion]], un panāca soda sitienu, &quot;West Ham&quot; izbraukumā uzvarot ar 2:0, [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] grupu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/europa-league/2021-2022/rapid-vienna-v-west-ham-follow-live_sto8641081/story.shtml|title=Rapid Wien 0-2 West Ham: Andriy Yarmolenko and Mark Noble send hammers through to knockouts as group winners|website=Eurosport|access-date=2024. gada 23. martā|language=angļu}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], 2022. gada februārī, galvenais treneris [[Deivids Moizs]] Jarmolenko piešķīra brīvdienas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60520646|title=Yarmolenko given time off by West Ham|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās 13. martā, nomainot savainoto [[Maikls Antonio|Maiklu Antonio]], gūstot ievadvārtus, uzvarā pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/mar/13/west-ham-andriy-yarmolenko-admits-football-difficult-given-situation-ukraine-aston-villa|title=‘It was so emotional’: Yarmolenko on his tears for Ukraine after West Ham goal|work=The Guardian|access-date=2024-03-23|date=2022-03-13|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk Jarmolenko guva uzvaras vārtus kompensācijas laikā, &quot;West Ham&quot; Eiropas līgas astotdaļfināla spēlē, divu spēļu summā ar 2:1 pārspējot Spānijas klubu [[Sevilla FC|Sevilla]], ļaujot &quot;West Ham&quot; iekļūt Eirokausu ceturtdaļfinālā, pirmo reizi, kopš 1981. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60771093|title=Yarmolenko winner sends West Ham through|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada maijā &quot;West Ham&quot; paziņoja, ka Jarmolenko drīkstēs klubu atstāt, pēc pašreizējā līguma beigām, 2022. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61420711|title=Yarmolenko set to leave West Ham at end of deal|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Al-Ain ===
2022. gada 13. jūlijā Jarmolenko noslēdza viena gada līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu klubu [[Al Ain FC|Al-Ain]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62153539|title=Yarmolenko joins Al Ain on free after West Ham exit|work=BBC Sport|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Atgriešanās Kijivas &quot;Dinamo&quot; ===
2023. gada 27. jūnijā Jarmolenko atgriezās [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], parakstot līgumu uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.ua/uk/news/631773-ofitsiyno-andriy-yarmolenko-povernuvsya-v-dinamo-kiiv|title=ОФІЦІЙНО. Андрій Ярмоленко повернувся в Динамо Київ|website=СПОРТ.UA|access-date=2024-03-23|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
2007. gada 11. augustā Jarmolenko pārstāvēja [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19 izlasi]], izbraukuma draudzības spēlē pret [[Japānas U-19 futbola izlase|Japānu]], uzvarot ar 1:0. Viņš piedalījās arī [[2008. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāts|2008. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta]] kvalifikācijā, gūstot vārtus pēc [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiena, pret [[Spānijas U-19 futbola izlase|Spāniju]], 2008. gada 22. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.archive.uefa.com/competitions/under19/fixturesresults/round=15035/match=302029/report=rp.html|title=Spain survive Ukraine scare|access-date=2024. gada 23. martā|archive-date=2013. gada 5. Janvāris|archive-url=https://archive.today/20130105074340/http://en.archive.uefa.com/competitions/under19/fixturesresults/round=15035/match=302029/report=rp.html}}&lt;/ref&gt;

Pēc kvalifikācijas, 2008. gada 10. oktobrī, Jarmolenko tika uzaicināts uz [[Ukrainas U-21 futbola izlase|U-21 izlasi]], kura spēlēja pret [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]]. Vēlāk viņš piedalījās 2011. gada [[UEFA Eiropas U-21 futbola čempionāta kvalifikācija|UEFA Eiropas U21 futbola čempionāta kvalifikācijā]] un finālturnīrā.
[[Attēls:YarmolenkoUkr16.jpg|thumb|Jarmolenko [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]] izlasē, 2017. gadā]]
2009. gada 5. septembrī, [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]], Jarmolenko pirmo reizi spēlēja [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas pieaugušo]] izlasē un guva vārtus, uzvarot ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041071/report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Ukraine-Andorra - Report - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-23|date=2014-08-17|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042539/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041071/report.html}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 2. septembrī, starptautiskajā draudzības spēlē, pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]], [[Harkiva|Harkivā]], Jarmolenko uzstādīja valstsvienības rekordu, gūstot vārtus 14 sekundē, kas ir visātrāk, kad kāds Ukrainas izlases spēlētājs ir guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/matches/report/9939/Ukraine_Uruguay.html|title=Ukraine vs. Uruguay|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jarmolenko 2014. gada 15. novembrī guva ''[[hat-trick]]'', gūstot visus Ukrainas izlases vārtus, [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijā]], izbraukumā ar 3:0 uzvarot [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d7f8620b406-9e873b55b2c4-1000--yarmolenko-treble-eases-ukraine-past-luxembourg/|title=Yarmolenko treble eases Ukraine past Luxembourg {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-23|date=2014-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada novembrī Jarmolenko abās kārtās guva vārtus, Ukrainas izlases izslēgšanas spēlēs, ar 3:1 uzvarot [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] divu spēļu summā, kvalificējoties [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]] finālturnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2018083--slovenia-vs-ukraine/|title=History: Slovenia-Ukraine {{!}} European Qualifiers 2016|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Jarmolenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2016 čempionātā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/05/ukraine-euro-2016-team-guide|title=Ukraine Euro 2016 team guide: tactics, key players and expert predictions|work=The Guardian|access-date=2024-03-24|date=2016-06-05|last=Frankov|first=Artem|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; kur viņš spēlēja visos trijos mačos, kad Ukraina nespēja gūt vārtus un ierindojās savas [[:en:UEFA Euro 2016#Group C|grupas pēdējā vietā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kyivpost.com/post/10156|title=Ukraine ends participation in Euro 2016 by defeat to Poland|last=Interfax-Ukraine|website=Kyiv Post|access-date=2024-03-24|date=2016-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Jarmolenko guva vārtus pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]], [[Johana Kruifa arēna|Johana Kruifa arēnā]], [[Amsterdama|Amsterdamā]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197759|title=Netherlands beat Ukraine in five-goal thriller|work=BBC Sport|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; un pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]], [[Bukareste|Bukarestē]], [[Arena Națională]] laukumā, [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā, un tika atzīts par spēles zvaigzni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/match/2024444--ukraine-vs-north-macedonia/|title=History: Ukraine-North Macedonia {{!}} UEFA EURO 2020|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. septembrī Jarmolenko aizvadīja savu 100. spēli Ukrainas izlasē, [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2030837--kazakhstan-vs-ukraine/|title=History: Kazakhstan-Ukraine {{!}} European Qualifiers 2022|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/news/articles/2021/september/01-september/international-round-yarmolenko-earns-100th-ukraine-cap|title=International Round-Up: Yarmolenko earns 100th Ukraine cap {{!}} West Ham United FC|website=www.whufc.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 12. oktobrī viņš [[Ļvivas arēna|Ļvivas arēnā]], [[Ļviva|Ļvivā]], guva vārtus pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]], un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/590256/bosnia-and-herzegovina-ukraine|title=Ukraine 1-1 Bosnia and Herzegovina (Oct 12, 2021) Final Score|website=ESPN|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 5. jūnijā Jarmolenko iesita bumbu savos vārtos, Ukrainas zaudējumā [[Velsas futbola izlase|Velsai]], [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē. [[Gerets Beils]] izpildīja brīvsitienu, kad Jarmolenko bumbu, pēc sitiena ar galvu, raidīja pats savos vārtos, Velsai kvalificējoties pirmajam Pasaules kausam, kopš 1958. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60869800|title=Wales edge Ukraine to end 64-year World Cup wait|work=BBC Sport|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12018/12628165/wales-1-0-ukraine-andriy-yarmolenkos-unfortunate-own-goal-sends-wales-to-world-cup|title=Wales 1-0 Ukraine: Andriy Yarmolenko's unfortunate own goal sends Wales to World Cup|website=Sky Sports|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Izšķirošais vārtu guvums vēlāk, jūnija beigās, tika piešķirts Beilam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/wales/2022-06-29/gareth-bale-awarded-goal-that-sent-wales-to-world-cup-following-review|title=Gareth Bale awarded goal that sent Wales to World Cup following review|website=ITV News|access-date=2024. gada 24. martā|date=|language=angļu}}&lt;/ref&gt;

== Ārpus profesionālā futbola ==
Jarmolenko ar sievu Innu ir trīs dēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/Headline/Andriy-Yarmolenko-has-flown-to-rescue-his-family-from-the-Ukrainian-border-reveals-Andriy-Shevchenko/2783525|title=Andriy Yarmolenko has flown to rescue his family from the Ukraine border, reveals Andriy Shevchenko{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Dmitrijs Adehiro izveidoja sienas gleznojumu ar Jarmolenko attēlu, rekonstruējot Jaunatnes sporta skolas &quot;Yunost&quot; ēku, tieši blakus [[&quot;Yunist&quot; stadions|&quot;Yunist&quot; stadionam]], Čerņihivā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ecity.cn.ua/news/16722-mural-s-andreem-yarmolenko-v-chernigove-poyavitsya-na-fasade-detskoy-sportivnoy-shkoly-yunost-foto-video.html|title=Мурал с Андреем Ярмоленко в Чернигове появится на фасаде детской спортивной школы «Юность». ФОТО. ВИДЕО|website=ecity.cn.ua|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-tourism/3129302-u-cernigovi-stvoruut-muzej-z-ekspozicieu-pro-futbolista-andria-armolenka.html|title=У Чернігові створюють музей з експозицією про футболіста Андрія Ярмоленка|website=www.ukrinform.ua|access-date=2024-03-24|date=2020-11-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 7. oktobrī viņš kopā ar Igoru Čeredinovu ([[Olena Kosteviča|Olenas Kostevičas]] treneri), tika ievēlēts par Čerņihivas goda pilsoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/sport/169875-armolenko-i-ceredinov-mozut-stati-pocesnimi-gromadanami-cernigivskoi-oblasti/|title=Ярмоленко і Чередінов можуть стати почесними громадянами Чернігівської області|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/yarmolenko_stav_pochesnim_gromadyaninom_chernigivskoyi_oblasti_n691579/|title=Ярмоленко став почесним громадянином Чернігівської області|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cheline.com.ua/news/society/yarmolenko-ta-cheredinov-mozhut-stati-pochesnimi-gromadyanami-chernigivshhini-276266|title=Ярмоленко та Чередінов можуть стати почесними громадянами Чернігівщини|last=Білоус|first=Світлана|website=ЧЕline {{!}}|access-date=2024-03-24|date=2021-10-07|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.val.ua/site/127110|title=Почесними громадянами Чернігівщини стали Андрій Ярмоленко та Ігор Чередінов|website=val.ua|access-date=2024-03-24|language=uk|archive-date=2024-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20241216060346/https://www.val.ua/site/127110}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chor.gov.ua/nasha-diyalnist/novini/item/11805-pro-prysvoiennia-zvannia-pochesnyi-hromadianyn-chernihivskoi-obla|title=Про присвоєння звання «Почесний громадянин Чернігівської області» Ярмоленку А.М. — Чернігівська обласна рада. Новий офіційний веб-портал|website=chor.gov.ua|access-date=2024-03-24|language=uk-ua}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.ua/uk/news/557386-andrey-yarmolenko-mozhet-stat-pochetnym-grazhdaninom-chernigovskoy-oblasti|title=Андрій Ярмоленко може стати почесним громадянином Чернігівської області|website=СПОРТ.UA|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Čerņihiva]]s pilsētā, [[&quot;Yunist&quot; stadions|&quot;Yunist&quot; stadionā]], notika Andrija Jarmolenko kausa izcīņas sacensības.{{Nepieciešama atsauce}}

2022. gada februārī Jarmolenko piešķīra [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]] 75 000 sterliņu mārciņu, lai palīdzētu aizstāvēt valsti pēc Krievijas iebrukuma. Viņš arī aizlidoja uz Ukrainas robežu, lai glābtu savu sievu un bērnu, kad viņi pēc iebrukuma aizbēga no valsts, sacīja bijušais Ukrainas izlases spēlētājs [[Andrijs Ševčenko]]. Čerņihivas mērs [[Vladislavs Atrošenko]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] gubernators [[Vjačeslavs Čauss]] personīgi pateicās Jarmolenko par viņa pūlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/03/18/vladyslav-atroshenko-podyakuvav-andriyu-yarmolenku-za-dopomogu-chernigovu/|title=Владислав Атрошенко подякував Андрію Ярмоленку за допомогу Чернігову|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu|archive-date=2022. gada 16. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220516082004/https://www.chesport.cn.ua/2022/03/18/vladyslav-atroshenko-podyakuvav-andriyu-yarmolenku-za-dopomogu-chernigovu/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/03/14/golova-chernigivskoyi-oblasnoyi-vijskovoyi-administracziyi-dyakuyu-andriyu-yarmolenku-za-nishtyaky-dlya-rozvidnykiv/|title=Голова Чернігівської обласної військової адміністрації: Дякую Андрію Ярмоленку за &quot;ніштяки&quot; для розвідників|access-date=2024. gada 24. martā|language=ukraiņu|archive-date=2023. gada 11. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411113434/https://www.chesport.cn.ua/2022/03/14/golova-chernigivskoyi-oblasnoyi-vijskovoyi-administracziyi-dyakuyu-andriyu-yarmolenku-za-nishtyaky-dlya-rozvidnykiv/}}&lt;/ref&gt;

Jarmolenko palīdzēja izglābt [[Romans Jaremčuks|Romana Jaremčuka]] sievas vecākus. Ukrainas izlases uzbrucējs Jaremčuks pastāstīja, kā ar Andrija Jarmolenko palīdzību no Čerņihivas izdevies izvest viņa sievas vecākus. &quot;Es vērsos pie Andrija Jarmolenko, zinot, ka viņš ir no Čerņihivas, un teicu: &quot;''Palīdzi man, cik vari, paldies.''&quot; Protams, Andrijs atbildēja uz manu lūgumu, un pēc divām dienām viņus izveda. Situācija bija diezgan sarežģīta,&quot; sacīja Jaremčuks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football24.ua/yarmolenko_pospriyav_poryatunku_batkiv_druzhini_yaremchuka_n720386/|title=Ярмоленко посприяв порятунку батьків дружини Яремчука|access-date=2024. gada 24. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.tribuna.com/football/1108603039-roman-yaremchuk-yarmolenko-dopomig-vivezti-batkiv-druzhini-z-chernigov/|title=https://pictures.ua.tribuna.com/image/9973f6c8-51d4-471e-8c56-483ace729b7e|last=Андріюк|first=Богдан|website=ua.tribuna.com|access-date=2024-03-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://champion.com.ua/football/2022/04/29/900748/yarmolenko-dopomih-vryatuvaty-batkiv-druzhyny-yaremchuka|title=Ярмоленко допоміг врятувати батьків дружини Яремчука|website=Champion.com.ua|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt;

2022. gada martā Jarmolenko, pēc &quot;West Ham&quot; uzvaras pār Spānijas klubu [[Sevilla FC|Sevilla]], [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgā]], uzdāvināja &quot;West Ham&quot; kreklu līdzjutējam, kurš turēja rokās Ukrainas karogu, un [[Marks Nobls]] izplūda asarās, kad &quot;Hammers&quot; uzvarot &quot;Sevilla&quot;, sasniedza Eiropas līgas ceturtdaļfinālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1066535/andriy-yarmolenko-west-ham-ukraine-europa-league-declan-rice-mark-noble-tears/|title=Yarmolenko 'emotional', gives shirt to fan with Ukraine flag as Rice hails support|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-03-24|date=2022-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada maijā Jarmolenko uzdāvināja ātrās palīdzības automašīnu savai dzimtajai pilsētai [[Čerņihiva]]i, nosūtot to no Londonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/05/04/andrij-yarmolenko-podaruvav-ridnomu-mistu-reanimobil/|title=Андрій Ярмоленко подарував рідному місту реанімобіль|access-date=2024. gada 24. martā|archive-date=2023. gada 11. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411124005/https://www.chesport.cn.ua/2022/05/04/andrij-yarmolenko-podaruvav-ridnomu-mistu-reanimobil/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesport.cn.ua/2022/04/30/yarmolenko-prydbav-mashynu-shvydkoyi-dlya-chernigova/|title=Ярмоленко придбав машину швидкої для Чернігова|access-date=2024. gada 24. martā|archive-date=2023. gada 8. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408095119/https://www.chesport.cn.ua/2022/04/30/yarmolenko-prydbav-mashynu-shvydkoyi-dlya-chernigova/}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2008—09, 2014—15, 2015—16,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/andriy-yarmolenko/53039/|title=Ukraine - A. Yarmolenko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt; 2024—25
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2013—14, 2014—15&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;, 2025—26
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2009, 2011, 2016&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada labākais futbolists: 2011,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ukrainian/high/1325283083-andrey-yarmolenko-luchshiy-v-2011-godu.html|title=Андрей Ярмоленко - лучший в 2011 году|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-24|date=2011-12-31|language=ru}}&lt;/ref&gt; 2014
* Ukrainas gada futbolists: 2013,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrfootball.ua/news/kozhnomu-grandu-po-nagorodi/|title=КОЖНОМУ ГРАНДУ — ПО НАГОРОДІ! - UkrFootball|website=ukrfootball.ua|access-date=2024-03-24|date=2013-12-12|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2014,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrfootball.ua/news/yarmolenko-boyko-adriano-rebrov-vacko-peremozhci-referendumu-ukrayinskogo-futbolu/|title=Ярмоленко, Бойко, Адріано, Ребров, Вацко — переможці референдуму «Українського футболу» - UkrFootball|website=ukrfootball.ua|access-date=2024-03-24|date=2014-12-19|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2015, 2017
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada futbolists: 2014—15,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ffu.org.ua/ukr/tournaments/premier_liga/14069/|title=Визначено лауреатів сезону 2014/2015 в УПЛ - Офіційний сайт Федерації футболу України|website=web.archive.org|access-date=2024-03-24|date=2015-10-05|archive-date=2015-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20151005045725/http://www.ffu.org.ua/ukr/tournaments/premier_liga/14069/}}&lt;/ref&gt; 2015—16,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/310|title=Визначено лауреатів сезону 2015/16!|website=upl.ua|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2016—17&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/982|title=П’ять номінацій + «33 найкращих»|website=upl.ua|access-date=2024-03-24|language=uk}}&lt;/ref&gt;
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] rezultatīvākais spēlētājs: 2016—17&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upl.ua/ua/tournaments/championship/3/attackers|title=Ліга Парі-Матч (2016/17)|website=www.upl.ua|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Eiropas līga]]s labākais piespēlētājs: 2014—15&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/seasons/2015/statistics/players/attacking/|title=Season 2014/15 Player stats {{!}} UEFA Europa League 2014/15|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Jarmolenko, Andrijs}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]]
[[Kategorija:Čerņihivas &quot;Desna&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>4av7uver2e3cjkj65jzmy3k4jbs3eqv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emers Topraks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399668</id>
    <revision>
      <id>4541229</id>
      <parentid>4282434</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:36:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2147" sha1="f078p2lqh8ijz7el1rckoqf7mphw7hv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Emers Topraks
| image = Toprak170727.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|21}}
| birth_place = {{vieta|Vācija|Bādene-Virtemberga}}
| height = 187
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2008—2011
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]]
| caps1 = 68
| goals1 = 4
| years2 = 2011—2017
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| caps2 = 154
| goals2 = 5
| years3 = 2017—2020
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps3 = 35
| goals3 = 0
| nationalyears1 = 2008
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2011—2017
| nationalteam2 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps2 = 27
| nationalgoals2 = 2
| caption = 
| caps4 = 10
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]
| goals4 = 0
| years4 = 2019—2020
| caps5 = 47
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]
| goals5 = 3
| years5 = 2020—2022
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| years6 = 2022—2024
| caps6 = 45
| goals6 = 1
| managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] (asistents)
| manageryears1 = 2025—
| totalcaps = 359
| totalgoals = 13
}}

'''Emers Topraks''' (dzimis {{dat|1989|7|21}}) ir [[Turcija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''SC Freiburg'''

* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2008—09

'''Borussia Dortmund'''

* [[DFL Supercup]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Topraks, Emers}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>f078p2lqh8ijz7el1rckoqf7mphw7hv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patriks Stjuarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400382</id>
    <revision>
      <id>4541365</id>
      <parentid>4320456</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:02:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pievienoju miršanas datumu</comment>
      <origin>4541365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4423" sha1="aqb41p9fno5hz6fmh5tfnv118uqc48f" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Patriks Stjuarts
 | vārds_orig              = ''Patrick Stewart''
 | attēls                  = PatrickStew211023 (3 of 23) (53275039331) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Patriks Stuarts 2023. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1940|7|13}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2026|10|29|1940|7|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris
 | darbības gadi           = 1959—2026
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Šeila Falkonere]]
* (1966—1990)
* [[Vendija Noisa]]
* (2000—2003)
* [[Sunija Ozela]] (2013)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|29}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes ticis nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām.

Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma [[Lorenca Olivjē balva|Lorenca Olivjē balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē &quot;[[Antonijs un Kleopatra]]&quot;. Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''.

1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|&quot;X-cilvēku&quot; filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot; un stāstnieku filmā &quot;[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]&quot;. Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē &quot;[[Hamlets]]&quot; par ko saņēma savu otro Olivjē balvu.

1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]]  17–23 April 1993|year=1993|page=32}}&lt;/ref&gt; {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|kariene Elizabete]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā.

Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>aqb41p9fno5hz6fmh5tfnv118uqc48f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541370</id>
      <parentid>4541365</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4922" sha1="8lj6agi9kgq3qf7bf8kt8xkjq4igrgp" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Patriks Stjuarts
 | vārds_orig              = ''Patrick Stewart''
 | attēls                  = PatrickStew211023 (3 of 23) (53275039331) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Patriks Stuarts 2023. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1940|7|13}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2026|10|29|1940|7|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris
 | darbības gadi           = 1959—2026
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Šeila Falkonere]]
* (1966—1990)
* [[Vendija Noisa]]
* (2000—2003)
* [[Sunija Ozela]] (2013)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Patrick Stewart signature.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 1996: &quot;Grammy&quot; balva par labāko runātā vārda albumu bērniem (&quot;[[Pēterītis un vilks]]&quot;)
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 1979: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;Antony and Cleopatra&quot;)&lt;br&gt;2009: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;[[Hamlets]]&quot;)
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|29}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes ticis nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām.

Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma [[Lorenca Olivjē balva|Lorenca Olivjē balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē &quot;[[Antonijs un Kleopatra]]&quot;. Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''.

1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|&quot;X-cilvēku&quot; filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot; un stāstnieku filmā &quot;[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]&quot;. Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē &quot;[[Hamlets]]&quot; par ko saņēma savu otro Olivjē balvu.

1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]]  17–23 April 1993|year=1993|page=32}}&lt;/ref&gt; {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|kariene Elizabete]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā.

Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.apollo.lv/8574035/86-gadu-vecuma-muziba-devies-holivudas-aktieris-patriks-stjuarts|title=86 gadu vecumā mūžībā devies Holivudas aktieris Patriks Stjuarts|website=Apollo.lv|accessdate = 2026-10-29|page=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>8lj6agi9kgq3qf7bf8kt8xkjq4igrgp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541372</id>
      <parentid>4541370</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:26:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4958" sha1="4pv9me8korgac8oumug0pe4qutsvxa0" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Patriks Stjuarts
 | vārds_orig              = ''Patrick Stewart''
 | attēls                  = PatrickStew211023 (3 of 23) (53275039331) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Patriks Stuarts 2023. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1940|7|13}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2026|10|29|1940|7|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris
 | darbības gadi           = 1959—2026
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Šeila Falkonere]]
* (1966—1990)
* [[Vendija Noisa]]
* (2000—2003)
* [[Sunija Ozela]] (2013)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Patrick Stewart signature.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 1996: &quot;Grammy&quot; balva par labāko runātā vārda albumu bērniem (&quot;[[Pēterītis un vilks]]&quot;)
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 1979: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;Antony and Cleopatra&quot;)&lt;br&gt;2009: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;[[Hamlets]]&quot;)
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|29}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes ticis nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām.

Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma [[Lorenca Olivjē balva|Lorenca Olivjē balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē &quot;[[Antonijs un Kleopatra]]&quot;. Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''.

1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|&quot;X-cilvēku&quot; filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot; un stāstnieku filmā &quot;[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]&quot;. Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē &quot;[[Hamlets]]&quot; par ko saņēma savu otro Olivjē balvu.

1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]]  17–23 April 1993|year=1993|page=32}}&lt;/ref&gt; {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|kariene Elizabete]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā.

Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.apollo.lv/8574035/86-gadu-vecuma-muziba-devies-holivudas-aktieris-patriks-stjuarts|title=86 gadu vecumā mūžībā devies Holivudas aktieris Patriks Stjuarts|website=Apollo.lv|accessdate = 2026-10-29|page=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>4pv9me8korgac8oumug0pe4qutsvxa0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541378</id>
      <parentid>4541372</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:54:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4967" sha1="ngu7v7bohrxsmchw1g6ma1ahvv0ghu7" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Patriks Stjuarts
 | vārds_orig              = ''Patrick Stewart''
 | attēls                  = PatrickStew211023 (3 of 23) (53275039331) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Patriks Stuarts 2023. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1940|7|13}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2026|10|28|1940|7|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris
 | darbības gadi           = 1959—2026
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Šeila Falkonere]]
* (1966—1990)
* [[Vendija Noisa]]
* (2000—2003)
* [[Sunija Ozela]] (2013)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Patrick Stewart signature.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 1996: &quot;Grammy&quot; balva par labāko runātā vārda albumu bērniem (&quot;[[Pēterītis un vilks]]&quot;)
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 1979: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;Antony and Cleopatra&quot;)&lt;br&gt;2009: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;[[Hamlets]]&quot;)
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|28}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes ticis nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām.

Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma [[Lorenca Olivjē balva|Lorenca Olivjē balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē &quot;[[Antonijs un Kleopatra]]&quot;. Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''.

1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|&quot;X-cilvēku&quot; filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot; un stāstnieku filmā &quot;[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]&quot;. Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē &quot;[[Hamlets]]&quot; par ko saņēma savu otro Olivjē balvu.

1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]]  17–23 April 1993|year=1993|page=32}}&lt;/ref&gt; {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|kariene Elizabete]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā.

Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8574035/86-gadu-vecuma-muziba-devies-holivudas-aktieris-patriks-stjuarts|title=86 gadu vecumā mūžībā devies Holivudas aktieris Patriks Stjuarts|website=Apollo.lv|accessdate = 2026-10-29|page=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>ngu7v7bohrxsmchw1g6ma1ahvv0ghu7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541430</id>
      <parentid>4541378</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:33:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4972" sha1="i9pspqpx02ckm3lsywuscen36wdzt0p" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Patriks Stjuarts
 | vārds_orig              = ''Patrick Stewart''
 | attēls                  = PatrickStew211023 (3 of 23) (53275039331) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Patriks Stuarts 2023. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1940|7|13}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2026|10|28|1940|7|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris
 | darbības gadi           = 1959—2026
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Šeila Falkonere]]
* (1966—1990)
* [[Vendija Noisa]]
* (2000—2003)
* [[Sunija Ozela]] (2013)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Patrick Stewart signature.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 1996: &quot;Grammy&quot; balva par labāko runātā vārda albumu bērniem (&quot;[[Pēterītis un vilks]]&quot;)
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 1979: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;Antony and Cleopatra&quot;)&lt;br&gt;2009: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;[[Hamlets]]&quot;)
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|28}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes ticis nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām.

Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma [[Lorenca Olivjē balva|Lorenca Olivjē balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē &quot;[[Antonijs un Kleopatra]]&quot;. Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''.

1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|&quot;X-cilvēku&quot; filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot; un stāstnieku filmā &quot;[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]&quot;. Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē &quot;[[Hamlets]]&quot; par ko saņēma savu otro Olivjē balvu.

1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]]  17–23 April 1993|year=1993|page=32}}&lt;/ref&gt; {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|karaliene Elizabete II]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā.

Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8574035/86-gadu-vecuma-muziba-devies-holivudas-aktieris-patriks-stjuarts|title=86 gadu vecumā mūžībā devies Holivudas aktieris Patriks Stjuarts|website=Apollo.lv|accessdate = 2026-10-29|page=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>i9pspqpx02ckm3lsywuscen36wdzt0p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541435</id>
      <parentid>4541430</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4976" sha1="02404njje9y33qs7avhu5i6x1phkpwn" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Patriks Stjuarts
 | vārds_orig              = ''Patrick Stewart''
 | attēls                  = PatrickStew211023 (3 of 23) (53275039331) (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Patriks Stuarts 2023. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1940|7|13}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Jorkšīra|Mērfīlda}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2026|10|28|1940|7|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|ASV|Losandželosa|Kalifornija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris
 | darbības gadi           = 1959—2026
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Šeila Falkonere]]
* (1966—1990)
* [[Vendija Noisa]]
* (2000—2003)
* [[Sunija Ozela]] (2013)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Patrick Stewart signature.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 1996: &quot;Grammy&quot; balva par labāko runātā vārda albumu bērniem (&quot;[[Pēterītis un vilks]]&quot;)
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 1979: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;Antony and Cleopatra&quot;)&lt;br&gt;2009: Labākais aktieris otrā plāna lomā (&quot;[[Hamlets]]&quot;)
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
Sers '''Patriks Stjuarts''' ({{val|en|Sir Patrick Stewart}}; dzimis {{dat|1940|7|13}}, miris {{dat|2026|10|28}}) bija angļu teātra, kino, televīzijas un balss aktieris. Savas ilgās aktiera karjeras laikā vairākas reizes ticis nominēts [[Lorenca Olivjē balva|Olivjē]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]], ''[[Emmy balva|Emmy]]'', [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām.

Savu karjeru uzsāka un ilgstoši strādāja [[Karaliskā Šekspīra kompānija|Karaliskajā Šekspīra kompānijā]]. Stjuarts 1979. gadā saņēma [[Lorenca Olivjē balva|Lorenca Olivjē balvu]] kā labākais otrā plāna aktieris par tēlojumu [[Vestendas teātris|Vestendas teātra]] izrādē &quot;[[Antonijs un Kleopatra]]&quot;. Pirmās nozīmīgās Stjuarta ekrāna lomas bija [[BBC]] televīzijas seriālos un filmās 1970. gadu vidū un beigās, tajā skaitā arī filmā ''[[Hedda]]'' un miniseriālā ''[[I, Claudius]]''.

1980. gados Patriks Stjuarts sāka filmēties ASV televīzijā un kinofilmās. Lielāko atpazīstamību viņš iemantoja ar kapteiņa [[Žans Lūks Pikārs|Žana Lūka Pikāra]] lomu filmā ''[[Star Trek: The Next Generation]]'' un turpmākajās [[Zvaigžņu ceļš (filmu cikls)|&quot;Zvaigžņu ceļa&quot; filmās]], ar [[Profesors X|Profesora Čārlza Ksavjēra]] lomu [[X-cilvēki (filmu cikls)|&quot;X-cilvēku&quot; filmu ciklā]], ar galveno lomu kabeļtelevīzijas kanāla ''[[Starz]]'' seriālā ''[[Blunt Talk]]'', kā arī ar ierunātajām lomām — CIP direktora vietnieku Eiveriju Buloku seriālā &quot;[[Amerikāņu tētuks]]&quot; un stāstnieku filmā &quot;[[Teds (2012. gada filma)|Teds]]&quot;. Turpinot sadarbību ar Karalisko Šekspīra kompāniju, 2008. gadā Stjuarts atveidoja [[karalis Klaudijs|karaļa Klaudija]] lomu Vestendas teātra izrādē &quot;[[Hamlets]]&quot; par ko saņēma savu otro Olivjē balvu.

1993. gadā izdevums ''[[TV Guide]]'' nosauca Stjuartu par labāko 1980. gadu dramatisko lomu televīzijas aktieri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[TV Guide]]  17–23 April 1993|year=1993|page=32}}&lt;/ref&gt; {{dat|1996|12|16||bez}} viņš saņēma zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 2010. gadā [[Elizabete II Vindzora|karaliene Elizabete II]] par izciliem sasniegumiem aktiermākslā [[Bakalaurs (bruņinieks)|iesvētīja]] Stjuartu bruņinieku kārtā.

Miris 2026. gada 28. oktobrī savās mājās Losandželosā 86 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja [[Alcheimera slimība]] un [[Levi ķermenīšu demence]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8574035/86-gadu-vecuma-muziba-devies-holivudas-aktieris-patriks-stjuarts|title=86 gadu vecumā mūžībā devies Holivudas aktieris Patriks Stjuarts|website=Apollo.lv|accessdate = 2026-10-29|page=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarts, Patriks}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>02404njje9y33qs7avhu5i6x1phkpwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nauris Puntulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405509</id>
    <revision>
      <id>4541503</id>
      <parentid>4482810</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:48:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10633" sha1="dv0vit5c22odrno2q48x50xvgzdpdy2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Nauris Puntulis
| vārds_orģ = 
| attēls = Nauris Puntulis 2026.png
| att_izm = 275px
| apraksts = Nauris Puntulis 2026. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|2019|7|8|N|bez}}
| term_beigas         = {{dat|2023|9|15|N|bez}}
| term_sākums2        = {{dat|2026|5|28|N|bez}}
| term_beigas2        = 
| prezidents          =
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| prezidents2         =
* Edgars Rinkēvičs
| premjers            = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| premjers2           = [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis         = [[Dace Melbārde]]
| pēctecis            = [[Agnese Logina]]
| priekštecis2        = [[Agnese Lāce]]
| pečtecis2           = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3              = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3        = {{dat|2022|11|1|N}}
| term_beigas3        = {{dat|2022|12|14|N}}
| term_sākums4        = {{dat|2023|09|20|N}}
| term_beigas4        = 
| prezidents3         = [[Egils Levits]]
| premjers3           = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents4         = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4           = 
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis3        = 
| pēctecis3           = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats5               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums5         = {{dat|2013|6|3|N}}
| term_beigas5         = {{dat|2019|7|8|N}}
| prezidents5          = 
| premjers5            = 
| priekštecis5         = 
| pēctecis5            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1961|07|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsu rajons|Tiņģere|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Sandra Puntule
| bērni = 
| profesija = dziedātājs, politiķis
| alma_mater = [[Latvijas Valsts konservatorija]]
| reliģija = 
| paraksts = Nauris Puntulis signature.svg
| paraksts_izm = 
| citas_daļas1 = {{Mūzikas izpildītāja infokaste
|embed            = yes
|Fons             = solists
|Vārds            = 
|Attēls           = 
|Att_izm          = 
|Apraksts         = 
|Instrumenti      = balss
|Žanrs            = [[opermūzika]], [[rokmūzika]], [[popmūzika]]
|Gadi             = [[1979]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Darbojies_arī    = [[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]], [[Pērkons (grupa)|Pērkons]], [[Marana]], [[Trīs tenori]]                                                                     
|         Dzimums = V
}}
}}
'''Nauris Puntulis''' (dzimis {{dat|1961|7|17}} [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Tiņģere|Tiņģerē]]) ir [[Latvieši|latviešu]] mūziķis un [[politiķis]]. Bijis [[LNOB|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] solists ([[tenors]]), pazīstams arī kā [[Pērkons (grupa)|grupas &quot;Pērkons&quot;]] vokālists. Darbojas politikā, pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]] (NA). No 2019. gada jūlija līdz 2023. gada 15. septembrim bija [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2013.—2019. gadā bija [[Rīgas dome]]s deputāts.&lt;ref name=&quot;pv2013&quot; /&gt; Šobrīd kultūras ministrs [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].

== Biogrāfija ==
1979. gadā beidzis [[Rīgas Kultūras darbinieku tehnikums|Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu]] (tagad [[Latvijas Kultūras koledža]]) kā kultūras darba speciālists, pēc tam mācījās [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola]]s vokālajā nodaļā. 1994. gadā [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijā]] ieguvis maģistra grādu.&lt;ref name=sv2014&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/ffd1669d9dad.html |title=Nauris Puntulis. 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2018-08-29}}&lt;/ref&gt; Tur viņš studēja Ludmilas Braunas vokālajā klasē.&lt;ref name=LR2&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/grupas-perkons-gaisajam-zenam-naurim-puntulim-jubileja.a71098/|title=Grupas Pērkons &quot;gaišajam zēnam&quot; Naurim Puntulim jubileja!|website=lr2.lsm.lv|access-date=2018-09-03|date=2016-07-11|archive-date=2019-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608060230/https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/grupas-perkons-gaisajam-zenam-naurim-puntulim-jubileja.a71098/}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā apprecējās ar skaistuma un veselības žurnālisti Sandru Puntuli.&lt;ref name=LR2 /&gt;

== Mūziķa darbība ==
Dziedātāja gaitas N. Puntulis sāka duetā ar [[Olga Rajecka|Olgu Rajecku]] kolhoza &quot;[[Lāčplēsis (kolhozs)|Lāčplēsis]]&quot; ansamblī. Vēlāk dziedāja karavīru ansamblī &quot;[[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]]&quot; un mācījās [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola]]s vokālajā nodaļā. Grupā &quot;[[Pērkons (grupa)|Pērkons]]&quot; N. Puntulis nonāca 1982. gadā no [[Sigulda]]s kultūras nama orķestra. Grupā viņš pārsvarā izpildīja romantiskas un liriskas balādes. 1989. gadā dziedātāja izpildītā dziesma &quot;Mēs pārtiekam viens no otra&quot; uzvarēja [[Mikrofona aptauja 1989|&quot;Mikrofona&quot; aptaujā]].&lt;ref name=LR2 /&gt;

Tā kā N. Puntulis plānoja veidot dziedātāja karjeru, viņš iestājās [[Latvijas Mūzikas akadēmija|konservatorijā]]. Tur viņš iesaistījās [[Valts Pūce|Valta Pūces]] 1986. gadā dibinātā kameransambļa &quot;[[Marana]]&quot; pirmajās programmās. Pēc akadēmijas absolvēšanas dziedātājs uzreiz kļuva par [[LNOB|Latvijas nacionālās operas]] solistu, turpinot koncertdarbību arī grupas &quot;Pērkons&quot; sastāvā. Tā kā 1990. gadu sākumā &quot;Pērkons&quot; samazināja aktīvo koncertdarbību, N. Puntulis varēja koncentrēties [[Operdziedātājs|operdziedātāja]] karjerai. 1996. gadā kopā ar [[Miervaldis Jenčs|Miervaldi Jenču]] un [[Guntars Ruņģis|Guntaru Ruņģi]] viņš izveidoja apvienību &quot;[[Trīs tenori]]&quot;. Piedalījies ne tikai operas, bet arī [[Operete|operešu]] uzvedumos.&lt;ref name=LR2 /&gt;

== Politiskā darbība ==
2010. un 2014. gadā N. Puntulis nesekmīgi kandidēja no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta attiecīgi [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=sv2014 /&gt; No [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta kandidēja arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].&lt;ref name=pv2013&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=
http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=t73FtbBbeJvZLnUDNyeNgA%3D%3D&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D |title=Rīga. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”|website=pv2013.cvk.lv|access-date=2018-08-29}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] tika atkārtoti ievēlēts [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domē]],&lt;ref name=pv2017&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=
http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=t73FtbBbeJvZLnUDNyeNgA%3D%3D&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D |title=Rīga. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2018-08-29}}&lt;/ref&gt; kur kļuva par frakcijas priekšsēdētāju.

2019. gada jūnijā tika paziņots, ka Nacionālā apvienība virzīs N. Puntuli kā [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministra]] kandidātu [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], aizstājot [[Dace Melbārde|Daci Melbārdi]], kuru [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēja]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/na-kulturas-ministra-amatam-virzis-nauri-puntuli.a321992/ NA kultūras ministra amatam virzīs Nauri Puntuli] LSM&lt;/ref&gt; 8. jūlijā apstiprināts ministra amatā.

2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Kultūras ministra amatu saglabāja arī jaunajā [[Kariņa 2. Ministru kabinets|K. Kariņa vadītajā valdībā]]. Līdz ar valdības krišanu 2023. gada rudenī un NA palikšanu opozicijā atgriezās Saeimas deputātu rindās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32571-saeima-atjauno-mandatus-astoniem-deputatiem|title=Saeima atjauno mandātus astoņiem deputātiem|website=saeima.lv|access-date=2023-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā viņu atkārtoti apstiprināja kultūras ministra amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas kultūras ministrs]]
 | periods    = {{dat|2019|07|08|N}} — {{dat|2023|09|15|N}}&lt;br /&gt;{{dat|2026|05|28|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Dace Melbārde]]&lt;br /&gt;[[Agnese Lāce]]
 | pēc        = [[Agnese Logina]]&lt;br /&gt;''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Kulberga Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list1 =
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa Ministru kabinets}}
}}
{{Navboxes
|title = Rīgas dome
|list1 =
{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Puntulis, Nauris}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]</text>
      <sha1>dv0vit5c22odrno2q48x50xvgzdpdy2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženks Tosuns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405726</id>
    <revision>
      <id>4541230</id>
      <parentid>4411499</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:38:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3327" sha1="djj7n0hzroqfsomtuleaiy0m1ka67nj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Dženks Tosuns
| image = Cenk Tosun in 2023.jpg
| caption = Dženks Tosuns 2023. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|7}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Veclāra}}
| height = 183
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| years1 = 2009—2011
| caps1 = 1
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantepspor]]
| years2 = 2011—2014
| caps2 = 109
| goals2 = 39
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years3 = 2014—2018
| caps3 = 96
| goals3 = 41
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| years4 = 2018—2022
| caps4 = 50
| goals4 = 9
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U16
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18
| nationalyears2 = 2008—2009
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19
| nationalyears3 = 2009—2010
| nationalcaps3 = 8
| nationalgoals3 = 6
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21
| nationalyears4 = 2012
| nationalcaps4 = 1
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears5 = 2013—2024
| nationalcaps5 = 53
| nationalgoals5 = 21
| caps5 = 5
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals5 = 1
| years5 = 2020
| caps6 = 3
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| goals6 = 3
| years6 = 2021
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| caps7 = 66
| goals7 = 21
| years7 = 2022—2024
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years8 = 2024—2026
| caps8 = 17
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| years9 = 2026
| caps9 = 11
| goals9 = 1
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 0
| goals10 = 0
}}'''Dženks Tosuns''' ({{Val|tr|Cenk Tosun}}, dzimis {{Dat|1991|6|7}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]]. Kopš 2026. gada Tosuns pārstāv Turcijas klubu ''[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]''.

== Sasniegumi ==
'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2015—16, 2016—17, 2020—21
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2020—21, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Tosuns, Dženks}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>djj7n0hzroqfsomtuleaiy0m1ka67nj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4541271</id>
      <parentid>4540819</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:01:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4541271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1353" sha1="0q8sd92ag6fodfb5u8ppkd9r9l1lrpj" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-10-29 18:01:29{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 24 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion with rationale &quot;Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].&quot;. ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || 
|-
| {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 18 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)&lt;/nowiki&gt; || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Jauniešu organizācija &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|t|h|d}} || 2026-10-25 09:18:27 || 4 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;izvirzu uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || apšaubāma nozīmība || 15 (9.11.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0q8sd92ag6fodfb5u8ppkd9r9l1lrpj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4541269</id>
      <parentid>4540818</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4541269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17178" sha1="ayr1j8mixfxsv4kl0z1wb1y3eitv0tk" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|29||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200391}}]
| {{formatnum:1689}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13750}}]
| 2009-02-13
| 2026-10-29
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176398}}]
| {{formatnum:9767}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8142}}]
| 2007-12-03
| 2026-10-29
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}]
| {{formatnum:769}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116778}}]
| {{formatnum:10300}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1961}}]
| 2009-10-02
| 2026-10-29
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115753}}]
| {{formatnum:7866}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10016}}]
| 2007-11-24
| 2026-10-29
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89996}}]
| {{formatnum:8110}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6835}}]
| 2005-10-30
| 2026-10-29
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74150}}]
| {{formatnum:9889}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2203}}]
| 2009-05-24
| 2026-10-28
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69036}}]
| {{formatnum:1545}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}]
| 2005-07-26
| 2026-10-26
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}]
| {{formatnum:419}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-10-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54543}}]
| {{formatnum:7466}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}]
| 2018-06-22
| 2026-10-29
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50734}}]
| {{formatnum:5640}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}]
| 2007-01-07
| 2026-10-29
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50589}}]
| {{formatnum:6486}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3276}}]
| 2007-04-26
| 2026-10-29
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49435}}]
| {{formatnum:1395}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3555}}]
| 2006-05-03
| 2026-10-27
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45652}}]
| {{formatnum:5648}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1656}}]
| 2015-03-11
| 2026-10-25
|-
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45441}}]
| {{formatnum:550}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1819}}]
| 2008-11-29
| 2026-10-29
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}]
| {{formatnum:1462}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-10-11
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39526}}]
| {{formatnum:3762}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:789}}]
| 2013-03-30
| 2026-10-29
|-
| 18.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33195}}]
| {{formatnum:10087}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5236}}]
| 2023-01-18
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 19.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32805}}]
| {{formatnum:4002}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:706}}]
| 2020-05-10
| 2026-10-29
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27604}}]
| {{formatnum:4787}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}]
| 2015-08-30
| 2026-10-29
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:26}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-10-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1282}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16110}}]
| {{formatnum:1344}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-10-27
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15770}}]
| {{formatnum:3168}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1426}}]
| 2014-07-27
| 2026-10-29
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15377}}]
| {{formatnum:2324}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2033}}]
| 2005-07-30
| 2026-10-29
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14643}}]
| {{formatnum:469}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}]
| 2011-08-03
| 2026-10-23
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14267}}]
| {{formatnum:508}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13525}}]
| {{formatnum:842}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-10-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11077}}]
| {{formatnum:1778}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}]
| 2021-07-27
| 2026-10-25
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}]
| {{formatnum:258}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}]
| 2011-10-13
| 2026-10-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10293}}]
| {{formatnum:336}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}]
| 2012-05-17
| 2026-10-28
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}]
| {{formatnum:196}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}]
| 2013-03-14
| 2026-10-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:39}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6799}}]
| {{formatnum:268}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-10-26
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:429}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}]
| {{formatnum:80}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-10-13
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}]
| {{formatnum:10}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-10-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Ivario}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5079}}]
| {{formatnum:1241}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}]
| 2015-09-12
| 2026-10-29
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5055}}]
| {{formatnum:166}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}]
| 2013-04-16
| 2026-10-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 67.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>ayr1j8mixfxsv4kl0z1wb1y3eitv0tk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramona Petraviča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416811</id>
    <revision>
      <id>4541487</id>
      <parentid>4532764</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6633" sha1="ki0fpzf7w7nyjb2thtn9ix1svmdqo4i" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ramona Petraviča
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2021|6|8|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents2 = * [[Egils Levits]]
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2021|1|28|N|bez}}
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents3 = [[Egils Levits]]
| amats4 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]]
| term_sākums4 = {{dat|2019|1|23|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2021|6|3|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis4 = [[Jānis Reirs]]
| pēctecis4 = [[Gatis Eglītis]]
| dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija =
* [[Par cilvēcīgu Latviju]] &lt;small&gt;(2017—2022)&lt;/small&gt;
* [[Latvija pirmajā vietā]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Aleksandrs Petravičs
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992)
| profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste
| tautība = [[latviete]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25}} [[Auce|Aucē]]&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: &quot;Par labklājību liecinās smaids&quot;] jauns.lv&lt;/ref&gt;) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]] un [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Šobrīd partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; biedre, no kuras saraksta ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].

1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA &quot;Monēta&quot; finanšu vadītāja.

== Politiskā darbība ==
[[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}&lt;/ref&gt; un tika ievēlēta novada domē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&amp;locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}&lt;/ref&gt;

Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija &quot;KPV LV&quot;|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}&lt;/ref&gt; ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&amp;locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija &quot;KPV LV&quot;|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā R. Petraviča kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; (agrākā KPV LV) ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā &quot;Neatkarīgie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702084003/https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/}}&lt;/ref&gt; 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] R. Petraviča tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}


{{14. Saeima}}
{{Kariņa Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aucē dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>ki0fpzf7w7nyjb2thtn9ix1svmdqo4i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Babrungas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417161</id>
    <revision>
      <id>4541583</id>
      <parentid>4493354</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:11:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12093" sha1="2e5xq2ub6nm0u4hqb4193ji9wbf897o" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #0000FF
| bg_color   = #FFFF00
| nos        = ''FK Babrungas''
| logo       = [[Attēls:FK_Babrungas_logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Babrungas''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Pluņģe}}
| dib        = 1935
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = Pluņģes stadions
| ietilp     = 500
| prez       = {{flagicon|LTU}} ''Adomas Zamulskis''
| tren       = {{flagicon|LTU}} ''Algis Petkus
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta, [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Babrungas
| dates1     = 1942—1947
| name2      = Spartakas
| dates2     = 1948—1955
| name3      = Linų audiniai
| dates3     = 1956—1972
| name4      = Kooperatininkas
| dates4     = 1973—1989
| name5      = Robotas
| dates5     = 1990—1993
| name6      = Babrungas
| dates6     = 1994—

| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=0000FF|socks1=FFFF00|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=0000FF|body2=0000ff|rightarm2=0000ff|shorts2=FFFF00|socks2=0000FF|
}}
'''''FK Babrungas''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pluņģe]]s pilsētas. Tas dibināts 1935. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot;&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=1893917|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Komandas krāsas ir dzeltana un zila. Mājas spēles tas aizvada Pluņģes stadionā (ietilpība 500 skatītāju). Klubs 1956. gadā bija Lietuvas čempioni.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1956.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1957.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958–1959'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1959–1960'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1960–1961'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| 
|-
|}

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=3759246|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201014091559/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8830/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* ???? – 2015.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}
* 2016. – šobrīd.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}

== Sastāvs ==
Sastāvs: &lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot; /&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Eimantas Brezgys|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=99|name=Ernestas Žymantas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=4|name=Dainoras Salys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Martynas Petraukas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Aurelijus Barusas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=10|name=Edgaras Lesnickas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=20|name=Andrius Žutautas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=24|name=Paulius Mačiuitis|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=25|name=Robertas Petrauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=28|name=Rokas Daublys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=88|name=Matas Jaudzemas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=?|name=Egidijus Srėbalius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=5|name=Mantas Gedminas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=7|name=Linas Petkevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=8|name=Edvinas Mickevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=Martynas Turskis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Edvinas Leliuga|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=13|name=Marius Drozdovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=Artūras Karalius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Irmantas Mockus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Valentas Mitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=26|name=Rokas Gabalis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=28|name=Laurynas Gaudėšius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=29|name=Martynas Vaitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=55|name=Mikutavičius Rytis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=77|name=Irmantas Každailis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=?|name=Paulius Šneideris|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=3|name=Arnas Kutys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=10|name=Karolis Draugšas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=15|name=Edvinas Alimas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=21|name=Gabrielius Leliuga|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=23|name=Edvinas Brezgys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official|https://www.facebook.com/fkbabrungas/}} {{lietuviski}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Babrungas]]</text>
      <sha1>2e5xq2ub6nm0u4hqb4193ji9wbf897o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541584</id>
      <parentid>4541583</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12085" sha1="rrf8iu0pxg7zoyflxci38wh08xw6tsk" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #0000FF
| bg_color   = #FFFF00
| nos        = ''FK Babrungas''
| logo       = [[Attēls:FK_Babrungas_logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Babrungas''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Pluņģe}}
| dib        = 1935
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = Pluņģes stadions
| ietilp     = 500
| prez       = {{flagicon|LTU}} ''Adomas Zamulskis''
| tren       = {{flagicon|LTU}} ''Algis Petkus
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta, [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Babrungas
| dates1     = 1942—1947
| name2      = Spartakas
| dates2     = 1948—1955
| name3      = Linų audiniai
| dates3     = 1956—1972
| name4      = Kooperatininkas
| dates4     = 1973—1989
| name5      = Robotas
| dates5     = 1990—1993
| name6      = Babrungas
| dates6     = 1994—

| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=0000FF|socks1=FFFF00|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=0000FF|body2=0000ff|rightarm2=0000ff|shorts2=FFFF00|socks2=0000FF|
}}
'''''FK Babrungas''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pluņģe]]s pilsētas. Tas dibināts 1935. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot;&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=1893917|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Komandas krāsas ir dzeltana un zila. Mājas spēles tas aizvada Pluņģes stadionā (ietilpība 500 skatītāju). Klubs 1956. gadā bija Lietuvas čempioni.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1956.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1957.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958–1959'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1959–1960'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1960–1961'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| 
|-
|}

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=3759246|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201014091559/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8830/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* ???? – 2015.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}
* 2016. – šobrīd.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}

== Sastāvs ==
Sastāvs: &lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot; /&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Eimantas Brezgys|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=99|name=Ernestas Žymantas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=4|name=Dainoras Salys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Martynas Petraukas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Aurelijus Barusas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=10|name=Edgaras Lesnickas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=20|name=Andrius Žutautas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=24|name=Paulius Mačiuitis|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=25|name=Robertas Petrauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=28|name=Rokas Daublys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=88|name=Matas Jaudzemas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=?|name=Egidijus Srėbalius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=5|name=Mantas Gedminas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=7|name=Linas Petkevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=8|name=Edvinas Mickevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=Martynas Turskis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Edvinas Leliuga|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=13|name=Marius Drozdovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=Artūras Karalius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Irmantas Mockus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Valentas Mitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=26|name=Rokas Gabalis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=28|name=Laurynas Gaudėšius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=29|name=Martynas Vaitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=55|name=Mikutavičius Rytis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=77|name=Irmantas Každailis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=?|name=Paulius Šneideris|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=3|name=Arnas Kutys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=10|name=Karolis Draugšas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=15|name=Edvinas Alimas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=21|name=Gabrielius Leliuga|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=23|name=Edvinas Brezgys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official|https://www.facebook.com/fkbabrungas/}} {{lietuviski}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Babrungas]]</text>
      <sha1>rrf8iu0pxg7zoyflxci38wh08xw6tsk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541613</id>
      <parentid>4541584</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:23:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12201" sha1="lv571nvy59dl04kj4ctqwpltc9bfjv9" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #0000FF
| bg_color   = #FFFF00
| nos        = ''FK Babrungas''
| logo       = [[Attēls:FK_Babrungas_logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Babrungas''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Pluņģe}}
| dib        = 1935
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = Pluņģes stadions
| ietilp     = 500
| prez       = {{flagicon|LTU}} ''Adomas Zamulskis''
| tren       = {{flagicon|LTU}} ''Algis Petkus
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 4. vieta, [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = Babrungas
| dates1     = 1942—1947
| name2      = Spartakas
| dates2     = 1948—1955
| name3      = Linų audiniai
| dates3     = 1956—1972
| name4      = Kooperatininkas
| dates4     = 1973—1989
| name5      = Robotas
| dates5     = 1990—1993
| name6      = Babrungas
| dates6     = 1994—

| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=0000FF|socks1=FFFF00|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=0000FF|body2=0000ff|rightarm2=0000ff|shorts2=FFFF00|socks2=0000FF|
}}
'''''FK Babrungas''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pluņģe]]s pilsētas. Tas dibināts 1935. gadā un šobrīd spēlē Lietuvas [[Lietuvas futbola 2. līga|2. līgā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot;&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=1893917|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Komandas krāsas ir dzeltana un zila. Mājas spēles tas aizvada Pluņģes stadionā (ietilpība 500 skatītāju). Klubs 1956. gadā bija Lietuvas čempioni.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1956.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1957.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1958–1959'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1959–1960'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#deb678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1960–1961'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A klasė'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| 
|-
|}

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html|title=Lithuanian 2016 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190116200848/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8873/?cid=3759246|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401|title=FK Babrungas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201014091559/http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-babrungas-8873/?cid=8532401}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/babrungas-8830/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* ???? – 2015.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}
* 2016. – šobrīd.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BABRUNGAS'''
|}

== Sastāvs ==
Sastāvs: &lt;ref name=&quot;ReferenceU&quot; /&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Eimantas Brezgys|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=99|name=Ernestas Žymantas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=4|name=Dainoras Salys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Martynas Petraukas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=9|name=Aurelijus Barusas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=10|name=Edgaras Lesnickas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=20|name=Andrius Žutautas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=24|name=Paulius Mačiuitis|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=25|name=Robertas Petrauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=28|name=Rokas Daublys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=88|name=Matas Jaudzemas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=?|name=Egidijus Srėbalius|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=5|name=Mantas Gedminas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=7|name=Linas Petkevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=8|name=Edvinas Mickevičius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=11|name=Martynas Turskis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Edvinas Leliuga|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=13|name=Marius Drozdovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=14|name=Artūras Karalius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Irmantas Mockus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Valentas Mitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=26|name=Rokas Gabalis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=28|name=Laurynas Gaudėšius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=29|name=Martynas Vaitkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=55|name=Mikutavičius Rytis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=77|name=Irmantas Každailis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=?|name=Paulius Šneideris|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=3|name=Arnas Kutys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=10|name=Karolis Draugšas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=15|name=Edvinas Alimas|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=21|name=Gabrielius Leliuga|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=23|name=Edvinas Brezgys|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official|https://www.facebook.com/fkbabrungas/}} {{lietuviski}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Babrungas]]</text>
      <sha1>lv571nvy59dl04kj4ctqwpltc9bfjv9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Minija (2017)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418377</id>
    <revision>
      <id>4541600</id>
      <parentid>4493357</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:16:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8270" sha1="91flwcivwtluuz3vo40nkv57skue6tp" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Citas nozīmes|2017. gadā dibinātu futbola klubu no Kretingas|Minija|Minija}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Minija (2017)''
| logo       = [[Attēls:Fk Minija 2017 logo.png|150px]]
| pilns      = ''VŠĮ „Kretingos Minija“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kretinga}}
| dib        = 2017
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Kretingas centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vidas Burba
| tren       = {{flaga|BRA}} Tjago Bomfim da Silva
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = 6. vieta
| 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _emelec18t
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1    = 103bce
| body1       = 103bce
| rightarm1   = 103bce
| shorts1     = 103bce
| socks1      = 103bce

| pattern_la2 = _adidassquadra21wb
| pattern_b2  = _adidassquadra21wb
| pattern_ra2 = _adidassquadra21wb
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _3 white stripes
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}

'''''FK Minija''''' ir 2017. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kretinga]]s, kas šobrīd spēlē Lietuvas Pirmās līgas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/|title=Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/i-lyga/|title=I lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-minija-13685/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-

| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* balta un zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
| style=&quot;background:white;color:blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
|}
== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2017 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2018 m. (Iz)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = ffffff
| body = C4F2F2
| rightarm = ffffff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = 
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = 0000ff
| body = 0000ff
| rightarm = 0000ff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (Iz)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|04|26||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.fkminija.lt/komandos-sudetis/|title=Komandos sudėtis - FK Minija|website=www.fkminija.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Vaidotas Gedvilas|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=15|name=Martynas Viluckas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Erikas Gedvilas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=4|name=Evaldas Kaliniauskas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=6|name=Simonas Vaičius |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=27|name=Vilius Jakumas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=|name=[[Deividas Šiuša]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=7|name=Gediminas Žilys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=Žilvinas Lukošius |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=11|name=Vilius Domarkas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Žybartas Ringys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Edvinas Andrijauskas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=18|name=Tomas Galdikas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Mantas Elzbergas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=69|name=Aurimas Anužis |nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=13|name=Andrius Paulauskas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=16|name=Dovydas Švita |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=20|name=Tomas Jonušas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkminija.lt/ fkminija.lt]
* [https://www.facebook.com/KretingosFKMinija/ Facebook „Minija“]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/ lietuvosfutbolas.lt]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Minija (2017)]]</text>
      <sha1>91flwcivwtluuz3vo40nkv57skue6tp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541601</id>
      <parentid>4541600</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:16:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8569" sha1="he3m9083jgkn4ztb0op72bjkg5pvn3o" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Citas nozīmes|2017. gadā dibinātu futbola klubu no Kretingas|Minija|Minija}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Minija (2017)''
| logo       = [[Attēls:Fk Minija 2017 logo.png|150px]]
| pilns      = ''VŠĮ „Kretingos Minija“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kretinga}}
| dib        = 2017
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Kretingas centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vidas Burba
| tren       = {{flaga|BRA}} Tjago Bomfim da Silva
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = 6. vieta
| 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _emelec18t
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1    = 103bce
| body1       = 103bce
| rightarm1   = 103bce
| shorts1     = 103bce
| socks1      = 103bce

| pattern_la2 = _adidassquadra21wb
| pattern_b2  = _adidassquadra21wb
| pattern_ra2 = _adidassquadra21wb
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _3 white stripes
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}

'''''FK Minija''''' ir 2017. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kretinga]]s, kas šobrīd spēlē Lietuvas Pirmās līgas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/|title=Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/i-lyga/|title=I lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-minija-13685/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* balta un zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
| style=&quot;background:white;color:blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
|}
== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2017 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2018 m. (Iz)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = ffffff
| body = C4F2F2
| rightarm = ffffff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = 
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = 0000ff
| body = 0000ff
| rightarm = 0000ff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (Iz)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|04|26||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.fkminija.lt/komandos-sudetis/|title=Komandos sudėtis - FK Minija|website=www.fkminija.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Vaidotas Gedvilas|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=15|name=Martynas Viluckas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Erikas Gedvilas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=4|name=Evaldas Kaliniauskas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=6|name=Simonas Vaičius |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=27|name=Vilius Jakumas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=|name=[[Deividas Šiuša]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=7|name=Gediminas Žilys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=Žilvinas Lukošius |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=11|name=Vilius Domarkas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Žybartas Ringys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Edvinas Andrijauskas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=18|name=Tomas Galdikas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Mantas Elzbergas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=69|name=Aurimas Anužis |nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=13|name=Andrius Paulauskas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=16|name=Dovydas Švita |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=20|name=Tomas Jonušas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkminija.lt/ fkminija.lt]
* [https://www.facebook.com/KretingosFKMinija/ Facebook „Minija“]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/ lietuvosfutbolas.lt]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Minija (2017)]]</text>
      <sha1>he3m9083jgkn4ztb0op72bjkg5pvn3o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541603</id>
      <parentid>4541601</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:17:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8571" sha1="g3tqpbfal4qrufkw0c6ua419ououiab" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Citas nozīmes|2017. gadā dibinātu futbola klubu no Kretingas|Minija|Minija}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Minija (2017)''
| logo       = [[Attēls:Fk Minija 2017 logo.png|150px]]
| pilns      = ''VŠĮ „Kretingos Minija“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kretinga}}
| dib        = 2017
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Kretingas centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vidas Burba
| tren       = {{flaga|BRA}} Tjago Bomfim da Silva
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = 6. vieta
| 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _emelec18t
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1    = 103bce
| body1       = 103bce
| rightarm1   = 103bce
| shorts1     = 103bce
| socks1      = 103bce

| pattern_la2 = _adidassquadra21wb
| pattern_b2  = _adidassquadra21wb
| pattern_ra2 = _adidassquadra21wb
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _3 white stripes
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}

'''''FK Minija''''' ir 2017. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kretinga]]s, kas šobrīd spēlē Lietuvas Pirmās līgas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/|title=Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/i-lyga/|title=I lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-minija-13685/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* balta un zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
| style=&quot;background:white;color:blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
|}
== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2017 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2018 m. (Iz)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = ffffff
| body = C4F2F2
| rightarm = ffffff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = 
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = 0000ff
| body = 0000ff
| rightarm = 0000ff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (Iz)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|04|26||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.fkminija.lt/komandos-sudetis/|title=Komandos sudėtis - FK Minija|website=www.fkminija.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Vaidotas Gedvilas|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=15|name=Martynas Viluckas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Erikas Gedvilas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=4|name=Evaldas Kaliniauskas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=6|name=Simonas Vaičius |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=27|name=Vilius Jakumas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=|name=[[Deividas Šiuša]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=7|name=Gediminas Žilys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=Žilvinas Lukošius |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=11|name=Vilius Domarkas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Žybartas Ringys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Edvinas Andrijauskas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=18|name=Tomas Galdikas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Mantas Elzbergas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=69|name=Aurimas Anužis |nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=13|name=Andrius Paulauskas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=16|name=Dovydas Švita |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=20|name=Tomas Jonušas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkminija.lt/ fkminija.lt]
* [https://www.facebook.com/KretingosFKMinija/ Facebook „Minija“]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/ lietuvosfutbolas.lt]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Minija (2017)]]</text>
      <sha1>g3tqpbfal4qrufkw0c6ua419ououiab</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541619</id>
      <parentid>4541603</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:25:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8690" sha1="303vd7s0j6s3lpdf0p93u76zv9j8c13" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Citas nozīmes|2017. gadā dibinātu futbola klubu no Kretingas|Minija|Minija}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #1B1F56
| nos        = ''FK Minija (2017)''
| logo       = [[Attēls:Fk Minija 2017 logo.png|150px]]
| pilns      = ''VŠĮ „Kretingos Minija“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kretinga}}
| dib        = 2017
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Kretingas centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Vidas Burba
| tren       = {{flaga|BRA}} Tjago Bomfim da Silva
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]
| poz        = 6. vieta
| 
| pattern_la1 = 
| pattern_b1  = _emelec18t
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1    = 103bce
| body1       = 103bce
| rightarm1   = 103bce
| shorts1     = 103bce
| socks1      = 103bce

| pattern_la2 = _adidassquadra21wb
| pattern_b2  = _adidassquadra21wb
| pattern_ra2 = _adidassquadra21wb
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _3 white stripes
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
}}

'''''FK Minija''''' ir 2017. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kretinga]]s, kas šobrīd spēlē Lietuvas Pirmās līgas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/|title=Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|01|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} '''[[Pirma lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/i-lyga/|title=I lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-minija-13685/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* balta un zila.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
| style=&quot;background:white;color:blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''MINIJA'''
|}
== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2017 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=0000FF|body=0000FF|rightarm=0000FF|shorts=1403a7|socks=1403a7|
|title= 2018 m. (Iz)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = _whitestripes
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = ffffff
| body = C4F2F2
| rightarm = ffffff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (M)
}}
||{{Football kit
| pattern_la = 
| pattern_b  = 
| pattern_ra = 
| pattern_sh = 
| pattern_so = 
| leftarm = 0000ff
| body = 0000ff
| rightarm = 0000ff
| shorts = ffffff
| socks = C4F2F2
|title= 2018 m. (Iz)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|04|26||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.fkminija.lt/komandos-sudetis/|title=Komandos sudėtis - FK Minija|website=www.fkminija.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no=1|name=Vaidotas Gedvilas|nat=LTU|pos=GK}}
{{fs player|no=15|name=Martynas Viluckas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=2|name=Erikas Gedvilas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=4|name=Evaldas Kaliniauskas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=6|name=Simonas Vaičius |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=27|name=Vilius Jakumas |nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=|name=[[Deividas Šiuša]]|nat=LTU|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=7|name=Gediminas Žilys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=10|name=Žilvinas Lukošius |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=11|name=Vilius Domarkas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=12|name=Žybartas Ringys |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=17|name=Edvinas Andrijauskas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=18|name=Tomas Galdikas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=Mantas Elzbergas |nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=69|name=Aurimas Anužis |nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no=13|name=Andrius Paulauskas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=16|name=Dovydas Švita |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs player|no=20|name=Tomas Jonušas |nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkminija.lt/ fkminija.lt]
* [https://www.facebook.com/KretingosFKMinija/ Facebook „Minija“]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/ lietuvosfutbolas.lt]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Minija (2017)]]</text>
      <sha1>303vd7s0j6s3lpdf0p93u76zv9j8c13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Hegelmann</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418949</id>
    <revision>
      <id>4541537</id>
      <parentid>4522718</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:44:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10698" sha1="hd2tjndxae7o92ypuidn4iysrsdi4ce" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = ''FC Hegelmann''
| logo       = [[Attēls:FC Hegelmann Litauen logo.png|150px]]
| pilns      = FC Hegelmann
| iesauka    = zili/baltie (''baltai mėlyni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2009
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Raudondvares stadions]] ([[Raudondvare]]).&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/turo-anonsas-hegelmann-varzovus-priims-naujuose-namuose/8775 Turo anonsas: „Hegelmann“ varžovus priims naujuose namuose]&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 1 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Daiņus Šumausks
| tren       = 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 2. vieta
| 
| pattern_la1 = _hummelauthentic20w
| pattern_b1 = _hummelauthentic20w
| pattern_ra1 = _hummelauthentic20w
| pattern_sh1 = _hummelauthentic20w
| pattern_so1 = _hummel20w
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _senica1819a
| pattern_b2 = _senica1819a
| pattern_ra2 = _senica1819a
| pattern_sh2 = _senica1617h
| pattern_so2 = _hummel20tb
| leftarm2 = 0000FF
| body2 = 0000FF
| rightarm2 = 0000FF
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}

'''''FC Hegelmann''''' ({{val|lt|Futbolo klubas Hegelmann}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Raudondvare]]. Dibināts 2009. gadā, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (1): 2024

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170323053020/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''Antra lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619064227/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-hegelmann-litauen-13811/?cid=1960697 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Pirma lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/hegelmann-litauen-1229/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{| width=33%
|-
|{{Football kit |
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=fff000|body=fff000|rightarm=fff000|shorts=000000|socks=fff000|
 title= 2009–2010 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_whitesides|
 pattern_b=_thinwhitesides|
 pattern_ra=_whitesides|
 leftarm=0080ff |
 body=0080ff|
 rightarm=0080ff |
 shorts=0080ff |
 socks=0080ff |
 title= 2010–2017 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0080FF |
 socks=0080FF |
 title= 2018 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _fmarinos19a |
 pattern_b= _fmarinos19a |
 pattern_ra= _fmarinos19a |
 pattern_sh = _whitesides |
 pattern_so =  |
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0000FF |
 socks=0000FF |
 title= 2019 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20w
| pattern_b = _hummelauthentic20w
| pattern_ra = _hummelauthentic20w
| pattern_sh = _hummelauthentic20w
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm = FFFFFF
| body = FFFFFF
| rightarm = FFFFFF
| shorts = FFFFFF
| socks = FFFFFF
| title= 2021 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|05||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=LTU|name=[[Lukas Paukštė]]}} 
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Rokas Bagdonavičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=ESP|name=Angel Puerto|pos=DF}}
{{Fs player|no= 7|nat=JPN|name=[[Carlos Duke]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rimvydas Sadauskas]]}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=DF|name=[[Domas Slendzoka]]}}
{{Fs player|no=30|nat=NGR|pos=DF|name=[[Isaac Barry Ojumah]]}}
{{Fs player|no=97|nat=MNE|pos=DF|name=[[Stefan Radinović]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Harouna Abdoul Samad]]}} 
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=[[Vilius Armanavičius]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=[[Donatas Kazlauskas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=CMR|name=[[Samuel Gouet]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Matijus Remeikis]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Dominykas Pašilys|pos=MF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Esmilis Kaušinis|pos=MF}}
{{Fs player|no=45|nat=UKR|name=[[Artem Shchedryi]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=77|nat=BRA|pos=MF|name=[[Wesley Gabriel Freire Arcanjo|Wesley Gabriel]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|name=Lukas Jonaitis|nat=LTU|no=20|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Darrell Kamdem Tibell|Darrell Tibell]]|nat=SWE|no=22|pos=FW}}
{{fs player|no=67|name=[[Andrius Kaulinis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://fchegelmann.com/ fchegelmann.com] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/hegelmann FC Hegelmann: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fc-hegelmann/nmpJqEeg/ FC Hegelmann: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fc-hegelmann-litauen/28798/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|H]]</text>
      <sha1>hd2tjndxae7o92ypuidn4iysrsdi4ce</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541559</id>
      <parentid>4541537</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:54:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4541559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10646" sha1="r4shnuxeoarp20igtyx4if3prvgo3s6" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = ''FC Hegelmann''
| logo       = [[Attēls:FC Hegelmann Litauen logo.png|150px]]
| pilns      = FC Hegelmann
| iesauka    = zili/baltie (''baltai mėlyni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2009
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Raudondvares stadions]] ([[Raudondvare]]).&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/turo-anonsas-hegelmann-varzovus-priims-naujuose-namuose/8775 Turo anonsas: „Hegelmann“ varžovus priims naujuose namuose]&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 1 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Daiņus Šumausks
| tren       = 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026.
| poz        = 8. vieta
| 
| pattern_la1 = _hummelauthentic20w
| pattern_b1 = _hummelauthentic20w
| pattern_ra1 = _hummelauthentic20w
| pattern_sh1 = _hummelauthentic20w
| pattern_so1 = _hummel20w
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _senica1819a
| pattern_b2 = _senica1819a
| pattern_ra2 = _senica1819a
| pattern_sh2 = _senica1617h
| pattern_so2 = _hummel20tb
| leftarm2 = 0000FF
| body2 = 0000FF
| rightarm2 = 0000FF
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}

'''''FC Hegelmann''''' ({{val|lt|Futbolo klubas Hegelmann}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Raudondvare]]. Dibināts 2009. gadā, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (1): 2024

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170323053020/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''Antra lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619064227/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-hegelmann-litauen-13811/?cid=1960697 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Pirma lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/hegelmann-litauen-1229/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{| width=33%
|-
|{{Football kit |
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=fff000|body=fff000|rightarm=fff000|shorts=000000|socks=fff000|
 title= 2009–2010 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_whitesides|
 pattern_b=_thinwhitesides|
 pattern_ra=_whitesides|
 leftarm=0080ff |
 body=0080ff|
 rightarm=0080ff |
 shorts=0080ff |
 socks=0080ff |
 title= 2010–2017 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0080FF |
 socks=0080FF |
 title= 2018 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _fmarinos19a |
 pattern_b= _fmarinos19a |
 pattern_ra= _fmarinos19a |
 pattern_sh = _whitesides |
 pattern_so =  |
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0000FF |
 socks=0000FF |
 title= 2019 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20w
| pattern_b = _hummelauthentic20w
| pattern_ra = _hummelauthentic20w
| pattern_sh = _hummelauthentic20w
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm = FFFFFF
| body = FFFFFF
| rightarm = FFFFFF
| shorts = FFFFFF
| socks = FFFFFF
| title= 2021 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|05||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=LTU|name=[[Lukas Paukštė]]}} 
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Rokas Bagdonavičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=ESP|name=Angel Puerto|pos=DF}}
{{Fs player|no= 7|nat=JPN|name=[[Carlos Duke]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rimvydas Sadauskas]]}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=DF|name=[[Domas Slendzoka]]}}
{{Fs player|no=30|nat=NGR|pos=DF|name=[[Isaac Barry Ojumah]]}}
{{Fs player|no=97|nat=MNE|pos=DF|name=[[Stefan Radinović]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Harouna Abdoul Samad]]}} 
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=[[Vilius Armanavičius]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=[[Donatas Kazlauskas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=CMR|name=[[Samuel Gouet]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Matijus Remeikis]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Dominykas Pašilys|pos=MF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Esmilis Kaušinis|pos=MF}}
{{Fs player|no=45|nat=UKR|name=[[Artem Shchedryi]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=77|nat=BRA|pos=MF|name=[[Wesley Gabriel Freire Arcanjo|Wesley Gabriel]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|name=Lukas Jonaitis|nat=LTU|no=20|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Darrell Kamdem Tibell|Darrell Tibell]]|nat=SWE|no=22|pos=FW}}
{{fs player|no=67|name=[[Andrius Kaulinis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://fchegelmann.com/ fchegelmann.com] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/hegelmann FC Hegelmann: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fc-hegelmann/nmpJqEeg/ FC Hegelmann: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fc-hegelmann-litauen/28798/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|H]]</text>
      <sha1>r4shnuxeoarp20igtyx4if3prvgo3s6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541568</id>
      <parentid>4541559</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:59:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10650" sha1="70st8qrmkjynz84g1yovt33e45gjjzl" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = ''FC Hegelmann''
| logo       = [[Attēls:FC Hegelmann Litauen logo.png|150px]]
| pilns      = FC Hegelmann
| iesauka    = zili/baltie (''baltai mėlyni'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib        = 2009
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Raudondvares stadions]] ([[Raudondvare]]).&lt;ref&gt;[https://alyga.lt/naujiena/turo-anonsas-hegelmann-varzovus-priims-naujuose-namuose/8775 Turo anonsas: „Hegelmann“ varžovus priims naujuose namuose]&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 1 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Daiņus Šumausks
| tren       = 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026.
| poz        = 8. vieta
| 
| pattern_la1 = _hummelauthentic20w
| pattern_b1 = _hummelauthentic20w
| pattern_ra1 = _hummelauthentic20w
| pattern_sh1 = _hummelauthentic20w
| pattern_so1 = _hummel20w
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _senica1819a
| pattern_b2 = _senica1819a
| pattern_ra2 = _senica1819a
| pattern_sh2 = _senica1617h
| pattern_so2 = _hummel20tb
| leftarm2 = 0000FF
| body2 = 0000FF
| rightarm2 = 0000FF
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}

'''''FC Hegelmann''''' ({{val|lt|Futbolo klubas Hegelmann}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Raudondvare]]. Dibināts 2009. gadā, kas šobrīd spēlē [[TOPLYGA]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (1): 2024

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html|title=Lithuanian 2016 LFF 1 Lyga|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170323053020/http://almis.sritis.lt/ltu16lyga1.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#FFCCCC&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{decrease}} '''Antra lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619064227/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-hegelmann-litauen-13811/?cid=1960697 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''Pirma lyga'''
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| style=&quot;background:#F4DC93;&quot;|'''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} '''[[A lyga]]'''
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/hegelmann-litauen-1229/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FC HEGELMANN'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{| width=33%
|-
|{{Football kit |
| pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=fff000|body=fff000|rightarm=fff000|shorts=000000|socks=fff000|
 title= 2009–2010 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_whitesides|
 pattern_b=_thinwhitesides|
 pattern_ra=_whitesides|
 leftarm=0080ff |
 body=0080ff|
 rightarm=0080ff |
 shorts=0080ff |
 socks=0080ff |
 title= 2010–2017 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=|
 pattern_ra=|
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0080FF |
 socks=0080FF |
 title= 2018 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _fmarinos19a |
 pattern_b= _fmarinos19a |
 pattern_ra= _fmarinos19a |
 pattern_sh = _whitesides |
 pattern_so =  |
 leftarm=0080FF |
 body=0080FF|
 rightarm=0080FF |
 shorts=0000FF |
 socks=0000FF |
 title= 2019 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20w
| pattern_b = _hummelauthentic20w
| pattern_ra = _hummelauthentic20w
| pattern_sh = _hummelauthentic20w
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm = FFFFFF
| body = FFFFFF
| rightarm = FFFFFF
| shorts = FFFFFF
| socks = FFFFFF
| title= 2021 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|05||bez}}.''
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=LTU|name=[[Lukas Paukštė]]}} 
{{Fs player|no=31|pos=GK|nat=LTU|name=[[Rokas Bagdonavičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=ESP|name=Angel Puerto|pos=DF}}
{{Fs player|no= 7|nat=JPN|name=[[Carlos Duke]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rimvydas Sadauskas]]}}
{{Fs player|no=26|nat=LTU|pos=DF|name=[[Domas Slendzoka]]}}
{{Fs player|no=30|nat=NGR|pos=DF|name=[[Isaac Barry Ojumah]]}}
{{Fs player|no=97|nat=MNE|pos=DF|name=[[Stefan Radinović]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Harouna Abdoul Samad]]}} 
{{Fs player|no= 8|nat=LTU|name=[[Vilius Armanavičius]]|pos=MF}}
{{Fs player|no= 9|nat=LTU|name=[[Donatas Kazlauskas]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=CMR|name=[[Samuel Gouet]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Matijus Remeikis]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=19|nat=LTU|name=Dominykas Pašilys|pos=MF}}
{{Fs player|no=21|nat=LTU|name=Esmilis Kaušinis|pos=MF}}
{{Fs player|no=45|nat=UKR|name=[[Artem Shchedryi]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=77|nat=BRA|pos=MF|name=[[Wesley Gabriel Freire Arcanjo|Wesley Gabriel]]}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|name=Lukas Jonaitis|nat=LTU|no=20|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Darrell Kamdem Tibell|Darrell Tibell]]|nat=SWE|no=22|pos=FW}}
{{fs player|no=67|name=[[Andrius Kaulinis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://fchegelmann.com/ fchegelmann.com] {{lietuviski}}
* [https://toplyga.lt/komanda/hegelmann FC Hegelmann: toplyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fc-hegelmann/nmpJqEeg/ FC Hegelmann: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fc-hegelmann-litauen/28798/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|H]]</text>
      <sha1>70st8qrmkjynz84g1yovt33e45gjjzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FA Šiauliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418951</id>
    <revision>
      <id>4541530</id>
      <parentid>4503432</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12200" sha1="l6p5mv2jfmv677w3pspah1uoh59lsgb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024.)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>l6p5mv2jfmv677w3pspah1uoh59lsgb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541554</id>
      <parentid>4541530</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:52:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4541554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12222" sha1="knajfvqsp4n7oilth0klle2pkpry4af" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Dovydas Lastauskas''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024.)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>knajfvqsp4n7oilth0klle2pkpry4af</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541555</id>
      <parentid>4541554</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:52:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvieši */</comment>
      <origin>4541555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12228" sha1="bjsi6jv3y6ujtll3bbee0i0i45xfwgh" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Dovydas Lastauskas''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024., 2026)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>bjsi6jv3y6ujtll3bbee0i0i45xfwgh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541556</id>
      <parentid>4541555</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:52:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12221" sha1="jl08sls32fh5li1agn2lqdertnr5m87" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Dovydas Lastauskas''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024., 2026)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fa-siauliai/CMmWKuwf/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>jl08sls32fh5li1agn2lqdertnr5m87</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541558</id>
      <parentid>4541556</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4541558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12157" sha1="ebrjszbgr2hegfjzkuyo9mt426zok84" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Dovydas Lastauskas''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026.
| poz        = 9. vieta
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024., 2026)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fa-siauliai/CMmWKuwf/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>ebrjszbgr2hegfjzkuyo9mt426zok84</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541573</id>
      <parentid>4541558</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:04:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12159" sha1="jgi94qkc9zry6m1eqd62oheyt92fdvy" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Dovydas Lastauskas''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026.
| poz        = 9. vieta
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024., 2026)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://toplyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fa-siauliai/CMmWKuwf/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>jgi94qkc9zry6m1eqd62oheyt92fdvy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541574</id>
      <parentid>4541573</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:04:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12161" sha1="prz2sw5js4hvbebc2v84tguab1fobzh" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Dovydas Lastauskas''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = 2026.
| poz        = 9. vieta
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=17|name=[[Harun Hadžibeganović]]|nat=BIH|pos=DF}} 
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024., 2026)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://toplyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: toplyga.lt]
* [https://www.soccerway.com/team/fa-siauliai/CMmWKuwf/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>prz2sw5js4hvbebc2v84tguab1fobzh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijos Futbolo Akademija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419046</id>
    <revision>
      <id>4541586</id>
      <parentid>4493016</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:12:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5895" sha1="2g7th4uca0e57hen1yggh9o7l4ft2m4" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = BFA
| logo       = [[Attēls:Baltijos Futbolo Akademija.png|150px]]
| pilns      = &quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;
| iesauka    = zilie/balti (''mėlyni/balti'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Sportima Arena]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Ivans Švabovičs
| tren       = {{flaga|ESP}} David Muslera Rodriguez
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 5. vieta ''(1. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=0000FF|body1=0000ff|rightarm1=0000ff|shorts1=0000ff|socks1=0000ff|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=0000FF|socks2=ffffff|
}}

'''&quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;''' (''BFA'') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā.

Baltijos Futbolo Akademija un [[FK Vilnius]] 2019. gada bija partneri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/|title=VK posėdyje – sprendimai dėl I lygos dalyvių skaičiaus|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327112017/https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| apvienota komanda ar [[FK Vilnius]]; licencēta BFA 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/national/lithuania/1-lyga/2021/regular-season/r60884/ 2021 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vilniaus-bfa-1511/?cid=11757708 2022 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Zila un balta.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://bfavilnius.lt/ Komandas oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|BFA]]</text>
      <sha1>2g7th4uca0e57hen1yggh9o7l4ft2m4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541587</id>
      <parentid>4541586</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5891" sha1="4ns5arpszax5p2kh5kdrx5kpbtbys7h" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = BFA
| logo       = [[Attēls:Baltijos Futbolo Akademija.png|150px]]
| pilns      = &quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;
| iesauka    = zilie/balti (''mėlyni/balti'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Sportima Arena]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Ivans Švabovičs
| tren       = {{flaga|ESP}} David Muslera Rodriguez
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 5. vieta ''(1. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=0000FF|body1=0000ff|rightarm1=0000ff|shorts1=0000ff|socks1=0000ff|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=0000FF|socks2=ffffff|
}}

'''&quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;''' (''BFA'') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā.

Baltijos Futbolo Akademija un [[FK Vilnius]] 2019. gada bija partneri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/|title=VK posėdyje – sprendimai dėl I lygos dalyvių skaičiaus|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327112017/https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| apvienota komanda ar [[FK Vilnius]]; licencēta BFA 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/national/lithuania/1-lyga/2021/regular-season/r60884/ 2021 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vilniaus-bfa-1511/?cid=11757708 2022 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Zila un balta.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://bfavilnius.lt/ Komandas oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|BFA]]</text>
      <sha1>4ns5arpszax5p2kh5kdrx5kpbtbys7h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541611</id>
      <parentid>4541587</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:22:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6010" sha1="goyt6nfbrt3imlztsbl10860rirzx1s" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = BFA
| logo       = [[Attēls:Baltijos Futbolo Akademija.png|150px]]
| pilns      = &quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;
| iesauka    = zilie/balti (''mėlyni/balti'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Sportima Arena]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Ivans Švabovičs
| tren       = {{flaga|ESP}} David Muslera Rodriguez
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 5. vieta ''(1. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=0000FF|body1=0000ff|rightarm1=0000ff|shorts1=0000ff|socks1=0000ff|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=0000FF|socks2=ffffff|
}}

'''&quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;''' (''BFA'') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā.

Baltijos Futbolo Akademija un [[FK Vilnius]] 2019. gada bija partneri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/|title=VK posėdyje – sprendimai dėl I lygos dalyvių skaičiaus|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327112017/https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| apvienota komanda ar [[FK Vilnius]]; licencēta BFA 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/national/lithuania/1-lyga/2021/regular-season/r60884/ 2021 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vilniaus-bfa-1511/?cid=11757708 2022 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Zila un balta.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://bfavilnius.lt/ Komandas oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|BFA]]</text>
      <sha1>goyt6nfbrt3imlztsbl10860rirzx1s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541612</id>
      <parentid>4541611</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6127" sha1="pbs5fde167ke3s6i5bf3hf8sfodvy3r" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0000FF
| nos        = BFA
| logo       = [[Attēls:Baltijos Futbolo Akademija.png|150px]]
| pilns      = &quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;
| iesauka    = zilie/balti (''mėlyni/balti'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Sportima Arena]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Ivans Švabovičs
| tren       = {{flaga|ESP}} David Muslera Rodriguez
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 5. vieta ''(1. līga)''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=|
  leftarm1=0000FF|body1=0000ff|rightarm1=0000ff|shorts1=0000ff|socks1=0000ff|
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=0000FF|socks2=ffffff|
}}

'''&quot;Baltijos Futbolo Akademija&quot;''' (''BFA'') ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Viļņa]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā.

Baltijos Futbolo Akademija un [[FK Vilnius]] 2019. gada bija partneri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/|title=VK posėdyje – sprendimai dėl I lygos dalyvių skaičiaus|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327112017/https://lff.lt/news/5736/vk-posedyje-sprendimai-del-i-lygos-dalyviu-skaiciaus/}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Pietūs)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180619070138/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2s.html}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| apvienota komanda ar [[FK Vilnius]]; licencēta BFA 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/national/lithuania/1-lyga/2021/regular-season/r60884/ 2021 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/vilniaus-bfa-1511/?cid=11757708 2022 g.sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#1lyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Zila un balta.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''BFA'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://bfavilnius.lt/ Komandas oficiala lapa] {{lietuviski}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|BFA]]</text>
      <sha1>pbs5fde167ke3s6i5bf3hf8sfodvy3r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Atmosfera (2012)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419049</id>
    <revision>
      <id>4541585</id>
      <parentid>4493352</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:11:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10492" sha1="q345pzqt8e9xqt6px296x3q61iek9yn" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #DB0A34
| nos        = ''FK Atmosfera (2012)''
| logo       = [[Attēls:FK Atmosfera 2012 logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas „Atmosfera“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Mažeiķi}}
| dib        = 2012
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Mažeiķi centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Darius Ruginis''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Šluta]]''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 6. vieta (Pirma līga)
| 
| pattern_la1=|pattern_b1= _blackcollar|pattern_ra1=|
  leftarm1=ffffff|body1=FFffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000000|socks1=FFffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_blacksleevelinesandsides|pattern_ra2=|
  leftarm2=000000|body2=DB0A34|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=DB0A34|
}}

'''''FK Atmosfera''''' ir 2012. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mažeiķi]]em.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054341/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119120940/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034515/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |archivedate={{dat|2018|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X''' 
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''  
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-atmosfera-1248/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Balta, sartkana un melna.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|
{{Football kit |
| pattern_la=_sligo1617h|pattern_b=_sligo1617h|pattern_ra=_sligo1617h|
  leftarm=000000|body=FF0000|rightarm=000000|shorts=000000|socks=FF0000|
 title= 2012. g.
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackcollar|
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=ff0000|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=ff0000 |
 title= 2017. g.
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackcollar|
 pattern_ra=|
 leftarm=ffffff |
 body=ffffff|
 rightarm=ffffff |
 shorts=DB0A34 |
 socks=ffffff |
 title= 2018. g.
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2024|01|17||bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=|name=Liutauras Juška|nat=LTU|pos=GK}}
{{Fs player|no=|name=Edvardas Bogadelščikovas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=Rokas Gecevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Mindaugas Simonavičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Tomas Mišijevas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Benas Gritkus|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Edas Jankauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Tomas Mišijevas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Domas Adomauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|pos=DF|nat=LTU|name=[[Adomas Mika (1996)|Adomas Mika]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=Dalius Keršis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Gedas Klemenis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=|name=Egidijus Gritkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Justas Kentvainis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Klaudijus Kvedaras|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Mantas Juodeikis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Gvidas Gineitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Deividas Venckus|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Deividas Kavalenkovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Renatas Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=[[Hugo Ahl]]|nat=SWE|pos=MF}}&lt;ref&gt;http://www.fkatmosfera.eu/pirmasis-naujokas-saugas-is-svedijos/&lt;/ref&gt;
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=[[Evaldas Razulis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=|name=Edvinas Blažys|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=|name=Gintas Skrodenis|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190212011244/http://www.fkatmosfera.eu/ fkatmosfera.eu Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkatmosfera/ Facebook „Atmosfera“] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/atmosfera-1624/?cid=1893917 lietuvosfutbolas.lt (Atmosfera)] {{lt ikona}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Atmosfera (2012)]]</text>
      <sha1>q345pzqt8e9xqt6px296x3q61iek9yn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541610</id>
      <parentid>4541585</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:21:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10611" sha1="lov0shb6uidpji95qkjhlv0i12plk9s" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #DB0A34
| nos        = ''FK Atmosfera (2012)''
| logo       = [[Attēls:FK Atmosfera 2012 logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo klubas „Atmosfera“''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Mažeiķi}}
| dib        = 2012
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = Mažeiķi centrālais stadions
| ietilp     = 900
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''Darius Ruginis''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Šluta]]''
| līga       = Pirma līga
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 6. vieta (Pirma līga)
| 
| pattern_la1=|pattern_b1= _blackcollar|pattern_ra1=|
  leftarm1=ffffff|body1=FFffff|rightarm1=ffffff|shorts1=000000|socks1=FFffff|
  pattern_la2=|pattern_b2=_blacksleevelinesandsides|pattern_ra2=|
  leftarm2=000000|body2=DB0A34|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=DB0A34|
}}

'''''FK Atmosfera''''' ir 2012. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mažeiķi]]em.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html|title=Lithuanian 2013 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021054341/http://almis.sritis.lt/ltu13lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html|title=Lithuanian 2014 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119120940/http://almis.sritis.lt/ltu14lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820034515/http://almis.sritis.lt/ltu15lyga2w.html |archivedate={{dat|2018|08|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X''' 
| bgcolor=&quot;#e2e2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''  
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)'' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''14.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-atmosfera-1248/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
* Balta, sartkana un melna.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
| style=&quot;background:White;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Atmosfera'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=22%
|-
|
{{Football kit |
| pattern_la=_sligo1617h|pattern_b=_sligo1617h|pattern_ra=_sligo1617h|
  leftarm=000000|body=FF0000|rightarm=000000|shorts=000000|socks=FF0000|
 title= 2012. g.
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackcollar|
 pattern_ra=|
 leftarm=000000 |
 body=ff0000|
 rightarm=000000 |
 shorts=000000 |
 socks=ff0000 |
 title= 2017. g.
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_blackcollar|
 pattern_ra=|
 leftarm=ffffff |
 body=ffffff|
 rightarm=ffffff |
 shorts=DB0A34 |
 socks=ffffff |
 title= 2018. g.
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2024|01|17||bez}}.''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=|name=Liutauras Juška|nat=LTU|pos=GK}}
{{Fs player|no=|name=Edvardas Bogadelščikovas|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=Rokas Gecevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Mindaugas Simonavičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Tomas Mišijevas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Benas Gritkus|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Edas Jankauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Tomas Mišijevas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|name=Domas Adomauskas|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=|pos=DF|nat=LTU|name=[[Adomas Mika (1996)|Adomas Mika]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=Dalius Keršis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Gedas Klemenis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=|name=Egidijus Gritkus|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Justas Kentvainis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Klaudijus Kvedaras|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Mantas Juodeikis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Gvidas Gineitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Deividas Venckus|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Deividas Kavalenkovas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=Renatas Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=|name=[[Hugo Ahl]]|nat=SWE|pos=MF}}&lt;ref&gt;http://www.fkatmosfera.eu/pirmasis-naujokas-saugas-is-svedijos/&lt;/ref&gt;
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=|name=[[Evaldas Razulis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=|name=Edvinas Blažys|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=|name=Gintas Skrodenis|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190212011244/http://www.fkatmosfera.eu/ fkatmosfera.eu Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkatmosfera/ Facebook „Atmosfera“] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/atmosfera-1624/?cid=1893917 lietuvosfutbolas.lt (Atmosfera)] {{lt ikona}}

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Atmosfera (2012)]]</text>
      <sha1>lov0shb6uidpji95qkjhlv0i12plk9s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Tauras Tauragė</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419074</id>
    <revision>
      <id>4541604</id>
      <parentid>4405355</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:17:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9610" sha1="sjk50b1u2js2d1z5ip2nz12giuumaxc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #ff0000
| nos        = ''FK Tauras Tauragė''
| logo       = [[Attēls:FK Tauras Tauragė 1942 logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Tauras''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Tauraģe}}
| dib        = 1942
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = ''Vytauto'' stadions
| ietilp     = 3000
| prez       = {{flaga|LTU}} ''[[Andrius Bendikas]]''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://taurageszinios.lt/naujienos/sportas/2018/12/futbolo-sventeje--planai-atgaivinti-taura|title=Futbolo šventėje – planai atgaivinti „Taurą“|website=taurageszinios.lt}}&lt;/ref&gt;
| tren       = {{flaga|LTU}} Siarhejs Kuznecovs
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] (2025.) 
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 3. vieta 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = 
| dates1     = 
| name2      = 
| dates2     =

| pattern_la1=_black_stripes|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=_black_stripes|
  leftarm1=000000|body1=FF0000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FF0000|
| pattern_la2 = | pattern_b2 = _manutd_09-10_home | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _blanksides | pattern_so2 =
| leftarm2 = 4bdded | body2 = 4bdded | rightarm2 = 4bdded | shorts2 = 4bdded | socks2 = 4bdded
| kit_alt2 = A blue shirt with a yellow collar and a shallow black chevron on the chest. Light blue shorts with a yellow stripe on either side. Light blue socks.
}}

'''''FK Tauras''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tauragė|Tauraģe]]s pilsētas. Tas dibināts 1942. gadā.

Komandas krāsas ir sarkana un melna. Mājas spēles tas aizvada ''Vytauto'' stadionā (ietilpība 3000 skatītāju). Vairākas sezonas aizvadījis augstākajā ([[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]]).

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''17.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāts|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffe2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.'''
| bgcolor=&quot;#ffe2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' (Kaunas)
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''1.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''9.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-tauras-1085/?cid=11644164 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
| &lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-silute-9459/?cid=14243040 Antra lyga 2023]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#1lyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lietuviski}}
* [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=64352/domestic/index.html UEFA]
* [http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=24 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160828023746/http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=24 |date={{dat|2016|08|28||bez}} }}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Antra lyga}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Tauras]]
[[Kategorija:FK Tauras Tauragė]]</text>
      <sha1>sjk50b1u2js2d1z5ip2nz12giuumaxc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541605</id>
      <parentid>4541604</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9610" sha1="kllmpju76b2n0qcyfzhv87p0sa0mdra" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #ff0000
| nos        = ''FK Tauras Tauragė''
| logo       = [[Attēls:FK Tauras Tauragė 1942 logo.png|150px]]
| pilns      = ''Futbolo Klubas Tauras''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Tauraģe}}
| dib        = 1942
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| stad       = ''Vytauto'' stadions
| ietilp     = 3000
| prez       = {{flaga|LTU}} ''[[Andrius Bendikas]]''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://taurageszinios.lt/naujienos/sportas/2018/12/futbolo-sventeje--planai-atgaivinti-taura|title=Futbolo šventėje – planai atgaivinti „Taurą“|website=taurageszinios.lt}}&lt;/ref&gt;
| tren       = {{flaga|LTU}} Siarhejs Kuznecovs
| līga       = [[Lietuvas futbola čempionāta 1. līga|1. līga]] (2025.) 
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāts|2025.]]
| poz        = 3. vieta 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = 
| dates1     = 
| name2      = 
| dates2     =

| pattern_la1=_black_stripes|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=_black_stripes|
  leftarm1=000000|body1=FF0000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FF0000|
| pattern_la2 = | pattern_b2 = _manutd_09-10_home | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _blanksides | pattern_so2 =
| leftarm2 = 4bdded | body2 = 4bdded | rightarm2 = 4bdded | shorts2 = 4bdded | socks2 = 4bdded
| kit_alt2 = A blue shirt with a yellow collar and a shallow black chevron on the chest. Light blue shorts with a yellow stripe on either side. Light blue socks.
}}

'''''FK Tauras''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tauragė|Tauraģe]]s pilsētas. Tas dibināts 1942. gadā.

Komandas krāsas ir sarkana un melna. Mājas spēles tas aizvada ''Vytauto'' stadionā (ietilpība 3000 skatītāju). Vairākas sezonas aizvadījis augstākajā ([[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līga]]).

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5f5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''A lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''17.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāts|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''13.'''
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
| bgcolor=&quot;#eeeeee&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''X'''
|
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' (''Vakarai'')
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2020|08|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffe2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.'''
| bgcolor=&quot;#ffe2e2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#FFE2E2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' (Kaunas)
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''1.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' 
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''9.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-tauras-1085/?cid=11644164 2022. gada sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
| &lt;ref&gt;[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-silute-9459/?cid=14243040 Antra lyga 2023]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#1lyga&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lietuviski}}
* [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=64352/domestic/index.html UEFA]
* [http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=24 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160828023746/http://foot.dk/VisLitklub.asp?ID=24 |date={{dat|2016|08|28||bez}} }}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Pirma lyga}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Tauras]]
[[Kategorija:FK Tauras Tauragė]]</text>
      <sha1>kllmpju76b2n0qcyfzhv87p0sa0mdra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uģis Magonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426004</id>
    <revision>
      <id>4541277</id>
      <parentid>4518398</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11214" sha1="5ayafpztvpe5lc7ekdyypx2212hp3uy" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Uģis Magonis
| vārds_orig = 
| attēls = Magonis.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Uģis Magonis konferencē &quot;Transrussia'2018&quot; Maskavā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1965
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Anastasija Bakuļina
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| alma_mater = Makarova inženieru jūrskola (Ļeņingrada), 1989
}}

'''Uģis Magonis''' (dzimis {{dat|1965|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]], bijušais [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] (LDz) valdes priekšsēdētājs, [[Latvijas Hokeja federācija]]s prezidents (1995—1998).
2015. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] viņu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu 500 000 eiro apmērā no [[Igaunija]]s uzņēmēja [[Oļegs Osinovskis|Oļega Osinovska]]. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. 2021. gada 21. janvārī Vidzemes rajona tiesa Limbažos atzina abus apsūdzētos pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas par nevainīgiem un attaisnoja visā apsūdzības apjomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesa-attaisno-umagoni-un-oosinovski-10092|title=Tiesa attaisno U.Magoni un O.Osinovski|publisher=Latvijas Tiesu Portāls|website=www.tiesas.lv|access-date=2021-12-15|date=2021-01-21|archive-date=2021-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20211215164228/https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesa-attaisno-umagoni-un-oosinovski-10092}}&lt;/ref&gt; Tomēr prokuratūra iesniedza protestu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu [[Vidzemes apgabaltiesa]]i, kur lietas izskatīšana ievilkās līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.10.2025-noslegumam-apelacija-tuvojas-bijusa-latvijas-dzelzcela-sefa-magona-lieta.a617936/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Noslēgumam apelācijā tuvojas bijušā Latvijas Dzelzceļa šefa Magoņa lieta] lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1965. gadā. Mācījās [[Ļeņingrada]]s Makarova vārdā nosauktajā inženieru jūrskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tadviser.ru/index.php/Персона:Магонис_Угис|title=Магонис Угис|website=TAdviser.ru|access-date=2019-04-10|archive-date=2019-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190410132342/http://www.tadviser.ru/index.php/%25D0%259F%25D0%25B5%25D1%2580%25D1%2581%25D0%25BE%25D0%25BD%25D0%25B0:%25D0%259C%25D0%25B0%25D0%25B3%25D0%25BE%25D0%25BD%25D0%25B8%25D1%2581_%25D0%25A3%25D0%25B3%25D0%25B8%25D1%2581}}&lt;/ref&gt; pēc mācību beigām atgriezās dzimtenē un no 1989. līdz 1992. gadam strādāja &quot;[[Latvijas kuģniecība|Latvijas kuģniecībā]]&quot; par [[stūrmanis|stūrmani]] un kapteiņa 3. palīgu.
Pēc [[PSRS]] jūras flotes sadalīšanas un &quot;Latvijas kuģniecības&quot; [[privatizācija]]s 1993. gadā viņš sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību, līdz 2000. gadam bija SIA &quot;Hanzas jūras aģentūra&quot; direktors.

1998. gadā U. Magonis kļuva par [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] biedru. 2001. gadā viņš kandidēja [[Rīgas dome]]s vēlēšanās no [[Jaunā kristīgā partija|Jaunās kristīgās partijas]] saraksta, bet netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.kand?nr=010017|title=CVK. Jaunās kristīgās partijas saraksts vēlēšanās Rīgas domē 2001.g.|last=|first=|website=www.cvk.lv|access-date=2019-04-10|date=2001.g.|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526024235/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.kand?nr=010017}}&lt;/ref&gt;
Darbojās &quot;[[airBaltic]]&quot; padomē, bija priekšsēdētāja vietnieks AS &quot;[[Latvijas Mobilais telefons]]&quot; padomē.
2004.—2005. gadā viņš bija [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] padomnieks, padomes loceklis &quot;[[Latvijas kuģniecība|Latvijas kuģniecībā]]&quot;, [[Rīgas Tirdzniecības osta|Rīgas Tirdzniecības ostā]] un [[Latvijas Privatizācijas aģentūra|Latvijas Privatizācijas aģentūrā]], kā arī vadīja VAS &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; padomi.

=== LDz vadīšana ===
2005. gada 1. septembrī Magonis kļuva par VAS &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; (LDz) valdes priekšsēdētāju. 2012. gadā LDz sasniedza rekordu kravu pārvadājumos — 60,6 miljonus tonnu&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ldz-pern-jauns-parvadajumu-rekords.d?id=42955492|title=LDz pērn jauns pārvadājumu rekords|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2013-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; un bija viens no lielākajiem darba devējiem valstī, nodrošinot darbu gandrīz 12 000 cilvēku jeb aptuveni 1% Latvijā strādājošo. Vidējā darba alga uzņēmumā 2012. gadā pārsniedza 1000 eiro (783,7 latus), kas bija gandrīz uz pusi vairāk, nekā vidējā alga valstī. Uzņēmums bija lielākais sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs valsts budžetā, gadā nomaksājot vairāk nekā 60 miljonus latu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ES atbalstīti projekti bija otrā sliežu ceļa būvniecība posmā [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]—[[Krustpils (stacija)|Krustpils]], Rīgas [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] stacijas šķirošanas uzkalna modernizēšana, stacijas &quot;[[Bolderāja II|Bolderāja 2]]&quot; būvniecība ar savienojošo ceļu uz [[Krievu sala|Krievu salu]].

=== Tiesāšanās ===
2015. gada 5. augustā U. Magoni aizturēja aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz meitasuzņēmuma &quot;LDz ritošā sastāva serviss&quot; (LDz RSS) četru renovēto dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram O. Osinovskim piederošā uzņēmuma &quot;Skinest Rail&quot; par astoņiem miljoniem eiro. Lokomotīvju remonts bija paredzēts &quot;Skinest Rail&quot; meitas uzņēmumā — [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca|Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā]] (DLRR), kas cieta smagus zaudējumus pēc [[Krimas okupācija]]s 2014. gadā uzlikto abpusēju sankciju dēļ. O. Osinovskis nenoliedza, ka devis naudu U. Magonim, taču tam esot bijis pavisam cits mērķis: pierunāt Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, kas ir Magoņa sievas radinieks, atjaunot pasūtījumus DLRR.&lt;ref name=&quot;TiesaAtcel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49223489|title=Tiesa atceļ aizliegumu Magonim tikties ar Osinovski un uz pusi samazina drošības naudu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2017-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Rīgas rajona tiesa 2015. gada 8. augustā U. Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.

2016. gada jūlijā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs [[Juris Jurašs]] žurnālam &quot;[[Ir (žurnāls)|Ir]]&quot; teica, ka viņam piedāvāja kukuli 1 miljona eiro apmērā, lai krimināllietu pārkvalificētu no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzētais sods ir maigāks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurass-magona-kriminallieta-man-piedavaja-miljonu.d?id=47673631|title=Jurašs: Magoņa krimināllietā man piedāvāja miljonu|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2016-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; KNAB priekšnieks [[Jaroslavs Streļčenoks]] šī iemesla dēļ izdeva rīkojumu par dienesta tiesisko attiecību izbeigšanu ar J. Jurašu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/advokati-magonis-un-osinovskis-nav-piedavajusi-kukuli-knab-parstavim-jurasam.d?id=47676903|title=Advokāti: Magonis un Osinovskis nav piedāvājuši kukuli KNAB pārstāvim Jurašam|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2016-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
U. Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs un O. Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka viņu klienti nav pratināti par J. Juraša publiski minēto faktu. J. Rozenbergs norādīja, ka gadījumā, ja kāds gribētu dot J. Jurašam kukuli, tad viņa kompetencē nemaz nav tiesību lemt par nozieguma pārkvalifikāciju — to dara tikai izmeklētājs. &quot;Ja šāds smaga nozieguma fakts ir bijis, tad cerams, ka Jurašs ir par to ziņojis, jo pretējā gadījumā viņš pats, iespējams, pieļāvis noziegumu, par ko paredzēta atbildība. Šāda atziņa pēc viņa atbrīvošanas no amata ir diezgan smieklīga,&quot; piebilda J. Rozenbergs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2017. gada aprīlī U. Magoņa lietu nosūtīja izskatīšanai Limbažu rajona tiesā, jo inkriminētais noziegums notika [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. Lieta nodeva tiesnesim Kārlim Jansonam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48707843|title=Magoņa krimināllieta nosūtīta Limbažu rajona tiesai|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2017-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2017. gada septembrī tiesa atcēla U. Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar O. Osinovski un uz pusi samazināja drošības naudu, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajai, U. Magoņa sievai Anastasijai Bakuļinai.&lt;ref name=&quot;TiesaAtcel&quot; /&gt;
2018. gada 19. marta tiesas sēdē bijušais &quot;LDz Cargo&quot; vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka viņam nekas neesot zināms par U. Magoņa iespējamo ietekmi uz LDz investīciju padomi un LDz prezidentu padomi, bez kuru lēmuma &quot;LDz ritošā sastāva serviss&quot; nemaz nevarētu no &quot;Skinest Rail&quot; iegādāties lokomotīves, ko piedāvāts nomāt pārvadātājam &quot;LDz Cargo&quot; un citiem pārvadātājiem Latvijā un ārpus Latvijas. To apliecināja arī bijusī &quot;LDz ritošā sastāva serviss&quot; valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga sēdē 26. martā. 2018. gada 13. maijā bijušais DLRR valdes priekšsēdētājs Aivars Keskuela izteica šaubas, vai LDz vadītājs Uģis Magonis vienpersoniski spētu ietekmēt iepirkuma procedūru LDz, kas ir ļoti sarežģīta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/tiesa-apsauba-ka-magonis-varejis-ietekmet-lokomotivju-iepirkumu-14197312|title=Tiesā apšauba, ka Magonis varējis ietekmēt lokomotīvju iepirkumu|last=LETA|first=informatīvā aģentūra|website=www.diena.lv|access-date=2019-08-09|date=2018-05-14}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2013. gadā apbalvots ar II. šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2013/10/24/ordenu-kapituls-uz-valsts-svetkiem-pieskir-apbalvojumus/|title=Ordeņu kapituls uz valsts svētkiem piešķir apbalvojumus IR.lv|website=IR.lv|access-date=2019-04-10|date=2013-10-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; vienlaicīgi ar AS “Uzbekistānas dzelzceļš&quot; direktoru Ačilbaju Ramatovu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Magonis, Uģis}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]</text>
      <sha1>5ayafpztvpe5lc7ekdyypx2212hp3uy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hakans Čalhanoglu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430975</id>
    <revision>
      <id>4541161</id>
      <parentid>4529372</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:33:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10156" sha1="0drr2i631rb2onljfm7o1q2ghgpb32t" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hakans Čalhanoglu
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (342).jpg
| image_size = 
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|8}}
| birth_place = {{vieta|Vācija|Manheima}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 178
| position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} ''[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]''
| clubnumber = 20
| youthyears1 = 2001—2009
| youthclubs1 = ''[[SV Waldhof Mannheim]]''
| youthyears2 = 2009—2011
| youthclubs2 = ''[[Karlsruher SC]]''
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} ''[[Karlsruher SC]]''
| caps1 = 50
| goals1 = 17
| years2 = 2013—2014
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[Hamburger SV]]''
| caps2 = 32
| goals2 = 11
| years3 = 2014—2017
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| caps3 = 79
| goals3 = 17
| years4 = 2017—2021
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} ''[[AC Milan]]''
| caps4 = 135
| goals4 = 22
| years5 = 2021—
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]''
| caps5 = 157
| goals5 = 40
| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = Turcijas U-16
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2010—2011
| nationalteam2 = Turcijas U-17
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2011—2013
| nationalteam3 = Turcijas U-19
| nationalcaps3 = 15
| nationalgoals3 = 5
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalteam4 = Turcijas U-20
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2012—2014
| nationalteam5 = Turcijas U-21
| nationalcaps5 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2013—
| nationalteam6 = {{flaga|Turcija}} [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]
| nationalcaps6 = 108
| nationalgoals6 = 22
| manageryears1 = 
| managerclubs1 = 
| medaltemplates = 
| club-update = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
}}
'''Hakans Čalhanoglu''' ({{val|tr|Hakan Çalhanoğlu}}; dzimis {{dat|1994|2|8}} [[Manheima|Manheimā]]) ir [[Vācija|Vācijā]] dzimis [[Turcija|turku]] futbolists, kas pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]'' un [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Parasti spēlē uzbrūkošā [[pussargs (futbols)|pussarga]] vai malējā [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijās, viņš ir zināms kā izcils [[tiešais brīvsitiens|brīvsitienu]] izpildītājs.&lt;ref name=talksport&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Mannion|first1=Damian|title=Arsenal transfer news: the starlet being compared to Ozil|url=http://talksport.com/football/arsenal-transfer-news-starlet-being-compared-ozil-13121171482|accessdate=15 April 2015|publisher=[[Talksport]]|date=11 December 2013|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303234926/http://talksport.com/football/arsenal-transfer-news-starlet-being-compared-ozil-13121171482}}&lt;/ref&gt;

Karjeru sācis ''[[Karlsruher SC]]'', vēlāk pievienojoties [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubam ''[[Hamburger SV]]''. {{dat|2014|7|4||bez}} viņš par 14,5 miljoniem [[eiro]] pievienojās citam Bundeslīgas klubam [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Advantage Leverkusen as classy Calhanoglu cements status as rising star|url=http://www.goal.com/en-gb/news/7221/nissan/2015/02/26/9291532/advantage-leverkusen-as-classy-calhanoglu-cements-status-as|accessdate=6 March 2015|publisher=Goal.com|date=26 February 2015}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|7|3||bez}} viņš tika pārdots  [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[AC Milan]]'', kas par Čalhanoglu samaksāja 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=AC Milan sign Hakan Calhanoglu from Bayer Leverkusen|url=http://www.espnfc.com/story/3152144/ac-milan-sign-hakan-calhanoglu-from-bayer-leverkusen|accessdate=7 September 2017|publisher=ESPN|date=3 July 2017}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Čalhanoglu ir dzimis Vācijā, viņš futbolā izvēlējās pārstāvēt Turciju. Viņš ir spēlējis vairākās Turcijas jauniešu izlasēs. Debiju [[Turcijas futbola izlase|Turcijas pieaugušo izlasē]] viņš piedzīvoja {{dat|2013|9|6}} nospēlējot 8 minūtes [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlē, 5—0 uzvarā pār [[Andoras futbola izlase|Andoru]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Terim enjoys Turkey return against Andorra|url=http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008629/index.html|accessdate=6 March 2015|publisher=UEFA|date=6 September 2013|archive-date={{dat|2015|04|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402062121/http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008629/index.html}}&lt;/ref&gt; Čalhanoglu pirmos vārtus izlasē viņš guva {{dat|2015|3|31}} 2—1 uzvarā pārbaudes spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] realizējot tiešo brīvsitienu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=International Friendly: Luxembourg 1 Turkey 2|url=http://www.fourfourtwo.com/news/luxembourg-1-turkey-2-calhanoglu-stakes-claim-late-winner|accessdate=31 March 2015|publisher=Four Four Two|date=31 March 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150901122520/http://www.fourfourtwo.com/news/luxembourg-1-turkey-2-calhanoglu-stakes-claim-late-winner|archivedate={{dat|2015|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada oktobrī pēc Pasaules kausa kvalifikācijas zaudējuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] Čahlanoglu un [[Omers Topraks|Omera Topraka]] viesnīcas istabiņā esot ienācis viņu komandas biedrs [[Gokhans Tore]], kā arī kāds nezināms bruņots vīrietis un draudējis Toprakam un Čalhanoglu ar ieroci, iespējams tādēļ, ka Tores bijusī draudzene satikās ar Topraka draugu. Šis incidents publiskajā telpā izskanēja vien pēc gada, kad Čalhanoglu to izpauda pēc tam, kad viņš un Topraks netika izsaukti uz izlasi, oficiāli savainojuma dēļ, kamēr tajā atgriezās Tore.&lt;ref name=guard&gt;{{ziņu atsauce|last1=Sarigul|first1=Emre|title=How a love story and a firearm incident tore the Turkey team apart|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/nov/16/turkey-gokhan-tore-omer-toprak-hakan-calhanoglu|accessdate=29 August 2015|work=The Guardian|date=16 November 2014}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2017|2|2||bez}} Čalhanoglu saņēma 4 mēnešu diskvalifikāciju no [[FIFA]] par līguma pārkāpumiem laikā, kad viņš spēlēja ''Karlsruher SC''. Viņš esot saņēmis 100 000 eiro no Turcijas futbola kluba ''[[Trabzonspor]]'' pēc tam, kad esot vienojies par pāreju, tomēr vēlāk izvēlējies pagarināt savu līgumu ar ''Karlsruher SC''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/bayer-leverkusen/story/3052373/bayer-leverkusen-midfielder-hakan-calhanoglu-to-serve-four-month-ban-from-fifa|title=Bayer Leverkusen midfielder Hakan Calhanoglu to serve four-month ban from FIFA|website=ESPN|date=2 February 2017|accessdate=2 February 2017}}&lt;/ref&gt;

Čalhanoglu tiek raksturots kā izcils brīvsitienu izpildītājs, labs piespēlētājs un spēles veidojājs ar labu bumbas apstrādes tehniku. Viņš mēdz tikt kritizēts par viņa fiziskām īpašībām, kā arī nevienmērīgo sniegumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/club/ac-milan/103/blog/post/3480809/hakan-calhanoglu-growing-into-a-no10-ac-milan-should-build-around|title=Hakan Calhanoglu growing into a No.10 AC Milan should build around|publisher=ESPN FC|author=Sumeet Paul|date=2 May 2018}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Karlsruher SC'''
*3. Liga: 2012—13

'''Inter Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]: [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/22042024-milanas_inter_uzvar_derbija_un_izcina_div|title=Milānas &quot;Inter&quot; uzvar derbijā un izcīna divdesmito Itālijas titulu|date=2024. gada 22. apr.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;, [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025—26]]
* [[Coppa Italia]]: 2021—22, 2022—23, 2025—26
* [[Supercoppa Italiana]]: 2021, 2022, 2023&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/22012024-martiness_iesit_kompensacijas_laika_inter|title=Martiness iesit kompensācijas laikā, &quot;Inter&quot; trešo gadu pēc kārtas izcīna Superkausu|date=2024. gada 22. janv.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''
*3. Liga sezonas labākais spēlētājs: 2012—13
* Turcijas gada labākais spēlētājs: 2021
* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]] mēneša spēlētājs: 2020. gada decembrī, 2021. gada novembrī
* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]] gada simboliskā izlase: 2022—23

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Čalhanoglu, Hakans}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Karlsruher SC spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0drr2i631rb2onljfm7o1q2ghgpb32t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vigori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434392</id>
    <revision>
      <id>4541395</id>
      <parentid>4434381</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:33:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1821" sha1="t4jpu6kzxjb3u7b87osowby1ta1xopo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Vigori
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2 = [[Andrupenes pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65110 |title=Informācija par objektu: Vigori |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 2
| population_density_km2 = 
| latd = 56.1553
| latNS = N
| longd = 27.4321
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Vigori''' ir ciems [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 263 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Andiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/749/|title=Andiņš|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 25.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;, [[Olovecas ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2128/|title=Olovecs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 25.novembrī|date=}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, [[Ilgošu ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/331/|title=Ilgošu ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 25.novembrī|date=}}&lt;/ref&gt;.

1897. gadā katoļu ciemā bija 11 sētas ar 58 cilvekiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Andrupenes pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>t4jpu6kzxjb3u7b87osowby1ta1xopo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zamborova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434512</id>
    <revision>
      <id>4541465</id>
      <parentid>4434500</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:12:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1775" sha1="4hyzlqxzboz9srhxgs7z5khazhxs7wa" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Zamborova
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2 = [[Svariņu pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=63151 |title=Informācija par objektu: Zamborova |accessdate={{dat|2020|11|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 2
| population_density_km2 = 
| latd = 56.0894
| latNS = N
| longd = 27.7081
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Zamborova''' ir ciems [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 280 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Kriškinovas ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4399/|title=Kriškinovas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 9.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;, [[Kairīšu ezers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1960/|title=Kairišu ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 9.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111085254/https://www.ezeri.lv/database/1960/}}&lt;/ref&gt;.

1897. gadā katoļu ciemā bija 8 sētas ar 49 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Svariņu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>4hyzlqxzboz9srhxgs7z5khazhxs7wa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viesturs Zeps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442012</id>
    <revision>
      <id>4541394</id>
      <parentid>4536841</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:26:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15028" sha1="1sz5dk88kmtxp7tujys4rffw4sembeq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viesturs Zeps
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| apraksts = 
| amats2 = [[Rīgas dome|Rīgas domes deputāts]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|06|22|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|17}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas attīstībai]]
| profesija = [[politologs]], [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]; [[Vidzemes Augstskola]]; [[Banku Augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}'''Viesturs Zeps''' (dzimis 1981. gada 17. maijā [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[uzņēmējs]], augstskolu pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijušais [[Rīgas dome]]s deputāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&amp;nodeID=66|title=Rīgas pašvaldības portāls|website=pasvaldiba.riga.lv|access-date=2019-09-20}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. Valdē kopš 2019. gada pārstāv VARAM.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rop.lv/lv/par-ostu/parvalde/valde.html |title=Rīgas brīvostas pārvaldes mājas lapa |access-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191212205408/http://rop.lv/lv/par-ostu/parvalde/valde.html }}&lt;/ref&gt;

Rīgas domē tika ievēlēts 2017. gadā no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; kopējā saraksta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==|title=Pašvaldības vēlēšanas 2017|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=|archive-date=2019-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190618225847/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==}}&lt;/ref&gt;. 

2020. gada 29. augustā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” kopīgā saraksta ar 4. kārtas numuru.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/riga/atistibai-par-progresivie|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2021-04-07}}&lt;/ref&gt; Tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2021-04-07|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127133856/https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 10. decembrī partijas “Latvijas attīstībai” deputāti nolēma veidot savu frakciju Rīgas domē. V. Zeps ir Rīgas domes deputātu frakcijas “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/2020/12/latvijas-attistibai-veidos-savu-frakciju-rigas-dome/|title=“Latvijas attīstībai” veidos savu frakciju Rīgas domē - Latvijas attīstībai|access-date=2021-04-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pašlaik pilda valdes locekļa pienākumus politiskajā partijā “Latvijas attīstībai”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://attistibai.lv/cilveki/partijas-vadiba|title=Partijas &amp;quot;Latvijas attīstībai&amp;quot; valde|website=attistibai.lv|access-date=2019-09-20|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191007105140/http://attistibai.lv/cilveki/partijas-vadiba|archivedate=2019-10-07}}&lt;/ref&gt;.

== Izglītība un akadēmiskā darbība ==
V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2019.cvk.lv/pub/kandidati/viesturs-zeps|title=2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|last=|first=|website=epv2019.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=}}&lt;/ref&gt; un studējis biznesa vadību [[Banku augstskola]]s doktorantūrā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ba.lv/wp-content/uploads/2014/10/Pasnovertejuma_zinojums_Doktorantura_2014.pdf|title=Starpaugstskolu doktora studiju programmas
“BIZNESA VADĪBA”
PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
par 2014. gadu|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;. Ieguvis profesionālo politologa bakalaura grādu [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]]. Pasniedz lekcijas maģistratūras studentiem Inovācijas finansēšanā un inovāciju vadīšanā [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.rtu.lv/rtupub/disc2/printDisc.8166/EEP586_Jaunievedumu-strategijas-vadisana.pdf|title=RTU studiju kurss &quot;Jaunievedumu stratēģijas vadīšana&quot;|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un Banku Augstskolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ba.lv/wp-content/uploads/2014/10/finansu-vadiba-inovativa-uznemumamiu002.pdf|title=Finanšu vadība inovatīvā uzņēmumā|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Profesionālā darbība ==
V. Zeps ir bijis Eiropas investīciju fonda “InnoEnergy” vadītājs Latvijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/innoenergy-izsludina-pirmsakseleratora-programmu-jaunuznemumiem-austrumeiropa-un-centraleiropa-480184|title=InnoEnergy izsludina pirmsakseleratora programmu jaunuzņēmumiem Austrumeiropā un Centrāleiropā|website=Dienas Bizness|access-date=2019-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://em.gov.lv/lv/jaunumi/20651-parakstits-sadarbibas-memorands-starp-ekonomikas-ministriju-un-innoenergy|title=Parakstīts sadarbības memorands starp Ekonomikas ministriju un InnoEnergy - Ekonomikas Ministrija|website=em.gov.lv|access-date=2019-09-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50342455|title=Viesturs Zeps: Starptautiski jaunuzņēmumu konkursi– alternatīva finansējuma iegūšanai|last=Latvijā|first=Viesturs Zeps InnoEnergy vadītājs|website=delfi.lv|access-date=2019-09-20|date=2018-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;, vadījis vairākus uzņēmumus [[Augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] jomā, piemēram, ''Baltic Embeded'', kas projektēja un ražoja mini datorus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/minidatorins-ar-lieliem-planiem-403207|title=Minidatoriņš ar lieliem plāniem|website=Dienas Bizness|access-date=2019-09-20|language=lv|archive-date=2023-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231127004857/http://www.db.lv/zinas/minidatorins-ar-lieliem-planiem-403207}}&lt;/ref&gt;. Ir piedalījies vairāku pētniecības un stratēģijas projektu īstenošanā un vadībā, piemēram, “Attīstības koncepcija par [[Jelgava]]s pilsētas iedzīvotāja kartes funkciju papildināšanu un uzlabošanu”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgava.lv/files/attistibas_koncepcija_par_jelgavas_pilsetas_iedzivotaja_kartes_funkciju_papildinasanu_un_uzlabosanu.pdf|title=Attīstības koncepcija par Jelgavas pilsētas iedzīvotāja
kartes funkciju papildināšanu un uzlabošanu|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2021|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418122711/https://www.jelgava.lv/files/attistibas_koncepcija_par_jelgavas_pilsetas_iedzivotaja_kartes_funkciju_papildinasanu_un_uzlabosanu.pdf}}&lt;/ref&gt;, kā arī „Eksperta izvērtējums par informācijas sistēmas iespējamu izveidi Latvijā ''de minimis'' atbalsta uzskaitei&quot;.

V. Zeps vairākus gadus strādājis [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā]] (LIAA), izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu. Piedalījies pie nacionālās inovāciju sistēmas izveidē, vadījis un ieviesis dažādas apmācību un inovācijas veicināšanas programmas, t.sk. reģionālo biznesa inkubatoru programmas īstenošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/pirmie-soli-atbalsta-rezima-14166969|title=Pirmie soļi atbalsta režīmā|website=www.diena.lv|access-date=2019-09-20}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2017. gada [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības un partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==|title=CVK: 2017. gada Pašvaldību vēlēšanu rezultāti|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=|archive-date=2019-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190618225847/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==}}&lt;/ref&gt; Rīgas domē strādā trīs pastāvīgo komiteju sastāvā – Finanšu un administrācijas lietu komitejā, Pilsētas attīstības komitejā un Satiksmes un transporta lietu komitejā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=1&amp;deputyID=887|title=Rīgas pašvaldības portāls|website=pasvaldiba.riga.lv|access-date=2019-12-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 7. novembrī kļuva par partijas “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.attistibai.lv/jaunumi/rigas-dome/latvijas-attistibai-rigas-domes-frakciju-turpmak-vadis-viesturs-zeps-frakcijai-pievienojas-divi-jauni-deputati-484|title=“Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakciju turpmāk vadīs Viesturs Zeps, frakcijai pievienojas divi jauni deputāti|website=www.attistibai.lv|access-date=2019-09-20|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190525234649/http://www.attistibai.lv/jaunumi/rigas-dome/latvijas-attistibai-rigas-domes-frakciju-turpmak-vadis-viesturs-zeps-frakcijai-pievienojas-divi-jauni-deputati-484|archivedate=2019-05-25}}&lt;/ref&gt;

2019. gada janvārī ir kļuvis par [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības]] ministra ārštata padomnieks sadarbībai ar Rīgas domi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.varam.gov.lv/lat/kontakti/ministra_birojs/|title=VARAM|website=www.varam.gov.lv|access-date=2019-12-03|archive-date=2019-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20191202223533/http://varam.gov.lv/lat/kontakti/ministra_birojs/}}&lt;/ref&gt;

2019. gada februārī LR Ministru kabinets iecēlis par [[Rīgas osta|Rīgas Brīvostas]] valdes locekli, kuru apstiprināšanai valdībā virzīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]].

2019. gada maijā kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no “Attīstībai/Par!” saraksta, bet netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2019.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/saraksti/attistibai-par|title=CVK: 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas - Attīstībai/Par!|last=|first=|website=epv2019.cvk.lv|access-date=2019-09-20|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190619202836/https://epv2019.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/saraksti/attistibai-par|archivedate=2019-06-19}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 5. jūlijā no “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas puses tika virzīts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-mera-amatam-latvijas-attistibai-virza-viesturu-zepu.a324724/|title=Rīgas mēra amatam «Latvijas attīstībai» virza Viesturu Zepu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51320887|title=Viesturs Zeps: Rīga – galvaspilsēta vai sēta|last=Zeps|first=Viesturs|website=delfi.lv|access-date=2019-12-03|date=2019-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;, taču netika ievēlēts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-rigas-meru-ievelets-olegs-burovs.a329192/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Oļegs Burovs|website=www.lsm.lv|access-date=2019-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

2020. gada 29. augustā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” kopīgā saraksta ar 4. kārtas numuru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2020. gada 10. decembrī partijas “Latvijas attīstībai” deputāti nolēma veidot savu frakciju Rīgas domē. V. Zeps ir Rīgas domes deputātu frakcijas “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Kopš 2016. gada ir partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/valde/|title=Partijas valde - Latvijas attīstībai|access-date=2021-04-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==

* (2010) ''Operation of Business Incubators in Latvia During the Times of Economic Crisis''.  Kārlis Markuss and Viesturs Zeps [http://conference.bamde.org/RePEc/mdv/cpchap/2010-06.pdf]
* (2010) ''Critical Conditions to Establish Efficient Incubation Cycle in Latvia.'' Viesturs Zeps and Valdis Avotiņš [https://www.academia.edu/10922901/Critical_Conditions_to_Establish_Efficient_IncIInubation_Cycle_in_Latvia]
* (2009) ''Pre-Incubation and Incubation in Latvia: Assessment of Some Critical Conditions' to Establish Efficient Incubation Cycle.'' Viesturs Zeps, Valdis Avotiņš, Agnese Grinevica, Natalija Lukaša, Vita Brakovska, Krišjānis Zariņš [https://www.researchgate.net/publication/320842930_PRE-INCUBATION_AND_INCUBATION_IN_LATVIA_ASSESSMENT_OF_SOME_CRITICAL_CONDITIONS'_TO_ESTABLISH_EFFICIENT_INCUBATION_CYCLE]
* (2007) ''Concepts of technology and business incubators, their Relevance to Latvian economic development.'' Viesturs Zeps and Valdis Avotiņš [https://www.researchgate.net/profile/Valdis_Avotins/publication/320842853_CONCEPTS_OF_TECHNOLOGY_AND_BUSINESS_INCUBATORS_THEIR_RELEVANCE_TO_LATVIAN_ECONOMIC_DEVELOPMENT/links/59fd969e458515d070690f30/CONCEPTS-OF-TECHNOLOGY-AND-BUSINESS-INCUBATORS-THEIR-RELEVANCE-TO-LATVIAN-ECONOMIC-DEVELOPMENT.pdf]
* (2007) ''New Strategies for Entrepreneurship and Small and Medium Size Enterprise Development''. Viesturs Zeps, Valdis Avotiņš and Siemon Smid [https://www.researchgate.net/publication/320842708_NEW_STRATEGIES_FOR_ENTREPRENEURSHIP_AND_SMALL_AND_MEDIUM_SIZE_ENTERPRISE_DEVELOPMENT]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Rīgas dome 2017}}

{{Rīgas dome 2020}}

{{DEFAULTSORT:Zeps, Viesturs}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Banku augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]]</text>
      <sha1>1sz5dk88kmtxp7tujys4rffw4sembeq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Biķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448651</id>
    <revision>
      <id>4541309</id>
      <parentid>4523899</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:07:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5695" sha1="tcaayi683n0arpgf2rs1oe19u32uiap" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Valdis Biķis
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1940|9|25}} 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dundagas pagasts|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2021|8|9|1940|9|25}}
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Valdis Biķis''' (dzimis 1940. gada 25. septembrī [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]]; miris 2021. gada 9. augustā) bija latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1940. gada 25. septembrī [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]]. [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Pēc atgriešanās dzimtenē absolvēja [[Dundagas vidusskola|Dundagas vidusskolu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skola.dundaga.lv/vesture/absolventi/ |title=skola.dundaga.lv |access-date={{dat|2020|01|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200102095016/https://www.skola.dundaga.lv/vesture/absolventi/ }}&lt;/ref&gt; un studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātbūves un automatizācijas fakultātē, pēc studiju beigšanas 1965. gadā strādāja [[Aizpute]]s metāla furnitūras rūpnīcā &quot;Kurzeme&quot; par galveno konstruktoru, vēlāk par galveno tehnologu (1966—1984), tad par galveno inženieri (1985—1990), bija Liepājas rajona Tūristu kluba vadītājs (1970—1990).&lt;ref name=&quot;vārdnīca&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vardnica.aizpute.lv/13-personas-b/11413-bikis-valdis |title=Aizputnieku un novadnieku biogrāfiskā vārdnīca |access-date={{dat|2020|01|02||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161111190520/http://vardnica.aizpute.lv/13-personas-b/11413-bikis-valdis}}&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā V. Biķi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 141. Aizputes vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt; 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilvaru beigām V. Biķis strādāja par a/s &quot;Kurzemes atslēga — 1&quot; valdes priekšsēdētāju (1994—2009) un tehnisko direktoru.

1995. gadā V. Biķis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS), [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātiskā partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] saraksta. Šajā pašā gadā pirmo reizi ievēlēts Aizputes domē no LZS saraksta, vairākus sasaukumus bija [[Aizpute]]s pilsētas domes deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks (1995—2001), Aizputes Izglītības fonda dibinātājs un vadītājs (kopš 1996).&lt;ref name=&quot;vārdnīca&quot; /&gt; Uz vietu Aizputes domē kandidēja arī 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, tomēr šajā reizē netika ievēlēts.

Miris 2021. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/miris-valdis-bikis-kurs-balsoja-par-latvijas-neatkaribu/?utm_source=twitter&amp;utm_medium=autopost&amp;utm_campaign=social Miris Valdis Biķis, kurš balsoja par Latvijas neatkarību] Liepajniekiem.lv&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Valdi Biķi apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].
Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2002).

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Biķis, Valdis}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>tcaayi683n0arpgf2rs1oe19u32uiap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merihs Demirals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449366</id>
    <revision>
      <id>4541164</id>
      <parentid>4479939</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4177" sha1="3gxn2ynmmidqbp0rfwxqe1czt24hvz8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|5}}
| name = 
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcija U20
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears3 = 2015—2016
| nationalyears4 = 2018
| playername = Merihs Demirals
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2017
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018—2019
| years4 = 2019
| birth_place = 
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U18
| caps5 = 21
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Juventus F.C.|Juventus]]''
| goals5 = 1
| years5 = 2019—2022
| nationalcaps5 = 13
| nationalcaps6 = 68
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 6
| nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21
| nationalteam6 = {{fb|TUR}}
| nationalyears5 = 2016—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U17
| caps1 = 12
| goals1 = 0
| caps2 = 29
| caps3 = 16
| caps4 = 14
| caption = Merihs Demirals 2026. gadā
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} ''[[AC Alcanenense]]''
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} ''[[Sporting CP|Sporting B]]''
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} ''[[Alanyaspor]]''
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} ''[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]''
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Karamursela}}
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} ''[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]''
| goals2 = 0
| nationalgoals4 = 0
| goals3 = 1
| goals4 = 2
| height = 190
| image = Merih Demiral 2026.jpg
| nationalcaps1 = 7
| nationalcaps2 = 2
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 9
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears6 = 2018—
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} ''[[Atalanta B.C.|Atalanta]]''
| years6 = 2021—2022
| caps6 = 28
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Atalanta B.C.|Atalanta]]''
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 28
| goals7 = 1
| years8 = 2023—
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} ''[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]''
| caps8 = 78
| goals8 = 4
}}'''Merihs Demirals''' ({{Val|tr|Merih Demiral}}, dzimis {{Dat|1998|3|5}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Demirals pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu [[Al Ahli Saudi FC|''Al Ahli'']].

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]]
* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2020—21
* [[Supercoppa Italiana]]: 2020

'''Al Ahli'''
* [[AFC Čempionu līga]]: 2024—25&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{cite web |last=Lynch |first=Joey |date=3 May 2025 |title=Never taking their eyes off the prize, Al Ahli are champions of Asia at long last |url=https://global.espn.com/football/story/_/id/44984369/never-taking-eyes-prize-al-ahli-champions-asia-long-last |access-date=4 May 2025 |website=ESPN}}&lt;/ref&gt;, 2025—26
* [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2025
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kodžaeli ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Demirels, Merihs}}
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3gxn2ynmmidqbp0rfwxqe1czt24hvz8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ozans Tufans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449369</id>
    <revision>
      <id>4541231</id>
      <parentid>4282436</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:39:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2441" sha1="5wnlntnlntdme2s5eqe0q9mk7rfdu67" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|23}}
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 9
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U18
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| nationalteam4 = {{fb|TUR}}
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears3 = 2012
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears4 = 2014—2021
| playername = Ozans Tufans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2015
| years2 = 2015—2022
| years3 = 2019
| name = 
| nationalgoals2 = 0
| nationalcaps4 = 65
| caps1 = 42
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Bursa}}
| caps2 = 133
| caps3 = 17
| caption = Tufans 2016. gadā
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]]
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| nationalcaps3 = 1
| goals1 = 3
| goals2 = 18
| goals3 = 0
| height = 182
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (328).jpg
| nationalcaps1 = 1
| nationalcaps2 = 11
| birth_place = 
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 7
| goals4 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| years5 = 2022—2024
| caps5 = 79
| goals5 = 18
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 55
| goals6 = 5
}}'''Ozans Tufans''' ({{Val|tr|Ozan Tufan}}, dzimis {{Dat|1995|3|23}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Tufans spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā ''[[Trabzonspor]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bursas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Tufans, Ozans}}
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>5wnlntnlntdme2s5eqe0q9mk7rfdu67</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Junuss Malli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449466</id>
    <revision>
      <id>4541193</id>
      <parentid>4282424</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3048" sha1="f7873cp3ytfpyazoq4ek3oxd9hi7lfd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|24}}
| years3 = 2011—2016
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20
| nationalyears1 = 2008—2009
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalyears3 = 2010—2011
| nationalyears4 = 2012
| playername = Junuss Malli
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2011
| years2 = 2011—2013
| years4 = 2016—2021
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17
| name = 
| birth_place = 
| nationalcaps5 = 11
| nationalcaps6 = 25
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 1
| nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21
| nationalteam6 = {{fb|TUR}}
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalyears6 = 2015—
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18
| nationalgoals4 = 0
| caps1 = 11
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05 II|Mainz 05 II]]
| caps2 = 22
| caps3 = 129
| caps4 = 69
| caption = Malli 2018. gadā
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|1. FSV Mainz 05 II]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Kasele}}
| goals1 = 2
| nationalgoals3 = 1
| goals2 = 6
| goals3 = 29
| goals4 = 7
| height = 179
| image = Rus-Turkey (12).jpg
| nationalcaps1 = 16
| nationalcaps2 = 7
| nationalcaps3 = 8
| nationalcaps4 = 1
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| caps5 = 13
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Union&quot;]]
| goals5 = 0
| years5 = 2020
| caps6 = 20
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| goals6 = 0
| years6 = 2021—2022
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 9
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 14
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05 II|Mainz 05 II]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 36
| goals9 = 10
}}'''Junuss Malli''' ({{Val|tr|Yunus Mallı}}, dzimis {{Dat|1992|2|24}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks.

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] sastāvā ir spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Malli, Junuss}}
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Hesenē dzimušie]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>f7873cp3ytfpyazoq4ek3oxd9hi7lfd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čaglars Sejindži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449468</id>
    <revision>
      <id>4541207</id>
      <parentid>4507474</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:48:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3973" sha1="p4z3mvq2gjvx7hpye4jg56tl4xmul6q" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|23}}
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U20
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21
| nationalyears1 = 2014
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears3 = 2015
| nationalyears4 = 2015
| playername = Čaglars Sejindži
| years1 = 2014—2016
| nationalgoals4 = 0
| years2 = 2016—2018
| years3 = 2018—2023
| name = 
| birth_place = 
| nationalcaps5 = 61
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears5 = 2016—
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U18
| nationalgoals3 = 0
| caps1 = 34
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Çorum F.K.|Çorum]]
| caps2 = 50
| caps3 = 98
| caption = Sejindži 2026. gadā
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Altınordu F.K.|Altınordu]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|Freiburg]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Izmira}}
| goals1 = 2
| nationalgoals2 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 4
| height = 186
| image = Çağlar Söyüncü 4 Fenerbahçe 20260805 (1) (cropped).JPG
| nationalcaps1 = 1
| nationalcaps2 = 3
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 1
| nationalgoals1 = 0
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 6
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| years5 = 2024
| caps5 = 12
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| years6 = 2024—2026
| caps6 = 36
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Çorum F.K.|Çorum]]
| caps7 = 3
| goals7 = 0
| years7 = 2026—
}}'''Čaglars Sejindži''' ({{Val|tr|Çağlar Söyüncü}}, dzimis {{Dat|1996|5|23}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Sejindži pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Çorum F.K.|Çorum]]''.
== Sasniegumi ==
'''Leicester City'''
*[[FA kauss]]: [[2020—21 FA Cup|2020—21]]&lt;ref&gt;{{cite news |last=McNulty |first=Phil |title=Chelsea 0—1 Leicester City |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57055571 |website=BBC Sport |date=15 May 2021 |access-date=15 May 2021}}&lt;/ref&gt;
*[[FA Community Shield]]: [[2021 FA Community Shield|2021]]&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58036460 |title=Leicester City 1—0 Manchester City |first=Shamoon |last=Hafez |website=BBC Sport |date=7 August 2021 |access-date=8 August 2021}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie'''
*[[Turcijas gada futbolists]]: 2019&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.ntvspor.net/futbol/gillette-milliyet-yilin-sporcusu-odulleri-sahiplerini-buldu-5fa2eecace35b22bec1448ca|title=Gillette-Milliyet Yılın Sporcusu Ödülleri sahiplerini buldu }}&lt;/ref&gt;
*[[PFA]] gada simboliskā izlase: 2019—20 [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] &lt;ref name=&quot;:1920&quot;&gt;{{cite news |title=PFA Player of the Year: Kevin de Bruyne and Beth England named 2020 winners |url=https://www.bbc.com/sport/football/54044861 |website=BBC Sport |date=8 September 2020 |access-date=8 September 2020}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Izmiras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Sejindži, Čaglars}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>p4z3mvq2gjvx7hpye4jg56tl4xmul6q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buraks Jilmazs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449472</id>
    <revision>
      <id>4541181</id>
      <parentid>4451034</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:22:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4784" sha1="axlbs13t9geipebuzwo3jrz3g55fg4c" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|7|15}}
| caps10 = 40
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| clubs8 = {{flaga|Ķīna}} [[Beijing Guoan]]
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Eskişehirspor]]
| caps9 = 32
| goals6 = 55
| caps8 = 28
| caps7 = 105
| caps6 = 72
| caps5 = 14
| birth_place = 
| name = 
| years4 = 2008—2010
| goals5 = 1
| goals7 = 65
| years2 = 2006—2008
| nationalcaps5 = 7
| nationalyears5 = 2006
| nationalteam6 = {{fb|TUR}}
| nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21
| nationalgoals6 = 31
| nationalgoals5 = 0
| nationalcaps6 = 77
| years10 = 2018—2020
| goals8 = 19
| years9 = 2017—2018
| years8 = 2016—2017
| years7 = 2012—2016
| years6 = 2010—2012
| years5 = 2009—2010
| goals10 = 24
| goals9 = 28
| years3 = 2008
| years1 = 2002—2006
| caps1 = 70
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| goals4 = 0
| goals3 = 9
| goals2 = 6
| goals1 = 17
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Çorum F.K.|Çorum]] (galvenais treneris)
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Karsa}}
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]]
| image = Burak Yılmaz 20231008 3 (cropped).jpg
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| caption = Jilmazs 2023. gadā
| caps4 = 6
| caps3 = 16
| caps2 = 39
| height = 188
| nationalcaps1 = 8
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| playername = Buraks Jilmazs
| nationalyears4 = 2004—2005
| nationalyears3 = 2002—2004
| nationalyears2 = 2002—2003
| nationalyears1 = 2001
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcija U20
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U18
| nationalcaps2 = 10
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U17
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps4 = 11
| nationalcaps3 = 17
| nationalyears6 = 2006—2022
| caps11 = 59
| clubs12 = {{flaga|Nīderlande}} [[Fortuna Sittard]]
| goals11 = 20
| years11 = 2020—2022
| clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC]]
| years12 = 2022—2023
| caps12 = 26
| goals12 = 9
| totalcaps = 507
| totalgoals = 253
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2023
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]]
| manageryears2 = 2024
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| manageryears3 = 2025
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]
| manageryears4 = 2025—2026
| managerclubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Çorum F.K.|Çorum]]
| manageryears5 = 2026—
}}'''Buraks Jilmazs''' ({{Val|tr|Burak Yılmaz}}, dzimis {{Dat|1985|7|15}}) ir [[Turki|turku]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Jilmazs ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandas ''[[Çorum F.K.|Çorum]]'' galvenais treneris.

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] sastāvā ir piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. Savu pēdējo spēli valstsvienībā viņš aizvadīja 2022. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2006—07
* [[Turcijas Superkauss]]: 2006

'''Trabzonspor'''

* Turcijas kauss: 2009—10
* Turcijas Superkauss: 2010

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2012—13, 2014—15
* Turcijas kauss: 2013—14, 2014—15
* Turcijas Superkauss: 2013, 2015
'''Lille'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]
* [[Trophée des Champions]]: 2021

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Antaljas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Sittard spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Jilmazs, Buraks}}
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>axlbs13t9geipebuzwo3jrz3g55fg4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mehmets Topals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449530</id>
    <revision>
      <id>4541228</id>
      <parentid>4282432</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3089" sha1="fhl1zjk22doqwvdczhoqzk1mkk02eec" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|3}}
| years1 = 2004—2006
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21
| nationalteam2 = {{fb|TUR}}
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalyears2 = 2008—2018
| playername = Mehmets Topals
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years2 = 2006—2010
| nationalcaps2 = 81
| years3 = 2010—2012
| years4 = 2012—2019
| name = 
| birth_place = 
| caps5 = 50
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| goals5 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps1 = 13
| caps1 = 42
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| caps2 = 82
| caps3 = 43
| caps4 = 206
| caption = Topals 2016. gadā
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Dardanelspor]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (320).jpg
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Malatja}}
| currentclub = 
| goals1 = 4
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| goals4 = 16
| height = 187
| years5 = 2019—2021
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years6 = 2021—2022
| caps6 = 7
| goals6 = 0
| totalcaps = 430
| totalgoals = 25
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]
| manageryears1 = 2024
| managerclubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]
| manageryears2 = 2025
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Petrolul Ploiești|Petrolul Ploiești]]
| manageryears3 = 2026
}}'''Mehmets Topals''' ({{Val|tr|Mehmet Topal}}, dzimis {{Dat|1986|3|3}}) ir [[Turki|turku]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]].

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] sastāvā ir piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2007—08
* [[Turcijas Superkauss]]: 2008

'''Fenerbahçe'''

* Turcijas Superlīga: 2013—14
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2012—13
* Turcijas Superkauss: 2014

'''İstanbul Başakşehir'''

* Turcijas Superlīga: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malatjas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Topals, Mehmets}}
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Yeni Malatyaspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>fhl1zjk22doqwvdczhoqzk1mkk02eec</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrijs Luņins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449913</id>
    <revision>
      <id>4541259</id>
      <parentid>4327947</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:18:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23305" sha1="9xwcr3a57rvp45saun5fpjazo6xarn5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|11}}
| goals6 = 0
| playername = Andrijs Luņins
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2016—2017
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018—
| years4 = 2018—2019
| name = 
| birth_place = 
| caps5 = 0
| caps6 = 20
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo]]
| goals5 = 0
| years5 = 2019—2020
| nationalyears3 = 2016
| years6 = 2020
| nationalcaps5 = 6
| nationalcaps6 = 5
| nationalcaps7 = 16
| nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U20
| nationalteam6 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalteam7 = {{fb|UKR}}
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalgoals7 = 0
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2017—
| nationalyears7 = 2018—
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalyears4 = 2017
| nationalyears2 = 2015—2016
| caps1 = 22
| goals3 = 0
| caps2 = 29
| caps3 = 44
| caps4 = 5
| caption = Luņins 2022. gadā
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dnipro|Dnipro]]
| clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]]
| countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Krasnohrada|2s=Berestina}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| height = 191
| image = Ofrenda de la Liga y la Champions-23-L.Millán (52109789820) (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps2 = 9
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18
| nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Harkivas &quot;Metalist&quot;]]
| youthyears1 = 2012—2015
| youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FK Dnipro|Dnipro]]
| youthyears2 = 2015—2016
}}'''Andrijs Luņins''' ({{Val|uk|Андрій Лунін}}; dzimis {{Dat|1999|2|11}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, Kopš 2018. gada Luņins pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. Luņins pārstāv arī [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]].

== Klubu karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
Luņins spēlēja &quot;FC Metalist&quot; Jaunatnes sporta skolā (pirmais treneris bija Oleksandrs Hrabrovs) un &quot;FC Dnipro&quot; Jaunatnes sporta skolu sistēmās (pirmais treneris bija Kostjantins Pavļučenko).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://footbalium.com/lifestyle/biography/19371-andriy-lunin-biography/|title=Andriy Lunin Biography|last=Williams|first=Matthew|website=Footbalium|access-date=2024-03-24|date=2023-07-08|language=en-US|archive-date=2023-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20231109060055/https://footbalium.com/lifestyle/biography/19371-andriy-lunin-biography/}}&lt;/ref&gt;

=== Dnipro ===
No 2016. gada vasaras, pēc jaunatnes sporta skolas absolvēšanas, viņš spēlēja [[FC Dnipro]] rezerves komandā. Galvenajā komandā Luņins kā sākumsastāva spēlētājs debitēja 17 gadu vecumā, 2016. gada 16. oktobra mačā, pret [[Ļvivas &quot;Karpati&quot;|Karpaty Lviv]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]].&lt;ref&gt;Includes [[Ukrainian Cup]], [[Copa del Rey]]&lt;/ref&gt; Atlikušajā sezonā viņš bija &quot;Dnipro&quot; pirmās izvēles vārtsargs, kopumā kluba rindās aizvadot 25 mačus visā līgā un klubu sacensībās. Tomēr, sezonas beigās, finansiālu pārkāpumu dēļ, &quot;Dnipro&quot; tika pazemināta uz [[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līgu]] (trešo pēc spēka), un daudziem spēlētājiem, ieskaitot Luņinu, tika atļauts pamest klubu.&lt;ref&gt;Appearances in [[UEFA Europa League]]&lt;/ref&gt;

=== Zorya Luhansk ===
[[2017.–2018. gada Ukrainas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–2018. gada sezonu]] Luņins pavadīja, spēlējot [[Luhanskas &quot;Zorya&quot;|FC Zorya Luhansk]], kur atkal ātri kļuva par pirmo vārtsargu. 2017. gada 14. septembrī Luņins debitēja Eirokausos, zaudējot [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] grupu turnīrā, ar 0:2, pret [[Östersunds FK]], [[Ļvivas arēna|Ļvivas arēnā]]. Viņš tajā sezonā piedalījās 36 spēlēs visos turnīros, ieskaitot visas sešas &quot;Zorya&quot; Eiropas līgas spēles.

=== Real Madrid ===
[[Attēls:LuninLega.jpg|left|thumb|201x201px|Luņins [[Copa del Rey]] mačā, [[CD Leganes]] komandā]]
2018. gada 19. jūnijā [[La Liga]] klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] panāca vienošanos ar &quot;Zorya Luhansk&quot;, parakstot līgumu ar Luņinu par 8,5 miljoniem [[eiro]] (plus 5 miljoni papildinājumi).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.info/society/10159028-real-madrid-sign-goalkeeper-andriy-lunin.html|title=Real Madrid sign goalkeeper Andriy Lunin|website=www.unian.info|access-date=2024-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Darījums tika noslēgts četras dienas vēlāk, un viņš kļuva par pirmo ukraini, kurš spēlējis šajā klubā.&lt;ref&gt;Appearances in [[FIFA Club World Cup]]&lt;/ref&gt; 2018. gada 27. augustā viņš uz [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|sezonu]] tika izīrēts &quot;La Liga&quot; komandai [[CD Leganes|CD Leganés]].&lt;ref&gt;Appearance in [[Spānijas Superkauss|Supercopa de España]]&lt;/ref&gt; Kampaņas pusceļā viņš paziņoja, ka ir apmierināts ar to, ka būs otrā izvēle, aiz [[Ivans Kveljars|Ivana Kveljara]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2018/12/31/soccer/1546248768_621194.html|title=On loan Andriy Lunin opposed to January Bernabéu return|last=Martín|first=Kiko|website=Diario AS|access-date=2024-03-24|date=2018-12-31|language=en-us}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 13. augustā viņš tika izīrēts [[Real Valladolid]], uz [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019.—2020. gada sezonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realvalladolid.es/noticias/el-pucela-obtiene-la-cesion-de-lunin|title=El Pucela obtiene la cesión de Lunin|website=www.realvalladolid.es|access-date=2024-03-24|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2019/08/official-announcement-lunin|title=Official Announcement: Lunin {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-03-24|date=2019-08-13|archive-date=2019-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20190813205344/https://www.realmadrid.com/en/news/2019/08/official-announcement-lunin}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 15. oktobrī Luņins tika iekļauts 20 labāko U-21 spēlētāju sarakstā, 2019. gada Zelta puisēna balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/golden-boy-2019-mason-mount-de-ligt-joao-felix-chelsea-guendouzi-arsenal-a9156361.html|title=Mount, De Ligt and Felix named in Golden Boy 20-man shortlist|website=The Independent|access-date=2024-03-24|date=2019-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 15. janvārī tika lauzts īres līgums ar &quot;Real Valladolid&quot;. Tajā pašā dienā [[Real Oviedo]] paziņoja par Luņina īri, līdz 2020. gada 30. jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/01/15/5e1ef78346163f0c7e8b4570.html|title=Real Madrid send Lunin to Oviedo|website=MARCA in English|access-date=2024-03-24|date=2020-01-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 20. janvārī viņš pirmo reizi debitēja Madrides &quot;Real&quot; komandā, zaudējot pagarinājumā, ar 1:2, pret [[CD Alcoyano|Alcoyano]], [[2020.–2021. gada Spānijas Karaļa kauss|2020.—2021. gada Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55722360|title=Real shocked by third division Alcoyano|work=BBC Sport|access-date=2024-03-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tā kā Madrides klubs jau bija kļuvis par [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021.—2022. gada]] čempioniem, Luņins debitēja līgas spēlē, 2022. gada 8. maijā, [[Madrides derbijs|Madrides derbijā]], pret [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides &quot;Atlético&quot;]], kurā &quot;Real&quot; zaudēja ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61374121|title=Atletico beat champions Real in Madrid derby|work=BBC Sport|access-date=2024-03-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 15. maijā viņš spēlēja pret [[Cádiz CF|Cádiz]], atvairot 11 metru soda sitienu, izbraukumā nospēlējot neizšķirti, 1:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/05/16/6282029ee2704e1eac8b4589.html|title=Lunin impresses for Real Madrid and exacts revenge against Sergio Gonzalez|website=MARCA|access-date=2024-03-24|date=2022-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.stadiumastro.com/football/cadiz-11-real-madrid-lunin-show-causes-hosts-drop-relegation-zone-214683|title=Cadiz 1-1 Real Madrid: Lunin show causes hosts to drop into relegation zone|website=english.stadiumastro.com|access-date=2024-03-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defensacentral.com/real_madrid/1652635205-brillo-en-cadiz-lunin-estuvo-exigido-y-detuvo-hasta-un-penalti-con-un-paradon|title=Brilló en Cádiz: Lunin estuvo exigido y detuvo hasta un penalti con un paradón|website=defensacentral.com|access-date=2024. gada 24. martā|language=spāņu}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 5. oktobrī Luņins debitēja [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]], uzvarot [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Doneckas &quot;Shakhtar&quot;]], ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.uaf.ua/article/46501|title=Champions League. &quot;Shakhtar&quot; in Madrid conceded to &quot;Real&quot; Andriy Lunin|access-date=2024. gada 24. martā|archive-date=2023. gada 23. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20230323053608/https://en.uaf.ua/article/46501}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 16. oktobrī viņš kļuva par pirmo ukraiņu spēlētāju, kurš spēlēja [[El Clásico]], pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​un &quot;Real&quot; uzvarēja ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribuna.com/en/news/realmadrid-2022-10-15-the-guy-has-my-full-trust-fans-speak-up-on-lunin-ahead-of-his-el-clasico-debut/|title='The guy has my full trust' - fans speak up on Lunin ahead of his El Clasico debut|last=Nаdine|website=Tribuna.com|access-date=2024-03-24|date=2022-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 8. novembrī Luņins tika izsaukts piedalīties Madrides &quot;Real&quot; Čempionu līgas grupu turnīra spēlē, pret [[SC Braga|Braga]], kad [[Kepa Arisabalaga|Kepa]] iesildīšanās laikā guva savainojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/real-madrid-beat-braga-3-0-clinch-champions-league-last-16-place-2023-11-08/|title=Real Madrid beat Braga 3-0 to clinch Champions League last-16 place|access-date=2024. gada 24. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/real-madrid-kepa-lunin-braga-champions-league-67fffddcab6404402c766c1e5c34d68a|title=Real Madrid goalkeeper Kepa misses Champions League game after injury in warmups|website=AP News|access-date=2024-03-24|date=2023-11-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Luņins deva ievērojamu ieguldījumu komandas sniegumā, spēles ceturtajā minūtē, atvairot &quot;Braga&quot; spēlētāja [[Alvaro Džalo]] izpildīto soda sitienu, kas palīdzēja Madrides &quot;Real&quot; saglabāt vadību savā grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/news-clear-kepa-best-backup-keeper-world-fans-react-real-madrid-keeper-andriy-lunin-saves-penalty-ucl-fixture-braga|title=Clear of Kepa&quot;, &quot;Best backup keeper in the world&quot; - Fans react as Real Madrid keeper Andriy Lunin saves penalty in UCL fixture against Braga|access-date=2024. gada 25. martā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 13. februārī, ar izcilu sniegumu Madrides &quot;Real&quot; [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] izslēgšanas spēlē, pret [[RB Leipzig]], kas notika [[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]] laukumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2039914--leipzig-vs-real-madrid/|title=Leipzig-Real Madrid: UEFA Champions League 2023/24 Round of 16|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Luņins atkārtoja [[Tibo Kurtuā]] [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2022. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] rekordu, vienā mačā atvairot deviņus sitienus, kas izpelnījās ievērojamu galvenā trenera [[Karlo Ančeloti]] atzinību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en-US/news/football/first-team/press-conference/ancelotti-13-02-2024|title=Ancelotti: &quot;It was a tough, difficult game but the team dug in until the end&quot;|website=Ancelotti: &quot;It was a tough, difficult game but the team dug in until the end&quot;|access-date=2024-03-25|date=2024-02-13|language=es}}&lt;/ref&gt; Ančeloti to nodēvēja par Luņina &quot;labāko spēli&quot; klubā, uzsverot vārtsarga izšķirošo lomu, lai virzītos tālāk uz priekšu sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://footbalium.com/champions-league/68587-carlo-ancelotti-lauds-keeper-lunin-for-his-best-game-against-leipzig/|title=Carlo Ancelotti lauds keeper Lunin for his 'best game' in the win against Leipzig|last=Dempsey|first=Ethan|website=Footbalium|access-date=2024-03-25|date=2024-02-13|language=en-US|archive-date=2024-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20240214100815/https://footbalium.com/champions-league/68587-carlo-ancelotti-lauds-keeper-lunin-for-his-best-game-against-leipzig/}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
Luņins [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasē]] debitēja 19 gadu vecumā, 2018. gada 23. martā, [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]], nospēlējot neizšķirti, 1:1, ar [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2018/03/23/world/friendlies/saudi-arabia/ukraine/2724443/|title=Saudi Arabia vs. Ukraine - 23 March 2018 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-25}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā viņš bija balsts [[Ukrainas U-20 futbola izlase|Ukrainas U-20 izlases]] triumfā, [[2019. gada FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausā]], pirmoreiz tās vēsturē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/news/spirited-comeback-earns-ukraine-first-u-20-title|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - News - Spirited comeback earns Ukraine first U-20 title - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-25|date=2019-06-15|archive-date=2019-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190615195250/https://www.fifa.com/u20worldcup/news/spirited-comeback-earns-ukraine-first-u-20-title}}&lt;/ref&gt; Viņš piedalījās sešās no savas izlases septiņām spēlēm, izlaižot ceturtdaļfināla spēli pret [[Kolumbijas U-20 futbola izlase|Kolumbiju]], jo tika izsaukts uz Ukrainas galveno izlasi, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācijas]] spēlēm, pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euro2020.football.ua/news/article/392883-lunin-poproshhalsja-s-molodezhnojj-sbornojj-i-otpravilsja-v-nacionalnuju.html|title=Лунин попрощался с молодежной сборной и отправился в национальную|website=Евро 2020 на football.ua|access-date=2024-03-25|language=ru|archive-date=2025-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250125084034/https://euro2020.football.ua/news/article/392883-lunin-poproshhalsja-s-molodezhnojj-sbornojj-i-otpravilsja-v-nacionalnuju.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football.ua/countrieselse/393528-lunin-vernulsja-v-raspolozhenie-molodezhnojj-sbornojj-ukrainy.html|title=Лунин вернулся в расположение молодежной сборной Украины|website=football.ua|access-date=2024-03-25}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras ar 3:1, finālā, pret Dienvidkoreju, Luņinam tika piešķirts Zelta cimds kā turnīra labākajam vārtsargam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/news/lee-lunin-headline-award-winners-at-poland-2019|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - News - Lee, Lunin headline award winners at Poland 2019 - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-25|date=2019-06-16|archive-date=2019-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20190616014756/https://www.fifa.com/u20worldcup/news/lee-lunin-headline-award-winners-at-poland-2019}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
2021. gadā Luņins civilā ceremonijā apprecējās ar savu draudzeni Anastasiju Tamazovu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2021/03/19/6054da71e2704e7a858b4610.html|title=Andriy Lunin gets married... In a tracksuit!|website=MARCA|access-date=2024-03-25|date=2021-03-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{{updated|2024. gada 16. martā}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=A. Lunin: Summary |url=https://int.soccerway.com/players/andriy-lunin/427940/ |website=int.soccerway.com |accessdate={{dat|2024|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], [[Copa del Rey]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Eiropa
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
|[[FC Dnipro|Dnipro]]
|2016—17
|[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainian Premier League]]
|22
|0
|3
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|25
|0
|-
|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]
|2017—18
|Ukrainian Premier League
|29
|0
|1
|0
|6{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|36
|0
|-
|[[CD Leganés|Leganés]] (īre)
|2018—19
|[[La Liga]]
|5
|0
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|7
|0
|-
|[[Real Valladolid|Valladolid]] (īre)
|2019—20
|La Liga
|0
|0
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2
|0
|-
|[[Real Oviedo|Oviedo]] (īre)
|2019—20
|[[Segunda División]]
|20
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|20
|0
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|2020—21
|La Liga
|0
|0
|1
|0
|0
|0
|0
|0
|1
|0
|-
|2021—22
|La Liga
|2
|0
|2
|0
|0
|0
|0
|0
|4
|0
|-
|2022—23
|La Liga
|7
|0
|1
|0
|2{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=UCL}}
|0
|2{{efn|Spēles [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]]}}
|0
|12
|0
|-
|2023—24
|La Liga
|17
|0
|1
|0
|4{{efn|name=UCL}}
|0
|1{{efn|Spēle [[Spānijas Superkauss]]}}
|0
|23
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!26
!0
!5
!0
!6
!0
!3
!0
!40
!0
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!102
!0
!13
!0
!12
!0
!3
!0
!130
!0
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
{{updated|2024. gada 21. martā}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Andriy Lunin |url=https://www.national-football-teams.com/player/70785.html |website=national-football-teams.com |accessdate={{dat|2024|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
!Izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |{{Fb|Ukraina}}
|2018
|3
|0
|-
|2019
|2
|0
|-
|2020
|1
|0
|-
|2022
|3
|0
|-
|2024
|1
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!10
!0
|}

== Sasniegumi ==
'''Madrides &quot;Real&quot;'''
* [[La Liga]]: [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/la-liga-table/2021|title=La Liga 2021/2022 Season|website=SkySports|access-date=2024-03-25|language=en}}&lt;/ref&gt;, [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]
* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2022&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65500297|title=Real Madrid win first Copa del Rey since 2014|work=BBC Sport|access-date=2024-03-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* [[Spānijas Superkauss]]:  2021—22,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html|title=Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title|website=MARCA|access-date=2024-03-25|date=2022-01-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023—24&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/14012024-vinisiusam_i_hat_trick_i_puslaika_real_ma|title=Vinisiusam hat-trick puslaikā, &quot;Real Madrid&quot; Rijādas finālā sagrauj Barselonu|date=2024. gada 14. janv.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000--champions-league-final-highlights-and-report-vinicius-junio/|title=Champions League final highlights and report: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th European Cup {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-25|date=2022-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt;[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, &quot;Real Madrid&quot; triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2022&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefasupercup/news/0278-15d6268709ab-38bef8ec34df-1000--real-madrid-2-0-eintracht-frankfurt-five-star-madrid-triu/|title=Real Madrid 2-0 Eintracht Frankfurt: Five-star Madrid triumph in Helsinki {{!}} UEFA Super Cup|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-25|date=2022-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt;, 2024
* [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024
'''Ukraina U-20'''

* [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2019&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] labākais vārtsargs: 2019&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/u20worldcup/awards/index.html|title=FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-25|date=2007-09-03|archive-date=2007-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20070903011434/http://www.fifa.com/u20worldcup/awards/index.html}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Luņins, Andrijs}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:FK Dnipro spēlētāji]]
[[Kategorija:Luhanskas &quot;Zorya&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Oviedo spēlētāji]]</text>
      <sha1>9xwcr3a57rvp45saun5fpjazo6xarn5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekstulariīdas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453550</id>
    <revision>
      <id>4541106</id>
      <parentid>4489691</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2817" sha1="ft6id0zg31xnxrh2lkiq9dj31uw1ing" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|         valsts_r = 
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|             klase = Globothalamea
|          klase_lv = Globotalamejas
|             kārta = Textulariida
|          kārta_lv = Tekstulariīdas
|         binomial = Textulariida &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Textulariina}}
* † {{TaksoSaite|Moravamminoidea}}
* † {{TaksoSaite|Nodosinelloidea}} 
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstulariīdas''' (''Textulariida'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas [[čaula]]s, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem ([[Smiltis|smilšu graudiņiem]], [[Sūkļi|sūkļu]] spīkulām, [[vizla]]s plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, [[Kramaļģes|kramaļģēm]] u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai [[kalcija karbonāts|kaļķa]] cementu, veidojot organisma ārējo apvalku. Sākotnēji kārtu sastādīja visas foraminīferas ar šādu čaulu tipu, taču ģenētiskie pētījumi parādīja, ka šie organismi neveido vienotu evolucionējušu atzaru, un vairākas virsdzimtas tika pārceltas uz [[allogromīdas|allogromīdu]] kārtu. Pārējās formas var iedalīt trīs kategorijās: ''[[Trochamminida]]'' un ''[[Lituolida]]'' ar organiska cementa čaulu un ''Textulariida'', kas čaulas veido ar kaļķa cementu. Visas trīs grupas [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir zināmas jau no [[Kembrijs|kembrija]].

Čaulām ir liela [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiska]] daudzveidība no vienkāršām, lodveidīgām vai cauruļveidīgām līdz sarežģītām, sazarotām, spirāliskām, vārpstveidīgām, diskveidīgām u.t.t., taču visbiežāk tās ir divās rindās izvietotas kameru rindas ar vienkāršu vai caurumotu atveri uz septālās virsmas.

== Sistemātika ==
Tekstulariīdu kārtā ir iekļautas šādas virsdzimtas&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=163159 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* Kārta: '''Textulariida''' &lt;small&gt;Calkins, 1909&lt;/small&gt;
::* Virsdzimta: † [[Moravamminoidea]] &lt;small&gt;Pokorný, 1951&lt;/small&gt;
::* Virsdzimta: † [[Nodosinelloidea]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1895&lt;/small&gt;
:* Apakškārta: [[Textulariina]] &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
::* Virsdzimta: [[Chrysalidinoidea]] &lt;small&gt;Neagu, 1968&lt;/small&gt;
::* Virsdzimta: [[Eggerelloidea]] &lt;small&gt;Cushman, 1937&lt;/small&gt;
::* Virsdzimta: [[Textularioidea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>ft6id0zg31xnxrh2lkiq9dj31uw1ing</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541152</id>
      <parentid>4541106</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:24:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3553" sha1="602uq960wbg4wpbiej346zjsh2xkldt" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|         valsts_r = 
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|             klase = Globothalamea
|          klase_lv = Globotalamejas
|             kārta = Textulariida
|          kārta_lv = Tekstulariīdas
|         binomial = Textulariida &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Textulariina}}
* † {{TaksoSaite|Moravamminoidea}}
* † {{TaksoSaite|Nodosinelloidea}} 
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstulariīdas''' (''Textulariida'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas [[čaula]]s, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem ([[Smiltis|smilšu graudiņiem]], [[Sūkļi|sūkļu]] spīkulām, [[vizla]]s plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, [[Kramaļģes|kramaļģēm]] u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai [[kalcija karbonāts|kaļķa]] cementu, veidojot organisma ārējo apvalku. Sākotnēji kārtu sastādīja visas foraminīferas ar šādu čaulu tipu, taču ģenētiskie pētījumi parādīja, ka šie organismi neveido vienotu evolucionējušu atzaru, un vairākas virsdzimtas tika pārceltas uz [[allogromīdas|allogromīdu]] kārtu. Pārējās formas var iedalīt trīs kategorijās: ''[[Trochamminida]]'' un ''[[Lituolida]]'' ar organiska cementa čaulu un ''Textulariida'', kas čaulas veido ar kaļķa cementu. Visas trīs grupas [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir zināmas jau no [[Kembrijs|kembrija]].

Čaulām ir liela [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiska]] daudzveidība no vienkāršām, lodveidīgām vai cauruļveidīgām līdz sarežģītām, sazarotām, spirāliskām, vārpstveidīgām, diskveidīgām u.t.t., taču visbiežāk tās ir divās rindās izvietotas kameru rindas ar vienkāršu vai caurumotu atveri uz septālās virsmas.

== Sistemātika ==
Tekstulariīdu kārtā ir iekļautas šādas virsdzimtas&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=163159 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* kārta: '''Textulariida''' &lt;small&gt;Calkins, 1909&lt;/small&gt;
::* virsdzimta: † [[Moravamminoidea]] &lt;small&gt;Pokorný, 1951&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Moravamminidae]] &lt;small&gt;Pokorný, 1951&lt;/small&gt; †
::* virsdzimta: † [[Nodosinelloidea]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1895&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Nodosinellidae]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1895&lt;/small&gt; †
:* apakškārta: [[Textulariina]] &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
::* virsdzimta: [[Chrysalidinoidea]] &lt;small&gt;Neagu, 1968&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Chrysalidinidae]] &lt;small&gt;Neagu, 1968&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Paravalvulinidae]] &lt;small&gt;Banner, Simmons &amp; Whittaker, 1991&lt;/small&gt; †
::* virsdzimta: [[Eggerelloidea]] &lt;small&gt;Cushman, 1937&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Eggerellidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1937&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Pseudogaudryinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Valvulamminidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Valvulinidae]] &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
::* virsdzimta: [[Textularioidea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Kaminskiidae]] &lt;small&gt;Neagu, 1999&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Olgiidae]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 2011&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Textulariidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>602uq960wbg4wpbiej346zjsh2xkldt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541153</id>
      <parentid>4541152</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:25:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3553" sha1="qwumly5fvwssf65ev07424mvh34rivc" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|         valsts_r = 
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|             klase = Globothalamea
|          klase_lv = Globotalamejas
|             kārta = Textulariida
|          kārta_lv = Tekstulariīdas
|         binomial = Textulariida &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Textulariina}}
* † {{TaksoSaite|Moravamminoidea}}
* † {{TaksoSaite|Nodosinelloidea}} 
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstulariīdas''' (''Textulariida'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] kārta, kuras pārstāvji veido aglutinētas [[čaula]]s, sastāvošas no dažādiem svešķermeņiem ([[Smiltis|smilšu graudiņiem]], [[Sūkļi|sūkļu]] spīkulām, [[vizla]]s plāksnītēm, citu sīkāku foraminīferu čaulām, [[Kramaļģes|kramaļģēm]] u.c.), kas salīmētas kopā ar organisku vai [[kalcija karbonāts|kaļķa]] cementu, veidojot organisma ārējo apvalku. Sākotnēji kārtu sastādīja visas foraminīferas ar šādu čaulu tipu, taču ģenētiskie pētījumi parādīja, ka šie organismi neveido vienotu evolucionējušu atzaru, un vairākas virsdzimtas tika pārceltas uz [[allogromīdas|allogromīdu]] kārtu. Pārējās formas var iedalīt trīs kategorijās: ''[[Trochamminida]]'' un ''[[Lituolida]]'' ar organiska cementa čaulu un ''Textulariida'', kas čaulas veido ar kaļķa cementu. Visas trīs grupas [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir zināmas jau no [[Kembrijs|kembrija]].

Čaulām ir liela [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiska]] daudzveidība no vienkāršām, lodveidīgām vai cauruļveidīgām līdz sarežģītām, sazarotām, spirāliskām, vārpstveidīgām, diskveidīgām u.t.t., taču visbiežāk tās ir divās rindās izvietotas kameru rindas ar vienkāršu vai caurumotu atveri uz septālās virsmas.

== Sistemātika ==
Tekstulariīdu kārtā ir iekļautas šādas virsdzimtas&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=163159 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* kārta: '''Textulariida''' &lt;small&gt;Calkins, 1909&lt;/small&gt;
::* virsdzimta: [[Moravamminoidea]] &lt;small&gt;Pokorný, 1951&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Moravamminidae]] &lt;small&gt;Pokorný, 1951&lt;/small&gt; †
::* virsdzimta: [[Nodosinelloidea]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1895&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Nodosinellidae]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1895&lt;/small&gt; †
:* apakškārta: [[Textulariina]] &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
::* virsdzimta: [[Chrysalidinoidea]] &lt;small&gt;Neagu, 1968&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Chrysalidinidae]] &lt;small&gt;Neagu, 1968&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Paravalvulinidae]] &lt;small&gt;Banner, Simmons &amp; Whittaker, 1991&lt;/small&gt; †
::* virsdzimta: [[Eggerelloidea]] &lt;small&gt;Cushman, 1937&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Eggerellidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1937&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Pseudogaudryinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Valvulamminidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Valvulinidae]] &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
::* virsdzimta: [[Textularioidea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Kaminskiidae]] &lt;small&gt;Neagu, 1999&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: [[Olgiidae]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 2011&lt;/small&gt;
:::* dzimta: [[Textulariidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>qwumly5fvwssf65ev07424mvh34rivc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albins Kurti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456703</id>
    <revision>
      <id>4541296</id>
      <parentid>3896594</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:38:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4301" sha1="ecwzkv9v2gclaqieostkl485t6flbrm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Albins Kurti
| vārds_orģ = ''Albin Kurti''
| attēls = Albin Kurti in 2020 (cropped).png
| att_izm = 
| apraksts = Albins Kurti 2020. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Kosovas premjerministru uzskaitījums|Kosovas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|2020|2|3|N}}
| term_beigas = {{dat|2020|6|3|N}}
| prezidents = [[Hašims Tači]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Ramušs Haradinai]]
| pēctecis = [[Avdulahs Hoti]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;| amats2 = 
| term_sākums2 = {{dat|2021|3|22|N}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
* [[Vjosa Osmani]]
* [[Justina Široka-Pula]]
| priekštecis2 = Avdulahs Hoti
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|3|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|1s=Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Priština|td=Kosova}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[albāņi|albānis]]
| partija = [[Vetëvendosje]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Prištinas Universitāte (1969–99)|Prištinas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = Albin Kurti (nënshkrim).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Albins Kurti''' ({{val|sq|Albin Kurti}}; dzimis {{dat|1975|3|24}}) ir [[Kosova]]s politiķis un aktīvists, kurš ir [[Kosovas premjerministrs]] (no 2020. gada 3. februāra līdz 3. jūnijam un kopš 2021. gada 22. marta). Tomēr viņa valdība 25. martā neizturēja uzticības balsojumu un viņš kļuva par premjerministra pienākumu izpildītāju, līdz darbu sāka viņa jaunā valdība.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://m.youtube.com/watch?v=9shiczutZWg|title=Bie Qeveria e Albin Kurtit pas me shume se 2 muajsh|last=TV Klan|first=|date=|website=|archive-url=|archive-date=|access-date=}}&lt;/ref&gt; Kurti ir politiskās kustības un partijas ''[[Vetëvendosje]]'' (pašnoteikšanās) līderis. Plašāk kļuva zināms 1997. gadā kā [[Prištinas Universitāte (1969–99)|Prištinas Universitātes]] studentu apvienības viceprezidents un galvenais 1997. un 1998. gada nevardarbīgo demonstrāciju organizators. Kad [[Adems Demači]] kļuva  par [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s politisko pārstāvi, Kurti darbojās viņa birojā. Viņš bijis [[Kosovas Asambleja]]s deputāts kopš 2010. gada trijos sasaukumos.

Kurti valdība kļuva par pirmo pasaulē, kas zaudējusi uzticību [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] pretpasākumu organizēšanas nesaskaņu dēļ.&lt;ref name=&quot;bi1903&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://balkaninsight.com/2020/03/19/kosovos-crisis-hit-govt-threatened-with-no-confidence-vote/|title=Kosovo’s Crisis-Hit Govt Threatened with No-Confidence Vote|publisher=BalkanInsight|date=19 March 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200326004128/https://balkaninsight.com/2020/03/19/kosovos-crisis-hit-govt-threatened-with-no-confidence-vote/|archive-date=26 March 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.trtworld.com/europe/kosovo-govt-toppled-by-no-confidence-vote-amid-coronavirus-34859|title=Kosovo govt toppled by no-confidence vote amid coronavirus|date=25 March 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200326004241/https://www.trtworld.com/europe/kosovo-govt-toppled-by-no-confidence-vote-amid-coronavirus-34859|archive-date=26 March 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2020-03-25/pandemic-response-fells-first-european-government-in-kosovo|title=Virus Response Topples First European Government in Kosovo|date=26 March 2020}}&lt;/ref&gt;  

2021. gada 22. martā atkārtoti tika ievēlēts par Kosovas premjerministru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://balkaninsight.com/2021/03/22/kosovo-parliament-elects-albin-kurti-as-prime-minister/|title = Kosovo Parliament Elects Albin Kurti as Prime Minister|date = 22 March 2021}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*{{facebook|albini2017}}

{{Kosova-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kurti, Albins}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovas politiķi]]
[[Kategorija:Kosovas premjerministri]]</text>
      <sha1>ecwzkv9v2gclaqieostkl485t6flbrm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija erzju valodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>458916</id>
    <revision>
      <id>4541396</id>
      <parentid>4083910</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:37:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5605" sha1="7r6a6x9pf6jxjt7qybivnv21vot41lp" xml:space="preserve">[[Attēls:Wikipedia-logo-v2-myv.svg|thumb|right|280px|Erzju Vikipēdijas logo]]
'''Vikipēdija erzju valodā''' ir bezmaksas Tīmekļa enciklopēdijas [[Vikipēdija]]s [[erzju valoda]]s versija.

== Statistika ==

Erzju valodas versija izveidota {{dat|2008|5|26}}, un 2020. gada maijā tās apjoms bija ap 6000 rakstu. Pēc rakstu skaita 2020. gada maijā tā ieņēma 172. vietu starp visām Vikipēdijas valodu versijām. Šajā laikā tai bija 3 [[Vikipēdija:administratori|administratori]] un 27 aktīvie lietotāji (tādi, kas pēdējā mēneša laikā veikuši kādu izmaiņu). Enciklopēdijas dziļums (aptuvens un formāls kvalitātes novērtējums) — 27,32. Salīdzināšanai, latviešu Vikipēdijai šie skaitļi tobrīd bija 101 394 rakstu, 13 administratoru, 302 aktīvi lietotāji un dziļums 73,15.

== Vēsture ==

Par projekta iniciatoru 2007. gada jūlijā kļuva [[Maskava]]s students Andrejs Surikovs (''Sura''), Vikipēdijas [[Vikipēdija krievu valodā|krieviskās versijas]] dalībnieks. Iniciatīvas grupai pievienojās arī amerikāņu valodnieks Džeks Rūters (''Rueter''), kurš mācīja erzju valodu [[Somija|Somijā]], žurnālists no [[Sanktpēterburga]]s Andrejs Petrovs (''Erzianj jurnalist'') un [[Uļjanovska]]s programmatūras inženieris Mihails Stepčenko.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.encyclopedia.ru/news/enc/detail/38429/ |title=Эрзянская Википедия успешно развивается |access-date={{dat|2020|05|06||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100124104612/http://www.encyclopedia.ru/news/enc/detail/38429/}}&lt;/ref&gt;

2008. gada 19. februārī Vikipēdijas valodu komiteja atzina inkubatorā aizsākto erzju Vikipēdiju par veiksmīgu projektu, apstiprinot tā gatavību un atbilstību noteiktajām prasībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.encyclopedia.ru/news/enc/detail/17011/ |title=Языковой комитет Википедии признал эрзянскую Википедию успешным проектом |access-date={{dat|2020|05|06||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080404213205/http://www.encyclopedia.ru/news/enc/detail/17011/}}&lt;/ref&gt; Pēc tam dažus mēnešus eksperti sagatavoja platformu informācijas pārcelšanai no inkubatora un pārbaudīja rakstu autentiskumu.&lt;ref name=&quot;saransk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.erzia.saransk.ru/arhiv.php?n=2328&amp;nom11=284 |title=Газета «Эрзянь мастор»: Приглашаем в эрзянскую Википедию! |access-date={{dat|2020|05|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201041643/http://www.erzia.saransk.ru/arhiv.php?n=2328&amp;nom11=284 |archivedate={{dat|2017|12|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2008. gada 26. maijā projekts oficiāli tika atklāts un visas lapas, kas iepriekš bija izveidotas Vikiinkubatorā, tika automātiski pārsūtītas turp. Jāatzīmē, ka tajā pašā dienā tika izveidota Vikipēdijas sadaļa tuvu radnieciskajā [[mokšu valoda|mokšu valodā]].&lt;ref&gt;[https://incubator.wikimedia.org/wiki/Incubator:Site_creation_log#2008 Wikimedia:Incubator 2008]&lt;/ref&gt;

Pirmajos sešos mēnešos par erzju sadaļas administratoriem izraudzīja dalībniekus ''Sura'', ''Rueter'' un ''Erzianj jurnalist''.&lt;ref name=&quot;saransk&quot; /&gt; Pēdējie divi joprojām ir starp aktīvākajiem erzju Vikipēdijas dalībniekiem. Pirmais 2018. gadā beidzis aktivitāti projektā.&lt;ref&gt;[https://myv.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%B0%D1%88%D0%BA%D0%B0_%D1%82%D0%B5%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D1%8C:%D0%9F%D0%BE%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%BA%D1%81%D1%82/%D0%A1%D1%83%D1%80%D0%B0 Dalībnieka ''Sura'' devums]&lt;/ref&gt;

2015. gada 16. maijā rakstu skaits erzju sadaļā pārsniedza 2000, 2017. gada 11. oktobrī tajā tika uzrakstīts 4000. raksts. Tomēr, pēc sekcijas dalībnieka Iļjas Vsjoravnova teiktā: &quot;''Ļoti pietrūkst cilvēkresursu. Visa sadaļa turas uz dažu cilvēku darba. (...) Šķiet, ka erzjiem pašlaik pietrūkst apvienošanās, pat Tīmekļa projektu atbalstē.''&quot;&lt;ref&gt;[[:n:В Эрзянской Википедии пройден рубеж из 4000 статей|WikinewsL В Эрзянской Википедии пройден рубеж из 4000 статей]]&lt;/ref&gt;

== Skatījumi ==

Neskaitot tehniskās lapas, skatītākie raksti pēdējā mēnesī līdz 2020. gada 6. maijam bija: [[:myv:Англань кель|Angļu valoda]], [[:myv:Тикше|Pļava]], [[:myv:Американь Вейтьсэндявкс Штаттнэ|ASV]], [[:myv:Эрзянь кель|Erzju valoda]] un [[:myv:1913 ие|1913. gads]].&lt;ref&gt;[https://stats.wikimedia.org/#/myv.wikipedia.org/reading/top-viewed-articles/normal|table|last-month|~total|monthly|title=Wikimedia Wikimedia pēdējā mēneša erzju Vikipēdijas rakstu statistika]&lt;/ref&gt; Vairums no šiem rakstiem ir visai īsi.

2020. gada aprīlī no 172 tūkstošiem erzju Vikipēdijas skatījumu 57 tūkstoši nāca no [[Lielbritānija]]s un 24 tūkstoši — no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tālākajās vietās ierindojās [[Vācija]] (21 tūkstotis) un [[Krievija]] (10 tūkstoši).&lt;ref&gt;[https://stats.wikimedia.org/#/myv.wikipedia.org/reading/page-views-by-country/normal|table|last-month|~total|monthly Wikimedia pēdējā mēneša erzju Vikipēdijas skatījumu statistika]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

{{Commons category|Erzya Wikipedia|Vikipēdija erzju valodā}}
* [https://myv.wikipedia.org/wiki/ Vikipēdija erzju valodā]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Erzju valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Erzju]]</text>
      <sha1>7r6a6x9pf6jxjt7qybivnv21vot41lp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kenans Karamans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461885</id>
    <revision>
      <id>4541186</id>
      <parentid>4282421</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:28:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2880" sha1="be8pbk18gh7o00o1oobsckpuvx6dl2k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|5}}
| years3 = 2014—2018
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalyears1 = 2012
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kenans Karamans
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2013—2014
| years4 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 9
| nationalcaps5 = 31
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 6
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2012—2013
| nationalyears4 = 2012—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalgoals2 = 0
| birth_place = 
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| caps1 = 26
| caps2 = 5
| caps3 = 87
| caps4 = 6
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96|Hannover 96 II]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Štutgarte}}
| goals1 = 9
| nationalgoals1 = 3
| goals2 = 0
| goals3 = 10
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| years5 = 2018—2021
| caps5 = 69
| goals5 = 16
| height = 191
| image = Kenan Karaman.jpg
| caption = 
| nationalcaps2 = 5
| nationalyears5 = 2017—2021
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years6 = 2021—2022
| caps6 = 27
| goals6 = 2
| years7 = 2022—
| caps7 = 112
| goals7 = 41
}}'''Kenans Karamans''' ({{Val|tr|Kenan Karaman}}, dzimis {{Dat|1994|3|5}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2018. gada Karamans pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']]. Iepriekš Karamans ir spēlējis [[TSG 1899 Hoffenheim|''TSG 1899 Hoffenheim'']], [[Hannover 96|''Hannover 96'']] un ''[[Fortuna Düsseldorf]]'', kā arī Turcijas komandā ''[[Beşiktaş]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Štutgartē dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Karamans, Kenans}}</text>
      <sha1>be8pbk18gh7o00o1oobsckpuvx6dl2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ozans Kabaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462296</id>
    <revision>
      <id>4541183</id>
      <parentid>4479949</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:23:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3713" sha1="4kczqyg9z7put689qtjcduajrnm4wcj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|25}}
| nationalcaps3 = 15
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ozans Kabaks
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2019
| years3 = 2019—2022
| nationalcaps4 = 11
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps5 = 33
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 4
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalyears4 = 2018
| nationalcaps1 = 7
| nationalyears2 = 2015—2016
| birth_place = 
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| caps1 = 14
| caps2 = 15
| caps3 = 40
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Ankara}}
| goals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U16
| goals2 = 3
| goals3 = 3
| height = 186
| image = Ozan kabak.jpg
| caption = Kabaks 2019. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U15
| nationalyears5 = 2019—
| caps4 = 9
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| goals4 = 0
| years4 = 2021
| years5 = 2021—2022
| years6 = 2022—
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| caps5 = 11
| goals5 = 0
| caps6 = 90
| goals6 = 11
}}'''Ozans Kabaks''' ({{Val|tr|Ozan Kabak}}, dzimis {{Dat|2000|3|25}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Kabaks pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[TSG 1899 Hoffenheim|''1899 Hoffenheim'']]. Iepriekš Kabaks ir spēlējis [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]],[[VfB Stuttgart|''VfB Stuttgart'']], [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']] un [[Liverpool FC|''Liverpool'']].

Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2017—18

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2018—19&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rookie-of-the-season-2018-19-ozan-kabak-vfb-stuttgart-turkey-defender-5014|title=Ozan Kabak: Bundesliga's TAG Heuer Rookie of the Season for 2018/19|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Kabaks, Ozans}}
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Ankaras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>4kczqyg9z7put689qtjcduajrnm4wcj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Okajs Jokušlu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462878</id>
    <revision>
      <id>4541182</id>
      <parentid>4282417</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:23:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3311" sha1="e2bp8kevtj36egjd1wldohalabfmhzg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|9}}
| nationalgoals4 = 2
| playername = Okajs Jokušlu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2011
| years2 = 2011—2015
| years3 = 2015—2018
| years4 = 2018—2022
| nationalcaps3 = 25
| nationalcaps4 = 10
| nationalcaps5 = 12
| nationalcaps6 = 10
| nationalgoals3 = 4
| nationalgoals5 = 1
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalyears3 = 2009—2011
| nationalyears4 = 2011—2013
| nationalyears5 = 2012—2014
| nationalyears6 = 2012—2015
| nationalcaps7 = 47
| nationalgoals7 = 1
| nationalteam7 = {{fb|TUR}}
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| birth_place = 
| goals1 = 4
| caps1 = 33
| caps2 = 102
| caps3 = 86
| caps4 = 76
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Altay S.K.|Altay]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Izmira}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| goals2 = 7
| nationalcaps1 = 6
| goals3 = 6
| goals4 = 2
| height = 191
| image = Okay Yokuşlu 2018.jpg
| caption = Jokušlu 2018. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U16
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalyears1 = 2009
| nationalyears7 = 2015—
| caps5 = 16
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| goals5 = 0
| years5 = 2021
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years6 = 2022
| caps6 = 11
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| years7 = 2022—2024
| caps7 = 84
| goals7 = 5
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 45
| goals8 = 2
}}'''Okajs Jokušlu''' ({{Val|tr|Okay Yokuşlu}}, dzimis {{Dat|1994|3|9}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Jokušlu pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu ''[[Trabzonspor]]''. Iepriekš Jokušlu ir spēlējis [[Turcija|Turcijas]] komandās [[Altay S.K.|''Altay'']], ''[[Kayserispor]]'' un ''[[Trabzonspor]]'', kā arī Anglijas komandā [[West Bromwich Albion F.C.|''West Bromwich Albion'']].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Bigo &quot;Celta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Jokušlu, Okajs}}
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Izmiras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>e2bp8kevtj36egjd1wldohalabfmhzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jusufs Jazidži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462893</id>
    <revision>
      <id>4541179</id>
      <parentid>4282493</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:19:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2943" sha1="irseaq9g1rpn231x6vfwo3bmu7ngis7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|29}}
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalyears3 = 2017—
| nationalgoals3 = 3
| nationalcaps3 = 45
| years2 = 2019—2024
| years1 = 2015—2019
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| playername = Jusufs Jazidži
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalcaps1 = 3
| nationalyears1 = 2016
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalgoals2 = 0
| birth_place = 
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps2 = 1
| caption = Jazici 2018. gadā
| image = Rus-Turkey (6).jpg
| height = 183
| goals2 = 15
| goals1 = 20
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]''
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Trabzona}}
| clubs2 = {{flaga|Francija}} ''[[Lille OSC|Lille]]''
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} ''[[Trabzonspor]]''
| clubnumber = 97
| caps2 = 96
| caps1 = 87
| nationalteam3 = {{fb|TUR}}
| caps3 = 10
| years3 = 2022
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} ''[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]''
| goals3 = 8
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} ''[[Trabzonspor]]''
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 13
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]''
| years5 = 2024—
| caps5 = 22
| goals5 = 2
}}'''Jusufs Jazidži''' ({{Val|tr|Yusuf Yazıcı}}, dzimis {{Dat|1997|1|29}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Jazidži pārstāv [[Grieķijas Superlīga]]s komandu [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]].

Iepriekš Jazidži ir spēlējis [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā ''[[Trabzonspor]]'', [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'' un Krievijas komandā ''[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]].''

== Sasniegumi ==
'''Lille'''

* [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]
* [[Trophée des Champions]]: 2021

'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas Superlīga]]: 2024—25
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2024—25
* [[Grieķijas Superkauss]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Jazici, Jusufs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Trabzonas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>irseaq9g1rpn231x6vfwo3bmu7ngis7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merts Mildirs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465018</id>
    <revision>
      <id>4541194</id>
      <parentid>4506937</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:32:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2843" sha1="1ep8n7jonwqt0fa6hkis36sgiu2sp69" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|3}}
| years1 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Merts Mildirs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years2 = 2018—2019
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| years3 = 2019—2023
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 48
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam4 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears2 = 2017
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| caps1 = 23
| caps2 = 32
| caps3 = 85
| clubnumber = 18
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien II]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| nationalgoals2 = 0
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 2
| height = 188
| image = Mert Müldür 18 Fenerbahçe 20260805 (1) (cropped).JPG
| caption = Mildirs 2026. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears4 = 2018—
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years4 = 2023—
| caps4 = 81
| goals4 = 5
}}
'''Merts Mildirs''' ({{Val|tr|Mert Müldür}}, dzimis {{Dat|1999|4|3}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Mildirs pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']].

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] sastāvā Mildirs debitēja {{Dat|2018|10|11|5=bez}} mačā pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]]. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Rapid&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Mildirs, Merts}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>1ep8n7jonwqt0fa6hkis36sgiu2sp69</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeki Čeliks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465406</id>
    <revision>
      <id>4541163</id>
      <parentid>4495726</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:34:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3230" sha1="avxtsrntpnj8dph6h3niilo3n9icbs3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|17}}
| years4 = 2018—2022
| nationalcaps1 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Zeki Čeliks
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2015—2016
| years2 = 2015—2016
| years3 = 2016—2018
| nationalcaps3 = 2
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalcaps4 = 9
| nationalcaps5 = 67
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Jildrima}}
| caps1 = 0
| caps2 = 34
| caps3 = 63
| caps4 = 118
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Karacabey Belediyespor|Karaceyspor]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbulspor]]
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U16
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 3
| goals4 = 6
| height = 180
| image = Zeki çelik 2020.jpg
| caption = Čeliks 2020. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears5 = 2018—
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| caps5 = 106
| goals5 = 1
| years5 = 2022—2026
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| caps6 = 7
| years6 = 2026—
| goals6 = 0
}}'''Zeki Čeliks''' ({{Val|tr|Zeki Çelik}}, dzimis {{Dat|1997|2|17}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Čeliks pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] sastāvā Čeliks debitēja {{Dat|2018|6|5|5=bez}} mačā pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]]. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Lille'''

* [[Ligue 1]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bursas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Čeliks, Zeki}}
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>avxtsrntpnj8dph6h3niilo3n9icbs3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Indriksone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>469706</id>
    <revision>
      <id>4541502</id>
      <parentid>4525243</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11960" sha1="f7f6s2i1jcyst2s1nvtzwq4cezngel0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ilze Indriksone
| vārds_orģ = 
| attēls = Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = Ilze Indriksone 2023. gadā
| amats = [[Latvijas izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]]
| term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Dace Melbārde]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_sākums3 = {{dat|2023|9|20|N|bez}}
| term_beigas3 = pašlaik
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats4 = [[Latvijas ekonomikas ministrs|Latvijas Republikas ekonomikas ministre]]
| term_sākums4 = {{dat|2022|5|26|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2023|9|15|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis4 = [[Jānis Vitenbergs]]
| pēctecis4 = [[Viktors Valainis]]
| amats5 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|6|2|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes priekšsēdētāja]] vietniece
| term_sākums6 = {{dat|2017|06|15|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2018|06|28|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = [[Raimonds Vējonis]]
| premjers6 = [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = [[Normunds Tropiņš]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Laidzes pagasts|Talsu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = * [[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(2000—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
* [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011. gada)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = Gunārs Indriksons
| māte = Ieva Indriksone
| bērni = 2 dēli, 2 meitas
| profesija = politiķe, vides plānošanas speciāliste
| alma_mater = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = [[File:LUX Ordre de Mérite du Grand-Duché de Luxembourg - Chevalier BAR.svg|85px]] Luksemburgas Lielhercogistes ordeņa Atzinības lielkrusts
}}
'''Ilze Indriksone''' (iepriekšējā laulībā '''Ilze Liepiņa''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tnf.lv/jaunumi/uzraudzibas-komitejai-jauns-priekssedetajs|title=Uzraudzības komitejai jauns priekšsēdētājs|website=Talsu novada fonds|access-date=2021-06-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Talsu Vēstis&quot; /&gt; dzimusi {{dat|1974|10|29}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] vides plānošanas speciāliste, uzņēmēja un politiķe. Šobrīd [[Latvijas izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]], aɡrāk [[Latvijas ekonomikas ministrs| ekonomikas ministre]], pārstāvot [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]. Kopš 2024. gada ir partijas priekšsēdētāja. [[13. Saeima|13.]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Darbojusies arī kā [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Iepriekš bijusi [[Talsu novads|Talsu novada]] domes deputāte un priekšsēdētāja vietniece. [[Pedvāles mākslas parks|Pedvāles mākslas parka]] valdes locekle.

== Biogrāfija ==
Pēc [[Laidzes pamatskola]]s absolvēšanas Ilze Indriksone mācības turpināja [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu 1. vidusskolā]], ko absolvēja 1992. gadā.&lt;ref name=&quot;Talsu Vēstis&quot; /&gt; Pēc tam viņa ir absolvējusi [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Bulduru dārzkopības tehnikumu]], [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti]] (vides inženiera kvalifikācija, vides zinātņu bakalaura grāds, 1998) un [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un vadības fakultāte|Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti]] (maģistra grāds vides pārvaldībā, 2001).&lt;ref&gt;[https://puaro.lv/cv/ilze-indriksone/ Ilze Indriksone] Puaro&lt;/ref&gt;

Pirms ievēlēšanas Saeimā Indriksone strādāja par Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieci, pirms tam par uzņēmuma &quot;Talsu autotransports&quot; pasažieru pārvadājumu daļas vadītāju. Viņa ir strādājusi arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijā. I. Indriksone ir [[Pedvāles mākslas parks|Pedvāles mākslas parka]] valdes locekle.

=== Politiskā darbība ===
Ilze Indriksone politikā iesaistījās 2000. gadā, iestājoties partijā &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot;.
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]] un [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[Talsu novads|Talsu novada]] domes deputāti no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta. Indriksone bija Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (2017—2018).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ilzeindriksone.lv/par-mani/ |title=Ilze Indriksone |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210413141620/http://ilzeindriksone.lv/par-mani/ }}&lt;/ref&gt; 2014. gadā viņa kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta.
[[Attēls:Kim Dong-yeon (김동연) and Ilze Indriksone (일제 인드릭소네) 20230713 (02).jpg|alt=I.Indriksone un Kjongido provinces gubernators Kims Dongs-Jeons vizītes laikā Dienvdkorejā.|thumb|left|I. Indriksone un [[Kjongido province]]s gubernators Kims Dongs Jeons vizītes laikā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] 2023. gadā]]

2018. gadā Ilze Indriksoni [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputāti, no 2021. gada augusta līdz deputāta mandāta nolikšanai bija [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Pēc [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] demisijas 2022. gada maijā [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] I. Indriksoni virzīja uz [[LR ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatu. 26. maijā [[13. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja ministres amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprina-indriksoni-ekonomikas-bet-eklonu--iekslietu-ministra-amata.a458511/|title=Saeima apstiprina Indriksoni ekonomikas, bet Eklonu – iekšlietu ministra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Ekonomikas ministres amatu saglabāja arī jaunajā [[Kariņa 2. Ministru kabinets|K. Kariņa vadītajā valdībā]]. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2023. gadā apbalvota ar Luksemburgas Lielhercogistes ordeņa Atzinības lielkrustu.
2024. gada nogalē I. Indriksoni ievēlēja par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju, viņa stājās ilggadējā tās vadītāja [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.12.2024-nacionalo-apvienibu-turpmak-vadis-ilze-indriksone.a580366/|title=Nacionālo apvienību turpmāk vadīs Ilze Indriksone|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī I. Indriksone ar Nacionālās apvienības deputātiem vērsās policijā, kura uzsāka kriminālprocesu pret mākslinieku, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s asociēto profesoru [[Kristians Brekte|Kristianu Brekti]]. Pamats kriminālprocesam bija K. Brektes sociālajos tīklos publicēts videomateriāls, kurā viņš redzams pie pieminekļa [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapos]] ar jēlu liellopa sirdi rokās. I. Indriksone publiski norādījusi, ka šāds “mākslas izpausmes” veids, viņasprāt, aizskar nacionālās pamatvērtības un nav pieņemams, piebilstot, ka “mākslas brīvība nav absolūta”. K. Brekte un viņa advokāts kriminālprocesu saistījis ar politisku spiedienu un uzskata to par apdraudējumu vārda un mākslas brīvībai Latvijā. &quot;Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas norāda, ka neesat brīvs arī citos laukos,&quot; skaidrojis K. Brekte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/pec-deputatu-sudzibas-policija-sak-kriminalprocesu-pret-kristianu-brekti|title=Pēc deputātu sūdzības policija sāk kriminālprocesu pret Kristianu Brekti|website=satori.lv|access-date=2025-02-28|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja izglītības un zinātnes ministres amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
No 1994. līdz 2011. gadam Ilze Indriksone bija laulībā ar Māri Liepiņu, ar kuru viņai ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;Talsu Vēstis&quot; /&gt; Aizraujas ar tautas deju dejošanu un dārzkopību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54386972|title=Jaunie ministri – deju griezēja Indriksone un plova meistars Eklons|last=Alberte|first=Laine Fedotova; Ieva|website=delfi.lv|access-date=2022-07-19|date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Talsu Vēstis&quot;&gt;[http://www.talsuvestis.lv/files/2017/10/1/TalsuVestis_viesis.pdf «Ja neizkāpsi no sava komforta, nekad neuzzināsi, vai vari vairāk»] Mārīte Jankeleviča, Talsu Vēstis, 2017-10-13&lt;/ref&gt;
}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Izglītības un zinātnes ministre]]
 | periods    = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Dace Melbārde]]
 | pēc        = 
}}
{{Amatu secība
 | pirms = [[Jānis Vitenbergs]]
 | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministre]]
 | periods = {{dat|2022|5|26|N}} — {{dat|2023|9|15}}
 | pēc = [[Viktors Valainis]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Kulberga Ministru kabinets}}
{{navboxes
|title=Latvijas valdības
|list=
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa Ministru kabinets}}
}}
{{14. Saeima}}
{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Indriksone, Ilze}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]</text>
      <sha1>f7f6s2i1jcyst2s1nvtzwq4cezngel0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kāns Ajhans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471491</id>
    <revision>
      <id>4541147</id>
      <parentid>4479956</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:16:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4834" sha1="tfhzg59z6bdkyipojoz7dtd7xw6nr8x" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|10}}
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kāns Ajhans
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013
| years2 = 2013—2016
| years3 = 2016
| years4 = 2016—2020
| nationalcaps3 = 20
| nationalcaps5 = 8
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalcaps6 = 74
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 6
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18
| nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam6 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2010—2011
| nationalyears4 = 2012
| nationalyears5 = 2013—2015
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16
| birth_place = 
| goals1 = 0
| caps1 = 3
| caps2 = 30
| caps3 = 2
| caps4 = 113
| clubnumber = 23
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04 II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Gelzenkirhene}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| goals3 = 0
| goals4 = 8
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| years5 = 2020—2023
| caps5 = 52
| goals5 = 1
| height = 185
| image = Kaan-Ayhan-08-2019.jpg
| caption = Ajhans 2019. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears6 = 2016—
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years6 = 2023
| caps6 = 5
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years7 = 2023—
| caps7 = 84
| goals7 = 3
}}
'''Kāns Ajhans''' ({{Val|tr|Kaan Ayhan}}, dzimis {{Dat|1994|11|10}}) ir [[Turcija|Turcijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Ajhans pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Savu karjeru Ajhans sāka savas dzimtās pilsētas komandā [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Gelzenkirhenes &quot;''Schalke 04''&quot;]]. ''Schalke 04'' komandā spēlēja trīs gadus, līdz 2016. gadā pievienojās ''[[Fortuna Düsseldorf]]''. [[Diseldorfa|Diseldorfas]] komandā Ajhans spēlēja gan [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], gan augstākajā līgā. 2020. gadā Ajhans pievienojās Itālijas komandai [[U.S. Sassuolo Calcio|''U.S. Sassuolo'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/157257/official-sassuolo-sign-ayhan|title=Official: Sassuolo sign Ayhan {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2020-11-27}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis gan [[Turcija|Turcijas]], gan [[Vācija|Vācijas]] jauniešu izlasēs. Tomēr 2016. gada augustā [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] galvenais treneris [[Fatihs Terims]], ļāva Ajhanam debitēt spēlē pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/match?gameId=464419|title=Turkey vs. Russia - Football Match Summary - August 31, 2016 - ESPN|website=ESPNFC.com|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt; Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==

;''Fortuna Düsseldorf''
* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]] (1):  2017—18

;''Galatasaray''
* [[Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25
* Turcijas Superkauss: 2023

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Ajhans, Kāns}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>tfhzg59z6bdkyipojoz7dtd7xw6nr8x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džaners Erkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471493</id>
    <revision>
      <id>4541177</id>
      <parentid>4450112</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:16:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3994" sha1="j8w4dd9w2k1cjlrz2n9yx680gbdbro1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|10|4}}
| nationalgoals3 = 4
| playername = Džaners Erkins
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2004—2007
| years2 = 2007—2010
| years3 = 2009—2010
| years4 = 2010—2016
| caps6 = 8
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| goals6 = 0
| years6 = 2016—2017
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 14
| nationalcaps5 = 63
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2005—2006
| nationalyears4 = 2006—2012
| nationalyears5 = 2006—2021
| caps7 = 79
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| goals7 = 4
| years7 = 2017—2020
| caps8 = 34
| goals8 = 0
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|03|13|sk|bez}}
| birth_place = 
| goals3 = 4
| caps1 = 43
| caps2 = 36
| caps3 = 29
| caps4 = 157
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]]
| clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Balikesira}}
| currentclub = 
| goals1 = 4
| goals2 = 2
| goals4 = 9
| nationalcaps1 = 19
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| years5 = 2016—2017
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| height = 180
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (355).jpg
| caption = Erkins 2016. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 8
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalyears2 = 2005
| nationalyears1 = 2004—2005
| years8 = 2020—2021
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years9 = 2021—2023
| caps9 = 41
| goals9 = 1
| years10 = 2023
| caps10 = 6
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]
| years11 = 2023—2025
| caps11 = 52
| goals11 = 8
| clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]]
| years12 = 2025—2026
| caps12 = 12
| goals12 = 0
}}'''Džaners Erkins''' ({{Val|tr|Caner Erkin}}, dzimis {{Dat|1988|10|4}}) ir [[Turcija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks.

[[Turcijas futbola izlase]]s sastāvā Erkins debitēja {{Dat|2005|5|26|5=bez}} spēlē pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. 2021. gada 6. septembrī [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrūk]] paziņoja par Erkina kā brīvā aģenta parakstīšanu.

== Sasniegumi ==

* '''Fenerbahçe'''
** [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] (2): 2010—11, 2013—14
** [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]] (2): 2011—12, 2012—13
* '''CSKA Moscow'''
** [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]] (2): 2007—08, 2008—09
* '''Beşiktaş'''
** Turcijas Superlīga (1): 2016—17

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Erkins, Džaners}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Balikesiras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>j8w4dd9w2k1cjlrz2n9yx680gbdbro1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Skride</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476989</id>
    <revision>
      <id>4541495</id>
      <parentid>4529447</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7466" sha1="1qc65qy6gwxrjt2t26brgx8q358x8fe" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Skride
| vārds_orģ = 
| attēls = 098A0255 Andris-Skride.jpg
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = Andris Skride 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] &lt;small&gt;(kopš 2013)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[ārsts]], [[pasniedzējs]], [[zinātnieks]]
| alma_mater = [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| apvienība = [[Apvienotais saraksts]]&lt;br&gt;[[Attīstībai/Par!]]
}}
'''Andris Skride''' (dzimis {{dat|1982|4|22}} [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[ārsts]], zinātnieks, pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta. Politiskās partijas &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot; dibinātājs 2013. gadā, valdes priekšsēdētājs līdz 2023. gadam un valdes loceklis. [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s asociētais profesors, bijis Veselības studiju prorektors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1982. gada 22. aprīlī Madonā. Mācījās [[Dzelzava|Dzelzavas pamatskolā]] un [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. 2006. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un ieguva ārsta grādu, tad [[Latvijas Universitāte]]s rezidentūras studiju programmās apguva internista (2006—2009) un [[kardioloģija|kardiologa]] specialitāti (2009—2011). Rezidentūras studiju laikā pievērsās [[plaušu hipertensija]]s pacientu ārstēšanai ar [[fosfodiesterāzes inhibitori]]em un [[endotelīna receptoru antagonisti]]em, vēlāk arī ar prostanoīdu grupas preparātiem.

2011. gadā A. Skride sāka strādāt par kardiologu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]] (PSKUS). 2013. gadā Andris Skride ieviesa pulmonālās endarterektomijas metodi Latvijā, 2014. gadā līdzdarbojās plaušu transplantācijā [[Vīne|Vīnē]] Latvijas pacientei ar idiopātiskas formas plaušu hipertensiju. 2016. gadā nodibināja Latvijas Reto slimību speciālistu asociāciju un uzņēmās tās vadīšanu.&lt;ref&gt;[https://www.rsu.lv/aktualitates/kardiologs-andris-skride-atrod-lidzsvaru-starp-darbu-un-atputu Kardiologs Andris Skride atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu] rsu.lv 2017. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;

2013. gadā dibināja nodibinājumu &quot;Skrides fonds&quot;, kura mērķis ir veicināt izglītību Latvijā, organizēt un atbalstīt kultūras pasākumus, kā arī popularizēt mākslinieka [[Ārijs Skride|Ārija Skrides]] vārdu un atbalstīt [[Cesvaines pils]] atjaunošanu un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, kā arī veicināt Cesvaines pils kā kultūras un mākslas centra attīstību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skridesfonds.lv/|title=Skrides fonds|website=skridesfonds.lv|access-date=2026-03-07}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja disertāciju par [[Pulmonālā hipertensija|pulmonālās hipertensijas]] ārstēšanu un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. 2019. gadā sāka vadīt PSKUS Reto slimību kabinetu.

2023. gadā izveidoja [[Profesora Skrides Sirds klīnika|Profesora Skrides Sirds klīniku]], kurā viņam, [[Edgars Jaunups|Edgaram Jaunupam]] un Dinam Šmitam pieder līdzīgas daļas.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada rudenim Andris Skride bija [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/andris-skride|title=Andris Skride|website=RSU|access-date=2024-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
2013. gadā A. Skride kopā ar domubiedriem nodibināja partiju &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;, kas sekmīgi piedalījās Madonas un Ķekavas novada domes vēlēšanās, bet 2014. gadā neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;Izaugsmes&quot; saraksta.&lt;ref&gt;[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a8a31f50f329.html 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti]&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] A. Skridi ievēlēja par [[13. Saeima]]s deputātu no partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta, kurā iekļāvās partija &quot;Izaugsme&quot;. Saeimā darbojās kā apvienības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride |title=&quot;Attīstībai Par!&quot; |access-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201230345/https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride }}&lt;/ref&gt; 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības &quot;Attīstībai/Par!&quot; saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

2023. gadā partijas &quot;Izaugsme&quot; ilggadējā vadītāja A. Skrides vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājās [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]] [[Juris Žilko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko|title=&quot;Izaugsmes&quot; ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|date={{dat|2023|3|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Partijas &quot;Izaugsmes&quot; valdes locekļa amatā bija arī 2026. gadā, kad [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kļuva par &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; kandidātu, jo &quot;Izaugsme&quot; pirms vēlēšanām noslēdza sadarbības līgumu ar šajā apvienībā ietilpstošo partiju &quot;[[Latvijas Reģionu apvienība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=[[Apollo.lv]]|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Vaļasprieki ==
2006. gadā ar bijušajiem studiju biedriem nodibināja savu kino biedrību &quot;''Vilkatis Group''&quot;, producēja un spēlēja paša uzņemtās amatierfilmās &quot;Bakana apburtie&quot; (2010), &quot;Krāsaini ...&quot; (2011) un ''Sesswegen'' (2012).&lt;ref&gt;[http://dzelzbibl.eu/index.php?cat=Novadnieki&amp;page=Andris%20Skride Dzelzavas 1. bibliotēka]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Skride, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Izaugsmes&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>1qc65qy6gwxrjt2t26brgx8q358x8fe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Tavars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478231</id>
    <revision>
      <id>4541497</id>
      <parentid>4540845</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:34:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6388" sha1="dzrf8js0qiavzsiq03bnqbipqtorcp9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edgars Tavars
| vārds_orģ = 
| attēls = Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Edgars Tavars 2017. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2026|05|28|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Raimonds Čudars]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2026|06|11|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2021|1|7|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latvijas Zaļā partija]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķis
| alma_mater = * [[RPIVA]]
* [[Banku augstskola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Edgars Tavars''' (dzimis {{dat|1982|8|12}}) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Šobrīd ir [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un partiju apvienību &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;. Bijis arī [[13. Saeima]]s deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1982. gada 12. augustā Rīgā. 2002. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Celtniecības koledža|Rīgas Celtniecības koledžā]], turpināja studijas [[RPIVA]] (bakalaurs ekonomikā) un [[Banku augstskola|Banku augstskolā]] (2012. gadā ieguva maģistra grādu inovācijas ekonomikā).&lt;ref&gt;[http://www.zp.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas-2014/lzp-deputatu-kandidatu-cv/edgars-tavars/ Edgars Tavars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210512020049/http://www.zp.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas-2014/lzp-deputatu-kandidatu-cv/edgars-tavars/ |date={{dat|2021|05|12||bez}} }} Latvijas Zaļā partija&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
2011. gadā kļuva par [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētāju, pārvēlēts arī 2013., 2015., 2017., 2019., 2021. un 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/rezultati/|title=Rezultāti / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš 2019. gada jūlija vadīja arī [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]] (ZZS), 2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS un netika ievēlēts, taču kļuva par [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2016. gadā kļuva par [[Latvijas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentāro sekretāru. 

2018. gadā E. Tavars kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], netika ievēlēts, pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]]. 
2021. gada sākumā, pēc tam, kad deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika Saeimas deputāta mandātu, E. Tavars kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu.

2022. gada 10. maijā Latvijas Zaļā partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], [[Liepājas partija|Liepājas partiju]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā E. Tavars kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Māris Kučinskis|Māri Kučinski]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; un kļuva par &quot;Apvienotā saraksta&quot; frakcijas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-cilveki/valde/edgars-tavars|title=Edgars Tavars|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2023-04-23}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Edgars Tavars}}
* {{Twitter|Edgars_T}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Raimonds Čudars]]
| virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| periods = {{dat|2026|05|28|N}} — ''pašlaik''
| pēc = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Kulberga Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Tavars, Edgars}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]</text>
      <sha1>dzrf8js0qiavzsiq03bnqbipqtorcp9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>482804</id>
    <revision>
      <id>4541483</id>
      <parentid>4520366</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <origin>4541483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13220" sha1="ljfbcf4bxtoazc9tehum31vnfcg8dyn" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
| datums = {{Dat|2021|6|5|N}}
| attēls = 2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas.svg
| izmērs = 250px
| pašvaldība = [[Ķekavas novads]]
| dome = [[Ķekavas novada dome]]
| deputāti = 19
| uzvarētāji = {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (5)
| citas partijas = {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]], [[Izaugsme (partija)|I]] (5)&lt;br/&gt;{{krāsa|#1F355E}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (3)&lt;br/&gt;{{krāsa|#258B4C}} [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (3)&lt;br/&gt;{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]], [[Vidzemes partija|VP]] (2)&lt;br/&gt;{{krāsa|#002E5D}} [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (1)
| balsstiesīgie = 21 343
| vēlētāji = 7 666 (35,92%)
| kandidāti = 197
| saraksti = 10
| pag_vēl = [[2017. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas|2017]]
| nak_vēl = [[2025. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas|2025]]
| atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2021. gads|2021]]. gada [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā Ķekavas novadā. Vēlēšanās piedalījās 10 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 197 kandidātiem.

Vēlēšanās Ķekavas novada domē tika ievēlēti 19 deputāti, tajās uzvarot [[Jaunā Vienotība|Jaunajai Vienotībai]], kas novada domē ieguva 5 vietas, tai sekojot [[Latvijas attīstībai]], [[Izaugsme (partija)|Izaugsmei]] ar 5 vietām, [[Latvijas Reģionu apvienība]]i un [[Latvijas Zemnieku savienība]]i katrai ar 3 vietām, [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālajai apvienībai &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]], [[Vidzemes partija]]i ar 2 vietām un [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajai konservatīvajai partijai]] ar 1 vietu.

== Vēlēšanu norise ==
Ķekavas novadā atradās 8 vēlēšanu iecirkņi. [[Baldone]]s pilsētā varēja nobalsot Baldones novada domē, [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] pilsētā varēja nobalsot Baložu pilsētas pārvaldē (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem) un Baložu pilsētas kultūras centrā, [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastā]] varēja nobalsot Daugmales Multifunkcionālajā centrā, [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]] varēja nobalsot Katlakalna Tautas namā (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), Ķekavas Kultūras namā (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), Ķekavas Vidusskolas sākumskolā un pirmsskolas izglītības iestādē &quot;Zvaigznīte&quot;, bet [[Baldones pagasts|Baldones pagastā]] neatradās neviens iecirknis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kekava.lv/pub/?id=150&amp;lid=15784&amp;id=150&amp;lid=15784|title=Ķekavas novadā būs astoņi pašvaldību vēlēšanu iecirkņi|publisher=Ķekavas Novads|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}|date={{Dat|2021|4|6||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412224324/https://www.kekava.lv/pub/?id=150&amp;lid=15784&amp;id=150&amp;lid=15784}}&lt;/ref&gt;

Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi bija atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēja arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210530093912/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas}}&lt;/ref&gt;

Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēja nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tika izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos bija jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, bija jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tika ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213338/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas}}&lt;/ref&gt;

=== Balsošanas sistēma ===
Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210605060523/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits}}&lt;/ref&gt;

Tiesības piedalīties Ķekavas novada domes vēlēšanās bija [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Ķekavas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ķekavas administratīvajā teritorijā piederēja nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti bija jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).

== Kandidātu saraksti ==
{{Dat|2021|4|12}} tika izlozēti sarakstu kārtas numuri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kekava.lv/pub/index.php?id=150&amp;gid=1&amp;lid=15810|title=Ķekavas novadā pašvaldību vēlēšanās startēs 10 politiskās partijas vai to apvienības|publisher=Ķekavas Novads|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}|date={{Dat|2021|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512163454/https://kekava.lv/pub/index.php?id=150&amp;gid=1&amp;lid=15810}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}
! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}
! width=&quot;30&quot; | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}
! width=&quot;30&quot; | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas attīstībai]], [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Juris Žilko]]
| align=&quot;center&quot; | 1543
| align=&quot;center&quot; | 20,13%
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Saskaņa]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| Anastasija Prokopenko
| align=&quot;center&quot; | 247
| align=&quot;center&quot; | 3,22%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latvijas Zaļā partija]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| Silvija Riekstiņa
| align=&quot;center&quot; | 266
| align=&quot;center&quot; | 3,47%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| align=&quot;center&quot; | 12
| Andris Vītols
| align=&quot;center&quot; | 386
| align=&quot;center&quot; | 5,04%
| align=&quot;center&quot; | 1
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
| align=&quot;center&quot; | 19
| Andis Adats
| align=&quot;center&quot; | 277
| align=&quot;center&quot; | 3,61%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Aigars Vītols]]
| align=&quot;center&quot; | 1072
| align=&quot;center&quot; | 13,99%
| align=&quot;center&quot; | 3
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvijas Reģionu apvienība]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Agnese Kupača|Agnese Geduševa]]
| align=&quot;center&quot; | 1173
| align=&quot;center&quot; | 15,30%
| align=&quot;center&quot; | 3
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]], [[Vidzemes partija]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| Kristīne Legzdiņa
| align=&quot;center&quot; | 714
| align=&quot;center&quot; | 9,32%
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Progresīvie]]
| align=&quot;center&quot; | 12
| Askolds Valbahs
| align=&quot;center&quot; | 99
| align=&quot;center&quot; | 1,29%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Jaunā Vienotība]]
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Viktorija Baire]]
| align=&quot;center&quot; | 1849
| align=&quot;center&quot; | 24,12%
| align=&quot;center&quot; | 5
|}

== Ievēlētie deputāti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}}
! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Viktorija Baire
| rowspan=&quot;5&quot; | [[Jaunā Vienotība]] (JV)
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Indra Priede
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Andris Ceļmalnieks
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Juris Jerums
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Arnolds Keisters
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Juris Žilko
| rowspan=&quot;5&quot; | [[Latvijas attīstībai]], [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] (LA, I)
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Gatis Līcis
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Edgars Brigmanis
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Rihards Gorkšs
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ineta Romanovska
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Inese Jēkabsone
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Latvijas Reģionu apvienība]] (LRA)
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Karina Putniņa
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mārtiņš Logins
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Dace Cīrule
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Latvijas Zemnieku savienība]] (LZS)
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aigars Vītols]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Voldemārs Pozņaks
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Valts Variks
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]],&lt;br /&gt;[[Vidzemes partija]] (NA, VP)
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Kristīne Legzdiņa
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Andris Vītols
| [[Jaunā konservatīvā partija]] (JKP)
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/kekavas-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti]
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/kekavas-novads/aktivitate Vēlētāju aktivitāte]
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/kekavas-novads/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti]
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/kekavas-novads/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts]

{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}}
{{Ķekavas novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]</text>
      <sha1>ljfbcf4bxtoazc9tehum31vnfcg8dyn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ana Sokliča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484050</id>
    <revision>
      <id>4541341</id>
      <parentid>4246098</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:59:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Triglavski Kartograf</username>
        <id>152551</id>
      </contributor>
      <comment>Updated photo (File:Ana Soklic 2024.jpg) Objavi. Gumb je v</comment>
      <origin>4541341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10524" sha1="l8h2ephd19bdk3yyvx6bblughp6mzq7" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Ana Sokliča
| Vārds_orig = ''Ana Soklič''
| Attēls = Ana Soklic 2024.jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = Ana 2024. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = ''Diona Dim''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|10}}
| Vieta_dz = {{vieta|Dienvidslāvija|Slovēnijas SR|2s=Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Savica|td=Slovēnija}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[Popmūzika]]
| Nodarbošanās = [[Dziedātāja]], [[dziesmu autore]]
| Instrumenti = [[Vokāls]]
| Gadi = 2004—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|https://www.anasoklic.com/}}
| Dzimums = S
}}
'''Ana Sokliča''' ({{val|sl|Ana Soklič}}, dzimusi {{Dat|1984|4|10}} [[Savica|Savicā]]) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[dziedātāja]] un [[dziesmu autore]]. Viņa piedalījās, pārstāvot [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēniju]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]''. No sava pusfināla viņa nekvalificējās finālam.
 
== Biogrāfija ==
Dzimusi {{Dat|1984|4|10}} [[Savica|Sacicā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=EMA - Eurovision Slovenia on Facebook Watch|url=https://www.facebook.com/EMAEvrovizija/videos/vse-najbolj%C5%A1e-happy-birthday-anna-soklich-happybirthday-birthdaygirl-voda-eurovi/215398249744873/|accessdate={{Dat|2021|4|19||bez}}|date={{Dat|2020|4|10||bez}}|language=sl}}&lt;/ref&gt; Ar mūziku Ana sāka nodarboties mācoties 5. klasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gorenjskiglas.si/article/20200226/C/200229853/1040/gorenjka-osvojila-emo|title=Gorenjka won Emo|last=Brun|first=Alenka|website=GorenjskiGlas|access-date={{Dat|2021|4|27||bez}}|date={{Dat|2020|2|26||bez}}|language=sl}}&lt;/ref&gt; 
 
=== Mūzikas karjera ===
Ana savu profesionālo mūzikas karjeru uzsāka 2004. gadā ar pseidonīmu ''Diona Dim''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mc-jesenice.si/info.php?id=arhiv&amp;x=2005&amp;y=r303|title=Pozdrav pomladi|website=Zavod za šport Jesenice|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|language=sl|archive-date={{dat|2021|04|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210428155835/https://www.mc-jesenice.si/info.php?id=arhiv&amp;x=2005&amp;y=r303}}&lt;/ref&gt; Viņa piedalījās [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē ''Evrovizijska melodija'' (''EMA'') [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursam ar dziesmu ''If You'', kur finālā ieguva 8. vietu, kā arī [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursam ar dziesmu ''Oče'', kur pusfinālā ieguva 11. vietu, kas neļāva kvalificēties finālam. Viņa 2004. un 2005. gadā piedalījās arī konkursā ''Slovenska popevka'' attiecīgi ar dziesmām ''Otroške oči'' un ''Senca negra''. 2004. gadā piedalījās konkursā ''Melodije morja in sonca'' ar dziesmu ''Cosmo'', kur iekļuva finālā. Kādu laiku viņa arī ir dzīvojusi un nodarbojusies ar mūziku, parakstot līgumu ar ierakstu kompāniju, Zviedrijā, taču šī sadarbība nav izdevusies, un viņa atgriezās Slovēnijā.&lt;ref name=&quot;Xfaktors&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://govorise.metropolitan.si/traci/domaci-traci/ana-soklic-velikokrat-je-zelela-odnehati/|title=Ana Soklič: Velikokrat je želela odnehati|website=Govori.se|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2012|6|19||bez}}|language=sl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zurnal24.si/magazin/vip/za-ano-se-zanimajo-v-tujini-180727|title=Za Ano se zanimajo v tujini|website=zurnal24.si|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2013|1|26||bez}}|language=sl}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā viņa piedalījās Slovēnijas [[X Faktors|X Faktora]] versijas ''X Factor Slovenija'' atlasē. Ana, iekļūstot TOP 9, tika izvēlēta tiešraides šoviem. Viņa tika izbalsota 5. tiešraidē, iegūstot 5. vietu. Pēc dalības šovā viņa ieguva plašāku popularitāti Slovēnijā.&lt;ref name=&quot;Xfaktors&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.slovenskenovice.si/bulvar/domaci-trac/x-factor-prinesel-dramaticno-vrnitev|title=X Factor prinesel dramatično vrnitev|website=slovenske novice|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2012|4|3||bez}}|language=sl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://arhiv.gorenjskiglas.si/article/20120625/C/306259985/sedaj-se-zacne-pravo-delo|title=Sedaj se začne pravo delo|last=Brun|first=Alenka|website=GorenjskiGlas|access-date={{Dat|2021|4|27||bez}}|date={{Dat|2012|6|26||bez}}|language=sl}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā viņa atgriezās konkursā ''Slovenska popevka'' ar dziesmu ''Naj muzika igra'', bet 2019. gadā šajā konkursā piedalījās ar dziesmu ''Temni svet'', kas ieguva balvu par vislabāko interpretāciju, kā arī labākās dziesmas balvu. 2014. gadā viņa piedalījās arī džeza vestivālā Veneto Jazz Festival [[Venēcija|Venēcijā]], [[Itālija|Itālijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/03/ana-soklic-10-facts-about-slovenia-eurovision-2020-singer/252978/|title=Ana Soklic: 10 facts about Slovenia’s Eurovision 2020 singer|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|5|3||bez}}|last=Kennon|first=Josh|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Eirovīzijas dziesmu konkurss ====
2020. gadā viņa atgriezās [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē ''EMA'' [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursam ar dziesmu ''[[Voda]]''. Viņa atlases finālā {{Dat|2020|2|22}} ar 666 balsīm uzvarēja un būtu piedalījusies konkursā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/02/22/slovenia-ana-soklic-wins-ema-2020-with-voda/250446/|title=Slovenia: Ana Soklic wins EMA 2020 with “Voda”|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|2|22||bez}}|last=Ko|first=Anthony|language=en}}&lt;/ref&gt; ja tas {{Dat|2020|3|18}} nebūtu atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/covid-19-del-atcelts-eirovizijas-dziesmu-konkurss.a352073/|title=Covid-19 dēļ atcelts Eirovīzijas dziesmu konkurss|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|last=Ceriņa|first=Andra}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2020|3|21}} tika izlaista dziesmas uzlabotā versija, kurā tika iekļauts orķestra pavadījums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/03/21/slovenia-ana-soklic-releases-revamped-version-of-voda-with-bigger-orchestral-sound/252333/|title=Slovenia: Ana Soklic releases revamped version of “Voda” with bigger orchestral sound|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|3|21||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2020|12|11}} tika izlaists dziesmas mūzikas videoklips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/12/12/ana-soklic-voda-music-video-slovenia/259525/|title=Slovenia: Ana Soklic wraps up 2020 with dramatic, epic music video for “Voda”|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|12|12||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2020|5|16}}, dienā, kad bija paredzēts 2020. gada konkursa fināls, ''RTV Slovenija'', Slovēnijas pārraidītājs, paziņoja, ka Ana atgriezīsies pārstāvēt [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēniju]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/17/eurovision-2021-ana-soklic-represent-slovenia/254461/|title=Slovenia: Ana Soklic will sing at Eurovision 2021 in Rotterdam|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|5|17||bez}}|author=Lauren|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2020|7|13}} tika atklāta potenciālo dziesmu pieteikšana, kuras Ana varētu izpildīt konkursā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/07/13/slovenia-ana-soklic-opens-submissions-song-eurovision-2021/256098/|title=Slovenia: Ana Soklic opens submissions to find her song for Eurovision 2021|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|7|13||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en}}&lt;/ref&gt; kuras laikā tika iesūtīta 191 dziesma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/01/slovenia-rtv-slo-receives-191-potential-eurovision-2021-songs-for-ana-soklic/257720/|title=Slovenia: RTV SLO receives 191 potential Eurovision 2021 songs for Ana Soklic|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2020|10|1||bez}}|last=Gallagher|first=Robyn|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2021|2|27}} īpašā nacionālās atlases ''EMA'' šovā tika prezentēta dziesma ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]'', ar kuru Ana piedalījās konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/02/27/slovenia-ana-soklic-eurovision-amen-ema-2021/262494/|title=Slovenia: Ana Soklic debuts “Amen”, her song for Eurovision 2021|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|4|28||bez}}|date={{Dat|2021|2|27||bez}}|last=Melvan|first=Mario|language=en}}&lt;/ref&gt; Konkursa pusfinālā viņa nekvalificējās finālam.
 
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
 
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://eurovision.tv/participant/ana-soklic-2021 Anas Sokličas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* [https://www.anasoklic.com/ Mājas lapa]
* {{Instagram|anasoklich}}
 
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Sebi]]''
| virsraksts = [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]''
| periods = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''Tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}
 
{{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sokliča, Ana}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Slovēnijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]]
[[Kategorija:2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]</text>
      <sha1>l8h2ephd19bdk3yyvx6bblughp6mzq7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Universālais produkta kods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>485706</id>
    <revision>
      <id>4541256</id>
      <parentid>4527306</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:17:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41153" sha1="r6xdl9ver2mgiwld0pq41pcx15k5494" xml:space="preserve">[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|thumb|UPC svītrkods]]
'''Universālais produkta kods''' ('''UPC'''; līdzvērtīgi: '''UPC kods''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Eiropa|Eiropā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un citur plaši izmantota [[Svītrkods|svītrkodu simboloģija]] tirdzniecības vienību izsekošanai veikalos.

UPC (tehniski attiecas uz UPC-A) sastāv no 12 ciparu zīmēm, kas tiek unikāli piešķirtas katrai tirdzniecības vienībai. Paralēli radniecīgajam [[Starptautiskais produkta numurs - EAN|EAN]] svītrkodam, arī UPC ir svītrkods, ko, atbilstoši [[GS1]]&lt;nowiki/&gt;specifikācijām, galvenokārt izmanto tirdzniecības vienību skenēšanai tirdzniecības vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gs1us.org/standards/barcodes/ean_upc|title=GS1 BARCODE CHART|website=[[GS1 US]]|date=2013-04-03|access-date=2021-05-27|archive-date=2012-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20120107170822/http://www.gs1us.org/standards/barcodes/ean_upc}}&lt;/ref&gt; UPC [[datu struktūras]] ir [[Globālais tirdzniecības vienības numurs|GTVN]] sastāvdaļa, un tās atbilst globālajai GS1 specifikācijai, kuras pamatā ir starptautiski standarti. Bet daži mazumtirgotāji (apģērbi, mēbeles) neizmanto GS1 sistēmu (drīzāk citas svītrkodu simboloģijas vai izstrādājumu numuru sistēmas). No otras puses, daži mazumtirgotāji izmanto EAN/UPC svītrkodu simboliku, taču neizmanto GTVN (tikai produktiem, kas tiek pārdoti viņu pašu veikalos).

Pētījumi parāda, ka UPC pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko mazumtirdzniecības piegādes ķēžu izaugsmi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Basker|first=Emek|last2=Simcoe|first2=Timothy|date=2021|title=Upstream, Downstream: Diffusion and Impacts of the Universal Product Code|url=https://www.journals.uchicago.edu/doi/10.1086/712762|journal=Journal of Political Economy|doi=10.1086/712762|issn=0022-3808}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Voless Flints (''Wallace Flint'') 1932. gadā ierosināja automatizētu kases sistēmu ar [[Perfokarte|perfokaršu]] pielietojumu. Bernards Silvers (Bernard Silver) un Normens Džozefs Vudlands, (''Normen Joseph Woodland'') Drexelas Tehnoloģiskā institūta (tagad &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;Drexel University&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt;) maģistrants, izstrādāja vēršacs stila kodu un 1949. gadā pieteica patentu.&lt;ref&gt;{{Patenta atsauce|country=US|number=2612994|title=Classifying Apparatus and Method|status=patent|fdate=October 20, 1949|gdate=October 7, 1952|invent1=Woodland|invent2=Silver|inventor1-first=Norman J.|inventor2-first=Bernard}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;IMBhist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-03.ibm.com/ibm/history/ibm100/us/en/icons/upc/|title=UPC - The Transformation of Retail|access-date=April 28, 2016|archive-date={{dat|2012|04|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120403020431/http://www-03.ibm.com/ibm/history/ibm100/us/en/icons/upc/}}&lt;/ref&gt;

Sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā Ziemeļamerikas dzelzceļi eksperimentēja ar daudzkrāsainiem svītrkodiem [[Vagons|vagonu]] izsekošanai, taču galu galā šī sistēma tika atmesta&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=March 2010|title=A Brief History of the Bar Code|url=http://connection.ebscohost.com/c/articles/48193041/brief-history-bar-code|journal=Esquire|volume=153|issue=3|page=42|archive-url=https://web.archive.org/web/20160601051655/http://connection.ebscohost.com/c/articles/48193041/brief-history-bar-code|archive-date=2016-06-01}}&lt;/ref&gt; un aizstāta ar radio balstītu sistēmu ar nosaukumu Automatic Equipment Identification (AEI) .

Pārtikas nozares tirdzniecības asociāciju grupa 1973. gadā izveidoja Vienotā produkta koda padomi (UPCC), kas ar McKinsey &amp;amp;amp; Company konsultantu Lerija Rasela (''Larry Russell'') un Toma Vilsona (''Tom Wilson'') palīdzību noteica skaitlisko formātu, kas tika paņemts par pamatu vienotajam produkta kodam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mckinsey.com/careers/values_that_matter/our_innovative_history|title=Our innovative history – McKinsey firsts|website=mckinsey.com|access-date={{dat|2021|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|07|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140708125556/http://www.mckinsey.com/careers/values_that_matter/our_innovative_history}} (see slide 10 of 18)&lt;/ref&gt; Tehnoloģiju firmas, tostarp Charegon, [[IBM]], Litton-Zellweger, Pitney Bowes-Alpex, Plessey-Anker, RCA, Scanner Inc., Singer un Dymo Industries / Data General, padomē alternatīvus simbolu attēlojumu priekšlikumus. Simbolu atlases komiteja beidzot izvēlējās īstenot Džordža Dž. Lūrera (''George J.Laurer'') izstrādāto IBM priekšlikumu, taču ar nelielu fonta pārveidojumu cilvēkiem lasāmajā zonā.

Pirmā UPC svītrkodu marķētā prece, kas jebkad ir tikusi skenēta mazumtirdzniecības kasē, bija [[Wrigley|Wrigley's]] Juicy Fruit košļājamās gumijas 10 iepakojumu paciņa (50 plāksnītes), kas 1974. gada 26. jūnijā pulksten 8.01 tika nopirkta Marsh lielveikalā Trojas pilsētā, Ohaio.&lt;ref name=&quot;Nelson&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Nelson|first=Benjamin|title=Punched Cards to Bar Codes: A 200 Year Journey with Descriptions of over 260 Codes|url=https://archive.org/details/punchedcardstoba0000benj|year=1997|publisher=Helmers Publishing|location=Peterborough, N.H.|isbn=978-091126112-7}}&lt;/ref&gt; NCR kasē tika reģistrēts pieaugums par 67 centiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wired.com/science/discoveries/news/2008/06/dayintech_0626?currentPage=2|title=June 26, 1974: By Gum! There's a New Way to Buy Gum|last=Alfred|first=Randy|website=[[Wired (magazine)|Wired]]|date=2008-06-26}}&lt;/ref&gt; Iepirkumu grozā bija arī citas ar svītrkodiem marķētas preces, bet gumija bija pirmā, kas tika paņemta pie kases. Gumijas paciņa tika izstādīta [[Smitsona institūts|Smitsona institūta]] Amerikas vēstures muzejā [[Vašingtona|Vašingtonā, DC]]

Marejs Edens (''Murray Eden'') bija universālā produkta koda svītrkodu izveidojušās komandas konsultants.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ethw.org/Oral-History:Murray_Eden#About_Murray_Eden|title=Oral-History:Murray Eden - Engineering and Technology History Wiki|website=ethw.org|access-date=2021-01-04|date=1999-11-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Quality|first=National Commission on Productivity and Work|url=https://books.google.com/books?id=je7ugzk85CYC&amp;pg=PA15&amp;|title=Technology Applied to the Food Industry: A Preliminary Report|date=1975|publisher=National Commission on Productivity and Work Quality|page=15}}&lt;/ref&gt; Būdams [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta]] zinātnieku komitejas priekšsēdētājs, viņš palīdzēja ''izvēlēties simbolu, kas izturētu sagaidāmo tehnoloģiju neizbēgami straujo attīstību.''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Haberman|first=Alan L.|url=https://books.google.com/books?id=yeKRAAAAIAAJ&amp;q=Murray+Eden|title=Twenty-five Years Behind Bars: The Proceedings of the Twenty-fifth Anniversary of the U.P.C. at the Smithsonian Institution, September 30, 1999|date=2001|publisher=Harvard University Wertheim Publications Committee|isbn=978-0-674-00657-7|pages=74,108}}&lt;/ref&gt; Viņš izvēlējās fontu, un viņš nāca klajā ar ideju svītrkoda, kas ir nedroša sistēma, ja koda lasītājs nedarbojas, apakšā pievienot numurus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tucson.com/news/local/murray-eden-a-biomedical-engineer-with-a-love-of-singing-dies-in-tucson-at-99/article_30e24a8e-7b61-56e7-9b32-bc521fb11707.html|title=Murray Eden, a biomedical engineer with a love of singing, dies in Tucson at 99|last=Casanova|first=Stephanie|website=Arizona Daily Star|access-date=2021-01-14|language=en|archive-date=2021-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114060837/https://tucson.com/news/local/murray-eden-a-biomedical-engineer-with-a-love-of-singing-dies-in-tucson-at-99/article_30e24a8e-7b61-56e7-9b32-bc521fb11707.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bradroth.medium.com/murray-eden-740c0ab08694|title=Murray Eden|last=Roth|first=Brad|website=Medium|access-date=2021-01-14|date=2020-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== IBM piedāvājums ==
1969. gada beigās [[IBM]] deva uzdevumu Džordžam Lūreram Research Triangle Park (RTP) Ziemeļkarolīnā izpētīt, kā izgatavot lielveikala skeneri un etiķeti. 1970. gada beigās Hērds Būmeisters (''Heard Baumeister'') sniedza vienādojumus kā aprēķināt rakstzīmes collā, kas iespējams izmantojot divus IBM svītrkodus — Delta A un Delta B. 1971. gada februārī Būmeisters pievienojās Laureram.

1971. gada vidū Viljams &quot;Bills&quot; Krūzs (''William &quot;Bill&quot; Crouse'') izgudroja jaunu svītrkodu ar nosaukumu Delta C.&lt;ref name=&quot;IMBhist&quot; /&gt; Tas sasniedza četras reizes vairāk rakstzīmju collā kā Delta B. Delta B darbojās salīdzinot svītru un atstarpju platumus ar koda bitiem. Tas bija ārkārtīgi jutīgs pret tintes izplūšanu, kad pārāk liela tintes daudzuma vai spiediena dēļ abas svītras malas izpletās vai pārāk maza daudzuma dēļ tās sarāvās. Vēl sliktāk bija tas, ka svītru izplešanās vietās atstarpes saruka, un otrādi. Delta C sasniedza augstāku veiktspēju, tikai izmantojot virzīšanos no priekšas uz aizmuguri līdz svītru šķautnēm, ko neietekmēja nevienmērīga tintes izplatīšanās. Kods nodrošināja vislabāko veiktspēju, ja tam bija noteikta rakstzīmju kopa ar fiksētu atskaites attālumu, kas aptvēra lielāko daļu vai vēlams visu rakstzīmi. 1971. gada augustā Krūzs pievienojās skenera radīšanas centieniem. Arī pēc vairākiem mēnešiem viņi nebija panākuši nekādu progresu. Viņi zināja par RCA vēršacs etiķeti, kuru varēja skenēt ar vienkāršu taisnas līnijas lāzera skeneri, taču nolasāmā etiķete bija pārāk liela. Lai gan Litton Industries ierosināja līdz pusei nogrieztu vēršacs simbolu, kas samazinātu tā laukumu, tas joprojām bija pārāk liels un parādīja tādas pašas problēmas ar tintes smērējumiem kā RCA simbols. Atkārtošanas un pārbaudes iespēja bija pilnībā novērsta. Viņi zināja arī par daudzajiem citiem priekšlikumiem no visas pasaules, no kuriem neviens nebija reāli izmantojams.
[[Attēls:UPC_HKB.png|thumb|300x300px| UPC etiķete, kas parāda Būmeistera priekšlikumu vispārīgās īpašības]]
1972. gada pavasarī Būmeisters paziņoja par izrāvienu. Viņš ierosināja etiķeti ar svītrām, kas bija nedaudz garākas par attālumu starp visiem svītrām, kuras bija jāizlasa vienā piegājienā. Šo etiķeti varēja skenēt ar vienkāršu &quot;X&quot; skeneri, kurš bija tikai nedaudz sarežģītāks nekā taisnās līnijas lāzera skeneris. Nākamajā dienā Būmeisters izteica priekšlikumu, ja etiķete tiktu sadalīta divās daļās, tad svītru garumus varētu samazināt gandrīz uz pusi. Šie divi priekšlikumi, salīdzinājumā ar vēršacs izmēru, samazināja svītrkoda laukumu līdz trešdaļai un pēc tam līdz sestdaļai. Labajā pusē redzamais attēls parāda Būmeistera piedāvāto etiķeti. Viņš nenorādīja ne uz vienu konkrētu svītrkodu, jo tas bija labi saprotams. Šodienas UPC etiķete ir viņa priekšlikums, atskaitot svītru kodu un desmit [[Cipars|ciparus]]. Neilgi pēc tam Būmeisters pārgāja uz citu RTP sektoru.

Lūrers turpināja noteikt etiķetes detaļas un uzrakstīt priekšlikumu. NJ Woodland tika iecelts par projekta plānotāju un palīdzēja Lūreram rakstīt savu priekšlikumu.

Pirmajā Lūrera svītrkodu mēģinājumā tika izmantots Delta B. Iegūtais etiķetes izmērs bija apmēram sešas reiz trīs collas, kas bija pārāk liels. Krūzs ieteica Lūreram izmantot savu Delta C svītrkodu un iesniedza sava patenta kopiju, kurā bija burtu un ciparu rakstzīmju kopas paraugs un noteikumi citu izmēru alfabētu ģenerēšanai. Tas samazināja etiķetes izmēru līdz aptuveni 1,5”x 0,9”. Vēlāk Lūrers lūdza Krūza palīdzību pētījumā kā skeneris varētu atrast etiķeti. Viņi abi kopā definēja aizsargjoslas un etiķetes noteikšanas definīciju. Aizsargjoslas, arī identifikāciju spējai atšķirt pusetiķetes un mācību svītras skenera sliekšņa ķēdēm. Lūreram tagad bija pilnīga etiķetes definīcija, un viņš sāka rakstīt savu priekšlikumu.&lt;ref name=&quot;UMalumni&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alumni.umd.edu/about/alumnihallfame_bios.html|title=Alumni Hall Of Fame Members|publisher=The University of Maryland|website=University of Maryland Alumni Association|access-date=June 10, 2009|archive-date={{dat|2007|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070623090457/http://www.alumni.umd.edu/about/alumnihallfame_bios.html}}&lt;/ref&gt;

Iepriekš Krūzam bija ideja par vienkāršu nūjiņu, ko nēsāt kā gredzenu un rokassprādzi. Viņš nolēma attīstīt šo zizli etiķetes parādīšanai.

1972. gada 1. decembrī IBM iesniedza Lūrera priekšlikumu Super Market komitejai Ročesterā, Minesotā — vietā, kur IBM varētu izstrādāt skeneri. Prezentācijas laikā Krūzs sniedza laboratorijas paraugdemonstrējumu, kur viņš ar gredzena nūjiņu lasīja UPC līdzīgas etiķetes. Papildus parasto etiķešu lasīšanai viņš izlasīja arī divas lappuses lielo centrālo uzlīmi priekšlikuma bukletā. Pēc tam viņš pievērsās lapai, kurā bija redzama uz galda novietotu marķētu priekšmetu fotogrāfija. Etiķetes bija mazas un kļūdainas izdrukātās fotogrāfijas izšķirtspējas dēļ, bet nūjiņa lasīja daudzas no tām. Šī demonstrācija parādīja tīra Delta C koda izturību. Priekšlikums tika pieņemts.

Mēnesi vēlāk, 1973. gada 1. janvārī, Krūzs atgriezās IBM Advanced Technology grupā, un Lūrers palika pilnībā atbildīgs par etiķeti.

Dymo Industries, rokas drukas ierīču ražotāji uzstāja, ka kodam ir jābūt neatkarīgam no rakstzīmēm, lai rokas drukas ierīces varētu drukāt svītrkodus uz vietas veikalā, gadījumā ja preces nebūtu marķētas ar ražotāja svītrkodiem. IBM akceptēja Dymo priekšlikumu un iekļāva IBM jaunākajā priekšlikumā.

Tika nolemts, ka abās etiķetes pusēs jābūt atšķirīgām ciparu rakstzīmju kopām. Rakstzīmju kopa, ko Lūrers ieguva no Delta C patenta, izmantoja septiņus drukājamus palielinājumus, katrā no kuriem tiktu izdrukātas divas svītras un divas atstarpes. Tādējādi tika iegūtas divdesmit rakstzīmju kombinācijas, taču bija divi pāri, kuriem, lasot pēc Delta C noteikumiem, tika piešķirti vieni un tie paši kodi. Tā kā ar astoņpadsmit rakstzīmēm nepietika, tad Lūrers mēģināja rakstzīmju kopai pievienot vēl vienu vienību. Tādējādi tiktu iegūtas divdesmit sešas Delta C rakstzīmes, kas ne tikai varētu nodrošināt abus decimālzīmju komplektus, bet pievienoja arī četrpadsmit procentus etiķetes platumam un attiecīgi — arī augstumam. Tas dotu par trīsdesmit procentiem palielinātu laukumu vai etiķeti 1,7”x 1,03”. Lūrers uzskatīja, ka tas nav pieņemami. Viņš atgriezās pie sākotnējā rakstzīmju komplekta ar divdesmit rakstzīmēm, bet no kurām četras bija divi pāri ar vienādu Delta C nolasījumu. Viņš nolēma izmantot tos visus. Lai pārus atšķirtu, viņam katrā no tiem vajadzētu izmērīt vienas svītras platumu, kas tos atšķirtu vienu no otra. Katram pārim šīs svītras būtu vienas vai divu vienību platumā. Lūrers Būmeistera vienādojumus šai kopai nepiemēroja. Viņš uzskatīja, ka tikai viena joslas platuma mērīšana nebūtu pārāk nopietna. Izrādījās, ka laukuma palielināšanai vairāk kā divas reizes, platums un augstums būtu jāpaaugstina vairāk nekā par piecdesmit procentiem. Vēlāk Lūrers atzina, ka šīs četras rakstzīmes katrā komplektā ir iemesls lielākajai daļai skenera lasīšanas kļūdu.

Matemātiķim Deividam Saviram (''David Savir'') tika uzdots pierādīt, ka simbolu var izdrukāt un tas atbilst uzticamības prasībām, un viņš, visticamāk, nezināja Būmeistera vienādojumus. Viņš un Lūrers kļūdu noteikšanas un korekcijas nolūkā desmit cipariem pievienoja vēl divus. Pēc tam viņi nolēma pievienot nepāra/pāra paritāti vienību skaitam, kurš katrā pusē ir aizpildīts ar svītrām. Nepāra/pāra paritāte ir paņēmiens, ko izmanto, lai bitu plūsmā noteiktu nepāra bitu kļūdu skaitu. Viņi nolēma izmantot nepāri vienā un pāri otrā pusē. Tas dotu papildu norādi par to, kura puse no biļetes tiek lasīta. Tas nozīmēja, ka labas nolasāmības nodrošināšanai, katras svītras platums būtu jānolasa precīzi. Tas nozīmēja arī to, ka būs zināma arī katra atstarpe. Prasība precīzi nolasīt katras svītras platumu būtībā noliedz Delta C priekšrocības, izņemot Delta C atsauces mērījumus. Šajā gadījumā, kā Delta C koda ēna, saglabājās vienīgi savādu rakstzīmju kopa un etiķetes izmērs. Izmērs joprojām tika aprēķināts kā Delta C kodam. Ja etiķetes izmērs, ņemot vērā nepieciešamos svītru platuma mērījumus, būtu bijis pareizi pārrēķināts, tad etiķete būtu pārāk liela, lai tā būtu pieņemama.

Mašīnbūvei un elektroniskajai projektēšanai parasti ir nepieciešamas vissliktākās konstrukcijas, kas izmanto zināmas pielaides. Daudziem svītrkodu inženieriem ar šādām lietām bija maz pieredzes un viņi vairāk izmantoja intuitīvas metodes. Tas arī bija Delta B koda sliktās veiktspējas un, visticamāk, RCA vēršacs skenera neveiksmes cēlonis.

Zemāk esošajā tabulā ir redzamas 1970. gadu sākumā pieejamās darbspējīgās etiķetes un to izmēri.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Etiķetes veids
! Etiķetes izmēri
! Platība
|-
| Vēršacs ar Morzes kodu
| Liels
| Liels
|-
| Vēršacs ar Delta B
|300 mm (12.0 collas) diametrā
| 729.7 cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (113.10 collas&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|-
| Vēršacs ar Delta A
|230 mm (9.0 collas) diametrā
| 410.5 cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (63.62 collas&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|-
| Baumeister 1 ar Delta B
| 150 mm x 150 mm (6.0 collas x 5.8 collas)
| 224.5 cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (34.80 collas&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|-
| Baumeister 2 pusītes ar Delta B
| 152 mm x 76 mm (6.0 collas x 3.0 collas)
| 116.1 cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (18.00 collas&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|-
| Baumeister 2 pusītes ar Delta A
| 114 mm x 58 mm (4.5 collas x 2.3 collas)
| 66.8 cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (10.35 collas&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|-
| Baumeister ar Delta C.
| {{Convert|1.5|x|0.9|in}}
| 8.7 cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; (1.35 collas&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|}

Ir pieņēmums, ka vēršacs satur tādu pašu informāciju un nolasāmības uzticamību.

== Salikums ==
Katrs UPC-A svītrkods sastāv no skenējamas melnu svītru un baltu atstarpju joslas virs 12 ciparu virknes. [[Alfabēts|UPC-A svītrkodā nav atļauti burti]], rakstzīmes vai cita veida saturs. Starp 12 ciparu numuru un melno joslu un atstarpēm ir savstarpēja atbilstība, ti, ir tikai viens veids, kā vizuāli attēlot katru 12 ciparu numuru, un ir tikai viens veids, kā attēlot katru melno svītru un atstarpju joslu skaitliski.

Katra UPC-A svītrkoda skenējamais laukums atbilst modelim SLLLLLLMRRRRRRE, kur S (sākuma), M (vidējā) un E (beigu) aizsargjoslas ikvienā UPC-A svītrkodā ir attēlotas vienādi un L (kreisajā) un R (labajā) sadaļā ir 12 kopīgi cipari, kas katru UPC-A padara unikālu. Pirmais cipars L norāda uz noteiktu ciparu sistēmu, kas sekojošajiem cipariem ir jāizmanto. Pēdējais cipars R ir [[kontrolcipars]] kļūdu konstatēšanai, kas skenējot vai manuāli ievadot svītrkodu ļauj atklāt dažas kļūdas. Aizsargjoslas atdala abas sešu ciparu grupas un nosaka termiņus.
{| style=&quot;border-spacing: 2px; border: 1px solid darkgray;&quot;
! style=&quot;width: 143px;&quot; |[[Attēls:UPC-A un UPC-E.png|thumb|UPC-A un UPC-E]]
|}
&lt;small&gt;Piezīme: UPC-A 042100005264 ir līdzvērtīgs UPC-E 425261 ar paritātes modeli &quot;EOEEOO&quot;, ko nosaka UPC-A skaitļu sistēma 0 un UPC-A kontrolcipars 4.&lt;/small&gt;

=== Formatējums ===
UPC-A svītrkodus, pielāgojoties dažādiem drukāšanas un skenēšanas procesiem, var izdrukāt dažādos blīvumos. Nozīmīgo dimensiju parametru sauc par x-dimensiju (atsevišķa moduļa elementa platums). Katras svītras (atstarpes) platumu nosaka, reizinot katras svītras (atstarpes) x-dimensiju ar moduļa platumu (1, 2, 3 vai 4 vienības). Tā kā katra aizsargjosla sastāv no divām svītrām, un katrs no UPC-A svītrkoda 12 cipariem sastāv no divām svītrām un divām atstarpēm, tad visi UPC-A svītrkodi sastāv tieši no × 2) + (12 × 2) = 30 svītrām, no kurām 6 apzīmē aizsargjoslas un 24 apzīmē ciparus.

UPC-A nominālajā izmērā x-dimensija ir 0,33 mm (0,013&quot;). UPC-A nominālais simbola augstums ir 25,9 mm (1,02&quot;). Svītras, kas veido S (sākuma), M (vidējo) un E (beigu) aizsargjoslas, tiek izstieptas uz leju par 5 reizes garākas par x-dimensiju, kā rezultātā nominālais simbola augstums ir 27,55 mm (1,08&quot;). Tas attiecas arī uz UPC-A svītrkoda pirmā un pēdējā cipara svītrām. UPC-A var samazināt vai palielināt no 80% līdz 200%.

Klusajām zonām, kam ir jābūt vismaz 9 reizes platākām par x-dimensiju, ir jāatrodas abās UPC-A svītrkoda skenētās zonas pusēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.codeproject.com/KB/graphics/upc_a_barcode.aspx|title=Drawing UPC-A Barcodes with C#|last=rainman_63|website=codeproject.com|date=April 6, 2005|access-date={{dat|2021|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2011|08|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110829061253/http://www.codeproject.com/KB/graphics/upc_a_barcode.aspx}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=yrELQAAACAAJ|title=UPC Symbol Specification Manual|year=1986|publisher=[[Uniform Code Council]]}}&lt;/ref&gt; GTIN-12 svītrkodam, kas ir iekodēts UPC-A simbolikā, pirmais un pēdējais cilvēkiem salasāmās interpretācijas

cipars vienmēr tiek novietots ārpus simbola, ar nolūku apzīmēt klusās zonas, kas nepieciešamas UPC-A svītrkodu skeneru pareizai darbībai.

== Kodēšana ==
UPC-A svītrkodu vizuāli attēlo svītras un atstarpes, kurās iekodē 12 ciparu UPC-A numuru. Katru ciparu attēlo unikāls raksts, kas sastāv no 2 svītrām un 2 atstarpēm. Svītras un atstarpes ir mainīgā, 1, 2, 3 vai 4 moduļu, platumā. Cipara kopējais platums vienmēr ir 7 moduļi, attiecīgi UPC-A 12 bitu skaitlim kopumā ir nepieciešami 7 × 12 = 84 moduļi.

Kopējais UPC-A platums ir 95 moduļi: 84 ciparu moduļi (L un R sekcijas) apvienojumā ar 11 aizsargjoslu moduļiem S (sākumā), M (vidū) un E (beigās). S (sākuma) un E (beigu) aizsargjoslas ir 3 moduļu platumā, tajā tiek izmantota veidne ''svītra-atstarpe-svītra,'' kur katra svītra un atstarpe ir viena moduļa platumā. M (vidējā) aizsargjosla ir 5 moduļu platumā un tajā tiek izmantota veidne ''atstarpe-svītra-atstarpe-svītra-atstarpe'', kur katra svītra un atstarpe arī ir viena moduļa platumā. Papildus minētajam, UPC-A simbolam ir nepieciešama klusā zona (papildus vieta 9 moduļu platumā) pirms S (sākuma) un aiz E (beigu) aizsargjoslas.
&lt;!-- {| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; background-color:#80A080&quot;
|+Kodēšanas tabula UPC-A svītrkodu modelim S &lt;u&gt;L&lt;/u&gt; LLLLLMRRRRR &lt;u&gt;R&lt;/u&gt; E
! rowspan=&quot;2&quot; | Klusā zonā
! rowspan=&quot;2&quot; | S (sākums)
! colspan=&quot;10&quot; | L&lt;br /&gt;(kreisais ciparu skaitlis)
! rowspan=&quot;2&quot; | M (vidus)
! colspan=&quot;10&quot; | R&lt;br /&gt;(labais ciparu skaitlis)
! rowspan=&quot;2&quot; | E (beigas)
! rowspan=&quot;2&quot; | Kluss zona
|-
! 0
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 0
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
|- valign=&quot;top&quot;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|&lt;/img&gt;
|}--&gt;
UPC-A kreisās puses cipariem (cipariem pa kreisi no M (vidus) aizsargjoslas) ir nepāra paritāte, kas nozīmē, ka kopējais melno svītru platums ir nepāra moduļu skaits. Turpretī labās puses cipariem ir pāra paritāte. Tādējādi UPC skeneris var noteikt, vai tas skenē simbolu no kreisās puses uz labo vai no labās puses uz kreiso (simbols ir apgriezts otrādi). Pēc S (sākuma) vai E (beigu) aizsargjoslas (tās ir vienādas, josla-starpa-josla, neatkarīgi no nolasīšanas virziena), skeneris vispirms redz nepāra paritātes ciparus, ja skenē no kreisās puses uz labo, vai pāra paritātes ciparus, ja skenē no labās puses uz kreiso. Izmantojot informāciju par paritāti/virzienu, otrādi apgriezts simbols skeneri nemulsinās. Kad skeneris saskaras ar apgrieztu simbolu, tas var to vienkārši ignorēt (daudzi skeneri pārmaiņus skenē no kreisās puses uz labo un no labās puses uz kreiso, tāpēc simbols tiks nolasīts nākamajā reizē) vai atpazīt ciparus un sakārtot tos pareizā secībā. Ciparu kodēšanai ir vēl viena īpašība. Labās puses cipari ir kreisās puses ciparu optiskais pretstats, t. i., melnās joslas tiek pārvērstas par baltiem laukumiem un otrādi. Piemēram, kreisās puses &quot;4&quot; ir ''atstarpe×1 — josla×1 — atstarpe×3 — josla×2'', savukārt labās puses &quot;4&quot; ir ''josla×1 — atstarpe×1 — atstarpe×1 — josla×3 — atstarpe×2''.

== Numerācija ==
UPC-A un UPC-E svītrkodu skaitu ierobežo to izveidē izmantotie standarti.

UPC-A: (10 iespējamās vērtības uz vienu kreiso ciparu ^ 6 kreisie cipari) × (10 iespējamās vērtības uz vienu labo ciparu ^ 5 labie cipari) = 100 000 000 000. UPC-E: (10 iespējamās vērtības vienam ciparam ^ 6 cipari) × (2 iespējamie paritātes modeļi katram UPC-E skaitlim) = 2 000 000.

=== Ciparu sistēmas cipars ===
Tālāk ir aprakstītas visas iespējamās numerācijas sistēmas ar atbilstošo 12 ciparu UPC-A numerācijas shēmu LLLLLLLLLRRRRRR, kur L apzīmē numerācijas sistēmas ciparu un R kontrolciparu.

; 0—1, 6—9
: Lielākajai daļai produktu. Cipari LLLLLL ir ražotāja kods (piešķir vietējā [[GS1]] organizācija), un cipari RRRRR ir produkta kods.
; 2
: Rezervēts vietējam lietojumam (veikals/noliktava), precēm, ko pārdod pēc mainīga svara. Precēm ar mainīgu svaru, piemēram, gaļai, svaigiem augļiem vai dārzeņiem, ja tie ir iesaiņoti veikalā, tad veikals vienības numuru nosaka pats. Šajā gadījumā LLLLLL ir vienības numurs, un RRRRR ir vai nu svars, vai cena, kur pirmais R nosaka, kurš no šiem numuriem tiek izmantots (0 svaram).
; 3
: Zāles pēc Nacionālā zāļu koda (NDC) numura. Farmaceitiskajiem līdzekļiem ASV kā NDC numuru izmanto UPC vidējos 10 ciparus. Lai gan tirdzniecības vietā parasti tiek skenēti tikai bezrecepšu medikamenti, uz NDC balstītus UPC kodus izmanto uz recepšu medikamentu un ķirurģisko produktu iepakojumiem, un šajā gadījumā tos parasti sauc par UPN kodiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.simplybarcodes.com/barcode-graphic-medical.html|title=Barcodes for Pharmaceuticals and Surgical Products|website=SimplyBarcodes.com}}&lt;/ref&gt;
; 4
: Rezervēts vietējai lietošanai (veikalā/noliktavā), bieži vienlojalitātes kartēm vai veikala kuponiem.
; 5
: Kuponi . Cipari LLLLL ir ražotāja kods, pirmie trīs RRR ir ģimenes kods (nosaka ražotājs), bet nākamie divi RR ir kupona kods, kas nosaka atlaides apmēru. Šos kuponus var dubultot vai trīskāršot.

=== Kontrolcipara kalkulācija ===
UPC ir ietverts kontrolcipars, lai atklātu biežāk sastopamās datu ievadīšanas kļūdas. Piemēram, UPC-A kodos tiek izvēlēts kontrolcipars &lt;math&gt;x_{12}&lt;/math&gt;, kas atbilst ''kontrolcipara vienādojumam'':

: &lt;math&gt;(3x_1 + x_2 + 3x_3 + x_4 + 3x_5 + x_6 + 3x_7 + x_8 + 3x_9 + x_{10} + 3x_{11} + x_{12}) \equiv 0 \pmod{10}.&lt;/math&gt;

Ja ievadītais kods neatbilst vienādojumam, tad tas ir nederīgs UPC-A kods.

UPC-A kontrolciparu var aprēķināt šādi:

# Saskaitiet ciparus nepāra skaitļos (pozīcijās (pirmais, trešais, piektais,..., vienpadsmitais).
# Rezultātu reiziniet ar 3.
# Pie rezultāta pieskaitiet ciparu summu pāra pozīcijās (otrajā, ceturtajā, sestajā, sestajā,..., desmitajā).
# Atrodiet rezultātu modulo 10 (ti, atlikumu pēc dalīšanas ar 10) un nosauciet to par M
# Ja M ir nulle, tad kontrolcipars ir 0; pretējā gadījumā kontrolcipars ir {{Math|10 &amp;minus; ''M''}}

Piemēram, UPC-A svītrkodā &quot;03600029145 ''x'' &lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt; &quot;, kur {{Math|''x''&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;}} ir nezināmais kontrolcipars, {{Math|''x''&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;}} var aprēķināt šādi:

# Saskaitiet ciparus nepāra pozīcijās (0 + 6 + 0 + 2 + 1 + 5 = 14).
# Rezultātu reiziniet ar 3 (14 × 3 = 42).
# Pieskaitiet ciparus pāra pozīcijās (42 + (3 + 0 + 0 + 9 + 4) = 58).
# Atrodiet modulo 10 rezultātu (58 mod 10 = 8 = ''M'').
# Ja M nav 0, tad atņemiet M no 10 ({{Math|1=10 &amp;minus; ''M'' = 10 &amp;minus; 8 = 2}}).

Tādējādi kontrolcipars {{Math|''x''&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;}} ir 2.

Kontrolciparu vienādojums ir izvēlēts tā, lai tam būtu saprātīgas kļūdu noteikšanas īpašības (skat. [[Lūna algoritms|Lūna algoritmu]]).

* UPC-A spēj atklāt 100% vienciparu kļūdu.
*: Viena cipara kļūda nozīmē, ka tieši viens cipars ir nepareizs. Pieņemsim, ka kļūdainā un pareizā cipara modulo 10 starpība ir ''d''. Vērtība ''d'' nevar būt nulle, jo tas nozīmētu, ka cipari ir vienādi, bet ''d'' var būt jebkura cita vērtība no {1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9}. Ja kļūdainais cipars ir nepāra pozīcijā (ar vērtību 1), tad kontrolcipara vienādojuma kreisās puses vienādojums mainās par ''d'', un vienādība vairs nav nulle. Ja kļūdainais cipars ir pāra pozīcijā (ar vērtību 3), tad kreisā puse mainās par 3''d'', bet arī šī izmaiņa nav nulle modulo 10, tāpēc kontrolcipara vienādojums nav izpildīts.
* UPC-A var atklāt aptuveni 89 % transpozīcijas kļūdu. Konkrēti, ja un tikai tad, ja starpība starp diviem blakus esošiem cipariem ir 5, UPC-A nevar noteikt to pārnešanu.
*# Ja tiek pārcelti 2 blakus esošie cipari, tad vienam no cipariem ''&lt;big&gt;a&lt;/big&gt;'' tiks piešķirts lielums 1, bet otram ciparam {{Math|1=''b'' = ''a'' + ''d''}} tiks piešķirts lielums 3, kur &lt;big&gt;''d''&lt;/big&gt; ir abu ciparu starpība. Ja cipari būtu pareizā secībā, tie dotu šādus rezultātus
*#:: &lt;math&gt;1a + 3b = 1a + 3(a+d) = 4a + 3d&lt;/math&gt;
*#: kontrolciparu vienādojuma kreisajā pusē. Transponētā secībā tie veido
*#:: &lt;math&gt;1b + 3a = 3a + 1(a+d) = 4a + d&lt;/math&gt; .
*#: LHS. Atņemot abus minētos elementus, aprēķina, cik lielā mērā tie maina LHS:
*#:: &lt;math&gt;(4a + 3d) - (4a + d) = 2d&lt;/math&gt;
*#: Kļūda tiks konstatēta, ja modulārās izmaiņas nebūs nulle; ja {{Math|2d &amp;equiv; 0}} modulo 10, tad izmaiņas netiks konstatētas. Līdz ar to kļūda netiks atklāta tikai tad, ja rakstzīmju starpība {{Math|''d'' &amp;equiv; 5}} (ja {{Math|''d'' &amp;equiv; 0}}, tad deģenerētā &quot;transpozīcija&quot; nebūs kļūda&quot;).
*# Pēc tam apsveriet, cik bieži transponēšanas attālums d ir 5.
Šī ir d-transpozīciju tabula UPC-A svītrkodiem, kur

&lt;math&gt; d \in \{0, 1, 2, \ldots, 9\}:&lt;/math&gt;

UPC-A svītrkodu d-transpozīciju tabula
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''''d'''''

'''N°'''
|'''0'''
|'''1'''
|'''2'''
|'''3'''
|'''4'''
|'''5'''
|'''6'''
|'''7'''
|'''8'''
|'''9'''
|-
|'''1'''
|0 0
|0 1
|0 2
|0 3
|0 4
|0 5
|0 6
|0 7
|0 8
|0 9
|-
|'''2'''
|1 1
|1 2
|1 3
|1 4
|1 5
|1 6
|1 7
|1 8
|1 9
|
|-
|'''3'''
|2 2
|2 3
|2 4
|2 5
|2 6
|2 7
|2 8
|2 9
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
|'''4'''
|3 3
|3 4
|3 5
|3 6
|3 7
|3 8
|3 9
| colspan=&quot;3&quot; |
|-
|'''5'''
|4 4
|4 5
|4 6
|4 7
|4 8
|4 9
| colspan=&quot;4&quot; |
|-
|'''6'''
|5 5
|5 6
|5 7
|5 8
|5 9
| colspan=&quot;5&quot; |
|-
|'''7'''
|6 6
|6 7
|6 8
|6 9
| colspan=&quot;6&quot; |
|-
|'''8'''
|7 7
|7 8
|7 9
| colspan=&quot;7&quot; |
|-
|'''9'''
|8 8
|8 9
| colspan=&quot;8&quot; |
|-
|'''10'''
|9 9
| colspan=&quot;9&quot; |
|-
|'''Summa'''
|10
|18
|16
|14
|12
|10
|8
|6
|4
|2
|}
Rinda '''Summa''' satur d-transpozīciju skaitu, tāpēc neatklājamo transponēšanas kļūdu īpatsvars ir (neņemot vērā transponēšanas, kurās ''d = 0''):

&lt;math&gt;\frac{10}{18 + 16 + 14 + 12 + 10 + 8 + 6 + 4 + 2}=\frac{10}{90}=11.111\ldots\%.&lt;/math&gt;

== Variācijas ==
UPC savā visizplatītākajā lietojumā tehniski attiecas uz UPC-A.

Pastāv arī citi UPC varianti:

* UPC-B ir 12 ciparu UPC versija bez kontrolcipara, kas izstrādāta Nacionālā zāļu kodeksa (NDC) un Nacionālā, ar veselību saistītā produkta koda vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.healthdata.gov/dataset/nhric-national-health-related-items-code|title=NHRIC (National Health Related Items Code)|publisher=U.S. Department of Health &amp; Human Services|website=HealthData|access-date={{dat|2021|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2021|03|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210308015954/https://healthdata.gov/dataset/nhric-national-health-related-items-code}}&lt;/ref&gt; Tajā ir 11 cipari un 1 cipars kā produkta kods, un tas parasti netiek izmantots.&lt;ref name=&quot;adams1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adams1.com/upccode.html|title=Bar Code 1: A Web Of Information About Bar Code UPC and EAN Bar Code Page|website=Adams Communications|date=June 20, 2013|access-date={{dat|2021|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2021|03|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210308005638/https://www.adams1.com/upccode.html}}&lt;/ref&gt;
* UPC-C ir 12 ciparu kods ar produkta kodu un kontrolciparu; netiek plaši izmantots.
* UPC-D ir mainīga garuma kods (12 vai vairāk ciparu), kur 12. cipars ir kontrolcipars. Šīs versijas netiek plaši izmantotas.
* UPC-E ir sešciparu kods, kam ir ekvivalents UPC-A 12 ciparu kods ar ciparu sistēmu 0 vai 1.
* UPC-2 ir UPC papildinājums ar diviem cipariem, ko izmanto, lai norādītu žurnāla vai periodikas izdevumu.
* UPC-5 ir UPC papildinājums ar 5 cipariem, ko izmanto, lai norādītu ieteicamo mazumtirdzniecības cenu grāmatām.

Tā kā UPC tehnoloģiski noveco, tad paredzams, ka līdz 2010. gadam UPC-B un UPC-C vairs netiks plaši izmantoti. UPC-D standarts var tikt pārveidots EAN 2.0 standartā vai arī pilnībā izbeigts.

=== UPC-E ===
Lai UPC svītrkodus varētu izmantot uz mazākiem iepakojumiem, kur pilns 12 ciparu svītrkods var nebūt piemērots, tika izstrādāta &quot;nulles samazināta UPC versija&quot;, ko sauc par UPC-E, kurā numura sistēmas cipars, visas ražotāja koda pēdējās nulles un visas produkta koda sākuma nulles ir atceltas (izlaistas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.barcodeisland.com/upce.phtml|title=UPC-A Symbology – UPC-E background information and UPC-A to UPC-E conversion|website=barcodeisland.com|access-date=January 21, 2013|archive-date={{dat|2020|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200226110541/http://www.barcodeisland.com/upce.phtml}}&lt;/ref&gt;

Šī simboloģija atšķiras no UPC-A ar to, ka tajā izmanto tikai sešciparu kodu, neizmanto M (vidus) aizsargjoslu un E (beigu) aizsargjoslu veido kā atstarpes josla-starpsvītra-starpsvītra-starpsvītra, t. i., UPC-E svītrkoda shēma ir SDDDDDDE. Veidu, kādā sešciparu UPC-E ir saistīts ar divpadsmitciparu UPC-A, nosaka UPC-E ciparu modelis un UPC-E paritātes modelis. Tas var atbilst tikai UPC-A ciparu sistēmai 0 vai 1, kuras vērtība kopā ar UPC-A kontrolciparu nosaka UPC-E kodēšanas paritātes modeli. Ja ražotāja koda ciparus apzīmē ar X, bet produkta koda ciparus — ar N, tad:
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Pēdējais UPC-E cipars
! UPC-E ciparu modelis
! UPC-A ekvivalents
|-
| 0
| XXNNN0
| 0 vai 1 + XX000-00NNN + kontrolcipars
|-
| 1
| XXNNN1
| 0 vai 1 + XX100-00NNN + kontrolcipars
|-
| 2
| XXNNN2
| 0 vai 1 + XX200-00NNN + kontrolcipars
|-
| 3
| XXXNN3
| 0 vai 1 + XXX00-000 NN + kontrolcipars
|-
| 4
| XXXXN4
| 0 vai 1 + XXXX0-0000N + kontrolcipars
|-
| 5
| XXXXX5
| 0 vai 1 + XXXXX-00005 + kontrolcipars
|-
| 6
| XXXXX6
| 0 vai 1 + XXXXX-00006 + kontrolcipars
|-
| 7
| XXXXX7
| 0 vai 1 + XXXXX-00007 + kontrolcipars
|-
| 8
| XXXXX8
| 0 vai 1 + XXXXX-00008 + kontrolcipars
|-
| 9
| XXXXX9
| 0 vai 1 + XXXXX-00009 + kontrolcipars
|}
Piemēram, UPC-E 654321 var atbilst UPC-A 065100004327 vai 165100004324, atkarībā no kodēto ciparu UPC-E paritātes modeļa, kā aprakstīts tālāk:
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!UPC-A kontrolcipars
! UPC-E paritātes modelis UPC-A
ciparu sistēma 0
! UPC-E paritātes modelis UPC-A
ciparu sistēma 1
|-
| 0
| EEEOOO
| OOOEEE
|-
| 1
| EEOEOO
| OOEOEE
|-
| 2
| EEOOEO
| OOEEOE
|-
| 3
| EEOOOE
| OOEEEO
|-
| 4
| EOEEOO
| OEOOEE
|-
| 5
| EOOEEO
| OEEOOE
|-
| 6
| EOOOEE
| OEEEOO
|-
| 7
| EOEOEO
| OEOEOE
|-
| 8
| EOEOOE
| OEOEEO
|-
| 9
| EOOEOE
| OEEOEO
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; background-color:#80A080;&quot;
|+Kodēšanas tabula UPC-E svītrkodu modelim SDDDDDDE
! rowspan=&quot;2&quot; | S (sākums)
! colspan=&quot;10&quot; | O&lt;br /&gt;(nepāra paritātes cipars)
! colspan=&quot;10&quot; | E&lt;br /&gt;(para paritātes cipars)
! rowspan=&quot;2&quot; | E (beigas)
|-
! 0
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 0
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
|- valign=&quot;top&quot;
|
|[[Attēls:UPC-E_0ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;3-2-1-1
|[[Attēls:UPC-E_1ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;2-2-2-1
|[[Attēls:UPC-E_2ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;2-1-2-2
|[[Attēls:UPC-E_3ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-4-1-1
|[[Attēls:UPC-E_4ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-1-3-2
|[[Attēls:UPC-E_5ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-2-3-1
|[[Attēls:UPC-E_6ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-1-1-4
|[[Attēls:UPC-E_7ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-3-1-2
|[[Attēls:UPC-E_8ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-2-1-3
|[[Attēls:UPC-E_9ow.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;3-1-1-2
|[[Attēls:UPC-E_0ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-1-2-3
|[[Attēls:UPC-E_1ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-2-2-2
|[[Attēls:UPC-E_2ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;2-2-1-2
|[[Attēls:UPC-E_3ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-1-4-1
|[[Attēls:UPC-E_4ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;2-3-1-1
|[[Attēls:UPC-E_5ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;1-3-2-1
|[[Attēls:UPC-E_6ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;4-1-1-1
|[[Attēls:UPC-E_7ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;2-1-3-1
|[[Attēls:UPC-E_8ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;3-1-2-1
|[[Attēls:UPC-E_9ew.svg|235x235px]]&lt;br /&gt;2-1-1-3
|
|}
UPC-E 654321 ar paritātes modeli &quot;EOEOEO&quot; (UPC-A 065100004327) varētu kodēt kā

1-1-1 4-1-1-1 1-2-3-1 2-3-1-1 1-4-1-1 2-2-1-2 2-2-2-1 1-1-1-1-1-1.

Svītrkods izskatītos šādi:

=== EAN-13 ===
[[Starptautiskais produkta numurs - EAN|EAN-13]] tika izstrādāts kā UPC-A aizstājējs, pievienojot papildu ciparu katra UPC-A numura sākumā. Tādējādi teorētiski iespējamo unikālo vērtību skaits tika palielināts desmit reizes, sasniedzot 1 triljonu. EAN-13 svītrkodi norāda arī valsti, kurā atrodas uzņēmums, kas ir reģistrējis preci (kas var būt vai nebūt tā pati valsts, kurā prece ir ražota). Saskaņā ar GS1 valstu kodiem to nosaka koda trīs pirmie cipari. Katru UPC-A kodu var viegli pārvērst līdzvērtīgā EAN-13 kodā, UPC-A kodam pievienojot 0 ciparu. Tas nemaina [[Kontrolcipars|kontrolciparu]] . Tagad visas tirdzniecības vietu sistēmas var saprast abus kodus vienādi.

EAN-8 ir EAN svītrkoda 8 ciparu variācija.

UPC lietošanas piezīmes:

* Pašlaik [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] papildus produktiem, kas jau ir marķēti ar UPC, tiks pieņemti arī visi produkti, kas ir marķēti ar EAN.
* Produkti ar jau esošu UPC nav atkārtoti jāmarķē ar EAN.
* Ziemeļamerikā EAN pievieno par 30 % vairāk kodu, galvenokārt UPC cipariem no 00 līdz 09 pievienojot ciparus no 10 līdz 12. Tas ir spēcīgs stimuls, lai pakāpeniski atceltu UPC.

== Skatīt arī ==

* [[GS1]] — Starptautiska piegādes ķēdes standartu organizācija
* [[Globālais tirdzniecības vienības numurs]]
* [[Starptautiskais produkta numurs]]

== Atsauces ==
 {{Atsauces|30em}}
22. [https://fullformdunia.com/upc-full-form Kas ir UPC ?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210514040811/https://fullformdunia.com/upc-full-form/ |date={{dat|2021|05|14||bez}} }} [https://fullformdunia.com/upc-full-form Pilna UPC forma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210514040811/https://fullformdunia.com/upc-full-form/ |date={{dat|2021|05|14||bez}} }} .

== Turpmākai lasīšanai ==

* {{Patenta atsauce|country=US|number=3832686|title=Bar Code Font|status=|pubdate=May 11, 1972|gdate=August 27, 1974|invent1=Bilgutay|inventor1-first=Ilhan M.}}
* {{Patenta atsauce|country=US|number=3145291|title=Identification System|status=|pubdate=July 2, 1959|gdate=April 18, 1964|invent1=Brainerd|inventor1-first=H. B.}} Railroad bar code.
* {{Patenta atsauce|country=US|number=3617707|title=Automatic car identification system|status=|pubdate=August 17, 1967|gdate=November 2, 1971|invent1=Shields|invent2=Stapelfeldt|inventor1-first=Charles B.|inventor2-first=Roelif}}
* {{Patenta atsauce|country=US|number=3723710|title=Method and Device for Reading and Decoding a High Density Self-Clocking Bar Code|status=|pubdate=June 28, 1971|gdate=March 27, 1973|invent1=Crouse|invent2=Jones|inventor1-first=William G.|inventor2-first=John E.}}

== Ārējās saites ==

* UPC History — ID History Museum — Where the history of the UPC lives
* [http://www.upc-search.org/ UPC-Search.org] Bezmaksas tiešsaistes UPC datu bāze

[[Kategorija:Svītrkods]]
[[Kategorija:20. gadsimta izgudrojumi]]
[[Kategorija:Produktu klasifikācija]]
[[Kategorija:Unikālie identifikatori]]
[[Kategorija:Identifikatori]]
[[Kategorija:Kontrolsummu algoritmi]]
[[Kategorija:Amerikāņu izgudrojumi]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>r6xdl9ver2mgiwld0pq41pcx15k5494</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvārdes poligons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486769</id>
    <revision>
      <id>4541287</id>
      <parentid>4516156</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:26:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3047" sha1="dpqcggkoppiau8ympy1uh2bjpkydf65" xml:space="preserve">[[Attēls:Zvārdes baznīcas drupas - panoramio.jpg|thumb|270px|Zvārdes baznīcas drupas (2011)]]
'''Zvārdes poligons''' bija vairāk nekā {{sk|24000}} hektāru plašs [[Padomju Savienība|PSRS]] kara [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbu]] mešanas treniņu poligons [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]], kuru izveidoja 1954. gadā pēc [[PSRS Aizsardzības ministrija]]s pieprasījuma.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; Bumbu lauka centrā atradās [[Zvārdes baznīca]] un [[Ķerkliņu luterāņu baznīca|Ķērkliņu baznīca]], kā arī Rīteļu kapsēta, kura tika pilnībā izpostīta. Zvārdes poligonā līdz mūsdienām saglabājies unikāls kurgāns – poligona novērošanas vieta.&lt;ref&gt;[https://www.celotajs.lv/lv/e/zvardesmezi?1 Lauku ceļotājs]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1953. gadā ar [[Latvijas PSR]] [[Latvijas PSR Ministru padome|Ministru padome]]s rīkojumu likvidēja Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, lauksaimniecisko darbību pārtrauca pieci kolhozi: Staļina, Marksa, “Komunists”, “Vienība” un “Ļeņina ceļš”. Zvārdē izveidoja PSRS kara aviācijas poligonu, kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā. Vietējiem iedzīvotājiem pavēlēja līdz 1955. gada 1. maijam pamest savas mājas.
Lidotājiem bija jāmācās trāpīt tanku, lidmašīnu, lielgabalu butaforijās. Trāpījumu par teicamu uzskatīja, ja lādiņš piezemējās tuvāk par 100 metriem no mērķa. Uzlidojumi tika veikti no Tukuma, Šauļu, Kaļiņingradas un citiem lidlaukiem.&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;[https://www.la.lv/zvarde-atdzimst “Kā augonis uz Latvijas miesas”. Bijušais Zvārdes poligons pamazām atdzimst] Ģirts Kasparāns la.lv 2019. gada 18. maijā&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1989. gada 21. jūlijā notika protesta akcijas pret Zvārdes poligonu. Tajās iesaistījās arī [[Minsteres latviešu ģimnāzija]]s skolotājs un vēlākais diplomāts [[Pēteris Kārlis Elferts]], kuru izraidīja no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados.&lt;ref name=&quot;Baltic Ireland&quot;&gt;[http://baltic-ireland.ie/2009/08/11952/ Mēs visi esam latvieši] Laima Ozola baltic-ireland.ie, 29.08.2009&lt;/ref&gt; Kad 1993. gadā Padomju armija atstāja Zvārdes poligonu, tikai neliela daļa iedzīvotāju atgriezās savās bijušajās mājās. Zvārdes pagastā deklarējās ap 400 iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;LA&quot;/&gt;

2015. gada maijā bijušajā poligona teritorijā notika [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] organizētās mācības „Zvārdes detonators 2015”, kurās karavīri turpināja ilgstoši ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu, atrodot un iznīcinot 60 sprādzienbīstamus priekšmetus, tostarp divas aviācijas bumbas.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/militaras-macibas/2015-05-22/macibas-veicot-zvardes-poligona-kemmesanu-atrod-un-iznicina-60#lastcomment Mācībās veicot Zvārdes poligona ķemmēšanu, atrod un iznīcina 60 sprādzienbīstamus priekšmetus] [[sargs.lv]] 22.05.2015&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Saldus novads]]</text>
      <sha1>dpqcggkoppiau8ympy1uh2bjpkydf65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vakara cimdi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486800</id>
    <revision>
      <id>4541326</id>
      <parentid>3664752</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:29:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3627" sha1="8z8o5vdd0dhk6d25d2ojjaihlp9y0nk" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}}
[[File:Jacqueline Kennedy after State Dinner, 22 May 1962.jpg|thumb|[[Žaklīna Kenedija]] valsts vakariņās valkāja vakara cimdus 1962. gadā.|alt=Jacqueline Kennedy wearing evening gloves at a state dinner in 1962.]]
Dāmu '''vakara cimdi''' ir gari [[cimdi]], kurus sievietes valkā kā [[Svinīgs apģērbs|svinīgu apģērbu]], parasti pie oficiāla apģērba, piemēram, [[vakarkleita]]s vai [[kāzu kleita]]s. Starp tiem garākos vakara cimdus sauc par &quot;operas cimdiem&quot;. &quot;Elkoņa garuma vai garāka&quot; daļa ir atslēga; cimdus, kas aptver ievērojamu apakšdelma daļu līdz nedaudz zem elkoņa, var saukt par &quot;gariem cimdiem&quot; vai &quot;vakara cimdiem&quot;, bet nekad tos nevar saukt par &quot;operas cimdiem&quot;. &lt;!-- Šajā gadījumā termins &quot;opera&quot;, iespējams, ir vairāk saistīts ar garumu nekā gadījums, kā tas redzams arī &quot;operas garuma cimdos&quot; un &quot;operas garuma pērlēs&quot;. --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://allthetropes.org/wiki/Opera_Gloves|title=Opera Gloves - All The Tropes|website=allthetropes.org|access-date=Oct 18, 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://janeausten.co.uk/blogs/womens-regency-fashion-articles/dresssing-for-the-opera|title=Dresssing for the Opera|website=janeausten.co.uk|access-date=Jun 17, 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;!--

Daudzas rietumu svinīgās kleitas ir veidotas no kristiešu rituālu tērpiem, it īpaši [[katoļu baznīca]]s, kur rituāli tiek stingri disciplinēti, un tas bija nepieciešams, lai samazinātu iedarbību uz ādu. Reaģējot uz šo tendenci, Rietumu pasaulē kleitas ar īsām piedurknēm vai bez piedurknēm, piemēram, nakts apģērba kods, ir jāvalkā ar gariem cimdiem līdz elkonim pat oficiālos pasākumos un augstākās klases sociālajos lokos. Tāpēc tai ir spēcīga nozīme kā oficiālai kleitai svētā un stingrā vietā, un tiek teikts, ka tā ir izsmalcināta un tīras dāmas izsmalcināta kleita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://learnweddingetiquette.blogspot.com/2013/12/wedding-glove-etiquette.html|title=Learn Wedding Etiquette|website=learnweddingetiquette.blogspot.com|date=Dec 1, 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rearviewmirrorblog.com/2016/01/26/the-delicate-art-of-the-evening-glove/|title=The Delicate Art of the Evening Glove|website=rearviewmirrorblog.com|date=Jan 26, 2016|access-date={{dat|2021|06|05||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210520004809/https://rearviewmirrorblog.com/2016/01/26/the-delicate-art-of-the-evening-glove/}}&lt;/ref&gt; --&gt;

Sieviešu cimdi oficiālam un pusformālam apģērbam sievietēm ir trīs garumos: plaukstas, elkoņa un operas (pāri elkonim, parasti sasniedzot bicepsu, bet dažreiz līdz pilnam rokas garumam). Visizcilākie operas garuma cimdi ir izgatavoti pēc pasūtījuma no baltas kazādas. Operas garuma cimdu izgatavošanā tiek izmantoti daudzi citi ādas veidi, parasti mīkstas govs ādas šķirnes; lakāda un [[zamšāda]]s ir īpaši populāras kā alternatīvas kazas ādai, un tās bieži ir pieejamākas nekā kazādas. [[Satīns|Satīna]] un elastīgā satīna materiāli ir populāri, un tiek arī masveidā ražoti. Neparastāki cimdu materiāli ietver ādas, kas izgatavotas no laša, pitona un dzeloņrajas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Snaije |first1=Olivia |title=Blood, sweat and silk on the long road to Paris Fashion Week |url=https://edition.cnn.com/2014/03/04/world/europe/blood-sweat-and-silk-on-the-long-road-to-paris-fashion-week/index.html |access-date=9 August 2019 |agency=CNN |date=March 4, 2014}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Apģērbs]]</text>
      <sha1>8z8o5vdd0dhk6d25d2ojjaihlp9y0nk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romans Jaremčuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>488093</id>
    <revision>
      <id>4541245</id>
      <parentid>4407872</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5790" sha1="m28rga4cg8nwgsn0qbo9di5v81zrxws" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Romans Jaremčuks
| image = Roman Yaremchuk 2021.jpg
| caption = Jaremčuks 2021. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|27}}
| birth_place = {{vieta|Ukraina|Ļviva}}
| height = 191
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]
| clubnumber = 11
| youthyears1 = 2002—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]]
| youthyears2 = 2007—2012
| youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| years1 = 2012—2017
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| caps1 = 9
| goals1 = 0
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} Dynamo-2
| caps2 = 42
| goals2 = 7
| years3 = 2016
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FK Oleksandrija|Oleksandriya]]
| caps3 = 14
| goals3 = 5
| years4 = 2017—2021
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| caps4 = 121
| goals4 = 47
| years5 = 2021—2022
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| caps5 = 25
| goals5 = 6
| years6 = 2022—2024
| clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| caps6 = 25
| goals6 = 2
| nationalyears1 = 2012
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2012—2013
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18
| nationalcaps3 = 8
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2013—2014
| nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalcaps4 = 12
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2014—2015
| nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalcaps5 = 10
| nationalgoals5 = 1
| nationalyears6 = 2018—
| nationalteam6 = {{fb|Ukraina}}
| nationalcaps6 = 72
| nationalgoals6 = 19
| club-update = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 25
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]
| caps8 = 35
| goals8 = 4
| years8 = 2024—
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]
| years9 = 2026
| caps9 = 11
| goals9 = 4
}}
'''Romans Jaremčuks''' ({{val|uk|Роман Олегович Яремчук}}, dzimis {{dat|1995|11|27}} [[Ļviva|Ļvivā]]) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Jaremčuks spēlē [[Grieķijas Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandā [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]].

== Karjera ==
Ar futbolu sāka nodarboties dzimtās pilsētas klubā [[Ļvivas &quot;Karpati&quot;]]. 2007. gadā pievienojās [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] jauniešu akadēmijai. Sākumā spēlēja kluba jauniešu komandās, vēlāk pārstāvēja Dinamo-2. 2016. gada martā debitēja kluba pirmās komandas sastāvā [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] izcīņā. Vēlāk tajā pašā gadā tika izīrēts [[FK Oleksandrija]], šī kluba sastāvā debitēja [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Sezonas otrajā pusē atgriezās Kijivas &quot;Dinamo&quot;. 2017. gada augustā pārgāja uz [[Beļģija]]s klubu ''[[KAA Gent|Gent]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kaagent.be/en/supporter/news/16-08-2017/kaa-gent-legt-jonge-spits-roman-yaremchuk-onder-contract |title=Roman Yaremchuk signs 4 year contract |language=en |date={{dat|2017|8|16||bez}} |website=kaagent.be |access-date={{dat|2021|6|18}} |archive-date={{dat|2021|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210616043329/https://www.kaagent.be/en/supporter/news/16-08-2017/kaa-gent-legt-jonge-spits-roman-yaremchuk-onder-contract }}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada sezonā spēlēja [[Portugāle]]s klubā ''[[S.L. Benfica|Benfica]]''. 2022. gada augustā atgriezās Beļģijā, pievienojoties ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Ukrainas jauniešu izlases. [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasē]] debitēja {{dat|2018|9|6||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva 2019. gada jūnijā [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=30385 |title=Roman Yaremchuk, international footballer |language=en|website=eu-football.info|access-date={{dat|2021|6|18}}}}&lt;/ref&gt; Tika iekļauts komandas sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā un pirmajās divās spēlēs guva vārtus.

== Sasniegumi ==
'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas Superlīga]]: 2024—25
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2024—25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Jaremčuks, Romans}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ļvivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Oleksandrija spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>m28rga4cg8nwgsn0qbo9di5v81zrxws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artems Dovbiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489293</id>
    <revision>
      <id>4541237</id>
      <parentid>4528531</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:51:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19825" sha1="l9wmw7iab6nne4qimnjf9w9e21tgx7m" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Artems Dovbiks
| image = Artem Dovbyk 2025 (cropped).jpeg
| image_size = 200
| caption = Artems Dovbiks 2025. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|21}}
| birth_place = {{vieta|Ukraina|Čerkasi}}
| height = 189
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| clubnumber = 9
| youthyears1 = 2010—2014
| youthclubs1 = {{flaga|UKR}} [[FC Cherkaskyi Dnipro|Cherkaskyi Dnipro]]
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|UKR}} [[FC Cherkaskyi Dnipro|Cherkaskyi Dnipro]]
| caps1 = 20
| goals1 = 7
| years2 = 2015—2017
| clubs2 = {{flaga|UKR}} [[FC Dnipro|Dnipro]]
| caps2 = 35
| goals2 = 18
| years3 = 2016
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|MDA}} [[FC Zaria Bălți|Zaria Bălți]]
| caps3 = 3
| goals3 = 0
| years4 = 2018—2020
| clubs4 = {{flaga|DEN}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]]
| caps4 = 18
| goals4 = 1
| years5 = 2019—2020
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|DEN}} [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]]
| caps5 = 18
| goals5 = 2
| years6 = 2020—2023
| clubs6 = {{flaga|UKR}} [[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]
| caps6 = 71
| goals6 = 44
| nationalyears1 = 2015
| nationalteam1 = {{flaga|UKR}} Ukraina U18
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2016—2018
| nationalteam2 = {{flaga|UKR}} Ukraina U21
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2021—
| nationalteam3 = {{fb|Ukraina}}
| nationalcaps3 = 41
| nationalgoals3 = 11
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 36
| goals7 = 24
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 46
| goals8 = 15
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 4
| goals9 = 1
}}
'''Artems Dovbiks''' ({{val|uk|Артем Олександрович Довбик}}; dzimis {{dat|1997|6|21}} [[Čerkasi|Čerkasos]]) ir ukraiņu [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'', kas viņu īrē no ''[[AS Roma|Roma]]''.

== Klubu karjera ==

=== Čerkasu &quot;Dnipro&quot; ===
Dovbiks dzimis [[Čerkasi|Čerkasos]], Ukrainā, un ir [[Čerkasu &quot;Dnipro&quot;]] akadēmijas audzēknis. Savu profesionālo debiju Dovbiks ​​piedzīvoja šajā komandā, 2014. gadā. Viņš uzvarēja [[2014.–2015. gada Ukrainas futbola 2. līgas sezona|2014.–2015. gada Ukrainas 2. līgas]] sezonā, gūstot 7 vārtus.

=== Dnipro ===
2015. gada vasarā viņš parakstīja līgumu ar [[FK Dnipro]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ua-football.com/ua/ukrainian/high/1470997912-fk-dnipro-dozayaviv-dovbika.html|title=ФК Дніпро дозаявив Довбика|website=www.ua-football.com|access-date=2024-03-21|date=2016-08-12|language=uk}}&lt;/ref&gt; bet 2016. gada aprīlī&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; viņš tika nosūtīts trīs mēnešu īrē uz Moldovas klubu [[FC Zaria Bălți]], kur izcīnīja [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kausu]]. Viņš ieguva labākā jaunā spēlētāja balvu [[2016.–2017. gada Ukrainas futbola Premjerlīgas sezona|2016.–2017. gada Ukrainas Premjerlīgas]] sezonā. Tas pamudināja [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]] izlases treneri [[Andrijs Ševčenko|Andriju Ševčenko]] izsaukt viņu uz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēm.

=== Midtjylland ===
Kad &quot;Dnipro&quot; tika pazemināta parādu dēļ, Dovbiks ​​palika klubā. [[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līgā]] viņš 13 spēlēs guva 12 vārtus, piesaistot ārvalstu klubu interesi, un 2018. gadā viņš kā bezmaksas transfērs pievienojās Dānijas klubam [[FC Midtjylland]].&lt;ref&gt;Includes [[Ukrainian Cup]], [[Moldovan Cup]], [[Danish Cup]], [[Copa del Rey]]&lt;/ref&gt; 2018. gadā ar [[FC Midtjylland]] Dovbiks kļuva par valsts čempionu, un 2019. gadā kļuva par valsts kausa īpašnieku. 2019. gada 2. septembrī viņš tika izīrēts [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]] uz 2019.–2020. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soenderjyske.dk/fodbold/soenderjyske-lejer-angriber-i-fc-midtjylland/|title=SønderjyskE lejer angriber i FC Midtjylland - Sønderjysk Elitesport A/S|website=web.archive.org|access-date=2024-03-21|date=2019-09-02|archive-date=2019-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190902093637/https://soenderjyske.dk/fodbold/soenderjyske-lejer-angriber-i-fc-midtjylland/}}&lt;/ref&gt; Kopā ar &quot;SønderjyskE&quot; Dovbiks otro reizi kļuva par Dānijas kausa īpašnieku.

=== Dnipro-1 ===
Pēc regulārā spēles laika trūkuma un bez vārtu guvumiem, 2020. gadā Dovbiks ​​atgriezās Ukrainā, noslēdzot līgumu ar nesen izveidoto [[SK Dnipro-1]], kas iepriekšējā sezonā tika tika paaugstināti uz [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgu]]. Kamēr viņa sniegums līgā bija nedaudz zemāks par gaidīto, Dovbiks ​​[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] izcīņā guva labus rezultātus, trīs spēlēs gūstot 4 vārtus, kļūstot par vienu no trim turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem.

2022. gadā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], tika atcelta [[2021.–2022. gada Ukrainas futbola Premjerlīga sezona|2021.–2022. gada sezona]]. Dovbiks ​​uz laiku pārcēlās uz [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], kas atlikušo sezonas daļu spēlēja labdarības spēles Eiropā, lai saglabātu formu.

=== Girona ===
2023. gada 6. augustā Dovbiks ​​parakstīja līgumu ar Spānijas klubu [[Girona FC|Girona]], līdz 2028. gadam,&lt;ref&gt;Two appearances in UEFA Europa League, seven appearances and five goals in [[UEFA Europa Conference League]]&lt;/ref&gt; par 7 miljoniem eiro, kļūstot par dārgāko spēlētāju kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2023/08/06/girona-complete-club-record-signing-of-ukrainian-international-striker|title=Girona complete club-record signing of Ukrainian international striker|last=Menzies|first=John|website=Football España|access-date=2024-03-21|date=2023-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 12. augustā viņš guva vārtus savā debijas reizē, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;|Real Sociedad]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/match/temporada-2023-2024-laliga-easports-real-sociedad-girona-fc-1|title=Real Sociedad vs Girona FC - LALIGA EA SPORTS|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 21. janvārī viņš sešu minūšu laikā guva savu pirmo [[Hat-trick|''hat-trick'']], uzvarā ar 5:1, pār [[Sevilla FC|Sevilla]], kad kopā ar [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] spēlētāju [[Džūds Belingems|Džūdu Belingemu]] kļuva par labāko vārtu guvēju, ar 14 vārtiem 20 mačos, [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023.–2024. gada sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/watch-artem-dovbyk-six-minute-hat-trick-girona-level-real-madrid-jude-bellingham-top-la-liga-scoring-chart/blt8f6f7a90f1d61c8f|title=WATCH: Artem Dovbyk completes stunning six-minute hat-trick for Girona to draw level with Real Madrid superstar Jude Bellingham at the top of La Liga scoring chart {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-03-21|date=2024-01-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
Dovbiks ​​tika izsaukts uz [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19 izlases]] treniņnometni, taču šajā izlasē nevienu spēli neaizvadīja.

19 gadu vecumā Dovbiks ​​saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Ukrainas futbola izlase|pieaugušo izlasi]], kad viņš tika iekļauts 31 spēlētāja komandā, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlei pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]], 2016. gada 5. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ffu.org.ua/eng/teams/teams_main/15474/|title=Football Federation of Ukraine's official website|website=web.archive.org|access-date=2024-03-21|date=2016-09-18|archive-date=2016-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20160918165947/http://www.ffu.org.ua/eng/teams/teams_main/15474/}}&lt;/ref&gt;

Viņš piedalījās [[:en:2017_UEFA_European_Under-21_Championship_qualification|2017. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā]] kā 19 gadus vecs, un piedalījās [[:en:2019_UEFA_European_Under-21_Championship_qualification|2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā]].

Ukrainas izlasē viņš debitēja 2021. gada 31. martā, [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/match/400155628/|title=FIFA World Cup Qatar 2022™ Qualifiers - Europe - Matches - Ukraine - Kazakhstan - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-03-21|date=2021-04-10|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415153807/https://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/match/400155628/}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 29. jūnijā Dovbiks ​​debitēja [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], astotdaļfināla papildlaikā, pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], aizstājot [[Andrijs Jarmolenko|Andriju Jarmolenko]]. Viņš guva uzvaras vārtus pagarinājuma kompensācijas laikā, nodrošinot Ukrainai uzvaru ar 2:1, un iekļūšanu ceturtdaļfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198613|title=Ukraine stun Sweden with late winner|work=BBC Sport|access-date=2024-03-21|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{{updated|2024. gada 16. martā}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Artem Dovbyk |url=https://int.soccerway.com/players/-/352481/ |website=int.soccerway.com |accessdate={{dat|2024|3|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kausu]], [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausu]], [[Copa del Rey]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Eiropa
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
|[[Čerkasu &quot;Dnipro&quot;]]
|2014—15
|[[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līga]]
|20
|7
|1
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|21
|7
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[FC Dnipro|Dnipro]]
|2015—16
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]
|0
|0
|1
|0
|0
|0
|1
|0
|-
|2016—17
|22
|6
|1
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|23
|6
|-
|2017—18
|Ukrainas 2. līga
|13
|12
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|13
|12
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!35
!18
!2
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
!37
!18
|-
|[[FC Bălți|Zaria Bălți]] (īre)
|2015—16
|[[Moldovas Superlīga]]
|3
|0
|1
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|4
|0
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[FC Midtjylland|Midtjylland]]
|2017—18
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]
|10
|1
|2
|0
|0
|0
|12
|1
|-
|2018—19
|5
|0
|1
|0
|0
|0
|6
|0
|-
|2019—20
|3
|0
|0
|0
|1{{efn|Spēle [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]|name=UEL}}
|0
|4
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!18
!1
!3
!0
!1
!0
!22
!1
|-
|[[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]] (īre)
|2019—20
|Dānijas Superlīga
|18
|2
|3
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|21
|2
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]
|2020—21
| rowspan=&quot;3&quot; |Ukrainas Premjerlīga
|24
|6
|3
|4
| colspan=&quot;2&quot; |—
|27
|10
|-
|2021—22
|17
|14
|1
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|18
|14
|-
|2022—23
|30
|24
| colspan=&quot;2&quot; |—
|9{{efn|Divas spēles UEFA Eiropas līgā, septiņas spēles un pieci vārti [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgā]]}}
|5
|39
|29
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!71
!44
!4
!4
!9
!5
!84
!53
|-
|[[Girona FC|Girona]]
|2023—24
|[[La Liga]]
|27
|14
|3
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|30
|14
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!192
!86
!17
!4
!10
!5
!220
!95
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
{{updated|2024. gada 21. martā}}&lt;ref name=&quot;NFT&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dovbyk, Artem |url=https://www.national-football-teams.com/player/82226.html |website=national-football-teams.com |accessdate={{dat|2024|3|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
!Izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |{{Fb|Ukraina}}
|2021
|6
|2
|-
|2022
|8
|4
|-
|2023
|9
|1
|-
|2024
|1
|1
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!24
!8
|}

: ''Atjaunots 2024. gada 21. martā. Vārti un rezultāti, skatoties no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Dovbika gūtajiem vārtiem.''&lt;ref name=&quot;NFT&quot; /&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
! scope=&quot;col&quot; |Nr.
! scope=&quot;col&quot; |Datums
! scope=&quot;col&quot; |Stadions
! scope=&quot;col&quot; |Spēle izlasē
! scope=&quot;col&quot; |Pretinieks
! scope=&quot;col&quot; |Vārti
! scope=&quot;col&quot; |Rezultāts
! scope=&quot;col&quot; |Turnīrs
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |{{abbr|Ats.|Atsauce}}
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|2021. gada 29. jūnijs
|[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija
| align=&quot;center&quot; |3
|{{fb|SWE}}
| align=&quot;center&quot; |2—1
| align=&quot;center&quot; |2—1
({{Abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}})
|[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/match/2024483--sweden-vs-ukraine/prematch/preview/|title=Sweden 1—2 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=29 June 2021|date=29 June 2021|archive-date={{dat|2021|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629215719/https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/match/2024483--sweden-vs-ukraine/prematch/preview/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|2021. gada 16. novembris
|[[Bilino Polje Stadium]], Zenica, Bosnija un Hercegovina
| align=&quot;center&quot; |6
|{{fb|BIH}}
| align=&quot;center&quot; |2—0
| align=&quot;center&quot; |2—0
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2031007--bosnia-and-herzegovina-vs-ukraine/|title=Bosnia and Herzegovina vs. Ukraine|publisher=UEFA|access-date=17 November 2021|date=16 November 2021}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|2022. gada 1. jūnijs
|[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija
| align=&quot;center&quot; |7
|{{fb|SCO}}
| align=&quot;center&quot; |3—1
| align=&quot;center&quot; |3—1
|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/qualifiers/uefa/match-center/400212389|title=Scotland vs. Ukraine|publisher=FIFA|access-date=1 June 2022|date=1 June 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|2022. gada 14. jūnijs
|[[Stadion Miejski im. Władysława Króla|Stadion Miejski ŁKS]], Lodza, Polija
| align=&quot;center&quot; |11
|{{fb|IRL}}
| align=&quot;center&quot; |1—1
| align=&quot;center&quot; |1—1
| rowspan=&quot;3&quot; |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2034514/|title=Ukraine 1—1 Republic of Ireland|publisher=UEFA|access-date=14 June 2022|date=14 June 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| rowspan=&quot;2&quot; |2022. gada 24. septembris
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Vazgen Sargsyan Republican Stadium]], Erevāna, Armēnija
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; |13
| rowspan=&quot;2&quot; |{{fb|ARM}}
| align=&quot;center&quot; |3—0
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; |5—0
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2034530/|title=Armenia 0—5 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=24 September 2022|date=24 September 2022}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| align=&quot;center&quot; |5—0
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|2023. gada 17. oktobris
|[[National Stadium, Ta' Qali|National Stadium]], [[Takali]], Malta
| align=&quot;center&quot; |22
|{{fb|MLT}}
| align=&quot;center&quot; |2—1
| align=&quot;center&quot; |3—1
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācija]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2036456/|title=Malta 1—3 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=17 October 2023|date=17 October 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|2024. gada 21. marts
|Bilino Polje Stadium, Zenica, Bosnija un Hercegovina
| align=&quot;center&quot; |24
|{{fb|BIH}}
| align=&quot;center&quot; |2—1
| align=&quot;center&quot; |2—1
|UEFA Euro 2024 kvalifikācija
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2039644/|title=Bosnia and Herzegovina 1—2 Ukraine|publisher=UEFA|access-date=21 March 2024|date=21 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|}

== Sasniegumi ==
'''Čerkasu &quot;Dnipro&quot;'''

* [[Ukrainas futbola 2. līga|Ukrainas 2. līga]]: 2014—15

'''Zaria'''

* [[Moldovas kauss futbolā|Moldovas kauss]]: 2016

'''Midtjylland'''

* [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2017—18
* [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2018—19

'''SønderjyskE'''

* Dānijas kauss: 2019—20

'''Individuālie'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] rezultatīvākais spēlētājs (2): 2021—22 (14), 2022—23 (24)
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] labākais jaunais spēlētājs: 2016—17
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] rezultatīvākais spēlētājs (dalīti): 2020—21
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] mēneša labākais spēlētājs (5): 2021. g. augusts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/5728|title=Довбик і Вірт — найкращі гравець і тренер місяця VBET Ліги!|website=upl.ua|access-date=2024-03-22|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2021. g. novembris, 2022. g. oktobris,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportarena.com/uk/footboll/upl/dovbika-viznano-najkrashhim-gravtsem-upl-u-zhovtni-van/|title=Довбика визнано найкращим гравцем УПЛ у жовтні, ван Леувена — найкращий тренер місяця|last=SPORTARENA.com|website=Sportarena.com|access-date=2024-03-22|date=2022-11-16|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2022. g. novembris—decembris,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/6690|title=Довбик і Вернидуб — найкращі гравець і тренер місяця VBET Ліги!|website=upl.ua|access-date=2024-03-22|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2023. g. aprīlis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/7273|title=Довбик і ван Леувен — найкращі гравець і тренер місяця VBET Ліги!|website=upl.ua|access-date=2024-03-22|language=uk}}&lt;/ref&gt;
* [[La Liga]] mēneša labākais spēlētājs: 2023. g. decembris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/artem-dovbyk-named-laliga-ea-sports-player-of-the-month-for-december|title=Artem Dovbyk named LALIGA EA SPORTS Player of the Month for December|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Dovbiks, Artems}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čerkasos dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]]
[[Kategorija:SønderjyskE Fodbold spēlētāji]]
[[Kategorija:SK Dnipro-1 spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Dnipro spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>l9wmw7iab6nne4qimnjf9w9e21tgx7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irfans Kahvedži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489383</id>
    <revision>
      <id>4541185</id>
      <parentid>4507489</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:28:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4411" sha1="ie0tced4wugkehnk6jjdrx9vbfk1v1j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Irfans Kahvedži
| image = İrfan Can Kahveci 17 Fenerbahçe 20260805 (3) (cropped).JPG
| image_size = 220
| caption = Irfans Kahvedži 2026. gadā
| fullname = ''İrfan Can Kahveci''
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|07|15}}
| birth_place = {{vieta|Turcija|Ankaras ils|Bajata}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| clubnumber = 17
| youthyears1 = 2005—2012
| youthclubs1 = {{flaga|TUR}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]
| years1 = 2012—2016
| clubs1 = {{flaga|TUR}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]
| caps1 = 71
| goals1 = 9
| years2 = 2013—2014
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|TUR}} [[Hacettepe S.K.|Hacettepe]]
| caps2 = 34
| goals2 = 4
| years3 = 2017—2021
| clubs3 = {{flaga|TUR}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
| caps3 = 116
| goals3 = 12
| years4 = 2021—
| clubs4 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| caps4 = 136
| goals4 = 24
| nationalyears1 = 2012
| nationalteam1 = {{flaga|TUR}} Turcija U17
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|TUR}} Turcija U18
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2014
| nationalteam3 = {{flaga|TUR}} Turcija U20
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2015—2016
| nationalteam4 = {{flaga|TUR}} Turcija U21
| nationalcaps4 = 12
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2018—
| nationalteam5 = {{fb|Turcija}}
| nationalcaps5 = 49
| nationalgoals5 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| years5 = 2026
| caps5 = 16
| goals5 = 2
}}
'''Irfans Džans Kahvedži''' ({{val|tr|İrfan Can Kahveci}}; dzimis {{dat|1995|07|15}} [[Ankaras ils|Ankaras ilā]]) ir turku [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] klubu [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].

== Karjera ==
Karjeru sāka klubā ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]''. 2017. gadā pievienojās [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]. 2019.—2020. gada sezonā kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]]  čempionu. {{dat|2020|12|2||bez}} [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] spēlē pret ''[[RB Leipzig]]'' guva trīs vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02122020-septinu_vartu_i_trilleri_i_leipzig_uzvar_ |title=Kahvedži hat-trick, Leipciga izrauj uzvaru fantastiskā septiņu vārtu trillerī |website=sportacentrs.com|date={{dat|2020|12|2||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī pārgāja uz citu Turcijas klubu ''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Turcijas jauniešu izlases. [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] debitēja {{dat|2018|3|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]. Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Savus pirmos vārtus izlases labā guva ''Euro 2020'' grupu turnīra spēlē pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]].

== Sasniegumi ==
'''İstanbul Başakşehir'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2019—20

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022—23

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kahvedži, Irfans}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ankaras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ie0tced4wugkehnk6jjdrx9vbfk1v1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Zagrebeļnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492350</id>
    <revision>
      <id>4541165</id>
      <parentid>4522275</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:37:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Anna Olovo</username>
        <id>152537</id>
      </contributor>
      <comment>Apraksts ir nepatiess. Atsauce ir uz feika linku Krivijas federācijā.Ziņas ir nepatiesas, nakādu pieradījumu nav.</comment>
      <origin>4541165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6133" sha1="amr6itfb9816iu83y7yrw2zf11whdwb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksejs Zagrebeļnijs
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Aleksejs Zagrebelnijs.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1974
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 13
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aleksejs Zagrebeļnijs''' (dzimis 1974. gada 13. martā [[Rīga|Rīgā]]) ir uzņēmējs, uzņēmuma ''[[R.Evolution City]]'' dibinātājs un valdes loceklis. 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1974. gadā Rīgā un mācījies [[Rīgas 32. vidusskola|Rīgas 32. vidusskolā]]. Pēc tam mācības turpināja [[Puškina licejs|Puškina licejā]] un [[Rīgas 74. vidusskola|Rīgas 74. vidusskolā]]. 1995. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.

2003. gadā dibināja nekustamo īpašumu un investīciju uzņēmumu ''R.Evolution City''. Vēlāk 2016. gadā dibināja ''R.Evolution GmbH'' [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], un ''R.Evolution Strategy SL'' [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]].

Aleksejs Zagrebeļnijs ir [[ilgtspējīga arhitektūra|ilgtspējīgas arhitektūras]] piekritējs, ar ''R.Evolution City'' attīstot ēkas, kas rada savu mikrovidi, apvienojot jau bijušas celtnes ar jaunajām, kas iekļaujas pilsētas ainavā. Viņš ir koncepciju autors vairākiem uzņēmuma projektiem, tostarp tiem, kas ir guvuši arī starptautisku atzinību, piemēram, ''House of the Flying Trees'' un kvartālam ''LEGEND''.

== Projekti un apbalvojumi ==
Alekseja Zagrebeļnija vadībā uzņēmums ''R.Evolution City'' ir attīstījis vairākus ēku kompleksus — &quot;Tomsona Terases&quot;, kas bija pirmā Rīgas klusā centra apkaimē uzbūvētā elitārā māja, ''House of the Flying Trees'' (HOFT),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7082422/latvija-nebijis-notikums-ekas-fasadi-apstada-ar-helikopteru-palidzibu|title=Latvijā nebijis notikums: ēkas fasādi apstāda ar helikopteru palīdzību|access-date=2021-08-24|date=2020-10-09|website=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; ''LOFT &amp; Rosegold'', uzņēmējai [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Beņjamiņai]] veltīto ''Villa Milia'', filozofiem [[Johans Georgs Hāmanis|Johanam Georgam Hāmanim]] un [[Johans Gotfrīds Herders|Johanam Gotfrīdam Herderam]] veltīto ēku kompleksu &quot;Filozofu rezidence&quot;, šahistam [[Mihails Tāls|Mihailam Tālam]] veltīto ''TAL Residence'', 20. gadsimta personībām veltīto ''LEGEND.'' un citus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/filozofu-rezidences-buvnieciba-tuvojas-noslegumam|title=&quot;Filozofu rezidences&quot; būvniecība tuvojas noslēgumam|access-date=2021-08-24|date=2018-05-11|website=abc.lv}}&lt;/ref&gt;

Projekti ir saņēmuši vairākus apbalvojumus, piemēram, ''TAL Residence'' saņēma ''SPEAR'S Russia Awards 2013'' balvu par labāko investīciju objektu Rīgā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://events.mediacrat.com/en/projects/spear-s-russia-wealth-management-awards-2013|title=SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2013|access-date=2021-08-24|website=mediacrat.com}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''FIABCI Prix d'Excellence Awards 2013'' nominācijā ''Urban Residential Real Estate''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiabciprix.com/winners/?id=1|title=2013 - FIABCI Prix d'Excellence Awards|access-date=2021-08-24|website=fiabciprix.com}}&lt;/ref&gt; un ''Luxury Lifestyle Awards 2014'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://luxurylifestyleawards.com/winners/years/2014|title=Winners in 2014 year|access-date=2021-08-24|website=luxurylifestyleawards.com}}&lt;/ref&gt;

Vairāki Alekseja Zagrebeļnija vadītie projekti ir saņēmuši [[Latvijas arhitektūras gada balva]]s — komplekss ''CityZen'' nominācijā &quot;Labākā māja 2005&quot;, &quot;Šokolāde&quot; saņēma balvu &quot;Par labāko arhitektūru&quot; un titulu &quot;Labākā māja 2006&quot;, 2007. gadā projekts &quot;Saules republika&quot; tika izraudzīts par gada labāko projektu un ēka ''Backstage'' uzvarēja nominācijā &quot;Labākais elitārais projekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2017/10/18/tuvaja-pardaugava-top-divas-augstceltnes/|title=Tuvajā Pārdaugavā top divas augstceltnes – biznesa klases dzīvokļu nami “Filozofu rezidence”|access-date=2021-08-24|date=2017-10-18|website=ritakafija.lv}}&lt;/ref&gt; Ēka &quot;HOFT&quot;, kuras projekta idejas autors ir Aleksejs Zagrebeļnijs, ieguva 1. vietu konkursā &quot;[[Latvijas Būvniecības Gada balva]] 2020&quot; nominācijā &quot;Jaunā dzīvojamā ēka&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apskats Arhitektūra Būvniecība Dizains|last=Jansone|first=Paula|publisher=Biedrība &quot;Arhitektūra, Būvniecība, Dizains.&quot;|year=2021|pages=77|url=https://www.buvniekupadome.lv/wp-content/uploads/2021/04/APSKATS-2021-NR1_DATORAM.pdf|issn=2661-5681}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā māja ''TheHome'' [[Latvijas Celtnieku asociācija]]s konkursā ieguva balvu &quot;Labākā gada būve&quot;, bet 2013. gadā tika apbalvota ar [[Latvijas Dizaineru asociācija]]s balvu kategorijā &quot;Vides dizains&quot; un &quot;Fasādes dizains&quot;. 2014. gadā ēku komplekss ''LEGEND.'' saņēma ''International Property Awards'' balvu nominācijā &quot;Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvlaukums.lv/lv/news/article/latvijas-projekts-dzivojamais-kvartals-legend-iegu-2635/|title=Latvijas projekts – dzīvojamais kvartāls LEGEND. ieguvis titulu Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra|access-date=2021-08-24|date=2014-12-11|website=buvlaukums.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zagrebeļnijs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>amr6itfb9816iu83y7yrw2zf11whdwb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541174</id>
      <parentid>4541165</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Anna Olovo|Anna Olovo]] ([[User talk:Anna Olovo|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4541165</comment>
      <origin>4541174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7515" sha1="9r3nc2egry7p3gvo4ksf0p4h7p3nv77" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksejs Zagrebeļnijs
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Aleksejs Zagrebelnijs.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1974
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 13
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aleksejs Zagrebeļnijs''' (dzimis 1974. gada 13. martā [[Rīga|Rīgā]]) ir uzņēmējs, uzņēmuma ''[[R.Evolution City]]'' dibinātājs un valdes loceklis. 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1974. gadā Rīgā un mācījies [[Rīgas 32. vidusskola|Rīgas 32. vidusskolā]]. Pēc tam mācības turpināja [[Puškina licejs|Puškina licejā]] un [[Rīgas 74. vidusskola|Rīgas 74. vidusskolā]]. 1995. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.

2003. gadā dibināja nekustamo īpašumu un investīciju uzņēmumu ''R.Evolution City''. Vēlāk 2016. gadā dibināja ''R.Evolution GmbH'' [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], un ''R.Evolution Strategy SL'' [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]].

Aleksejs Zagrebeļnijs ir [[ilgtspējīga arhitektūra|ilgtspējīgas arhitektūras]] piekritējs, ar ''R.Evolution City'' attīstot ēkas, kas rada savu mikrovidi, apvienojot jau bijušas celtnes ar jaunajām, kas iekļaujas pilsētas ainavā. Viņš ir koncepciju autors vairākiem uzņēmuma projektiem, tostarp tiem, kas ir guvuši arī starptautisku atzinību, piemēram, ''House of the Flying Trees'' un kvartālam ''LEGEND''.

== Projekti un apbalvojumi ==
Alekseja Zagrebeļnija vadībā uzņēmums ''R.Evolution City'' ir attīstījis vairākus ēku kompleksus — &quot;Tomsona Terases&quot;, kas bija pirmā Rīgas klusā centra apkaimē uzbūvētā elitārā māja, ''House of the Flying Trees'' (HOFT),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7082422/latvija-nebijis-notikums-ekas-fasadi-apstada-ar-helikopteru-palidzibu|title=Latvijā nebijis notikums: ēkas fasādi apstāda ar helikopteru palīdzību|access-date=2021-08-24|date=2020-10-09|website=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; ''LOFT &amp; Rosegold'', uzņēmējai [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Beņjamiņai]] veltīto ''Villa Milia'', filozofiem [[Johans Georgs Hāmanis|Johanam Georgam Hāmanim]] un [[Johans Gotfrīds Herders|Johanam Gotfrīdam Herderam]] veltīto ēku kompleksu &quot;Filozofu rezidence&quot;, šahistam [[Mihails Tāls|Mihailam Tālam]] veltīto ''TAL Residence'', 20. gadsimta personībām veltīto ''LEGEND.'' un citus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/filozofu-rezidences-buvnieciba-tuvojas-noslegumam|title=&quot;Filozofu rezidences&quot; būvniecība tuvojas noslēgumam|access-date=2021-08-24|date=2018-05-11|website=abc.lv}}&lt;/ref&gt;

Projekti ir saņēmuši vairākus apbalvojumus, piemēram, ''TAL Residence'' saņēma ''SPEAR'S Russia Awards 2013'' balvu par labāko investīciju objektu Rīgā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://events.mediacrat.com/en/projects/spear-s-russia-wealth-management-awards-2013|title=SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2013|access-date=2021-08-24|website=mediacrat.com}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''FIABCI Prix d'Excellence Awards 2013'' nominācijā ''Urban Residential Real Estate''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiabciprix.com/winners/?id=1|title=2013 - FIABCI Prix d'Excellence Awards|access-date=2021-08-24|website=fiabciprix.com}}&lt;/ref&gt; un ''Luxury Lifestyle Awards 2014'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://luxurylifestyleawards.com/winners/years/2014|title=Winners in 2014 year|access-date=2021-08-24|website=luxurylifestyleawards.com}}&lt;/ref&gt;

Vairāki Alekseja Zagrebeļnija vadītie projekti ir saņēmuši [[Latvijas arhitektūras gada balva]]s — komplekss ''CityZen'' nominācijā &quot;Labākā māja 2005&quot;, &quot;Šokolāde&quot; saņēma balvu &quot;Par labāko arhitektūru&quot; un titulu &quot;Labākā māja 2006&quot;, 2007. gadā projekts &quot;Saules republika&quot; tika izraudzīts par gada labāko projektu un ēka ''Backstage'' uzvarēja nominācijā &quot;Labākais elitārais projekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2017/10/18/tuvaja-pardaugava-top-divas-augstceltnes/|title=Tuvajā Pārdaugavā top divas augstceltnes – biznesa klases dzīvokļu nami “Filozofu rezidence”|access-date=2021-08-24|date=2017-10-18|website=ritakafija.lv}}&lt;/ref&gt; Ēka &quot;HOFT&quot;, kuras projekta idejas autors ir Aleksejs Zagrebeļnijs, ieguva 1. vietu konkursā &quot;[[Latvijas Būvniecības Gada balva]] 2020&quot; nominācijā &quot;Jaunā dzīvojamā ēka&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apskats Arhitektūra Būvniecība Dizains|last=Jansone|first=Paula|publisher=Biedrība &quot;Arhitektūra, Būvniecība, Dizains.&quot;|year=2021|pages=77|url=https://www.buvniekupadome.lv/wp-content/uploads/2021/04/APSKATS-2021-NR1_DATORAM.pdf|issn=2661-5681}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā māja ''TheHome'' [[Latvijas Celtnieku asociācija]]s konkursā ieguva balvu &quot;Labākā gada būve&quot;, bet 2013. gadā tika apbalvota ar [[Latvijas Dizaineru asociācija]]s balvu kategorijā &quot;Vides dizains&quot; un &quot;Fasādes dizains&quot;. 2014. gadā ēku komplekss ''LEGEND.'' saņēma ''International Property Awards'' balvu nominācijā &quot;Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvlaukums.lv/lv/news/article/latvijas-projekts-dzivojamais-kvartals-legend-iegu-2635/|title=Latvijas projekts – dzīvojamais kvartāls LEGEND. ieguvis titulu Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra|access-date=2021-08-24|date=2014-12-11|website=buvlaukums.lv}}&lt;/ref&gt;

== Saiknes ar Krieviju ==
2024. gadā tīmekļa izdevums ''Rumafia'' publicēja rakstu, kurā tika aplūkotas Alekseja Zagrebeļnija un viņa vadītās ''R.evolution'' iespējamās uzņēmējdarbības saiknes ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rumafia.io/news/13288-ot_rocsii_k_zapadu_kak_latvijskij_developer_aleksej_zagrebeljnyj_pytaetsja_zamesti_sledy_svoih_rossijskih_svjazej|title=От России к Западу: Как латвийский девелопер Алексей Загребельный пытается замести следы своих российских связей}}&lt;/ref&gt; Izdevums norādīja, ka ''R.evolution'' darbības sākumposmā būtiska uzņēmuma klientu daļa bijuši Krievijas pilsoņi, kuri Latvijā iegādājās nekustamos īpašumus, tostarp saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju programmu. Tāpat rakstā tika pievērsta uzmanība Zagrebeļnija agrākajai dalībai uzņēmumā ''Jūrmalas Dzintars'', kura dibinātāju vidū bija arī [[Ainārs Šlesers]], [[Jūlijs Krūmiņš]], Ivars Rudzītis un Igors Jefremovs. Rakstā tika minētas arī ''R.evolution'' aktivitātes [[Maskava|Maskavā]]. Atsevišķi tika norādīts, ka Zagrebeļnijs savulaik bijis viens no Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ''Inred Management'' direktoriem; šim uzņēmumam piederējušas vairākas telpas kompleksā ''Moscow-City''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zagrebeļnijs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9r3nc2egry7p3gvo4ksf0p4h7p3nv77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bilents Korkmazs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496418</id>
    <revision>
      <id>4541191</id>
      <parentid>4451032</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:31:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4060" sha1="1x5903ey0zqxg52ewmxb3ovl4d0i5rk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|11|24}}
| years1 = 1985—2006
| currentclub = 
| goals1 = 15
| image = Yılın Futbol Oscarları Ödül Töreni Bülent Korkmaz.jpg
| manageryears3 = 2007—2008
| caption = Korkmazs 2012. gadā
| name = 
| playername = Bilents Korkmazs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Kayseri Erciyesspor|Erciyesspor]]
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| manageryears1 = 2006
| manageryears2 = 2007
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam2 = {{fb|Turcija}}
| nationalyears1 = 1988
| nationalyears2 = 1990—2005
| nationalcaps1 = 3
| nationalcaps2 = 102
| nationalgoals1 = 0
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Malatja}}
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]
| managerclubs5 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[FK Baku|Baku]]
| manageryears7 = 2012—2013
| manageryears8 = 2014—2015
| manageryears9 = 2015—2016
| manageryears10 = 2018—2019
| manageryears11 = 2020
| manageryears12 = 2021
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| manageryears5 = 2009—2010
| managerclubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]]
| caps1 = 430
| managerclubs7 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
| managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Kayseri Erciyesspor|Erciyesspor]]
| managerclubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Mersin İdman Yurdu|Mersin]]
| managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| managerclubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]]
| manageryears6 = 2011—2012
| manageryears4 = 2009
| birth_place = 
| height = 180
| nationalgoals2 = 3
| managerclubs13 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| manageryears13 = 2022—2023
| managerclubs14 = {{flaga|Turcija}} [[Esenler Erokspor]]
| manageryears14 = 2025
| managerclubs15 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]]
| manageryears15 = 2026
}}'''Bilents Korkmazs''' ({{Val|tr|Bülent Korkmaz}}, dzimis {{Dat|1968|11|24}}) ir [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada ir Turcijas komandas ''[[Esenler Erokspor]]'' galvenais treneris.

Korkmazs visu savu karjeru pavadīja [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|''Galatasaray'']] komandā, 18 sezonu laikā izcīnot 8 Superlīgas titulus, 6 Turcijas kausus, 5 Turcijas Superkausus, 1 [[UEFA]] kausu un 1 UEFA Superkausu.

Ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]] nospēlējis 102 mačus. Viņš ir trešais spēlēm bagātākais futbolists Turcijas izlasē aiz [[Rišti Rečbers|Rišti Rečbera]] un [[Hakans Šikirs|Hakana Šikira]]. Piedalījies [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]].

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis komandas gan Turcijā, gan [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]].

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1987—88, 1992—93, 1993—94, 1996—97, 1997—98, 1998—99, 1999—00, 2001—02
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1990—91, 1992—93, 1995—96, 1998—99, 1999—2000, 2004—05
* [[Turcijas Superkauss]]: 1988, 1991, 1993, 1996, 1997
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Korkmazs, Bilents}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>1x5903ey0zqxg52ewmxb3ovl4d0i5rk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tilda Svintone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499078</id>
    <revision>
      <id>4541423</id>
      <parentid>4375630</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:39:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4541423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8314" sha1="ku1mtawc5nb2v1vk7kr7bznlpovvhdk" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tilda Svintone
| vārds_orig = ''Tilda Swinton''
| attēls = Tilda Swinton at Berlinale 2025-2.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Tilda Svintone 2025. gada [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlinālē]]
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|11|5}}
| dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1984—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}'''Katerīne Matilda Svintone''' ({{Val|en|Katherine Matilda Swinton}}; dzimusi {{Dat|1960|11|5}}) ir [[Briti|britu]] [[aktrise]].

Savas karjeras laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]. Tikusi nominēta arī trīs [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]] un piecām [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvām]]. Par lomu filmā &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (2007), Svintone saņēma Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]], kā arī BAFTA kino balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā.

Savu karjeru sākusi, piedaloties vairākās britu eksperimentālajās filmās, kā &quot;[[Karavadžo (filma)|Karavadžo]]&quot; (''Caravaggio'', 1986), ''[[The Last of England]]'' (1988), ''[[War Requiem]]'' (1989) un ''[[The Garden (filma)|The Garden]]'' (1990). Par lomu filmā &quot;[[Edvards II (filma)|Edvards II]]&quot; (''Edward II'', 1991), viņa saņēma [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] ''Coppa Volpi'' balvu kā labākā aktrise. Tikusi nominēta [[Eiropas Kino balva]]i, par filmu &quot;[[Orlando (filma)|Orlando]]&quot; (''Orlando'', 1992).

Svintone tika nominēta arī [[Zelta globusa balva]]i, par lomu filmā ''[[The Deep End]]'' (2001). Vēlāk piedalījusies tādās filmās kā &quot;[[Vaniļas debesis]]&quot; (2001), &quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot; (2002), ''[[Young Adam]]'' (2003), &quot;[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]&quot; (2005), &quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot; (2008), &quot;[[Džūlija (filma)|Džūlija]]&quot; (''Julia'', 2008), &quot;[[Es esmu mīlestība]]&quot; (2009), ''[[We Need to Talk About Kevin]]'' (2011), &quot;[[Izdzīvo tikai mīlētāji]]&quot; (2013), &quot;[[Saules apžilbinātie]]&quot; (2015), &quot;[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]&quot; (2016), &quot;[[Mirušie nemirst]]&quot; (2019) un &quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot; (2019). Pazīstama arī no [[Vess Andersons|Vesa Andersona]] filmām &quot;[[Mēness lēkta karaļvalsts]]&quot; (2012), &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; (2014), &quot;[[Suņu sala]]&quot; (2018), &quot;[[Francijas Vēstnesis]]&quot; (2021), &quot;[[Asteroīdu pilsēta]]&quot; (2023) un &quot;[[Blakusistaba]]&quot; (2024).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1986
|[[Caravaggio (filma)|''Caravaggio'']]
|
|-
|''[[Egomania: Island Without Hope]]''
|
|-
|''[[Caprice]]''
|īsfilma
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1987
|''[[Aria]]''
|
|-
|''[[Friendship's Death]]''
|
|-
|''[[The Last of England]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1988
|''[[Das andere Ende der Welt]]''
|
|-
|''[[Cycling the Frame]]''
|īsfilma
|-
|''[[Degrees of Blindness]]''
|īsfilma
|-
|''[[L'Ispirazione]]''
|īsfilma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1989
|''[[Play Me Something]]''
|
|-
|''[[War Requiem]]''
|
|-
|1990
|[[The Garden (filma)|''The Garden'']]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|&quot;[[Edvards II (filma)|Edvards II]]&quot; (''Edward II'')
|
|-
|''[[The Party – Nature Morte]]''
|
|-
|1992
|&quot;[[Orlando (filma)|Orlando]]&quot; (''Orlando'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1993
|&quot;[[Zils (filma)|Zils]]&quot; (''Blue'')
|
|-
|[[Wittgenstein (filma)|''Wittgenstein'']]
|
|-
|1994
|''[[Remembrance of Things Fast: True Stories Visual Lies]]''
|
|-
|1996
|''[[Female Perversions]]''
|
|-
|1997
|''[[Conceiving Ada]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1998
|''[[Herlizeares]]''
|
|-
|''[[Love Is the Devil: Study for a Portrait of Francis Bacon]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1999
|''[[The Protagonists]]''
|
|-
|''[[The War Zone]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2000
|&quot;[[Pludmale (filma)|Pludmale]]&quot;
|
|-
|''[[Possible Worlds]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2001
|''[[The Deep End]]''
|
|-
|&quot;[[Vaniļas debesis]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot;
|
|-
|''[[Teknolust]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Liecība (filma)|Liecība]]&quot; (''The Statement'')
|
|-
|&quot;[[Jaunais Ādams]]&quot; (''Young Adam'')
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2005
|''[[Absent Presence]]''
|īsfilma
|-
|&quot;[[Salauztie ziedi]]&quot; (''Broken Flowers'')
|
|-
|&quot;[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Nelāgs ieradums]]&quot; (''Thumbsucker'')
|arī izpildproducente
|-
|&quot;[[Nārnijas hronika: Lauva, ragana un drēbju skapis]]&quot;
|
|-
|2006
|''[[Stephanie Daley]]''
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2007
|''[[Faceless]]''
|
|-
|''[[The Man from London]]''
|
|-
|&quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot;
|
|-
|''[[Sleepwalkers (2007. gada filma)|Sleepwalkers]]''
|īsfilma
|-
|''[[Strange Culture]]''
|dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2008
|&quot;[[Sadedzināt pēc izlasīšanas]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Nārnijas hronika: princis Kaspiāns]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot;
|
|-
|[[Derek (filma)|''Derek'']]
|dokumentālā filma
|-
|&quot;[[Džūlija (2008. gada filma)|Džūlija]]&quot; (''Julia'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Es esmu mīlestība]]&quot;
|arī producente
|-
|&quot;[[Kontroles robežas]]&quot; (''The Limits of Control'')
|
|-
|2010
|&quot;[[Nārnijas hronika: Rītausmas ceļinieka brauciens]]&quot; (''The Chronicles of Narnia:''
''The Voyage of the Dawn Treader'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Genevieve Goes Boating]]''
|īsfilma
|-
|''[[We Need to Talk About Kevin]]''
|arī izpildproducente
|-
|2012
|&quot;[[Mēness lēkta karaļvalsts]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Izdzīvo tikai mīlētāji]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Cauri sniegiem]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Nulles teorēma (filma)|Nulles teorēma]]&quot;
|
|-
|2014
|&quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|&quot;[[Saules apžilbinātie]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Draiskule]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2016
|&quot;[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Sveicināts, Cēzar!]]&quot;
|
|-
|''[[The Seasons in Quincy: Four Portraits of John Berger]]''
|dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2017
|''[[Letters from Baghdad]]''
|dokumentālā filma
|-
|''[[Okja]]''
|arī producente
|-
|''[[War Machine]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Suņu sala]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Nopūtas (2018. gada filma)|Nopūtas]]&quot; (''Suspiria'')
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2019
|&quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Mirušie nemirst]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Deivida Koperfīlda dzīvesstāsts]]&quot; (''The Personal History of David Copperfield'')
|
|-
|''[[The Souvenir]]''
|
|-
|''[[Uncut Gems]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
|''[[Last and First Men]]''
|
|-
|''[[The Human Voice]]''
|īsfilma
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021
|''[[The Souvenir Part II]]''
|
|-
|&quot;[[Francijas Vēstnesis]]&quot;
|
|-
|''[[Memoria]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2022
|&quot;[[Vēlēšanās trīs tūkstošu gadu garumā]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Mūžīgā meita]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2023
|''[[Problemista]]''
|
|-
|&quot;[[Asteroīdu pilsēta]]&quot;
|
|-
|''[[The Killer]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2024
|''[[A Sudden Glimpse to Deeper Things]]''
|dokumentālā filma
|-
|&quot;[[Gals]]&quot; (''The End'')
|arī producente
|-
|&quot;[[Blakusistaba]]&quot;
|
|-
|2025
|''[[Ballad of a Small Player]]''
|
|}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Svintone, Tilda}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>ku1mtawc5nb2v1vk7kr7bznlpovvhdk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Neptūnas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499484</id>
    <revision>
      <id>4541599</id>
      <parentid>4355638</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:16:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7448" sha1="efou1xuvtekf8ydb9ewunbgne5ewsrg" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #1952CD
| nos        = Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Neptūnas logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Neptūnas&quot; (''Futbolo klubas „Neptūnas“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Klaipēda}}
| dib        = 2020
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Klaipēdas centrālais stadions]]
| ietilp     = 4428
| prez       = 
| tren       = {{flagicon|UKR}} Olehs Lutkovs
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 4. vieta

| pattern_la1   = 
| pattern_b1    = _whitecollar
| pattern_ra1   = 
| pattern_sh1   = 
| pattern_so1   = 
| leftarm1      = 0000BB
| body1         = 0000BB
| rightarm1     = 0000BB
| shorts1       = 000088
| socks1        = 0000BB

| pattern_la2   = 
| pattern_b2    = _bluecollar
| pattern_ra2   = 
| pattern_sh2   = 
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = ffffff
| body2         = ffffff
| rightarm2     = ffffff
| shorts2       = 000088
| socks2        = ffffff
}}

'''Futbola klubs &quot;Neptūnas&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas &quot;Neptūnas&quot;}}) ir 2020. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Klaipēda]]s.

2020. gads janvāri oficiāli tika paziņota, ka [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;|Klaipēdas basketbola klubam &quot;Neptūnas&quot;]] ir mērķis ir izveidot futbola komandu. Komanda veiksmīgi licencējās un debitēja Otrajā līgā. Ar 5—6 profesionālu futbolistu palīdzību mērķis bija izcīnīt uzvaru Otrajā līgā un izvirzīties Pirmajā līgā.&lt;ref&gt;[https://www.15min.lt/sportas/naujiena/futbolas/neptunas-brenda-i-naujus-vandenis-klaipeda-tures-nauja-futbolo-komanda-24-1263150 15min.lt: naujienos]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2021|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=5773498|title=FK Neptūnas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|  bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=9884789 2021 g. Pirma lyga]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/national/lithuania/1-lyga/2021/regular-season/r60884/ 2021 g. Pirma lyga]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html Lithuania 2025&lt;!-- Botgenereret titel --&gt;]&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''NEPTŪNAS'''
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''NEPTŪNAS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitecollar|
 pattern_ra=|
 pattern_sh= | 
 pattern_so=_3 stripes white|
 leftarm=0000FF |
 body=0000FF|
 rightarm=0000FF |
 shorts=000088 |
 socks=0000FF |
 title= 2020 g. &lt;br&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_bluecollar|
 pattern_ra=|
 pattern_sh= | 
 pattern_so=_3 stripes blue|
 leftarm=FFFFFF |
 body=FFFFFF|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=000088 |
 socks=FFFFFF |
 title= 2020 g. &lt;br&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=| pattern_b= _whitecollar | pattern_ra=| pattern_sh=| pattern_so= _3 stripes white
| leftarm=8EEC66 | body= 8EEC66 | rightarm= 8EEC66 | shorts= 000000 | socks= 000000
| title= 2020 g. &lt;br&gt; Vartsargi
}}
|}
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra= | 
 pattern_sh= | 
 pattern_so= |
 leftarm=0000FF |
 body=0000FF|
 rightarm=0000FF |
 shorts=0000FF |
 socks=0000FF |
 title= 2021 g. &lt;br&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_jakochamp2wrb|
 pattern_b=_jakochamp2wrb|
 pattern_ra=_jakochamp2wrb|
 pattern_sh= | 
 pattern_so= |
 leftarm=FFFFFF |
 body=FFFFFF|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=0000FF |
 socks=FFFFFF |
 title= 2021 g. &lt;br&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_jakostrike1920mo
| pattern_b= _jakostrike1920mo
| pattern_ra=_jakostrike1920mo
| pattern_sh= _jakostrike1920mo
| pattern_so= _jakolazio19mo
| leftarm=8E1111 | body= 8E1111 | rightarm= 8E1111 | shorts= 8E1111 | socks= 8E1111
| title= 2021 mg &lt;br&gt; Vartsargi 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fcneptunas.lt oficiālā mājaslapa] ''fcneptunas.lt'' {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fcneptunas/ Facebook: FC Neptūnas]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=8532401 lietuvosfutbolas.lt] (2020 g. Antra lyga; finala posms)

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Neptūnas, Klaipēda}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Neptūnas]]</text>
      <sha1>efou1xuvtekf8ydb9ewunbgne5ewsrg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541620</id>
      <parentid>4541599</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7567" sha1="gbs4irx8qdv6vp8get1kzkznqwvyec6" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #1952CD
| nos        = Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Neptūnas logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Neptūnas&quot; (''Futbolo klubas „Neptūnas“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Klaipēda}}
| dib        = 2020
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Klaipēdas centrālais stadions]]
| ietilp     = 4428
| prez       = 
| tren       = {{flagicon|UKR}} Olehs Lutkovs
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 4. vieta

| pattern_la1   = 
| pattern_b1    = _whitecollar
| pattern_ra1   = 
| pattern_sh1   = 
| pattern_so1   = 
| leftarm1      = 0000BB
| body1         = 0000BB
| rightarm1     = 0000BB
| shorts1       = 000088
| socks1        = 0000BB

| pattern_la2   = 
| pattern_b2    = _bluecollar
| pattern_ra2   = 
| pattern_sh2   = 
| pattern_so2   = 
| leftarm2      = ffffff
| body2         = ffffff
| rightarm2     = ffffff
| shorts2       = 000088
| socks2        = ffffff
}}

'''Futbola klubs &quot;Neptūnas&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas &quot;Neptūnas&quot;}}) ir 2020. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Klaipēda]]s.

2020. gads janvāri oficiāli tika paziņota, ka [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;|Klaipēdas basketbola klubam &quot;Neptūnas&quot;]] ir mērķis ir izveidot futbola komandu. Komanda veiksmīgi licencējās un debitēja Otrajā līgā. Ar 5—6 profesionālu futbolistu palīdzību mērķis bija izcīnīt uzvaru Otrajā līgā un izvirzīties Pirmajā līgā.&lt;ref&gt;[https://www.15min.lt/sportas/naujiena/futbolas/neptunas-brenda-i-naujus-vandenis-klaipeda-tures-nauja-futbolo-komanda-24-1263150 15min.lt: naujienos]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/|title=II Lyga Vakarų Zona - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt|access-date={{dat|2021|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190623182229/http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/megeju/ii-lyga-vakaru-zona/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=5773498|title=FK Neptūnas - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
|  bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=9884789 2021 g. Pirma lyga]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://int.soccerway.com/national/lithuania/1-lyga/2021/regular-season/r60884/ 2021 g. Pirma lyga]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html Lithuania 2025&lt;!-- Botgenereret titel --&gt;]&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Blue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''NEPTŪNAS'''
| style=&quot;background:White;color:Blue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''NEPTŪNAS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitecollar|
 pattern_ra=|
 pattern_sh= | 
 pattern_so=_3 stripes white|
 leftarm=0000FF |
 body=0000FF|
 rightarm=0000FF |
 shorts=000088 |
 socks=0000FF |
 title= 2020 g. &lt;br&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_bluecollar|
 pattern_ra=|
 pattern_sh= | 
 pattern_so=_3 stripes blue|
 leftarm=FFFFFF |
 body=FFFFFF|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=000088 |
 socks=FFFFFF |
 title= 2020 g. &lt;br&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=| pattern_b= _whitecollar | pattern_ra=| pattern_sh=| pattern_so= _3 stripes white
| leftarm=8EEC66 | body= 8EEC66 | rightarm= 8EEC66 | shorts= 000000 | socks= 000000
| title= 2020 g. &lt;br&gt; Vartsargi
}}
|}
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra= | 
 pattern_sh= | 
 pattern_so= |
 leftarm=0000FF |
 body=0000FF|
 rightarm=0000FF |
 shorts=0000FF |
 socks=0000FF |
 title= 2021 g. &lt;br&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=_jakochamp2wrb|
 pattern_b=_jakochamp2wrb|
 pattern_ra=_jakochamp2wrb|
 pattern_sh= | 
 pattern_so= |
 leftarm=FFFFFF |
 body=FFFFFF|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=0000FF |
 socks=FFFFFF |
 title= 2021 g. &lt;br&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_jakostrike1920mo
| pattern_b= _jakostrike1920mo
| pattern_ra=_jakostrike1920mo
| pattern_sh= _jakostrike1920mo
| pattern_so= _jakolazio19mo
| leftarm=8E1111 | body= 8E1111 | rightarm= 8E1111 | shorts= 8E1111 | socks= 8E1111
| title= 2021 mg &lt;br&gt; Vartsargi 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fcneptunas.lt oficiālā mājaslapa] ''fcneptunas.lt'' {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/fcneptunas/ Facebook: FC Neptūnas]
* [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fc-neptunas-27728/?cid=8532401 lietuvosfutbolas.lt] (2020 g. Antra lyga; finala posms)

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Neptūnas, Klaipēda}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Neptūnas]]</text>
      <sha1>gbs4irx8qdv6vp8get1kzkznqwvyec6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Garliava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499491</id>
    <revision>
      <id>4541594</id>
      <parentid>4170933</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:14:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6151" sha1="kacfoisu3n173c60ppoijv81mwid5k2" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #AA1234
| nos        = FK &quot;Garliava&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Garliava logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Garliava&quot; (''Futbolo klubas „Garliava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Garļava}}
| dib        = 2008
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Garliavas A. Mickaus skolas stadions]]
| ietilp     = 442
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Henrikas Grigas]]''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Bezykornovas]]''
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 15. vieta, ''[[Pirma lyga]]''

| pattern_la1=|pattern_b1=_jomachampionship6wr|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
  pattern_la2=_redborder|pattern_b2=_collar|pattern_ra2=_redborder|
  leftarm2=123456|body2=AA1234|rightarm2=123456|shorts2=123456|socks2=123456|
}}

'''Futbola klubs &quot;Garliava&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Garliava“}}) ir 2008. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Garļava]]s.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|
|-
|||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt FK Garliava (2021.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-

| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:red&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; 2021 g. [[Joma]]
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _redshoulders|
 pattern_ra= |
 pattern_sh= _whitesides|
 pattern_so= _band_white |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FF0000 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021-11-02}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/media/set/?vanity=garliavosfutboloklubas&amp;set=a.4686326911389412 FOTO: Garliava vs. Sūduva B]&lt;/ref&gt;
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _darkblueborder|
 pattern_b= _collar|
 pattern_ra= _darkblueborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _redborder |
 pattern_b= _collar |
 pattern_ra= _redborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=_band_red |
 leftarm= 123456 |
 body= AA1234 |
 rightarm= 123456 |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _stumbras1819h|
 pattern_b= _stumbras1819h|
 pattern_ra= _stumbras1819h|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 282146 |
 body= 282146 |
 rightarm= 282146 |
 shorts= 282146 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgarliava.lt/  oficiālā mājaslapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/FK-Garliava-185733464782135/ Facebook: FK Garliava]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/garliava/38754/ SOCCERWAY]
* [https://www.sofascore.com/team/football/fk-garliava/254327 SofaScore]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-garliava/30614/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:G}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|G]]</text>
      <sha1>kacfoisu3n173c60ppoijv81mwid5k2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541595</id>
      <parentid>4541594</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:14:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6078" sha1="s9wlnkpj1a2v5sd2yui0l70m0ik8jnm" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #AA1234
| nos        = FK &quot;Garliava&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Garliava logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Garliava&quot; (''Futbolo klubas „Garliava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Garļava}}
| dib        = 2008
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Garliavas A. Mickaus skolas stadions]]
| ietilp     = 442
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Henrikas Grigas]]''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Bezykornovas]]''
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 15. vieta, ''[[Pirma lyga]]''

| pattern_la1=|pattern_b1=_jomachampionship6wr|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
  pattern_la2=_redborder|pattern_b2=_collar|pattern_ra2=_redborder|
  leftarm2=123456|body2=AA1234|rightarm2=123456|shorts2=123456|socks2=123456|
}}

'''Futbola klubs &quot;Garliava&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Garliava“}}) ir 2008. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Garļava]]s.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|
|-
|||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt FK Garliava (2021.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-

| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:red&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; 2021 g. [[Joma]]
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _redshoulders|
 pattern_ra= |
 pattern_sh= _whitesides|
 pattern_so= _band_white |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FF0000 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021-11-02}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/media/set/?vanity=garliavosfutboloklubas&amp;set=a.4686326911389412 FOTO: Garliava vs. Sūduva B]&lt;/ref&gt;
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _darkblueborder|
 pattern_b= _collar|
 pattern_ra= _darkblueborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _redborder |
 pattern_b= _collar |
 pattern_ra= _redborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=_band_red |
 leftarm= 123456 |
 body= AA1234 |
 rightarm= 123456 |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _stumbras1819h|
 pattern_b= _stumbras1819h|
 pattern_ra= _stumbras1819h|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 282146 |
 body= 282146 |
 rightarm= 282146 |
 shorts= 282146 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgarliava.lt/  oficiālā mājaslapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/FK-Garliava-185733464782135/ Facebook: FK Garliava]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/garliava/38754/ SOCCERWAY]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-garliava/30614/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:G}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|G]]</text>
      <sha1>s9wlnkpj1a2v5sd2yui0l70m0ik8jnm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541606</id>
      <parentid>4541595</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:19:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6522" sha1="kwwrbep7btec49myvo33y6jivmj68ke" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #AA1234
| nos        = FK &quot;Garliava&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Garliava logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Garliava&quot; (''Futbolo klubas „Garliava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Garļava}}
| dib        = 2008
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Garliavas A. Mickaus skolas stadions]]
| ietilp     = 442
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Henrikas Grigas]]''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Bezykornovas]]''
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 15. vieta, ''[[Pirma lyga]]''

| pattern_la1=|pattern_b1=_jomachampionship6wr|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
  pattern_la2=_redborder|pattern_b2=_collar|pattern_ra2=_redborder|
  leftarm2=123456|body2=AA1234|rightarm2=123456|shorts2=123456|socks2=123456|
}}

'''Futbola klubs &quot;Garliava&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Garliava“}}) ir 2008. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Garļava]]s.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|
|-
|||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt FK Garliava (2021.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#1lyga|title=Lithuania 2051|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:red&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; 2021 g. [[Joma]]
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _redshoulders|
 pattern_ra= |
 pattern_sh= _whitesides|
 pattern_so= _band_white |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FF0000 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021-11-02}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/media/set/?vanity=garliavosfutboloklubas&amp;set=a.4686326911389412 FOTO: Garliava vs. Sūduva B]&lt;/ref&gt;
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _darkblueborder|
 pattern_b= _collar|
 pattern_ra= _darkblueborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _redborder |
 pattern_b= _collar |
 pattern_ra= _redborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=_band_red |
 leftarm= 123456 |
 body= AA1234 |
 rightarm= 123456 |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _stumbras1819h|
 pattern_b= _stumbras1819h|
 pattern_ra= _stumbras1819h|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 282146 |
 body= 282146 |
 rightarm= 282146 |
 shorts= 282146 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgarliava.lt/  oficiālā mājaslapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/FK-Garliava-185733464782135/ Facebook: FK Garliava]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/garliava/38754/ SOCCERWAY]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-garliava/30614/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:G}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|G]]</text>
      <sha1>kwwrbep7btec49myvo33y6jivmj68ke</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541609</id>
      <parentid>4541606</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:21:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ https://www.soccerway.com/team/garliava/MwvTjdNN/</comment>
      <origin>4541609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6514" sha1="gwrvb1ibyxq8ijd0kentftuwymdbyh7" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #AA1234
| nos        = FK &quot;Garliava&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Garliava logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Garliava&quot; (''Futbolo klubas „Garliava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Garļava}}
| dib        = 2008
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Garliavas A. Mickaus skolas stadions]]
| ietilp     = 442
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Henrikas Grigas]]''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Bezykornovas]]''
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 15. vieta, ''[[Pirma lyga]]''

| pattern_la1=|pattern_b1=_jomachampionship6wr|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
  pattern_la2=_redborder|pattern_b2=_collar|pattern_ra2=_redborder|
  leftarm2=123456|body2=AA1234|rightarm2=123456|shorts2=123456|socks2=123456|
}}

'''Futbola klubs &quot;Garliava&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Garliava“}}) ir 2008. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Garļava]]s.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|
|-
|||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt FK Garliava (2021.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| 
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#1lyga|title=Lithuania 2051|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:red&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; 2021 g. [[Joma]]
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _redshoulders|
 pattern_ra= |
 pattern_sh= _whitesides|
 pattern_so= _band_white |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FF0000 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021-11-02}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/media/set/?vanity=garliavosfutboloklubas&amp;set=a.4686326911389412 FOTO: Garliava vs. Sūduva B]&lt;/ref&gt;
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _darkblueborder|
 pattern_b= _collar|
 pattern_ra= _darkblueborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _redborder |
 pattern_b= _collar |
 pattern_ra= _redborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=_band_red |
 leftarm= 123456 |
 body= AA1234 |
 rightarm= 123456 |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _stumbras1819h|
 pattern_b= _stumbras1819h|
 pattern_ra= _stumbras1819h|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 282146 |
 body= 282146 |
 rightarm= 282146 |
 shorts= 282146 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgarliava.lt/  oficiālā mājaslapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/FK-Garliava-185733464782135/ Facebook: FK Garliava]
* [https://www.soccerway.com/team/garliava/MwvTjdNN/ SOCCERWAY]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-garliava/30614/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:G}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|G]]</text>
      <sha1>gwrvb1ibyxq8ijd0kentftuwymdbyh7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541618</id>
      <parentid>4541609</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sezonas */</comment>
      <origin>4541618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6633" sha1="b9uyl3jvm38045gz33r9qfij376qo2q" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #F5F5F5
| bg_color   = #AA1234
| nos        = FK &quot;Garliava&quot;
| logo       = [[Attēls:FK Garliava logo.png|150px]]
| pilns      = Futbola klubs &quot;Garliava&quot; (''Futbolo klubas „Garliava“'')
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Garļava}}
| dib        = 2008
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    =
| stad       = [[Garliavas A. Mickaus skolas stadions]]
| ietilp     = 442
| prez       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Henrikas Grigas]]''
| tren       = {{flaga|Lietuva}} ''[[Marius Bezykornovas]]''
| līga       = ''[[Pirma lyga]]''
| sez        = 2024.
| poz        = 15. vieta, ''[[Pirma lyga]]''

| pattern_la1=|pattern_b1=_jomachampionship6wr|pattern_ra1=|
  leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FF0000|socks1=FF0000|
  pattern_la2=_redborder|pattern_b2=_collar|pattern_ra2=_redborder|
  leftarm2=123456|body2=AA1234|rightarm2=123456|shorts2=123456|socks2=123456|
}}

'''Futbola klubs &quot;Garliava&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Garliava“}}) ir 2008. gadā dibināts profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Garļava]]s.

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#E5E5E5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
|
|-
|||||||||||
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=10966785 lietuvosfutbolas.lt FK Garliava (2021.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.'''
| &lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-garliava-1140/?cid=11757708 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''15.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#1lyga|title=Lithuania 2051|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Pirma lyga
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html&lt;/ref&gt; 
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:red;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:red&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:White;color:darkblue&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:darkred;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
| style=&quot;background:darkblue;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''GARLIAVA'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; 2021 g. [[Joma]]
{|
|{{Football kit |
 pattern_la= |
 pattern_b= _redshoulders|
 pattern_ra= |
 pattern_sh= _whitesides|
 pattern_so= _band_white |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= FF0000 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021-11-02}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/media/set/?vanity=garliavosfutboloklubas&amp;set=a.4686326911389412 FOTO: Garliava vs. Sūduva B]&lt;/ref&gt;
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _darkblueborder|
 pattern_b= _collar|
 pattern_ra= _darkblueborder|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= FFFFFF |
 body= FFFFFF |
 rightarm= FFFFFF |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _redborder |
 pattern_b= _collar |
 pattern_ra= _redborder |
 pattern_sh= |
 pattern_so=_band_red |
 leftarm= 123456 |
 body= AA1234 |
 rightarm= 123456 |
 shorts= 123456 |
 socks= 123456 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la= _stumbras1819h|
 pattern_b= _stumbras1819h|
 pattern_ra= _stumbras1819h|
 pattern_sh= |
 pattern_so= |
 leftarm= 282146 |
 body= 282146 |
 rightarm= 282146 |
 shorts= 282146 |
 socks= FF0000 |
 title= {{small|2021 g.}} 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|03|03||bez}}.''

== Latvieši ==
* ?

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fkgarliava.lt/  oficiālā mājaslapa] {{lietuviski}}
* [https://www.facebook.com/FK-Garliava-185733464782135/ Facebook: FK Garliava]
* [https://www.soccerway.com/team/garliava/MwvTjdNN/ SOCCERWAY]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-garliava/30614/ Globalsportsarchive]

{{Pirma lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:G}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|G]]</text>
      <sha1>b9uyl3jvm38045gz33r9qfij376qo2q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zemnieku saeima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500018</id>
    <revision>
      <id>4541308</id>
      <parentid>4353599</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="745" sha1="8w3jp4uvb9c10vauqd0qw9oknihkyt2" xml:space="preserve">'''&quot;Zemnieku saeima&quot;''' ir ražojošu [[Lauksaimnieki|lauksaimnieku]] [[Lobijs|lobija]] [[organizācija]], kas dibināta 1999. gadā. Biedrības pamatdarbs ir [[Latvija]]s lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un [[Eiropas Savienība]]s (ES) līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zemniekusaeima.lv/par-mums/|title=Par mums {{!}} Zemnieku Saeima|website=Zemnieku Saeima {{!}} Lauksaimniecības un dārzkopības nevalstiskā organizācija|access-date=2021-12-28|date=2018-11-01}}&lt;/ref&gt;

Biedrības valdes priekšsēdētājs ir [[Juris Lazdiņš]], valdē ir 9 locekļi, to ievēl reizi divos gados.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|Z]]</text>
      <sha1>8w3jp4uvb9c10vauqd0qw9oknihkyt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>4541360</id>
      <parentid>4537882</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:47:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap</comment>
      <origin>4541360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="312073" sha1="2ov0lzxwls3hx92dqkx0vkzlw05yj44" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː &lt;br&gt;
{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā.
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt;
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;
2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu &quot;Vivaldi&quot;, likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Sapfir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]]
[[attēls:Presidium of National Academy of Sciences of Ukraine after Russian attack, 2026-09-28 (51).jpg|thumb|300px|Pēc reaktīvā drona uzbrukuma Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai 2026. gada 28. septembrī]] 
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;[[Shahed|Geraņ—2]]&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt;
 
Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026&lt;/ref&gt;
25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija &quot;Armada&quot;, kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes ''Iskander'', no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026&lt;/ref&gt;

1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026&lt;/ref&gt;

5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026&lt;/ref&gt;

28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 &lt;/ref&gt;

4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026&lt;/ref&gt;
23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes ''Iskander'', kā arī pretkuģu raķetes &quot;Cirkon&quot;. Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca ''Darnica'' un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026&lt;/ref&gt;

10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 14. oktobri Krievija pret Ukrainu raidīja 39 raķetes un 128 kaujas dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt tikai četras raķetes un pusi no kaujas droniem. Krievijas raķetes un droni trāpīja 26 elektroapgādes sistēmas objektiem un četriem naftas un gāzes kompleksa objektiem. Ukrainas gaisa spēki laicīgi nesaņēma informāciju par šo raķešu palaišanu, tāpēc gaisa trauksmi ieslēdza ar novēlošanos. Ukrainas prezidents Zelenskis atzina, ka ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi, ka varētu apturēt izlūkinformācijas sniegšanu, ja Ukraina turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem, parādījās ziņas, ka ''[[Starlink]]'' ierobežojusi darbības ātrumu tās militārajai versijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-ukraina-asv-uznemums-spacex-peksni-ierobezojis-satelitinterneta-starlink-atrumu-fronte.a667520/ Ukraina: ASV uzņēmums «SpaceX» pēkšņi ierobežojis satelītinterneta «Starlink» ātrumu frontē] lsm.lv 14.10.2026&lt;/ref&gt;
19. oktobrī 16.30 Krievijas drons uzbruka Harkivas apgabala Nova Vodolahas pilsētciemata centrālajam parkam un nogalināja trīs bērnus, no kuriem viens bija zīdainis, kā arī divas sievietes, kā arī ievainoja 15 cilvēkus, tostarp septiņus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.10.2026-krievijas-uzbrukuma-parkam-harkivas-apgabala-sesi-nogalinatie-tostarp-tris-berni.a668242/ Krievijas uzbrukumā parkam Harkivas apgabalā seši nogalinātie, tostarp trīs bērni] lsm.lv 19.10.2026&lt;/ref&gt;

29. oktobrī Krievija ar četriem reaktīviem droniem uzbruka Ukrainas pilsētai Dnipro, trīs no tiem izdevās notriekt, taču viena drona uzbrukumam dzelzceļa stacijai ɡāja bojā vismaz 14 cilvēki, vēl apmēram 20 ievainoja. Drona uzbrukumā Černihivas pilsētai gāja bojā vismaz divi un tika ievainoti vismaz 23 cilvēki, tostarp vairāki bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2026-krievijas-drona-trieciena-dnipro-dzelzcela-stacija-nogalinati-14-cilveki.a669748/ Krievijas drona triecienā Dnipro dzelzceļa stacijā nogalināti 14 cilvēki] lsm.lv 29.10.2026&lt;/ref&gt; 

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Degošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;
[[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]]
3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR — Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;

Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm &quot;Flamingo&quot; uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026&lt;/ref&gt;
 
Naktī uz 18. oktobri notika dronu trieciens Ļeņingradas apgabalam, kura gubernators paziņoja, ka virs apgabala notriekti 126 bezpilota lidaparāti, pēc triecieniem izcēlās ugunsgrēks Sanktpēterburgas naftas termināļa teritorijā. Uzņēmums &quot;VKontakte&quot; apstiprināja dronu triecienu savam datu centram. Savukārt tīmekļa tirdzniecības uzņēmums &quot;Ozon&quot; paziņoja par uzbrukumu savai noliktavai Sanktpēterburgā, drona uzbrukumā cieta vanšu tilts pār [[Ņeva|Lielo Ņevu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-nogalinati-divi-cilveki-zino-par-dronu-uzbrukumiem-sanktpeterburgas-regiona.a668048/ Krievijas triecienos Ukrainai nogalināti divi cilvēki; ziņo par dronu uzbrukumiem Sanktpēterburgas reģionā] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

==== 40 dienu ietekmes operācija ====
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu.
12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt; 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026&lt;/ref&gt;
[[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]]
9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026&lt;/ref&gt;

7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un &quot;ēnu flotes&quot; tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti.

Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026&lt;/ref&gt;

===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām =====
{{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}}
18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma &quot;Ozon&quot; loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>2ov0lzxwls3hx92dqkx0vkzlw05yj44</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541361</id>
      <parentid>4541360</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:48:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 2026. gada gaisa uzbrukumi */</comment>
      <origin>4541361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="312073" sha1="ht6tqo9rf3r4wi1zgff971oimlrjfam" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː &lt;br&gt;
{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā.
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt;
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;
2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu &quot;Vivaldi&quot;, likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Sapfir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]]
[[attēls:Presidium of National Academy of Sciences of Ukraine after Russian attack, 2026-09-28 (51).jpg|thumb|300px|Pēc reaktīvā drona uzbrukuma Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai 2026. gada 28. septembrī]] 
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;[[Shahed|Geraņ—2]]&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt;
 
Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026&lt;/ref&gt;
25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija &quot;Armada&quot;, kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes ''Iskander'', no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026&lt;/ref&gt;

1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026&lt;/ref&gt;

5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026&lt;/ref&gt;

28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 &lt;/ref&gt;

4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026&lt;/ref&gt;
23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes ''Iskander'', kā arī pretkuģu raķetes &quot;Cirkon&quot;. Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca ''Darnica'' un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026&lt;/ref&gt;

10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 14. oktobri Krievija pret Ukrainu raidīja 39 raķetes un 128 kaujas dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt tikai četras raķetes un pusi no kaujas droniem. Krievijas raķetes un droni trāpīja 26 elektroapgādes sistēmas objektiem un četriem naftas un gāzes kompleksa objektiem. Ukrainas gaisa spēki laicīgi nesaņēma informāciju par šo raķešu palaišanu, tāpēc gaisa trauksmi ieslēdza ar novēlošanos. Ukrainas prezidents Zelenskis atzina, ka ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi, ka varētu apturēt izlūkinformācijas sniegšanu, ja Ukraina turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem, parādījās ziņas, ka ''[[Starlink]]'' ierobežojusi darbības ātrumu tās militārajai versijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-ukraina-asv-uznemums-spacex-peksni-ierobezojis-satelitinterneta-starlink-atrumu-fronte.a667520/ Ukraina: ASV uzņēmums «SpaceX» pēkšņi ierobežojis satelītinterneta «Starlink» ātrumu frontē] lsm.lv 14.10.2026&lt;/ref&gt;
19. oktobrī 16.30 Krievijas drons uzbruka Harkivas apgabala Nova Vodolahas pilsētciemata centrālajam parkam un nogalināja trīs bērnus, no kuriem viens bija zīdainis, kā arī divas sievietes, kā arī ievainoja 15 cilvēkus, tostarp septiņus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.10.2026-krievijas-uzbrukuma-parkam-harkivas-apgabala-sesi-nogalinatie-tostarp-tris-berni.a668242/ Krievijas uzbrukumā parkam Harkivas apgabalā seši nogalinātie, tostarp trīs bērni] lsm.lv 19.10.2026&lt;/ref&gt;

29. oktobrī Krievija ar četriem reaktīviem droniem uzbruka Ukrainas pilsētai Dnipro, trīs no tiem izdevās notriekt, taču viena drona uzbrukumā dzelzceļa stacijai ɡāja bojā vismaz 14 cilvēki, vēl apmēram 20 ievainoja. Drona uzbrukumā Černihivas pilsētai gāja bojā vismaz divi un tika ievainoti vismaz 23 cilvēki, tostarp vairāki bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2026-krievijas-drona-trieciena-dnipro-dzelzcela-stacija-nogalinati-14-cilveki.a669748/ Krievijas drona triecienā Dnipro dzelzceļa stacijā nogalināti 14 cilvēki] lsm.lv 29.10.2026&lt;/ref&gt; 

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Degošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;
[[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]]
3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR — Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;

Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm &quot;Flamingo&quot; uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026&lt;/ref&gt;
 
Naktī uz 18. oktobri notika dronu trieciens Ļeņingradas apgabalam, kura gubernators paziņoja, ka virs apgabala notriekti 126 bezpilota lidaparāti, pēc triecieniem izcēlās ugunsgrēks Sanktpēterburgas naftas termināļa teritorijā. Uzņēmums &quot;VKontakte&quot; apstiprināja dronu triecienu savam datu centram. Savukārt tīmekļa tirdzniecības uzņēmums &quot;Ozon&quot; paziņoja par uzbrukumu savai noliktavai Sanktpēterburgā, drona uzbrukumā cieta vanšu tilts pār [[Ņeva|Lielo Ņevu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-nogalinati-divi-cilveki-zino-par-dronu-uzbrukumiem-sanktpeterburgas-regiona.a668048/ Krievijas triecienos Ukrainai nogalināti divi cilvēki; ziņo par dronu uzbrukumiem Sanktpēterburgas reģionā] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

==== 40 dienu ietekmes operācija ====
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu.
12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt; 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026&lt;/ref&gt;
[[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]]
9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026&lt;/ref&gt;

7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un &quot;ēnu flotes&quot; tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti.

Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026&lt;/ref&gt;

===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām =====
{{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}}
18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma &quot;Ozon&quot; loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>ht6tqo9rf3r4wi1zgff971oimlrjfam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turpinājuma karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506536</id>
    <revision>
      <id>4541166</id>
      <parentid>4509255</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:38:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6825" sha1="eyuebmoqmnhpgnqotkbsbato0mfahnm" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict          = Turpinājuma karš
| partof            = [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte]]s
| image             = Finnish soldiers 1944.jpg
| image_size        = 300
| caption           = Somu karavīri VT nocietinājumu līnijā padomju [[Viborgas-Petrozavodskas ofensīvas]] laikā 1944. gada jūnijā
| date              = 1941. gada 25. jūnijs – 1944. gada 19. septembris
| place             = [[Somija]], [[Karēlija]], un [[Murmanska]]s apkārtne
| territory         = * [[Petsamo rajons]] pievienots [[PSRS]]
* [[Porkala pussala]] izīrēta uz 12. gadiem
| result            = Padomju Savienības uzvara
* [[Maskavas pamiers (1944)]]
| combatant1        = '''{{flaga|Finland}} [[Somija]]'''&lt;br&gt;'''{{flaga|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]]'''&lt;br&gt;'''Flotes atbalsts:'''&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Fašistiskā Itālija]]
| combatant2        = '''{{flaga|Soviet Union|1923}}''' [[PSRS]]&lt;br&gt;'''Gaisa atbalsts:'''&lt;br&gt;{{flaga|United Kingdom}} [[Lielbritānija]]
| commander1        = {{plainlist|
* {{Flaga|Finland}} [[Risto Riti]]
* {{Flaga|Finland}} [[Karls Gustavs Mannerheims]]
* {{Flaga|Finland}} [[Aksels Airo]]
* {{Flaga|Finland}} [[Ēriks Heinrihs]]
* {{Flaga|Finland}} [[Lenarts Ošs]]
* {{flaga|Nazi Germany}} [[Nikolaus fon Falkenhorsts]]
* {{flaga|Nazi Germany}} [[Eduards Dītls]]
* {{flaga|Nazi Germany}} [[Lotārs Renduličs]]
}}
| commander2        = {{plainlist|
* {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Josifs Staļins]]
* {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Markjans Popovs]]
* {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Valerjans Frolovs]]
* {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Kirils Mereckovs]]
* {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Mihails Hozins]]
* {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Leonīds Govorovs]]
}}
| strength1         = 450 000–700 000 Somi{{sfn|Kinnunen|Kivimäki|2011|p=173}}&lt;br /&gt;67 000–214 000 Vācieši{{sfn|Ziemke|2002|pp=9, 391–393}}&lt;br /&gt;2000 [[Igauņu brīvprātīgie]]&lt;br /&gt;1000 [[Zviedru brīvprātīgie]]&lt;br /&gt;99 [[Itāļu flotes personāls]]&lt;br &gt;550 lidmašīnas
| strength2         = 450 000–650 000 padomju karavīri &lt;br&gt;1506 tanki&lt;br&gt;1382 lidmašīnas{{refn|Number found by adding number of 700 aircraft present in the eight [[Aviation Division|aviation divisions]] in the [[Soviet Air Forces]] in the Northern Front{{sfn|Jokipii|1999|p=301}} and the 682 aircraft in the [[Baltic Fleet|Red Banner Baltic Fleet]].{{sfn|Kirchubel|2013|p=151}}&lt;ref name=BIZH&gt;{{cite magazine |last=Kovalevsky |first= N. F. |date=2009 |title=Боевой состав Красной Армии и Военно-морского флота СССР на 22 июня 1941 года |lang=ru |trans-title= The combat composition of the Red Army and the Navy of the USSR on June 22, 1941 |magazine={{ill|Военно-исторический журнал (ВИЖ)|ru|Военно-исторический журнал}} [Military Historical Journal (VIZH)] |issue=6 |page=3—8}}&lt;/ref&gt;}}&lt;br /&gt;
| casualties1       = {{plainlist|
&lt;!-- See talk pages for including civilian casualties before amending --&gt;
* '''Somi'''
* 63 200 nogalināti vai pazuduši{{Sfn|Kinnunen|Kivimäki|2011|p=172}}{{Sfn|Nenye|Munter|Wirtanen|Birks|2016|p=320}}
* 158 000 ievainoti{{Sfn|Kinnunen|Kivimäki|2011|p=172}}
* 2370–3500 sagūstīti&lt;ref name=&quot;pikkujattilainen-malmi&quot;&gt;{{cite book|last=Malmi| first=Timo|editor1-first=Jari|editor1-last=Leskinen|editor2-first=Antti|editor2-last=Juutilainen| title=Jatkosodan pikkujättiläinen|edition=1st|publisher=Werner Söderström Osakeyhtiö|year=2005| pages=1022–1032|chapter=Jatkosodan suomalaiset sotavangit|language=fi|isbn=9510286907}}&lt;/ref&gt;
* 182 lidmašīnas&lt;ref&gt;{{cite web |title=History of the Finnish Air Force |url=https://ilmavoimat.fi/en/history |website=Ilmavoimat |access-date=23 July 2023 |quote=The Air Force lost 182 aircraft destroyed in action or otherwise damaged beyond repair |archive-date={{dat|2025|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251216172612/https://ilmavoimat.fi/en/history}}&lt;/ref&gt;
* ''225 000 kopējie zaudējumi''
* &lt;small&gt;Nav ieskaitīti civilpersonu upuri&lt;/small&gt;
}}
{{plainlist|
* '''Vācieši'''
* 23 200 nogalināti vai pazuduši
* 60 400 ievainoti
* ''84 000 kopējie zaudējumi''{{Sfn|Nenye|Munter|Wirtanen|Birks|2016|p=320}}
* &lt;small&gt;Nav ieskaitīti civilpersonu upuri&lt;/small&gt;
}}
| casualties2       = {{plainlist|
&lt;!-- See talk pages for including civilian casualties before amending; the subtle reference to siege of Leningrad is consensus from earlier discussions --&gt;
* 250 000–305 000 nogalināti&lt;br&gt; vai pazuduši
* 575 000 medicīniskie&lt;br&gt; zaudējumi (ieskaitot&lt;br&gt; 385 000 ievainoti&lt;br&gt; un 190 000 slimi)
* 64 000 sagūstīti{{sfn|Leskinen|Juutilainen|2005|p=1036}}
* 697 tanki{{sfn|Jowett|Snodgrass|2012|p=14}}
* 1600 lidmašīnas{{sfn|Nikunen|Talvitie|Keskinen|2011|p=349}}
* ''890 000–944 000&lt;br&gt; kopējie zaudējumi''
* &lt;small&gt;Nav ieskaitīti civiliedzīvotāju upuri,&lt;br&gt; tādi kā [[Ļeņingradas blokāde]]&lt;/small&gt;}}
| notes             = 
| campaignbox       = 
}}
[[Attēls: Finland Administrative map 1942 1944.png|thumb|270px|Somijas karte ar Turpinājuma karā iekaroto Karēlijas austrumu daļu (1942—1944).]]

'''Turpinājuma karš''' ({{val|fi|jatkosota}}, {{val|sv|fortsättningskriget}}) bija [[Ziemas karš|Ziemas kara]] turpinājums [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kurā [[Somija]]i līdz 1941. gada septembrim izdevās atgūt [[Padomju Savienība]]i zaudētās teritorijas un iekarot lielāko daļu no [[Karēlija]]s austrumu daļas, kuru tā atkal zaudēja 1944. gadā.

== Norise ==

Neilgi pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma PSRS 1941. gada 25. jūnija rītā 460 [[Padomju Savienība|PSRS]] bumbvedēji un iznīcinātāji šķērsoja Somijas robežu un bombardēja tās pilsētas. [[Parikala]]s tuvumā Somijā iebruka [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sauszemes karaspēka vienības. PSRS oficiāli apgalvoja, ka uzlidojumi esot bijuši preventīvi paredzēti pret vācu tehniku somu lidlaukos, taču neviens lidlauks netika bombardēts. [[Somijas parlaments]] paziņoja, ka Somija ir spiesta sākt aizsardzības karu.

Pēc Turpinājuma kara beigām 1944. gadā Somija bija spiesta vēlreiz atdot PSRS [[Karēlija]]s austrumu daļu un maksāt kontribūcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/events/PSRS-uzbruk-Somijai-Sakas-turpinajuma-kars |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220527223246/https://timenote.info/lv/events/PSRS-uzbruk-Somijai-Sakas-turpinajuma-kars }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]]
[[Kategorija:Kari ar PSRS]]
[[Kategorija:Kari ar Somiju]]
[[Kategorija:Ziemas karš]]</text>
      <sha1>eyuebmoqmnhpgnqotkbsbato0mfahnm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Milvoki &quot;Brewers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506593</id>
    <revision>
      <id>4541250</id>
      <parentid>4536637</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:05:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2843" sha1="he3yjzo7iqbwtx4wubn6q9opdi036zs" xml:space="preserve">{{Sporta kluba infokaste|galvene_stils=|stadions=|klubs nos pilnais=|klubs nos lv=Milvoki &quot;Brewers&quot;|sporta veids=[[Beisbols]]|pilsēta={{Vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}}|līga=[[Augstākā beisbola līga]]|konference=Nacionālā līga|divīzija=Centrālā divīzija|dibināts=1969|kapteinis=|klubs=Milwaukee Brewers|beidza_pastāvēt=|laukums=''[[American Family Field]]''|halle=|arēna=|ietilpība=41 900|krāsas=Tumši zila, dzeltena, zila&lt;br /&gt;{{color box|#12284B}} {{color box|#FFC52F}} {{color box|#003DA5}}|īpašnieks=Marks Atanasio|prezidents=Riks Šlezingers|menedžeris=Mets Ārnolds|galvenais_treneris=Pets Mērfijs|logo=Milwaukee Brewers logo.svg|logo_izm=220px|darbojās=|uzvaras2=|mediji=|sport=&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;|name1=|dates1=|name2=|dates2=|name3=|dates3=&lt;!------ čempiontituli -------&gt;|līga1=[[Augstākā beisbola līga|MLB]]|līga2=|kapteiņa palīgi=|līga3=|uzvaras1=1 (2026)|uzvaras3=|līga4=|uzvaras4=|līga5=|uzvaras5=|konferences tituli=2|divīzijas tituli=9|bg_color=#12284B|sadarbojas=|pašr_sezona=|text_color=#FFC52F}}

'''Milvoki &quot;Brewers&quot;''' ({{Val|en|Milwaukee Brewers}}) ir profesionāls [[Beisbols|beisbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Milvoki]], [[Viskonsina]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas ir dibināts 1969. gadā kā '''Sietlas &quot;Pilots&quot;'''. &quot;Brewers&quot; spēlē [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] (MLB) Nacionālās līgas Centrālajā divīzijā.  Klubs savas pastāvēšanas vēsturē ir vienu reizi uzvarējis [[Pasaules sērija|Pasaules sērijā]]. 2026. gadā &quot;Brewers&quot; pieveica [[Tampabejas &quot;Rays&quot;]] komandu, izcīnot savu pirmo &quot;[[World Series]]&quot; čempiontitulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/beisbols/29102026-brewers_beisbolisti_pirmo_reizi_triumfe_w|title=&quot;Brewers&quot; beisbolisti pirmo reizi triumfē &quot;World Series&quot;|website=sportacentrs.com|access-date=28 October 2026|pages=}}&lt;/ref&gt; Klubs savas mājas spēles aizvada ''American Family Field'' stadionā.

Pēc aizvadītas vienas sezonas kā Sietlas &quot;Pilots&quot;, klubs tika pārcelts uz Milvoki un pārsaukts par Milvoki &quot;Brewers&quot;.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.mlb.com/brewers Kluba oficiālā mājaslapa]
{{Sports-aizmetnis}}
{{kastes sākums|header={{s-ach|ach}}}}
{{succession box | before = [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]]&lt;br /&gt;2024–2025 | title = [[World Series]] čempioni | years = 2026 | after = nav}}
{{succession box | before = [[Ņujorkas &quot;Yankees&quot;]]&lt;br /&gt;1981 | title = Amerikāņu līgas čempioni | years = 1982 | after = [[Baltimoras &quot;Orioles&quot;]]&lt;br /&gt;1983}}
{{succession box | before = [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]]&lt;br /&gt;2024–2025 | title = Nacionālās līgas čempioni | years = 2026 | after = nav}}
{{kastes beigas}}
{{MLB}}
[[Kategorija:MLB klubi]]
[[Kategorija:Milvoki]]</text>
      <sha1>he3yjzo7iqbwtx4wubn6q9opdi036zs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Kovalenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508587</id>
    <revision>
      <id>4541255</id>
      <parentid>4282485</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:10:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3491" sha1="11dcuchn37ny2mrgu7u8841f8edikew" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Viktors Kovalenko
| nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalgoals2 = 11
| nationalyears3 = 2013—2015
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 5
| nationalyears4 = 2015
| nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U20
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 5
| nationalyears5 = 2015—2018
| nationalcaps5 = 13
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalgoals5 = 6
| nationalyears6 = 2016—
| nationalteam6 = {{fb|UKR}}
| nationalcaps6 = 33
| nationalgoals6 = 0
| pcupdate = 
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| caption = Kovalenko 2015. gadā
| birth_date = 
| nationalcaps2 = 20
| nationalyears2 = 2010—2013
| image = Viktor Kovalenko 132316.jpg
| goals1 = 23
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|14}}
| cityofbirth = {{vieta|Ukraina|Hersona}}
| height = 82
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2021
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
| caps1 = 130
| years2 = 2021—2024
| nationalgoals1 = 4
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]]
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| years3 = 2021—2023
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| caps3 = 44
| goals3 = 1
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16
| nationalcaps1 = 13
| birth_place = 
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]]
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 17
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]]
| years5 = 2025
| caps5 = 6
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Kipra}} [[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 6
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Olympiakos Nicosia]]
| years7 = 2026
| caps7 = 13
| goals7 = 2
}}'''Viktors Kovalenko''' ({{Val|uk|Віктор Коваленко}}, dzimis {{Dat|1996|2|14}}) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks.

2014. gadā debitējis [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] komandas [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']] rindās. Septiņu sezonu laikā Kovalenko izcīnīja četrus Premjerlīgas titulus un četrus [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausus]]. 2021. gadā pievienojies ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' komandai ''[[Atalanta]]''.

Ukrainas futbola izlases sastāvā debitējis 2016. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Shakhtar Donetsk'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2015, 2017

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kovalenko, Viktors}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hersonas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Hersonā dzimušie]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Doneckas &quot;Šahtar&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Olympiakos&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>11dcuchn37ny2mrgu7u8841f8edikew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deniss Harmašs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508631</id>
    <revision>
      <id>4541244</id>
      <parentid>4282454</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:00:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3198" sha1="aj0zo4nsw2k7lubfqm9u8ec0cpizgne" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Deniss Harmašs
| nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2007—2009
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2008—2009
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalcaps3 = 13
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2007—2011
| nationalcaps4 = 21
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalgoals4 = 4
| nationalyears5 = 2011—2021
| nationalteam5 = {{fb|UKR}}
| nationalcaps5 = 31
| nationalgoals5 = 2
| name = 
| caption = Harmašs 2015. gadā
| birth_date = 
| nationalcaps1 = 4
| nationalyears1 = 2007
| image = Denys Harmash2015.jpg
| goals1 = 34
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|19}}
| cityofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Zorikivka|td=Ukraina}}
| height = 186
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2007—2023
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| caps1 = 273
| years2 = 2007
| goals4 = 3
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo-3 Kyiv|Dynamo-3 Kyiv]]
| caps2 = 7
| goals2 = 3
| years3 = 2007—2009
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo-2 Kyiv|Dynamo-2 Kyiv]]
| caps3 = 55
| goals3 = 9
| years4 = 2020
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| caps4 = 14
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Osijek|Osijek]]
| years5 = 2023
| caps5 = 3
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalist 1925 Kharkiv|Metalist 1925 Kharkiv]]
| years6 = 2024
| caps6 = 13
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Lisne|Lisne]]
| years7 = 2024—2026
| caps7 = 11
| goals7 = 0
}}'''Deniss Harmašs''' ({{Val|uk|Дени́с Гарма́ш}}, dzimis {{Dat|1990|4|19}}) ir [[Ukraina]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir bijis [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu karjeru 2007. gadā sācis [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] komandā [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]. 2020. gadā Harmašs tika izīrēts [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai ''[[Çaykur Rizespor]]''.

Ukrainas futbola izlases sastāvā debitējis 2011. gadā. Piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16, 2020—21
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2013—14, 2014—15, 2019—20, 2020—21
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2009, 2011, 2016, 2018, 2019, 2020

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Harmašs, Deniss}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Luhanskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]]</text>
      <sha1>aj0zo4nsw2k7lubfqm9u8ec0cpizgne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hakans Balta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508644</id>
    <revision>
      <id>4541150</id>
      <parentid>4449896</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2744" sha1="2kln56ouwiy596t6xv3z7ur81l0aklf" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Hakans Balta
| goals2 = 11
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]] U19
| manageryears1 = 2020—2022
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]] (asistents)
| birth_place = 
| birth_date = 
| caption = 
| name = 
| nationalgoals1 = 2
| nationalcaps1 = 50
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalyears1 = 2006—2016
| caps2 = 253
| image = Hakanbalta.jpg
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years2 = 2007—2018
| goals1 = 23
| caps1 = 116
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]]
| years1 = 2003—2007
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| currentclub = 
| height = 184
| cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Berlīne}}
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|23}}
| fullname = 
| manageryears2 = 2022—2025
| managerclubs3 = {{fb|TUR}} (asistents)
| manageryears3 = 2025—
}}'''Hakans Kadirs Balta''' ({{Val|tr|Hakan Kadir Balta}}, dzimis {{Dat|1983|3|23}}) ir [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savas karjeras laikā pārstāvējis Turcijas komandas ''[[Manisaspor]]'' un [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|''Galatasaray'']]. ''Galatasaray'' komandā pavadījis 10 sezonas, kurās viņš piecas reizes kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempionu.

Turcijas futbola izlases sastāvā debitējis 2006. gadā Piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

2025. gada 4. jūlijā tika paziņots, ka viņš ir Turcijas izlases trenera asistents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=202&amp;ftxtID=47951|title=Hakan Balta, A Millî Takım Yardımcı Antrenörü Oldu - A Milli Takım Haber Detayları TFF|website=www.tff.org|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2007—08, 2011—12, 2012—13, 2014—15, 2017—18
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16
* [[Turcijas Superkauss]]: 2008, 2012, 2013, 2015, 2016

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Balta, Hakans}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnē dzimušie]]</text>
      <sha1>2kln56ouwiy596t6xv3z7ur81l0aklf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rons Pērlmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513251</id>
    <revision>
      <id>4541290</id>
      <parentid>4126926</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:30:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2418" sha1="7ah0ijjbktij0pd3taex2r3d5q02aoz" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Rons Pērlmans
| vārds_orig = ''Ron Perlman''
| attēls = Ron Perlman 2022 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Rons Pērlmans 2022. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1950|4|13}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1975—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Ronalds Pērlmans''' ({{Val|en|Ronald Perlman}}; dzimis {{Dat|1950|4|13}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]].

Pazīstamākās Pērlmana lomas ir filmās ''[[Quest for Fire]]'' (1981), &quot;[[Rozes vārds (filma)|Rozes vārds]]&quot; (1986), ''[[Sleepwalkers]]'' (1992), ''[[The City of Lost Children]]'' (1995), &quot;[[Svešie: Atdzimšana]]&quot; (1997), &quot;[[Ellespuika (2004. gada filma)|Ellespuika]]&quot; (2004), &quot;[[Ellespuika II: Zelta armija]]&quot; (2008), &quot;[[Draivs (filma)|Draivs]]&quot; (2011) un &quot;[[13 grēki]]&quot; (2014), kā arī ierunājis tēlu filmā &quot;[[Transformeri: Nezvēru laikmets]]&quot; (2023). Par lomu televīzijas seriālā &quot;[[Skaistule un briesmonis (seriāls)|Skaistule un briesmonis]]&quot; (''Beauty and the Beast'', 1987—1990) Pērlmans saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Piedalījies arī seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'', 2008—2013).

Vairākkārt sadarbojies ar &quot;Ellespuika&quot; režisoru [[Giljermo del Toro]], piedaloties viņa filmās ''[[Cronos]]'' (1993), &quot;[[Asmens II]]&quot; (2002), &quot;[[Pacific Rim: Uzbrukums Zemei]]&quot; (''Pacific Rim'', 2013) un &quot;[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]&quot; (2021).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pērlmans, Rons}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>7ah0ijjbktij0pd3taex2r3d5q02aoz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tigrajas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523637</id>
    <revision>
      <id>4541623</id>
      <parentid>3988038</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:44:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4541623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3610" sha1="esqbxfnmn8qxpobzntynsijxnu5sjuc" xml:space="preserve">[[Attēls:Ethiopian Civil War (2020-present).svg|thumb|300px|Pašreizējais stāvoklis (sarkans - valdības spēku kuntrolē, pelēkais - amhāru milicija FANO (relatīvi valdības pusē), zils - oromo milicija (relatīvi tigraju pusē), zaļs - tigraju spēki, rozā - afāru spēki)]]
'''Tigrajas karš''' ({{val-ti|வேகை தேக்கை}}) ir [[karš]] [[Etiopija|Etiopijā]], kas sākās 2020. gada 3. novembrī [[Tigraja]]s reģionā, vēlāk karadarbība notika arī [[Amhara|Amharas]] un [[Afāra|Afāras]] reģionos. [[Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte|Tigrajas Tautas atbrīvošanās frontes]] karaspēks cīnījās pret [[Etiopijas Nacionālie aizsardzības spēki|Etiopijas Nacionālajiem aizsardzības spēkiem]] un [[Eritreja]]s aizsardzības spēkiem. Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte 2021. gada novembrī vienojās ar deviņām citām pretošanās grupām dažādos Etiopijas reģionos, izveidojot pret centrālo valdību vērstu Etiopijas federālistu un konfederālistu spēku apvienoto fronti.

== Priekšvēsture ==
2018. gadā par [[Etiopijas premjerministrs|Etiopijas premjerministru]] ievēlētais [[Abijs Ahmeds]] izveidoja Labklājības partiju ar mērķi veicināt vienotas etiopiešu [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] un pilsoniskas sabiedrības veidošanu. Tigrajas tautas atbrīvošanās frontes līderi atteicās iekļauties jaunveidojamajā spēkā un sāka īstenot no centrālās valdības faktiski neatkarīgu politiku Tigrajas reģionā. 

== Norise ==
2020. gada novembrī Etiopijas Nacionālie aizsardzības spēki iebruka Tigrajā, taču līdz 2021. gada jūlijam tika izspiesti no reģiona. Nākamajos mēnešos Tigrajas Aizsardzības spēki iebruka kaimiņos esošajos Amharas un Afāras reģionos un 2021. gada novembra sākumā nonāca 190 kilometru attālumā no galvaspilsētas [[Adisabeba]]s. Premjerministrs Ahmeds izsludināja ārkārtas stāvokli un vadīja pretuzbrukumu. 20. decembrī Tigrajas spēki atkāpās no kaimiņu provincēm un pauda gatavību uzsākt pamiera sarunas.

Visa bruņotā konflikta laikā no karadarbības zonas pienākušas ziņas par daudziem abu pušu veiktiem noziegumiem: civiliedzīvotāju masu slepkavībām, izvarošanām, spīdzināšanām, etnisko tīrīšanu, civilo objektu bombardēšanu. Tiek lēsts, ka konflikta laikā dzīvību zaudējuši vismaz 10 000 civiliedzīvotāju, taču Tigrajas puse min pat piecreiz lielāku skaitli.&lt;ref&gt;[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/divas-puslodes/ieksejais-konflikts-etiopija-nenorimst.-eiropa-omikrona-zime.a153654/ Iekšējais konflikts Etiopijā nenorimst. Eiropa omikrona zīmē] 2021. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. martā Etiopijas valdība izsludināja humāno pamieru uz nenoteiktu laiku, tomēr pēc miera sarunu neizdošanās 2022. gada 24. augustā atsākās karadarbība. Miers tika noslēgts 2022. gada 3. novembrī.

2026. gada 23. septembrī tigraji atkal sacēlās un pārņēma dažas pilsētas, sākās aktīvas kaujas, tai starpā [[Adisabeba|galvaspilsētas]] apšaude ar droniem. Etiopija apvainoja Eritreju, ka šoreiz tā palīdz nevis valdībai, bet nemierniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cqrmy10jmreko|title=Эфиопия закупила российские истребители и системы ПВО в разгар военных действий в регионе Тыграй|website=BBC News Русская служба|access-date=2026-10-30|date=2026-10-29|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etiopija]]
[[Kategorija:Kari Āfrikā]]</text>
      <sha1>esqbxfnmn8qxpobzntynsijxnu5sjuc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilmārs Mežs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527360</id>
    <revision>
      <id>4541461</id>
      <parentid>4043124</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izglītība */</comment>
      <origin>4541461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3192" sha1="d41dxtdrophrshtu80c8v2mzmqt0b7h" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| m_diena = 
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1965
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| vārds = Ilmārs Mežs
| dzīves_vieta = 
| m_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = [[ģeogrāfs]]&lt;br&gt;[[demogrāfs]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Janta Meža
| bērni = 
| alma_mater = [[LVU]]
| piezīmes = 
}}
'''Ilmārs Mežs''' (dzimis 1965. gadā Rīgā) ir latviešu [[cilvēkģeogrāfija|cilvēkģeogrāfs]], [[demogrāfija|demogrāfs]] un vēsturnieks.

== Biogrāfija ==
Cēlies no [[Kuršu ķoniņi|kuršu ķoniņu]] Vidiņu dzimtas&lt;ref&gt;https://enciklopedija.lv/skirklis/103357-kur%C5%A1u-%C4%B7oni%C5%86i&lt;/ref&gt;. Absolvējis [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti]], ieguvis ģeogrāfijas maģistra grādu [[Rietummičiganas Universitāte|Rietummičiganas Universitātē]], doktora grādu Latvijas vēsturē [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas vēstures institūtā]].

Padziļināti ir pētījis iedzīvotāju sastāva maiņu, demogrāfijas un migrācijas aspektus. Veicis pētījumu par [[latviešu uzvārdi]]em un to izcelsmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/09/28/mulku-latvija-vairs-nav/|title=Muļķu Latvijā vairs nav • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-12-02|date=2022-09-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; I. Mežs sastādījis trīs [[Latviešu valodas aģentūra|Latviešu valodas aģentūras]] grāmatas par šo tēmu: &quot;Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale&quot; (2017),&quot;Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Kurzeme, Zemgale, Sēlija&quot; (divās daļās, 2019), &quot;Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme&quot; (divās daļās, 2022).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valoda.lv/iznakusi-gramata-latviesu-uzvardi-arhivu-materialos-vidzeme/|title=Iznākusi grāmata „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme”|access-date=2023-12-02}}&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieka pakāpi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-valsts-svetkiem-pieskirti-60-augstakie-latvijas-valsts-apbalvojumi.a429675/|title=Pirms valsts svētkiem piešķirti 60 augstākie Latvijas valsts apbalvojumi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

I. Mežs ir precējies ar Jantu Mežu, ģimenē seši bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4674346/sesu-bernu-tevs-ilmars-mezs-senosana-kopa-ar-sesiem-berniem-tas-ir-izaicinajums|title=Sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs: «Sēņošana kopā ar sešiem bērniem – tas ir izaicinājums»|last=Apollo.lv}}&lt;/ref&gt; [[Studentu korporācijas]] ''[[Gersicania]]'' biedrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mežs, Ilmārs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>d41dxtdrophrshtu80c8v2mzmqt0b7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valentīna Helmūte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>535469</id>
    <revision>
      <id>4541327</id>
      <parentid>4120655</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:30:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2155" sha1="jbypkj6qhfjcvjwau0hsk1k2rjjk3kq" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Valentīna Helmūte
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| nationality   = [[latvieši|latviete]]
| field         = [[tēlniecība]]
| training      = 
| movement      = [[modernisms]]
| patrons       =
| awards        =  
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1928|10|7|}}
| location      = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| deathdate     = {{dat|2023|1|21|}}
| deathplace    =
| famous works  = 
| meita = 
}}

'''Valentīna Helmūte''' (dzimusi Jansone /Selga no 1940.g/  {{dat|1928|10|7|N}} — {{dat|2023|1|21|N}}) bija latviešu [[tēlnieks|tēlniece]] un gleznotāja.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1928. gadā [[Liepāja|Liepājā]] masieres un grāmatveža ģimenē. Mācījās Rīgas Teodora Zeiferta 17. pamatskolā, tad [[Rīgas Valsts daiļamatniecības skola|Rīgas daiļamatniecības vidusskolas]] Keramikas nodaļā (1943–1948). 
1955. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā, bija arteļa &quot;Mākslinieks&quot; galvenā māksliniece (1956–1957), darbojās kombināta &quot;Māksla&quot; tēlniecības darbnīcās &quot;Mākslinieku nams&quot;.
1958. gadā viņu uzņēma Latvijas Mākslinieku savienībā.

Mūža nogalē dzīvoja [[Aizpute|Aizputē]] (1997–2002), no 2002. gada Liepājā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vardnica.aizpute.lv/19-personas-h/259-helmute-valentina |title=vardnica.aizpute.lv |access-date={{dat|2023|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230323052801/http://vardnica.aizpute.lv/19-personas-h/259-helmute-valentina}}&lt;/ref&gt;
Mirusi 2023. gadā, apglabāta Nīkrāces pagasta Tukuma kapos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-telniece-valentina-helmute.a493475/ Mūžībā devusies tēlniece Valentīna Helmūte] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Helmūte, Valentīna}}
[[Kategorija:1928. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>jbypkj6qhfjcvjwau0hsk1k2rjjk3kq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bazardizi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>540256</id>
    <revision>
      <id>4541262</id>
      <parentid>4538851</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:28:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1529" sha1="3n7mqcg5supe4qme057gt5k0q82qmrm" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Bazardizi
| Photo                = Bazarduzu_detail.JPG
| Photo size           =
| Paraksts             = 
| karte                = Azerbaidžāna#Dagestāna#Āzija
| reljefs = yes
| alt = 
| paraksta_izvietojums = right
| latd                 = 41.224444 |latNS=N
| longd                = 47.858333 |longEW=E
| Augstums         = 4466
| Relatīvais_augstums  = 2454
| Atrašanās vieta  = {{Vieta|Azerbaidžāna}}, {{vieta|Krievija}}
| Kāpums           = 
| Topographic map  = 
| Type             = 
| Kalnu grēda      = [[Lielais Kaukāzs]]
| Age              = 
| Last eruption    = 
| First ascent     = 
| Easiest route    = 
| Listing          = 
}}

'''Bazardizi''' ({{val|az|Bazardüzü dağı}}, {{val|ru|Базардюзю}}) ir 4466 metrus augsta [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] virsotne uz [[Azerbaidžāna]]s un [[Krievija]]s [[Dagestānas Republika]]s robežas. Tā ir [[Azerbaidžāna]]s un [[Dagestāna]]s augstākā virsotne. Apmēram 7 kilometrus uz dienvidrietumiem no virsotnes atrodas vistālāk uz dienvidiem esošais Krievijas teritorijas punkts. Pirmā oficiālā uzkāpšana kalnā notika 1890. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.summitpost.org/bazard-z/973069 Bazardizi summitpost.org]

{{Azerbaidžāna-aizmetnis}}

{{Āzijas valstu augstākie kalni}}
{{Eiropas valstu augstākie kalni}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Azerbaidžānas kalni]]
[[Kategorija:Krievijas kalni]]</text>
      <sha1>3n7mqcg5supe4qme057gt5k0q82qmrm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pazudušie zēni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542118</id>
    <revision>
      <id>4541284</id>
      <parentid>4220992</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:23:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2866" sha1="hdaq45ofrdlmy6k8mdzrjj9cwi0gcn2" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Pazudušie zēni
| operators = 
| attēls = Lost boys.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = komēdija, šausmas
| režisors = [[Džoels Šūmahers]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Džeisons Patriks]]
* [[Kīfers Saterlends]]
* [[Korijs Heims]]
* [[Džeimija Gerca]]
* [[Korijs Feldmens]]
* [[Edvards Hermans]]
* [[Barnards Hjūzs]]
* [[Daiena Vīsta]]
| mūzika = [[Tomass Ņūmens]]
| oriģinālnos = ''The Lost Boys''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1987|7|31}}
| ilgums = 98 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|8,5 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|32,2 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Pazudušie zēni&quot;''' ({{Val|en|The Lost Boys}}) ir 1987. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Šausmu filma|šausmu]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Džoels Šūmahers]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeisons Patriks]], [[Kīfers Saterlends]], [[Korijs Heims]], [[Džeimija Gerca]], [[Korijs Feldmens]], [[Edvards Hermans]], [[Barnards Hjūzs]] un [[Daiena Vīsta]].

Filma stāsta par diviem brāļiem, kuri pārceļas uz jaunu pilsētu, kur atklāj, ka tajā dzīvo jauniešu vampīru grupa.

Filmas &quot;Pazudušie zēni&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1987|7|31|5=bez}} un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Filma guva gan finansiālus panākumus, nopelnot 32,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], gan arī kritiķu atzinību. Filma atstāja lielu ietekmi uz to, kā populārajā kultūrā tiek atainoti vampīri.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jøn|first=A. Asbjørn|date=2001|title=From Nosteratu to Von Carstein: shifts in the portrayal of vampires|url=https://www.researchgate.net/publication/280805194_From_Nosteratu_to_Von_Carstein_shifts_in_the_portrayal_of_vampires|journal=Australian Folklore: A Yearly Journal of Folklore Studies}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]] par 1987. gada labāko šausmu filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saturnawards.org/The-Saturn-Awards-Past-Winners.php?category=3&amp;year=1987#b|title=Past Saturn Award Recipients|website=www.saturnawards.org|access-date=2023-05-28}}&lt;/ref&gt; Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 76% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/lost_boys|title=The Lost Boys - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2023-05-28|date=1987-07-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Filma-aizmetnis}}{{Džoels Šūmahers}}
[[Kategorija:1987. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Džoela Šūmahera filmas]]
[[Kategorija:Melnās komēdijas]]</text>
      <sha1>hdaq45ofrdlmy6k8mdzrjj9cwi0gcn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543902</id>
    <revision>
      <id>4541385</id>
      <parentid>4452823</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T22:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3320" sha1="3d8gkpc4zn3b2e128hm0ylu27b2e271" xml:space="preserve">[[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|150px|thumb|Varakļānu novada ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Varakļānu novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]], [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] un [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētu. 2025. gada 1. jūlijā Varakļānu novadu pievienoja [[Madonas novads|Madonas novadam]].

Varakļānu novada domes priekšsēdētāju izraudzījās no [[Varakļānu novada dome|Varakļānu novada domē]] ievēlēto deputātu vidus. 2009. gadā domes sastāvā bija trīspadsmit deputātu, no 2013. gada – deviņi, bet no 2021. gada – piecpadsmit.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106051911/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velesanas-varaklanu-novada-uzvaru-gust-vienoti-novadam.a238786/|title=Vēlēšanās Varakļānu novadā uzvaru gūst «Vienoti novadam»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2017-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|2}}
{{legend| #50a890| [[Vienoti novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Novada domes priekšsēdētājs (2009 — 2025)'''
|-
| style=&quot;background: #50a890| || rowspan=2 | '''1.''' || rowspan=2 | [[Attēls:Māris Justs.jpg|80px]] || rowspan=2 | '''[[Māris Justs]]'''&lt;br&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || rowspan=2 | [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2025]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Vienoti novadam]] || [[2009. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2009]]&lt;br/&gt;[[2013. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2013]]&lt;br/&gt;[[2017. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2017]] || 
|-
| style=&quot;background: #FFDE00| || [[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|2021]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; |'''Amats 2025. gada 1. jūlijā apvienots ar [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Madonas novada pašvaldības vadītāja]] amatu'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120030831/saeima-lemj-neparzimet-novadu-karti-varaklanus-pievienos-madonai|title=Saeima lemj nepārzīmēt novadu karti; Varakļānus pievienos Madonai|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Ārējās saites ==
* [https://www.varaklani.lv/ Varakļānu novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607233432/https://www.varaklani.lv/ |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Varakļānu novads|Pašvaldība]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Varakļānu novads]]</text>
      <sha1>3d8gkpc4zn3b2e128hm0ylu27b2e271</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dagnis Straubergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545684</id>
    <revision>
      <id>4541557</id>
      <parentid>4422692</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4236" sha1="lasua8vh3m0m8bxc7tvtpwlh2cglm23" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Dagnis Straubergs
| attēls = Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Limbažus - 53642322143 (cropped).jpg
| apraksts = Dagnis Straubergs 2024. gadā
| amats = [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2021|07|01|N}}
| term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}}
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = 
| priekštecis = [[Didzis Zemmers]]
| pēctecis = [[Sigita Upmale]]
| amats2 = [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2021|07|01|N}}
| prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| vietnieks2 = 
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = ''amats likvidēts''
| amats3 = [[Salacgrīvas pilsētas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salacgrīvas pilsētas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums3 = {{dat|2001|03|22|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2009|07|01|N}}
| prezidents3 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers3 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
* [[Einars Repše]]
* [[Indulis Emsis]]
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| vietnieks3 = 
| priekštecis3 = [[Rudīte Miebolte]]
| pēctecis3 = ''amats likvidēts''
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|03|29}}
| dzim_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Dagnis Straubergs''' (dzimis {{dat|1969|03|29}}) ir latviešu uzņēmējs un pašvaldību politiķis. 

Agrākais [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētājs (2021—2025), ievēlēts no [[Latvijas Reģionu Apvienība]]s, pirms tam [[Salacgrīva]]s pilsētas domes priekšsēdētājs (2001—2009) un [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] (2009—2021).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/7283598/apkopojums-latvijas-pasvaldibas-ieveletie-domes-priekssedetaji/page/7 |title=Limbažu novadā varu pārņem LRA pārstāvošais Salacgrīvas mērs Straubergs |date={{dat|2021|07|01||bez}} |access-date={{dat|2023|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Salacgrīvas ostas valdes priekšsēdētājs, [[Kuiviži|Kuivižu]] jahtkluba dibinātājs. Kā Limbažu novada domes vadītājs nolēma likvidēt novada mazās ciemu bibliotēkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2024-limbazu-dome-par-ieceri-reorganizet-7-bibliotekas-sagaidis-nozares-padomes-atzinumu.a551761/ Limbažu dome par ieceri reorganizēt 7 bibliotēkas sagaidīs nozares padomes atzinumu] lsm.lv 25.04.2024&lt;/ref&gt;

2026. gadā [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[15. Saeima|Saeimā]] no [[Apvienotais Saraksts|Apvienotā Saraksta]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Didzis Zemmers]]
| virsraksts = [[Limbažu novads|Limbažu novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods = {{dat|2021|07|01|N}} — {{dat|2025|06|27|N}}
| pēc = [[Sigita Upmale]]
{{Amatu secība
| pirms      = ''amats izveidots''
| virsraksts = [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2001|07|01|N}} — {{dat|2021|07|01|N}}
| pēc        = ''amats likvidēts''
}}
}}
{{kastes beigas}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Straubergs, Dagnis}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažu novada pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>lasua8vh3m0m8bxc7tvtpwlh2cglm23</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanibals Medžbrī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548179</id>
    <revision>
      <id>4541141</id>
      <parentid>4480351</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:11:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2872" sha1="esxu972g5e9t547gvnizqsp1i4jsu5t" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|1|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 8
| caps2 = 38
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| clubs2 = {{īre}} {{Flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Ivrī pie Sēnas}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]]
| goals1 = 1
| goals2 = 1
| height = 177
| image = Hannibal Mejbri 2025.jpg
| caption = Hanibals Medžbri 2025. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Hanibals Medžbri
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2021—2024
| years2 = 2022—2023
| nationalcaps3 = 48
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|TUN}}
| nationalyears3 = 2021—
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
| caps3 = 6
| years3 = 2024
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]]
| years4 = 2024—
| caps4 = 69
| goals4 = 2
}}'''Hanibals Medžbri''' ({{Val|ar|حَنِّبَعْل المجبري}}; dzimis {{Dat|2003|1|21}}) ir [[Tunisija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Medžbri pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Burnley FC|Burnley]]''.

[[Manchester United FC|''Manchester United'']] kluba sistēmai pievienojies 2019. gadā, pārceļoties no ''[[AS Monaco]]''. [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] debitējis 2021. gada maijā. 2022—23. gada sezonu pavadījis īrē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā [[Birmingham City FC|''Birmingham City'']].

[[Tunisijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Medžbri, Hanibals}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valdemarnā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>esxu972g5e9t547gvnizqsp1i4jsu5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jevhens Hačeridi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550482</id>
    <revision>
      <id>4541243</id>
      <parentid>4011897</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:58:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3005" sha1="j1dfug8e5vd42tjghbxhcvzxaon8syi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|7|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 25
| caps2 = 24
| caps3 = 150
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[SC Olkom Melitopol|Olkom Melitopol]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Volyn Lutsk|Volyn Lutsk]]
| clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]
| countryofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Melitopole|td=Ukraina}}
| currentclub = 
| goals1 = 1
| goals2 = 2
| goals3 = 6
| height = 198
| image = Paok-spartak (7).jpg
| caption = Jevhens Hačeridi 2018. gadā
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam1 = {{fb|UKR}}
| nationalyears1 = 2009—2018
| nationalcaps1 = 51
| name = 
| playername = Jevhens Hačeridi
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2005—2008
| years2 = 2006—2008
| years3 = 2008—2018
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 3
| clubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK|PAOK]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Brestas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Brest]]
| years5 = 2020
| caps5 = 16
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Chornomorets Odesa|Chornomorets Odesa]]
| years6 = 2025
| caps6 = 10
| goals6 = 0
| totalcaps = 228
| totalgoals = 9
}}'''Jevhens Hačeridi''' ({{Val|uk|Євген Хачеріді}}; dzimis {{Dat|1987|7|28}}) ir bijušais [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]].

Ar [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] komandu desmit sezonu laikā izcīnījis trīs [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] titulus un divus [[Ukrainas kauss|Ukrainas kausus]]. Ar [[Saloniku PAOK|''PAOK'']] komandu kļuvis arī par Grieķijas čempionu.

[[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]] pārstāvējis no 2009. līdz 2018. gadam, kopumā aizvadot 51 maču un gūstot trīs vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2008—09, 2014—15, 2015—16
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2013—14, 2014—15
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2009, 2011, 2016

'''PAOK'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2018—19
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2018—19

'''Dynamo Brest'''

* [[Baltkrievijas Superkauss]]: 2020

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Hačeridi, Jevhens}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Zaporižjas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:Brestas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>j1dfug8e5vd42tjghbxhcvzxaon8syi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gekhans Genils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550844</id>
    <revision>
      <id>4541178</id>
      <parentid>4281065</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:18:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2848" sha1="3filxi62h4ngrje5sidzj8w6o2bcm4e" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 92
| caps2 = 254
| caps3 = 113
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Hacettepe S.K.|Hacettepe]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Samsuna}}
| currentclub = 
| goals1 = 15
| goals2 = 10
| goals3 = 8
| height = 177
| image = Gökhan Gönül - AUT vs. TUR 2016-03-29 (244).jpg
| caption = Gekhans Genils 2016. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalyears1 = 2007—2019
| nationalcaps1 = 66
| name = 
| playername = Gekhans Genils
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2003—2007
| years2 = 2007—2016
| years3 = 2016—2020
| years4 = 2020—2021
| caps4 = 21
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 30
| goals5 = 1
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21 izlase
| manageryears1 = 2024—2025
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] (asistents)
| manageryears2 = 2925
}}'''Gekhans Genils''' ({{Val|tr|Gökhan Gönül}}; dzimis {{Dat|1985|1|4}}) ir bijušais [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]].

Savas karjeras laikā pārstāvējis divus no Turcijas spēcīgākajiem klubiem: [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Stambulas &quot;''Fenerbahçe''&quot;]] un [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Stambulas &quot;''Beşiktaş''&quot;]]. Kopumā trīs reizes kļuvis par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempionu.

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 2007. līdz 2019. gadam, kopumā 66 mačos gūstot vienus vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2010—11, 2013—14
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2011—12, 2012—13
* [[Turcijas Superkauss]]: 2007, 2009, 2014

'''Beşiktaş'''

* Turcijas Superlīga: 2016—17

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Genils, Gekhans}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Samsunas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]]</text>
      <sha1>3filxi62h4ngrje5sidzj8w6o2bcm4e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emre Mors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550846</id>
    <revision>
      <id>4541195</id>
      <parentid>4498244</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:33:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4750" sha1="6v3xapsm8jw7qtzv7ja6hftj3yforv5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 13
| caps2 = 12
| caps3 = 44
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta]]
| countryofbirth = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[NEC Nijmegen]]
| goals1 = 2
| goals2 = 1
| goals3 = 1
| height = 169
| image = XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 07 (cropped).jpg
| caption = Emre Mors 2018. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U18
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Emre Mors
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015—2016
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2022
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 15
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2015
| nationalyears4 = 2016
| nationalyears5 = 2016—2025
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 10
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]
| years5 = 2020
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years6 = 2021—2022
| caps6 = 25
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years7 = 2022—2026
| caps7 = 34
| goals7 = 2
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years8 = 2024
| caps8 = 10
| goals8 = 1
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]
| years9 = 2024—2025
| caps9 = 18
| goals9 = 1
| clubs10 = {{flaga|Nīderlande}} [[NEC Nijmegen]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 4
| goals10 = 0
}}'''Emre Mors''' ({{Val|tr|Emre Mor}}; dzimis {{Dat|1997|7|24}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Mors spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā ''[[NEC Nijmegen]]''.

Dzimis Dānijā, kur [[FC Nordsjælland|''Nordsjælland'']] komandā sācis savu profesionālo karjeru. Vēlāk spēlējis arī Vācijas komandā [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Dortmundes &quot;''Borussia''&quot;]], Spānijas komandā [[Bigo &quot;Celta&quot;|''Celta Vigo'']], Turcijas komandās [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]], [[Fatih Karagümrük S.K.|''Fatih Karagümrük'']] un [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Stambulas &quot;''Fenerbahçe''&quot;]] un ''[[Eyüpspor]]'', kā arī Grieķijas komandā [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;''Olympiacos''&quot;]].

Turcijas futbola izlases rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

2017. gada 29. augustā Mors parakstīja līgumu ar Spānijas klubu Celta Vigo par 13 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/|title=Soccer on ESPN - Scores, Stats and Highlights|website=ESPN.com|access-date=2026-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas viņu padarīja par otro dārgāko pirkumu Celta vēsturē.

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2016—17

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2019

'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2019—20
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2019—20

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022—23

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Mors, Emre}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bigo &quot;Celta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]]
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:NEC Nijmegen spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>6v3xapsm8jw7qtzv7ja6hftj3yforv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Pučka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>551345</id>
    <revision>
      <id>4541399</id>
      <parentid>4531908</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:08:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6211" sha1="68neoqhtfnm4bcyxpejuhzwvcger5u0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viktors Pučka
| vārds_orģ = 
| attēls = Viktors Pučka 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Viktors Pučka 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2025|9|4|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|16}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Latvijas poļi|polis]]
| partija = [[Stabilitātei!]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = uzņēmējs
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Viktors Pučka''' (dzimis {{dat|1974|10|16}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/367209-spisok-stabilitatei-v-latgalii-vozglavila-natalya-marchenko-iodko Список Stabilitātei! в Латгалии возглавила Наталья Марченко-Иодко] Gorod.lv, 16 августа 2026 г.&lt;/ref&gt;  [[uzņēmējs]] un politiķis. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[Stabilitātei!|“Stabilitātei!”]] saraksta. Pirms tam bijis arī [[Daugavpils dome]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
1992. gadā absolvējis [[Skrudalienas vidusskola|Skrudalienas vidusskolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/viktors-pucka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-09-25}}&lt;/ref&gt; Strādājis par autoskolas &quot;CSDA&quot; direktoru.

=== Politiskā darbība ===
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] V. Pučka kandidēja no partijas &quot;[[Alternative]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2023-11-02|archive-date=2023-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20231102140722/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-522.html}}&lt;/ref&gt; Netika ievēlēts, taču 2015. gadā viņš kļuva par domes deputātu, stājoties [[Jevgeņijs Carevs|Jevgeņija Careva]] vietā, kurš nolika deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/read-10843|title=J.Careva vietā Domē strādās Viktors Pučka|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada vēlēšanās]] saraksts nepārvarēja 5% barjeru, V. Pučka netika ievēlēts un zaudēja mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=TP7Q950mNVQ7SCBFbNPekQ%3D%3D&amp;locationId=w3jG5ishQPoSOYYNFk%2B%2F1g%3D%3D|title=2017.gada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2017.cvk.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-05-18-daugavpils-dome-koalicijas-opozicijas-un-priekssedetaji|title=Daugavpils dome: koalīcijas, opozīcijas un priekšsēdētāji|website=Latgales Laiks|access-date=2023-11-02|date=2017-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš nekandidēja.

2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. Pučka kandidēja no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pirms vēlēšanām V. Pučka sociālajā tīklā ''[[Facebook]]'' dalījies ar saturu, kurā apgalvots, ka [[Ukrainas bruņotie spēki]] [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aizstāvēšanas]] laikā esot &quot;sagrābuši pusi pilsētas par ķīlniekiem&quot;, kā arī ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] attēlu ar uzrakstu &quot;Atbalstīsim mūsu līderi!&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/524419-ka-roslikova-tiktokeri-parliecinaja-veletaju|title=Kā Rosļikova &quot;tiktokeri&quot; pārliecināja vēlētāju|website=[[jauns.lv]]|access-date=2023-11-02|date=2022-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā, kad Viktors Pučka bija domes deputāts, [[Valsts valodas centrs]] (VVC) viņu sodīja ar naudas sodu par valsts valodas nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī. Pirmajā 14. Saeimas sēdē V. Pučka mēģināja izvairīties no žurnālistu jautājumiem, kas raisīja bažas par to, vai viņš latviešu valodas prasmi ir uzlabojis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/saeimas-deputats-pucka-no-stabilitatei-ieprieks-sodits-par-valsts-valodas-nezinasanu-4059|title=Saeimas deputāts Pučka no Stabilitātei! iepriekš sodīts par valsts valodas nezināšanu|website=BNN|access-date=2023-11-02|date=2022-11-07|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Par spīti atkārtotiem VVC aicinājumiem viņš neieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, tādēļ 2024. gada 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-viens-deputats-nenokarto-otrs-nenak-stabilitatei-neuztrauc-valsts-valodas-centra-sodi.a567286/ Viens deputāts nenokārto, otrs nenāk. «Stabilitātei!» neuztrauc Valsts valodas centra sodi] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā nolika Saeimas deputāta mandātu, pamatojot to ar ilgstošu slimību, rehabilitācijas un atveseļošanās procesu, kā rezultātā viņš vairs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083241/saeimas-deputatu-rindas-piedzivos-izmainas|title=Saeimas deputātu rindas piedzīvos izmaiņas|website=www.delfi.lv|access-date=2025-09-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pučka, Viktors}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]</text>
      <sha1>68neoqhtfnm4bcyxpejuhzwvcger5u0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ZillaKami</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554189</id>
    <revision>
      <id>4541511</id>
      <parentid>4486997</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:25:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8266" sha1="83ab6odferijfrmewwxhqvztru7mogk" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{slikts tulkojums}}
{{infokaste+}}
{{noformējums+}}
'''''ZillaKami''''' (īstajā vārdā '''Džuniuss Donalds Rodžerss''') ir amerikāņu [[reperis]], dziedātājs un dziesmu autors. Līdzās ''[[SosMula]]'' viņš ir hiphopa dueta ''City Morgue'' dalībnieks un bijušais ''6ix9ine'' dziesmu autors. Tādas publikācijas kā ''HotNewHipHop'' viņu atzīmējušas kā ''trap'' metāla pionieri.&lt;ref name=&quot;zillakami-facts-for-kids&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kids.kiddle.co/ZillaKami|title=ZillaKami Facts for Kids|last=hop|first=Hip|last2=Metal|first2=Trap|website=kids.kiddle.co|access-date=2023-10-31|language=en|last3=Metal|first3=Nu|last4=Punk|first4=Hardcore|last5=Rapper|last6=Songwriter|last7=Hikari-Ultra|last8=Republic|last9=Morgue|first9=City}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Zillakami (2019).png|alt=Birth name Junius Donald Rogers[1] Born September 20, 1999 (age 24) Islip, New York, U.S. Genres Hip hop[2]trap metal[3]nu metal[2]hardcore punk[2]emo rap[4] Occupation(s) Rappersingersongwriter Years active 2014—present Labels Hikari-UltraRepublic[5] Member of City Morgue|thumb|''ZillaKami'' 2019. gadā]]

== Biogrāfija ==
Dzimis 1999. gada 20. septembrī Beišorā, [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref name=&quot;no-jumper&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nojumper.com/|title=NO JUMPER|website=NO JUMPER|access-date=2023-10-31|date=2023-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Pusaudžu gados Rodžerss kopā ar dažiem draugiem no skolas izveidoja [[Pankroks|pankroka]] grupu “Scud Get Quayle”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.republicrecords.com/artists/|title=Artists|website=Republic Records|access-date=2023-10-31|language=en|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607064631/https://www.republicrecords.com/artists/}}&lt;/ref&gt; kuras skanējums tika inspirēts no [[smagais pankroks|smagā pankroka]] bandas Gorilla Biscuits.&lt;ref name=&quot;zillakami-s-biography-and-facts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://popnable.com/usa/artists/8974-zillakami/biography-and-facts|title=Zillakami's Biography And Facts'|website=Popnable.com|access-date=2023-10-31|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031711/https://popnable.com/usa/artists/8974-zillakami/biography-and-facts}}&lt;/ref&gt; Viņa iesaistīšanās [[Hiphops|hiphopa]] mūzikā sākās kā spoku rakstniekam [[Ņujorka]]s reperim [[6ix9ine]]. Šajā laikā viņš sarakstījis dziesmu, kurai iecerējis ietvert divus vokālistus, uz ko 6ix9ine atbildējis, sakot, ka viņam dziesmā jāpiedalās, kas galu galā iznākšot ar nosaukumu “Jokai”, tam sekojot, izdodot vēl vienu sadarbības dziesmu ar nosaukumu “Hellsing Station”.&lt;ref name=&quot;no-jumper&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/review-rapper-tekashi-6ix9ine-takes-dodgy-stage-dive-into-fame-on-day-69-200733/|title=Review: Tekashi 6ix9ine Takes Dodgy Stage Dive Into Fame on 'Day 69'|last=Aaron|first=Charles|website=Rolling Stone|access-date=2023-10-31|date=2018-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2017. gada augustā viņu kopīgā sadarbība beidzās, kad Rodžerss ievietoja fotogrāfiju, kurā bija redzams 6ix9ine seksuālā darbībā ar meiteni, par kuru viņš apgalvoja, ka viņai ir trīspadsmit gadu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/rundown-public-beef-6ix9ine/|title=Here's a Rundown of Every Public Beef Involving 6ix9ine - XXL|last=PreezyPreezy|website=XXL Mag|access-date=2023-10-31|date=2018-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt; un atzina savu vainu par bērna izmantošanu seksuālā sniegumā.

Drīz pēc tam Zillakami tetovēšanas salona, kurā strādāja viņa vecākais brālis Righteous P, iepazinās ar īpašnieka dēlu, kurš gāja ar skatuves vārdu SosMula. Dažas dienas pēc atbrīvošanas no cietuma saistībā ar apsūdzībām narkotiku lietošanā SosMula kopā ar Zillakami izveidoja City Morgue.&lt;ref name=&quot;no-jumper&quot; /&gt; 2018. gada augustā pēc neskaitāmiem singliem, viņi kā grupa laida klajā savu debijas EP ar nosaukumu “Be patient”.

2018. gada 5. septembrī viņš piedalījās dziesmas “Atriebība” ierakstā no Denzela Karija trešā albuma “Ta13oo”, kurā arī iesaistījās “JPEGMafia”, tajā pašā mēnesī sekoja Lila Gnāra dziesma “Man Down”.

2018. gada 12. oktobrī City morgue izdeva savu debijas albumu ''“City morgue vol 1: Hell or High Water”'', un drīz pēc viņu paredzētā tūre albumam tika izpārdota. 2018. gada 29. novembrī viņš kopā ar Jay IDK, Zombie Juice un Denzelu Keriju nolasīja versu Powers Equant trekā “Please Forgive”.

No 24. jūlija līdz 23. augustam viņš pievienojās Suicideboy “Grey Day” tūrei “City Morgue” kopā ar Turnstile, Denzelu Kariju, Trash Talk, Pouya, Shoreline Mafia un Night Lovell.

2019. gada 13. decembrī City Morgue izdeva savu otro albumu “ ''City Morgue Vol 2: As Good as Dead''”. Minētā albuma deluxe versija, kas ietver vairākus jaunus skaņdarbus, tika izdota 2020. gada 15. maijā.

2020. gada 31. jūlijā City Morgue laida klajā savu mikstūru “Toxic Boogaloo”.&lt;ref name=&quot;zillakami-s-biography-and-facts&quot; /&gt;

2021. gada 15. oktobrī City morgue izdeva savu trešo studijas albumu ''City Morgue Volume 3: Bottom of the Barrel''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourgenerationmusic.com/news/city-morgue-is-back-with-volume-3-bottom-of-the-barrel/|title=City Morgue is back with ‘VOLUME 3: BOTTOM OF THE BARREL’|website=Our Generation Music|access-date=2023-10-31|date=2021-10-18|language=en|archive-date=2023-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20231202023215/https://ourgenerationmusic.com/news/city-morgue-is-back-with-volume-3-bottom-of-the-barrel/}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 17. septembrī Rodžerss izdeva savu debijas solo albumu Dog Boy.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourgenerationmusic.com/news/%ef%bf%bczilikami-announces-his-solo-album-dogboy/|title=Zillakami’s ‘DOGBOY’ meshes rock and rage on new album|website=Our Generation Music|access-date=2023-10-31|date=2021-09-22|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031711/https://ourgenerationmusic.com/news/%EF%BF%BCzilikami-announces-his-solo-album-dogboy/}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 15. septembrī viņi izdeva savu pēdējo studijas albumu “My Bloody America”. Šis albums bija pēdējais, pie kura City Morgue strādāja kā duets.

== Mūzikas stils un ietekme ==
ZillaKami mūzika ir kā hardcore punk un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] elementu apvienojums ar trap mūziku,&lt;ref name=&quot;zillakami-facts-for-kids&quot; /&gt; iekļaujot tajā elektriskās ģitāras un gutūriski kliedzošu vokālu un agresīvu lirisismu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://undergroundunderdogs.com/2018/02/14/zillakami/|title=How NYC’s Zillakami is Redefining Rap|last=Sharma|first=Samyak|website=Underground Underdogs|access-date=2023-10-31|date=2018-02-14|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031712/https://undergroundunderdogs.com/2018/02/14/zillakami/}}&lt;/ref&gt; Viņa dziesmu tekstos bieži ir attēlotas ekstrēmas vardarbības, nāves, [[sadomazohisms|mazohisma]] un narkotiku lietošanas tēmas.&lt;ref name=&quot;new-york-rapper-zillakami-is-taking-hip-hop-to-brutal-new-extremes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/a/jacob-moore/zillakami|title=New York Rapper Zillakami is Taking Hip-Hop to Brutal New Extremes|last=Moore|first=Jacob|website=Complex|access-date=2023-10-31|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031710/https://www.complex.com/pigeons-and-planes/a/jacob-moore/zillakami}}&lt;/ref&gt; Complex Magazine raksta autors Džeikobs Mūrs ZillaKami mūziku raksturoja kā “nežēlīgāko repa mūziku kopš [[:en:Necro (rapper)|Nec]].&lt;ref name=&quot;new-york-rapper-zillakami-is-taking-hip-hop-to-brutal-new-extremes&quot; /&gt;

Kā viņa lielākie iedvesmas albumi ir Title FIGHT: “Floral Green”, &quot;Hyperview&quot; un “DMX”, kā arī [[Radiohead]] albumi “[[In Rainbows]]” un “[[:en:Onyx (hip hop group)|Onyx]]”.&lt;ref name=&quot;no-jumper&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņi]]
[[Kategorija:Amerikas Savienotajās Valstīs dzimušie]]</text>
      <sha1>83ab6odferijfrmewwxhqvztru7mogk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Žilko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558324</id>
    <revision>
      <id>4541484</id>
      <parentid>4528873</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:05:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <origin>4541484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5002" sha1="e2a0md6pm2xka1rx7ybd64lp53ghncg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Juris Žilko
| attēls = Juris Žilko 2022.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2021|7|1|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|7|10|N}}
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = [[Agnese Kupača|Agnese Geduševa]] (2021—2023) &lt;br /&gt; [[Valts Variks]] (2021—2023) &lt;br /&gt; [[Gatis Līcis]] (2021—2024) &lt;br /&gt; [[Andris Vītols]] (2023—2024)
| priekštecis = [[Viktorija Baire]]
| pēctecis = [[Viktorija Baire]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|02|1}}
| dzim_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekavas novads}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
* [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] &lt;small&gt;(2013–2026)&lt;/small&gt;
* [[Mēs mainām noteikumus]] &lt;small&gt;(kopš 2026)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| apvienība = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]/[[Latvijas Attīstībai|LA]] &lt;small&gt;(2013–2026)&lt;/small&gt;
}}
'''Juris Žilko''' (dzimis {{dat|1978|02|1}}) ir [[latvieši|latviešu]] tūrisma speciālists un politiķis, bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domes priekšsēdētājs no 2021. līdz 2024. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-kekavas-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-ievele-zilko.a411144/ |title=Par Ķekavas novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlē Žilko |date={{dat|2021|7|1||bez}} |access-date={{dat|2023|12|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pārstāv partiju &quot;[[Mēs mainām noteikumus]]&quot;, bet agrāk vadījis partiju &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;. Kopš 2025. gada — [[Latvijas Orientēšanās federācija]]s prezidents.

Pirms kļūšanas par pašvaldības deputātu un novada domes priekšsēdētāju J. Žilko bija atbildīgs par [[tūrisms|tūrisma]] attīstību Ķekavas novadā. Paralēli darbam pašvaldības vadībā, J. Žilko bija arī [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģiona]] attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un partijas &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot; valdes priekšsēdētājs (2023. gadā stājās ilggadējā partijas vadītāja [[Andris Skride|Andra Skrides]] vietā).&lt;ref&gt;[https://rpr.gov.lv/par-mums/par-iestadi/rpr-attistibas-padome/ RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SASTĀVS]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko |title=&quot;Izaugsmes&quot; ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko |date={{dat|2023|3|27||bez}} |access-date={{dat|2023|12|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; &quot;Izaugsmes&quot; valdi viņš pameta 2026. gada martā, un drīz pēc tam kļuva par [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] deputāta kandidātu no saraksta &quot;Mēs mainām noteikumus&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008207460|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2026-09-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91620-juris-zilko/|title=Juris Žilko - SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-27}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūlijā zaudēja [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domes priekšsēdētāja amatu, kurā atgriezās [[Viktorija Baire]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.07.2024-kekavas-dome-varas-maina-baire-nomaina-mera-amata-zilko.a560950/|title=Ķekavas domē varas maiņa – Baire nomaina mēra amatā Žilko|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ķekavas novada domē no partiju &quot;Izaugsme&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopējā saraksta.

J. Žilko nāk no [[orientēšanās sports|orientēšanās sporta]] entuziastu ģimenes, jaunības gados pats bijis augstas klases orientiertists. Ilgstoši nodarbojies ar sporta pasākumu organizēšanu [[Baloži (pilsēta)|Baložos]], to skaitā rīkojis Baložu velokrosu. 2025. gada martā J. Žilko ievēlēja par [[Latvijas Orientēšanās federācija]]s prezidentu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Viktorija Baire]]
| virsraksts = [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domes priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2021|7|1|N}} — {{dat|2024|7|10|N}}
| pēc        = [[Viktorija Baire]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Žilko, Juris}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķekavas novada pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]</text>
      <sha1>e2a0md6pm2xka1rx7ybd64lp53ghncg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Transinvest</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558529</id>
    <revision>
      <id>4541562</id>
      <parentid>4499879</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6278" sha1="mu5zjpnzcy2cukai10s0p0ky7epctjb" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|02|21||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{fs player|no= 7|name=[[Leif Estevez Fernandez]]|nat=GER|pos=MF}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
{{Fs player|no=|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>mu5zjpnzcy2cukai10s0p0ky7epctjb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541563</id>
      <parentid>4541562</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:55:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6211" sha1="q9jproxqhppj3yx60rwvt3ntudutms1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|21||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
{{Fs player|no=|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>q9jproxqhppj3yx60rwvt3ntudutms1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541564</id>
      <parentid>4541563</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:56:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6213" sha1="1jka3bl3bofcd6ui2mfnp91xo09eriw" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{Fs player|no= 7|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>1jka3bl3bofcd6ui2mfnp91xo09eriw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541577</id>
      <parentid>4541564</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:07:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6285" sha1="o0z11a05sp9ij7bup1re0f2lybqh5pn" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{Fs player|no= 7|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://toplyga.lt/komanda/ FK Transinvest: toplyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>o0z11a05sp9ij7bup1re0f2lybqh5pn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541578</id>
      <parentid>4541577</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:08:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4541578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6343" sha1="2g2n9m5cw1ujx4idzmms0p0m97g7nrh" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=25|nat=MDA|pos=GK|name=[[Igor Mostovei]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{Fs player|no= 7|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://toplyga.lt/komanda/ FK Transinvest: toplyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>2g2n9m5cw1ujx4idzmms0p0m97g7nrh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541579</id>
      <parentid>4541578</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:09:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6423" sha1="dbhk9dy706bcdmd3nhk1wxo25prprwm" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=25|nat=MDA|pos=GK|name=[[Igor Mostovei]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{Fs player|no= 7|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.soccerway.com/team/zalgiris/fuLOijFI/ FK Transinvest: Soccerway]
* [https://toplyga.lt/komanda/ FK Transinvest: toplyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>dbhk9dy706bcdmd3nhk1wxo25prprwm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541580</id>
      <parentid>4541579</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4541580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6426" sha1="s68lzvc0htkfw8ha2nkt0ae2sijakqa" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #000066
| bg_color        = #FFDD00
| nos             = ''Transinvest''
| logo            = [[Attēls:FK Transinvest logo.png|150px]]
| pilns           = Futbola klubs &quot;Transinvest&quot; &lt;br /&gt; (''Futbolo klubas „Transinvest“'')
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Galine}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = {{increase}} 1. vieta, 1 līga
| dib             = 2022
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = FK Transinvest stadionas, Galinė
| ietilp          = 1500
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} Salvijus Barevičius
| tren            = {{flaga|Lietuva}} Marius Stankevičius
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|https://www.facebook.com/transekspedicija/ |facebook}}
| 
| pattern_la1=
| pattern_b1=_utena1819a
| pattern_ra1=
| leftarm1=FFDD00
| body1=FFDD00 
| rightarm1=FFDD00 
| shorts1=FFDD00 
| socks1=FFDD00

| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _xerez1819h
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 =
| leftarm2 = 0000FF 
| body2 = 0000FF 
| rightarm2 = 0000FF 
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
}}
'''Futbola klubs &quot;Transinvest&quot;''' ({{val|lt|Futbolo klubas „Transinvest“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Galine]]s. Tas ir dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litochamp.html|title=Lithuania - List of Champions|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0):
** Vicečempioni (0):
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litocuphist.html|title=Lithuania - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2023
** Finālisti (0):
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/litosupcuphist.html|title=Lithuania - List of Super Cup Winners|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0):
** Finālisti (0):

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#ffffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Antra lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2022.html#2lyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesl/lito2023.html#1lyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.org}}&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga&lt;/ref&gt;
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:gold;color:navy&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
| style=&quot;background:blue;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK Transinvest'''
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|10|30||bez}}.'' 
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Julius Virvilas}}
{{Fs player|no=25|nat=MDA|pos=GK|name=[[Igor Mostovei]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=Mantas Bertašius}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 5|nat=LTU|name=[[Ričardas Šveikauskas]]|pos=DF}}
{{fs player|no=15|nat=GHA|name=Emmanuel Amankwaa Akurugu|pos=MF}} 
{{Fs player|no=26|nat=LTU|name=Augustas Tamaševičius|pos=DF}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|name=Dominykas Barauskas|pos=DF}}
{{Fs player|no=44|nat=LTU|name=Artūras Žulpa|pos=DF}}
{{Fs player|no=93|nat=LTU|name=Edvinas Girdvainis|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|name=Iker Bilbao|pos=FW}}
{{Fs player|no= 7|nat=AUT|name=Denis Bošnjak|pos=MF}} 
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=Nojus Petkus|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=Japan|pos=MF|name=[[Hideyasu Tanaka]] (田中 英泰)}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|name=[[Xabi Auzmendi]]|pos=MF}}
{{fs player|no=32|nat=UKR|name=[[Mykola Musolitin]] (Микола Мусолітін)|pos=MF}} 
{{Fs player|no=80|nat=LTU|name=Edvinas Kloniūnas|pos=MF}}
{{fs player|no=88|nat=LTU|name=[[Domantas Šluta]]|pos=MF}}  
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=SER|name=Stefan Miloševič|pos=FW}}
{{Fs player|no=11|nat=GHA|name=Nana Akosah-Bempah|pos=FW}} 
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://fktransinvest.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.soccerway.com/team/transinvest/4ts3eKC1/ FK Transinvest: Soccerway]
* [https://toplyga.lt/komanda/ FK Transinvest: toplyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-transinvest/54611/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Transinvest]]</text>
      <sha1>s68lzvc0htkfw8ha2nkt0ae2sijakqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Isabella Asmodeus</title>
    <ns>1</ns>
    <id>562342</id>
    <revision>
      <id>4541373</id>
      <parentid>3998001</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Garš kopēta spama teksts</comment>
      <origin>4541373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="435" sha1="pza19oqxrav54e0soiwgx90d58n8ptk" xml:space="preserve">== Saturs tika izlabots.  ==

Šī nav pašreklāma. (Jā, piekrītu, bija jāizlabo stila kļūdas un jāpapildina informācija, lai pietuvinātos Wiki kvalitātei.) Tas ir informatīvs saturs par Latvijā izveidotu elektroniskās mūzikas projektu, kurš pastāv jau 11 gadus.  [[Dalībnieks:Isabella13asmodeus|Isabella13asmodeus]] ([[Dalībnieka diskusija:Isabella13asmodeus|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 00.33 (EET)</text>
      <sha1>pza19oqxrav54e0soiwgx90d58n8ptk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alsids Orbiņī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564932</id>
    <revision>
      <id>4541268</id>
      <parentid>4411444</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11080" sha1="st76hwwvaovdzpq2viigxny2g9yuwo7" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Alsids Orbiņī
| vārds_orig = ''Alcide Dessalines d’Orbigny''
| attēls = Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = {{dat|1802|9|6}}
| dz_gads = 1802
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 6
| dz_vieta = [[Kuerona]], ({{FRA}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1857
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 30
| m_vieta = [[Pjerfitsursena]], ({{FRA}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[franči|francūzis]]
| dzimums = V
| vecāki = [[Šarls Orbiņī]] un Marija Pipata
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Nacionalais Dabas vēstures muzejs (Parīze)|Nacionalais Dabas vēstures muzejs]]
| alma_mater = 
| zinātne = [[zooloģija]], [[paleontoloģija]]
| pasniedzēji = [[Žoržs Kivjē]]
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Alsids Šarls Viktors Marija Dessalins Orbiņī''' ({{val|fr|Alcide Charles Victor Marie Dessalines d'Orbigny}}; dzimis {{dat|1802|9|6}}, miris {{dat|1857|6|30}}) bija [[franči|franču]] [[naturālists]], pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]], pazīstams ar savu ceļojumu uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un darbu paleontoloģijā. Kā [[mikropaleontoloģija]]s dibinātājam un pateicoties viņa veiktajiem [[Foraminīferas|foraminīferu]] un [[biostratigrāfija]]s pētījumiem, viņa darbi līdz pat mūsu laikam ir aktuāli, īpaši akadēmiskajos paleookeanogrāfiskajos un paleoklimatiskajos pētījumos, kā arī ekonomiskajā sektorā (gāzes un naftas atradņu pētījumos).

== Biogrāfija ==
=== Jaunība ===
Viņa tēvs, [[Šarls Marija Orbignī|Šarls Marija Orbiņī]] (1770–1856), baltais [[kreols]] no [[Haiti|Sendomingas]], bija ārsts, kas sākotnēji dienēja franču flotē, bet pēc tam apmetās [[Kuerona|Kueronā]] un sāka savu praksi. Aizrāvies ar dabaspētniecību, viņš bieži vien ņēma līdzi savus dēlus lasīt gliemežvākus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastmalā un iepazīstināja viņus ar zinātniskajiem pētījumiem, konkrēti, ar optiskā mikroskopa lietošanu, kā arī ar pārzīmēšanu. Viņa dēls palīdzēja tam pētīt sīkos gliemežvākus, kurus [[presbiopija]]s dēļ viņš nevarēja labi saskatīt. Divi no viņa četriem dēliem izvēlējās naturālista karjeru: Alsids un viņa jaunākais brālis [[Šarls Obignī|Šarls]] (1806–1876).

=== Foraminīferas ===
Pusaudža gados viņš aizrāvās ar sīku [[Čaula|čaulu]] pētīšanu. Šīs čaulas bija pazīstamas jau antīkajā pasaulē, taču to īpašniekus kļūdaini uzskatīja par [[Galvkāji|galvkājiem]]. Tie bija foraminīferas, kurām viņš nosaukumu piešķīra dažus gadus vēlāk. 1835. gadā [[Fēlikss Dužardēns]] (1801–1860) noskaidroja, ka šie organismi ir vienšūņi. 

1815. gadā Orbiņī ģimene pārcēlās uz [[Enanda|Enandu]], bet pēc tam 1821. gadā uz [[Larošela|Larošelu]]. Alsids tur mācījās klasiskās zinības, līdz 1824. gadā pārbrauca uz [[Parīze|Parīzi]]. Galvaspilsētā viņš pabeidza savu apmācību izejot kursus pie [[Žoržs Kivjē|Žorža Kivjē]] (1769-1832), kā arī pie [[Etjēns Žofruā Sentilers|Etjēna Žofruā Sentilera]] (1772–1844), [[Aleksandrs Bronjars|Aleksandra Bronjara]] (1770–1847), [[Pjērs Anrī Latrejs|Pjēra Anrī Latreja]] (1762–1833), [[Arnī de Blenvils|Arnī de Blenvila]] (1777–1850) un [[Luijs Kordjē|Luija Kordjē]] (1777–1861).

1826. gadā &quot;Dabaszinātņu annālēs&quot; (''Annales de sciences naturelles'') viņš publicēja savu darbu, kur ar nosaukumu &quot;Galvkāju klases metodoloģiskā tabula&quot; (''Tableau méthodique de la classe des Céphalopode''s) tika apkopoti viņa foraminīferu pētījumu rezultāti un tika aprakstīti vairāki simti jaunu sugu. Šis darbs padarīja viņu atpazīstamu naturālistu starpā. Viņa vārdā tika nosauktas daudzas mūsdienu un izmirušās dzīvnieku sugas. Savā dzīvē viņš aprakstīja vairāk kā 1500 foraminīferu sugu, un lielākā daļa no tām bija jaunatklātas. Tādējādi viņš tiek uzskatīts par mikropaleontoloģijas dibinātāju. Papildus pirmajai publikācijai viņš no māla izveidoja vairāku paraugu 3D modeļus. Tirdzniecībā tika laistas to ģipša kopijas.

=== Ceļojums uz Dienvidameriku ===
Viņa darbi piesaistīja [[Nacionālais dabas vēstures muzejs (Parīze)|Nacionālā dabas vēstures muzeja]] profesoru uzmanību, konkrēti Žoržu Kivjē. 1825. gadā viņam tika uzticēta misija uz Dienvidameriku ar mērķi pabeigt dabas pētījumus šajā kontinentā, kurus bija iesākuši [[Aleksandrs fon Humbolts]] (1769-1859) un [[Eme Bonplans]] (1773-1858) ekvatoriālajā Amerikā un [[Ogists de Sentilers]] (1779-1853) [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Jaunais Orbiņī jau sen bija aizrāvies ar ceļojumu aprakstiem, kā, piemēram, [[Luijs Antuāns de Bugenvils|Luija Antuāna de Bugenvila]] (1729–1811), [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] (1728–1779) un [[Nikolā Bodēns|Nikolā Bodēna]] (1754-1803) ceļojumiem. Larošelas pilsētā arī dzīvoja divi slaveni ceļotāji: [[Džons Džeimss Odjubons]] (1785-1851) un Eme Bonplans. Kā visi citi muzeja sūtītie ceļojošie naturālisti, viņš pētīja paraugu naturalizācijas un [[Herbārijs|herbāriju]] veidošanas metodes.&lt;ref&gt;Voir sur ce sujet : Lorelai Kury (2001). Histoire naturelle et voyages scientifiques : 1780-1830, L’Harmattan (Paris) : 236 p. ISBN 2-7475-0308-9.&lt;/ref&gt; Neilgi pirms atiešanas viņš satikās ar Aleksandru fon Humboltu. Viņš un citi norādīja Alsidam uz nelielo naudas summu, kuru muzejs bija atvēlējis ekspedīcijai (6000 franku gadā).

Ekspedīcija bija paredzēta uz [[Antiļu salas|Antiļu salām]], [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Ekvadora|Ekvadoru]], Brazīliju, [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]], [[Čīle|Čīli]], bet pēc tam uz [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]]. Viņš devās ceļā no [[Bordo]] 1826. gada 30. jūnijā ar [[Korvete|korveti]] &quot;''La Meuse''&quot; un viņa ceļojums ilga septiņus gadus un septiņus mēnešus. 

Sava ceļojuma laikā viņš ievāca, novēroja un aprakstīja visu zooloģijas nozaru pārstāvjus  — gan [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]], gan [[Mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]], tāpat arī [[Botānika|botāniku]], [[Antropoloģija|antropoloģiju]] un [[Etnogrāfija|etnogrāfiju]]. Milzīgas kolekcijas, kuras viņš savāca, tika nosūtītas tieši uz muzeju. Tādā veidā viņš ziņoja par pirmo [[Zivis|zivi]] no Čīles, desmitiem [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] sugu, simtiem [[Putni|putnu]], tūkstošiem herbāriju lapu un aprakstīja simtiem [[Gliemji|molusku]] sugu. Viņš pats aprakstīja lielu skaitu sugu. Attiecīgi viņam tika veltīti daudzi sugu nosaukumi, piemēram, botānikā viņa vārdā nosauktas 54 augu sugas, neskaitot ''[[Orbignya]]'' ģinti.

1833. gada beigās viņš kāpa uz ''Philanthrope'' klāja un 1834. gada 24. janvārī atgriezās Francijā.

=== Darbība Francijā ===
Pēc atgriešanās Francijā viņš veltīja trīspadsmit gadus no 1835. līdz 1847. gadam savu memuāru aprakstīšanai. Tie sastādīja deviņus sējumus vienpadsmit grāmatās un 4747 lappusēs, kā arī daudzas kartes un 555 attēlu lapas. Šis meistarīgais darbs ir vērtējams kā viena no pašām nozīmīgākajām [[monogrāfija|monogrāfijām]], kas jebkad izveidota par kādu no pasaules reģioniem. [[Čārlzs Darvins]] (1809-1882) nosauca to par &quot;19. gadsimta zinātnes pieminekli&quot;. Darbs tika izdots 500 eksemplāros un piedzīvoja vairākus metienus. Aprakstītas tika apmēram 9000 sugas, ieskaitot daudzas jaunas sugas:
* 157 [[Zīdītāji|zīdītāju]] sugas,
* 783 [[Putni|putnu]] sugas,
* 94 [[Rāpuļi|rāpuļu]] sugas,
* 25 [[Abinieki|abinieku]] sugas,
* 166 [[Zivis|zivju]] sugas,
* 718 [[Moluski|molusku]] sugas,
* 4834 [[Posmkāji|posmkāju]] sugas,
* 17 [[Posmtārpi|posmtārpu]] sugas,
* 163 [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] sugas,
* 81 [[Foraminīferas|foraminīferu]] un
* 2370 [[Augi|augu]] sugas.

1840. gadā viņš sāka savu &quot;Francijas paleontoloģiju&quot; — monumentālu monogrāfiju, kas atnesa viņam pasaules slavu. Šī darba sējumi, diemžēl nepabeigti, tika publicēti līdz 1860. gadam, turklāt, pēdējie sējumi jau pēc viņa nāves un kopējais apjoms ir virs 4000 lappusēm, 1440 lieliskas [[litogrāfija]]s un 2800 aprakstītas sugas. Šim jau tā milzīgajam darbam vajadzēja kļūt tikai par iesākumu daudz lielākam un drosmīgākam projektam ar nosaukumu &quot;Fosilo molusku un staraino dzīvnieku universālā paleontoloģija&quot; (''Paléontologie universelle des animaux mollusques et rayonnés fossiles''), no kura tikai ievads tika uzrakstīts trijos sējumos, kurā tika uzskaitīti 40 000 bezmugurkaulnieki, no kuriem viņš klasificēja tikai 18 000.

No 1849. līdz 1852. gadam viņš uzrakstīja darbu 1146 lappusēs ar nosaukumu &quot;Stratigrāfiskās paleontoloģijas un ģeoloģijas ievadkurss&quot; (''Cours élémentaire de paléontologie et de géologie stratigraphiques''), kurā deva aptverošu un īpaši detalizētu [[stratigrāfija]]s redzējumu. Šis darbs sekoja viņa &quot;Universālās stratigrāfiskās paleontoloģijas ievadceļam&quot; (''Prodrome de paléontologie stratigraphique universelle'').

=== Stratotipi ===
Starp 1840. un 1852. gadu, laikā, kad Alsids rakstīja savu &quot;Francijas paleontoloģiju&quot;, &quot;Universālās stratigrāfiskās paleontoloģijas ievadceļu&quot; un &quot;Stratigrāfiskās paleontoloģijas un ģeoloģijas ievadkursu&quot;, viņš piedāvāja sadalīt [[Ģeoloģiskā epoha|ģeoloģiskās epohas]], galvenokārt [[Jura (periods)|juras]] un [[Krīts (periods)|krīta]] [[ģeoloģiskais periods|periodiem]], stratigrāfiskajos [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetos]], balstoties uz [[Stratotips|stratotipiem]] jeb ģeoloģiskajiem tipiskajiem griezumiem. Šo līmeņu izdalīšanai viņš ņēma piemērus no [[Anglija]]s un Francijas atsegumiem. Vismaz deviņus viņa izveidotos ģeoloģiskos laikmetus mūsdienās oficiāli atzīst [[Starptautiskā stratigrāfiskā komisija]] un [[Starptautiskā ģeoloģisko zinātņu savienība]].

* Juras periodam tie ir 5 laikmeti no 11:
** [[Sinemura stāvs|Sinemura]] no [[Semjuranosua]] ([[Kotdora]]),
** [[Toāra stāvs|Toāra]] no [[Tuāra]]s ([[Desevra]]),
** [[Bajosa stāvs|Bajosa]] no [[Baijē]] ([[Kalvadosa]]),
** [[Keloveja stāvs|Keloveja]] no Keloveja tilta ([[Viltšīra]]),
** [[Kimeridža stāvs|Kimeridža]] no Kimeridžas ciema ([[Dorseta]]).
* Krīta periodam 4 laikmeti no 12:
** [[Aptas stāvs|Aptas]] no [[Apta]]s ([[Voklīza]]),
** [[Albas stāvs|Albas]] no [[Obas upe (Francija)|Obas upes]] (Francijas ziemeļaustrumos),
** [[Kenomanas stāvs|Kenomanas]] (latīniski ''Cenomanum'') no [[Lemāna]]s ([[Sarta]]),
** [[Turonas stāvs|Turonas]] no [[Tūra]]s ([[Endra un Luāra]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Orbiņī, Alsids}}
[[Kategorija:Paleontologi]]
[[Kategorija:Zoologi]]
[[Kategorija:Ģeologi]]</text>
      <sha1>st76hwwvaovdzpq2viigxny2g9yuwo7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas Varonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568287</id>
    <revision>
      <id>4541221</id>
      <parentid>4385518</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3335" sha1="dh7dfdmnexinil9awbz9lwoge14nbtd" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli
| footer    = Ukrainas varoņi tiek apbalvoti Zelta Zvaigznes ordeni vai Valsts ordeni
| width     = 120

| image1    = Order_of_Golden_Star_Ukraine.jpg
| alt1      = Zelta Zvaigznes ordenis

| image2    = Ukrainian Goldenstar.jpg
| alt2      = Valsts ordenis
}}

Goda nosaukums '''Ukrainas Varonis''' ({{val|uk|Звання Герой України}}) ir [[Ukraina]]s valsts visaugtākais [[apbalvojums]], kas tiek piešķirts Ukrainas pilsoņiem (izņēmuma gadījumos arī ārzemniekiem) par izcilu varoņdarbu vai izcilu darba sasniegumu. Ukrainas Varonis tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni ({{val|uk|орден Золота Зірка}}) par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni ({{val|uk|орден Держави}}) par izciliem darba sasniegumiem.

== Apbalvojuma vēsture ==
* 1998. gada 23. augustā ar Ukrainas prezidenta [[Leonīds Kučma|Leonīda Kučmas]] dekrētu Nr. 944/98 tika iedibināts Ukrainas prezidenta apbalvojums &quot;Ukrainas Varonis&quot; (ar Zelta Zvaigznes vai Valsts ordeni). Ar dekrētu tika apstiprināti arī titula &quot;Ukrainas Varonis&quot; statūti, kā arī Zelta Zvaigznes ordeņa un Valsts ordeņa apraksti.
* 2000. gada 16. martā [[Ukrainas Augstākā Rada]] pieņēma Ukrainas likumu &quot;Par Ukrainas valsts apbalvojumiem&quot;, kas paredzēja, ka Ukrainas valsts apbalvojums — Ukrainas augstākā goda pakāpe ir tituls &quot;Ukrainas Varonis&quot; (pasniedzot Zelta Zvaigznes vai Valsts ordeni). Tika noteikts, ka šis likums attiecas uz tiesiskajām attiecībām, kas saistītas ar to personu apbalvošanu, kuras apbalvotas ar Ukrainas prezidenta apbalvojumu līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim; Ukrainas prezidentam ir ieteicams saskaņot savus dekrētus ar šo likumu.
* 2002.gada 2.decembrī ar Ukrainas prezidenta dekrētu Nr.1114/2002 iepriekšējais dekrēts Nr.944/98 tika pasludināts par spēkā neesošu; tika apstiprināti jaunie titula &quot;Ukrainas varonis&quot; statūti; tika apstiprināti jauni Zelta Zvaigznes ordeņa un Valsts Ukrainas Varoņa ordeņa apraksti un to jauna miniatūra.
* 2017. gada 13. aprīlī Augstākā Rada pieņēma grozījumus likumā &quot;Par Ukrainas valsts apbalvojumiem&quot;, saskaņā ar kuriem titulu &quot;Ukrainas Varonis&quot; izņēmuma kārtā pēc nāves var piešķirt ārzemniekam, kas apbalvots ar Debesu Simta Varoņu ordeni, par ievērojama varoņdarba veikšanu saistībā ar demokrātijas konstitucionālo pamatu, cilvēktiesību un brīvību aizstāvēšanu revolūcijas laikā (2013. gada novembris — 2014. gada februāris).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2013-VIII#Text |title=Про внесення зміни до розділу V &quot;Прикінцеві положення&quot; Закону України &quot;Про державні нагороди України&quot; щодо присвоєння звання Герой України |accessdate=2024-04-05 |work= |publisher=Верховна Рада України |date=13.04.2017 |language=uk |archive-date=2024-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240405104508/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2013-VIII#Text }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{apbalvojums-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ukrainas apbalvojumi]]
[[Kategorija:Ukrainas varoņi]]</text>
      <sha1>dh7dfdmnexinil9awbz9lwoge14nbtd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heorhijs Buščans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571567</id>
    <revision>
      <id>4541235</id>
      <parentid>4413194</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:47:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3450" sha1="jyljihz80p78t1cmqfa84wae94apu90" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|5|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 121
| caps2 = 24
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo-2 Kyiv]]
| countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Odesa}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| height = 196
| image = Георгий Бущан. 18 мая 2019 года — 978824 (cropped).jpg
| caption = Heorhijs Buščans 2019. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalyears2 = 2009
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Heorhijs Buščans
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2011—2025
| years2 = 2014—2015
| nationalcaps3 = 8
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 18
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18
| nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalteam5 = {{fb|UKR}}
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalyears5 = 2020—
| clubs3 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]]
| years3 = 2025—2026
| caps3 = 12
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]
| years4 = 2026—2026
| caps4 = 3
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya-2 Zhytomyr]]
| years5 = 2026
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 3
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 4
| goals7 = 0
}}
'''Heorhijs Buščans''' ({{Val|uk|Георгій Бущан}}, dzimis {{Dat|1994|5|31}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Buščans spēlē [[Ukrainas Premjerlīga]] komandā [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], kas viņu īrē no ''[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]''.

Ar &quot;Dinamo&quot; komandu 2021. gadā uzvarējis [[Ukrainas Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]] un izcīnījis divus [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausus]].

[[Ukrainas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2020—21
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2019—20, 2020—21
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2018, 2019, 2020

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}
{{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Buščans, Heorhijs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Odesā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>jyljihz80p78t1cmqfa84wae94apu90</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kerems Aktirkoglu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572695</id>
    <revision>
      <id>4541149</id>
      <parentid>4503961</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:20:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3584" sha1="0hhh9c89s2xqbw3smquf00w14u3vci1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 27
| caps3 = 34
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;|İstanbul Başakşehir]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Bodrum F.K.|Bodrum]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Karacabey Belediyespor|Karacabey]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Izmita}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| goals1 = 0
| goals2 = 4
| goals3 = 3
| height = 173
| image = Kerem Aktürkoğlu 9 Fenerbahçe 20260805 (11).JPG
| caption = Kerems Aktirkoglu 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U18
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kerems Aktirkoglu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2018
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2018—2019
| nationalcaps3 = 58
| nationalgoals3 = 15
| nationalteam3 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 30
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[24 Erzincanspor]]
| goals4 = 20
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years5 = 2020—2023
| caps5 = 138
| goals5 = 39
| years7 = 2025—
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| caps7 = 36
| goals7 = 9
| clubs6 = {{flaga|POR}} [[SL Benfica|Benfica]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 31
| goals6 = 11
}}
'''Muhameds Kerems Aktirkoglu''' ({{Val|tr|Muhammed Kerem Aktürkoğlu}}; dzimis {{Dat|1998|10|21}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Aktirkoglu spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis Turcijas komandas [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]], ''[[Bodrum F.K.|Bodrum]]'', ''[[Karacabey Belediyespor|Karacabey]]'', ''[[24 Erzincanspor]]'' un [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]], kā arī Portugāles komandu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]].

Turcijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''''Galatasaray'''''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24
* [[Turcijas Superkauss]]: 2023
'''''Benfica'''''

* [[Taça da Liga]]: 2024—25
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025
'''''Fenerbahçe'''''

* Turcijas Superkauss: 2025

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Aktirkoglu, Kerems}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kodžaeli ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0hhh9c89s2xqbw3smquf00w14u3vci1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kenans Jildizs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573846</id>
    <revision>
      <id>4541180</id>
      <parentid>4493510</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:20:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5130" sha1="admch2iqi5ghtesj9133ehrugor9t3p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kenans Jildizs
| image = Kenan Yıldız in the international match (March 2025) (cropped).jpg
| caption = Kenans Jildizs 2025. gadā
| full_name = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|5|4}}
| birth_place = {{vieta|Vācija|Rēgensburga}}
| height = 187
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]]
| clubnumber = 10
| youthyears1 = 2010—2011
| youthclubs1 = {{flaga|GER}} Sallern Regensburg
| youthyears2 = 2011—2012
| youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[SSV Jahn Regensburg|Jahn Regensburg]]
| youthyears3 = 2012—2022
| youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
| youthyears4 = 2022—2023
| youthclubs4 = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]]
| years1 = 2022—2023
| clubs1 = {{flaga|ITA}} [[Juventus Next Gen]]
| caps1 = 14
| goals1 = 2
| years2 = 2023—
| clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]]
| caps2 = 99
| goals2 = 19
| nationalyears1 = 2021—2022
| nationalteam1 = {{flaga|TUR}} Turcija U17
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2022—2023
| nationalteam2 = {{flaga|TUR}} Turcija U21
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2023—
| nationalteam3 = {{fb|Turcija}}
| nationalcaps3 = 31
| nationalgoals3 = 5
| club-update = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
}}
'''Kenans Jildizs''' ({{val|tr|Kenan Yıldız}}; dzimis {{dat|2005|5|4}} [[Rēgensburga|Rēgensburgā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] un [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijās, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

== Karjera ==
Ar futbolu sāka nodarboties dzimtās pilsētas [[Rēgensburga]]s klubu ''Sallern Regensburg'' un ''Jahn Regensburg'' jauniešu komandās. 2012. gadā septiņu gadu vecumā pievienojās [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] jauniešu akadēmijai. 2022. gada jūlijā parakstīja līgumu ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]. Sākumā spēlēja kluba U-19 komandā, vēlāk pārstāvēja kluba rezerves komandu ''Juventus Next Gen'', kas spēlē C sērijā.	

[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitēja {{dat|2023|8|20||bez}} pret ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. Pēc 10 dienām pagarināja līgumu ar ''Juventus'' līdz 2027. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/it/news/articoli/kenan-yildiz-rinnova-con-la-juventus |title=Kenan Yildiz rinnova con la Juventus! |date={{dat|2023|5|30|N|bez}} |website=juventus.com|language=it|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 23. decembrī spēlē pret ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' guva pirmos vārtus A sērijā, 18 gadu un 233 dienu vecumā kļūstot par jaunāko ārzemju spēlētāju, kas guvis vārtus ''Juventus'' labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/kenan-yildiz-s-record-breaking-first-goal-for-juve |title=Kenan Yildiz's record-breaking first goal for Juve! |date={{dat|2023|12|23|N|bez}} |website=juventus.com|language=en|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pārstāvēja Turcijas U-17 un U-21 izlases. [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|10|12||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], nākot uz maiņu 86. minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/yildiz-makes-turkey-debut |title=Yildiz makes Turkey debut |date={{dat|2023|10|13|N|bez}} |website=juventus.com|language=en|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|11|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milliyet.com.tr/skorer/italyanlar-kenan-yildizi-efsane-isme-benzetti-mucevher-7036726 |title=İtalyanlar, Kenan Yıldız'ı efsane isme benzetti! 'Mücevher'  |date={{dat|2023|11|19|N|bez}} |website=milliyet.com.tr|language=tr|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jildizs tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
;Juventus
* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2023—24

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Jildizs, Kenans}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>admch2iqi5ghtesj9133ehrugor9t3p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ugurdžans Čakirs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574198</id>
    <revision>
      <id>4541157</id>
      <parentid>4479957</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:29:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2799" sha1="4rf19zirvqh08roj2tptac796wcems3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 235
| caps2 = 8
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[1461 Trabzon]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Antalja}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| height = 191
| image = Uğurcan Çakır - beIN-Sports-Reklam (2021) (cropped).png
| caption = Ugurdžans Čakirs 2021. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U20
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ugurdžans Čakirs
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2014—2025
| years2 = 2016
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 45
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21
| nationalteam4 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2019—
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years3 = 2025—
| caps3 = 30
| goals3 = 0
}}
'''Ugurdžans Čakirs''' ({{Val|tr|Uğurcan Çakır}}; dzimis {{Dat|1996|4|5}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Čakirs spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Ar ''[[Trabzonspor]]'' komandu 2022. gadā kļuvis par Turcijas Superlīgas uzvarētāju.

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''''Trabzonspor'''''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2021—22
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2019—20
* [[Turcijas Superkauss]]: 2020, 2022
'''''Galatasaray'''''

* Turcijas Superlīga: 2025—26

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Čakirs, Ugurdžans}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Antaljas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>4rf19zirvqh08roj2tptac796wcems3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Junuss Akgins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574199</id>
    <revision>
      <id>4541148</id>
      <parentid>4479953</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:18:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3461" sha1="7pl475hob9funpl4diri63bbtvzv7qd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 108
| caps2 = 28
| caps3 = 34
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Kīčīkčekmedže|2s=Kīčīkčekmedžes rajons}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals1 = 17
| goals2 = 5
| goals3 = 8
| height = 173
| image = Yunus Akgün 20220225 7 (cropped).jpg
| caption = Junuss Akgins 2022. gadā
| nationalcaps2 = 24
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U17
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Junuss Akgins
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018—
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2022
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 1
| nationalcaps5 = 4
| nationalcaps6 = 21
| nationalgoals3 = 4
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcija U20
| nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21
| nationalteam6 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2019
| nationalyears6 = 2022—
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 23
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]]
| goals4 = 1
}}
'''Junuss Akgins''' ({{Val|tr|Yunus Akgün}}; dzimis {{Dat|2000|7|7}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2018. gada Akgins pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

No ''Galatasaray'' komandas ticis izīrēts uz Turcijas komandu ''[[Adana Demirspor]]'' un Anglijas komandu ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''. 2025. gada 5. augustā tika paziņots, ka viņa līgums ir pagarināts līdz 2028.—2029. gada sezonas beigām.

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''''Galatasaray'''''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2018—19, 2022—23, 2024—25, 2025—26
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2018—19, 2024—25
* [[Turcijas Superkauss]]: 2019

'''''Leicester City'''''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Akgins, Junuss}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>7pl475hob9funpl4diri63bbtvzv7qd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļnorfolka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576152</id>
    <revision>
      <id>4541506</id>
      <parentid>4094384</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:58:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4516" sha1="41l0mmwtwg05zb83g995gugmeg594x7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ziemeļnorfolka
 | official_name            = ''North Norfolk''
 | settlement_type          = nemetropoles distrikts
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = War Memorial, Holt - geograph.org.uk - 3330824.jpg
| image2 = North Norfolk District Council HQ, 16th August 2008 (2).JPG
| image3 = The Quayside at Wells Next The Sea - geograph.org.uk - 2891597.jpg
| image4 = 
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 80px
 | image_map1 = North Norfolk UK locator map.svg
 | pushpin_map              = &lt;!-- Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste --&gt;
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption1             = Ziemeļnorfolkas distrikts Norfolkas grāfistē
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Attēls:Norfolk flag.png|20px]] [[Norfolka (grāfiste)|Norfolka]]
| subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība
| subdivision_name4 = 
 | seat_type        = Administratīvais centrs
 | seat             = [[Kromera]]
 | established_title        = Dibināts
 | established_date         = 1974
 | established_title1       = 
 | established_date1        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | total_type               = distrikts
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 966
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 103227
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = 0
 | timezone_DST             = [[Britu vasaras laiks|BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 52  | latm = 56 | lats =  | latNS = N
 | longd = 1  | longm = 18 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 
 | iso_code                 = 
 | elevation_footnotes      =          
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|http://www.west-norfolk.gov.uk/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Ziemeļnorfolkas distrikts''' ({{val|en|North Norfolk District}}) ir nemetropoles distrikts [[Anglija]]s dienvidaustrumos [[Norfolka (grāfiste)|Norfolka]]s [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles grāfistē]]. Aizņem grāfistes ziemeļdaļu [[Ziemeļjūra]]s krastā, robežojas rietumos ar [[Kingslinna un Rietumnorfolka|Kingslinnu un Rietumnorfolku]], dienvidos — ar [[Breklenda|Breklendu]] un [[Brodlenda|Brodlendu]], bet dienvidaustrumos — ar [[Greitjārmuta (boro)|Greitjārmutu]]. Distrikta administratīvais centrs ir [[Kromera]], bet lielākā apdzīvotā vieta — [[Nortvolšema]].

== Vēsture ==
Administratīvā vienība tagadējās robežās izveidota 1974. gada 1. aprīlī, apvienojot Kromeras, Nortvolšemas un Velsnekstesī urbānos distriktus un Ārpingemas, Šerigemas, Smolboro un Volsingemas lauku distriktus.

Administratīvi distriktu veido 7 pilsētas: [[Nortvolšema]] ({{sk|13011}}), [[Fakenema]] ({{sk|8009}}), [[Kromera]] ({{sk|7544}}), [[Šeringema]] ({{sk|7093}}), [[Holta (pilsēta)|Holta]] ({{sk|4015}}), [[Stālema]] ({{sk|3572}}), [[Velsnekstesī]] ({{sk|2147}}), kā arī 122 lauku pagasti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://modgov.north-norfolk.gov.uk/mgParishCouncilDetails.aspx?bcr=1|title=Parish councils contact details|website=modgov.north-norfolk.gov.uk|access-date=2024-07-23|date=2024-07-23|language=en|archive-date=2024-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20240714191906/https://modgov.north-norfolk.gov.uk/mgParishCouncilDetails.aspx?bcr=1}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{Norfolkas grāfiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas distrikti]]
[[Kategorija:Norfolka]]</text>
      <sha1>41l0mmwtwg05zb83g995gugmeg594x7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viesturs Zariņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>579212</id>
    <revision>
      <id>4541393</id>
      <parentid>4487298</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T02:25:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4012" sha1="a3xo61el6mv53vkvzjtsxkz5up6r7f4" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viesturs Zariņš
| attēls = Saeimas 5.septembra sēde.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Viesturs Zariņš 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2024|9|5|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2026|6|11|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks =
| prezidents =  [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis =  
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|16}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Vienotība]]
| dzīvesb = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = 
* [[Latvijas Policijas akadēmija]]
* [[Biznesa augstskola Turība]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Viesturs Zariņš''' (dzimis {{dat|1979|11|16}}) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partiju apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pirms tam bijis [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētājas vietnieks (2023—2024).

== Dzīvesgājums ==
V. Zariņš 2003. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. No 2006. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs [[Biznesa augstskola Turība|Biznesa augstskolā Turība]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1766-viesturs-zarins|title=Viesturs Zariņš: 14. Saeimas vēlēšanas|access-date=2024-09-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2009. gadā V. Zariņš pirmo reizi kandidēja [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Valkas novada domē no &quot;[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]&quot; saraksta un tika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2024-09-05}}&lt;/ref&gt; [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] V. Zariņš atkārtoti ievēlēts Valkas novada domē no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s kopīgā saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9402.html|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2024-09-05|archive-date=2025-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20251003095358/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9402.html}}&lt;/ref&gt; Valkas novada domē ievēlēts arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017.]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gadā]] no tā paša saraksta.

2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeima vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Par [[14. Saeima]]s deputātu kļuva pēc tam, kad [[Arturs Krišjānis Kariņš]] nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/valkas-novada-pasvaldibas-priekssedetajas-vietnieks-zarins-atstaj-amatu-un-dodas-uz-saeimas-namu/|title=Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Zariņš atstāj amatu un dodas uz Saeimas namu|access-date=2024-09-05|language=lv|archive-date=2024-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240905011558/https://ziemellatvija.lv/valkas-novada-pasvaldibas-priekssedetajas-vietnieks-zarins-atstaj-amatu-un-dodas-uz-saeimas-namu/}}&lt;/ref&gt; Deputāta vietu zaudēja 2026. gada jūnijā, Saeimas sastāvā atgriežoties bijušajai [[Ministru prezidente|Ministru prezidentei]] [[Evika Siliņa|Evikai Siliņai]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Viesturs}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]</text>
      <sha1>a3xo61el6mv53vkvzjtsxkz5up6r7f4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585181</id>
    <revision>
      <id>4541374</id>
      <parentid>4528018</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LCont5</username>
        <id>131802</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13783" sha1="l1wwm3b3wmlk3xuj46s1rdp7414rjmk" xml:space="preserve">{{Infobox football match|title=1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|image=|image_size=|caption=|event=[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1993.—1994. gada UEFA Čempionu līga]]|team1=[[AC Milan]]|team1association={{flaga|ITA|size=30px}}|team1score=4|team2=[[FC Barcelona]]|team2association={{flaga|ESP|size=30px}}|team2score=0|details=|date={{Start date|1994|5|18|df=y}}|stadium=[[Atēnu olimpiskais stadions]]|city={{vieta|Grieķija|Atēnas}}|man_of_the_match1a=|referee=[[Filips Dons]] ([[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]])|attendance=70,000&lt;ref name=&quot;attendance&quot;/&gt;|weather=|previous=[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993]]|next=[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995]]}}

'''1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls''' bija [[Futbols|futbola]] spēle starp [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' un [[Spānija]]s klubu [[FC Barcelona|''FC'' ''Barcelona'']], kas tika aizvadīta 1994. gada 18. maijā, [[Atēnu olimpiskais stadions|Olimpiskajā stadionā]], [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]].

Uzvarot ''[[La Liga]]'' ceturto gadu pēc kārtas, ''Barcelona'' bija favorīte, lai iegūtu otro Eiropas kausa/UEFA Čempionu līgas titulu trīs gadu laikā. ''Milan'' komandai gatavošanās posmā pirms fināla bija nesakārtotība, savainoti talantīgie spēlētāji, vai tādi, kuriem bija liegts piedalīties spēlē un citas problēmas: leģendārais uzbrucējs [[Marko van Bastens]]; 13 miljonus mārciņu vērtais jaunā sensācija [[Džanluidži Lentīni]] (toreiz [[:en:World football transfer record|pasaulē dārgākais]] futbolists). Liegts piedalīties: [[Franko Barēzi]] un aizsargam [[Alesandro Kostakurta]]. [[UEFA]] noteikumi tajā laikā paredzēja, ka komandas nedrīkst laist laukumā vairāk par trim leģionāriem, kas nozīmēja, ka treneris [[Fabio Kapello]] bija spiests izņemt no sastāva [[Florins Redučioju|Florinu Redučioju]], [[Žans Pjērs Papēns|Žanu Pjēru Papēnu]] un [[Brians Laudrups|Brianu Laudrupu]]. ''Barcelona'' komandā [[Johans Kruifs]] izvēlējās izņemt no sastāva [[Mikāls Laudrups|Mikālu Laudrupu]], kā rezultātā Kapello pēc spēles paziņoja: &quot;Laudrups bija puisis, no kura es baidījos, bet Kruifs viņu neiekļāva sastāvā, un tā bija viņa kļūda.&quot;&lt;ref&gt;ABC(spanish newspaper), 20 May 1994&lt;/ref&gt; Sezonas beigās Laudrups pameta ''Barcelona'' un pievienojās tās [[El Clásico|galvenajai konkurentei]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].

''Milan'' spēlēja savās pilnībā baltajās izbraukuma formās, ko viņi vēsturiski izmanto [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa/UEFA Čempionu līgas]] finālos, bet ''Barcelona'' spēlēja savā sarkanzilajās formās. ''Milan'' dominēja spēles sākumā un tika atalgoti, kad [[Dejans Savičevičs]] atdeva rezultatīvu piespēlo [[Danjele Masaro|Danjelem Masaro]], kurš iesita bumbu tukšos vārtos. Masaro īsi pirms puslaika panāca rezultātu 2—0 savas komandas labā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2016/may/31/milan-daniele-massaro-barcelona-golden-goal|title=Golden Goal: Daniele Massaro for Milan v Barcelona (1994)|work=The Guardian|access-date=2024-11-26|date=2016-05-31|last=Leach|first=Conrad|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēles 47. minūtē Savičevičs izmantoja [[Migels Anhels Nadals|Migela Anhela Nadala]] kļūdu aizsardzībā, gūstot trešos vārtus, &quot;pārceļot&quot; bumbu pāri vārtsargam [[Andoni Subisarreta]]m. Astoņas minūtes vēlāk, kad Savičevičs trāpīja bumbu pa vārtu stabu un ''Barcelona'' aizsardzībai neizdevās tikt galā ar situāciju, ''Milan'' pussargs [[Marsels Desajī]] panāca rezultātu 4—0, kas beigās kļuva par galarezultātu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/dec/13/newsstory.acmilan|title=Milan style - how the Guardian saw the 1994 final|work=The Guardian|access-date=2024-11-26|date=2007-12-13|last=Thomas|first=Russell|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Desajī kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] 1993. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2020/may/13/milan-v-barcelona-1994-champions-league-final-live|title=Milan 4-0 Barcelona: 1994 Champions League final – as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-11-26|date=2020-05-13|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
''Sekojošā tabulā fināli līdz 1992. gadam bija Eiropas kausa ērā, kopš 1993. gada — UEFA Čempionu līgas ērā.''
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!'''Iepriekšējās dalības finālos (treknrakstā parādīti uzvarētāji)'''
|-
|{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]]
|6 ([[1958. gada Eiropas kausa fināls|1958]], '''[[1963. gada Eiropas kausa fināls|1963]]''', '''[[1969. gada Eiropas kausa fināls|1969]]''', '''[[1989. gada Eiropas kausa fināls|1989]]''', '''[[1990. gada Eiropas kausa fināls|1990]]''', [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993]])
|-
|{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
|3 ([[1961. gada Eiropas kausa fināls|1961]], [[1986. gada Eiropas kausa fināls|1986]], '''[[1992. gada Eiropas kausa fināls|1992]]''')
|}

== Ceļš uz finālu ==
{{Further|[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! colspan=&quot;4&quot; |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]]
!Kārta
! colspan=&quot;4&quot; |{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
|- bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot;
|Pretinieks
|{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}}
|1. spēle
|2. spēle
|
|Pretinieks
|{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}}
|1. spēle
|2. spēle
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|SUI}} [[FC Aarau|Aarau]]
|1—0
|1—0 (A)
|0—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pirmā kārta|Pirmā kārta]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|UKR}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]
|5—4
|1—3 (A)
|4—1 (H)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|DEN}} [[FC København|Copenhagen]]
|7—0
|6—0 (A)
|1—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Otrā kārta|Otrā kārta]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|AUT}} [[Vīnes &quot;Austria&quot;|Austria Wien]]
|5—1
|3—0 (H)
|2—1 (A)
|- bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot;
|Pretinieks
| colspan=&quot;3&quot; |Rezultāts
|[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|Grupu turnīrs]]
|Pretinieks
| colspan=&quot;3&quot; |Rezultāts
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]
| colspan=&quot;3&quot; |0—0 (A)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |1. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| colspan=&quot;3&quot; |0—0 (A)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| colspan=&quot;3&quot; |3—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |2. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| colspan=&quot;3&quot; |2—0 (H)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| colspan=&quot;3&quot; |2—1 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |3. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS|1991}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]
| colspan=&quot;3&quot; |2—2 (A)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—1 (A)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |4. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS|1991}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]
| colspan=&quot;3&quot; |5—1 (H)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]
| colspan=&quot;3&quot; |0—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |5. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| colspan=&quot;3&quot; |3—0 (H)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| colspan=&quot;3&quot; |0—0 (A)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |6. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—0 (A)
|-
| colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot; |'''[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona#B grupa|B grupas]] uzvarētājs'''

| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |
| colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot; |'''[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|A grupas]] uzvarētājs'''

|- bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot;
|Pretinieks
| colspan=&quot;3&quot; |Rezultāts
|[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Izslēgšanas spēles|Izslēgšanas spēles]]
|Pretinieks
| colspan=&quot;3&quot; |Rezultāts
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| colspan=&quot;3&quot; |3—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |Pusfināli
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| colspan=&quot;3&quot; |3—0 (H)
|}
'''Piezīmes:''' (H) — mājās; (A) — izbraukumā

== Spēle ==
{{Futbola spēle|datums={{Start date|1994|5|18|df=y}}|laiks=21:15 [[EEST]]|komanda1=[[AC Milan|Milan]] {{flaga|ITA}}|rezultāts=4–0|komanda2={{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]|stadions=[[Atēnu olimpiskais stadions]], [[Atēnas]]|skatītāji=70,000&lt;ref name=&quot;attendance&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |year=2017 |chapter=2. Finals |chapter-url=https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/EuroExperience/competitions/Publications/02/28/56/89/2285689_DOWNLOAD.pdf |title=UEFA Champions League Statistics Handbook 2016/17 |location=Nyon |publisher=Union of European Football Associations |page=1 |access-date=22 April 2017 |archive-date={{dat|2019|06|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190612050823/https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/EuroExperience/competitions/Publications/02/28/56/89/2285689_DOWNLOAD.pdf}}&lt;/ref&gt;|tiesnesis=[[Filips Dons]] ([[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]])|vārti1=[[Danjele Masaro|Masaro]] {{goal|22||45+2}}
[[Dejans Savičevičs|Savičevičs]] {{goal|47}}
[[Marsels Desajī|Desajī]] {{goal|58}}|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/51078/ Pārskats]}}
{| width=&quot;92%&quot;
|{{Football kit|pattern_la=_acmilan9394away|pattern_b=_milan1993E|pattern_ra=_acmilan9394away|pattern_sh=|pattern_so=_acmil94a|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Milan&lt;ref name=&quot;wilson&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wilson |first=Jonathan |author-link=Jonathan Wilson (journalist/author) |title=Inverting the Pyramid: The History of Football Tactics |url=https://archive.org/details/invertingpyramid0000wils |publisher=[[Orion Publishing Group|Orion]] |year=2008 |page=[https://archive.org/details/invertingpyramid0000wils/page/318 318] |isbn=978-1-4091-0204-5 }}&lt;/ref&gt;}}
|{{Football kit|pattern_la=_barcelona95t|pattern_b=_barcelona93e|pattern_ra=_barcelona95t|pattern_sh=_barcelona95t|pattern_so=_hoops_red|leftarm=9c0000|body=9c0000|rightarm=9c0000|shorts=0000AD|socks=210CE4|title=Barcelona&lt;ref name=&quot;wilson&quot;/&gt;}}
|}
{| width=&quot;100%&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot; |
{| style=&quot;font-size:90%&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot;
| colspan=&quot;4&quot; |
|-
! width=&quot;25&quot; |
! width=&quot;25&quot; |
|-
|GK
|'''1'''
|{{flaga|ITA}} [[Sebastjāno Rosi]]
|-
|RB
|'''2'''
|{{flaga|ITA}} [[Mauro Tasoti]] ([[Kapteinis (futbols)|c]])
|{{yel|35}}
|-
|LB
|'''3'''
|{{flaga|ITA}} [[Kristians Panuči]]
|{{yel|88}}
|-
|CM
|'''4'''
|{{flaga|ITA}} [[Demetrjo Albertīni]]
|{{yel|53}}
|-
|CB
|'''5'''
|{{flaga|ITA}} [[Filipo Galli]]
|-
|CB
|'''6'''
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Maldīni]]
|
|{{suboff|83}}
|-
|LM
|'''7'''
|{{flaga|ITA}} [[Roberto Donadoni]]
|-
|CM
|'''8'''
|{{flaga|FRA}} [[Marsels Desajī]]
|-
|RM
|'''9'''
|{{flaga|CRO}} [[Zvonimirs Bobans]]
|-
|CF
|'''10'''
|{{flaga|FR Yugoslavia}} [[Dejans Savičevičs]]
|-
|CF
|'''11'''
|{{flaga|ITA}} [[Danjele Masaro]]
|{{yel|45}}
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Rezervisti:'''
|-
|GK
|'''12'''
|{{flaga|ITA}} [[Mario Jelpo]]
|-
|DF
|'''13'''
|{{flaga|ITA}} [[Stefāno Nava]]
|
|{{subon|83}}
|-
|MF
|'''14'''
|{{flaga|ITA}} [[Andželo Karbone]]
|-
|MF
|'''15'''
|{{flaga|ITA}} [[Džanluidži Lentīni]]
|-
|FW
|'''16'''
|{{flaga|ITA}} [[Marko Simone]]
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Galvenais treneris:'''
|-
| colspan=&quot;4&quot; |{{flaga|ITA}} [[Fabio Kapello]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |[[Attēls:Milan-Barcelona_1994-05-18.svg|415x415px]]
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot; |
{| style=&quot;font-size: 90%&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
| colspan=&quot;4&quot; |
|-
! width=&quot;25&quot; |
! width=&quot;25&quot; |
|-
|GK
|'''1'''
|{{flaga|Spānija}} [[Andoni Subisarreta]]
|-
|RB
|'''2'''
|{{flaga|Spānija}} [[Alberts Ferrers]]
|{{yel|58}}
|-
|DM
|'''3'''
|{{flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]
|-
|CB
|'''4'''
|{{flaga|NED}} [[Ronalds Kūmans]]
|-
|CB
|'''5'''
|{{flaga|Spānija}} [[Migels Anhels Nadals]]
|{{yel|54}}
|-
|CM
|'''6'''
|{{flaga|Spānija}} [[Hosē Mari Bakero]] ([[Kapteinis (futbols)|c]])
|{{yel|48}}
|-
|LB
|'''7'''
|{{flaga|Spānija}} [[Serhi Barhuans]]
|{{yel|55}}
|{{suboff|71}}
|-
|RF
|'''8'''
|{{flaga|BUL}} [[Hristo Stoičkovs]]
|{{yel|24}}
|-
|CM
|'''9'''
|{{flaga|Spānija}} [[Giljermo Amors]]
|-
|CF
|'''10'''
|{{flaga|BRA}} [[Romariu]]
|-
|LF
|'''11'''
|{{flaga|Spānija}} [[Čiki Begiristains]]
|
|{{suboff|51}}
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Rezervisti:'''
|-
|DF
|'''12'''
|{{flaga|Spānija}} [[Huans Karloss (futbolists, dzimis 1965)|Huans Karloss]]
|-
|GK
|'''13'''
|{{flaga|Spānija}} [[Karless Busketss]]
|-
|MF
|'''14'''
|{{flaga|Spānija}} [[Eusebio Sakristans]]
|
|{{subon|51}}
|-
|MF
|'''15'''
|{{flaga|Spānija}} [[Hons Andoni Goikoečea]]
|-
|MF
|'''16'''
|{{flaga|Spānija}} [[Kike Estebaranss]]
|
|{{subon|71}}
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Galvenais treneris:'''
|-
| colspan=&quot;4&quot; |{{flaga|NED}} [[Johans Kruifs]]
|}
|}
{| style=&quot;width:100%; font-size:90%;&quot;
|'''Līnijtiesneši:'''

Robs Heriss ([[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]])

Rojs Pīrsons ([[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]])

'''Ceturtais tiesnesis:'''

Martins Bodenhems ([[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]])
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.rsssf.org/ec/ecomp.html Eiropas kausa rezultāti RSSSF mājaslapā]
* [https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/seasons/1993/ 1993.—1994. gada sezona UEFA mājaslapā]
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas fināli]]
[[Kategorija:1994. gads futbolā]]</text>
      <sha1>l1wwm3b3wmlk3xuj46s1rdp7414rjmk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:E-klase</title>
    <ns>1</ns>
    <id>586470</id>
    <revision>
      <id>4541187</id>
      <parentid>4228520</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57970-12</username>
        <id>152541</id>
      </contributor>
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar '== Jautājums par saturu ==  Tu esi gejs un  kommunists ej nahuj uz ziemeļkoreju kur nav interneta tu jebalais idiots'</comment>
      <origin>4541187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="118" sha1="o10ic3ajtn5emjrl9fu5mk3fv98o5mk" xml:space="preserve">== Jautājums par saturu ==

Tu esi gejs un  kommunists ej nahuj uz ziemeļkoreju kur nav interneta tu jebalais idiots</text>
      <sha1>o10ic3ajtn5emjrl9fu5mk3fv98o5mk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541190</id>
      <parentid>4541187</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:30:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57970-12</username>
        <id>152541</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums par saturu */</comment>
      <origin>4541190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="162" sha1="qtx9a6i9o4adjph4x0llutuivk36wv2" xml:space="preserve">== Jautājums par Adolfu Hitler un Jeffreju Epsteinu un  viņu faili ==

Tu esi gejs un  kommunists ej nahuj uz ziemeļkoreju kur nav interneta tu jebalais idiots</text>
      <sha1>qtx9a6i9o4adjph4x0llutuivk36wv2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541192</id>
      <parentid>4541190</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:31:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pristome</username>
        <id>141522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-57970-12|~2026-57970-12]] ([[User talk:~2026-57970-12|talk]]) to last version by Egilus: reverting vandalism</comment>
      <origin>4541192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1831" sha1="g41fqz9rc19he8fqg64v2jyjq5g4dz5" xml:space="preserve">== Jautājums par saturu ==

Sadaļa par mērķiem vairāk ietilptu mārketinga matreālalā nekā enciklopēdijā. Kā šādā gadījumā rīkoties, ko darīt, nedarīt? [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 20.24 (EET)

:Tur būs jāsalasa vēl viedokļi, bet man jau šķiet, ka viss ir kārtībā...
:'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 13. decembris, plkst. 20.47 (EET)
:Nu tur diez vai kaut ko iespējams darīt, jo pārrakstīt birokrātiskos murgus latviski cenzētiem vārdiem nav iespējams (tie sastopami ne tikai šeit, bet arī simtos citu rakstu par skolām un izglītību). Ja jums ir labāka cenzēta versija, var iemest to šeit apspriešanai vai pielietošanai. Vienīgais, es nomainīju &quot;mērķis&quot; pret &quot;deklarētais mērķis&quot;, lai izdarītu ne visai delikātu mājienu, ka tā ir projekta autoru propaganda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 21.42 (EET)
::Vismaz tur tagad ir kaut kas kas norāda ka tur kas īsti nav labi. Es ieteiktu to pārrakstīt tā, izņemto to nodaļu un ielikt tu &quot;reklāmu&quot; kur citur, un pārfrāzēt tā &quot;Eklase par mērķiem izvirza A, B...&quot;. [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 02.46 (EET)
:::Atceries, ka to var izdarīt arī pats...
:::'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 14. decembris, plkst. 11.15 (EET)
::::Ok [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 12.44 (EET)</text>
      <sha1>g41fqz9rc19he8fqg64v2jyjq5g4dz5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541196</id>
      <parentid>4541192</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:35:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57970-12</username>
        <id>152541</id>
      </contributor>
      <origin>4541196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="217" sha1="nr6f6p2thxq4rqu7uxgay7rkjw1r0z3" xml:space="preserve">== Jautājums par dick boobs niggers u are big dicks fuckers yall are so stupid in North Korea ==
Go fuck yourself guys we dont need E klase in North Korea i love Democratic in North korea in PyongJang Go suck my dick</text>
      <sha1>nr6f6p2thxq4rqu7uxgay7rkjw1r0z3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541197</id>
      <parentid>4541196</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:35:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Veritas Sapientiae</username>
        <id>109472</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-57970-12|~2026-57970-12]] ([[User talk:~2026-57970-12|talk]]) to last version by Pristome: reverting vandalism</comment>
      <origin>4541192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1831" sha1="g41fqz9rc19he8fqg64v2jyjq5g4dz5" xml:space="preserve">== Jautājums par saturu ==

Sadaļa par mērķiem vairāk ietilptu mārketinga matreālalā nekā enciklopēdijā. Kā šādā gadījumā rīkoties, ko darīt, nedarīt? [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 20.24 (EET)

:Tur būs jāsalasa vēl viedokļi, bet man jau šķiet, ka viss ir kārtībā...
:'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 13. decembris, plkst. 20.47 (EET)
:Nu tur diez vai kaut ko iespējams darīt, jo pārrakstīt birokrātiskos murgus latviski cenzētiem vārdiem nav iespējams (tie sastopami ne tikai šeit, bet arī simtos citu rakstu par skolām un izglītību). Ja jums ir labāka cenzēta versija, var iemest to šeit apspriešanai vai pielietošanai. Vienīgais, es nomainīju &quot;mērķis&quot; pret &quot;deklarētais mērķis&quot;, lai izdarītu ne visai delikātu mājienu, ka tā ir projekta autoru propaganda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 21.42 (EET)
::Vismaz tur tagad ir kaut kas kas norāda ka tur kas īsti nav labi. Es ieteiktu to pārrakstīt tā, izņemto to nodaļu un ielikt tu &quot;reklāmu&quot; kur citur, un pārfrāzēt tā &quot;Eklase par mērķiem izvirza A, B...&quot;. [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 02.46 (EET)
:::Atceries, ka to var izdarīt arī pats...
:::'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 14. decembris, plkst. 11.15 (EET)
::::Ok [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 12.44 (EET)</text>
      <sha1>g41fqz9rc19he8fqg64v2jyjq5g4dz5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541199</id>
      <parentid>4541197</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57970-12</username>
        <id>152541</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums par adolfu hitleru*/</comment>
      <origin>4541199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" sha1="g1y2nii7ua33oo2ch4i80eldtsxxmu1" xml:space="preserve">== Jautājums par Čuriņas izmēru ==
Nekas te nav</text>
      <sha1>g1y2nii7ua33oo2ch4i80eldtsxxmu1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541201</id>
      <parentid>4541199</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:37:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pristome</username>
        <id>141522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-57970-12|~2026-57970-12]] ([[User talk:~2026-57970-12|talk]]) to last version by Veritas Sapientiae</comment>
      <origin>4541201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1831" sha1="g41fqz9rc19he8fqg64v2jyjq5g4dz5" xml:space="preserve">== Jautājums par saturu ==

Sadaļa par mērķiem vairāk ietilptu mārketinga matreālalā nekā enciklopēdijā. Kā šādā gadījumā rīkoties, ko darīt, nedarīt? [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 20.24 (EET)

:Tur būs jāsalasa vēl viedokļi, bet man jau šķiet, ka viss ir kārtībā...
:'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 13. decembris, plkst. 20.47 (EET)
:Nu tur diez vai kaut ko iespējams darīt, jo pārrakstīt birokrātiskos murgus latviski cenzētiem vārdiem nav iespējams (tie sastopami ne tikai šeit, bet arī simtos citu rakstu par skolām un izglītību). Ja jums ir labāka cenzēta versija, var iemest to šeit apspriešanai vai pielietošanai. Vienīgais, es nomainīju &quot;mērķis&quot; pret &quot;deklarētais mērķis&quot;, lai izdarītu ne visai delikātu mājienu, ka tā ir projekta autoru propaganda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 21.42 (EET)
::Vismaz tur tagad ir kaut kas kas norāda ka tur kas īsti nav labi. Es ieteiktu to pārrakstīt tā, izņemto to nodaļu un ielikt tu &quot;reklāmu&quot; kur citur, un pārfrāzēt tā &quot;Eklase par mērķiem izvirza A, B...&quot;. [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 02.46 (EET)
:::Atceries, ka to var izdarīt arī pats...
:::'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 14. decembris, plkst. 11.15 (EET)
::::Ok [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 12.44 (EET)</text>
      <sha1>g41fqz9rc19he8fqg64v2jyjq5g4dz5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ropažu luterāņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586684</id>
    <revision>
      <id>4541375</id>
      <parentid>4517058</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-57776-75</username>
        <id>152556</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4541375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3364" sha1="ren355ec0cjgk0nk12zmfny1rovy46e" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Ropažu evaņģēliski luteriskā baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg
| image_size            =
| caption               = Ropažu luterāņu baznīca
| map_type              = Latvija
| map_size              = 
| map_label = Ropažu luterāņu baznīca
| label_position = top
| latd  = 56.973064
| longd = 24.631652
| location              = {{vieta|Latvija|Ropažu novads|Ropažu pagasts|Ropaži}}
| religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = 
| leadership            = Rolands Pētersons
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1893. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
| embedded            = 
}}

'''Ropažu evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[luterāņi|luterāņu]] dievnams [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropaži|Ropažos]].

Ropažu baznīca pirmoreiz rakstos pieminēta 1320. gadā [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažu ordeņa pils]] celtniecības laikā. Tā redzama [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] zīmējumos 18. gadsimta 90. gados.

Pašreizējais mūra dievnams uzcelts 1893. gadā. Otrā pasaules kara beigās 1944. gada rudenī uzspridzināts (pēc citiem avotiem sašauts) baznīcas tornis, tomēr līdz 1959. gadam dievkalpojumi turpinājušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/643/|title=Zudusī Latvija - Ropažu luterāņu baznīca|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam baznīca izpostīta.

1997. gadā dievkalpojumus atsāka noturēt baznīcas drupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazudraudze.lv/?ct=draudzes_vesture|title=Draudzes vēsture|last=Ropažu draudze}}&lt;/ref&gt; 2001. gadā tika atjaunots Ropažu baznīcas tornis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/52728985/foto-ropazu-baznica-parversta-mirdzosa-gaismas-darza|title=Foto: Ropažu baznīca pārvērsta mirdzošā 'Gaismas dārzā'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās Ropažu luterāņu baznīca ir gandrīz pilnīgi atjaunota, tajā notiek dievkalpojumi. Mācītājs — Rolands Pētersons.

Kopš 2020. gada Ropažu baznīcā [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120053382/foto-ropazu-baznica-atkal-no-jauna-mirdz-gaismas-darzs|title=Foto: Ropažu baznīcā atkal no jauna mirdz Gaismas dārzs|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Baznīcai ir strīds ar iedzīvotājiem tās apbūvei pārdotajās zemēs &quot;Sauleskalnu dārzu&quot; ciematā, jo šīs darbības nav bijušas tiesiski sakārtotas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas baznīcas}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Ropaži]]</text>
      <sha1>ren355ec0cjgk0nk12zmfny1rovy46e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541379</id>
      <parentid>4541375</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:55:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57776-75|~2026-57776-75]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4517058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3731" sha1="t4lsf3ko84iq8acwv6jvtlqdicc9xwj" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Ropažu evaņģēliski luteriskā baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg
| image_size            =
| caption               = Ropažu luterāņu baznīca
| map_type              = Latvija
| map_size              = 
| map_label = Ropažu luterāņu baznīca
| label_position = top
| latd  = 56.973064
| longd = 24.631652
| location              = {{vieta|Latvija|Ropažu novads|Ropažu pagasts|Ropaži}}
| religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = 
| leadership            = Rolands Pētersons
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1893. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
| embedded            = 
}}

'''Ropažu evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[luterāņi|luterāņu]] dievnams [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropaži|Ropažos]].

Ropažu baznīca pirmoreiz rakstos pieminēta 1320. gadā [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažu ordeņa pils]] celtniecības laikā. Tā redzama [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] zīmējumos 18. gadsimta 90. gados.

Pašreizējais mūra dievnams uzcelts 1893. gadā. Otrā pasaules kara beigās 1944. gada rudenī uzspridzināts (pēc citiem avotiem sašauts) baznīcas tornis, tomēr līdz 1959. gadam dievkalpojumi turpinājušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/643/|title=Zudusī Latvija - Ropažu luterāņu baznīca|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam baznīca izpostīta.

1997. gadā dievkalpojumus atsāka noturēt baznīcas drupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazudraudze.lv/?ct=draudzes_vesture|title=Draudzes vēsture|last=Ropažu draudze}}&lt;/ref&gt; 2001. gadā tika atjaunots Ropažu baznīcas tornis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/52728985/foto-ropazu-baznica-parversta-mirdzosa-gaismas-darza|title=Foto: Ropažu baznīca pārvērsta mirdzošā 'Gaismas dārzā'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās Ropažu luterāņu baznīca ir gandrīz pilnīgi atjaunota, tajā notiek dievkalpojumi. Mācītājs — Rolands Pētersons.

Kopš 2020. gada Ropažu baznīcā [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120053382/foto-ropazu-baznica-atkal-no-jauna-mirdz-gaismas-darzs|title=Foto: Ropažu baznīcā atkal no jauna mirdz Gaismas dārzs|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Baznīcai ir strīds ar iedzīvotājiem tās apbūvei pārdotajās zemēs &quot;Sauleskalnu dārzu&quot; ciematā, jo šīs darbības nav bijušas tiesiski sakārtotas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kodols.lv/pieriga/ropazi/ka-baznica-vareja-pardot-sadu-zemi-ropazu-novada-iedzivotaja-publisko-skarbus-parmetumus-203375|title=“Kā baznīca varēja pārdot šādu zemi?” Ropažu novada iedzīvotāja publisko skarbus pārmetumus - Kodols - Rīgas apriņķa portāls|website=kodols.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas baznīcas}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Ropaži]]</text>
      <sha1>t4lsf3ko84iq8acwv6jvtlqdicc9xwj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīngliemeži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>587765</id>
    <revision>
      <id>4541454</id>
      <parentid>4405746</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4905" sha1="852bq1cmcdimb1pehil33e7m8an6py2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Dārza vīngliemezis.jpg
| att_nosaukums = [[Dārza vīngliemezis]]
| valsts =Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv = 
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| iedalījums =
* ''[[Ariantinae]]''
* ''[[Helicinae]]''
* ''[[Murellinae]]''
| kategorijas =nē
| binomial= Helicidae &lt;small&gt;Rafinesque, 1815&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
}}
'''Vīngliemeži''' (''Helicidae'') ir [[gliemežu klase]]s dzimta, kas iekļauj sevī sauszemes gliemežus. Dzimtu ar nosaukumu ''Helicinia'' 1815. gadā izveidoja franču izcelsmes amerikāņu zoologs [[Konstantīns Rafinesks]]. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] (Latvijā ir zināmas 12 vīngliemežu sugas). [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] vīngliemeži ir zināmi no vēlā [[Krīts (periods)|krīta perioda]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula]]i parasti ir sfēriska forma, un tā var būt nedaudz saplacināta un koniska. ''[[Cylindrus]]'' ģintij čaulai ir cilindriska forma. Dažām ģintīm, īpaši ''[[Cepaea]]'', čaulas ir ar košu un ornamentētu krāsojumu. Atvere apaļīga vai apaļīgi ovāla, nedaudz sašķiebta. Tikai nedaudzos gadījumos ir čaulas atveres zobi. Atveres apmale ir plāna, apakšējā daļā nedaudz atliekta. Čaulas ārējā virsma reizēm ir ar švīkām vai nelielu rievojumu, bet parasti gluda.&lt;ref&gt;Основы палеонтологии. ''Моллюски — брюхоногие. Наутилоидеи, эндоцератоидеи, актиноцератоидеи, бактритоидеи, аммоноидеи (агониаты, гониатиты, климении)''. Том 4. Редактор(ы): Коробков И.А., Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Пчелинцев В.Ф., Руженцев В.Е., Соколов Б.С.: Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г. 269. lpp.&lt;/ref&gt; Dzīvnieks spēj pilnībā ievilkties čaulā.

[[Mute]]i ir strīpots, ribains, vagots vai krokots [[žoklis]], kas var sastāvēt no vairākiem žokļiem. [[Radula|Radulu]] veido daudzas šķērseniskas, horizontālas zobu rindas. Centrālie zobi ir trīsdaļīgi, izmēros tik pat lieli, kā sānu zobi. Sānu zobi ir divdaļīgi vai trīsdaļīgi. Marginālo kaulo platums parasti ir lielāks par augstumu. Tie ir īsi ar diviem vai trim izciļņiem.

Vīngliemeži ir samērā lieli dzīvnieki. Viņu [[āda]] ir klāta ar blīvu un garu grumbu rindām. Pakauša kroka ir labi izteikta un noroberžota ar paralēlām rievām. No [[elpošana]]s atveres uz [[Dzimumatvere|dzimumatveri]] stiepjas &quot;dzimuma vaga&quot;. Ķermeņa kreisajā pusē tai atbilst otra, nedaudz vājāka vaga. [[Pēda (gliemeži)|Pēda]] ir plata, muskuļaina. Pēdas aizmugurējā daļā nav gļotu dziedzera. [[Matija (gliemji)|Matijas]] mala veido divas daivas: apaļīgi trīsstūrveidīgu, viengabalainu labo daivu un no divām daļām sastāvošu kreiso daivu. Vīngliemeži riesta brīdī pirms [[kopulācija]]s izmanto &quot;[[mīlas bultas]]&quot;. &quot;Mīlas bultu&quot; soma ir īsa, nūjveidīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mollusca-g2n.weebly.com/helicidae.html |title=Моллюски Беларуси (Mollusca of Belarus) |access-date={{dat|2024|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250112162800/https://mollusca-g2n.weebly.com/helicidae.html}}&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Vīngliemežu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās ietilpstošās ģintis&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=153968 ''MolluscaBase'']&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Helicidae''''' &lt;small&gt;Rafinesque, 1815&lt;/small&gt;
::* ģints: ''[[Nanhaispira]]'' &lt;small&gt;W. Yü &amp; X.-Q. Zhang, 1982&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Praecampylaea]]'' &lt;small&gt;Pfeffer, 1930&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Ariantinae]]'' &lt;small&gt;Mörch, 1864&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Helicinae]]'' &lt;small&gt;Rafinesque, 1815&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Murellinae]]'' &lt;small&gt;P. Hesse, 1918&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/sistematiskais-raditajs/helicidae/ Gandrs, Latvijas daba, sugu enciklopēdija (Vīngliemežu dzimta, ''Helicidae'').]

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>852bq1cmcdimb1pehil33e7m8an6py2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārpstiņgliemeži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588128</id>
    <revision>
      <id>4541443</id>
      <parentid>4407053</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:37:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7066" sha1="m96t138khq78a5scxig67y9gbsdbq1u" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Gludais vārpstiņgliemezis.png
| att_nosaukums = Vārpstiņgliemezis [[gludais vārpstiņgliemezis]]
| valsts =Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Clausilioidei
| infrakārta_lv = Klausiloīdes
| virsdzimta = Clausilioidea
| virsdzimta_lv = Klausiloīdejas
| dzimta = Clausiliidae
| dzimta_lv = Vārpstiņgliemeži
| iedalījums =
* ''[[Alopiinae]]''
* ''[[Clausiliinae]]''
* ''[[Constrictinae]]''
* ''[[Eualopiinae]]''
* ''[[Garnieriinae]]''
* ''[[Laminiferinae]]''
* ''[[Neniinae]]''
* ''[[Peruiniinae]]''
* ''[[Phaedusinae]]''
| kategorijas =nē
| binomial= Clausiliidae &lt;small&gt;J.E. Gray, 1855&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
}}
'''Vārpstiņgliemeži''' (''Clausiliidae'') ir [[gliemežu klase]]s dzimta [[Kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežu]] kārtā, un tā iekļauj sevī sauszemes gliemežus. Dzimta piedēvēta britu zoologam [[Džons Edvards Grejs|Džonam Grejam]], kurš 1855. gadā izveidoja ''Clausiliana'' taksonu. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pa visu pasauli, ieskaitot [[Latvija|Latviju]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] vārpstiņgliemeži ir zināmi no vēlā [[Krīts (periods)|krīta perioda]] līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;[https://hnords.de/wordpress/family-clausiliidae/ HNORDS, (Family Clausiliidae)]&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
[[Čaula]] būtiski lielāka par gliemeža ķermeni (garumā no 7 līdz 70 mm). Tai ir slaida, vārpstveidīga vai torņveidīga forma. Čaula parasti savīta pa kreisi, retāk pa labi (''[[Alopiinae]]'' apakšdzimta). Vijumu skaits var būt no 8 līdz 18. Čaulas augšējie 2,5—3,5 vijumi veidojas vēl [[ola]]s stadijā un atšķiras no nākamajiem vijumiem ar savu formu un virsmu. Šie ir t.s. embrionālie vijumi. Pēdējā vijuma iekšpusē ir sava veida noslēdzošais aparāts, kuru veido daļēji kustīga plātnīte — [[klauzilijs]] un vairākas krokas un plātnītes. Kad gliemeža ķermenis ievelkas čaulā, klauzilijs cieši pieguļ pēdējā vijuma sieniņām un aizver čaulas ieeju. Ieeja ir bumbierveidīga vai ieapaļi rombveidīga. Kreisajā augšējā stūrī tai ir vairāk vai mazāk dziļš izgriezums — [[sinuluss]].

Ķermeņa [[āda]] ir klāta ar samērā rupjām grumbām. Pēda nav sadalīta gareniskās joslās un apjozta ar gredzenveida vagu. [[Mantija (gliemji)|Mantijas]] mala ir vienkārša vai ar rudimentārām daivām. Sugām ar kreisās vītnes čaulām [[dzimumatvere]] atrodas aiz vai nedaudz zem kreisā acs taustekļa.

Atkarībā no gaisa mitruma šīs dzimtas gliemeži atrodas [[Zemsega|zemsegā]] vai arī uz koku stumbriem, un arī zem [[miza]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mollusca-g2n.weebly.com/clausiliidae.html |title=Моллюски Беларуси (Mollusca of Belarus) |access-date={{dat|2024|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229192855/https://mollusca-g2n.weebly.com/clausiliidae.html}}&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Vārpstiņgliemežu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tribas, un tajās neietilpsošās ģintis&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=833936 ''MolluscaBase'']&lt;/ref&gt;:

* dzimta: '''''Clausiliidae''''' &lt;small&gt;J.E. Gray, 1855&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Cirrobasis]]'' &lt;small&gt;Conrad, 1874&lt;/small&gt; †
:::* ģints: ''[[Dextrospira]]'' &lt;small&gt;Hrubesch, 1965&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Alopiinae]]'' &lt;small&gt;A.J. Wagner, 1913&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Alopiini]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1913&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Cochlodinini]]'' &lt;small&gt;Lindholm, 1925 (1923)&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Delimini]]'' &lt;small&gt;R. Brandt, 1956&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Medorini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1997&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Clausiliinae]]'' &lt;small&gt;J.E. Gray, 1855&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Scrobiferoides]]'' &lt;small&gt;Neubert, 1996&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Acrotomini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1979&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Baleini]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1913&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Boettgeriini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1979&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Clausiliini]]'' &lt;small&gt;Gray, 1855&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Emarginariini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2007&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Euxinellini]]'' &lt;small&gt;Neubert, 2002&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Filosini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1979&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Graciliariini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1979&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Mentissoideini]]'' &lt;small&gt;Lindholm, 1924&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Olympicolini]]'' &lt;small&gt;Neubert, 2002&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Strigileuxinini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1994&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Strumosini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1994&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Constrictinae]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1981&lt;/small&gt;&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Eualopiinae]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1978&lt;/small&gt;&lt;/small&gt; †
:::* ģints: ''[[Ambiguella]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2007&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Eualopiini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1978&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Rillyini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1985&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Garnieriinae]]'' &lt;small&gt;C.R. Boettger, 1926&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Garnieriini]]'' &lt;small&gt;C. R. Boettger, 1926&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Tropidaucheniini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2002&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Laminiferinae]]'' &lt;small&gt;Wenz, 1923&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Neniatlanta]]'' &lt;small&gt;Bourguignat, 1876&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Bofilliellini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2022&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Laminiferini]]'' &lt;small&gt;Wenz, 1923&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Oospiroidesini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2007&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Polloneriini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2007&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Neniinae]]'' &lt;small&gt;Wenz, 1923&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Neniini]]'' &lt;small&gt;Wenz, 1923&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Peruiniinae]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2005&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: ''[[Phaedusinae]]'' &lt;small&gt;A.J. Wagner, 1922&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Graecophaedusa]]'' &lt;small&gt;Rähle, 1982&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Serrulinella]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 1984&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Disjunctariini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2014&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Phaedusini]]'' &lt;small&gt;A. J. Wagner, 1922&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Pontophaedusini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2022&lt;/small&gt;
::* triba: ''[[Serrulellini]]'' &lt;small&gt;H. Nordsieck, 2007&lt;/small&gt; †
::* triba: ''[[Serrulinini]]'' &lt;small&gt;Ehrmann, 1927&lt;/small&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/sistematiskais-raditajs/clausiliidae/ Gandrs, Latvijas daba, sugu enciklopēdija (Vārpstiņgliemežu dzimta, ''Clausiliidae'').]

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>m96t138khq78a5scxig67y9gbsdbq1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taranto līcis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590894</id>
    <revision>
      <id>4541242</id>
      <parentid>4423298</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:58:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4541242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2055" sha1="kg5t1wz11zr54u0esjf69dh2yvya8v9" xml:space="preserve">{{Līča infokaste
| līcis        = Taranto līcis
| attēls       = Coastal panorama (4751155837).jpg
| paraksts     = Līča piekraste [[Lečes province|Leče]]s provincē
| karte        = 
  | vietaskarte          = Itālija#Vidusjūra
  | alt_karte = 
  | label                = &lt;!-- &quot;līcis&quot; atšķirīga vērtība --&gt;
  | paraksta_izvietojums = 
  | mark                 = &lt;!-- cits marķieris --&gt;
  | kartes_paraksts      = 
| relief=yes
| vieta        = {{ITA}}
| vieta2       = 
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| ietilpst     = [[Vidusjūra]]
|latd = 39 |latm = 53 |lats = 06 |latNS = N
|longd = 17 |longm = 16 |longs = 37 |longEW = E
| platība      = 
| platība_ha   = &lt;!-- tikai skatli; ha --&gt;
| garums       = 138
| platums      = 133
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 1500
| tilpums      =
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = 
| salas        = 
| pilsētas     = [[Taranto]]
}}

'''Taranto līcis''' ({{val|it|Golfo di Taranto}}) ir [[Jonijas jūra]]s līcis [[Apenīnu pussala]]s dienvidu galā [[Itālija|Itālijā]].&lt;ref&gt;{{PZT|689|Tarantas līcis}}&lt;/ref&gt; Atrodas starp [[Salentīnas pussala|Salentīnas pussalu]] ziemeļaustrumos un [[Kalabrijas pussala|Kalabrijas pussalu]] dienvidrietumos; tā ārējā robeža tiek vilkta no Aličes raga [[Kalabrija|Kalabrijā]] līdz Santamarijas di Leukas ragam [[Apūlija|Apūlijā]]. Līcim gandrīz kvadrāta veida forma — tā garums un platums ir ap 140 km.

Lielākās pilsētas un ostas līča krastos ir [[Taranto]] un [[Gallipoli]] ziemeļaustrumu krastā. Senatnē Taranto līča piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas līči]]
[[Kategorija:Vidusjūra]]</text>
      <sha1>kg5t1wz11zr54u0esjf69dh2yvya8v9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Estoppel</title>
    <ns>3</ns>
    <id>592960</id>
    <revision>
      <id>4541251</id>
      <parentid>4232022</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:05:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Neriah</username>
        <id>96719</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Bruhpedia]] uz [[Dalībnieka diskusija:Estoppel]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Bruhpedia|Bruhpedia]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Estoppel|Estoppel]]&quot;</comment>
      <origin>4232022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="9db8j6h9r8euom2b49j3vkwbksllmpc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Bruhpedia}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 09.30 (EET)</text>
      <sha1>9db8j6h9r8euom2b49j3vkwbksllmpc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sybil A</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594937</id>
    <revision>
      <id>4541355</id>
      <parentid>4541040</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/FontSizeEight|FontSizeEight]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4246601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3909" sha1="h88261hnpwcvvvkq5e8zouk4dn02vs9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Aktiera infokaste
| vārds = ''Sybil A''
| attēls = Olga_Anatolevna_Magdebura.jpg
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|1}}
| dz vieta = {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
| nodarbošanās = [[pornoaktrise]]
| dzimums = S
}}
'''Olha Mahdebura''', pazīstama kā '''''Sybil A''''' ({{val|uk|Ольга Магдебура}}; dzimusi {{dat|1994|10|1}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir ukraiņu [[pornoaktrise]].

== Dzīvesgājums ==
Strādāja kafejnīcā. 2014. gada aprīlī viņa sāka strādāt kā modele, piedaloties kailfoto sesijās dažādām tīmekļa vietnēm, tostarp ''MetArt'', ''Femjoy'', ''MPL Studios'', ''My Naked Doll'' un citām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://avn.com/news/video/versatile-porn-pro-sybil-on-why-she-loves-her-job-168120|title=Versatile Porn Pro: Sybil on Why She Loves Her Job AVN|last=AVN|first=Dan Miller|website=AVN|access-date=2025-02-11}}&lt;/ref&gt; Viņas kā modeles darbi publicēti [[Honkonga]]s ķīniešu valodā iznākošajā dienas laikrakstā ''Oriental Daily News''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orientaldaily.on.cc/cnt/adult/20190308/index.html|title=Sybil顏色誘惑|website=東方日報|access-date=2025-02-11|language=zh}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā viņa debitēja pornoindustrijā, piedaloties tradicionālā un lesbiešu seksa ainās. 2018. gada jūlijā ainā ''Oil and Anal'', kas vēlāk tika iekļauta filmā ''First Anal 8'', viņa pirmo reizi filmējās [[anālais sekss|anālā seksa]] ainā. Filmēšanas laukumā viņa strādā arī par grima mākslinieci.

Viņa sadarbojas ar ''[[21Sextury]]'', ''[[DDF Network]]'', ''[[LetsDoeIt]]'', ''[[MetArt]]'', ''[[Nubile Films]]'', ''[[SexyHub]]'', ''[[Vixen Media Group]]'' (''[[Blacked]]'', ''[[Tushy]]'' un ''[[Vixen]]''), ''[[X-Art]]'' un daudziem citiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iafd.com/person.rme/id=8119bfd0-ec26-447d-bee9-45cf78798340|title=Internet Adult Film Database|website=www.iafd.com|access-date=2025-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada oktobrī ''Sybil A'' kopā ar ''[[Christian Clay]]'' un ukrainieti ''[[Lika Star]]'' ieguva ''[[XBIZ Europe]]'' balvu kategorijā Labākā glamūra seksa aina par ''Vixen Studio'' producēto ''Body Warmth'' trīskāršo ainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xbiz.com/news/255161/winners-announced-for-2020-xbiz-europa-awards|title=2020 XBIZ Europa Awards Winners Announced|last=XBIZ|website=XBIZ|access-date=2025-02-11|date=2020-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2020. gada februāra viņa ir piedalījusies vairāk nekā 145 filmās un ainās.

== Apbalvojumi un nominācijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Apbalvojums
!Rezultāts
!Kategorija
!Filma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |'''2019'''
|[[AVN balva]]
|Nominācija
|Labākā seksa aina ārzemju filmā
|''My Neighbor’s Wife 2''
|-
|''XBIZ Europa Award''
|Nominācija
|Labākā seksa aina lesbiešu filmā (ar Džiju Lisu)
|''Seduced by My Bestfriend''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |'''2020'''
|AVN balva
|Nominācija
|Labākā seksa aina ārzemju lesbiešu filmā (ar Džiju Lisu)
|''Glamorous — Stunning'' (''Seduced by My Best Friend'')
|-
|''XBIZ Europa Award''
|Uzvara
|Labākā seksa aina
|''Body Warmth''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |'''2021'''
| rowspan=&quot;8&quot; |AVN balva
|Nominācija
|Gada ārzemju māksliniece
|N/D
|-
|Nominācija
|Labākā lesbiešu aina ārzemju filmā (kopā ar ''Lika Star'')
|''Life Is Beautiful''
|-
|Nominācija
|Labākā seksa aina ārzemju filmā (kopā ar Čārliju Dīnu)
|''Sybil 4 You'' (''Stars Vol. 1'')
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://avn.com/porn-stars/sybil-276171.html ''Sybil A''] ''AVN'' tīmekļa vietnē {{en ikona}}
* [https://www.eurobabeindex.com/sbandoindex/kailena.html ''Sybil A''] ''Eurobabeindex'' tīmekļa vietnē {{en ikona}}
{{pornogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas pornoaktrises]]</text>
      <sha1>h88261hnpwcvvvkq5e8zouk4dn02vs9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Padomju kosmosa programma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596376</id>
    <revision>
      <id>4541420</id>
      <parentid>4461748</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:21:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3554" sha1="owa38x0t3di4lra4jgxkmojh0vpqx5q" xml:space="preserve">[[Attēls:Sputnik asm.jpg|thumb|Pasaulē pirmais mākslīgais satelīts ''[[Sputnik-1]]'']]
'''Padomju kosmosa programma''' ({{val|ru|Советская космическая программа}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] īstenota plaša zinātniski-tehniska iniciatīva, kuras mērķis bija attīstīt kosmosa izpēti un tehnoloģijas, īpaši laikā no 1940. gadu beigām līdz 1991. gadam. Tā bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp Padomju Savienību un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — tā saukto &quot;[[Kosmosa sacensības|Kosmosa sacensību]]&quot; (''Space Race'').

Galvenais Padomju kosmosa programmas arhitekts bija [[Sergejs Koroļovs]], inženieris un konstruktors, kurš ilgu laiku darbojās slepenībā. Pēc viņa nāves (1966) programmas attīstību apgrūtināja organizatoriskas problēmas, konkurence starp birojiem un politiski lēmumi.

Neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija 1969. gadā pirmajiem ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu. Padomju mēness programma tika pārtraukta 1970. gados.

== Svarīgākie sasniegumi ==

* Pirmais mākslīgais Zemes pavadonis — [[Sputnik-1]] (1957). 4. oktobrī 1957. gadā PSRS palaida pirmo cilvēka radīto objektu Zemes orbītā — Sputnik-1. Tas bija neliels, lodveida satelīts ar antenām, kas raidīja radiosignālus. Šis notikums šokēja pasauli un iezīmēja jaunu ēru cilvēces attīstībā.

* Pirmais dzīvnieks kosmosā — suns [[Laika]] (1957), 2. novembrī 1957. gadā &quot;[[Sputnik-2]]&quot; nesējraķetē tika palaista suns Laika, kļūstot par pirmo dzīvo būtni orbītā. Viņa gāja bojā lidojuma laikā, taču eksperimentam bija liela zinātniska nozīme.

* Pirmais cilvēks kosmosā — [[Jurijs Gagarins]] (1961). 12. aprīlī 1961. gadā kosmonauts Jurijs Gagarins ar kuģi [[Vostok-1]] kļuva par pirmo cilvēku kosmosā, veicot vienu pilnu apli ap Zemi. Šis notikums nostiprināja Padomju Savienības līderpozīciju kosmosa izpētē.

* Pirmā sieviete kosmosā — [[Valentīna Tereškova]] (1963). 16. jūnijā 1963. gadā Valentīna Tereškova devās kosmosā ar kuģi Vostok-6, kļūstot par pirmo sievieti orbītā.

* Pirmais cilvēks atklātā kosmosā — [[Aleksejs Ļeonovs]] (1965). 1965. gadā Aleksejs Ļeonovs veica pirmo izgājienu atklātā kosmosā no kuģa &quot;[[Voshod-2]]&quot;, atrodoties ārpus kosmosa kuģa vairāk nekā 12 minūtes.

* Mēness programmas — [[Luna-1|Luna]] un [[Zond-1|Zond]]. Padomju programma Luna uz Mēnesi nosūtīja vairākus zondes aparātus. [[Luna-2]] 1959. gadā bija pirmais cilvēka radītais objekts, kas sasniedza Mēness virsmu, bet [[Luna-9]] 1966. gadā — pirmais, kas veica mīksto nosēšanos un nosūtīja attēlus.

== Tehnoloģiskās platformas ==

* R-7 raķešu sistēma: sākotnēji izstrādāta kā starpkontinentālā ballistiskā raķete, vēlāk pārbūvēta par pamatu kosmosa nesējraķetēm ([[Sputnik-1|Sputnik]], [[Vostok-1|Vostok]], [[Sojuz-10|Soyuz]]).
* Kosmosa kuģi: ''Vostok'', ''Voskhod'', ''Soyuz'' un ''Progress'' — pēdējie joprojām tiek izmantoti.
* Kosmiskās stacijas: PSRS izveidoja pirmo orbitālo staciju [[Saljut-1|Salyut]] (1971) un vēlāk Mir (1986), kas kļuva par pirmo ilgtermiņa apdzīvoto orbitālo kompleksu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:PSRS vēsture]]</text>
      <sha1>owa38x0t3di4lra4jgxkmojh0vpqx5q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Growtopia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602212</id>
    <revision>
      <id>4541442</id>
      <parentid>4299208</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4260" sha1="dt9l3dpil8q1nskgdkmxjewxnmjwdu1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}}
{{Datorspēles infokaste
| bilde = [[Attēls:Growtopia.jpg|200 px]]
| apraksts = Growtopia
| developer = Ubisoft
| publisher = Ubisoft
| series = 
| engine = 
| release = '''[[Android]], [[iOS]], [[PC]]:''' 2013. gada 9. janvāris&lt;br /&gt;
'''[[macOS]]:''' 2013. gada 9. jūlijs &lt;br /&gt;
'''[[Nintendo Switch]], [[PlayStation 4]], [[Xbox One]]:''' 2013.gada 27.jūlijs - 2019.gada 18.jūlijs
| genre = [[Sandbox]] &lt;br /&gt; [[MMORPG]]
| mode = 
| platforms = [[Android]] &lt;br /&gt;[[iOS]] &lt;br /&gt; [[macOS]] &lt;br /&gt;[[Microsoft Windows]]&lt;br /&gt;[[Steam]]
| media = 
| input = 
}}
'''''Growtopia''''' ir bezmaksas 2D ''[[sandbox]]'' [[videospēle]] ar ''[[MMORPG]]'' elementiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.growtopiagame.com/|title=https://www.growtopiagame.com/|access-date=03.06.2025}}&lt;/ref&gt; Spēli izveidoja ''Robinson Technologies'' un ''Hamumu Softwave''. Tā tika izlaista 2012.gada novembrī, bet 2017.gada maijā autortiesības tika pārdotas ''[[Ubisoft]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-|title=Ubisoft acquires massively multiplayer social game, Growtopia|last=Kerr|first=Chris|date=01.03.2017|access-date=06.06.2025|archive-date=19.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211019192953/https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-}}&lt;/ref&gt; Šobrīd (2025) spēle ir pieejama ''[[Android]]'', ''[[iOS]]'', ''[[macOS]]'', [[Microsoft Windows|''Windows'']] platformās un ''[[Steam]]'' izplatīšanas platformā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Spēles gaita ==
''Growtopia'' pamatā ir ideja, ka lielāko daļu spēles priekšmetu var izaudzēt no to atbilstošajām [[Sēkla|sēklām]]&lt;ref name=&quot;Free Mobile Pick&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html|title=Free Mobile Pick: Growtopia (Robinson, Hommel)|last=Polson|first=John|publisher=[[UBM Technology Group]]|website=[[Gamasutra|IndieGames.com]]|access-date=March 6, 2019|date=January 12, 2013|archive-date={{dat|2015|11|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151105171704/http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html}}&lt;/ref&gt;. Spēlei nav beigu kritērija, to nevar 100% pabeigt, bet tajā ir sasniegumu sistēma un kvesti no [[Nespēlētāja tēls|nespēlētāja tēliem]].

Uzsākot spēli, spēlētājs var sist blokus ar dūri un ar uzgriezni mainīt bloka īpašības. Papildus var [[Tirdzniecība|tirgoties]] ar citiem, apmeklēt citu veidotās pasaules vai izveidot savu pasauli, kur katra pasaule ir procedurāli ģenerēta.

Spēlētāji var plēst blokus, iegūt to sēklas, kuras var iestādīt un izaudzēt [[Koks|kokus]] ar papildu blokiem. Sēklas var arī sajaukt kopā un iegūt jaunu bloku veidu. Spēlētāji var iegūt arī [[Dārgakmens|dārgakmeņus]] (spēles [[Valūta|valūtu]]) no bloku plēšanas, koku novākšanas un citām aktivitātēm. Par smaragdiem var iepirkties to paredzētajā veikalā, kurā var iegādāties, piemēram, [[slēdzene]]s, ar kurām var aizslēgt un pasargāt savu pasauli. Tās slēdzenes, kuras var aizslēgt visu pasauli (''world lock'') darbojas kā tirdzniecības oficiālā valūta.

Spēlei ir vairākas vadlīnijas, kas spēlētājam jāievēro. Spēlē mēdz sastapt tās izstrādātājus un [[Moderators (internets)|moderatorus]], kurus var identificēt ar attiecīgajiem priedēkļiem &lt;span style=&quot;color:Orange;&quot;&gt;@&lt;/span&gt; un &lt;span style=&quot;color:#FF8FF3;&quot;&gt;@&lt;/span&gt;.

Spēlei ir sava spēlētāju uzturēta [[enciklopēdija]]s lapa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://growtopia.fandom.com/wiki/Items|title=Items|website=Growtopia Wiki|access-date=2025-06-06|language=en}}&lt;/ref&gt;, kurā apkopoti spēlē pieejamie bloki, apģērbi, ikgadējie notikumi un citi spēles aspekti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Xbox One spēles]]
[[Kategorija:Microsoft Windows spēles]]
[[Kategorija:PlayStation 4 spēles]]
[[Kategorija:Nintendo Switch spēles]]
[[Kategorija:Mac OS X spēles]]
[[Kategorija:IOS spēles]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu datorspēles]]
[[Kategorija:Android spēles]]
[[Kategorija:2013. gada videospēles]]</text>
      <sha1>dt9l3dpil8q1nskgdkmxjewxnmjwdu1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrijs Korobenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606239</id>
    <revision>
      <id>4541254</id>
      <parentid>4314296</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:08:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2377" sha1="dbxpfhapeefdibqcy48rlkgx4nmkf13" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 1
| caps2 = 0
| caps3 = 2
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;|Chornomorets Odesa]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Ukraina}} [[FK Mariupol|Mariupol]]
| countryofbirth = {{vieta|Ukraina|Čerņihiva}}
| currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 184
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U20
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Andrijs Korobenko
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2019
| years2 = 2016
| years3 = 2017—2019
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 11
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Rukh Lviv|Rukh Lviv]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Inhulets Petrove|Inhulets Petrove]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 34
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 43
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 59
| goals7 = 2
}}
'''Andrijs Korobenko''' ({{Val|uk|Андрій Коробенко}}, dzimis {{Dat|1997|5|28}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Korobenko spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]].

Iepriekš pārstāvējis Ukrainas komandas [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]], [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]], ''[[FK Mariupol|Mariupol]]'', ''[[FC Rukh Lviv|Rukh Lviv]]'' un ''[[FC Inhulets Petrove|Inhulets Petrove]]'', kā arī Latvijas komandu [[Valmiera FC]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Korobenko, Andrijs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Doneckas &quot;Šahtar&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Odesas &quot;Čornomorec&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Mariupol spēlētāji]]
[[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:Čerņihivā dzimušie]]</text>
      <sha1>dbxpfhapeefdibqcy48rlkgx4nmkf13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Semihs Kiličsojs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610891</id>
    <revision>
      <id>4541189</id>
      <parentid>4343970</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:30:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2546" sha1="3tuustrxsm5ciney2ltgfchq7epvfcg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|8|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 60
| caps2 = 22
| clubnumber = 90
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]
| goals1 = 14
| goals2 = 4
| height = 181
| image = Semih Kılıçsoy 20240803.jpg
| caption = Semihs Kiličsojs 2024. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U14
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U15
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Semihs Kiličsojs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2023—
| years2 = 2025—2026
| nationalcaps3 = 13
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 10
| nationalcaps6 = 4
| nationalgoals3 = 9
| nationalgoals4 = 5
| nationalgoals5 = 6
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam6 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2021—2022
| nationalyears4 = 2022—2023
| nationalyears5 = 2024—
| nationalyears6 = 2024—
}}
'''Semihs Kiličsojs''' ({{Val|tr|Semih Kılıçsoy}}; dzimis {{Dat|2005|8|15}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Kiličsojs spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]].

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2023—24
* [[Turcijas Superkauss]]: 2024

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Kiličsojs, Semihs}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>3tuustrxsm5ciney2ltgfchq7epvfcg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumu institūts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611058</id>
    <revision>
      <id>4541334</id>
      <parentid>4344149</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:52:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6461" sha1="f58mgtic285awh85l446tntlt7xnkfi" xml:space="preserve">[[Attēls:Oriental Institute, Vladivostok.jpg|thumb|300px|Austrumu institūta galvenā ēka (1904)]]
[[Attēls:Здание Восточного института.jpg|thumb|300px|[[Krievija]]s Federālās Tālo Austrumu universitātes administratīvais korpuss (tagad Puškina iela 10)]]
'''Austrumu institūts''' ({{val|ru|Восточный институт}}) bija [[Vladivostoka]]s pilsētas augstākā izglītības iestāde, kas darbojās no 1899. līdz 1920. gadam. To dibināja pēc imperatora [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] dekrēta 1899. gada 9. jūlijā, lai studētu [[Austrumāzija|austrumu]] valodas un valstis ar mērķi apmācīt [[Krievijas Impērija]]s personālu diplomātiskam un militāram dienestam, kā arī administratīvajām, komerciālajām un rūpniecības iestādēm [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cyberleninka.ru/article/n/sovershenno-novoe-uchrezhdenie-i-neizvedannoe-delo-k-istorii-stanovleniya-vostochnogo-instituta-vo-vladivostoke |title=«Совершенно новое учреждение и неизведанное дело»: к истории становления Восточного института во Владивостоке |accessdate=2025-10-05 |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author=Ольга Павловна Еланцева |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year=2012 |month= |format= |work= |publisher=Гуманитарный вектор. Серия: История, политология |pages= |language=ru |doi= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305224043/https://cyberleninka.ru/article/n/sovershenno-novoe-uchrezhdenie-i-neizvedannoe-delo-k-istorii-stanovleniya-vostochnogo-instituta-vo-vladivostoke |archivedate=2021-03-06 |quote=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cyberleninka.ru/article/n/vostochnyy-institut-vladivostok-tsentr-prakticheskogo-mongolovedeniya-v-rossii-nachala-xx-v |title=Восточный институт (Владивосток) - центр практического монголоведения в России начала XX в |accessdate=2025-10-06 |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author=Оксана Николаевна Полянская |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year=2016 |month= |format= |work= |publisher=Вестник Бурятского государственного университета. Гуманитарные исследования Внутренней Азии |pages= |language=ru |doi= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220521150143/https://cyberleninka.ru/article/n/vostochnyy-institut-vladivostok-tsentr-prakticheskogo-mongolovedeniya-v-rossii-nachala-xx-v |archivedate=2022-05-21 |quote=}}&lt;/ref&gt; Institūta pirmais direktors bija profesors Aleksejs Pozdņejevs, vēlāk Apolinārijs Rudakovs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas kara]] laikā institūts īslaicīgi atradās [[Ulanude|Verhņeudinskā]].

Institūta mācību programma ilga četrus gadus un galvenie apgūstamie mācību priekšmeti bija Tālo Austrumu tautu valodas. [[Ķīniešu valoda]] bija obligāta, bet blakus tai kā otro valodu varēja izvēlēties [[Japāņu valoda|japāņu]], [[Mandžūru valoda|mandžūru]], [[Korejiešu valoda|korejiešu]] vai [[Mongoļu valoda|mongoļu]] valodas. Mācību programmā bija iekļauta arī [[teoloģija]], [[ģeogrāfija]], [[grāmatvedība]], austrumu valstu vēsture un politiskā organizācija, [[Angļu valoda|angļu]] un [[Franču valoda|franču]] valoda, kā arī [[Tiesību zinātne|jurisprudence]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Studenti regulāri veica ceļojumus uz austrumu valstīm, lai vāktu ziņojumus un pētnieciskos materiālus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

20. gadsimta sākumā Austrumu institūta sporta zāle bija vienīgais sporta komplekss Tālajos Austrumos, un institūts kļuva par vienu no pirmajām mācību iestādēm ārpus [[Japāna]]s, kas piedāvāja [[Džiudžitss|džiu-džitsu]] nodarbības.

No 1906. gada februāra institūtam bija arī sava tipogrāfija, kurā institūts iespieda savu laikrakstu &quot;Izvestia&quot;, kurā tika publicēti zinātniskie materiāli par [[Cjinu dinastija|Ķīnu]], [[Mongolija|Mongoliju]] (līdz 1911. gadam Ķīnas sastāvā), [[Korejas impērija|Koreju]] un [[Japānas Impērija|Japānu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ievērojamu ieguldījumu institūta zinātniskajā darbā deva vairāki orientālisti, kā [[Latvieši|latviešu]] japānologs [[Eižens Spalviņš|Eižens Spaviņš]], latviešu sinologs [[Pēteris Šmits|Pēteris Šmidts]] un [[Mongoļi|mongoļu]] zinātnieks [[Gombodžabs Cibikovs]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Institūtu absolvēja vairāki latvieši, tostarp vēlākais [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] [[Mārtiņš Jeske]].

== Likvidācija ==
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1918. gadā institūts nespēja tikt galā ar finansiālo sabrukumu un sāka brukt. No tā pamatiem izveidojās vairākas privātās universitātes, ko vadīja bijušie institūta profesori.

[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā Tālo Austrumu pagaidu valdība — [[Piejūras novads|Primorskas apgabala]] zemstes administrācija ({{val|ru|Примо́рская областна́я зе́мская упра́ва}}) 1920. gada 17. aprīļī izdeva rezolūciju Nr. 220, kas apvienoja Austrumu institūtu un visas tā atdalītās fakultātes Valsts Tālo Austrumu universitātē ({{val|ru|Государственный дальневосточный университет}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dvfu.ru/about/history/#|title=История ДВФУ|website=www.dvfu.ru|access-date=2025-10-06|language=ru}}&lt;/ref&gt;, ko likvidēja 1930. gada 20. februārī pēc Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas ({{val|ru|Всероссийский центральный исполнительный комитет}}) un [[Krievijas PFSR]] Tautas komisariāta ({{val|ru|Сове́т наро́дных комисса́ров}}) rezolūcijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Jēkabsons, Ē., Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse — 1914. gads, Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2022. ISBN 978-9934-18-872-5

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Universitātes Krievijā]]</text>
      <sha1>f58mgtic285awh85l446tntlt7xnkfi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aurēlijs un Natālija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611076</id>
    <revision>
      <id>4541336</id>
      <parentid>4353123</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2724" sha1="3ysurg3znunylfj7rlqhg7t705zwkn6" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada oktobris}}
'''Aurēlijs un Natālija''' (miruši [[852]]) bija [[Kristieši|kristiešu]] pāris, ko [[Abds ar Rahmans II]], [[Kordovas emirāts|Kordovas emīrs]], sodīja ar nāvi par atteikšanos atteikties no savas ticības. [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīca]] un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Pareizticīgā baznīca]] viņus uzskata par mocekļiem un svētajiem.

== Dzīve ==
Aurēlijs piedzima turīgā ģimenē [[Sevilja|Seviljā]]. Viņa tēvs bija [[musulmanis]] [[Arābi|arābs]], bet māte — kristiete no [[Spānija|Spānijas]]. Bērnībā palicis bārenis, viņu audzināja tante, kura, visticamāk, slepeni bija kristiete. Tajā laikā kristieši tika vajāti Spānijas mauru karaļvalstīs.&lt;ref&gt;[https://www.saintforaminute.com/saints/saint_aurelius_of_cordoba Biogrāfija (angļu valodā), Saint for a Moment, apmeklēta 2025. gada 18. jūlijā.]&lt;/ref&gt;

Aurēlijs apprecēja Sabigotu, meiteni no musulmaņu ģimenes. Pēc kāzām Sabigota nolēma pievērsties kristietībai un pieņēma vārdu Natālija. Pāris dzīvoja Kordovas emirātā, viņiem piedzima meita, un viņi slepeni piekopa kristietību. Tajā laikā pievēršanās no islāma kristietībai bija noziegums, par kuru sodīja ar nāvi.&lt;ref&gt;[https://catholicexchange.com/saints-natalia-aurelius-liliosa-felix-and-george-martyrs Aurēlija un Natālijas sods (angļu valodā)]&lt;/ref&gt;.

Kādu dienu Aurēlijs kļuva par liecinieku publiskai kristiešu tirgotāja pēršanai, kurš bija publiski apliecinājis savu ticību Kristum. Šokēti par šo notikumu, Aurēlijs un Natālija nolēma, ka vairs nevar slēpt savu ticību. Viņi atvēlēja naudu meitai un atlikušos ietaupījumus izdalīja nabadzīgajiem. Pēc tam viņi sāka atklāti sludināt savu ticību un rūpēties par ieslodzītajiem kristiešiem.

== Piemiņa ==

Aurēlija un Natālijas piemiņas diena ir 27. jūlijs. Viņi ir starp Kordovas mocekļiem — 48 kristiešiem, kas tika sodīti ar nāvi šajā pilsētā laikā no 850. līdz 859. gadam.

Aurēlija relikvijas tiek glabātas altārī Santa Marijas la Antigvas metropoles katedrāles bazilikā [[Panama (pilsēta)|Panamā]].&lt;ref&gt;[https://www.vaticannews.va/es/papa/news/2019-01/papa-francisco-panama-jmj-2019-misa-dedicacion-altar-catedral.html Uz relikvijām (spāņu valodā)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.catholic.org/saints/saint.php?saint_id=309 Svētie Aurēlijs un Natālija vietnē catholic.org]
* [http://www.santopedia.com/santos/santa-liliosa-de-cordoba Santa Liliosa de Córdoba, Mártir]

[[Kategorija:Katoļu svētie]]
[[Kategorija:Pareizticīgo svētie]]</text>
      <sha1>3ysurg3znunylfj7rlqhg7t705zwkn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Venēcijas stikla pildspalva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611117</id>
    <revision>
      <id>4541425</id>
      <parentid>4482998</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:19:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7858" sha1="inxco138c34vf836ziw0zv1vic2js8x" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada oktobris}}
[[Attēls:Glasfeder.jpg|thumb|350px|Venēcijas stikla pildspalvas]]
[[Attēls:Fountain glasspen.jpg|thumb|350px|Pildspalvas ar stikla spalvām]]
[[Attēls:GlassNibDipPens.jpg|thumb|350px|Stikla pildspalvas ar koka vai bambusa rokturi]]
'''Venēcijas stikla pildspalva''' ir [[rakstīšana|rakstāmrīks]] un [[zīmējums|zīmēšanas]] rīks. Tā ir pilnībā izgatavota no stikla un sastāv no pildspalvas un roktura, kas ir viengabala. Rakstīšanai tiek izmantots krāsains šķidrums, parasti [[tinte]].

== Vēsture ==
Līdz 18. gadsimtam, paplašinoties tirdzniecībai un attīstoties mākslai, veikti vairāki mēģinājumi izgatavot stikla spalvas kā alternatīvu līdz tam izmantotajām zoss spalvām. Ekonomiskais spiediens uz izturīgiem rakstāmrīkiem bija liels. Tā, piemēram, 19. gadsimta sākumā Vācijā gadā patērēti apmēram 50 miljoni spalvu, bet Anglija katru gadu importēja apmēram 27 miljonus spalvu no Sanktpēterburgas.&lt;ref name=&quot;Schreibgeräte sammeln&quot;&gt;Dietmar Geyer: ''Schreibgeräte sammeln. Vom Faustkeil zum Griffel, vom Federhalter zum Füllfederhalter und Faserschreiber'' (Rakstāmlietu kolekcionēšana. No cirvja līdz rakstāmpalikai, no pildspalvas līdz pildspalvai un flomāsteram; vācu), Minhene (Vācija) 1989, ISBN 3-87467-391-X.&lt;/ref&gt; Zosu spalvas pārāk ātri nolietojās. Tā, piemēram, rakstītājs dienā patērēja apmēram piecas [[spalva]]s.

Tāpēc Japānā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Yoshiaki Arai |url=https://www.asahi.com/sp/ajw/articles/14344247 |title=They break easily, but glass pens are the write way to go |website=The Asahi Shimbun |date=2021-05-18 |language=en |access-date=2021-07-15 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ziemeļamerikā un Vācijā stikla ražotāji mēģināja ražot plāna stikla stieņus ar smailiem galiem, kuros varēja uzkrāt tinti. Tomēr tie bija pārāk trausli, lai varētu būt nopietna alternatīva zosu spalvām, kaut arī tie piedāvāja lielas priekšrocības, jo mazāk nolietojās un varēja rakstīt uz koka, papīra, ādas un līdzīgiem materiāliem. Tomēr [[Tīringene]]s stikla pūtējiem izdevās uzlabot stikla izturību, kā arī [[kohēzija]]s un kapilāro spēku, tāpēc stikla spalva pamazām kļuva par populāru rakstāmrīku.&lt;ref name=&quot;Schreibgeräte sammeln&quot;/&gt;

1902. gadā japāņu amatnieks Sadajiro Sasaki (1868—1912), kas nodarbojās ar vējdzirnavu ražošanu, izstrādāja stikla spraišļus, kurus sākumā izgatavoja ar bambusa rokturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Sawa Matsumoto / Yomiuri Shimbun |url=https://japannews.yomiuri.co.jp/culture/art/20210422-67749/ |title=Elegant glass pens forged for practical use |website=The Japan News |publisher=The Yomiuri Shimbun |date=2021-04-22 |language=en |access-date=2023-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Taito City |url=https://craft.city.taito.lg.jp/en/craftsmaker/3761/ |title=Glass Pens - Rachi Yoshihiro |website=Masterpieces Tokyo |publisher=Taito City |language=ja|access-date=2023-10-12}}&lt;/ref&gt; Tās plašā apjomā ražoja Sase Industry Co., Ltd. (japāņu valodā 佐瀬工業所 Sase Kogyosho), ko dibināja Sadajiro Sasaki skolnieks. Vēlākais uzņēmuma īpašnieks Isamu Sase (1926—1989) turpināja attīstīt stikla pīkstuli un lika to ražot no viena gabala ar stikla rokturi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Sase Industry Co., Ltd. |url=https://saseglasspen.square.site/history |title=ガラスペンの歴史 (&quot;Stikla pildspalvas vēsture&quot;) |website=Sase Industry Co., Ltd. tīmekļa vietne|publisher=Sase Industry Co., Ltd. |language=ja|access-date=2023-10-14}}&lt;/ref&gt;

Franču, amerikāņu un vācu ražotāji izmantoja stikla spalvas [[Tintes pildspalva|pildspalvās]]. 19. gadsimtā stikla spalvas izmantotas audumu marķēšanai tekstilrūpniecībā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.glasspens.com/peninfo.html|title=Complete Glass Pen Info|author=Michael &amp; Sheila Ernst |website=Michael &amp; Sheila Ernst – finely crafted glass |publisher=Michael &amp; Sheila Ernst |language=en|access-date=2023-10-15}}&lt;/ref&gt; 20. gadsimta 20.  gados tā atkal kļuva populāra amerikāņu sabiedrībā. Tā piedzīvoja renesansi arī abu pasaules karu laikā, kad valdīja deficīta ekonomika.
Tomēr stikla spalvas triumfs drīz beidzās, jo vienlaikus arvien vairāk izplatījās metāla spalvas, kas tika nepārtraukti uzlabotas.&lt;ref name=&quot;Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur&quot;&gt;Jörg Martin Kuhn: ''Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur'' (Interesanti fakti par pildspalvām: vēsture, attīstība, motīvi, tehnika, kopšana, remonts; vācu), Norderstedt (Vācija) 2017, ISBN 978-3-7347-4238-5.&lt;/ref&gt;
Metāla spalvu kvalitāti nepārtraukti uzlaboja, bet ražošanas izmaksas nepārtraukti samazinājās, tāpēc metāla spalvas galu galā kļuva lētākas par spalvu spalvām un stikla spalvām, turklāt tās bija izturīgas un mazāk nolietojās.

Šodien stikla spalvas joprojām ražo, taču tās izmanto tikai [[Kaligrāfija|kaligrāfijā]]. Tās ir populāras arī kā dekoratīvi rotājumi.

== Ražošana ==
Stikla spalvas ražo no diviem tieviem stikla stieņiem. Viens no tiem ir krāsains un dekoratīvs. Tas veido pamatu vēlākajam rokturim. Otrs parasti ir caurspīdīgs. Tas veido pamatu smailei. Katra stieņa galu uzkarsē virs stikla pūtēja lampas. Tad caurspīdīgā stieņa gals tiek uzlikts uz roktura, izvilkts, veidojot galu, un atdalīts no caurspīdīgā stieņa.

== Termins Venēcijas stikla pildspalva ==
Nav skaidrs, kāpēc stikla spalvu parasti sauc par &quot;Venēcijas stikla pildspalvu&quot;. Lai gan ir daudz avotu, kas norāda uz stikla spalvas attīstību [[Murano]] pie [[Venēcija]]s 17. gadsimtā, tomēr tekstu līdzība dažādos avotos liecina, ka visi avoti atsaucas viens uz otru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsbock.de/cgi-bin/info.pl?GF2|title= Kritische Würdigung zu den Quellen über der Geschichte der venezianischen Glasfeder (Kritiskais vērtējums par avotiem par Venēcijas stikla pildspalvas vēsturi)|website=WSBock tīmekļa vietne|language=de|publisher=Wohnschmuck |access-date=2023-10-15}}&lt;/ref&gt; To izcelsme joprojām nav skaidra. Iespējams, ka Murano stikla pūtēji arī ir mēģinājuši izgatavot stikla spalvas. Taču ir arī iespējams, ka Murano izmantoja vienīgi kā zīmolu, jo Murano bija pazīstams Eiropas stikla rūpniecības centrs, bet Murano pašā stikla spalvas nekad netika ražotas.&lt;ref name=&quot;Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur&quot;/&gt;

Tomēr var novērot, ka termins &quot;Venēcijas stikla pildspalva&quot; tagad ir kļuvis par vispārēju terminu un apzīmē rakstāmlietas no stikla, neatkarīgi no tā, vai tās ir ražotas Venēcijā vai ne.

== Literatūra ==
* Dietmar Geyer: ''Schreibgeräte sammeln. Vom Faustkeil zum Griffel, vom Federhalter zum Füllfederhalter und Faserschreiber'' (Rakstāmlietu kolekcionēšana. No cirvja līdz rakstāmpalikai, no pildspalvas līdz pildspalvai un flomāsteram; vācu), Minhene (Vācija) 1989, ISBN 3-87467-391-X
* Jörg Martin Kuhn: ''Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur'' (Interesanti fakti par pildspalvām: vēsture, attīstība, motīvi, tehnika, kopšana, remonts; vācu), Norderstedt (Vācija) 2017, ISBN 978-3-7347-4238-5

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.glasspens.com/peninfo.html Informācija par stikla pildspalvu] {{en ikona}}
* [http://www.wsbock.de/cgi-bin/info.pl?GF2 Kritiskais vērtējums par avotiem par Venēcijas stikla pildspalvas vēsturi] {{de ikona}}

[[Kategorija:Kancelejas piederumi]]</text>
      <sha1>inxco138c34vf836ziw0zv1vic2js8x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541426</id>
      <parentid>4541425</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7924" sha1="qtse8qzfkca2lfpheui934qsu1sygmb" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada oktobris}}
[[Attēls:Glasfeder.jpg|thumb|350px|Venēcijas stikla pildspalvas]]
[[Attēls:Fountain glasspen.jpg|thumb|350px|Pildspalvas ar stikla spalvām]]
[[Attēls:GlassNibDipPens.jpg|thumb|350px|Stikla pildspalvas ar koka vai bambusa rokturi]]
'''Venēcijas stikla pildspalva''' jeb '''Venēciešu stikla pildspalva''' ir [[rakstīšana|rakstāmrīks]] un [[zīmējums|zīmēšanas]] rīks. Tā ir pilnībā izgatavota no [[Stikls|stikla]] un sastāv no [[Pildspalva|pildspalvas]] un roktura, kas ir viengabala. Rakstīšanai tiek izmantots krāsains šķidrums, parasti [[tinte]].

== Vēsture ==
Līdz 18. gadsimtam, paplašinoties tirdzniecībai un attīstoties mākslai, veikti vairāki mēģinājumi izgatavot stikla spalvas kā alternatīvu līdz tam izmantotajām zoss spalvām. Ekonomiskais spiediens uz izturīgiem rakstāmrīkiem bija liels. Tā, piemēram, 19. gadsimta sākumā Vācijā gadā patērēti apmēram 50 miljoni spalvu, bet Anglija katru gadu importēja apmēram 27 miljonus spalvu no Sanktpēterburgas.&lt;ref name=&quot;Schreibgeräte sammeln&quot;&gt;Dietmar Geyer: ''Schreibgeräte sammeln. Vom Faustkeil zum Griffel, vom Federhalter zum Füllfederhalter und Faserschreiber'' (Rakstāmlietu kolekcionēšana. No cirvja līdz rakstāmpalikai, no pildspalvas līdz pildspalvai un flomāsteram; vācu), Minhene (Vācija) 1989, ISBN 3-87467-391-X.&lt;/ref&gt; Zosu spalvas pārāk ātri nolietojās. Tā, piemēram, rakstītājs dienā patērēja apmēram piecas [[spalva]]s.

Tāpēc Japānā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Yoshiaki Arai |url=https://www.asahi.com/sp/ajw/articles/14344247 |title=They break easily, but glass pens are the write way to go |website=The Asahi Shimbun |date=2021-05-18 |language=en |access-date=2021-07-15 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ziemeļamerikā un Vācijā stikla ražotāji mēģināja ražot plāna stikla stieņus ar smailiem galiem, kuros varēja uzkrāt tinti. Tomēr tie bija pārāk trausli, lai varētu būt nopietna alternatīva zosu spalvām, kaut arī tie piedāvāja lielas priekšrocības, jo mazāk nolietojās un varēja rakstīt uz koka, papīra, ādas un līdzīgiem materiāliem. Tomēr [[Tīringene]]s stikla pūtējiem izdevās uzlabot stikla izturību, kā arī [[kohēzija]]s un kapilāro spēku, tāpēc stikla spalva pamazām kļuva par populāru rakstāmrīku.&lt;ref name=&quot;Schreibgeräte sammeln&quot;/&gt;

1902. gadā japāņu amatnieks Sadajiro Sasaki (1868—1912), kas nodarbojās ar vējdzirnavu ražošanu, izstrādāja stikla spraišļus, kurus sākumā izgatavoja ar bambusa rokturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Sawa Matsumoto / Yomiuri Shimbun |url=https://japannews.yomiuri.co.jp/culture/art/20210422-67749/ |title=Elegant glass pens forged for practical use |website=The Japan News |publisher=The Yomiuri Shimbun |date=2021-04-22 |language=en |access-date=2023-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Taito City |url=https://craft.city.taito.lg.jp/en/craftsmaker/3761/ |title=Glass Pens - Rachi Yoshihiro |website=Masterpieces Tokyo |publisher=Taito City |language=ja|access-date=2023-10-12}}&lt;/ref&gt; Tās plašā apjomā ražoja Sase Industry Co., Ltd. (japāņu valodā 佐瀬工業所 Sase Kogyosho), ko dibināja Sadajiro Sasaki skolnieks. Vēlākais uzņēmuma īpašnieks Isamu Sase (1926—1989) turpināja attīstīt stikla pīkstuli un lika to ražot no viena gabala ar stikla rokturi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Sase Industry Co., Ltd. |url=https://saseglasspen.square.site/history |title=ガラスペンの歴史 (&quot;Stikla pildspalvas vēsture&quot;) |website=Sase Industry Co., Ltd. tīmekļa vietne|publisher=Sase Industry Co., Ltd. |language=ja|access-date=2023-10-14}}&lt;/ref&gt;

Franču, amerikāņu un vācu ražotāji izmantoja stikla spalvas [[Tintes pildspalva|pildspalvās]]. 19. gadsimtā stikla spalvas izmantotas audumu marķēšanai tekstilrūpniecībā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.glasspens.com/peninfo.html|title=Complete Glass Pen Info|author=Michael &amp; Sheila Ernst |website=Michael &amp; Sheila Ernst – finely crafted glass |publisher=Michael &amp; Sheila Ernst |language=en|access-date=2023-10-15}}&lt;/ref&gt; 20. gadsimta 20.  gados tā atkal kļuva populāra amerikāņu sabiedrībā. Tā piedzīvoja renesansi arī abu pasaules karu laikā, kad valdīja deficīta ekonomika.
Tomēr stikla spalvas triumfs drīz beidzās, jo vienlaikus arvien vairāk izplatījās metāla spalvas, kas tika nepārtraukti uzlabotas.&lt;ref name=&quot;Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur&quot;&gt;Jörg Martin Kuhn: ''Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur'' (Interesanti fakti par pildspalvām: vēsture, attīstība, motīvi, tehnika, kopšana, remonts; vācu), Norderstedt (Vācija) 2017, ISBN 978-3-7347-4238-5.&lt;/ref&gt;
Metāla spalvu kvalitāti nepārtraukti uzlaboja, bet ražošanas izmaksas nepārtraukti samazinājās, tāpēc metāla spalvas galu galā kļuva lētākas par spalvu spalvām un stikla spalvām, turklāt tās bija izturīgas un mazāk nolietojās.

Šodien stikla spalvas joprojām ražo, taču tās izmanto tikai [[Kaligrāfija|kaligrāfijā]]. Tās ir populāras arī kā dekoratīvi rotājumi.

== Ražošana ==
Stikla spalvas ražo no diviem tieviem stikla stieņiem. Viens no tiem ir krāsains un dekoratīvs. Tas veido pamatu vēlākajam rokturim. Otrs parasti ir caurspīdīgs. Tas veido pamatu smailei. Katra stieņa galu uzkarsē virs stikla pūtēja lampas. Tad caurspīdīgā stieņa gals tiek uzlikts uz roktura, izvilkts, veidojot galu, un atdalīts no caurspīdīgā stieņa.

== Termins Venēcijas stikla pildspalva ==
Nav skaidrs, kāpēc stikla spalvu parasti sauc par &quot;Venēcijas stikla pildspalvu&quot;. Lai gan ir daudz avotu, kas norāda uz stikla spalvas attīstību [[Murano]] pie [[Venēcija]]s 17. gadsimtā, tomēr tekstu līdzība dažādos avotos liecina, ka visi avoti atsaucas viens uz otru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsbock.de/cgi-bin/info.pl?GF2|title= Kritische Würdigung zu den Quellen über der Geschichte der venezianischen Glasfeder (Kritiskais vērtējums par avotiem par Venēcijas stikla pildspalvas vēsturi)|website=WSBock tīmekļa vietne|language=de|publisher=Wohnschmuck |access-date=2023-10-15}}&lt;/ref&gt; To izcelsme joprojām nav skaidra. Iespējams, ka Murano stikla pūtēji arī ir mēģinājuši izgatavot stikla spalvas. Taču ir arī iespējams, ka Murano izmantoja vienīgi kā zīmolu, jo Murano bija pazīstams Eiropas stikla rūpniecības centrs, bet Murano pašā stikla spalvas nekad netika ražotas.&lt;ref name=&quot;Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur&quot;/&gt;

Tomēr var novērot, ka termins &quot;Venēcijas stikla pildspalva&quot; tagad ir kļuvis par vispārēju terminu un apzīmē rakstāmlietas no stikla, neatkarīgi no tā, vai tās ir ražotas Venēcijā vai ne.

== Literatūra ==
* Dietmar Geyer: ''Schreibgeräte sammeln. Vom Faustkeil zum Griffel, vom Federhalter zum Füllfederhalter und Faserschreiber'' (Rakstāmlietu kolekcionēšana. No cirvja līdz rakstāmpalikai, no pildspalvas līdz pildspalvai un flomāsteram; vācu), Minhene (Vācija) 1989, ISBN 3-87467-391-X
* Jörg Martin Kuhn: ''Wissenswertes über Füllfederhalter: Geschichte, Werdegang, Beweggründe, Technik, Pflege, Reparatur'' (Interesanti fakti par pildspalvām: vēsture, attīstība, motīvi, tehnika, kopšana, remonts; vācu), Norderstedt (Vācija) 2017, ISBN 978-3-7347-4238-5

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.glasspens.com/peninfo.html Informācija par stikla pildspalvu] {{en ikona}}
* [http://www.wsbock.de/cgi-bin/info.pl?GF2 Kritiskais vērtējums par avotiem par Venēcijas stikla pildspalvas vēsturi] {{de ikona}}

[[Kategorija:Kancelejas piederumi]]</text>
      <sha1>qtse8qzfkca2lfpheui934qsu1sygmb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Musa Njakatē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611144</id>
    <revision>
      <id>4541427</id>
      <parentid>4521603</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:26:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3384" sha1="lazgv4v4gf0y3o79npost5hkx5ja1nl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 33
| caps2 = 72
| caps3 = 35
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] B
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Rubē}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 190
| image = Niakhaté asse ol 2425.png
| caption = Musa Njakatē 2025. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U20
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}}
| name = 
| playername = Musa Njakatē
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2013—2016
| years2 = 2014—2017
| years3 = 2017—2018
| nationalcaps3 = 11
| nationalcaps4 = 36
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21
| nationalteam4 = {{fb|SEN}}
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2023—
| years4 = 2018—2022
| caps4 = 128
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| goals4 = 9
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years5 = 2022—2024
| caps5 = 35
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 66
| goals6 = 0
}}
'''Musa Njakatē''' ({{Val|fr|Moussa Niakhaté}}, dzimis {{Dat|1996|3|8}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Njakatē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Lionas &quot;Olympique&quot;]].

Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Valenciennes FC|Valenciennes]]'' un ''[[FC Metz|Metz]]'', Vācijas komandā ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' un Anglijas komandā ''[[Nottingham Forest]]''.

Pārstāvējis vairāku vecumu Francijas jauniešu izlases. 2023. gadā debitējis [[Senegālas futbola izlase]]s rindās. Piedalījies [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Senegāla'''
* [[Āfrikas Nāciju Kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Njakatē, Musa}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas futbolisti]]
[[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Metz spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>lazgv4v4gf0y3o79npost5hkx5ja1nl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klasītes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611160</id>
    <revision>
      <id>4541429</id>
      <parentid>4349805</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:32:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2646" sha1="liy4uigirxrjsvfnlz5nowpy1pdygog" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada oktobris}}
[[Attēls:ICKA.gif|thumb|Kustības ungāru klasītēs (melnais punkts ir akmens, kas tiek mests un paņemts)]]
'''Klasītes''' ir rotaļu laukuma spēle, kurā spēlētāji iemet nelielu priekšmetu numurētos trīsstūros vai taisnstūra formā iezīmētās vietās uz zemes, pēc tam lec vai lēkā cauri tukšajām vietām un atgūst priekšmetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/hopscotch|title=Definition of HOPSCOTCH|website=[[Merriam-Webster]]|access-date=15 March 2022|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir bērnu spēle, ko var spēlēt vairāki spēlētāji vai vienatnē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parents.com/fun/activities/hopscotch/|title=Unique Ways to Play Hopscotch With Your Kids|last=O'Neil Bellomo|first=Rheanna|editor-last=Cilli|editor-first=Karen|website=[[Parents (magazine)|Parents]]|access-date=2024-08-06|date=2024-05-06}}&lt;/ref&gt; Klasītes ir fizisks un kognitīvs [[Fizisks vingrinājums|treniņš]].&lt;ref name=&quot;movingsmartblog-hopscotch&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movingsmartblog.blogspot.com/2012/06/why-hopscotch-matters.html|title=WHY HOPSCOTCH MATTERS|last=Mccarthy|first=Cheryl|last2=Connell|first2=Gill|website=Moving Smart|access-date=15 March 2022|date=20 June 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;RER-2017-06-Welsh-Hopscotch&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Welsh|first=Richard O.|date=June 2017|title=School Hopscotch: A Comprehensive Review of K–12 Student Mobility in the United States|url=https://www.jstor.org/stable/44667664&lt;!-- https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.3102/0034654316672068 --&gt;|journal=Review of Educational Research|volume=87|issue=3|pages=475–511|doi=10.3102/0034654316672068|url-access=subscription|access-date=15 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ecrj-1-1-Laely-Hopscotch&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Laely|first=Khusnul|last2=Yudi|first2=Dede|date=17 December 2018|title=The Impact of Hopscotch Game towards the Growth of Kinesthetic Intelligence on 3-4 Year Old Children|url=&lt;!-- https://scholar.archive.org/work/cjwwlfly6jfmbebxhde6ex4uru/access/wayback/http://journals.ums.ac.id:80/index.php/ecrj/article/download/6581/4224 --&gt;https://journals.ums.ac.id/index.php/ecrj/article/download/6581/4224|journal=Early Childhood Research Journal|volume=1|issue=1|pages=21–28|doi=10.23917/ecrj.v1i1.6581|access-date=15 March 2022|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Image_marelle_2.jpg|thumb|Klasītes laukums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{spēle-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bērnu spēles]]</text>
      <sha1>liy4uigirxrjsvfnlz5nowpy1pdygog</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Montasars Tālbī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611627</id>
    <revision>
      <id>4541146</id>
      <parentid>4480349</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:14:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3124" sha1="2bpmyht9mmflng1zq8yqu1d72muv157" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 49
| caps3 = 0
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Tunisija}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]]
| goals1 = 1
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 190
| image = Montassar Talbi 2021.jpg
| caption = Montasars Tālbī 2021. gadā
| nationalcaps2 = 67
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Tunisija}} Tunisijas U23
| nationalteam2 = {{fb|TUN}}
| nationalyears2 = 2021—
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Montasars Tālbī
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2017—2018
| years2 = 2018—2021
| years3 = 2021
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 25
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]]
| years5 = 2022—
| caps5 = 122
| goals5 = 2
}}
'''Montasars Omārs Tālbī''' ({{Val|ar|مُنْتَصِر عُمَر الطَّالِبِيّ}}, dzimis {{Dat|1998|5|26}}) ir [[Tunisija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Tālbi spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[FC Lorient|Lorient]]''.

Dzimis [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz Tunisiju, kur attīstījies kluba ''[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]'' sistēmā. Vēlāk pārstāvējis [[Turcija]]s komandu ''[[Çaykur Rizespor]]'', [[Itālija]]s komandu ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' un [[Krievija]]s komandu [[Kazaņas &quot;Rubin&quot;]].

[[Tunisijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Espérance de Tunis'''

* [[Tunisijas futbola līga|Tunisijas līga]]: 2016—17, 2017—18
* [[Arābu čempionu kauss]]: 2017

'''Lorient'''

* [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tālbī, Montasars}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tunisijas futbolisti]]
[[Kategorija:Tunisijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]]
[[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Kazaņas &quot;Rubin&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2bpmyht9mmflng1zq8yqu1d72muv157</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tukuma novada pamatskola &quot;Spārni&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613166</id>
    <revision>
      <id>4541130</id>
      <parentid>4467398</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1735" sha1="mledewq3xp6q7obu72iijlscmxl6n2d" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Lamiņu muižas pils 2000-06-25.jpg|thumb|Lamiņu muižas pils (2000)]]
'''Tukuma novada pamatskola &quot;Spārni&quot;''' ir viena no [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[pamatizglītība]]s iestādēm. Tā darbojas agrākajā Lamiņu muižā, Pūres pagasta [[Lamiņi|Lamiņos]] (speciālā pamatskola) un Raudas ielā 6, [[Tukums|Tukumā]] (komerczinības).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tip.edu.lv/lv/2012-12-11-21-33-55/tukuma-novada-izglitibas-iestades |title=Tukuma novada Izglītības pārvalde |access-date=2025-11-02 |archive-date=2026-02-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260208193134/https://www.tip.edu.lv/lv/2012-12-11-21-33-55/tukuma-novada-izglitibas-iestades}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
Skola piedāvā speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī profesionālās pamatizglītības programmas.&lt;ref&gt;[https://www.pamatskolasparni.lv/par-skolu/ par skolu]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Lamiņu muižu (''Lievenhof'') atsavināja un 1921. gadā muižas kungu ēkā atvēra skolu, bet 1961. gadā — internātskolu. 2023. gada 31. decembrī Tukuma novada speciālās izglītības iestādi pārveidoja par Tukuma novada pamatskolu &quot;Spārni&quot;.
Skola ieguva balvu “Spārni” nominācijā “Erasmus+ projekts skolu izglītības sektorā, prioritātē ‘Digitālā pārveide'” par projektu “Efektīvas e-mācību vides izveide Moodle platformā” un ar dalību valsts olimpiādes angļu valodā un matemātikā speciālo izglītības programmu skolēniem satura veidošanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Tukuma novada skolas}}
{{izglītība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skolas Tukumā]]
[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>mledewq3xp6q7obu72iijlscmxl6n2d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alega</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617501</id>
    <revision>
      <id>4541351</id>
      <parentid>4391043</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:22:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>izskatās pēc negadījuma.</comment>
      <origin>4541351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2103" sha1="omzelukvpmkqpy1fc8uhrqc0ryl5ojk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name = Alega
|official_name = {{ara|ألاك}}
|settlement_type        = pilsēta
|image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Aleg mauritania.jpg
| image2 = 
| image3 = 
| image4 = 
}}
|imagesize = 
|image_caption = Pilsētas iela
|image_flag = 
|image_seal = 
|image_map = 
|map_caption = 
|pushpin_map = Mauritania
|pushpin_label_position =
|pushpin_mapsize        = 
|pushpin_map_caption    =
|subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_type1 = [[Mauritānijas reģioni|Vilāja]]
|subdivision_name = {{MRT}}
|subdivision_name1 = [[Brakna]]
|subdivision_type2 =
|subdivision_name2 = 
|established_title = 
|established_date = 
|government_type = 
|leader_title = 
|leader_name = 
|total_type = komūna
|area_magnitude = 
|area_total_km2 = 87.85
|area_land_km2 = 
|area_urban_km2 = 
|area_metro_km2 = 
|population_as_of = 2023
|population_footnotes =
|population_total = 27120
|population_urban = 
|population_metro =
|population_density_km2 = auto
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = +0
|timezone_DST =
|utc_offset_DST = 
|latd=17|latm=03|lats= |latNS=N
|longd=13|longm=55|longs= |longEW=W
|elevation_footnotes=
|elevation_m = 36
|postal_code_type = 
|postal_code = 
|area_code = 
|website = 
|footnotes =
}}

'''Alega''' ({{val|ar|ألاك}}, ''ʾAlāk'') ir pilsēta [[Mauritānija]]s dienvidos, [[Brakna]]s vilājas administratīvais centrs. Atrodas vilājas vidusdaļā pie Alega ezera {{nobr|255 km}} no valsts galvaspilsētas [[Nuakšota]]s. Alega ezers ilgstoši bijis pieturas punkts karavānu ceļā. 1958. gadā [[Francija]]s koloniālais karaspēks šeit izvietoja garnizonu, pie kura izauga pilsēta. Alegas pilsētā notika Mauritānijas valsts dibināšanas kongress.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Mauritānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mauritānijas pilsētas]]</text>
      <sha1>omzelukvpmkqpy1fc8uhrqc0ryl5ojk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541431</id>
      <parentid>4541351</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:34:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4541431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2257" sha1="krgmdlfuspg6wzudtzjpymkxlxgb40w" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name = Alega
|official_name = {{ara|ألاك}}
|settlement_type        = pilsēta
|image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Aleg mauritania.jpg
| image2 = 
| image3 = 
| image4 = 
}}
|imagesize = 
|image_caption = Pilsētas iela
|image_flag = 
|image_seal = 
|image_map = 
|map_caption = 
|pushpin_map = Mauritania
|pushpin_label_position =
|pushpin_mapsize        = 
|pushpin_map_caption    =
|subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_type1 = [[Mauritānijas reģioni|Vilāja]]
|subdivision_name = {{MRT}}
|subdivision_name1 = [[Brakna]]
|subdivision_type2 =
|subdivision_name2 = 
|established_title = 
|established_date = 
|government_type = 
|leader_title = 
|leader_name = 
|total_type = komūna
|area_magnitude = 
|area_total_km2 = 87.85
|area_land_km2 = 
|area_urban_km2 = 
|area_metro_km2 = 
|population_as_of = 2023
|population_footnotes =
|population_total = 27120
|population_urban = 
|population_metro =
|population_density_km2 = auto
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = +0
|timezone_DST =
|utc_offset_DST = 
|latd=17|latm=03|lats= |latNS=N
|longd=13|longm=55|longs= |longEW=W
|elevation_footnotes=
|elevation_m = 36
|postal_code_type = 
|postal_code = 
|area_code = 
|website = 
|footnotes =
}}

'''Alega''' ({{val|ar|ألاك}}, ''ʾAlāk'') ir pilsēta [[Mauritānija]]s dienvidos, [[Brakna]]s vilājas administratīvais centrs. Atrodas vilājas vidusdaļā pie Alega ezera {{nobr|255 km}} no valsts galvaspilsētas [[Nuakšota]]s. Alega ezers ilgstoši bijis pieturas punkts karavānu ceļā. 20. gadsimta sākumā [[Francija]]s koloniālais karaspēks šeit izvietoja garnizonu, pie kura izauga pilsēta. 1958. gadā Alegas pilsētā notika Mauritānijas vienības partijas (''Parti du Regroupement Mauritania'') dibināšanas kongress, kas vēlāk rezultējās neatkarīgas valsts dibināšanā 1960. gada novembrī.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Mauritānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mauritānijas pilsētas]]</text>
      <sha1>krgmdlfuspg6wzudtzjpymkxlxgb40w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anselms Ekarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620200</id>
    <revision>
      <id>4541344</id>
      <parentid>4394532</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:07:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2405" sha1="5qnnz34o6gw97idcf17cwj4m81k4r41" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anselms Ekarts
|     vārds_orig = ''Anselm Eckart''
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1721
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Mainca]], [[Maincas kūrfirste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;({{vieta|Vācija|Reinzeme-Pfalca}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1809
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Polacka]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{vieta|Baltkrievija}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = misionārs, jezuīts
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = v
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
}}
'''Anselms Ekarts''' ({{val|de|Anselm Eckart}}; dzimis {{dat|1721|8|4}}, miris {{dat|1809|6|29}}) bija [[Vācieši|vācu]] izcelsmes [[jezuīti|jezuītu]] brālis un misionārs [[Brazīlija|Brazīlijā]].

Dzimis [[Mainca|Maincā]], ietekmīgā ģimenē. 1740. gadā iestājās jezuītu ordenī. 1752. gadā tika aizsūtīts misijā uz [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Šingu]] upes baseinu. 1761. gadā Portugāles faktiskais vadītājs [[marķīzs Pombals]] aizliedza jezuītu ordeni [[Portugāle|Portugālē]] un Anselms Ekarts tika ieslodzīts cietumā Portugāles teritorijā. Ieslodzījumā viņš pavadīja 18 gadus, līdz Pombals krita nežēlastībā un Ekarts tika atbrīvots. Pārcēlies atpakaļ uz [[Vācija|Vāciju]], Anselms Ekarts publicēja memuārus, kuros visvērtīgākā daļa ir Brazīlijas pamatiedzīvotāju dzīves apraksti.

1773. gadā jezuītus kā organizāciju likvidēja pāvests [[Klements XIV]]. Tomēr [[Katrīna Lielā]] atļāva jezuītiem turpināt darbu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un Anselms Ekarts 1803. gadā devās turp. Kādu laiku viņš darbojās [[Daugavpils|Daugavpilī]], līdz pārcēlās uz [[Polackas jezuītu kolēģija|Polackas jezuītu kolēģiju]], kur miris.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Ekarts, Anselms}}
[[Kategorija:Jezuīti]]</text>
      <sha1>5qnnz34o6gw97idcf17cwj4m81k4r41</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541346</id>
      <parentid>4541344</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2410" sha1="ascigetclwsv5cwxlpl1rbney91w6h8" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anselms Ekarts
|     vārds_orig = ''Anselm Eckart''
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1721
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Mainca]], [[Maincas kūrfirste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;({{vieta|Vācija|Reinzeme-Pfalca}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1809
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Polacka]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{vieta|Baltkrievija}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = misionārs, jezuīts
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = v
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
}}
'''Anselms Ekarts''' ({{val|de|Anselm Eckart}}; dzimis {{dat|1721|8|4}}, miris {{dat|1809|6|29}}) bija [[Vācieši|vācu]] izcelsmes [[jezuīti|jezuītu]] brālis un [[misionārs]] [[Brazīlija|Brazīlijā]].

Dzimis [[Mainca|Maincā]], ietekmīgā ģimenē. 1740. gadā iestājās jezuītu ordenī. 1752. gadā tika aizsūtīts misijā uz [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Šingu]] upes baseinu. 1761. gadā Portugāles faktiskais vadītājs [[marķīzs Pombals]] aizliedza jezuītu ordeni [[Portugāle|Portugālē]] un Anselms Ekarts tika ieslodzīts cietumā Portugāles teritorijā. Ieslodzījumā viņš pavadīja 18 gadus, līdz Pombals krita nežēlastībā un Ekarts tika atbrīvots. Pārcēlies atpakaļ uz [[Vācija|Vāciju]], Anselms Ekarts publicēja memuārus, kuros visvērtīgākā daļa ir Brazīlijas pamatiedzīvotāju dzīves apraksti.

1773. gadā jezuītus kā organizāciju likvidēja pāvests [[Klements XIV]]. Tomēr [[Katrīna Lielā]] atļāva jezuītiem turpināt darbu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], un Anselms Ekarts 1803. gadā devās turp. Kādu laiku viņš darbojās [[Daugavpils|Daugavpilī]], līdz pārcēlās uz [[Polackas jezuītu kolēģija|Polackas jezuītu kolēģiju]], kur miris.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Ekarts, Anselms}}
[[Kategorija:Jezuīti]]</text>
      <sha1>ascigetclwsv5cwxlpl1rbney91w6h8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adams Kadirovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621264</id>
    <revision>
      <id>4541226</id>
      <parentid>4402521</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:33:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8144" sha1="57d9mvoyfdpa6fa2lgo3je3df9irwsl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Adams Kadirovs
| vārds_orģ = ''Адам Кадыров''
| attēls = Адам_Кадыров_(20-08-2024).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Adams Kadirovs 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Čečenija]]s Drošības padomes sekretārs
| term_sākums = {{dat|2025|04|21|N|bez}}
| term_beigas = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Čečenijas Republikas vadītājs|Čečenijas Republikas vadītāja]]&lt;br /&gt;Drošības dienesta vadītājs
| term_sākums2 = {{dat|2023|11|05|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|2007|11|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievija|Čečenija|Groznija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = [[Ramzans Kadirovs]]
| māte = 
| dzīvesb = Medni (prec. 2025)
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija =
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Adams Kadirovs'''&lt;ref name=&quot;kadir&quot; /&gt; ({{val|ru|Адам Рамзанович Кадыров}}; dzimis {{dat|2007|11|24}}) ir [[čečeni|čečenu]] izcelsmes [[Krievija]]s amatpersona un [[Čečenija]]s [[Čečenijas Republikas vadītājs|vadītāja]] [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]] dēls, kurš kopš 2023. gada 5. novembra ir Čečenijas Republikas vadītāja Drošības dienesta vadītājs&lt;ref name=&quot;Reuters&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Kelly |first1=Lidia |last2=Faulconbridge |first2=Guy |title=Chechen leader's son, who beat a prisoner, made top bodyguard |url=https://www.reuters.com/world/europe/chechen-leaders-son-who-beat-prisoner-made-top-bodyguard-2023-11-05/ |website=[[Reuters]] |access-date=31 December 2023}}&lt;/ref&gt; un kopš 2025. gada 21. aprīļa Čečenijas Drošības padomes sekretārs.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Несовершеннолетний сын Кадырова получил третий пост в Чечне. Теперь он секретарь Совбеза республики |url=https://meduza.io/news/2025/04/23/nesovershennoletniy-syn-kadyrova-poluchil-tretiy-post-v-chechne-teper-on-sekretar-sovbeza-respubliki |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |work=Meduza |date={{dat|2025|4|23||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no iespējamajiem Ramzana Kadirova amata mantiniekiem.&lt;ref name=&quot;succ&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kadir&quot; /&gt;

Tolaik 15 gadus vecais Adams Kadirovs kļuva populārs pēc 2023.&amp;nbsp;gada novembrī publicēta video, kurā redzams kā viņš sit ieslodzītajam, kuru apsūdzēja [[Korāns|Korāna]] dedzināšanā.&lt;ref name=&quot;Reuters&quot; /&gt; Video redzamās darbības izraisīja plašu nosodījumu pat no dažu [[krievu pasaule|prokremlisko]] aktīvistu puses. Neskatoties uz to, Ramzans Kadirovs publiski pauda lepnumu par sava dēla izdarīto.&lt;ref name=&quot;bat&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=2023-11-29 |title=Chechen leader's 16-year-old son named to post in rifle battalion |url=https://www.reuters.com/world/europe/chechen-leaders-16-year-old-son-named-post-rifle-battalion-2023-11-29/ |access-date=2025-07-08 |work=Reuters |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc šī incidenta Adams Kadirovs sāka saņemt daudzus Čečenijas un Krievijas reģionālos un sabiedriskos apbalvojumus, titulus un medaļas, tostarp goda nosaukumu [[Čečenijas Republikas Varonis]].&lt;ref name=&quot;succ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025 |title=The Kadyrov succession plan A 17-year-old son’s lavish wedding and rapid promotions signal an heir apparent for Chechnya’s ailing strongman |url=https://meduza.io/en/feature/2025/07/01/the-kadyrov-succession-plan |website=Meduza |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Roth |first1=Andrew |date=31 December 2023 |title=Chechen warlord applauds teenage son's violence as he grooms dynasty for power |url=https://www.theguardian.com/world/2023/dec/31/chechen-warlord-applauds-teenage-sons-violence-as-he-grooms-dynasty-for-power |access-date=31 December 2023 |newspaper=The Observer}}&lt;/ref&gt;

2025.&amp;nbsp;gada aprīlī ziņots, ka A. Kadirovs iecelts par Čečenijas Drošības padomes sekretāru. Tobrīd viņš bija arī sava tēva galvenais miesassargs, [[Čečenijas Īpašo spēku universitāte|V. Putina Čečenijas Īpašo spēku universitāte]]s pilnvarnieks&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2025-04-23 |title=Chechnya leader's son, 17, becomes head of Chechen security council |url=https://www.reuters.com/world/europe/chechnya-leaders-son-17-becomes-head-chechen-security-council-2025-04-23/ |access-date=2025-07-08 |work=Reuters |language=en}}&lt;/ref&gt; un novērotājs jaunizveidotajā [[Kadirovieši|kadiroviešu]] strēlnieku bataljonā, amatā, kurā viņš iecelts 2023.&amp;nbsp;gada novembrī.&lt;ref name=&quot;bat&quot; /&gt; Līdztekus citiem amatiem Kadirovs pārrauga arī Čečenijas policiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=&lt;!-- not stated --&gt; |date=1 April 2025|title=Kadyrov Appoints Teenage Son to Supervise Chechnya’s Interior Ministry |url=https://www.themoscowtimes.com/2025/04/01/kadyrov-appoints-teenage-son-to-supervise-chechnyas-interior-ministry-a88566 |website=[[The Moscow Times]]  |access-date=9 April 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=&lt;!-- not stated --&gt; |date=1 April 2025|title=Ramzan Kadyrov’s teenage son (who beat a prisoner on camera) is appointed to oversee Chechnya’s police |url=https://meduza.io/en/news/2025/04/01/ramzan-kadyrov-s-teenage-son-who-beat-a-prisoner-on-camera-is-appointed-to-oversee-chechnya-s-police|website=Meduza|access-date=9 April 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ginot |first=Ernest|date=3 April 2025|title=Le dirigeant tchétchène Ramzan Kadyrov nomme son fils de 17 ans à la tête du ministère de l'Intérieur |url=https://www.slate.fr/monde/dirigeant-tchetechnie-ramzan-kadyrov-fils-ministere-interieur-police-poutine-russie-succession |website=Slate |language=fr |access-date=9 April 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Čečenijas valdība]] laika posmā no 2022. gada februāra līdz 2025. gada augustam pusaudzim Kadirovam piešķīrusi 16 apbalvojumus, medaļas un ordeņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025 |title=Chechnya’s strongman and his family have amassed 150 awards and decorations since Russia’s invasion of Ukraine |url=https://meduza.io/en/news/2025/08/08/chechnya-s-strongman-and-his-family-have-amassed-150-awards-and-decorations-since-russia-s-invasion-of-ukraine |website=Meduza |language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Čečenijas opozīcijas un neatkarīgo mediju sniegto informāciju 2026. gada 16. janvārī Adams Kadirovs [[Groznija|Groznijā]] cieta [[Autoavārija|autoavārijā]].&lt;ref name=&quot;kadir&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Mediji: Kadirova dēls cietis smagā autoavārijā |url=https://www.apollo.lv/8398461/mediji-kadirova-dels-cietis-smaga-autoavarija |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2026|1|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Mediji ziņoja, ka Kadirovs bija &quot;kritiskā stāvoklī un tika gatavots transportēšanai uz Maskavu medicīniskai aprūpei&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-01-17|title= Kadyrov’s son ends up in intensive care after car crash in Grozny – Media |url= https://newsukraine.rbc.ua/news/kadyrov-s-son-ends-up-in-intensive-care-after-1768593018.html|author= KATERYNA SHKARLAT |website= newsukraine.rbc.ua |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Maskavas [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas lidostā]] nolaidās [[Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija]]s lidmašīna [[An-148|An-148-100-EM]], kurā, domājams, atradās Adams Kadirovs, bet tiek uzskatīts, ka drīz pēc tam ar savu lidmašīnu Maskavā ieradās viņa tēvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-01-17|title= Medical jet carrying Kadyrov’s son lands in Moscow, followed by Chechen leader’s plane |url=https://newsukraine.rbc.ua/news/medical-jet-carrying-kadyrov-s-son-lands-1768622440.html |author=  KATERYNA SHKARLAT |website= newsukraine.rbc.ua |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kadirovs, Adams}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Čečenijā dzimušie]]
[[Kategorija:Čečenijas Republikas Varoņi]]</text>
      <sha1>57d9mvoyfdpa6fa2lgo3je3df9irwsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621303</id>
    <revision>
      <id>4541098</id>
      <parentid>4536607</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:44:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11240" sha1="ry2uufggxvhat2p1xbzw0wfcs1np1wm" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Tramplīnlēkšana
| games       = 2026. gada Ziemas
| image       = Ski jumping pictogram.svg
| caption     = 
| venue       = [[Džuzepes Dal Bena tramplīns|Predaco tramplīnlēkšanas stadions]] (Džuzepes Dal Bena tramplīns)&lt;br /&gt;{{vieta|Itālija|Predaco}}
| dates       = 2026. gada 7.—16. februāris
| num_events  = 6
| competitors = 
| nations     = 
| prev        = [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]]
| next        = ''[[Tramplīnlēkšana 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]''
}}

'''[[Tramplīnlēkšana]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Džuzepes Dal Bena tramplīns|Džuzepes Dal Bena tramplīnā]] [[Predaco]] no 2026. gada 7. februāra līdz 16. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti sešās disciplīnās — 3 vīriešiem, 2 sievietēm un 1 jauktajām komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/ski-jumping |title=Olympic Ski jumping |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi olimpisko spēļu programmā bija iekļautas sacensības sievietēm uz lielā tramplīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/47632304/new-events-2026-winter-olympics |title=New events at the 2026 Winter Olympics |website=espn.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vīriešu komandu sacensības pirmo reizi tika aizvadītas pēc ''Super team'' formāta, kur katrā komandā ir tikai divi dalībnieki, atšķirībā no četriem tradicionālajās komandu sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/news/what-is-men-super-team-ski-jumping |title=What is the men’s super team event in Ski Jumping? |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|Disciplīnas ↓
! 7. feb. &lt;br /&gt; S !! 8. feb. &lt;br /&gt; Sv !! 9. feb. &lt;br /&gt; P !! 10. feb. &lt;br /&gt; O !! 11. feb. &lt;br /&gt; T !! 12. feb. &lt;br /&gt; C !! 13. feb. &lt;br /&gt; Pk !! 14. feb. &lt;br /&gt; S  !! 15. feb. &lt;br /&gt; Sv !! 16. feb. &lt;br /&gt; P
|-
| rowspan=3| Vīrieši
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem|Parastais tramplīns]]
| || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || || || || || || ||
|-
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešiem|Lielais tramplīns]]
| || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || ||
|-
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandas|Komandu sacensības]] (''Super team'')
| || || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● 
|-
| rowspan=2|Sievietes
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns sievietēm|Parastais tramplīns]]
| style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || || || || || || || || ||
|-
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns sievietēm|Lielais tramplīns]]
| || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● ||
|-
| Jaukti
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktās komandas|Jaukto komandu sacensības]]
| || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || || || || || ||
|-
| colspan=12|{{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Vietējais&lt;br /&gt;laiks
! Latvijas&lt;br /&gt;laiks
! Disciplīna&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/sjp |title=Olympic Schedule - Ski Jumping |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| 7. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Parastais tramplīns, sievietes
|-
| 9. februāris || 19:00 || 20:00 ||bgcolor=F7F6A8| Parastais tramplīns, vīrieši
|-
| 10. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Jaukto komandu sacensības
|-
| 14. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Lielais tramplīns, vīrieši
|-
| 15. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Lielais tramplīns, sievietes
|-
| 16. februāris || 19:00 || 20:11 ||bgcolor=F7F6A8| Komandu sacensības (''Super team''), vīrieši
|}

== Medaļnieki ==
&lt;onlyinclude&gt;
=== Vīrieši === 
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
! Parastais tramplīns &lt;br /&gt; ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem}})
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Filips Raimunds]]|GER|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Kacpers Tomasjaks]]|POL|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rens Nikaido]]|JPN|2026. gada ziemas}}&lt;hr&gt;{{Valsts OS medaļnieks|[[Gregors Dešvandens]]|SUI|2026. gada ziemas}}
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-09/SJPMNH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Men's Normal Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|9||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227202851/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-09/SJPMNH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|-
! Lielais tramplīns &lt;br /&gt; ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešiem}})
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Domens Prevcs]]|SLO|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rens Nikaido]]|JPN|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Kacpers Tomasjaks]]|POL|2026. gada ziemas}}
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-14/SJPMLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Men's Large Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260303010539/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-14/SJPMLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|-
! Komandu sacensības&lt;br /&gt;''Super team'' &lt;br /&gt; ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandas}})
| {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Jans Herls]]&lt;br /&gt;[[Štefans Embahers]]
| {{ValstsOS|POL|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Pavels Vonseks]]&lt;br /&gt;[[Kacpers Tomasjaks]]
| {{ValstsOS|NOR|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Juhans Andrē Forfangs]]&lt;br /&gt;[[Kristofers Sundāls]]
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-16/SJPMLHTEAM2-----------FNL-0002SJ--__C73D6_1.0.pdf |title=Men's Super Team Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227202928/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-16/SJPMLHTEAM2-----------FNL-0002SJ--__C73D6_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
! Parastais tramplīns &lt;br /&gt; ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns sievietēm}})
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anna Udīne Strema]]|NOR|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nika Prevca]]|SLO|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nodzomi Marujama]]|JPN|2026. gada ziemas}}
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-07/SJPWNH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Women's Normal Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227202753/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-07/SJPWNH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|-
! Lielais tramplīns &lt;br /&gt; ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns sievietēm}})
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Anna Udīne Strema]]|NOR|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Eirina Marija Kvandāle]]|NOR|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nika Prevca]]|SLO|2026. gada ziemas}}
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-15/SJPWLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Women's Large Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260412051529/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-15/SJPWLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Jaukti ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
! Jaukto komandu sacensības &lt;br /&gt; ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktās komandas}})
| {{ValstsOS|SLO|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Nika Vodana]]&lt;br /&gt;[[Anže Lanišeks]]&lt;br /&gt;[[Nika Prevca]]&lt;br /&gt;[[Domens Prevcs]]
| {{ValstsOS|NOR|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Anna Udīne Strema]]&lt;br /&gt;[[Kristofers Sundāls]]&lt;br /&gt;[[Eirina Marija Kvandāle]]&lt;br /&gt;[[Māriuss Linnvīks]]
| {{ValstsOS|JPN|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Nodzomi Marujama]]&lt;br /&gt;[[Rjoju Kobajaši]]&lt;br /&gt;[[Sara Takanaši]]&lt;br /&gt;[[Rens Nikaido]] 
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-10/SJPXNHTEAM4-----------FNL-0002SJ--__C73X3_1.0.pdf |title=Mixed Team Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260305143253/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-10/SJPXNHTEAM4-----------FNL-0002SJ--__C73X3_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|}&lt;/onlyinclude&gt;

== Medaļu kopvērtējums ==
{{Medals table
|caption  = 
|host  = ITA
|flag_template = flagIOC
|event   = 2026. gada ziemas
 | host_ITA = yes
|gold_AUT = 1 |silver_AUT = 0 |bronze_AUT = 0
|gold_GER = 1 |silver_GER = 0 |bronze_GER = 0
|gold_JPN = 0 |silver_JPN = 1 |bronze_JPN = 3
|gold_NOR = 2 |silver_NOR = 2 |bronze_NOR = 1
|gold_POL = 0 |silver_POL = 2 |bronze_POL = 1
|gold_SLO = 2 |silver_SLO = 1 |bronze_SLO = 1
|gold_SUI = 0 |silver_SUI = 0 |bronze_SUI = 1
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Tramplīnlēkšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Tramplīnlēkšana olimpiskajās spēlēs|2026]]</text>
      <sha1>ry2uufggxvhat2p1xbzw0wfcs1np1wm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621437</id>
    <revision>
      <id>4541507</id>
      <parentid>4417508</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:04:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7703" sha1="2kb1l95or8k0u5xgox5p14p0hm5pjnd" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Ziemeļu divcīņa
| games       = 2026. gada Ziemas
| image       = Nordic combined pictogram.svg
| caption     = 
| venue       = [[Džuzepes Dal Bena tramplīns|Predaco tramplīnlēkšanas stadions]] (Džuzepes Dal Bena tramplīns)&lt;br /&gt;{{vieta|Itālija|Predaco}}&lt;br /&gt;[[Fabio Kanala slēpošanas un biatlona centrs|Fabio Kanala slēpošanas centrs]]&lt;br /&gt;{{vieta|Itālija|Tezero}}
| dates       = 2026. gada 11.—19. februāris
| num_events  = 3
| competitors = 
| nations     = 
| prev        = [[Ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]]
| next        = ''[[Ziemeļu divcīņa 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]''
}}

'''[[Ziemeļu divcīņa]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV  ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Džuzepes Dal Bena tramplīns|Džuzepes Dal Bena tramplīnā]] [[Predaco]] un [[Fabio Kanala slēpošanas un biatlona centrs|Fabio Kanala slēpošanas centrā]] [[Tezero]] no 2026. gada 11. februāra līdz 19. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti trīs disciplīnās (2 individuāli un 1 komandām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/nordic-combined |title=Olympic Nordic combined |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ziemeļu divcīņa bija vienīgais sporta veids šajās olimpiskajās spēlēs, kurā startēja tikai vīrieši. Salīdzinājumā ar [[Ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|iepriekšējām spēlēm]], bija mainīts komandu sacensību formāts. 4x5 km stafete, kas bija pēc lēcieniem no lielā tramplīna, bija aizvietota ar 2x7,5 km komandu sprintu, kur katrā komandā bija divi dalībnieki līdzšinējo četru vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/ioc/news/milano-cortina-2026-new-competition-event-formats |title=Milano Cortina 2026 new competition event formats |website=olympics.com|date={{dat|2026|1|27||bez}}|language=en |access-date={{dat|2026|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|Disciplīnas ↓
! 11. feb. &lt;br/&gt; T !! 12. feb. &lt;br/&gt; C !! 13. feb. &lt;br/&gt; Pk !! 14. feb. &lt;br/&gt; S !! 15. feb. &lt;br/&gt; Sv !! 16. feb. &lt;br/&gt; P !! 17. feb. &lt;br/&gt; O !! 18. feb. &lt;br/&gt; T !! 19. feb. &lt;br/&gt; C
|-
! rowspan=3| Vīrieši
! [[Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns un 10 km slēpošana|Parastais tramplīns / 10 km slēpošana]]
| style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || || || || || || || || 
|-
! [[Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns un 10 km slēpošana|Lielais tramplīns / 10 km slēpošana]]
| || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ● || || 
|-
! [[Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu sprints|Lielais tramplīns / 2x7,5 km komandu sprints]]
| || || || || || || || || style=&quot;background-color:#ffcc00;text-align:center;&quot;| ●  
|-
| colspan=11| {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa
|}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Vietējais&lt;br /&gt;laiks
! Latvijas&lt;br /&gt;laiks
! Disciplīna&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/ncb |title=Olympic Nordic combined Schedule|website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=2| 11. februāris ||bgcolor=lavender| 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Parastais tramplīns''
|-
|bgcolor=F7F6A8| 13:45 || 14:45 ||bgcolor=F7F6A8| 10 km slēpošana
|-
| rowspan=2| 17. februāris ||bgcolor=lavender| 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Lielais tramplīns''
|-
|bgcolor=F7F6A8| 13:45 || 14:45 ||bgcolor=F7F6A8| 10 km slēpošana
|-
| rowspan=2| 19. februāris ||bgcolor=lavender| 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Lielais tramplīns''
|- 
|bgcolor=F7F6A8| 14:00 || 15:00 ||bgcolor=F7F6A8| 2×7,5 km komandu sprints
|}

== Medaļnieki ==
&lt;onlyinclude&gt;
=== Vīrieši === 
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce  
|-
! Parastais tramplīns / 10 km slēpošana &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns un 10 km slēpošana}})
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenss Lūross Oftebru]]|NOR|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Johanness Lamparters]]|AUT|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ēro Hirvonens]]|FIN|2026. gada ziemas}}
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/NCB/2026-02-11/NCBMNH10KM------------------------__C73B4_1.0.pdf |title=Individual Gundersen Normal Hill/10km Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|11||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227194920/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/NCB/2026-02-11/NCBMNH10KM------------------------__C73B4_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|-
! Lielais tramplīns / 10 km slēpošana &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns un 10 km slēpošana}})
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Jenss Lūross Oftebru]]|NOR|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Johanness Lamparters]]|AUT|2026. gada ziemas}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ilka Herola]]|FIN|2026. gada ziemas}}
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/NCB/2026-02-17/NCBMLH10KM------------------------__C73B4_1.0.pdf |title=Individual Gundersen Large Hill/10km Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|18||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227195118/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/NCB/2026-02-17/NCBMLH10KM------------------------__C73B4_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|-
! Lielais tramplīns / 2 x 7,5 km komandu sprints &lt;br/&gt; ({{DetailsLink|Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu sprints}})
| {{ValstsOS|NOR|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Andrēass Skūglunns]]&lt;br /&gt;[[Jenss Lūross Oftebru]]
| {{ValstsOS|FIN|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Ilka Herola]]&lt;br /&gt;[[Ēro Hirvonens]]
| {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}&lt;br /&gt;[[Štefans Retenegers]]&lt;br /&gt;[[Johanness Lamparters]]
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/NCB/2026-02-19/NCBMLH2X7.5K----------------------__C73D4_1.0.pdf |title=Team Sprint Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227195414/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/NCB/2026-02-19/NCBMLH2X7.5K----------------------__C73D4_1.0.pdf}}&lt;/ref&gt;
|}&lt;/onlyinclude&gt;

== Medaļu kopvērtējums ==
{{Medals table
|caption        =
|host           =
|flag_template  = flagIOC
|event          = 2026. gada ziemas
|team           =
|host_ITA = yes

| gold_AUT = 0 | silver_AUT = 2 | bronze_AUT = 1
| gold_FIN = 0 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 2
| gold_NOR = 3 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Ziemeļu divcīņa olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Ziemeļu divcīņa 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Ziemeļu divcīņa olimpiskajās spēlēs|2026]]</text>
      <sha1>2kb1l95or8k0u5xgox5p14p0hm5pjnd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4541118</id>
      <parentid>4476354</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:51:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>✓</comment>
      <origin>4541118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12621" sha1="c662sr3w4csi0jrj151juo6dpgyy6ev" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = Marsašloka
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Arsenaļna (Kijivas metro)
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== ✓ {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Luiza Gega
| Armēnija               = Mikajels Mikajeljans
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = Olimpiada Ivanova
| esperanto              = Ernests Drezens
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kazahstāna             = Gusmans Kosanovs --&gt;
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = Ustjkoksa
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = Moldovas basketbola izlase
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = Rietumu Armēnijas valdība trimdā
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = Ratko Varda
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = Jevgēņija Tarasova
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = Steyr Automotive
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = TAM-Europe
| Tatarstāna             = Sollers — Naberežnije Čelni
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== ✓ {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = Čuvašu mitoloģija
| esperanto              = Esperanto alfabēts
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = Prištinas Universitāte
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = Lejas Prutas ezeri
| Polija                 = Voita Alberta dumpis
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = Mokenice
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = Sveču demonstrācija
| Slovēnija              = Izdzēstie
| Tatarstāna             = Radio Azatlyk
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = Melnā kaste (videožurnāls)
| Ziemeļkaukāzs          = Luciobarbus capito 
| Ziemeļmaķedonija       = Popova Šapka
}}

== ✓ {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== ✓ {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== ✓ {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== ✓ {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Albānijas parlaments
| Armēnija               = Armēnijas Nacionālā asambleja
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = Baškortostānas Republikas vadītājs
| Bosnija un Hercegovina = Bosnijas un Hercegovinas dinārs
| Čuvašija               = Čuvašijas Republikas vadītājs
| esperanto              = Horvātijas Esperanto līga
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = Iloka
| Kazahstāna             = Kazahstānas vācieši
| Kosova                 = Albulena Hadžiu
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = Maltas Policijas spēki
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = Slēptie armēņi
| Rumānija               = Huši
| Serbija                = Krievu partija (Serbija)
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = Ungāri Slovākijā
| Slovēnija              = Murska Sobota
| Tatarstāna             = Tatarstānas ģerbonis
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas karogs
| Ziemeļmaķedonija       = Ziemeļmaķedonijas premjerministrs
}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>c662sr3w4csi0jrj151juo6dpgyy6ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4541122</id>
      <parentid>4503645</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:58:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Ta te jau bots atdalījis pat rakstus virs 1500 un tēmu sarakstus, te vienīgais darāmais - izloze un balvu izsūtīšana! Izlozi Papuass var arī jūtubā izdarīt, metot kauliņu, akurāt 6 pretendenti.</comment>
      <origin>4541122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4764" sha1="5mn0528pm5d3lu97ftwxzfy992ylre2" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# '''{{U|Votre Provocateur}}''' - 1,437,724 baiti
# '''{{U|Kikos}}''' - 918,558 baiti (balva otrajai vietai piešķirama, jo nav pretendentu tēmā &quot;Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam&quot;)
# {{U|Egilus}} - 877,876 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,125 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,328 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 170,110 baiti
# {{U|Biafra}} - 149,775 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,656 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,635 baiti
# {{U|Vylks}} - 106,326 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,207 baiti
# {{U|Pirags}} - 46,282 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,369 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,452 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,957 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,802 baiti
# {{U|XD991}} - 5,913 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# '''{{U|Šabaševics}}''' - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# '''{{U|Egilus}}''' - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# '''{{U|Meistars Joda}}''' - 16 raksti  (balva trešajai vietai piešķirama, jo nav pretendentu tēmā &quot;Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu&quot; un augstākās vietas sasniegušas divu balvu limitu)
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav pretendentu.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# '''{{U|Votre Provocateur}}''' - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti 
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# '''{{U|Egilus}}''' - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Nav pretendentu ar vismaz 5 rakstiem.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti

===Izloze ===
Izlozē piedalīsies {{U|Biafra}}, {{U|Egilus}}, {{U|Meistars Joda}}, {{U|Tankists}}, {{U|Treisijs}}, {{U|Votre Provocateur}}. 

&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>5mn0528pm5d3lu97ftwxzfy992ylre2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abdilkerims Bardakdži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628173</id>
    <revision>
      <id>4541151</id>
      <parentid>4479948</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3651" sha1="eb9joaaaqzc91ycv178mldpung5wmlz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 104
| caps2 = 6
| caps3 = 33
| clubnumber = 42
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[1922 Konyaspor|Anadolu Selçukluspor]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Merama}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals1 = 8
| goals2 = 1
| goals3 = 3
| height = 185
| image = Abdülkerim Bardakçı - beIN-Sports-Reklam (2021) (cropped).png
| caption = Abdilkerims Bardakdži 2021. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalyears2 = 2011—2013
| nationalyears1 = 2012
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|10|29|sk|bez}}
| name = 
| playername = Abdilkerims Bardakdži
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2022
| years2 = 2014
| years3 = 2014—2015
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 30
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2012—2013
| nationalyears4 = 2013—2015
| nationalyears5 = 2023—
| years4 = 2017—2018
| caps4 = 32
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Samsunspor]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Giresunspor]]
| years5 = 2018
| caps5 = 13
| goals5 = 0
| years6 = 2018—2019
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Denizlispor]]
| caps6 = 32
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Altay S.K.|Altay]]
| years7 = 2019—2020
| caps7 = 31
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years8 = 2022—
| caps8 = 119
| goals8 = 10
}}
'''Abdilkerims Bardakdži''' ({{Val|tr|Abdülkerim Bardakcı}}, dzimis {{Dat|1994|9|7}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Bardakdži spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis Turcijas komandas ''[[Konyaspor]]'', ''[[1922 Konyaspor|Anadolu Selçukluspor]]'', ''[[Adana Demirspor]]'', ''[[Samsunspor]]'', ''[[Giresunspor]]'', ''[[Denizlispor]]'' un ''[[Altay S.K.|Altay]]''.

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25
* [[Turcijas Superkauss]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Bardakdži, Abdilkerims}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Konjas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Samsunspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Denizlispor spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>eb9joaaaqzc91ycv178mldpung5wmlz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krinčina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628660</id>
    <revision>
      <id>4541332</id>
      <parentid>4452394</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:47:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3599" sha1="6qztv43wx9zvyi0qjtx01htg3lhlkhf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krinčina
| official_name = ''Krinčinas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Krinčinas, bažnyčia su varpine.JPG
| image_caption = Krinčinas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Pasvales rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Krinčinas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.20
| population_total = 397
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 04 | lats = 55 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 31 | longs = 30 | longEW = E
| elevation_m = 50
| website = 
}}
'''Krinčina''' ({{val|lt|Krinčinas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Ješmo upes krastā, 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Pasvale]]s.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta rakstos pirmo reizi minēta 1554. gadā kā ''Versmiu'' ciems. 16. gadsimta vidū šeit tika nodibināta draudze un uzcelta pirmā koka baznīca. 1568. gadā muižu un ciemu ar [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] privilēģiju dāvāja [[Andrejs Kurbskis|Andrejam Kurbskim]] un sāka dēvēt tagadējā nosaukumā.

18. gadsimtā Krinčina kļuva par nozīmīgu vietējās izglītības un kultūras centru; 1792. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Šeit darbojās draudzes skola, un Krinčina bija cieši saistīta ar muižnieku dzimtām, kas atbalstīja baznīcas un sabiedrisko dzīvi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Krinčina bija kolhoza centrālais ciemats. Miesta vēsture ir cieši saistīta ar dzejnieku Eugeniju Matuzeviču, kurs šeit dzimis un strādājis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* [[Krinčinas katoļu baznīca|Krinčinas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca]]: pašreizējā mūra baznīca celta no 1776. līdz 1782. gadam vēlā baroka stilā. Tā ir viena no greznākajām šī stila baznīcām reģionā, tās interjeru rotā vērtīgi altāri un gleznas.
* Eugenija Matuzeviča memoriālais muzejs: veltīts pazīstamajam dzejniekam un tulkotājam, kurš uzturēja Krinčinas kultūras tradīcijas.
* Karsta kritenes: Krinčinas apkārtne atrodas aktīvā [[Karsts|karsta]] zonā. Miesta pievārtē apskatāmas vairākas iespaidīgas [[Karsta kritene|kritenes]], kas radušās, pazemes ūdeņiem izskalojot [[Ģipsis|ģipša]] slāņus.
* Ješmo upes dambis un parks: miesta centrā izveidota atpūtas zona pie upes.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Krinčinas Antana Vienažinda pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Krinčina ir nozīmīgs Pasvales rajona austrumu daļas izglītības un kultūras centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējai kopienai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Krinčinas}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.pasvalys.lt/ Pasvales rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>6qztv43wx9zvyi0qjtx01htg3lhlkhf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marga Spertāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629853</id>
    <revision>
      <id>4541433</id>
      <parentid>4457653</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu</comment>
      <origin>4541433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3015" sha1="gdviz9dnumkz42zrynd7nh2ibhjsfvj" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Marga Spertāle
| name_orig = 
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1901|3|26}}
| location = {{vieta|Vācijas Impērija|Kēnigsberga|td=Krievija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1986|5|26|1901|3|26}}
| deathplace ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| places = 
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = 
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
| dzimums = S
| family = * [[Arvīds Spertāls]] (vīrs)
* [[Asja Strēle]] (meita)
* Lelde Bindere (meita)}}

'''Marga Spertāle''' (dzimusi {{dat|1901|3|26}}, mirusi {{dat|1986|5|26}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece.

Bērnību pavadījusi [[Ventspils|Ventspilī]] (1901—1914). No 1915. līdz 1917. gadam dzīvojusi [[Tartu]], kur mācījusies no [[Rīga]]s evakuētajā ģimnāzijā. No 1918. gada dzīvojusi Rīgā. Mācījusies M. Ļišinskas privātģimnāzijā. 1920.—1921. gadā bijusi brīvklausītāja [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē. 1921. gadā iestājusies [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], no kuras izstājusies 1925. gadā. Būtiska nozīme viņas daiļrades attīstībai ir studiju ceļojumiem uz [[Itālija|Itāliju]] 1924. gadā, [[Vācija|Vāciju]] 1930. un 1935. gadā u.c.

1923. gada decembrī apprecējusies ar scenogrāfu, gleznotāju [[Arvīds Spertāls|Arvīdu Spertālu]]. 1929. gadā viņiem dzimusi meita, vēlāk slavena grima māksliniece [[Asja Strēle]]. 1936. gadā dzimusi meita Lelde.

Uzskatāma par pirmo profesionālo latviešu teātra kostīmu mākslinieci. Lielākā radošā mūža daļa saistīta ar [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātri]], kur strādājusi no 1924. gada līdz teātra slēgšanai 1953. gadā (ar pārtraukumu 1944.—1947. gadā). Veidojusi kostīmus virknei izrāžu [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (vēlāk Akadēmiskajā Drāmas teātrī), [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (tolaik Akadēmiskajā operas un baleta teātrī), [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]]. Darbojusies arī kino.

1956. gadā saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces]] goda nosaukumu. No 1958. līdz 1963. gadam bijusi pasniedzēja [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā]]. Lasījusi kostīmu vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā.

Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Spertāle, Marga}}
[[Kategorija:1901. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kēnigsbergā dzimušie]]
[[Kategorija:1986. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>gdviz9dnumkz42zrynd7nh2ibhjsfvj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541434</id>
      <parentid>4541433</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T05:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3036" sha1="j1ji6j431nfabktd10rqmnwvrm8xndv" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Marga Spertāle
| name_orig = 
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1901|3|26}}
| location = {{vieta|Vācijas Impērija|Kēnigsberga|td=Krievija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1986|5|26|1901|3|26}}
| deathplace ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| places = 
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = 
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
| dzimums = S
| family = * [[Arvīds Spertāls]] (vīrs)
* [[Asja Strēle]] (meita)
* Lelde Bindere (meita)}}

'''Marga Spertāle''' (dzimusi {{dat|1901|3|26}}, mirusi {{dat|1986|5|26}}) bija [[latvieši|latviešu]] kostīmu māksliniece.

== Dzīvesgājums ==
Bērnību pavadījusi [[Ventspils|Ventspilī]] (1901—1914). No 1915. līdz 1917. gadam dzīvojusi [[Tartu]], kur mācījusies no [[Rīga]]s evakuētajā ģimnāzijā. No 1918. gada dzīvojusi Rīgā. Mācījusies M. Ļišinskas privātģimnāzijā. 1920.—1921. gadā bijusi brīvklausītāja [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē. 1921. gadā iestājusies [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], no kuras izstājusies 1925. gadā. Būtiska nozīme viņas daiļrades attīstībai ir studiju ceļojumiem uz [[Itālija|Itāliju]] 1924. gadā, [[Vācija|Vāciju]] 1930. un 1935. gadā u.c.

1923. gada decembrī apprecējusies ar scenogrāfu, gleznotāju [[Arvīds Spertāls|Arvīdu Spertālu]]. 1929. gadā viņiem dzimusi meita, vēlāk slavena grima māksliniece [[Asja Strēle]]. 1936. gadā dzimusi meita Lelde.

Uzskatāma par pirmo profesionālo latviešu teātra kostīmu mākslinieci. Lielākā radošā mūža daļa saistīta ar [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātri]], kur strādājusi no 1924. gada līdz teātra slēgšanai 1953. gadā (ar pārtraukumu 1944.—1947. gadā). Veidojusi kostīmus virknei izrāžu [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (vēlāk Akadēmiskajā Drāmas teātrī), [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (tolaik Akadēmiskajā operas un baleta teātrī), [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]]. Darbojusies arī kino.

1956. gadā saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces]] goda nosaukumu. No 1958. līdz 1963. gadam bijusi pasniedzēja [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā]]. Lasījusi kostīmu vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā.

Apbedīta Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Spertāle, Marga}}
[[Kategorija:1901. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kēnigsbergā dzimušie]]
[[Kategorija:1986. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>j1ji6j431nfabktd10rqmnwvrm8xndv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Husejins Hilmi pašā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631442</id>
    <revision>
      <id>4541353</id>
      <parentid>4465878</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:28:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2253" sha1="0mce5yyf5egr0zxnpqtkqs2032657sv" xml:space="preserve">{{Osmanu lielveziri|name=Husejins Hilmi&lt;br /&gt;pašā|image_portrait=Huseyin Hilmi Pasha.JPG}}
{{succession box | before = [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā|M. Kamils]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=14.02.1909.&lt;br /&gt;13.04.1909.|after=[[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]}}
{{succession box | before = [[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.05.1909.&lt;br /&gt;28.12.1909.|after=[[Ibrahims Haki pašā|I. Haki]]}}
|}
{{infokaste+}}

'''Husejins Hilmi pašā''' bija [[Osmaņu impērija]]s valstsvīrs un administrators, kurš divas reizes ieņēma [[lielvezīrs|lielvezīra]] amatu [[Otrā konstitucionālā ēra|Otrās konstitucionālās ēras]] laikā. Pirmo reizi viņš bija lielvezīrs no 1909. gada 14. februāra līdz 13. aprīlim [[Abdulhamīds II|Abdulhamīda II]] valdīšanas laikā. Otro reizi viņš tika iecelts amatā pēc [[Ahmeds Tevfiks pašā|Ahmeda Tevfika pašā]] un bija lielvezīrs no 1909. gada 5. maija līdz 28. decembrim jau [[Mehmeds V|Mehmeda V Rešada]] valdīšanas laikā.

Pirms kļūšanas par lielvezīru Husejins Hilmi pašā bija viens no ievērojamākajiem Osmaņu impērijas administratoriem Balkānos. No 1902. līdz 1908. gadam viņš bija Maķedonijas ģenerālinspektors, bet pēc [[Jaunturku revolūcija|Jaunturku revolūcijas]] kļuva par iekšlietu ministru. Viņa pirmais lielvezīra termiņš beidzās 1909. gada 31. marta notikumu laikā, kad [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] izcēlās pretapvērsums pret konstitucionālo režīmu.

Pēc otrā lielvezīra termiņa Husejins Hilmi pašā turpināja darboties Osmaņu valsts dienestā. 1912. gadā viņš tika iecelts par Osmaņu impērijas [[Vēstnieks|vēstnieku]] [[Austroungārija|Austroungārijā]] un šo amatu ieņēma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Viņš nomira [[Vīne|Vīnē]] 1922. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Osmaņu impērija-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1855. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1922. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Osmaņu impērija]]
[[Kategorija:Osmaņu lielvezīri]]
[[Kategorija:Diplomāti]]</text>
      <sha1>0mce5yyf5egr0zxnpqtkqs2032657sv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albulena Hadžiu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631607</id>
    <revision>
      <id>4541292</id>
      <parentid>4478108</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:36:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12377" sha1="kmqiugg0hb828gzgh9vevvrf2vw6qbh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Albulena Hadžiu
| vārds_orģ = ''Albulena Haxhiu''
| attēls = Albulena_Haxhiu.png
| att_izm = 200px
| apraksts = Hadžiu 2026. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas pagaidu prezidente]]
| term_sākums = {{dat|2026|4|4|N}}
| term_beigas = {{dat||10|7|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Albins Kurti]]
| priekštecis = [[Vjosa Osmani]]
| pēctecis = [[Justina Široka-Pula]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = Kosovas parlamenta priekšsēdētāja
| term_sākums2 = {{dat|2026|02|11|N}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Dimals Baša]]
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = Kosovas tieslietu ministre
| term_sākums3 = {{dat|2021|03|22|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2025|08|26|N}}
| prezidents3 = 
| premjers3 = [[Albins Kurti]]
| priekštecis3 = [[Selims Selimi]]
| pēctecis3 = [[Blerims Sallahu]] (''pagaidu'')
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = 
| term_sākums4 = {{dat|2020|02|03|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2020|06|03|N}}
| prezidents4 = 
| premjers4 = [[Albins Kurti]]
| priekštecis4 = [[Abelards Tahiri]]
| pēctecis4 = [[Selims Selimi]]
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats5 = Kosovas parlamenta deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2010|||N}}
| term_beigas5 = {{dat|2020|||N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
| premjers5 = 
| priekštecis5 =
| pēctecis5 =
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1987|05|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|1s=Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Serbijas SR|2s=Serbijas Sociālistiskā Republika|Priština|td=Kosova}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Pašnoteikšanās (partija)|Pašnoteikšanās]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Albans Krasniči
| bērni = 3
| profesija = [[Politiķis|politiķe]]
| alma_mater = [[Prištinas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Dienvidaustrumeiropas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Albulena Hadžiu''' ({{val|sq|Albulena Haxhiu}}, {{izrunā|'albuleˈna haˈdʒiu}}; dzimusi {{dat|1987|05|11}}) ir [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] [[Politiķis|politiķe]]. Viņa kopš 2026. gada 11. februāra ir [[Kosovas parlaments|Kosovas parlamenta]] priekšsēdētāja,&lt;ref name=&quot;kryesia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kryesia |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/kryesia/ |website=www.kuvendikosoves.org |language=sq}}&lt;/ref&gt; kā arī 2026. gada 4. aprīļa līdz 7. oktobrim bija [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidenta pienākumu izpildītāja]]. Iepriekš viņa ir bijusi Kosovas tieslietu ministre&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kosovas tieslietu ministre: Latvijas sasniegumi tiesu sistēmas digitalizācijā kalpos kā labās prakses piemērs Kosovas tieslietu sistēmas modernizācijai {{!}} Tiesu administrācija |url=https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/kosovas-tieslietu-ministre-latvijas-sasniegumi-tiesu-sistemas-digitalizacija-kalpos-ka-labas-prakses-piemers-kosovas-tieslietu-sistemas-modernizacijai |website=www.tiesas.lv |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kosovas tieslietu ministre augsti novērtē Latvijas tiesu digitalizācijas pieredzi - LV portāls |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/368309-kosovas-tieslietu-ministre-augsti-noverte-latvijas-tiesu-digitalizacijas-pieredzi-2024 |website=lvportals.lv |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Kosovas parlamenta deputāte.&lt;ref name=&quot;otraatsauc&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=President of the Assembly
 |url=https://www.kuvendikosoves.org/eng/president-of-the-assembly/ |website=www.kuvendikosoves.org |language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kallxo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Albulena Haxhiu - Kandidatët e LVV - KALLXO.com |url=http://live.kallxo.com/sq/LVV/Albulena-Haxhiu-234 |website=KALLXO.com |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=sq |archive-date={{dat|2014|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140714222238/http://live.kallxo.com/sq/LVV/Albulena-Haxhiu-234 }}&lt;/ref&gt; Ir partijas &quot;[[Pašnoteikšanās (partija)|Pašnoteikšanās]]&quot; (''Vetëvendosje'', LVV) biedre.&lt;ref name=&quot;nr5&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Albulena Hadžiu dzimusi 1987. gada 11. maijā [[Priština|Prištinā]], toreizējā [[Serbijas Sociālistiskā Republika|Serbijas Sociālistiskajā Republikā]], [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]].&lt;ref name=&quot;koha&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Albulena Haxhiu, nouvelle présidente du Parlement du Kosovo |url=https://www.koha.net/fr/arberi/albulena-haxhiu-kryeparlamentare-e-re-e-kosoves |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=KOHA.net |date={{dat|2026|2|11||bez}} |language=fr}}&lt;/ref&gt; Viņas vectēvs bija Kosovas albāņu politiskais aktīvists [[Ahmets Hadžiu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dikush pas zgjedhjeve të 8 qershorit do ta fitojë pjesën jotransparente të kryetarit lexhendar |url=http://www.epokaere.com/index.aspx?SID=13&amp;PMID=5&amp;LID=2&amp;ACatID=4&amp;AID=41444&amp;Ctype=1 |website=www.epokaere.com |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=sq |archive-date={{dat|2014|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140715040205/http://www.epokaere.com/index.aspx?SID=13&amp;PMID=5&amp;LID=2&amp;ACatID=4&amp;AID=41444&amp;Ctype=1 }}&lt;/ref&gt;

Hadžiu studēja tiesību zinātni un finanses [[Prištinas Universitāte|Prištinas Universitātē]]. Pēc tam studēja krimināltiesības [[Dienvidaustrumeiropas Universitāte|Dienvidaustrumeiropas Universitātē]] [[Tetova|Tetovā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]].&lt;ref name=&quot;nr5&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Albulena Haxhiu #5 |url=https://www.vetevendosje.org/voto116/albulenahaxhiu5 |website=vetevendosje.org |publisher=VETËVENDOSJE |language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Agrīnā politiskā karjera ===
Hadžiu, kas ir partijas &quot;[[Pašnoteikšanās (partija)|Pašnoteikšanās]]&quot; (LVV) biedre,&lt;ref name=&quot;nr5&quot; /&gt; 2010. gadā tika ievēlēta par [[Kosovas parlaments|Kosovas parlamenta]] deputāti. Viņa tika atkārtoti ievēlēta 2014., 2017. un 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;kryesia&quot; /&gt; Hadžiu parlamentā strādāja vai vadīja vairākas komitejas, tostarp Likumdošanas komiteju un Mandātu, imunitātes un reglamenta apakškomiteju.&lt;ref name=&quot;koha&quot; /&gt;

Pēc tam, kad LVV 2019. gadā kļuva par lielāko partiju parlamentā, 2020. gada februārī premjerministrs [[Albins Kurti]] savā pirmajā valdībā iecēla Hadžiu par tieslietu ministri, taču viņa amatā nostrādāja tikai līdz 2020. gada jūnijam pēc tam, kad valdība zaudēja neuzticības balsojumā parlamentā.&lt;ref name=&quot;kosovoonline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Who Is Who – Albulena Haxhiu: Accused by the opposition of violating the Constitution as Minister of Justice, elected Speaker of the Assembly today - Kosovo Online |url=https://www.kosovo-online.com/en/news/kontext/who-who-albulena-haxhiu-accused-opposition-violating-constitution-minister-justice |website=www.kosovo-online.com |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad LVV [[2021. gada Kosovas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Kosovas pašvaldību vēlēšanās]] ieguva vēl lielāku balsu daļu, Hadžiu tika atkārtoti iecelta par tieslietu ministri otrajā Kurti valdībā.&lt;ref name=&quot;koha&quot; /&gt; Kā tieslietu ministre viņa saskārās ar kritiku par nespēju ieviest tiesu reformu un [[Tiesu varas neatkarība|tiesu neatkarības]] pārkāpšanu.&lt;ref name=&quot;kosovoonline&quot; /&gt;

=== Parlamenta priekšsēdētājas amatā ===
Neskatoties uz to, ka LVV zaudēja vietas [[2025. gada februāra Kosovas parlamenta vēlēšanas|2025. gada februāra Kosovas parlamenta vēlēšanās]], Hadžiu tika izvēlēta par partijas kandidāti parlamenta priekšsēdētāja amatam. Citas parlamenta frakcijas atkārtoti bloķēja Hadžiu kandidatūru, un 2025. gada augustā par priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Dimals Baša]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kosovo Faces Deepening Political Crisis After 21 Failed Attempts To Elect Speaker |url=https://www.rferl.org/a/kurti-kosovo-speaker-parliament-bajrami-haxhiu/33423764.html |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=[[Radio Brīvā Eiropa]] |date={{dat|2025|5|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[2025. gada decembra Kosovas parlamenta vēlēšanas|2025. gada decembra Kosovas parlamenta vēlēšanām]] Hadžiu tika ievēlēta par parlamenta priekšsēdētāju ar 66 balsīm pret 44, kā arī astoņiem deputātiem atturoties.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Isufi |first1=Perparim |title=Kosovo Elects Parliament Speaker, Opening Way for New Government |url=https://balkaninsight.com/2026/02/11/kosovo-elects-parliament-speaker-opening-way-for-new-government/ |website=Balkan Insight |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |language=en |date={{dat|2026|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Pagaidu prezidentes amatā ===
Pēc tam, kad Kosovas parlaments neievēlēja jaunu prezidentu, 5. martā prezidente [[Vjosa Osmani]] atlaida parlamentu. Tomēr vēlāk [[Kosovas Konstitucionālā tiesa]] atcēla Osmani lēmumu un piešķīra likumdevējiem vēl 34 dienas, lai izvēlētos jaunu valsts prezidentu. 2026. gada 4. aprīlī beidzoties prezidentes Osmani pilnvaru termiņam un neievēlot jaunu prezidentu, Hadžiu kā parlamenta priekšsēdētāja automātiski kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju. Hadžiu pildīs amata pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai vai ne ilgāk kā sešus mēnešus.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kosovë/ Osmanit i përfundon mandati, i dorëzon detyrën kryeparlamentares Haxhiu! Thirrja e përbashkët: Kuvendi ta zgjedhë sa më parë Presidentin - Shqiptarja.com |url=https://shqiptarja.com/lajm/presidentja-osmani-perfundon-mandatin-sot-ia-dorezon-detyren-kryeparlamentares-haxhiu |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=shqiptarja.com |date={{dat|2026|4|4||bez}} |language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Enver Hasani sqaron se si i kalojnë kompetencat Haxhiut pasi t’i skadojë mandati Vjosa Osmanit {{!}} ATV |url=https://atvlive.tv/enver-hasani-sqaron-se-si-i-kalojne-kompetencat-haxhiut-pasi-ti-skadoje-mandati-vjosa-osmanit/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=LAJMI I FUNDIT |date={{dat|2026|4|2||bez}} |language=sq}}&lt;/ref&gt; 28. aprīlī Kosovas parlaments [[2026. gada Kosovas prezidenta vēlēšanas|atkal neievēlēja]] prezidentu, tādējādi Konstitucionālā tiesa atlaida parlamentu un Hadžiu izsludināja [[2026. gada Kosovas parlamenta vēlēšanas|pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas]], kas notiks 2026. gada 7. jūnijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Isufi |first1=Arton Hamiti, Antigonë |title=Dështon zgjedhja e presidentit, Kosova shkon në zgjedhje të parakohshme |url=https://kallxo.com/lajm/deshton-zgjedhja-e-presidentit-kosova-shkon-ne-zgjedhje-te-parakohshme/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=Raporto Korrupsionin! KALLXO.com |date={{dat|2026|4|28||bez}} |language=sq}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;liepajniekiem&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kosova izsludina parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 7. jūnijā |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/pasaule/kosova-izsludina-parlamenta-pirmstermina-velesanas-7-junija/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2026|4|30||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Hadžiu ir precējusies un viņai ir trīs bērni.&lt;ref name=&quot;kallxo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kosovoonline&quot; /&gt; Hadžiu vīrs Albans Krasniči kandidēja uz [[Mališeva]]s mēra amatu 2013., 2021. un 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Le mari d'Albulena Haxhiu tente à nouveau de devenir maire de Malisheva |url=https://insajderi.org/fr/Le-mari-d%27Albulena-Haxhiu-tente-%C3%A0-nouveau-de-devenir-le-chef-de-Malisheva/ |accessdate={{dat|2026|5|11||bez}} |work=insajderi.org |agency=Insajderi |date={{dat|2021|08|14||bez}} |language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hadžiu, Albulena}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovā dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovas politiķi]]
[[Kategorija:Kosovas prezidenti]]</text>
      <sha1>kmqiugg0hb828gzgh9vevvrf2vw6qbh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Boriss Perčatkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634860</id>
    <revision>
      <id>4541366</id>
      <parentid>4532258</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:10:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4541366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16082" sha1="nyec9g4io0boi3tv6u893hxqxe3bwsz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Boriss Perčatkins
| vārds_orig = ''Бори́с Перча́ткин''
| attēls = 
| paraksts = 
| dz_gads = 1946
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 1
| dz_vieta ={{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Mirhoroda|td=Ukraina}}{{sfn|Ostrovska|2017|p=68}}
| pilsonība = PSRS, ASV
| nodarbošanās = cilvēktiesību aktīvists, sekretārs{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}
| bērni = 6{{sfn|Ostrovska|2017|p=68}}
}}
'''Boriss Perčatkins''' ({{val|ru|Бори́с Перча́ткин}}; dzimis {{dat|1946|7|1}}&lt;ref name=&quot;nashaamerica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nashaamerica.com/blogi/chtivo/item-894/|title=Он спас 1 млн человек. Сегодня они не могут собрать ему на операцию. Как же так?|publisher=www.nashaamerica.com|accessdate=2023-09-26|language=ru|archivedate=2023-09-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230926133215/http://www.nashaamerica.com/blogi/chtivo/item-894/}}&lt;/ref&gt;) ir viens no pazīstamākajiem [[Nahodka]]s reliģiskās emigrācijas kustības dalībniekiem 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā.{{sfn|Ostrovska|2017|p=68}} Viņš ir cilvēktiesību aktīvists, kurš ASV veiksmīgi lobēja 1989. gada &quot;Lotenberga labojuma&quot; pieņemšanu, kā rezultātā no bijušajām PSRS republikām uz ASV emigrēja aptuveni 1 miljons cilvēku.{{sfn|Romanovičs}}

== Biogrāfija ==
Boriss Perčatkins dzimis militārā lidotāja ģimenē, taču viņa tēvs gāja bojā autoavārijā drīz pēc dēla piedzimšanas. Pēc pirmā vīra nāves Borisa māte otrreiz apprecējās ar militārpersonu, kuru 1953. gadā arestēja par pavēles nepildīšanu nemieru laikā un kuram piesprieda 25 gadu [[izsūtījums|izsūtījumu]] [[Vorkuta]]s lēģeros. 16 gadu vecumā Boriss Nahodkā iepazinās ar [[Pentakosti|vasarsvētku draudzi]] un tai pievienojās. Vēlāk viņš vāca informāciju par ticīgo vajāšanām un aktīvi dalījās tajā ar ārvalstu žurnālistiem.{{sfn|Semjonova}}

1976. gadā Perčatkins kopā ar domubiedriem Vasiliju Patruševu, V. Burlačenko un Vladimiru Stepanovu nodibināja sakarus ar [[disidents|disidentiem]] Maskavā, saņemot rekomendāciju &quot;novirzīt emigrācijas vilni organizētā gultnē&quot;. Tajā pašā gadā Nahodkā ieradās [[Maskavas Helsinku grupa]]s pārstāve Ļ. Voronina. Sākot ar šo laiku, Perčatkins aktīvi cīnījās par masveida vasarsvētku draudzes locekļu izceļošanu no PSRS.{{sfn|Ostrovska|2017|p=68—69}} 1976. gadā viņš nosūtīja aicinājumus [[ANO]], Pasaules Baznīcu padomei un to valstu vadītājiem, kas bija parakstījušas [[Helsinku vienošanās]], informējot par pastāvīgo ticīgo vajāšanu Padomju Savienībā.&lt;ref name=&quot;nashaamerica&quot;/&gt;

1977. gadā kopā ar Nikolaju Goretiju viņš iestājās par arestētajiem [[disidents|disidentiem]] [[Aleksandrs Ginzburgs|Aleksandru Ginzburgu]], [[Jurijs Orlovs|Juriju Orlovu]] un [[Nātans Ščaranskis|Anatoliju Ščaranski]], vasarsvētku draudzes vārdā vēršoties pie pasaules kristiešiem.{{sfn|Ostrovska|2017|p=66}} Tajā pašā gadā kopā ar citu konfesiju kristiešiem viņš piedalījās publiskā badastreikā, kura mērķis bija panākt atļauju vajāto kristiešu izceļošanai no PSRS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce
 | title = Dissidents fast across USSR
 | url = https://archive.ukrweekly.com/print-media/1977/The_Ukrainian_Weekly_1977-38.pdf
 | valoda = en
 | izdevums = The Ukrainian Weekly
 | atbildīgais = Zenon Snylyk
 | izdevējs = Ukrainian National Assotiation
 | gads = 1977
 | mēnesis = 10
 | diena = 9
 | sējums = LXXXIV
 | numurs = 222
 | lappuses = 2
 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20230926074510/https://archive.ukrweekly.com/print-media/1977/The_Ukrainian_Weekly_1977-38.pdf
 | archivedate = 2023-09-26}}&lt;/ref&gt;

1978. gada 20. decembrī no Nahodkas pasta Perčatkins mēģināja nosūtīt Jaungada apsveikuma telegrammu [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Džimijs Kārters|Džimijam Kārteram]], lūdzot pievērst uzmanību tiem cilvēkiem, kuriem PSRS liegta reliģijas brīvība.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}&lt;ref name=&quot;nashaamerica&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce
 | autors = Andrejs Dementjevs
 | title = АВЕН-ЕЗЕР. Евангельское движение в Приморье 1898-1990 годы
 | url = http://www.rusbaptist.stunda.org/aven-ezer-primorje.pdf
 | lang = ru
 | atbildīgais = A. Jakovecs
 | vieta = Vladivostoka
 | Izdevējs = Russkij ostrov
 | gads = 2011
 | lappuses = 213
 | kopējais_lappušu_skaits = 272
 | isbn = 978-5-93577-054-2
 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20230925212100/http://www.rusbaptist.stunda.org/aven-ezer-primorje.pdf
 | archivedate = 2023-09-25
}}&lt;/ref&gt; No 1979. gada viņš uzņēmās organizatorisko darbu, lai izveidotu PSRS emigrācijai noskaņoto ticīgo centru, un pretendēja uz tā vadītāja lomu. 1980. gadā viņu ievēlēja par jaunizveidotās Padomju vasarsvētku draudžu padomes, kas apvienoja uz emigrāciju noskaņotos ticīgos, sekretāru.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}} 1979. gada beigās Perčatkins uzrakstīja paziņojumu &quot;ASV Kongresam un valdībai, Kanādas, Austrālijas, Anglijas, VFR, Francijas un Itālijas valdībām&quot;, kurā aprakstīja padomju realitāti, PSKP programmas nostādnes reliģijas jautājumos un izklāstīja padomju likumdošanu attiecībā uz reliģiskajām organizācijām.&lt;ref name=&quot;nashaamerica&quot; /&gt; Viņš bija viens no aktīvākajiem locekļiem komitejā, kas apvienoja ticīgos, kuri vēlējās emigrēt.

Padomju vara organizēja Perčatkina un viņa ģimenes vajāšanu, pilsētas centrālajā avīzē publicējot nomelnojošus rakstus, piemēram, &quot;Liekuļi vairumā un mazumtirdzniecībā&quot;, &quot;Pārliecība pēc aprēķina&quot;, &quot;Kamēr nav par vēlu&quot; un citus.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}} 1980. gada 21. augustā Perčatkins Nahodkā tika arestēts, un 1981. gada marta beigās&lt;ref name=&quot;dtic&quot;&gt;[https://apps.dtic.mil/sti/pdfs/ADA145453.pdf Chronology of Soviet Dissidence: January 1970 through December 1982] [https://apps.dtic.mil/sti/citations/ADA145453 Карточка отчёта]&lt;/ref&gt; saskaņā ar KPFSR Kriminālkodeksa 190.1. pantu viņš tika notiesāts uz diviem gadiem brīvības atņemšanas par &quot;apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kas nomelno padomju valsts un sabiedrisko iekārtu&quot;.&lt;ref name=&quot;dtic&quot;/&gt; Saskaņā ar radiostacijas &quot;[[Amerikas Balss]]&quot; ziņojumu, izmeklēšanas laikā un tiesā pret Perčatkinu tika izmantoti ķīmiski preparāti (neiroleptiķi), kuru ietekmē viņš zaudēja samaņu.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}

1982. gada augustā Perčatkins tika atbrīvots un turpināja cīņu par tiesībām emigrēt no PSRS. Tomēr 1983. gada februārī viņu atkārtoti arestēja un vēlāk saskaņā ar KPFSR Kriminālkodeksa 218. panta 2. daļu notiesāja uz 1,5 gadiem par [[aukstais ierocis|aukstā ieroča]] nelikumīgu nēsāšanu.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}

1987. gadā Perčatkins sagatavoja ziņojumu ASV Kongresam &quot;Par reliģijas stāvokli PSRS&quot;. Šis ziņojums tika nolasīts ASV Kongresā, un Perčatkins tika uzaicināts uz tikšanos ar ASV valsts sekretāru [[Džordžs Šulcs|Džordžu Šulcu]],{{sfn|Romanovičs}} lai pārrunātu reliģisko migrāciju, kā arī ar ASV Augstākās tiesas priekšsēdētāju Viljamu Renkvistu{{sfn|Romanovičs}} un ASV valsts sekretāra vietnieku reliģijas jautājumos. 1988. gada maijā, kad ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] ieradās oficiālā vizītē PSRS, lai tiktos ar [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]], Perčatkins 40 cilvēku delegācijas sastāvā tika uzaicināts uz tikšanos ar prezidenta kundzi [[Nensija Reigana|Nensiju Reiganu]], lai apspriestu reliģijas brīvību Padomju Savienībā. Šajā sanāksmē 1988. gada 30. maijā Perčatkins pārstāvēja padomju protestantus. Aptuveni divas stundas viņš N. Reiganai stāstīja par reliģijas brīvības stāvokli PSRS, pēc kā viņa uzaicināja Perčatkinu personīgi uzstāties ASV Kongresā ar ziņojumu.{{sfn|Gura|2018|p=173}}

1988. gada 26. jūlijā Perčatkins kopā ar visu ģimeni emigrēja uz ASV.{{sfn|Gura|2018|p=173}}{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}} 1988. gada 4. augustā viņš uzstājās ASV Kongresā ar ziņojumu par ticīgo genocīdu PSRS,{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}{{sfn|Gura|2018|p=173}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://russiainphoto.ru/photos/195013/|title=Фото|language=ru|publisher=russiainphoto.ru|accessdate=2023-09-26|archivedate=2023-09-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230926063526/https://russiainphoto.ru/photos/195013/}}&lt;/ref&gt; ko vēlāk apsprieda ar kongresmeņiem, senatoriem un diplomātiem.{{sfn|Gura|2018|p=173}} Šo diskusiju rezultātā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce
 | autors = Futornijs Vitālijs
 | title = 25-летие начала исхода
 | url = https://issuu.com/afisha/docs/diaspora_08-11-13/9
 | lang = ru
 | izdevums = Диаспора. Славянская общественная газета.
 | vieta = Sakramento
 | gads = 2013
 | mēnesis = 08
 | diena = 11
 | sējums = 16
 | izlaidums = 15
 | lappuses = 9
 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20240508015913/https://issuu.com/afisha/docs/diaspora_08-11-13/9
 | archivedate = 2024-05-08}}&lt;/ref&gt; 1989. gadā tika pieņemts &quot;Lotenberga labojums&quot;, kas tika nosaukts Ņūdžersijas štata demokrātu senatora [[Frenks Lotenbergs|Frenka Lotenberga]] vārdā. Šī labojuma darbības pirmajā desmitgadē ASV ieceļoja aptuveni {{sk|350000}} reliģisko migrantu,{{sfn|Gura|2018|p=173}}{{sfn|Semjonova}} bet līdz 2010. gadam — jau aptuveni 1 miljons.{{sfn|Romanovičs}} Masveida vasarsvētku draudzes locekļu izceļošana no Nahodkas sākās jau 1988. gadā, kad izbrauca 152 pieaugušie (neskaitot mazus bērnus). 1989. gadā no Nahodkas emigrēja vēl 45 pieaugušie ticīgie.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}

Atrodoties ASV, Perčatkins izveidoja personīgo tīmekļa vietni, kurā aprakstīja aresta un ieslodzījuma detaļas cīņā par emigrāciju{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bperchatkin.wordpress.com/ |title=Borisa Perčatkina personīgā mājaslapa |accessdate=2023-09-25 |archivedate=2023-09-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230926084710/https://bperchatkin.wordpress.com/ }}&lt;/ref&gt;, un nodibināja kristīgo cilvēktiesību organizāciju ARRC{{sfn|Romanovičs}} (''American-Russian Relief Committee'')&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=_YhIiVBx_5kC |title=Unregistered Religious Groups in Russia: Hearing Before the Commission on Security and Cooperation in Europe |Izdevējs=U.S. Government Printing Office |gads=2007 |lang=en |isbn=978-0-16-077910-7}}&lt;/ref&gt;. Viņš arī izdeva autobiogrāfisku grāmatu &quot;Uguns takas&quot; (''Огненные тропы''), kas piedzīvojusi vairākus izdevumus.{{sfn|Ostrovska|2017|p=69}}

2025. gada vasarā Boriss Perčatkins kopā ar domubiedriem ASV Valsts departamentā un ASV Starptautiskās reliģiskās brīvības komisijā (USCIRF) liecināja par to, ka kristieši pacifisti Ukrainā un Krievijā joprojām tiek vajāti, viņiem tiek liegts alternatīvais civilais dienests un viņi tiek vardarbīgi mobilizēti. Par atteikšanos piedalīties karadarbībā šie cilvēki tiek pakļauti arestiem, vardarbībai un draudiem, saskaroties ar diskrimināciju un kriminālvajāšanu. Saistībā ar to Boriss Perčatkins lobēja atsevišķas migrācijas kvotas izveidi tiem Ukrainas kristiešiem pacifistiem, kuri ieradušies ASV saskaņā ar programmu [[U4U]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.slavicsac.com/2025/07/14/ukraine-russian-christians/ |title=В США обсуждают защиту христиан из Украины и России |language=ru |author=SlavicSac |publisher=Slavic Sacramento |date=2025-07-15 |accessdate=2025-11-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250815145842/https://www.slavicsac.com/2025/07/14/ukraine-russian-christians/ |archivedate=2025-08-15}}&lt;/ref&gt;

== Pieminēšana ==
Borisu Perčatkinu starp citiem politieslodzītajiem savā 1981. gadā sarakstītajā esejā &quot;Zinātnieku atbildība&quot; pieminēja akadēmiķis [[Andrejs Saharovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sakharov.space/lib/otvetstvennost-uchenyh |title=Сахаров. Ответственность учёных |accessdate=2023-09-25 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20231002222415/https://www.sakharov.space/lib/otvetstvennost-uchenyh |archivedate=2023-10-02}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Perčatkins Boriss [http://www.sakharov-center.ru/asfcd/auth/?t=book&amp;num=556 Огненные тропы. Сиэтл (США), 2002. — 222 с. : портр., ил] — ({{YouTube|IF61h-azgHM|audioversija|logo=1}})

== Izmantotā literatūra ==
* {{Publikācijas atsauce
 | autors = Ostrovska O. P.
 | title = Судьбы участников эмиграционного движения пятидесятников на дальнем востоке в 1970-1980-х гг.
 | url = http://dot.kostacademy.kz/bible/files/769476832.pdf#page=65
 | language = ru
 | atbildīgais = S. M. Dudarenoks, M. A. Tuligloviča
 | izdevums = Vladivostoka – atgriešanās punkts: krievu emigrācijas pagātne un tagadne
 | vieta = Habarovska
 | Izdevējs = Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Tālo Austrumu Juridiskais institūts
 | gads = 2017
 | isbn = 978-5-9753-0229-8
 | ref = Ostrovska
 | access-date = {{dat|2026|06|28||bez}}
 | archive-date = {{dat|2023|09|26||bez}}
 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230926080912/http://dot.kostacademy.kz/bible/files/769476832.pdf#page=65}}
* {{Publikācijas atsauce
 | autors = Gura V. O.
 | title = Історія та есхатологічні мотиви релігійної еміграції пізніх протестантів із СРСР 1987–2017 рр.
 | url = http://www.irbis-nbuv.gov.ua/cgi-bin/irbis_nbuv/cgiirbis_64.exe?C21COM=2&amp;I21DBN=UJRN&amp;P21DBN=UJRN&amp;IMAGE_FILE_DOWNLOAD=1&amp;Image_file_name=PDF/gileya_2018_135_47.pdf
 | language = uk
 | atbildīgais = V. P. Andruščenko
 | izdevums = &quot;Гілея: науковий вісник&quot;
 | vieta = Kijiva
 | gads = 2018
 | izlaidums = 135
 | lappuses = 171—175
 | issn = 2076-1554
 | ref = Gura}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://usa.one/2020/01/boris-perchatkin-o-veruyushhix-v-sssr-immigracii-v-ssha-i-aktivizme/ |title=Борис Перчаткин — о том, как помогал верующим из СССР попасть в США |language=ru |author=Viktorija Semjonova |publisher=usa.one |date=2020-01-03 |accessdate=2023-09-25 |ref=Semjonova}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://spasenie.by/publ/pravozashhitnik_boris_perchatkin_smertelno_bolen/4-1-0-82 |title=Правозащитник, Борис Перчаткин, смертельно болен |publisher=spasenie.by |accessdate=2023-09-26 |author=Mihails Romanovičs |ref=Romanovičs |language=ru}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Publikācijas atsauce
 | autors = Michael Rowe
 | title = The Soviet pentecostal emigration movement
 | url = https://www.tandfonline.com/doi/epdf/10.1080/09637498308431098
 | lang = en
 | gads = 2008
 | lappuses = 337—339
 | doi = 10.1080/09637498308431098
 | ref = Rowe}}
* {{Publikācijas atsauce
 | autors = Catherine Wanner
 | title = Religion and Refugee Resettlement: Evolving Connections to Ukraine since World War II
 | url = https://brill.com/view/journals/css/44/1-2/article-p44_4.xml
 | lang = en
 | Izdevējs = Brill | Schöningh
 | gads = 2010
 | sējums = 44
 | lappuses = 44—66
 | issn = 2210-2396
 | doi = 10.1163/221023910X512796
 | ref = Wanner}}
* {{Tīmekļa atsauce |title=Soviet Pentecostals Meet Illegally and Form Council |author=Special To the New York Times |url=https://www.nytimes.com/1979/09/05/archives/soviet-pentecostals-meet-illegally-and-form-council-20-delegates.html |accessdate=2025-12-18 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180310060316/https://www.nytimes.com/1979/09/05/archives/soviet-pentecostals-meet-illegally-and-form-council-20-delegates.html |archivedate=2018-03-10 }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]</text>
      <sha1>nyec9g4io0boi3tv6u893hxqxe3bwsz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sleepwalkers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635432</id>
    <revision>
      <id>4541305</id>
      <parentid>4492709</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:58:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11527" sha1="t1q3hfsvf4157ibom7qmmudriggjew4" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Sleepwalkers''
| žanrs = [[šausmu filma]]
| režisors = [[Miks Geriss]]
| producents = [[Džordžs Edijs]]&lt;br&gt;[[Maikls Grejs]]&lt;br&gt;[[Marks Viktors]]
| scenārijs = [[Stīvens Kings]]
| aktieri = [[Braiens Krause]]&lt;br&gt;[[Madhena Amika]]&lt;br&gt;[[Elisa Krige]]&lt;br&gt;[[Džims Heinijs]]&lt;br&gt;[[Sindija Piketa]]&lt;br&gt;[[Rons Pērlmans]]
| mūzika = [[Nikolass Paiks]]
| operators = [[Rodnijs Čarterss]]
| montāža = [[O. Nikolass Brauns]]
| izdošana = 1992. gada
| ilgums = 89 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|30,5 miljoni}}
}}

'''''Sleepwalkers''''', arī pazīstama kā '''''Stephen King's Sleepwalkers''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Mēnessērdzīgie'') ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kas balstīta uz [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] nepublicēta īsā stāsta sižetu, kuru viņš izmantoja scenārija rakstīšanai. Filmas režisors ir [[Miks Geriss]]. Galvenās lomas atveido [[Braiens Krauze]], [[Madhena Amika]] un [[Elisa Krige]], bet pārējās lomās ir [[Džims Heinijs]], [[Sindija Piketa]], [[Dens Mārtins]] un [[Rons Pērlmans]].

Filma stāsta par pusaudzi Čārliju un viņa māti, kuri ir [[Vilkacis|vilkači]] un medī [[Jaunava|jaunavas]]. Tomēr viņu iecerētais upuris Tanja izrādās gudrāka un spēj pretoties vilkačiem.

== Sižets ==
Čārlzs Breidijs, viņa māte un mīļākā Mērija ir vilkači [[Vampīrs|vampīri]], kas piekopj klejotāju dzīvesveidu. Viņi barojas no jaunavu dzīvības spēka un pēc vēlēšanās spēj pārvērsties par divkājainiem vilkačiem ar kaķu pazīmēm, kas ir viņu dabiskā forma. Viņiem piemīt arī [[Telekinēze|telekinēzes]] un ilūziju radīšanas spējas, bet viņu vienīgā vājība ir kaķi. Pēc kādas meitenes nogalināšanas [[Bodegabeja|Bodegabejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Čārlijs un Mērija pārceļas uz Trevisu, [[Indiāna|Indiānā]].

Trevisā Čārlijs satiek Tanju, vidusskolnieci, kura strādā kinoteātrī. Daudzas meitenes skolā izrāda interesi par Čārliju, taču viņš sāk izrādīt pieķeršanos Tanjai, lai iegūtu viņas dzīvības spēku, jo viņam un viņa mātei ir nepieciešams baroties. Tomēr pēc vienas no vizītēm pie Tanjas Čārlijs brauc ar automašīnu, kad viņu aptur skolotājs Felousa kungs. Felouss pamana viltojumu Čārlija vecajos skolas dokumentos un mēģina viņu šantažēt, pat cenšoties viņu izvarot. Atbildot uz uzbrukumu, Čārlijs norauj skolotājam roku un pēc tam viņu nogalina. Pēc tam Čārlijs turpina braukt, taču ātruma pārsniegšana piesaista patruļpolicista Endija uzmanību, un viņš uzsāk pakaļdzīšanos. Tās laikā Endija kaķis sāk šņākt uz Čārliju, piespiežot viņu atklāt savu patieso izskatu. Pateicoties spējai kļūt neredzamam, Čārlijam izdodas aizbēgt. Vēlāk Endijs pastāsta šerifam Stīvensam un viņa vietniekam Horāsam par notikušo, taču viņi viņam nenotic.

Nākamajā dienā Čārlijs dodas piknikā ar Tanju. Tā laikā viņš mēģina izsūkt viņas dzīvības spēku un atklāj savu patieso izskatu, taču Tanjai izdodas viņu atvairīt, iedurot viņam acī korķviļķi. Tanju izglābj garāmbraucošais Endijs, taču Čārlijs viņu ievaino ar zīmuli. Pēc Endija neveiksmīgā mēģinājuma nošaut Čārliju, viņš atņem Endija [[Revolveris|revolveri]] un viņu nogalina. Tanju izglābj Endija kaķis, kurš uzbrūk Čārlijam un piespiež viņu atkāpties uz mājām pie mātes. Tanja ziņo par notikušo šerifam, kurš kopā ar [[Štata policija|štata policiju]] iebrūk Čārlija mājā, taču Mērija padara sevi un Čārliju neredzamus, tādējādi glābjot abus no aresta. Pēc tam šerifs nosūta Tanju mājās Horāsa uzraudzībā. Tajā vakarā Mērija saprot, ka vienīgais veids, kā glābt savu dēlu, ir viņu pabarot, tāpēc nolemj pati uzbrukt Tanjai. Netālu no Tanjas mājām viņa nogalina divus policistus un ievaino Tanjas tēvu un māti. Horāsam izdodas izsaukt pastiprinājumu, pirms Mērija viņu nogalina ar [[kukurūzas]] vālīti. Tikmēr pie Čārlija mājas sāk pulcēties kaķi no visas pilsētas. Ierodas štata policija, taču Mērija nokož kapteinim Somsam pirkstus un pēc tam apdullina viņu ar viņa paša salauzto roku. Pēc tam viņa sagrābj Tanju un, atklājot uguni ar pistoli, uzspridzina divas policijas mašīnas, pirms aizbrauc.

Maērija aizved Tanju uz savu māju, kur mēģina glābt savu dēlu, taču Tanja iedur Čārlijam acīs ar pirkstiem, viņu nogalinot. Šerifs Stīvenss ierodas, lai glābtu Tanju, bet Mērija viņu satver un uzdur uz žoga. Tomēr ārā Mērijai uzbrūk kaķi, kas viņu sakož, liekot viņai uzliesmot un iet bojā. Pēc tam Tanja aizbrauc kopā ar Endija kaķi.

== Lomās ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Braiens Krause]] kā Čārlijs Breidijs
* [[Elisa Krige]] kā Mērija Breidija
* [[Madhena Amika]] kā Tanja Robertsone
* [[Džims Heinijs]] kā šerifs Aira Stīvenss
* [[Sindija Piketa]] kā Tanjas māte Helēna Robertsone
* [[Dens Mārtins]] kā šerifa vietnieks Endijs Sempsons
* [[Rons Pērlmans]] kā štata policijas kapteinis Somss
* [[Laimans Vords]] kā Tanjas tēvs Donalds Robertsons
* [[Glens Šedikss]] kā skolotājs Felousa kungs
{{Col-2}}
* [[Sintija Gerisa]] kā Lorija
* [[Montijs Beins]] kā šerifa vietnieks Horāss
* [[Džons Lendiss]] kā laboratorijas tehniķis
* [[Džo Dante]] kā laboratorijas asistents
* [[Stīvens Kings]] kā kapsētas uzraugs
* [[Klaivs Bārkers]] kā kriminālists
* [[Toubs Hūpers]] kā tehniķis kriminālists
* [[Marks Hemils]] kā šerifs Dženkinss
{{Col-end}}
== Tapšana ==
''Sleepwalkers'' bija pirmā filma, kurai Stīvens Kings uzrakstīja oriģinālu scenāriju, nevis adaptēja kādu no saviem publicētajiem darbiem. Tomēr filmas sižets balstīts uz vienu no Kinga nepublicētajiem īsajiem stāstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/revisiting-the-film-of-stephen-kings-sleepwalkers/|title=Revisiting the film of Stephen King's Sleepwalkers|last=Lea|first=Rebecca|website=Den of Geek|access-date=2026-07-09|date=2017-08-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.horrorgeeklife.com/2022/04/10/stephen-kings-sleepwalkers-30-year-later/|title=For the Hiss of It: Stephen King's Sleepwalkers 30 Years Later|last=Moyer|first=Catie|website=HGL|access-date=2026-07-09|date=2022-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji ''[[Columbia Pictures]]'' tikās ar [[Miks Geriss|Miku Gerisu]], kurš vēlējās sadarboties ar Kingu, taču studija jau bija nolīgusi režisoru [[Ruperts Veinraits|Rupertu Veinraitu]]. Veinraits scenārijā sāka veikt būtiskas izmaiņas, kas Kingam nepatika, tāpēc viņu nomainīja Geriss.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/stephen-king-sleepwalkers-1992-free-streaming-success-tubi-november-2025/|title=Stephen King’s Forgotten Feline Flop Is a Free Streaming Hit|last=London|first=Rob|website=Collider|access-date=2026-07-09|date=2025-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/550319/mick-garris-interview-director-of-sleepwalkers/|title=HDTGM: A Conversation With Mick Garris, Director Of 'Sleepwalkers'|last=Harris|first=Blake|website=SlashFilm|access-date=2026-07-09|date=2017-04-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus pašam Kingam filmā epizodiskās lomās parādās arī vairāki citi režisori. Geriss uzaicināja filmēties [[Džons Kārpenters|Džonu Kārpenteru]], taču viņš bija aizņemts ar filmas &quot;[[Neredzamā cilvēka memuāri]]&quot; uzņemšanu. Arī [[Džordžs Romero]] saņēma uzaicinājumu, taču slimības dēļ nevarēja piedalīties.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Behind The Scenes of Stephen King's Sleepwalkers|url=https://archive.org/details/cinefantastique_1970-2002/Cinefantastique%20Vol%2023%20No%202-3%20%28Oct%201992%29/page/n119/mode/1up|journal=Cinefantastique Magazine}}&lt;/ref&gt; Savukārt rakstnieks [[Klaivs Bārkers]] un režisors [[Toubs Hūpers]] uzaicinājumu pieņēma un parādījās filmā, tāpat kā [[Džons Lendiss]] un [[Džo Dante]]. Aktieris [[Marks Hemils]], kurš pēc Gerisa lūguma arī parādījās nelielā lomā, vēlāk atzina, ka gandrīz neatceras ne savu lomu filmā, ne to, vai par to viņam samaksāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/mark-hamill-forgot-he-appeared-in-stephen-kings-sleepwalkers-11794490|title=Mark Hamill Admits 'I Totally Forgot' About Cameo in Stephen King's 1992 Film Sleepwalkers}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/mark-hamill-forgot-stephen-king-sleepwalkers-cameo-11793869|title=Mark Hamill forgot Stephen King 'Sleepwalkers' cameo: 'I don't even know if I got paid'|work=EW.com|access-date=2026-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vecuma ierobežojums ===
Tā kā filmā bija daudz vardarbīgu ainu, tā četras reizes saņēma augstāko pieaugušajiem paredzēto reitingu — [[Amerikas Kinofilmu asociācijas reitingu sistēma|NC-17]], pirms piektajā iesniegšanas reizē tai tika piešķirts reitings R.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aina, kurā Tanja iedur Čārlijam acī korķviļķi, tika pārveidota, jo sākotnēji tā bija daudz detalizētāka. Arī aina, kurā Mērija nokož kapteinim Somsam pirkstus, sākotnēji bija garāka un tajā bija redzams, kā viņa tos sakošļā un pēc tam izspļauj uz ielas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmas galīgajā versijā bija redzama tikai pirkstu nokošana.

== Atsauksmes un turpinājums ==

=== Atsauksmes ===
Kritiķi filmu lielākoties nosodīja, un pēc tās iznākšanas tā saņēma kopumā negatīvas atsauksmes, lai gan tai izdevās atgūt savu budžetu, nopelnot 30 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 32% vērtējums, balstoties uz 19 atsauksmēm, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums ir 38%, balstoties uz 12 atsauksmēm.

Kevins Tomass no laikraksta ''[[Los Angeles Times]]'' asi kritizēja filmu, nosaucot to par &quot;tumšiem, stulbiem un īpaši vardarbīgiem atkritumiem no populārā šausmu meistara [Kinga]&quot;. Tomēr Tomass uzslavēja Madhenas Amikas aktierspēlo, kā arī stilu un dinamiku, ko Geriss ienesa filmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1992-04-13-ca-140-story.html|title=MOVIE REVIEW : 'Sleepwalkers': Ultraviolent, Morbid, Silly|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-09|date=1992-04-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''[[Variety]]'' filmu raksturoja kā &quot;muļķīgu, ar farsu pilno šausmu filmu&quot;, bet režisoru epizodiskās lomas nosauca par &quot;bezjēdzīgām&quot;. Vienlaikus aktieru sastāvs tika atzīts par pievilcīgu un, cik iespējams, simpātisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1991/film/reviews/sleepwalkers-1200429245/|title=Sleepwalkers|last=Staff|first=Variety|website=Variety|access-date=2026-07-09|date=1992-01-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Iespējams turpinājums ===
Gariss apstiprināja, ka ''Columbia Pictures'' apsprieda turpinājuma iespējamību, jo filma bija finansiāli veiksmīga, neskatoties uz negatīvajām atsauksmēm. Kinga sieva, rakstniece [[Tabita Kinga]], uzrakstīja turpinājuma scenāriju, kura centrā bija sieviešu basketbola komanda, taču pats Gariss šo scenāriju nav lasījis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1992. gada filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]</text>
      <sha1>t1q3hfsvf4157ibom7qmmudriggjew4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541407</id>
      <parentid>4541305</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:03:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: =en-US → =en (5) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4541407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11492" sha1="2yu4ceth5snu8kwayyw9z1vgv7liaci" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Sleepwalkers''
| žanrs = [[šausmu filma]]
| režisors = [[Miks Geriss]]
| producents = [[Džordžs Edijs]]&lt;br&gt;[[Maikls Grejs]]&lt;br&gt;[[Marks Viktors]]
| scenārijs = [[Stīvens Kings]]
| aktieri = [[Braiens Krause]]&lt;br&gt;[[Madhena Amika]]&lt;br&gt;[[Elisa Krige]]&lt;br&gt;[[Džims Heinijs]]&lt;br&gt;[[Sindija Piketa]]&lt;br&gt;[[Rons Pērlmans]]
| mūzika = [[Nikolass Paiks]]
| operators = [[Rodnijs Čarterss]]
| montāža = [[O. Nikolass Brauns]]
| izdošana = 1992. gada
| ilgums = 89 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|30,5 miljoni}}
}}

'''''Sleepwalkers''''', arī pazīstama kā '''''Stephen King's Sleepwalkers''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Mēnessērdzīgie'') ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kas balstīta uz [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] nepublicēta īsā stāsta sižetu, kuru viņš izmantoja scenārija rakstīšanai. Filmas režisors ir [[Miks Geriss]]. Galvenās lomas atveido [[Braiens Krauze]], [[Madhena Amika]] un [[Elisa Krige]], bet pārējās lomās ir [[Džims Heinijs]], [[Sindija Piketa]], [[Dens Mārtins]] un [[Rons Pērlmans]].

Filma stāsta par pusaudzi Čārliju un viņa māti, kuri ir [[Vilkacis|vilkači]] un medī [[jaunava]]s. Tomēr viņu iecerētais upuris Tanja izrādās gudrāka un spēj pretoties vilkačiem.

== Sižets ==
Čārlzs Breidijs, viņa māte un mīļākā Mērija ir vilkači [[Vampīrs|vampīri]], kas piekopj klejotāju dzīvesveidu. Viņi barojas no jaunavu dzīvības spēka un pēc vēlēšanās spēj pārvērsties par divkājainiem vilkačiem ar kaķu pazīmēm, kas ir viņu dabiskā forma. Viņiem piemīt arī [[telekinēze]]s un ilūziju radīšanas spējas, bet viņu vienīgā vājība ir kaķi. Pēc kādas meitenes nogalināšanas [[Bodegabeja|Bodegabejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Čārlijs un Mērija pārceļas uz Trevisu, [[Indiāna|Indiānā]].

Trevisā Čārlijs satiek Tanju, vidusskolnieci, kura strādā kinoteātrī. Daudzas meitenes skolā izrāda interesi par Čārliju, taču viņš sāk izrādīt pieķeršanos Tanjai, lai iegūtu viņas dzīvības spēku, jo viņam un viņa mātei ir nepieciešams baroties. Tomēr pēc vienas no vizītēm pie Tanjas Čārlijs brauc ar automašīnu, kad viņu aptur skolotājs Felousa kungs. Felouss pamana viltojumu Čārlija vecajos skolas dokumentos un mēģina viņu šantažēt, pat cenšoties viņu izvarot. Atbildot uz uzbrukumu, Čārlijs norauj skolotājam roku un pēc tam viņu nogalina. Pēc tam Čārlijs turpina braukt, taču ātruma pārsniegšana piesaista patruļpolicista Endija uzmanību, un viņš uzsāk pakaļdzīšanos. Tās laikā Endija kaķis sāk šņākt uz Čārliju, piespiežot viņu atklāt savu patieso izskatu. Pateicoties spējai kļūt neredzamam, Čārlijam izdodas aizbēgt. Vēlāk Endijs pastāsta šerifam Stīvensam un viņa vietniekam Horāsam par notikušo, taču viņi viņam nenotic.

Nākamajā dienā Čārlijs dodas piknikā ar Tanju. Tā laikā viņš mēģina izsūkt viņas dzīvības spēku un atklāj savu patieso izskatu, taču Tanjai izdodas viņu atvairīt, iedurot viņam acī korķviļķi. Tanju izglābj garāmbraucošais Endijs, taču Čārlijs viņu ievaino ar zīmuli. Pēc Endija neveiksmīgā mēģinājuma nošaut Čārliju, viņš atņem Endija [[Revolveris|revolveri]] un viņu nogalina. Tanju izglābj Endija kaķis, kurš uzbrūk Čārlijam un piespiež viņu atkāpties uz mājām pie mātes. Tanja ziņo par notikušo šerifam, kurš kopā ar [[Štata policija|štata policiju]] iebrūk Čārlija mājā, taču Mērija padara sevi un Čārliju neredzamus, tādējādi glābjot abus no aresta. Pēc tam šerifs nosūta Tanju mājās Horāsa uzraudzībā. Tajā vakarā Mērija saprot, ka vienīgais veids, kā glābt savu dēlu, ir viņu pabarot, tāpēc nolemj pati uzbrukt Tanjai. Netālu no Tanjas mājām viņa nogalina divus policistus un ievaino Tanjas tēvu un māti. Horāsam izdodas izsaukt pastiprinājumu, pirms Mērija viņu nogalina ar [[kukurūzas]] vālīti. Tikmēr pie Čārlija mājas sāk pulcēties kaķi no visas pilsētas. Ierodas štata policija, taču Mērija nokož kapteinim Somsam pirkstus un pēc tam apdullina viņu ar viņa paša salauzto roku. Pēc tam viņa sagrābj Tanju un, atklājot uguni ar pistoli, uzspridzina divas policijas mašīnas, pirms aizbrauc.

Maērija aizved Tanju uz savu māju, kur mēģina glābt savu dēlu, taču Tanja iedur Čārlijam acīs ar pirkstiem, viņu nogalinot. Šerifs Stīvenss ierodas, lai glābtu Tanju, bet Mērija viņu satver un uzdur uz žoga. Tomēr ārā Mērijai uzbrūk kaķi, kas viņu sakož, liekot viņai uzliesmot un iet bojā. Pēc tam Tanja aizbrauc kopā ar Endija kaķi.

== Lomās ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Braiens Krause]] kā Čārlijs Breidijs
* [[Elisa Krige]] kā Mērija Breidija
* [[Madhena Amika]] kā Tanja Robertsone
* [[Džims Heinijs]] kā šerifs Aira Stīvenss
* [[Sindija Piketa]] kā Tanjas māte Helēna Robertsone
* [[Dens Mārtins]] kā šerifa vietnieks Endijs Sempsons
* [[Rons Pērlmans]] kā štata policijas kapteinis Somss
* [[Laimans Vords]] kā Tanjas tēvs Donalds Robertsons
* [[Glens Šedikss]] kā skolotājs Felousa kungs
{{Col-2}}
* [[Sintija Gerisa]] kā Lorija
* [[Montijs Beins]] kā šerifa vietnieks Horāss
* [[Džons Lendiss]] kā laboratorijas tehniķis
* [[Džo Dante]] kā laboratorijas asistents
* [[Stīvens Kings]] kā kapsētas uzraugs
* [[Klaivs Bārkers]] kā kriminālists
* [[Toubs Hūpers]] kā tehniķis kriminālists
* [[Marks Hemils]] kā šerifs Dženkinss
{{Col-end}}
== Tapšana ==
''Sleepwalkers'' bija pirmā filma, kurai Stīvens Kings uzrakstīja oriģinālu scenāriju, nevis adaptēja kādu no saviem publicētajiem darbiem. Tomēr filmas sižets balstīts uz vienu no Kinga nepublicētajiem īsajiem stāstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/revisiting-the-film-of-stephen-kings-sleepwalkers/|title=Revisiting the film of Stephen King's Sleepwalkers|last=Lea|first=Rebecca|website=Den of Geek|access-date=2026-07-09|date=2017-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.horrorgeeklife.com/2022/04/10/stephen-kings-sleepwalkers-30-year-later/|title=For the Hiss of It: Stephen King's Sleepwalkers 30 Years Later|last=Moyer|first=Catie|website=HGL|access-date=2026-07-09|date=2022-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji ''[[Columbia Pictures]]'' tikās ar [[Miks Geriss|Miku Gerisu]], kurš vēlējās sadarboties ar Kingu, taču studija jau bija nolīgusi režisoru [[Ruperts Veinraits|Rupertu Veinraitu]]. Veinraits scenārijā sāka veikt būtiskas izmaiņas, kas Kingam nepatika, tāpēc viņu nomainīja Geriss.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/stephen-king-sleepwalkers-1992-free-streaming-success-tubi-november-2025/|title=Stephen King’s Forgotten Feline Flop Is a Free Streaming Hit|last=London|first=Rob|website=Collider|access-date=2026-07-09|date=2025-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/550319/mick-garris-interview-director-of-sleepwalkers/|title=HDTGM: A Conversation With Mick Garris, Director Of 'Sleepwalkers'|last=Harris|first=Blake|website=SlashFilm|access-date=2026-07-09|date=2017-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus pašam Kingam filmā epizodiskās lomās parādās arī vairāki citi režisori. Geriss uzaicināja filmēties [[Džons Kārpenters|Džonu Kārpenteru]], taču viņš bija aizņemts ar filmas &quot;[[Neredzamā cilvēka memuāri]]&quot; uzņemšanu. Arī [[Džordžs Romero]] saņēma uzaicinājumu, taču slimības dēļ nevarēja piedalīties.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Behind The Scenes of Stephen King's Sleepwalkers|url=https://archive.org/details/cinefantastique_1970-2002/Cinefantastique%20Vol%2023%20No%202-3%20%28Oct%201992%29/page/n119/mode/1up|journal=Cinefantastique Magazine}}&lt;/ref&gt; Savukārt rakstnieks [[Klaivs Bārkers]] un režisors [[Toubs Hūpers]] uzaicinājumu pieņēma un parādījās filmā, tāpat kā [[Džons Lendiss]] un [[Džo Dante]]. Aktieris [[Marks Hemils]], kurš pēc Gerisa lūguma arī parādījās nelielā lomā, vēlāk atzina, ka gandrīz neatceras ne savu lomu filmā, ne to, vai par to viņam samaksāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/mark-hamill-forgot-he-appeared-in-stephen-kings-sleepwalkers-11794490|title=Mark Hamill Admits 'I Totally Forgot' About Cameo in Stephen King's 1992 Film Sleepwalkers}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/mark-hamill-forgot-stephen-king-sleepwalkers-cameo-11793869|title=Mark Hamill forgot Stephen King 'Sleepwalkers' cameo: 'I don't even know if I got paid'|work=EW.com|access-date=2026-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vecuma ierobežojums ===
Tā kā filmā bija daudz vardarbīgu ainu, tā četras reizes saņēma augstāko pieaugušajiem paredzēto reitingu — [[Amerikas Kinofilmu asociācijas reitingu sistēma|NC-17]], pirms piektajā iesniegšanas reizē tai tika piešķirts reitings R.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aina, kurā Tanja iedur Čārlijam acī korķviļķi, tika pārveidota, jo sākotnēji tā bija daudz detalizētāka. Arī aina, kurā Mērija nokož kapteinim Somsam pirkstus, sākotnēji bija garāka un tajā bija redzams, kā viņa tos sakošļā un pēc tam izspļauj uz ielas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmas galīgajā versijā bija redzama tikai pirkstu nokošana.

== Atsauksmes un turpinājums ==

=== Atsauksmes ===
Kritiķi filmu lielākoties nosodīja, un pēc tās iznākšanas tā saņēma kopumā negatīvas atsauksmes, lai gan tai izdevās atgūt savu budžetu, nopelnot 30 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 32% vērtējums, balstoties uz 19 atsauksmēm, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums ir 38%, balstoties uz 12 atsauksmēm.

Kevins Tomass no laikraksta ''[[Los Angeles Times]]'' asi kritizēja filmu, nosaucot to par &quot;tumšiem, stulbiem un īpaši vardarbīgiem atkritumiem no populārā šausmu meistara [Kinga]&quot;. Tomēr Tomass uzslavēja Madhenas Amikas aktierspēlo, kā arī stilu un dinamiku, ko Geriss ienesa filmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1992-04-13-ca-140-story.html|title=MOVIE REVIEW : 'Sleepwalkers': Ultraviolent, Morbid, Silly|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-09|date=1992-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''[[Variety]]'' filmu raksturoja kā &quot;muļķīgu, ar farsu pilno šausmu filmu&quot;, bet režisoru epizodiskās lomas nosauca par &quot;bezjēdzīgām&quot;. Vienlaikus aktieru sastāvs tika atzīts par pievilcīgu un, cik iespējams, simpātisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1991/film/reviews/sleepwalkers-1200429245/|title=Sleepwalkers|last=Staff|first=Variety|website=Variety|access-date=2026-07-09|date=1992-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Iespējams turpinājums ===
Gariss apstiprināja, ka ''Columbia Pictures'' apsprieda turpinājuma iespējamību, jo filma bija finansiāli veiksmīga, neskatoties uz negatīvajām atsauksmēm. Kinga sieva, rakstniece [[Tabita Kinga]], uzrakstīja turpinājuma scenāriju, kura centrā bija sieviešu basketbola komanda, taču pats Gariss šo scenāriju nav lasījis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1992. gada filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]</text>
      <sha1>2yu4ceth5snu8kwayyw9z1vgv7liaci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541422</id>
      <parentid>4541407</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:38:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4541422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11858" sha1="1fxaueah0fkcky0137bchuhw9w9nxo7" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Sleepwalkers''
| attēls = Sleepwalkers.jpg
| žanrs = [[šausmu filma]]
| režisors = [[Miks Geriss]]
| producents = {{ubl|[[Džordžs Edijs]]|[[Maikls Grejs]]|[[Marks Viktors]]}}
| scenārijs = [[Stīvens Kings]]
| aktieri = {{ubl|[[Braiens Krause]]|[[Madhena Amika]]|[[Elisa Krige]]|[[Džims Heinijs]]|[[Sindija Piketa]]|[[Rons Pērlmans]]}}
| mūzika = [[Nikolass Paiks]]
| operators = [[Rodnijs Čarterss]]
| montāža = [[O. Nikolass Brauns]]
| izdošana = {{filmas datums|1992}}
| ilgums = 89 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|30,5 miljoni}}
}}
'''''Sleepwalkers''''', zināma arī kā '''''Stephen King's Sleepwalkers''''' (no {{val|en|Mēnessērdzīgie}}) ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kas balstīta uz [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] nepublicēta īsā stāsta sižetu, kuru viņš izmantoja scenārija rakstīšanai. Filmas režisors ir [[Miks Geriss]]. Galvenās lomas atveido [[Braiens Krauze]], [[Madhena Amika]] un [[Elisa Krige]], bet pārējās lomās ir [[Džims Heinijs]], [[Sindija Piketa]], [[Dens Mārtins]] un [[Rons Pērlmans]].

Filmas centrā ir Čārlzs un Mērija Breidiji — pēdējie divi izdzīvojušie no vampīrisku, [[kaķi|kaķveidīgu]] būtņu sugas, kas spēj mainīt veidolu un barojas ar [[nevainība|jaunavu]] dzīvības spēku, tomēr viņu iecerētais upuris Tanja izrādās gudrāka un spēj pretoties viņiem pretoties. Šī bija pirmā reize, kad Stīvens Kings sarakstīja scenāriju, kas sākotnēji bija paredzēts tieši ekrānam, nevis veidoja adaptāciju kādam no saviem romāniem vai stāstiem.

== Sižets ==
Čārlzs Breidijs, viņa māte un mīļākā Mērija ir vilkači [[formmaiņa]]s [[enerģijas vampīrs|enerģijas vampīri]], kas piekopj klejotāju dzīvesveidu. Viņi barojas no jaunavu dzīvības spēka un pēc vēlēšanās spēj pārvērsties par divkājainiem kaķveidīgajiem, kas ir viņu dabiskā forma. Viņiem piemīt [[telekinēze]]s un ilūziju radīšanas spējas, bet viņu vienīgā vājība ir kaķi. Pēc kādas meitenes nogalināšanas [[Bodegabeja|Bodegabejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], Čārlijs un Mērija pārceļas uz Trevisu, [[Indiāna|Indiānā]].

Trevisā Čārlijs satiek Tanju, vidusskolnieci, kura strādā kinoteātrī. Daudzas meitenes skolā izrāda interesi par Čārliju, taču viņš sāk izrādīt pieķeršanos Tanjai, lai iegūtu viņas dzīvības spēku, jo viņam un viņa mātei ir nepieciešams baroties. Tomēr pēc vienas no vizītēm pie Tanjas, braucot mājās Čārliju aptur skolotājs Felousa kungs. Felouss pamanījis viltojumu Čārlija vecajos skolas dokumentos un mēģina viņu šantažēt, pat cenšoties viņu izvarot. Atbildot uz uzbrukumu, Čārlijs norauj skolotājam roku un pēc tam viņu nogalina. Turpinot ceļu Čārlija braukšanas ātruma pārsniegšana piesaista patruļpolicista Endija uzmanību, un viņš uzsāk pakaļdzīšanos. Tās laikā Endija kaķis sāk šņākt uz Čārliju, piespiežot viņu atklāt savu patieso izskatu. Pateicoties spējai kļūt neredzamam, Čārlijam izdodas aizbēgt. Vēlāk Endijs pastāsta šerifam Stīvensam un viņa vietniekam Horāsam par notikušo, taču viņi tam nenotic.

Nākamajā dienā Čārlijs dodas piknikā ar Tanju. Tā laikā viņš mēģina izsūkt viņas dzīvības spēku un atklāj savu patieso izskatu, taču Tanjai izdodas viņu atvairīt, iedurot viņam acī korķviļķi. Tanju izglābj garāmbraucošais Endijs, taču Čārlijs viņu ievaino ar zīmuli. Pēc Endija neveiksmīgā mēģinājuma nošaut Čārliju, viņš atņem Endija [[Revolveris|revolveri]] un viņu nogalina. Tanju izglābj Endija kaķis, kurš uzbrūk Čārlijam un piespiež viņu atkāpties uz mājām pie mātes. Tanja ziņo par notikušo šerifam, kurš kopā ar [[Štata policija|štata policiju]] iebrūk Čārlija mājā, taču Mērija padara sevi un Čārliju neredzamus, tādējādi glābjot abus no aresta. Pēc tam šerifs nosūta Tanju mājās Horāsa uzraudzībā. Tajā vakarā Mērija saprot, ka vienīgais veids, kā glābt savu dēlu, ir viņu pabarot, tāpēc nolemj pati uzbrukt Tanjai. Netālu no Tanjas mājām viņa nogalina divus policistus un ievaino Tanjas tēvu un māti. Horāsam izdodas izsaukt pastiprinājumu, pirms Mērija viņu nogalina ar [[kukurūzas]] vālīti. Tikmēr pie Čārlija mājas sāk pulcēties kaķi no visas pilsētas. Ierodas štata policija, taču Mērija nokož kapteinim Somsam pirkstus un pēc tam apdullina viņu ar viņa paša salauzto roku. Pēc tam viņa sagrābj Tanju un, atklājot uguni ar pistoli, uzspridzina divas policijas mašīnas, pirms aizbrauc.

Mērija aizved Tanju uz savu māju, kur mēģina glābt savu dēlu, taču Tanja iedur Čārlijam acīs ar pirkstiem, viņu nogalinot. Šerifs Stīvenss ierodas, lai glābtu Tanju, bet Mērija viņu satver un uzdur uz žoga. Tomēr ārā Mērijai uzbrūk kaķi, kas viņu sakož, liekot viņai uzliesmot un iet bojā. Pēc tam Tanja aizbrauc kopā ar Endija kaķi.

== Lomās ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Braiens Krause]] kā Čārlijs Breidijs
* [[Elisa Krige]] kā Mērija Breidija
* [[Madhena Amika]] kā Tanja Robertsone
* [[Džims Heinijs]] kā šerifs Aira Stīvenss
* [[Sindija Piketa]] kā Tanjas māte Helēna Robertsone
* [[Dens Mārtins]] kā šerifa vietnieks Endijs Sempsons
* [[Rons Pērlmans]] kā štata policijas kapteinis Somss
* [[Laimans Vords]] kā Tanjas tēvs Donalds Robertsons
* [[Glens Šedikss]] kā skolotājs Felousa kungs
{{Col-2}}
* [[Sintija Gerisa]] kā Lorija
* [[Montijs Beins]] kā šerifa vietnieks Horāss
* [[Džons Lendiss]] kā laboratorijas tehniķis
* [[Džo Dante]] kā laboratorijas asistents
* [[Stīvens Kings]] kā kapsētas uzraugs
* [[Klaivs Bārkers]] kā kriminālists
* [[Toubs Hūpers]] kā tehniķis kriminālists
* [[Marks Hemils]] kā šerifs Dženkinss
{{Col-end}}

== Tapšana ==
''Sleepwalkers'' bija pirmā filma, kurai Stīvens Kings uzrakstīja oriģinālu scenāriju, nevis adaptēja kādu no saviem publicētajiem darbiem. Tomēr filmas sižets balstīts uz vienu no Kinga nepublicētajiem īsajiem stāstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/revisiting-the-film-of-stephen-kings-sleepwalkers/|title=Revisiting the film of Stephen King's Sleepwalkers|last=Lea|first=Rebecca|website=Den of Geek|access-date=2026-07-09|date=2017-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.horrorgeeklife.com/2022/04/10/stephen-kings-sleepwalkers-30-year-later/|title=For the Hiss of It: Stephen King's Sleepwalkers 30 Years Later|last=Moyer|first=Catie|website=HGL|access-date=2026-07-09|date=2022-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji ''[[Columbia Pictures]]'' tikās ar [[Miks Geriss|Miku Gerisu]], kurš vēlējās sadarboties ar Kingu, taču studija jau bija nolīgusi režisoru [[Ruperts Veinraits|Rupertu Veinraitu]]. Veinraits scenārijā sāka veikt būtiskas izmaiņas, kas Kingam nepatika, tāpēc viņu nomainīja Geriss.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/stephen-king-sleepwalkers-1992-free-streaming-success-tubi-november-2025/|title=Stephen King’s Forgotten Feline Flop Is a Free Streaming Hit|last=London|first=Rob|website=Collider|access-date=2026-07-09|date=2025-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/550319/mick-garris-interview-director-of-sleepwalkers/|title=HDTGM: A Conversation With Mick Garris, Director Of 'Sleepwalkers'|last=Harris|first=Blake|website=SlashFilm|access-date=2026-07-09|date=2017-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus pašam Kingam filmā epizodiskās lomās parādās arī vairāki citi režisori. Geriss uzaicināja filmēties [[Džons Kārpenters|Džonu Kārpenteru]], taču viņš bija aizņemts ar filmas &quot;[[Neredzamā cilvēka memuāri]]&quot; uzņemšanu. Arī [[Džordžs Romero]] saņēma uzaicinājumu, taču slimības dēļ nevarēja piedalīties.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Behind The Scenes of Stephen King's Sleepwalkers|url=https://archive.org/details/cinefantastique_1970-2002/Cinefantastique%20Vol%2023%20No%202-3%20%28Oct%201992%29/page/n119/mode/1up|journal=Cinefantastique Magazine}}&lt;/ref&gt; Savukārt rakstnieks [[Klaivs Bārkers]] un režisors [[Toubs Hūpers]] uzaicinājumu pieņēma un parādījās filmā, tāpat kā [[Džons Lendiss]] un [[Džo Dante]]. Aktieris [[Marks Hemils]], kurš pēc Gerisa lūguma arī parādījās nelielā lomā, vēlāk atzina, ka gandrīz neatceras ne savu lomu filmā, ne to, vai par to viņam samaksāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/mark-hamill-forgot-he-appeared-in-stephen-kings-sleepwalkers-11794490|title=Mark Hamill Admits 'I Totally Forgot' About Cameo in Stephen King's 1992 Film Sleepwalkers}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/mark-hamill-forgot-stephen-king-sleepwalkers-cameo-11793869|title=Mark Hamill forgot Stephen King 'Sleepwalkers' cameo: 'I don't even know if I got paid'|work=EW.com|access-date=2026-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vecuma ierobežojums ===
Tā kā filmā bija daudz vardarbīgu ainu, tā četras reizes saņēma augstāko pieaugušajiem paredzēto reitingu — [[Amerikas Kinofilmu asociācijas reitingu sistēma|NC-17]], pirms piektajā iesniegšanas reizē tai piešķira R reitingu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Ainu, kurā Tanja iedur Čārlijam acī korķviļķi, pārveidoja, jo sākotnēji tā bija daudz detalizētāka. Arī aina, kurā Mērija nokož kapteinim Somsam pirkstus, sākotnēji bija garāka un tajā bija redzams, kā viņa tos sakošļā un pēc tam izspļauj uz ielas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmas galīgajā versijā bija redzama tikai pirkstu nokošana.

== Atsauksmes un turpinājums ==

=== Atsauksmes ===
Kritiķi filmu lielākoties nosodīja, un pēc tās iznākšanas tā saņēma kopumā negatīvas atsauksmes, lai gan tai izdevās atgūt savu budžetu, nopelnot 30 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 32% vērtējums, balstoties uz 19 atsauksmēm, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums ir 38%, balstoties uz 12 atsauksmēm.

Kevins Tomass no laikraksta ''[[Los Angeles Times]]'' asi kritizēja filmu, nosaucot to par &quot;tumšiem, stulbiem un īpaši vardarbīgiem atkritumiem no populārā šausmu meistara [Kinga]&quot;. Tomēr Tomass uzslavēja Madhenas Amikas aktierspēlo, kā arī stilu un dinamiku, ko Geriss ienesa filmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1992-04-13-ca-140-story.html|title=MOVIE REVIEW : 'Sleepwalkers': Ultraviolent, Morbid, Silly|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-09|date=1992-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''[[Variety]]'' filmu raksturoja kā &quot;muļķīgu, ar farsu pilno šausmu filmu&quot;, bet režisoru epizodiskās lomas nosauca par &quot;bezjēdzīgām&quot;. Vienlaikus aktieru sastāvu atzina par pievilcīgu un, cik iespējams, simpātisku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1991/film/reviews/sleepwalkers-1200429245/|title=Sleepwalkers|last=Staff|first=Variety|website=Variety|access-date=2026-07-09|date=1992-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Iespējams turpinājums ===
Gariss apstiprināja, ka ''Columbia Pictures'' apsprieda turpinājuma iespējamību, jo filma bija finansiāli veiksmīga, neskatoties uz negatīvajām atsauksmēm. Kinga sieva, rakstniece [[Tabita Kinga]], uzrakstīja turpinājuma scenāriju, kura centrā bija sieviešu basketbola komanda, taču pats Gariss šo scenāriju nav lasījis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1992. gada filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]</text>
      <sha1>1fxaueah0fkcky0137bchuhw9w9nxo7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naftogaz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635668</id>
    <revision>
      <id>4541350</id>
      <parentid>4494541</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:19:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1019" sha1="qse865vz1s3vy36kblvmzkr3nmdfwmi" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
'''Naftogaz''' ({{val|uk|Нафтогаз України}}; pilns nosaukums — '''Nacionālā akciju sabiedrība &quot;''Naftogaz Ukrainy''&quot;''') ir [[Ukraina]]s valsts [[enerģētika]]s uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas [[Kijiva|Kijivā]]. Tas nodarbojas ar [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s izpēti, ieguvi, transportēšanu, uzglabāšanu un piegādi.

Uzņēmums tika dibināts 1998. gadā, apvienojot vairākus valsts naftas un gāzes nozares uzņēmumus. Naftogaz ir lielākais dabasgāzes ražotājs Ukrainā un viens no svarīgākajiem valsts enerģētikas uzņēmumiem. Tam ir nozīmīga loma Ukrainas enerģētiskās drošības nodrošināšanā un dabasgāzes tranzītā uz Eiropu.

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] uzņēmums aktīvi iesaistījās valsts enerģētikas infrastruktūras atjaunošanā un energoapgādes nodrošināšanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>qse865vz1s3vy36kblvmzkr3nmdfwmi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marmorana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637755</id>
    <revision>
      <id>4541347</id>
      <parentid>4517819</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:12:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4886" sha1="f9vdp5a7hsw4a77emvovqxax4eit75o" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Marmorana serpentina 02.jpg
| att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]''
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv =
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| apakšdzimta = Murellinae
| apakšdzimta_lv = Murellīnas
| ģints = Marmorana
| iedalījums =

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]''
* ''[[Marmorana globularis]]''
* ''[[Marmorana majoris]]'' †
* ''[[Marmorana melitensis]]''
* ''[[Marmorana muralis]]''
* ''[[Marmorana nebrodensis]]''
* ''[[Marmorana platychela]]''
* ''[[Marmorana sabina]]'' †
* ''[[Marmorana saxetana]]''
* ''[[Marmorana scabriuscula]]''
* ''[[Marmorana serpentina]]''
* ''[[Marmorana signata]]''
  | kategorijas = nē
  | binomial = Marmorana &lt;small&gt;W. Hartmann, 1844&lt;/small&gt;
  | sinonīmi =
* ''Murella'' L. Pfeiffer, 1877
* ''Opica'' Kobelt, 1904
  }}

'''''Marmorana''''' ir [[vīngliemeži|vīngliemežu]] (''Helicidae'') dzimtas [[Murellinae|murellīnu]] apakšdzimtas sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] ģints. To 1844. gadā aprakstīja [[Šveice]]s dabaszinātnieks Johans Daniels Vilhelms Hartmanis (''Johann Daniel Wilhelm Hartmann''). Ģints tipa suga ir ''[[Marmorana serpentina]]'' (A. Férussac, 1821).&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=996444 ''MolluscaBase'': ''Marmorana'' W. Hartmann, 1844]&lt;/ref&gt;

Ģints pārstāvji izplatīti galvenokārt [[Vidusjūra]]s reģionā, īpaši [[Itālija|Itālijā]] un [[Tirēnu jūra]]s salās. Vairākām sugām ir samērā neliels izplatības areāls, un daļa no tām ir atsevišķu salu vai Itālijas reģionu endēmi.

== Apraksts ==
''Marmorana'' pārstāvji ir vidēja lieluma sauszemes [[Īstie plaušgliemeži|plaušgliemeži]] ar labi attīstītu, spirāliski savītu [[čaula|čaulu]]. Čaulas forma un krāsojums dažādām sugām un pat vienas sugas populācijām var ievērojami atšķirties. Raksturīgi ir gaiši, brūngani vai pelēcīgi toņi ar tumšākām joslām, plankumiem vai neregulāru marmora veida zīmējumu.

Tāpat kā vairākiem citiem vīngliemežu dzimtas pārstāvjiem, ''Marmorana'' sugām vairošanās laikā tiek izmantotas tā sauktās [[mīlas bultas]].

== Izplatība ==
Ģints evolūcija ir cieši saistīta ar Vidusjūras centrālās daļas un īpaši Tirēnu reģiona ģeoloģisko vēsturi. ''Marmorana'' sugas sastopamas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], kā arī citās Vidusjūras salās un piekrastes teritorijās.

Molekulāri filoģenētiskie pētījumi liecina, ka tradicionāli definētā ''Marmorana'' ir [[parafilētiska grupa]], jo ģints ''[[Tyrrheniberus]]'' filoģenētiski atrodas ''Marmorana'' evolucionārās līnijas iekšienē.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;&gt;Fiorentino, V.; Salomone, N.; Manganelli, G.; Giusti, F. (2010). [https://doi.org/10.1016/j.ympev.2009.11.024 Historical biogeography of Tyrrhenian land snails: The ''Marmorana—Tyrrheniberus'' radiation (Pulmonata, Helicidae)]. ''Molecular Phylogenetics and Evolution''. '''55''' (1): 26—37.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
''Marmorana'' ģintī ietilpst vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas sugas.&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;/&gt; Saskaņā ar ''MolluscaBase'' pieņemtajiem taksoniem pie ģints pieder:

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]'' &lt;small&gt;(Rossmässler, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana globularis]]'' &lt;small&gt;(R. A. Philippi, 1836)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana majoris]]'' &lt;small&gt;(De Stefani, 1880)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana melitensis]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana muralis]]'' &lt;small&gt;(O. F. Müller, 1774)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana nebrodensis]]'' &lt;small&gt;(Pirajno, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana platychela]]'' &lt;small&gt;(Menke, 1830)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana sabina]]'' &lt;small&gt;(Tuccimei, 1889)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana saxetana]]'' &lt;small&gt;(Paulucci, 1886)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana scabriuscula]]'' &lt;small&gt;(Deshayes, 1832)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana serpentina]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana signata]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;

''Marmorana serpentina'' ir ģints tipa suga.&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1388304 ''MolluscaBase'': ''Helix serpentina'' A. Férussac, 1821]&lt;/ref&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>f9vdp5a7hsw4a77emvovqxax4eit75o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541348</id>
      <parentid>4541347</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:13:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4913" sha1="sfbyb86j9454kpa33n2rl44r1bw3dyz" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls = Marmorana serpentina 02.jpg
| att_nosaukums = ''[[Marmorana serpentina]]''
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| virstips = Lophotrochozoa
| virstips_lv = Spirālveidīgie
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| infraklase = Euthyneura
| infraklase_lv = Eitineiras
| virskārta = Eupulmonata
| virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| apakškārta = Helicina
| apakškārta_lv = Helikīnas
| infrakārta = Helicoidei
| infrakārta_lv = Helikoīdejas
| virsdzimta = Helicoidea
| virsdzimta_lv =
| dzimta = Helicidae
| dzimta_lv = Vīngliemeži
| apakšdzimta = Murellinae
| apakšdzimta_lv = Murellīnas
| ģints = Marmorana
| iedalījums =

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]''
* ''[[Marmorana globularis]]''
* ''[[Marmorana majoris]]'' †
* ''[[Marmorana melitensis]]''
* ''[[Marmorana muralis]]''
* ''[[Marmorana nebrodensis]]''
* ''[[Marmorana platychela]]''
* ''[[Marmorana sabina]]'' †
* ''[[Marmorana saxetana]]''
* ''[[Marmorana scabriuscula]]''
* ''[[Marmorana serpentina]]''
* ''[[Marmorana signata]]''
  | kategorijas = nē
  | binomial = Marmorana &lt;small&gt;W. Hartmann, 1844&lt;/small&gt;
  | sinonīmi =
* ''Murella'' L. Pfeiffer, 1877
* ''Opica'' Kobelt, 1904
  }}

'''''Marmorana''''' ir [[vīngliemeži|vīngliemežu]] (''Helicidae'') dzimtas [[Murellinae|murellīnu]] apakšdzimtas sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] ģints. To 1844. gadā aprakstīja [[Šveice]]s dabaszinātnieks Johans Daniels Vilhelms Hartmanis (''Johann Daniel Wilhelm Hartmann''). Ģints tipa suga ir ''[[Marmorana serpentina]]'' (A. Férussac, 1821).&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=996444 ''MolluscaBase'': ''Marmorana'' W. Hartmann, 1844]&lt;/ref&gt;

Ģints pārstāvji izplatīti galvenokārt [[Vidusjūra]]s reģionā, īpaši [[Itālija|Itālijā]] un [[Tirēnu jūra]]s salās. Vairākām sugām ir samērā neliels izplatības areāls, un daļa no tām ir atsevišķu salu vai Itālijas reģionu endēmi.

== Apraksts ==
''Marmorana'' pārstāvji ir vidēja lieluma sauszemes [[Īstie plaušgliemeži|plaušgliemeži]] ar labi attīstītu, spirāliski savītu [[čaula|čaulu]]. Čaulas forma un krāsojums dažādām sugām un pat vienas sugas populācijām var ievērojami atšķirties. Raksturīgi ir gaiši, brūngani vai pelēcīgi toņi ar tumšākām joslām, plankumiem vai neregulāru marmora veida zīmējumu.

Tāpat kā vairākiem citiem vīngliemežu dzimtas pārstāvjiem, ''Marmorana'' sugām vairošanās laikā tiek izmantotas tā sauktās [[mīlas bultas]].

== Izplatība ==
Ģints evolūcija ir cieši saistīta ar Vidusjūras centrālās daļas un īpaši Tirēnu reģiona ģeoloģisko vēsturi. ''Marmorana'' sugas sastopamas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], kā arī citās Vidusjūras salās un piekrastes teritorijās.

Molekulāri filoģenētiskie pētījumi liecina, ka tradicionāli definētā ''Marmorana'' ir [[parafilētiska grupa]], jo ģints ''[[Tyrrheniberus]]'' filoģenētiski atrodas ''Marmorana'' evolucionārās līnijas iekšienē.&lt;ref name=&quot;Fiorentino&quot;&gt;Fiorentino, V.; Salomone, N.; Manganelli, G.; Giusti, F. (2010). [https://doi.org/10.1016/j.ympev.2009.11.024 Historical biogeography of Tyrrhenian land snails: The ''Marmorana—Tyrrheniberus'' radiation (Pulmonata, Helicidae)]. ''Molecular Phylogenetics and Evolution''. '''55''' (1): 26—37.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
''Marmorana'' ģintī ietilpst vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas sugas.&lt;ref name=&quot;MolluscaBase&quot;/&gt; Saskaņā ar ''MolluscaBase'' pieņemtajiem taksoniem pie ģints pieder:

* ''[[Marmorana fuscolabiata]]'' &lt;small&gt;(Rossmässler, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana globularis]]'' &lt;small&gt;(R. A. Philippi, 1836)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana majoris]]'' &lt;small&gt;(De Stefani, 1880)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana melitensis]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana muralis]]'' &lt;small&gt;(O. F. Müller, 1774)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana nebrodensis]]'' &lt;small&gt;(Pirajno, 1842)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana platychela]]'' &lt;small&gt;(Menke, 1830)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana sabina]]'' &lt;small&gt;(Tuccimei, 1889)&lt;/small&gt; †
* ''[[Marmorana saxetana]]'' &lt;small&gt;(Paulucci, 1886)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana scabriuscula]]'' &lt;small&gt;(Deshayes, 1832)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana serpentina]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;
* ''[[Marmorana signata]]'' &lt;small&gt;(A. Férussac, 1821)&lt;/small&gt;

''Marmorana serpentina'' ir ģints tipa suga.&lt;ref&gt;[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1388304 ''MolluscaBase'': ''Helix serpentina'' A. Férussac, 1821]&lt;/ref&gt;

(†) — izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>sfbyb86j9454kpa33n2rl44r1bw3dyz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ismails Kartals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638670</id>
    <revision>
      <id>4541188</id>
      <parentid>4516134</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:29:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4541188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6591" sha1="f7s5ckujpq99bkw4jesmyt1zjll4uue" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ismails Kartals
| image = İsmail Kartal Fenerbahçe 20260805 (3) (cropped).JPG
| caption = Ismails Kartals 2026. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1961|06|15}}
| birth_place = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| height = 176
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 1980—1981
| clubs1 = {{flaga|TUR}} [[Sarıyer G.K.|Sarıyer]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 1981—1983
| clubs2 = {{flaga|TUR}} [[Gaziantepspor]]
| caps2 = 59
| goals2 = 2
| years3 = 1983—1993
| clubs3 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| caps3 = 236
| goals3 = 15
| years4 = 1993—1994
| clubs4 = {{flaga|TUR}} [[Denizlispor]]
| caps4 = 32
| goals4 = 12
| years5 = 1994—1995
| clubs5 = {{flaga|TUR}} [[Adanaspor]]
| caps5 = 7
| goals5 = 1
| totalcaps = 334
| totalgoals = 30
| nationalyears1 = 1982—1984
| nationalteam1 = {{flaga|TUR}} Turcija U21
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 1982—1985
| nationalteam2 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 0
| manageryears1 = 2000—2001
| managerclubs1 = {{flaga|TUR}} [[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]]
| manageryears2 = 2004—2005
| managerclubs2 = {{flaga|TUR}} [[Sivasspor]]
| manageryears3 = 2005—2006
| managerclubs3 = {{flaga|TUR}} [[Mardinspor]]
| manageryears4 = 2006
| managerclubs4 = {{flaga|TUR}} [[Altay S.K.|Altay]]
| manageryears5 = 2006
| managerclubs5 = {{flaga|TUR}} [[Mardinspor]]
| manageryears6 = 2006—2007
| managerclubs6 = {{flaga|TUR}} [[Malatyaspor]]
| manageryears7 = 2008
| managerclubs7 = {{flaga|TUR}} [[Orduspor]]
| manageryears8 = 2008—2009
| managerclubs8 = {{flaga|TUR}} [[1922 Konyaspor|Konya Şeker]]
| manageryears10 = 2014—2015
| managerclubs10 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| manageryears11 = 2015
| managerclubs11 = {{flaga|TUR}} [[Eskişehirspor]]
| manageryears12 = 2016
| managerclubs12 = {{flaga|TUR}} [[Gaziantepspor]]
| manageryears13 = 2017—2018
| managerclubs13 = {{flaga|TUR}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]
| manageryears14 = 2019—2020
| managerclubs14 = {{flaga|TUR}} [[Çaykur Rizespor]]
| manageryears15 = 2020—2021
| managerclubs15 = {{flaga|TUR}} [[Konyaspor]]
| manageryears16 = 2022
| managerclubs16 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| manageryears17 = 2023—2024
| managerclubs17 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
| manageryears18 = 2025
| managerclubs18 = {{flaga|IRN}} [[Persepolis F.C.|Persepolis]]
| manageryears19 = 2026
| managerclubs19 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]
}}
'''Ismails Kartals''' ({{val|tr|İsmail Kartal}}; dzimis {{dat|1961|06|15}} [[Stambula|Stambulā]]) ir [[turki|turku]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]].

== Futbolista karjera ==
I. Kartals spēlētāja karjeru sāka klubā ''[[Sarıyer G.K.|Sarıyer]]'', bet vēlāk pārgāja uz ''[[Gaziantepspor]]''. No 1983. līdz 1993. gadam viņš pārstāvēja [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]], šajā laikā divas reizes kļūstot par Turcijas čempionu un izcīnot trīs Turcijas Superkausus. 1993.—1994. gadā viņš aizvadīja rezultatīvāko sezonu karjerā, spēlējot ''[[Denizlispor]]'' rindās, 32 spēlēs guva 12 vārtus. Karjeru noslēdza ''[[Adanaspor]]'' komandā.

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlases]] rindās laika posmā no 1982. līdz 1985. gadam aizvadījis sešas spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tff.org/Default.aspx?pageId=526&amp;kisiId=22299 |title=İsmail Kartal|website=tff.org|language=tr|access-date={{dat|2026|9|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām no 1997. līdz 1999. gadam Kartals strādāja [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] jauniešu akadēmijā. Pirmā pieredze [[galvenais treneris (futbols)|galvenā trenera]] amatā viņam bija klubā ''[[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]]'' Turcijas 1. līgā. 2004.—2005. gada sezonā vadīja ''[[Sivasspor]]'', ar ko uzvarēja 1. līgā un palīdzēja klubam pirmo reizi vēsturē iekļūt [[Turcijas futbola Superlīga|Superlīgā]]. Tomēr pēc sezonas nepalika klubā un turpināja strādāt ar Turcijas 1. līgas klubiem.

2010. gadā Kartals kļuva par Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; trenera asistentu, bet 2014. gadā tika apstiprināts par galveno treneri. Sezonas sākumā uzvarēja Turcijas Superkausā. Tomēr jau pēc vienas sezonas viņš šo amatu atstāja. Karjeras turpinājumā vadīja vairākus citus Turcijas Superlīgas klubus. 2022. gada janvārī atgriezās ''Fenerbahçe'', lai ieņemtu galvenā trenera amatu pēc [[Vitors Pereira|Vitora Pereiras]] atlaišanas, un nostrādāja līdz sezonas beigām. Pēc gada viņš vēlreiz atgriezās ''Fenerbahçe'' un vadīja komandu 2023.—2024. gada sezonā.

2025. gada janvārī viņš kļuva par [[Irāna]]s kluba ''[[FK Perspolis|Perspolis]]'' galveno treneri, tomēr jau tā paša gada jūnijā pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tasnimnews.ir/en/news/2025/06/28/3343997/ismail-kartal-no-longer-persepolis-coach |title=İsmail Kartal No Longer Persepolis Coach |website=tasnimnews.ir|language=en|access-date={{dat|2026|9|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūnijā ceturto reizi kļuva par ''Fenerbahçe'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.reuters.com/sports/soccer/kartal-returns-fenerbahce-head-coach-2026-06-18/ |title=Kartal returns to Fenerbahce as head coach|date={{dat|2026|6|18|N|bez}} |website=reuters.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
=== Kā spēlētājam ===
;''Sarıyer''
* Turcijas 1. līga: 1981—82

;''Fenerbahçe''
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1984—85, 1988—89
* Turcijas Superkauss: 1984, 1985, 1990
* Premjerministra kauss: 1989

=== Kā trenerim ===
;''Sivasspor''
* Turcijas 1. līga: 2004—05

;''Fenerbahçe''
* Turcijas Superkauss: 2014

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kartals, Ismails}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Denizlispor spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>f7s5ckujpq99bkw4jesmyt1zjll4uue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Froneri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639376</id>
    <revision>
      <id>4541354</id>
      <parentid>4526183</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7919" sha1="el5g8kml73n7j7hfq2fnrbbyb69s0e4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Froneri International Limited''
| logo             = Froneri logo.svg
| caption          = 
| type             = [[Kapitālsabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 2016. gads (1985. gads)
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = Līmingbāra, [[Ziemeļjorkšīra]]
| location_country = {{GBR}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[pārtikas rūpniecība]]
| products         = [[saldējums]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.froneri.com froneri.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''Froneri International Limited''''' ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] reģistrēts [[saldējums|saldējuma]] ražotājs. Ar aptuveni 11 % no kopējiem pasaules mazumtirdzniecības apjomiem 2025. gadā ''Froneri'' bija otrais lielākais saldējuma ražotājs pasaulē aiz ''[[The Magnum Ice Cream Company]]''.&lt;ref name=&quot;dairyprocessing 2026.12.29&quot; /&gt; Uzņēmuma galvenā ražotne ir Līmingbārā, [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]].
''Froneri'' tika dibināts 2016. gadā kā ''[[Nestlé]]'' un ''[[PAI Partners]]'' kopuzņēmums, lai apvienotu abu uzņēmumu darbību saldējuma jomā.

Latvijā grupu pārstāv uzņēmums [[Froneri Latvia|SIA ''Froneri Latvia'']].

== Vēsture ==

=== ''Roncadin'' ===
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1932. gadā, kad itāliešu uzņēmēja Regina Ronkadina atvēra saldējuma veikalu [[Osnabrika|Osnabrikā]], Vācijā.
No 1970. gada viņas mazdēls Eduardo sāka attīstīt saldējuma veikalu tīklu visā Vācijā. 1982. gadā Ronkadinu ģimene pārveidoja savu biznesu rūpnieciskā mērogā.

1995. gadā Ronkadini pārcēla un iekļāva savas Itālijas saldējuma un saldētu kūku ražošanas darbības savā Vācijas uzņēmumā ''L’Italiano Ice Cream GmbH''.
1997. gadā Ronkadini, iegādājoties Francijas uzņēmumu ''Girki'', izveidoja uzņēmumu ''Roncadin SA'' ar galveno mītni ''Vayres'', Francijā.

2004. gadā ''Roncadin'' pārņēma Polijas uzņēmumu ''Zelona Budka'' un ieguva ražošanas licenci ''Valentina Fruit Ice'' un ''Fit for Fun Ice Cream'' produktiem.

=== ''Richmond'' ===
1985. gadā [[Jorkšīra|Jorkšīrā]], Anglijā, lauksaimniecības uzņēmējs Džonatans Ropners (''Jonathan Ropner'') un finansists Džeimss Lamberts (''James Lambert''), pārņemot vietējo saldējuma ražotāju ''Cardosi'', izveidoja uzņēmumu '''''Richmond Ice Cream'''''.
1987. gadā uzņēmuma pirmais lielais panākums notika, kad tas ieguva līgumu par privātā zīmola saldējuma ražošanu lielveikalu tīklam ''Morrisons'', kuram tolaik bija 44 veikali.

1995. gadā ''Richmond'' no Trevora Hemingsa iegādājās uzņēmumu ''Windsor Creameries'', un tādējādi kļūstot par lielāko saldējuma pārtikas uzņēmumu Apvienotajā Karalistē. Apmaiņā pret to Hemingss ieguva 40 % ''Richmond Ice Cream'' kapitāldaļu.
1998. gadā ''Richmond'' pabeidza Apvienotās Karalistes saldējuma ražotāja ''Treats'' reverso pārņemšanu, mainot nosaukumu uz ''Richmond Foods plc''.

2000. gadā ''Richmond'' no ''[[Associated British Foods]]'' iegādājās galveno konkurentu Apvienotajā Karalistē — uzņēmumu ''Allied Frozen Foods'', kļūstot par lielāko britu uzņēmumu saldējuma ražošanas nozarē.
2001. gadā ''Richmond'' iegādājās ''[[Nestle]]'' zaudējumus nesošo Apvienotās Karalistes saldējuma biznesu ''Lyons Maid''.
2003. gadā tika iegādāts arī britu ražotājs ''Oldfield’s'', 2004. gadā — ''De Roma Ice Cream'' un 2005. gadā — ''Skinny Cow''.

=== ''R&amp;R Ice Cream'' ===
2005. gadā ASV investīciju fonds ''[[Oaktree Capital Management]]'' iegādājās ''Roncadin''.
2006. gada 5. maijā ''Richmond Foods'' paziņoja, ka to pārņems ''Oaktree Capital Management''.
2006. gadā abus saldējuma uzņēmumus apvienoja vienā, izveidojot grupu '''''R&amp;R Ice Cream''''', lai kļūtu par lielāko saldējuma ražotāju Eiropā.

2008. gadā ''R&amp;R'' iegādājās saldējuma ražotāju Apvienotajā Karalistē ''Kelly''.
2010. gadā pēc Francijas ražotāja ''Rolland'' iegādes ''R&amp;R'' kļuva par otro lielāko saldējuma ražotāju Apvienotās Karalistes, Vācijas un Francijas tirgū.
2011. gadā ''R&amp;R'' iegādājās Francijas ražotāju ''Pilpa'' un Vācijas privāto preču zīmju uzņēmumu ''Durigon''; tajā pašā gadā tas noslēdza līgumu ar ''Mondelez International'' par saldējuma ražošanu un tirdzniecību ar dažiem ''Mondelez'' saldumu un pārtikas zīmoliem.
2012. gada augustā ''R&amp;R'' iegādājas lielāko Itālijas privātā zīmola saldējuma ražošanas uzņēmumu ''Eskigel'', kā arī lielāko saldētā jogurta ražotāju Apvienotajā Karalistē ''Yoomoo''.
2013. gada aprīlī ''R&amp;R'' par 49 miljoniem mārciņu iegādājas Apvienotās Karalistes uzņēmumu ''Fredericks Dairies''.
2013. gadā ''R&amp;R Ice Cream'' kontroli no ''Oaktree Capital'' pārņēma Francijas privātā kapitāla fonds ''[[Pai Partners]]'', samaksājot par uzņēmumu grupu 715 miljonus sterliņu mārciņu.

=== ''Froneri'' ===
2016. gadā ''PAI Partners'' un ''[[Nestlé]]'' Apvienotajā Karalistē izveidoja kopuzņēmumu '''''Froneri Ltd.''''', kas apvienoja abu uzņēmumu saldējuma aktivitātes Eiropā un citās valstīs.
2019. gada 11. decembrī ''Froneri'' paziņoja, ka paplašināsies Ziemeļamerikas tirgū, par 4 miljardiem USD iegādājoties ''Nestle USA'' saldējuma nodaļu; darījums pabeigts 2020. gada 1. ceturksnī.

2020. gada novembrī ''Froneri International'' par 110 miljoniem eiro pārdeva savu saldēto produktu nodaļu Šveices tirgū un attiecīgo zīmolu ''Findus'' uzņēmumam ''Nomad Foods''.
2024. gada beigās ''Froneri'' Urugvajā pārņēma saldējuma ražotāju ''CRUFI''.

2025. gada oktobrī ''PAI Partners'', veicot parāda finansētu pārpirkšanu 3,6 miljardu eiro apmērā saistībā ar savu līdzdalību ''Froneri'' kapitālā, ļāva jauniem partneriem pievienoties uzņēmuma akcionāru pulkam: izveidojot Luksemburgā reģistrētu fondu ar nosaukumu ''PAI Strategic II Partnerships SCSP'' (kam ''PAI'' pārdeva savu 50 % daļu grupā), investīciju fonds ''[[Abu Dhabi Investment Authority]]'' un [[Goldman Sachs|Goldman Sachs Alternatives]] iegādājās uzņēmuma mazākuma daļas. ''Nestlé'' rīcībā esošā atlikusī 50 % daļa palika nemainīga.

2025. gada 15. oktobrī tika paziņots ''Froneri'' iegādāsies ''[[Food Union]]'' saldējuma biznesa iegādi Eiropā (''Food Union Luxembourg Group''), tostarp &quot;[[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombināta]]&quot; saldējuma biznesu Latvijā (tagad ''[[Froneri Latvia]]'').&lt;ref name=&quot;db 2025.10.15&quot; /&gt; ''Food Union'' iegādes darījums pabeigts 2026. gada jūnijā.
2026. gadā ''Froneri'' iegāja Meksikas tirgū, pārņemot ''Grupo Herdez''.

== Skatīt arī ==
* ''[[Froneri Latvia]]''

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;dairyprocessing 2026.12.29&quot;&gt;[https://www.dairyprocessing.com/articles/3783-the-magnum-ice-cream-company-officially-in-operation The Magnum Ice Cream Company officially in operation] Keith Nunes, dairyprocessing.com, 12.29.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2025.10.15&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/food-union-pardod-saldejuma-biznesu-523569 Food Union pārdod saldējuma biznesu] Db.lv, 15.10.2025&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.froneri.com ''Froneri'' vietne]

[[Kategorija:Froneri| ]]</text>
      <sha1>el5g8kml73n7j7hfq2fnrbbyb69s0e4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārtu guvuma svinības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640682</id>
    <revision>
      <id>4541444</id>
      <parentid>4536873</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75833" sha1="8w9ssgkq3eeviue6thbqwau34g8zxlx" xml:space="preserve">[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.&lt;ref&gt;{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}&lt;/ref&gt;]]

Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}&lt;/ref&gt; Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme.

Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Svinības ==

=== Vārtu guvuma dziesma ===
[[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]]
''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna.

Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}&lt;/ref&gt; ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29|archive-date=2017-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savukārt, kad [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika.

Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}&lt;/ref&gt; [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”.

=== Biežākās svinības ===
[[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]]
[[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]]
[[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]]
[[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]]
[[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc &quot;krusta mešanas&quot; [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;]]
[[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]]
[[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]]
* Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|&quot;Real&quot;]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust.
* Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.”
* [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: &quot;I dedicate this goal to my wife. Manchester City?...&quot;|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}&lt;/ref&gt; Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}&lt;/ref&gt; [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}&lt;/ref&gt; Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}&lt;/ref&gt; Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&amp;cc=5739&amp;ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN|access-date={{dat|2026|09|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100603233147/http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&amp;cc=5739&amp;ver=global}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību.

* Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] &quot;firmas zīmi&quot; pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi  - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}&lt;/ref&gt; [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}&lt;/ref&gt; To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras &quot;United&quot;|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ.
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

* [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}&lt;/ref&gt; par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}&lt;/ref&gt; [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]].
* Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.&lt;ref&gt;Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&amp;#x20;9.&lt;/ref&gt;
* Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

* Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211402/https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/}}&lt;/ref&gt; Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=&quot;Here's Hogg... DEENEY!&quot; {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}&lt;/ref&gt; tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;
* “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt; Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika.
* Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt; Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana.
* Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en|archive-date=2018-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}&lt;/ref&gt;
* Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku.

== Sods ==
[[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]]
[[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]]
[[File:Xherdan Shaqiri 2018.jpg|thumb|upright|[[Džerdans Šaķiri]] atzīmēja savu vārtu guvumu 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] līdzjutēju virzienā. ]]
Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu):

:''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]&lt;/ref&gt;

Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma.

Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}&lt;/ref&gt; Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.&lt;/ref&gt; Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}&lt;/ref&gt;

''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en|archive-date={{dat|2015|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2009. gada Premjerlīgas spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ''City'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]] saņēma dzelteno kartīti par to, ka pēc vārtu guvuma noskrēja gandrīz visu laukuma garumu, lai svinētu vārtus tieši ''Arsenal'' līdzjutēju priekšā. Tas tika uzskatīts par pretrunīgu rīcību, jo Adebajors tajā pašā vasarā bija pārgājis uz ''Manchester City'' no ''Arsenal''.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

2013. gada martā [[Atēnu AEK]] pussargs [[Jorgs Katidis]] pēc uzvaras vārtu guvuma pret ''[[Veria F.C.|Veria]]'' vērsa pret skatītājiem [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]]. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka nav sapratis šī žesta nozīmi, Katidim tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, viņam tika aizliegts spēlēt AEK komandā līdz sezonas beigām, kā arī tika noteikts mūža aizliegums pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi [[FIFA|starptautiskā līmenī]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21822165|title=Greek footballer Giorgos Katidis banned for Nazi salute|work=BBC News|access-date=2026-10-05|date=2013-03-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/greek-soccer-player-gets-life-ban-for-nazi-salute/|title=Greek soccer player gets life ban for Nazi salute|work=CBS News|access-date=2026-10-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' uzbrucējam [[Nikolā Anelka|Nikolā Anelkam]] tika piespriesta piecu spēļu diskvalifikācija un naudas sods par to, ka viņš 2013. gada decembrī vārtu guvumu nosvinēja ar tā dēvēto ''quenelle'' žestu. Lai gan šis žests izraisīja diskusijas par tā saistību ar [[Antisemītisms|antisemītismu]], Anelka tika atzīts par nevainīgu antisemītismā vai antisemītisma atbalstīšanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26326484|title=Nicolas Anelka banned and fined £80,000 for 'quenelle' gesture|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2014-02-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/apr/04/nicolas-anelka-quenelle-defence-not-racist|title='I'm no racist': Nicolas Anelka defends his quenelle goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2014-04-04|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/what-is-the-quenelle-nicolas-anelka-banned-for-fivematches-for-performing-gesture-in-premier-league-match-9158322.html|title=What is the 'quenelle'? Nicolas Anelka banned for five-matches for|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2014-02-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/west-bromwich-albion/10540809/Nicolas-Anelkas-quenelle-gesture-in-support-of-racist-friend-Dieudonne-causes-outrage-in-France.html|title=Nicolas Anelka's 'quenelle' gesture in support of 'racist' friend Dieudonné causes outrage in France|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 5, 2026|date=29 December 2013|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] izcīņas laikā [[Šveices futbola izlase|Šveices]] izlases spēlētāji [[Džerdans Šaķiri]] un [[Granits Džaka]], kurš arī ir Kosovas izcelsmes, savus vārtu guvumus nosvinēja, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — Serbijas līdzjutēju virzienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/22/serbia-switzerland-xherdan-shaqiri-world-cup-group-e-match-report|title=Switzerland’s Xherdan Shaqiri stuns Serbia with late breakaway|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-22|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2018/06/23/football/xherdan-shaqiri-granit-xhaka-eagle-goal-celebration-serbia-switzerland-world-cup-spt-intl/index.html|title=‘Provocative’ World Cup goal celebration ‘mixes sport and politics’ {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Sinnott|first=John|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/23/xhaka-and-shaqiri-goal-celebrations-bring-balkan-politics-to-world-cup|title=Switzerland's Xhaka and Shaqiri charged by Fifa over Serbia goal celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-switzerland-serbia-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-why-controversial-kosovo-serbia-albania-eagle-flag-a8413426.html|title=The Swiss media weren't happy with Shaqiri and Xhaka’s goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|language=en}}&lt;/ref&gt; FIFA abiem spēlētājiem — Džakam un Šaķiri — piesprieda 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]] naudas sodu par „nesportisku uzvedību, kas ir pretrunā godīgas spēles principiem”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44606965|title=World Cup 2018: Switzerland trio avoid bans for 'eagle gesture' goal celebrations|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-albania-kosovo-serbia-fine-a8416466.html|title=Granit Xhaka and Xherdan Shaqiri are fined £7,632 for controversial goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada AFC Āzijas kausa]] izcīņā Katarā astotdaļfināla spēlē [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases spēlētājs [[Aimens Huseins]] 77. minūtē saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts pēc tam, kad bija guvis savus otros vārtus pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas]] izlasi. Vārtu guvumu viņš nosvinēja, imitējot ēšanu no šķīvja — atsauci uz [[Mansafs|mansafu]], kas ir slavenākais Jordānijas ēdiens — Jordānijas izlases līdzjutēju priekšā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alarabiya.net/sport/arab-sport/2024/01/29/-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81-%D9%8A%D8%AE%D8%B7%D9%81-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B6%D9%88%D8%A7%D8%A1-%D9%81%D9%8A-%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D8%A7-%D9%88%D9%86%D8%AC%D9%85%D8%A7-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B1%D8%AF%D9%86-%D9%8A%D8%B3%D8%AE%D8%B1%D8%A7%D9%86-|title=&quot;المنسف&quot; يخطف الأضواء في آسيا.. ونجما الأردن يسخران|website=العربية|access-date=2026-10-05|date=2024-01-29|language=ar}}&lt;/ref&gt; Vēlāk [[Āzijas Futbola konfederācija]] paziņoja, ka tiesneša lēmums bija pareizs un vārtu svinības tika uzskatītas par pārmērīgām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81|title=بيان من اتحاد الكرة الآسيوي بشأن طرد مهاجم العراق أيمن حسين بعد احتفال &quot;المنسف&quot;|work=الحرة|access-date=2026-10-05|language=ar|archive-date=2024-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240917045403/https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81}}&lt;/ref&gt;

== Vārtu guvuma nesvinēšana ==
Atsacīšanās svinēt gūtos vārtus vai atturīga vārtu guvuma svinēšana futbolā nav nekas nezināms vai neparasts. Pirmajā gadījumā tas bieži tiek novērots, kad spēlētājs gūst vārtus pret savu bijušo klubu, īpaši pret klubu, kurā viņš sācis savu karjeru un/vai piedzīvojis savus lielākos panākumus, vai arī kur pirmoreiz ieguvis plašāku atpazīstamību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/muted-celebrations-why-van-persies-code-conduct-sets-standard|title=Muted celebrations: Why Van Persie's code of conduct sets the standard|last=new|first=Nick Harper The trend for footballers refusing to celebrate goals against former clubs is nothing|last2=state|first2=but it's now in danger of getting out of hand Nick Harper assesses how we reached this sorry|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-06|date=2014-10-02|language=en|last3=Here|first3=Wonders Where the Game Goes from}}&lt;/ref&gt; Tomēr šķiet, ka vārtu guvuma nesvinēšana pret bijušo klubu ir salīdzinoši nesena tendence. Ir vairāki dokumentēti piemēri, kad spēlētāji svinēja gūtos vārtus pret savu iepriekšējo klubu vēl pirms 2000. gadiem, kad šāda rīcība sāka tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu. Viens no slavenākajiem agrīnajiem piemēriem bija [[Deniss Lo|Denisa Lo]] patiesais sarūgtinājums pēc tam, kad 1974. gadā viņš guva vārtus, kas, iespējams, veicināja viņa iepriekšējā kluba ''Manchester United'' izkrišanu no augstākās līgas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/jan/07/features.sport11|title=Denis Law kicks his old club when they're down|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2007-01-07|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Atturīga gūto vārtu svinēšana parasti notiek tad, kad tiek gūti goda jeb mierinājuma vārti spēlē, kuras iznākums faktiski jau ir izšķirts un komanda ir zaudētājos; svinības var arī nenotikt vispār, ja līdz spēles beigām atlicis pārāk maz laika un zaudējošā komanda vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt spēli. Tas notiek arī tad, ja vienā spēlē viena komanda ir guvusi daudz vārtu un spēles rezultāts vairs nerada šaubas; vēlāk gūtie vārti var tikt svinēti daudz atturīgāk vai arī netikt svinēti vispār.{{Nepieciešama atsauce}}

=== Atturīga vārtu guvuma svinēšana ===
Francijas futbolists [[Maikls Olise]], kurš ir pazīstams ar savu noslēgto un introverto raksturu, ir izcēlies ar atturīgu gūto vārtu svinēšanu. Viens no pirmajiem šādiem piemēriem bija viņa vēlie izlīdzinājuma vārti pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kad viņš 2023. gadā pārstāvēja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/18/crystal-palace-manchester-united-premier-league-match-report|title=Crystal Palace’s Michael Olise stuns Manchester United with late leveller|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2023-01-18|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Viņa atturīgie vārtu guvumu svinēšanas pirmsākumi meklējami bērnībā, kad pēc gūtiem vārtiem viņš „pielika pirkstu pie lūpām un skrēja atpakaļ savā pozīcijā, skatoties zemē”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/-si-en-finale-c-est-michael-contre-l-angleterre-ce-sera-michael-aux-origines-d-olise-a-hayes-dans-la-banlieue-de-londres-berceau-d-un-surdoue/1702465|title=Si en finale c'est Michael contre l'Angleterre, ce sera Michael : aux origines d'Olise à Hayes, berceau d'un surdoué dans l'Ouest de Londres|website=lequipe.fr|access-date=Oct 6, 2026|language=fr}}&lt;/ref&gt; Kopš profesionālās karjeras sākuma viņa visbiežāk izmantotā vārtu svinēšanas forma ir „ar vienu roku aizbāzt vienu ausi, bet ar otru izdarīt žestu «ššš»”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/interactive/fifa-world-cup-stars-of-soccer-2026/player/michael-olise-france-forward/|title=Michael Olise: Stars of Soccer, World Cup 2026|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-06-26|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņa bijušie komandas biedri un treneri skaidrojuši, ka šāda atturīga uzvedība nav izrādīšanās vai augstprātības izpausme. Tā vienkārši izriet no Olises nevēlēšanās pievērst sev uzmanību — viņš vārtu gūšanu uztver kā sava darba sastāvdaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/|title=Jose Gomes: “Si fichan a Olise conseguirían a un Galáctico gigante”|last=Alonso|first=David|website=Diario AS|access-date=2026-10-06|date=2026-06-10|language=es|archive-date=2026-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260630050931/https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7442732/2026/07/14/michael-olise-france-world-cup-different/|title=France’s World Cup star Michael Olise is a very different kind of footballer|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-07-14|last=James|first=Stuart|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Traumas ==
Lai gan tas notiek reti, vairāki futbolisti gūto vārtu svinēšanas laikā ir guvuši traumas. Šādi piemēri ir [[Paulu Djogu]] (kurš norāva pirkstu, kad tas aizķērās aiz žoga), [[Tjerī Anrī]], [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Fabjans Espindola]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=150563610890620&amp;set=a.166579029294526|title=Football - In 2008, Argentine footballer Fabian Espindola scored a goal for Real Salt Lake against Los Angeles Galaxy and celebrated by doing backflips. Unfortunately, he landed awkwardly on his ankle, got himself seriously injured and was taken off the pitch. To make matters worse, the goal was eventually disallowed for offside. The game ended in a 2-2 draw. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; (kurš svinēja gūtos vārtus, kas vēlāk tika anulēti aizmugures stāvokļa dēļ), kā arī [[Miši Batšuaji]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-06-29/world-cup-celebration-kick-hits-belgium-batshuayi-in-the-face/9923324|title=Belgium striker falcons himself celebrating teammate's goal against England|work=ABC News|access-date=2026-10-06|date=2018-06-29|language=en-AU}}&lt;/ref&gt; Indijas futbolists Pīters Bjaksangzuala 2014. gadā nomira no mugurkaula traumas pēc neveiksmīgi izpildīta kūleņa vārtu guvuma svinēšanas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/indian-footballer-dies-after-somersault-celebration-goes-terribly-wrong-9805612.html|title=Indian footballer dies after somersault celebration goes terribly wrong|website=The Independent|access-date=2026-10-06|date=2014-10-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Nikolajs Millers]] savulaik guva traumu, svinot gūtos vārtus pret ''[[FC Augsburg]]''. Viņš atkārtoti griezās ap savu asi „helikoptera” stilā — līdz tam tas bija viņa raksturīgākais gūto vārtu svinēšanas veids. Medicīniskā pārbaude apstiprināja, ka uzbrucējs bija sarāvis labās kājas ceļgala priekšējo [[Krusteniskās saites|krustenisko saiti]]. Viņš nevarēja spēlēt 10 mēnešus, un pēc tam, kad viņa komanda izkrita no līgas, viņš klubu pameta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html|title=Rückkehr perfekt! Eintracht verstärkt sich mit &quot;Fan&quot; Müller|work=hessenschau.de|access-date=2026-10-06|date=2018-06-12|last=Germany|first=hessenschau.de, Frankfurt,|language=de-DE|archive-date=2018-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180829142432/https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html}}&lt;/ref&gt;

== Treneru svinības ==
Treneri un treneru štāba locekļi ir pazīstami ar savām īpaši emocionālajām vārtu guvuma svinībām. Dažas no ievērojamākajām svinībām ir šādas:

* 1993. gada 10. aprīlī [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] vadītā [[Mančestras &quot;United&quot;|Mančestras]] [[Mančestras &quot;United&quot;|&quot;United&quot;]] Premjerlīgas spēlē bija zaudētājos ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]'' komandai, un līdz spēles beigām bija atlikušas tikai četras minūtes, kad [[Stīvs Brūss]] panāca izlīdzinājumu. Pēc septiņām kompensācijas laika minūtēm — tā dēvētā “Fergie Time”, atsaucoties uzskatam, ka Fergusona komandām reizēm tika piešķirtas papildu minūtes, lai gūtu vārtus, — Brūss 97. minūtē guva uzvaras vārtus. Fergusons izskrēja no [[Tehniskā zona|tehniskās zonas]] uz laukuma malu, bet viņa asistents Braiens Kids ieskrēja laukumā un lēca gaisā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/apr/10/vault-steve-bruce-headers-manchester-united|title=From the Vault: Manchester United, 'Fergie Time' and Steve Bruce's headers|work=The Guardian|access-date=2026-10-07|date=2013-04-10|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* 2004. gada Čempionu līgas astotdaļfināla spēlē starp ''Manchester United'' un ''[[FC Porto|Porto]]'', [[Žuzē Mouriņu]] vadītā ''Porto'' bija tuvu zaudējumam, kad [[Koštiņa]] guva vārtus 30 sekundes pirms spēles beigām, nodrošinot komandai uzvaru divu spēļu summā. Mouriņu izlēca no tehniskās zonas un, vicinot dūres gaisā, metās gar sānu līniju pie saviem svinošajiem spēlētājiem. Šī dramatiskā svinēšana tiek uzskatīta par brīdi, kad Mouriņu sevi pieteica pasaules futbola apritē.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=José Mourinho on his Porto touchline run at Old Trafford|url=https://www.youtube.com/watch?v=gOBLwejwPZ8|date=2015-12-08|accessdate=2026-10-07|last=UEFA}}&lt;/ref&gt;
* 2009. gada Čempionu līgas pusfinālā [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] vadītā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' vēl spēles izskaņā bija zaudētājos ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kad [[Andress Injesta]] no 20 jardu jeb 18 metru attāluma raidīja bumbu vārtos un nodrošināja ''Barcelona'' uzvaru divu spēļu summā, pateicoties [[Izbraukumā gūto vārtu noteikums|izbraukumā gūto vārtu]] priekšrocībai. Gvardiola, kas parasti šādi nerīkojās, sajūsmas pārņemts, aizskrēja gar sānu līniju uz vietu, kur viņa spēlētāji svinēja gūtos vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/drogba-rages-as-chelsea-crash-out-in-blaze-of-fury-1680489.html|title=Drogba rages as Chelsea crash out in blaze of fury|website=The Independent|access-date=2026-10-07|date=2009-05-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

* 2018. gada Premjerlīgas spēles starp ''Chelsea'' un ''Manchester United'' izskaņā, ''United'' treneris un bijušais ''Chelsea'' galvenais treneris Žuzē Mouriņu bija iesaistīts incidentā spēlētāju tuneļa zonā. Kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Ross Bārklijs]] 96. minūtē panāca izlīdzinājumu, ''Chelsea'' treneris Marko Janni, svinot vārtus, aizskrēja garām ''Manchester United'' rezervistu soliņam un, savilcis dūres, pietuvojās ar tām Mouriņu sejai.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45928442|title=Jose Mourinho: Manchester United manager says he is not to blame for Chelsea scuffle|work=BBC Sport|access-date=2026-10-08|date=2018-10-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Saniknotais Mouriņu piecēlās un mēģināja dzīties pakaļ Janni pa tuneli, taču iejaucās apsardze. Kad Mouriņu atkal apsēdās, ''Chelsea'' līdzjutēji atkārtoti un skaļi skandēja: “Fuck off Mourinho” (“Vācies prom, Mouriņu”).&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/jose-mourinho-touchline-fracas-399205|title=Jose Mourinho Reveals Aftermath Of Astonishing Touchline Fracas|last=Cooney|first=Gavin|website=Balls.ie|access-date=2026-10-08|date=2018-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc spēles beigām Mouriņu devās pie ''United'' līdzjutējiem un viņus aplaudējot sveica. Atceļā uz tuneli viņš ''Chelsea'' līdzjutējiem pacēla trīs pirkstus, atgādinot, ka ar šo klubu viņš bija izcīnījis trīs Premjerlīgas čempiontitulus.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;
* [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018.—19. gada Premjerlīgas]] [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbijā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galvenais treneris [[Jirgens Klops]] ar savām svinībām spēles izskaņā izraisīja diskusijas. Kad [[Divoks Origī]] 96. minūtē guva uzvaras vārtus pret ''[[Everton FC|Everton]]'', Klops ieskrēja laukumā un apskāva vārtsargu [[Alisons Bekers|Alisonu]]. Vēlāk Klops atvainojās par savu rīcību, tomēr [[Anglijas Futbola asociācija]] viņam piesprieda 8000 mārciņu naudas sodu.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* {{commons category-inline|Goal celebrations|Vārtu guvuma svinības}}

[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola kultūra]]
[[Kategorija:Sporta kultūra]]</text>
      <sha1>8w9ssgkq3eeviue6thbqwau34g8zxlx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640753</id>
    <revision>
      <id>4541167</id>
      <parentid>4531122</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:48:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4541167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8593" sha1="idriyz1l555oh0hne405ndp0yfrud5r" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        110 metru barjerskrējiens vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        Frederick W. Schule of the Milwaukee Athletic Club winning the 110 meter hurdle race at the 1904 Olympics.jpg
|image_size =   250
|caption =      Skats no pirmā skrējiena kvalifikācijas kārtā.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  6
|nations =      2
|gold=          [[Frederiks Šūle]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Tadeuss Šidlers]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Leslijs Ešbērners]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''110 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56132 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=110 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad šāda garuma disciplīna tika iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] šajā disciplīnā debitēja.

Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Frederiks Šūle]], sudraba medaļu — [[Tadeuss Šidlers]], bet bronzas medaļu — [[Leslijs Ešbērners]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensības norisinājās divās kārtās: kvalifikācijas kārta un fināls. Katra no diviem kvalifikācijas kārtas skrējieniem divi ātrākie skrējēji kvalificējās finālam. 

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=2|3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background:#D0A9F5&quot;|'''Pirmā kārta''' ||  style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls  (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.0*''' || {{flaga|ASV}} [[Tadeuss Šidlers]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 11. jūnijs
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}

''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 120 jardos (109,73 m)''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Frederick Schule.jpg|110px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:Lesley Ashburner.jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Pirmā kārta ===
{{Color box|#cfc |'''Q'''|border=darkgray}} Kvalifikācija finālam

;1. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|- 
| 3 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|- 
| 4 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|}

;2. skrējiens
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts !! Laiks !! Piezīmes
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || '''Q'''
|- style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 2 || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || '''Q'''
|}

=== Fināls (medaļu izcīņa) ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes 
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.0 ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.3 || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.4 || 
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 
|}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Frederiks Šūle]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.4 || 16.0
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Tadeuss Šidlers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.2
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Leslijs Ešbērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 16.4
|-
| 4 || align=left|[[Frenks Kāslmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 16.2 || ''Nav zināms''
|-
| 5 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| 6 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 16.4 || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
110 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|AUS|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-110-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56132 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 110 metrI]]</text>
      <sha1>idriyz1l555oh0hne405ndp0yfrud5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Sadovņičijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641005</id>
    <revision>
      <id>4541400</id>
      <parentid>4532125</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7399" sha1="6arrngrt8zic37w47uqb5fzt28ph1yo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Viktors Sadovņičijs
| vārds_orģ = ''Виктор Антонович Садовничий''
| attēls = Виктор_Садовничий_(11-02-2025)_(cropped).jpg
| apraksts = 
| dzim_dati = {{dat|1939|4|3}}
| dzim_vieta = Krasnopavlivka, Harkivas apgabals, [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]
| pilsonība = {{RUS}}
| profesija = matemātiķis, augstskolas pasniedzējs
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] (1963)
| zinātnes_nozare = matemātika, mehānika
| grāds = fizikas un matemātikas zinātņu doktors
| darba_vieta = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| ievērojams_ar = M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes rektors (kopš 1992. gada)
| partija = [[Vienotā Krievija]] (kopš 2002. gada)
| apbalvojumi = [[Krievijas Federācijas Darba varonis]] (2024)&lt;br /&gt;Ordenis &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; (pilns kavalieris)
| dz_gads = 1939
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 3
| dz_vieta = Krasnopavļivka, [[Ukrainas PSR]], {{USSR}} (tagad {{UKR}})
| vārds_orig = ''Виктор Садовничий''
}}

'''Viktors Sadovņičijs''' ({{val|ru|Виктор Антонович Садовничий}}; dzimis {{dat|1939|4|3}} Krasnopavļivkā, [[Ukrainas PSR]]) ir padomju un [[Krievija]]s matemātiķis,&lt;ref name=&quot;msu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msu.ru/info/struct/dep/sadov.html|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=МГУ имени М.В.Ломоносова}}&lt;/ref&gt; M. Lomonosova [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] (MVU) rektors kopš 1992. gada.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis,&lt;ref name=&quot;ras&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-1358.ln-ru|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Российская академия наук}}&lt;/ref&gt; Krievijas Rektoru savienības prezidents (kopš 1994. gada)&lt;ref name=&quot;rsr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsr-online.ru/president/|title=Президент Российского Союза ректоров|publisher=Российский Союз ректоров|access-date={{dat|2026|10|04||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150216082135/http://rsr-online.ru/president}}&lt;/ref&gt; un partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; Augstākās padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;er&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://er.ru/person/1d4cb310-90c7-43f1-a18a-981881765c9f|title=Садовничий Виктор Антонович|publisher=Единая Россия}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gada 3. aprīlī Ukrainas PSR [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] Krasnopavļivkas ciemā (tagad [[Ukraina]]) strādnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/lib/14164801/|title=Садовничий, Виктор: Ректор Московского государственного университета|publisher=Lenta.ru}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji (no 1957. līdz 1958. gadam) strādājis par ogļraci Donbasa šahtā.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; 

1958. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1963. gadā.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Turpināja studijas aspirantūrā, 1967. gadā aizstāvot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1974. gadā kļūstot par fizikas un matemātikas zinātņu doktoru.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1977. gadā viņam tika piešķirts profesora nosaukums.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

Sadovņičijs ir veidojis visu savu karjeru MVU, ieņemot dažādus amatus: no docenta un profesora līdz fakultātes dekāna vietniekam un universitātes prorektoram.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; 1992. gada 23. martā viņš pirmo reizi tika ievēlēts par Maskavas Valsts universitātes rektoru,&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; amatā nomainot Anatoliju Logunovu. Vēlākajos gados viņš amatā tika vairākkārt pārvēlēts, bet pēc tam likumdošanas izmaiņu rezultātā iecelts ar [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] dekrētiem (tostarp 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/20593457|title=Путин переназначил Садовничего ректором МГУ сроком на пять лет|publisher=ТАСС|date=2024-04-19}}&lt;/ref&gt; Sadovņičijs ir visilgāk kalpojošais rektors MVU vēsturē.

== Zinātniskā darbība ==
Sadovņičija galvenie zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko modelēšanu, diferenciālvienādojumu teoriju, operatoru teoriju un kosmisko lidojumu mehāniku.&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt; Viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu trenažieru izveidē kosmonautu sagatavošanai, palīdzot modelēt bezsvara stāvokli.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; 

1997. gadā viņš tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgo locekli (akadēmiķi).&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt; No 2008. līdz 2013. gadam viņš pildīja KZA viceprezidenta pienākumus.&lt;ref name=&quot;ras&quot; /&gt;

== Politiskā darbība un sankcijas ==
Kopš 2002. gada Viktors Sadovņičijs ir Krievijas valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs un ir ievēlēts tās Augstākajā padomē.&lt;ref name=&quot;er&quot; /&gt; Viņš ir ilgstoši un konsekventi atbalstījis Krievijas varas iestāžu īstenoto politiku.

Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Sadovņičijs atbalstīja militāro agresiju, parakstot publisku Krievijas augstskolu rektoru atbalsta vēstuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5242354|title=Ректоры вузов России поддержали спецоперацию на Украине|publisher=Коммерсантъ|date=2022-03-04}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo nostāju un iebrukuma atbalstīšanu, 2022. gada 9. jūnijā [[Ukraina]] pret viņu ieviesa personīgās sankcijas.&lt;ref name=&quot;sanctions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sanctions.nazk.gov.ua/ru/sanction-person/2012/|title=САДОВНИЧИЙ Виктор Антонович - биография, досье, активы|publisher=Война и санкции}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) iekļāva viņu korumpantu un kara atbalstītāju sarakstā ar aicinājumu rietumvalstīm noteikt starptautiskās sankcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acf.international/ru/list-of-war-enablers|title=List of War Enablers|publisher=Anti-Corruption Foundation}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Par nopelniem zinātnē un izglītībā Sadovņičijs ir saņēmis virkni augstāko valsts apbalvojumu:
* Krievijas Federācijas Darba varonis (2024);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/acts/news/73822|title=Указ о присвоении звания Героя Труда Виктору Садовничему|publisher=Президент России|date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt;
* Pilns ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; kavalieris;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Ordeņa Aleksandra Ņevska kavalieris;
* PSRS Valsts prēmijas (1989) un vairākkārtējs Krievijas Federācijas Valsts un Valdības prēmiju laureāts;&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;
* Goda doktors un profesors daudzās ārvalstu universitātēs (Japānā, Turcijā, Serbijā, Vjetnamā u.c.).&lt;ref name=&quot;msu&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sadovņičijs, Viktors}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>6arrngrt8zic37w47uqb5fzt28ph1yo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas Nacionālā banka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641332</id>
    <revision>
      <id>4541217</id>
      <parentid>4535084</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:13:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4482" sha1="h33e3ojgydqfbr0ej62tl7zw183t4qv" xml:space="preserve">'''Ukrainas Nacionālā banka''' ({{val|uk|Національний банк України}}, saīsināti — NBU) ir [[Ukraina]]s centrālā banka, kas atbild par valsts [[monetārā politika|monetārās politikas]] īstenošanu, nacionālās valūtas — [[grivna]]s — stabilitāti un finanšu sistēmas uzraudzību. Bankas galvenā mītne atrodas [[Kijiva|Kijivā]].&lt;ref name=&quot;NBU_about&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about |title=Про Національний банк |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Ukrainas Nacionālās bankas vēsture ir saistīta ar Ukrainas valstiskuma atjaunošanas centieniem 20. gadsimta sākumā. 1917. gada 22. decembrī Ukrainas Centrālā Rada pieņēma lēmumu par Krievijas Valsts bankas Kijivas nodaļas pārveidošanu par Ukrainas Valsts banku. 1918. gada 5. janvārī tika emitēta viena no pirmajām neatkarīgās Ukrainas valsts banknotēm — 100 [[Karbovanecs|karbovancu]] kredītzīme.&lt;ref name=&quot;NBU_history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about/nbu-history |title=Історія центрального банку України |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienu Ukrainas Nacionālās bankas izveide kļuva iespējama pēc Ukrainas valstiskās suverenitātes pasludināšanas 1990. gada 16. jūlijā. 1991. gada 20. martā Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu ''Par bankām un banku darbību'', kas noteica Ukrainas PSR Valsts bankas pārveidošanu par Ukrainas Nacionālo banku. Tika izveidota divu līmeņu banku sistēma, kuras pirmajā līmenī atrodas centrālā banka, bet otrajā — pārējās bankas.&lt;ref name=&quot;NBU_history&quot; /&gt;

Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Nacionālā banka kļuva par galveno institūciju valsts monetārās sistēmas izveidē. 1996. gadā tika ieviesta Ukrainas nacionālā valūta — grivna, kas aizstāja karbovancu.&lt;ref name=&quot;NBU_history&quot; /&gt;

== Pārvalde ==

Nacionālās bankas pārvaldē galvenā loma ir Ukrainas Nacionālās bankas padomei un valdei. Padome nosaka monetārās politikas pamatnostādnes un uzrauga to īstenošanu, savukārt valde nodrošina monetārās politikas īstenošanu un vada bankas ikdienas darbību.&lt;ref name=&quot;Council&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/en/ |title=National Bank of Ukraine |publisher=National Bank of Ukraine |access-date=2026-10-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Nacionālās bankas padomē ir deviņi locekļi: četrus ieceļ [[Ukrainas Augstākā rada]], četrus — [[Ukrainas prezidents]], bet devītais loceklis ir Nacionālās bankas vadītājs.&lt;ref name=&quot;Law&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/679-14#Text |title=Про Національний банк України |publisher=Ukrainas Augstākā rada |access-date=2026-10-10 |language=uk |archive-date=2021-01-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210105032118/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/679-14#Text}}&lt;/ref&gt;

== Monetārā politika ==

No 2015. gada Nacionālā banka īstenoja monetāro politiku, balstoties uz inflācijas mērķēšanu un peldošu valūtas kursu. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī]] ekonomiskās nenoteiktības un finanšu tirgus traucējumu dēļ banka pārgāja uz fiksētu valūtas kursu un ieviesa valūtas tirgus un kapitāla aprites ierobežojumus.&lt;ref name=&quot;Monetary&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/monetary/about |title=Про монетарну політику |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}&lt;/ref&gt;

Nacionālā banka kara laikā turpināja nodrošināt banku sistēmas darbību un īstenot pasākumus finanšu stabilitātes saglabāšanai. Monetārās politikas režīms un valūtas ierobežojumi tiek pielāgoti ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem.&lt;ref name=&quot;Monetary&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas grivna]]
* [[Ukrainas ekonomika]]
* [[Centrālā banka]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://bank.gov.ua/ua Ukrainas Nacionālās bankas oficiālā tīmekļvietne]
* [https://bank.gov.ua/en/ Ukrainas Nacionālās bankas tīmekļvietne angļu valodā]

[[Kategorija:Ukrainas bankas]]
[[Kategorija:Centrālās bankas]]
[[Kategorija:Ukrainas saimniecība]]
[[Kategorija:Kijiva]]</text>
      <sha1>h33e3ojgydqfbr0ej62tl7zw183t4qv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Albertas neatkarības referendums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641351</id>
    <revision>
      <id>4541403</id>
      <parentid>4538614</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T03:28:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>GhostJp</username>
        <id>147273</id>
      </contributor>
      <origin>4541403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6704" sha1="qo5a8gsr7mckmdhykusa355npu33o47" xml:space="preserve">{{Referendums
|nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»''
(rezultāts dots pēc 97% balsu saskaitīšanas)
|par =520,233 
|par% =25.05 
|pret =1,556,316 
|pret% =74.95 
|atbalsts = 
|derīgas = 
|derīgo% = 
|nederīgas = 
|nederīgo% = 
|kopā =2,076,549 
|aktivitāte% = 
|vajadzīgā_aktivitāte = 
|elektorāts =3,148,204 
|avots = {{url|https://results.elections.ab.ca/8400}}
}}
Neatkarības jautājums bija viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026.&amp;nbsp;gada Albertas referendumos]], kas notika 2026.&amp;nbsp;gada 19.&amp;nbsp;oktobrī. Jautājums bija par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=CBC News|access-date=May 21, 2026}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Albertas separātisms}}
Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025.&amp;nbsp;gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.&lt;ref name=&quot;Politico&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=Politico|access-date=May 21, 2026}}&lt;/ref&gt; Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}&lt;/ref&gt;

Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevies savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;

== Iespējamā ārvalstu iejaukšanās ==
2026.&amp;nbsp;gada 3.&amp;nbsp;oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par &quot;[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]&quot;, un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās|ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]].

== Rezultāts ==
Pēc 97% balsu saskaitīšanas 74,95% bija par palikšanu Kanādas sastāvā, bet 25,05% vēlējās sākt sarunas par atdalīšanos. Oficiālo rezultātu izziņošana plānota 29. oktobrī.&lt;ref&gt;[https://results.elections.ab.ca/8400 results.elections.ab.ca]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Albertas separātisms]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

[[Kategorija:Referendumi]]
[[Kategorija:2026. gada referendumi]]
[[Kategorija:Referendumi Kanādā]]
[[Kategorija:Alberta]]
[[Kategorija:Kanāda]]</text>
      <sha1>qo5a8gsr7mckmdhykusa355npu33o47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541596</id>
      <parentid>4541403</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:14:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4541596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6838" sha1="gbrioo8to6hsc7j4eduvqbdyry9eq31" xml:space="preserve">{{Referendums
|nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»''
(rezultāts dots pēc 97% balsu saskaitīšanas)
|par =520,233 
|par% =25.05 
|pret =1,556,316 
|pret% =74.95 
|atbalsts = 
|derīgas = 
|derīgo% = 
|nederīgas = 
|nederīgo% = 
|kopā =2,076,549 
|aktivitāte% = 
|vajadzīgā_aktivitāte = 
|elektorāts =3,148,204 
|avots = {{url|https://results.elections.ab.ca/8400}}
}}
Neatkarības jautājums bija viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026.&amp;nbsp;gada Albertas referendumos]], kas notika 2026.&amp;nbsp;gada 19.&amp;nbsp;oktobrī. Jautājums bija par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=CBC News|access-date=May 21, 2026}}&lt;/ref&gt; Lēmums bija par palikšanu Kanādā.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Albertas separātisms}}
Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025.&amp;nbsp;gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.&lt;ref name=&quot;Politico&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=Politico|access-date=May 21, 2026}}&lt;/ref&gt; Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}&lt;/ref&gt;

Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevies savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;

== Iespējamā ārvalstu iejaukšanās ==
2026.&amp;nbsp;gada 3.&amp;nbsp;oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par &quot;[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]&quot;, un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās|ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]].

== Rezultāts ==
Pēc galīgās balsu saskaitīšanas 74,95% bija par palikšanu Kanādas sastāvā, bet 25,05% vēlējās sākt sarunas par atdalīšanos. Oficiālo rezultātu izziņošana notika 29. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elections.ab.ca/voters/voterlink/|title=Election Results|website=Elections Alberta|access-date=2026-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Albertas separātisms]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

[[Kategorija:Referendumi]]
[[Kategorija:2026. gada referendumi]]
[[Kategorija:Referendumi Kanādā]]
[[Kategorija:Alberta]]
[[Kategorija:Kanāda]]</text>
      <sha1>gbrioo8to6hsc7j4eduvqbdyry9eq31</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vakarsikspārņu apakšdzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641395</id>
    <revision>
      <id>4541088</id>
      <parentid>4536938</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4541088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7920" sha1="euldic9og37kxfwhms77ettohxdedug" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''), [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus''), [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), [[lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ), [[mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri''), [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii''), [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus''), [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus''), [[rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Ia|Āzijas lielie vakarsikspārņi|Āzijas lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Žofra sikspārņi|Žofra sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>euldic9og37kxfwhms77ettohxdedug</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brūno sikspārņu cilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641521</id>
    <revision>
      <id>4541089</id>
      <parentid>4536937</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:15:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4541089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3503" sha1="d2hj865gfxz2mqt0v9ib7rvc6uato37" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Eptesicini (Volleth and Heller, 1994)
|         cilts = Eptesicini 
|      cilts_lv = Brūno sikspārņu cilts
|   kategorijas = nē
}}
'''Brūno sikspārņu cilts''' (''Eptesicini'') ir viena no deviņām [[vakarsikspārņu apakšdzimta]]s (''Vespertilioninae'') ciltīm, kas apvieno 11 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] ģintis ar vairāk nekā 60 sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=945859#null &quot;Eptesicini&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.fws.gov/taxonomic-tree/31656 Explore the Taxonomic Tree]&lt;/ref&gt; Šīs cilts sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/372430292_Taxonomic_re-evaluation_of_New_World_Eptesicus_and_Histiotus_Chiroptera_Vespertilionidae_with_the_description_of_a_new_genus Taxonomic re-evaluation of New World Eptesicus and Histiotus (Chiroptera: Vespertilionidae), with the description of a new genus]&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas brūno sikspārņu cilts sugas — [[platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Ia|Āzijas lielie vakarsikspārņi|Āzijas lielais vakarsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] (''angliski'')
*[https://scienceblogs.com/tetrapodzoology/2011/04/14/eptesicini-the-serotines#google_vignette Eptesicini: the serotines and their relatives (vesper bats part XIV)] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>d2hj865gfxz2mqt0v9ib7rvc6uato37</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naktssikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641542</id>
    <revision>
      <id>4541169</id>
      <parentid>4535976</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4541169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12425" sha1="cznrxt203lqd02jwuo9bdpw4ayzprt8" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Black-winged Myotis imported from iNaturalist photo 6268974 on 26 January 2022 (cropped).jpg
| att_nosaukums = [[Melnspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis rufoniger'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotis ([[Kaup]], 1829)
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņi''' (''Myotis'') ir viena no [[naktssikspārņu apakšdzimta]]s (''Myotinae'') ģintīm, kas apvieno vairāk kā 100 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; 

[[Latvija|Latvijā]] sastopamas sešas naktssikspārņu ģints sugas — [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus''), [[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti''), [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme''), [[lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis''), [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') un [[ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ==
Ģints zinātniskais npsaukums ''Myotis'' ir [[grieķu valoda]]s vārdu salikums: ''muós'' [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''pele'' un vārds ''oûs'' — ''auss'', kopā ''peļauss''.&lt;ref&gt;Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri (illustrated ed.). University of Missouri Press. p. 69. ISBN 978-0-8262-1359-4.&lt;/ref&gt;

== Kopīgās iezīmes ==
Naktssikspārņu sugām raksturīga pelēkbrūna mugura un gaišāka vēderpuse, salīdzinoši nelielas un mazliet nosmailotas ausis ar garu šķēpveidīgu [[auss]] radziņu (''tragus''). Ausis visbiežāk ir garākas, nekā to izmērs platumā.&lt;ref&gt;Levin, E.; A. Barnea; Y. Yovel; and Y. Yom-Tov (2006). Have introduced fish initiated piscivory among the long-fingered bat? Mammalian Biology 71(3): 139–143.&lt;/ref&gt; 

== Sistemātika ==
[[Attēls:Myotis emarginatus - Ph. Karol Tabarelli de Fatis.jpg|thumb|right|240px|[[Džefrua naktssikspārnis]] (''Myotis emarginatus '')]]
[[Attēls:Vespertilion bechstein.jpg|thumb|right|240px|[[Behšteina naktssikspārnis]] (''Myotis bechsteinii'')]]
[[Attēls:Myotis dasycneme.jpg|thumb|right|240px|[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')]]
[[Attēls:Myotis myotis (cropped).jpg|thumb|right|240px|[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')]]
[[Attēls:Myotis blythii 02.jpg|thumb|right|240px|[[Mazais naktssikspārnis]] (''Myotis blythii'')]]
[[Attēls:Myotis crypticus - Manuel Ruedi.jpg|thumb|right|240px|[[Noslēpumainais naktssikspārnis]] (''Myotis crypticus'')]]
[[Attēls:Myotis daubentoni.jpg|thumb|right|240px|[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')]]
[[Attēls:Myotis brandtii - Manuel Ruedi.JPG|thumb|right|240px|[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandtii'')]]
[[Attēls:Southeastern Myotis profile.JPG|thumb|right|240px|[[Dienvidaustrumu naktssikspārnis]] (''Myotis austroriparius'')]]
[[Attēls:Myotis yumanensis (Yuma myotis) (11362476624).jpg|thumb|right|240px|[[Jumas naktssikspārnis]] (''Myotis yumanensis'')]]
[[Attēls:Myotis grisescens hibernating.jpg|thumb|right|240px|[[Pelēkais naktssikspārnis]] (''Myotis grisescens'')]]
[[Attēls:Myotis vivesi.jpg|thumb|right|240px|[[Zivjēdājnaktssikspārnis]] (''Myotis vivesi'')]]
'''Naktssikspārņi''' (''Myotis'')
*''Chrysopteron'' apakšģints
**[[Anžuānas naktssikspārnis]] (''Myotis anjouanensis'')
**[[Bartelsa naktssikspārnis]] (''Myotis bartelsii'')
**[[Džefrua naktssikspārnis]] (''Myotis emarginatus'')
**[[Hermaņa naktssikspārnis]] (''Myotis hermani'')
**[[Kongo naktssikspārnis]] (''Myotis dieteri'')
**[[Madagaskaras naktssikspārnis]] (''Myotis goudotii'')
**[[Melnspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis rufoniger'')
**[[Morisa naktssikspārnis]] (''Myotis morrisi'')
**[[Nimba kalnu naktssikspārnis]] (''Myotis nimbaensis'')
**[[Rudpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis rufopictus'')
**[[Rudspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis formosus'')
**[[Rūsganais naktssikspārnis]] (''Myotis bocagii'')
**[[Skota naktssikspārnis]] (''Myotis scotti'')
**[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')
**[[Velviča naktssikspārnis]] (''Myotis welwitschii'')
**[[Vēbera naktssikspārnis]] (''Myotis weberi'')
*''Myotis'' apakšģints 
**[[Alkatojas naktssikspārnis]] (''Myotis alcathoe'')
**[[Annamas naktssikspārnis]] (''Myotis annamiticus'')
**[[Armēnijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis hajastanicus'')
**[[Austrumu garpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis macrodactylus'')
**[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
**[[Behšteina naktssikspārnis]] (''Myotis bechsteinii'')
**[[Birmas naktssikspārnis]] (''Myotis montivagus'')
**[[Borneo naktssikspārnis]] (''Myotis borneoensis'')
**[[Brauna bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis browni'')
**[[Brāļu naktssikspārnis]] (''Myotis frater'')
**[[Buhāras naktssikspārnis]] (''Myotis bucharensis'')
**[[Čorbas naktssikspārnis]] (''Myotis csorbai'')
**[[Dalatas naktssikspārnis]] (''Myotis phanluongi'')
**[[Dāvida naktssikspārnis]] (''Myotis davidii'')
**[[Dienvidu lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis macropus'')
**[[Dienvidu naktssikspārnis]] (''Myotis aelleni'')
**[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
**[[Eskalera naktssikspārnis]] (''Myotis escalerai'')
**[[Feltena naktssikspārnis]] (''Myotis punicus'')
**[[Gaišais lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis macrotarsus'')
**[[Garastes naktssikspārnis]] (''Myotis longicaudatus'')
**[[Garpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis fimbriatus'')
**[[Garpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis capaccinii'')
**[[Golestānas naktssikspārnis]] (''Myotis hyrcanicus'')
**[[Gomantongas naktssikspārnis]] (''Myotis gomantongensis'')
**[[Himalaju bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis siligorensis'')
**[[Horsfīlda naktssikspārnis]] (''Myotis horsfieldii'')
**[[Ieleju naktssikspārnis]] (''Myotis ancricola'')
**[[Ikonņikova naktssikspārnis]] (''Myotis ikonnikovi'')
**[[Indoķīnas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis alticraniatus'')
**[[Indoķīnas naktssikspārnis]] (''Myotis indochinensis'')
**[[Janbaru bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis yanbarensis'')
**[[Ka naktssikspārnis]] (''Myotis annatessae'')
**[[Kastaņbrūnais naktssikspārnis]] (''Myotis badius'')
**[[Kašmīras naktssikspārnis]] (''Myotis longipes'')
**[[Kei naktssikspārnis]] (''Myotis stalkeri'')
**[[Ķīnas naktssikspārnis]] (''Myotis chinensis'')
**[[Ķīnas ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis laniger'')
**[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
**[[Lielīkšķu naktssikspārnis]] (''Myotis rosseti'')
**[[Lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis adversus'')
**[[Malaizijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis federatus'')
**[[Mandelli naktssikspārnis]] (''Myotis sicarius'')
**[[Matainais naktssikspārnis]] (''Myotis annectans'')
**[[Mazais lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis hasseltii'')
**[[Mazais melnais naktssikspārnis]] (''Myotis ater'')
**[[Mazais naktssikspārnis]] (''Myotis blythii'')
**[[Melndeguna naktssikspārnis]] (''Myotis melanorhinus'')
**[[Moluku naktssikspārnis]] (''Myotis moluccarum'')
**[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'')
**[[Nepālas naktssikspārnis]] (''Myotis nipalensis'')
**[[Noslēpumainais naktssikspārnis]] (''Myotis crypticus'')
**[[Peitona bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis peytoni'')
**[[Pekinas naktssikspārnis]] (''Myotis pequinius'')
**[[Ridlija naktssikspārnis]] (''Myotis ridleyi'')
**[[Riketa lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis pilosus'')
**[[Sahalīnas naktssikspārnis]] (''Myotis petax'')
**[[Salu naktssikspārnis]] (''Myotis insularum'')
**[[Sārtais naktssikspārnis]] (''Myotis soror'')
**[[Sičuaņas naktssikspārnis]] (''Myotis altarium'')
**[[Sienu naktssikspārnis]] (''Myotis muricola'')
**[[Sirmais naktssikspārnis]] (''Myotis pruinosus'')
**[[Soverbija bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis sowerbyi'')
**[[Šauba naktssikspārnis]] (''Myotis schaubi'')
**[[Taivānas lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis secundus'')
**[[Tālo Austrumu naktssikspārnis]] (''Myotis bombinus'')
**[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
**[[Zenati naktssikspārnis]] (''Myotis zenatius'')
* ''Pizonyx'' apakšģints
**[[Alu naktssikspārnis]] (''Myotis velifer'')
**[[Arizonas naktssikspārnis]] (''Myotis occultus'')
**[[Armjena naktssikspārnis]] (''Myotis armiensis'')
**[[Atakamas naktssikspārnis]] (''Myotis atacamensis'')
**[[Austrumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis leibii'')
**[[Barbadosas naktssikspārnis]] (''Myotis nyctor'')
**[[Bārkstainais naktssikspārnis]] (''Myotis thysanodes'')
**[[Beikera naktssikspārnis]] (''Myotis bakeri'')
**[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandtii'')
**[[Čīles naktssikspārnis]] (''Myotis chiloensis'')
**[[Dienvidaustrumu naktssikspārnis]] (''Myotis austroriparius'')
**[[Dienvidrietumu naktssikspārnis]] (''Myotis auriculus'')
**[[Dinelli naktssikspārnis]] (''Myotis dinellii'')
**[[Dominikas naktssikspārnis]] (''Myotis dominicensis'')
**[[Dzelganais naktssikspārnis]] (''Myotis levis'')
**[[Elegantais naktssikspārnis]] (''Myotis elegans'')
**[[Findlija naktssikspārnis]] (''Myotis findleyi'')
**[[Garausu naktssikspārnis]] (''Myotis evotis'')
**[[Garkāju naktssikspārnis]] (''Myotis volans'')
**[[Gvatemalas naktssikspārnis]] (''Myotis cobanensis'')
**[[Hendlija naktssikspārnis]] (''Myotis handleyi'')
**[[Indiānas naktssikspārnis]] (''Myotis sodalis'')
**[[Izeksona naktssikspārnis]] (''Myotis izecksohni'')
**[[Jumas naktssikspārnis]] (''Myotis yumanensis'')
**[[Kalifornijas naktssikspārnis]] (''Myotis californicus'')
**[[Kalnu naktssikspārnis]] (''Myotis oxyotus'')
**[[Kanēļbrūnais naktssikspārnis]] (''Myotis fortidens'')
**[[Kirasao naktssikspārnis]] (''Myotis nesopolus'')
**[[Kīna naktssikspārnis]] (''Myotis keenii'')
**[[Klaida Džounsa naktssikspārnis]] (''Myotis clydejonesi'')
**[[Kolumbijas mazais melnais naktssikspārnis]] (''Myotis diminutus'')
**[[Kolumbijas melnais naktssikspārnis]] (''Myotis caucensis'')
**[[Lara naktssikspārnis]] (''Myotis larensis'')
**[[Lavala naktssikspārnis]] (''Myotis lavali'')
**[[Mazais brūnais naktssikspārnis]] (''Myotis lucifugus'')
**[[Melnais naktssikspārnis]] (''Myotis nigricans'')
**[[Pelēkais naktssikspārnis]] (''Myotis grisescens'')
**[[Plakangalvas naktssikspārnis]] (''Myotis planiceps'')
**[[Pussalas naktssikspārnis]] (''Myotis peninsularis'')
**[[Rietumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis ciliolabrum'')
**[[Samtainais naktssikspārnis]] (''Myotis simus'')
**[[Sarkanais naktssikspārnis]] (''Myotis ruber'')
**[[Sera Deivida Atenboro naktssikspārnis]] (''Myotis attenboroughi'')
**[[Sibīrijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis sibiricus'')
**[[Sidrabainais naktssikspārnis]] (''Myotis albescens'')
**[[Spalvkāju naktssikspārnis]] (''Myotis keaysi'')
**[[Švarca naktssikspārnis]] (''Myotis martiniquensis'')
**[[Upmalas naktssikspārnis]] (''Myotis riparius'')
**[[Zeltainais naktssikspārnis]] (''Myotis midastactus'')
**[[Ziemeļu garausu naktssikspārnis]] (''Myotis septentrionalis'')
**[[Ziemeļu spalvkāju naktssikspārnis]] (''Myotis pilosatibialis'')
**[[Zivjēdājnaktssikspārnis]] (''Myotis vivesi'')
*''Nezināma'' apakšģints
**[[Austrālijas naktssikspārnis]] (''Myotis australis'')
**[[Singapūras bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis oreias'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis|Naktssikspārņi}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi| ]]
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>cznrxt203lqd02jwuo9bdpw4ayzprt8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas Nacionālboļševiku partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641816</id>
    <revision>
      <id>4541216</id>
      <parentid>4537392</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6200" sha1="ga255a2cbqus829n2v32pny4flqdbir" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Ukrainas Nacionālboļševiku partija
|native_name        = ''Націонал-більшовицька партія України''&lt;br /&gt;''Национал-большевистская партия Украины''
|logo               = National_Bolshevik_Party_flag.svg
|colorcode          = #FF0000
|leader             = ''bez vadītāja''
|chairperson        = 
|president          = 
|secretary_general  = 
|spokesperson       = 
|founder            = 
|leader1_title      = 
|leader1_name       = 
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|slogan             = 
|founded            = 1993. gada 1. maijs
|dissolved          = 
|merger             = 
|split              = 
|predecessor        = 
|merged             = 
|successor          = 
|headquarters       = 
|newspaper          = 
|student_wing       = 
|youth_wing         =
|wing1_title        = 
|wing1              = 
|wing2_title        = 
|wing2              = 
|wing3_title        = 
|wing3              = 
|membership_year    = 
|membership         = 
|ideology           = [[nacionālboļševisms]]&lt;br/&gt;[[krievu iredentisms]]&lt;br/&gt;[[rusofīlisms]]
|position           = 
|religion           = 
|national           = 
|international      = 
|european           = 
|europarl           = 
|affiliation1_title = 
|affiliation1       = 
|colors             = 
|blank1_title       = 
|blank1             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|symbol             = 
|flag               = 
|website            = 
|state              = 
|country            = 
|country_dab1       = 
|parties_dab1       = 
|elections_dab1     = 
|country2           = 
|country_dab2       = 
|parties_dab2       = 
|elections_dab2     = 
|footnotes          = 
}}
'''Ukrainas Nacionālboļševiku partija''' ({{val|uk|Націонал-більшовицька партія України, НБП-Україна}}; {{val|ru|Национал-большевистская партия Украины, НБП-Украина}}) ir nereģistrēta pagrīdes [[politiskā partija|politiskā organizācija]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Partija savu darbību veic saskaņā ar [[Ernsts Nīkišs|Ernsta Nīkiša]], [[Nikolajs Ustrjalovs|Nikolaja Ustrjalova]] un [[Eduards Ļimonovs|Eduarda Ļimonova]] [[Nacionālboļševiku partija]]s programmatiskajiem un ideoloģiskajiem principiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=FALLEN |first1=WEST |title=НБП- як виник феномен 90-их ? |url=https://drukarnia.com.ua/articles/nbp-yak-vinik-fenomen-90-ikh-IKZ46 |accessdate={{dat|2026|10|18||bez}} |work=Друкарня |date={{dat|2024|3|25||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Портников |first1=Виталий |title=Дело члена запрещенной Национал-большевистской партии Михаила Гангана |url=https://www.svoboda.org/a/429692.html |accessdate={{dat|2026|10|18||bez}} |work=Радио Свобода |date={{dat|2021|5|7||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Ideoloģija un darbība ==
Ukrainas nacionālboļševiki iestājas par [[kapitālisms|kapitālistiskās]] sistēmas iznīcināšanu, [[sociālisms|sociālisma]] ieviešanu, [[krievu valoda]]s noteikšanu par oficiālo valodu Ukrainā un politiskām brīvībām. Nacionālboļševiku galvenā sociālā bāze ir [[Krievvalodīgie|rusofonie]] Ukrainas austrumu iedzīvotāji. Partijai bija reģionālās nodaļas [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Donbass|Donbasā]]. Kādu laiku (2003.―2004. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Поступ |url=http://postup.brama.com/dinamic/i_pub/usual.php?what=14047&amp;raz=1 |website=postup.brama.com |accessdate={{dat|2026|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2014|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141108034743/http://postup.brama.com/dinamic/i_pub/usual.php?what=14047&amp;raz=1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Поступ |url=http://postup.brama.com/dinamic/i_pub/usual.php?what=30758&amp;raz=1 |website=postup.brama.com |accessdate={{dat|2026|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2014|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141108033842/http://postup.brama.com/dinamic/i_pub/usual.php?what=30758&amp;raz=1}}&lt;/ref&gt; nacionālboļševikiem bija arī filiāle [[Ļviva|Ļvivā]].

Nacionālboļševiku partijas politisko cīņu Ukrainā var raksturot kā [[Nestors Mahno|Mahno]] un &quot;[[Huļajpole]]s republikas&quot; ideju projicēšanu uz mūsdienu Ukrainas valsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Нацболы призывают украинцев есть богатых |url=http://www.intv-inter.net/ru/news/article/?id=57749019&amp;pid=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Шествие в День Рождения Нестора Махно — «Антикапитализм-120!» |url=http://www.nazbol.ru/rubr1/2817.html}}&lt;/ref&gt; Periodiski ir notikušas sadursmes starp nacionālboļševikiem un citu politisko organizāciju, piemēram, [[Eirāzijas Jaunatnes savienība]]s,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Заявление Сетевой Ставки ЕСМ по событиям в Харькове возле российского консульства |url=http://www.nb-info.ru/arhiv/esm.htm |access-date={{dat|2026|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101231072502/http://www.nb-info.ru/arhiv/esm.htm}}&lt;/ref&gt; [[ukraiņu nacionālisms|ukraiņu nacionālistu]] ([[UNA—UNSO]], &quot;[[Ukrainas patriots]]&quot;) un citu, aktīvistiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Геть» за 204 грн |url=http://mycityua.com/articles/view/2009/05/07/082359.html}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Partijas biedriem bijušas arī sadursmes ar [[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]], aresti un tiesas prāvas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=На суде по делу нацболов я заявлю, что кричал «Ющенко, геть!» громче всех — депутат Харьковского облсовет |url=http://sq.com.ua/show_news/87173.html}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>ga255a2cbqus829n2v32pny4flqdbir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veinraitas kara bāze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641859</id>
    <revision>
      <id>4541389</id>
      <parentid>4537909</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T23:48:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6)</comment>
      <origin>4541389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10745" sha1="iuw67ajcxnjuhggfns0ruxq55gnngw1" xml:space="preserve">'''Veinraitas kara bāze''' jeb '''3. Kanādas divīzijas atbalsta bāzes Veinraitas nodaļa''' ({{val|en|3rd Canadian Division Support Base Detachment Wainwright}}, īsāk ''Canadian Forces Base Wainwright'' un ''CFB Wainwright''), ir [[Kanādas armija|Kanādas spēku]] bāze Denvudā, [[Alberta|Albertā]], blakus Veinraitas pilsētai.

== Vēsture ==
583 kvadrātkilometru lielais Bufalo nacionālais parks tika slēgts 1940. gadā, un Albertas valdība šo īpašumu iznomāja Nacionālās aizsardzības departamentam, lai tur izveidotu munīcijas glabātuvi un armijas apmācības nometni. Departamentam jau piederēja blakus esošais 75 km² zemes īpašums un tas izmantoja objektu artilērijas, bruņutehnikas un kājnieku apmācībai šaušanā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.army.forces.gc.ca/asu_wainwright/history_e.htm|title=Canadian Forces Base Area Support Unit Wainwright|last=Information Administrator, CFB/ASU Wainwright|website=www.army.forces.gc.ca|access-date=2026-10-20|language=en|archive-date=2009-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20091017201819/http://www.army.forces.gc.ca/asu_wainwright/history_e.htm}}&lt;/ref&gt;

Nosaukta par Veinraitas militāro nometni (''Wainwright Military Camp'') jeb vienkārši par Veinraitas nometni, vārdu iegūstot no netālu esošās dzelzceļa stacijas, šī iestāde no 1945. gada 29. janvāra līdz 1946. gada 24. maijam tika izmantota kā [[Karagūsteknis|karagūstekņu]] internēšanas nometne 523 sagūstītiem [[Trešais reihs|vācu]] virsniekiem, karavīriem un civilistiem no pirmās darbības dienas līdz 1100 karagūstekņiem tās kulminācijas laikā. 16 mēnešu laikā, kad karagūstekņu nometne darbojās pilnā apjomā, tikai diviem ieslodzītajiem izdevās aizbēgt. Viņi tika notverti nedaudz vairāk kā mēnesi vēlāk, bet tikai tad, kad bija sasnieguši [[Geri]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

1946. gadā karagūstekņu internēšanas nometne Veinraitā tika slēgta, un tā atkal kļuva par Kanādas armijas mācību iestādi. Veinraitas infrastruktūra ievērojami paplašinājās [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā, jo tika būvētas ēkas, lai izmitinātu un apmācītu karavīrus trīs Kanādas armijas [[Bataljons|bataljonos]], kā arī vienībās, kas vēlāk veidoja [[Nāciju Sadraudzība|Britu Sadraudzības]] spēkus Korejā, piemēram, 25. Kanādas kājnieku brigādi.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

Kanādas armijas, Kanādas Karaliskās flotes un Kanādas Karalisko gaisa spēku apvienošana 1968. gada 1. februārī, izveidojot Kanādas bruņotos spēkus, notika pirms vairākām būtiskām izmaiņām Kanādas militārajā struktūrā. Vienā no tām Veinraitas nometne 1967. gada 1. janvārī tika pārvietota par Kalgari Kanādas armijas spēku palīgapmācību nometni. Tas tika mainīts jau 1967. gada 1. augustā komandvadības un kontroles problēmu dēļ, un Veinraitas nometne kļuva par atsevišķu vienību Kanādas Bruņoto spēku bāzi Veinraitu (CFB Veinraitu) Kalgari bāzes ietvaros.

1967. gada oktobrī bāzē tika atvērts lidlauks, un oficiālās apvienošanās laikā Veinraitas bāze kļuva par Mācību pavēlniecības sastāvdaļu, jo objekts tika noteikts kā mācību zona.Veinraita sniedza gan virsnieku, gan pamatapmācības kursus, bataljona līmeņa vienību operācijas un darbojās ārvalstu vienību apmācībā.

Turpmākās izmaiņas spēku struktūrā ļāva celties Veinraitas lomai kā apmācību centram, jo īpaši tāpēc, ka vietējie Kalgari un Edmontonas garnizoni daļu savu aktivitāšu pārvietoja uz jaunizveidoto un divreiz lielāko bāzi Safīldā 300 km uz dienvidiem.

1974. gada 15. jūlijā Veinraitā tika izveidota 1. kaujas grupas operatīvās apmācības nodaļa.

1980. gadā, lai atzīmētu Albertas dibināšanas 75. gadadienu, neliels skaits [[Amerikas bizons|bizonu]] tika pārvietoti no Elku salas nacionālā parka uz bāzes teritoriju. Ganāmpulks joprojām atrodas bāzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/ab/elkisland/nature/eep-sar/bison|title=Like Distant Thunder: Canada's Bison Conversation Story|last=Markewicz|first=Lauren|publisher=Parks Canada|date=27 April 2018}}&lt;/ref&gt;

1983. gadā CFB Veinraita sastāvēja no mācību iestādēm, 742. sakaru vienības un [[Britu armija|Britu armijas]] sakaru vienības.

Aizsardzības budžeta samazinājumi pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām 1990. gados noveda pie Kalgari bāzes slēgšanas un vienību konsolidācijas Edmontonas bāzē. Aizsardzības līdzekļu samazinājumi ietekmēja arī Veinraitu un tā tika reducēta līdz apgabala atbalsta vienībai (''ASU''). Veinraitā tad strādāja 690 militārpersonas un 300 civiliedzīvotāju. Tajā atrodas 3. Kanādas divīzijas apmācības centrs (3 CDTC) un Kanādas manevru apmācības centrs (CMTC), kā arī šādas vienības:

* 3. Kanādas divīzijas atbalsta grupas signālu eskadrons
* 1. lauka sanitārā vienība
* 1. zobārstniecības nodaļa
* 1. garnizona Militārās policijas rotas vienība
* 1. inženiertehniskā aprīkojuma vienība

[[Attēls:Canadian_Leopard_2A4_in_2017_-_170514-A-KY778-004.jpg|thumb| Kanādas karavīri uz Leopard 2A4 borta manevru laikā 2017. gadā.]]
Mainošies armijas spēki bāzē jebkurā laikā vidēji pārsniedz 1000 personāla, un vasarā tas ievērojami palielinās, kad simtiem primāro rezervistu piedalās ikgadējās apmācībās. Kopš 2009. gada tā ir 1. Kanādas mehanizētās brigādes grupas, ieskaitot princeses Patrīcijas Kanādas vieglās kājnieku vienības (PPCLI), galvenā apmācību bāze, un tās platība ir 609 kvadrātkilometri, kas ietver 25 ieroču šautuves.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Lai gan tā galvenokārt ir [[Kanādas armija|Kanādas armijas]] mācību bāze, to izmanto arī Kanādas Karaliskie gaisa spēki iznīcinātāju bumbvedēju apmācībai un meklēšanas un glābšanas operācijām.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Bāzē ietilpst arī Veinraitas lidosta (''Field 21'') ar asfalta skrejceļu.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

Veinraitas armijnieku ģimeņu resursu centrs (MFRC), kas atrodas Veinraitas bāzē, nodrošina resursus un atbalstu šīm ģimenēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.familyforce.ca/sites/Wainwright/EN/Pages/default.aspx|title=A Word of Welcome|publisher=Wainwright Military Family Resource Centre|access-date=2012-01-19|archive-date=2011-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20111230034341/http://www.familyforce.ca/sites/Wainwright/EN/Pages/default.aspx}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1942. gada Veinraitā darbojās 140. Kanādas Karaliskā jūras kadetu korpuss ''Cayuga''. 2015. gadā no Edžertonas, Albertā, uz Veinraitu pārvietoja kadetu korpusu.

=== 2026. gada ugunsgrēks ===
Aptuveni plkst. 16:00 pēc vietējā laika 2026. gada 17. oktobrī [[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]] tika izsaukta, lai reaģētu uz ugunsgrēku bāzes treniņu zonā,&lt;ref&gt;[https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/livestory/cfb-wainwright-fire-live-updates-9.7385537 CBC. 4 dead, at least 19 in critical condition after deadly fire at CFB Wainwright in Alberta]&lt;/ref&gt; ko izplatīja spēcīgs vējš.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/cfb-wainwright-fire-strong-winds-9.7385505|title=Carney says 'serious incident' led to major fire at Alberta military base|work=[[CBC News]]|access-date=October 17, 2026|date=October 17, 2026|last=MacCuish|first=Cameron}}&lt;/ref&gt; Pastāv ziņojums, ka ugunsgrēks izcēlies, kad kaujas šaušanas mācību laikā noticis gāzes sprādziens, tomēr provinces regulators neziņoja par gāzes infrastruktūras bojājumu pazīmēm.&lt;ref name=&quot;GlobalNews&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/news/12106709/cfb-wainwright-fire/|title=7 dead, dozens injured in explosion and fire at CFB Wainwright {{!}} Globalnews.ca|website=Global News|access-date=2026-10-18|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/livestory/cfb-wainwright-fire-live-updates-9.7385537?id=9.7385537.16851|title=No reports of oil and gas infrastructure on base being involved in incident|work=CBC News|date=18 October 2026|last=MacCuish|first=Cameron}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc pulksten 22:45 17. oktobrī Veinraitas pašvaldības 61. rajons paziņoja, ka ugunsgrēks nodzēsts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/livestory/cfb-wainwright-fire-live-updates-9.7385537?id=9.7385537.16783|title=Fire south of Wainwright now ‘being held’|publisher=CBC News|date=18 October 2026|last=MacCuish|first=Cameron}}&lt;/ref&gt;

Premjerministrs [[Marks Kārnijs]] 18. oktobra pusdienlaika preses konferencē apstiprināja četru karavīru nāvi un piebilda, ka desmitiem cilvēku ir smagi ievainoti.&lt;ref name=&quot;CBCFour&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/livestory/cfb-wainwright-fire-live-updates-9.7385537?id=9.7385537.16833|title=Carney confirms 4 deaths|publisher=CBC News|access-date=October 18, 2026|date=October 18, 2026|last=Keiller|first=Jennifer}}&lt;/ref&gt; Edmontonā izsludināja &quot;oranžo kodu&quot;, kas ir katastrofu reaģēšanas protokols, kas nepieciešams, lai rūpētos par lielu skaitu pacientu, kurus transportēja uz pilsētas slimnīcām no Veinraitas. Veinraitas veselības aprūpes iestādes bija &quot;pilnībā pārslogotas&quot; cietušo skaita dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/livestory/cfb-wainwright-fire-live-updates-9.7385537?id=9.7385537.16766|title='It's a disaster,' Edmonton doctor says|publisher=CBC News|access-date=October 17, 2026|date=October 17, 2026|last=Snowdon|first=Wallis}}&lt;/ref&gt; No cietušajiem 39 hospitalizēja.&lt;ref name=&quot;EJ Wainwright evacuation&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edmontonjournal.com/news/cfb-wainwright-ambulances-code-orange-edmonton-calgary|title=Four hospitals, 22 ambulances, six planes, two helicopters: The CFB Wainwright evacuation effort|work=[[Edmonton Journal]]|access-date=October 19, 2026|date=October 18, 2026|last=Carmichael|first=Jackie|location=Edmonton, Alberta}}&lt;/ref&gt;

Plānots, ka apmācāmie no Veinraitas bāzes nākošajā gadā dosies uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/733955-karaviri-gatavojas-misijai-latvija-zinamas-sikakas-zinas-par-tragisko-ugunsgreku-kanadas-militaraja-baze|title=Karavīri gatavojās misijai Latvijā - zināmas sīkākas ziņas par traģisko ugunsgrēku Kanādas militārajā bāzē|last=Grīva|first=Gundega|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-20|date=2026-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kanāda]]
[[Kategorija:Alberta]]</text>
      <sha1>iuw67ajcxnjuhggfns0ruxq55gnngw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ūdeņu naktssikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641956</id>
    <revision>
      <id>4541080</id>
      <parentid>4539580</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T12:01:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4860" sha1="ocvwvi7jle37zzcohea2clpn9eigoof" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Ūdeņu naktssikspārnis ir mazākais no [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, viskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>ocvwvi7jle37zzcohea2clpn9eigoof</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541105</id>
      <parentid>4541080</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:05:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6964" sha1="b4rtw2r4em6htns7yit2wedgc6tuxlq" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Ūdeņu naktssikspārnis ir mazākais no [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, viskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Ūdeņu naktssikspārnis uzturas [[mežs|mežos]] ūdenstilpju tuvumā. Izlido krēslā. Medī, lidojot apmēram 10 cm virs [[upe|upēm]], dīķiem, [[ezers|ezeriem]]. [[kukaiņi|Kukaiņus]] ķer arī no ūdens virsmas ar pēdu palīdzību. Lidojums ātrs, manevrējošs.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

Ūdeņu naktssikspārni uzskata par nometnieku, lai gan tam ir raksturīgi īsu distanču pārlidojumi no aukļkoloniju vietām uz ziemošanas vietām, vidēji līdz apmēram 150 [[kilometrs|km]], garākais datētais pārlidojums bijis 300 km. Ielejās dzīvojošajām grupām raksturīgi garāki pārlidojumi nekā augstāk kalnos dzīvojošām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, raktuvēs, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Lielākā datētā ziemas kolonija atklāta [[Polija|Polijā]] ar apmēram 20 000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 600 īpatņiem). Kolonijas atrodas [[koki|koku]] dobumos vai sikspārņu būros, arī klinšu spraugās, retāk ēku bēniņos vai pamestās ēkās, ļoti reti pazemes ēkās. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas apmetas pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Aukļkolonija bieži pārvietojas, apmēram starp 40 koku dobumiem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Vairošanās sezonas laikā tēviņi bieži apmetas augstākās vietās, bet mātītes zemāk ielejās, ūdeņu tuvumā. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti dvīņi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Daļa dzimumbriedumu sasniedz jau pirmajā rudenī.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_daubentonii/ ADW: 
Myotis daubentonii]&lt;/ref&gt; Augustā un septembrī iestājas pārošanās sezona. Ūdeņu naktssikspārņi no dažādām kolonijām nakts laikā pulcējas baros kādā no pazemes slēptuvēm (alās, raktuvēs vai citās līdzīgās vietās), lai pārotos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>b4rtw2r4em6htns7yit2wedgc6tuxlq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541115</id>
      <parentid>4541105</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:42:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8208" sha1="i6absht3l7mmkwg3koy4limn7oefief" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Daubenton's bat (Myotis daubentonii).jpg|thumb|left|220px|Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas]]
[[Attēls:Myotis daubentonii (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš īss ar tumšu un smailu galiņu]]
Ūdeņu naktssikspārnis ir mazākais no [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, viskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis daubentonii 3.jpg|thumb|240px|Kondensāts uz kažoka palīdz saglabāt ķermeņa siltumu [[ziemas guļa]]s laikā, foto uzņemts [[Igaunija|Igaunijā]]]]
[[Attēls:XN Myotis daubentonii 157.jpg|240px|thumb|Lidojums ātrs, manevrējošs]]
[[Attēls:Murin de Daubenton.jpg|240px|thumb|Atsevišķi indivīdi apmetas spraugās zem tiltiem, mūros]]
Ūdeņu naktssikspārnis uzturas [[mežs|mežos]] ūdenstilpju tuvumā no [[jūra]]s līmeņa līdz 1400 m [[virs jūras līmeņa]]. Izlido krēslā. Galvenokārt medī, lidojot apmēram 10 cm (5—40 cm) virs [[upe|upēm]], dīķiem, [[ezers|ezeriem]]. [[kukaiņi|Kukaiņus]] ķer arī no ūdens virsmas ar pēdu palīdzību, priekšroku dodot mierīgiem ūdeņiem. Medī arī slapjos mežos un applūdušās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos un pilsētu parkos. Medību areāls parasti atrodas ne tālāk kā 6—15 km no dienas atpūtas vietas. Lidojums ātrs, manevrējošs.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Ūdeņu naktssikspārni uzskata par nometnieku, lai gan tam ir raksturīgi īsu distanču pārlidojumi no aukļkoloniju vietām uz ziemošanas vietām, vidēji līdz apmēram 150 [[kilometrs|km]], garākais datētais pārlidojums bijis 300 km. Ielejās dzīvojošajām grupām raksturīgi garāki pārlidojumi nekā augstāk kalnos dzīvojošām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, raktuvēs, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Lielākā datētā ziemas kolonija atklāta [[Polija|Polijā]] ar apmēram 20 000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Ūdeņu naktssikspārnis medī dažādus nelielus kuķaiņus (mazākus par 7 [[milimetrs|mm]]), jebko, ko var noķert. Tie ir [[divspārņi]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņus]], [[Blakšu kārta|puscietspārņus]] un [[zvīņspārņi|zvīņspārņus]], retumis mazas [[zivis|zivtiņas]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 600 īpatņiem). Kolonijas atrodas [[koki|koku]] dobumos vai sikspārņu būros, arī klinšu spraugās, retāk ēku bēniņos vai pamestās ēkās, ļoti reti pazemes ēkās. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas apmetas pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Aukļkolonija bieži pārvietojas, apmēram starp 40 koku dobumiem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Vairošanās sezonas laikā tēviņi bieži apmetas augstākās vietās, bet mātītes zemāk ielejās, ūdeņu tuvumā. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti dvīņi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Daļa dzimumbriedumu sasniedz jau pirmajā rudenī.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_daubentonii/ ADW: 
Myotis daubentonii]&lt;/ref&gt; Augustā un septembrī iestājas pārošanās sezona. Ūdeņu naktssikspārņi no dažādām kolonijām nakts laikā pulcējas baros kādā no pazemes slēptuvēm (alās, raktuvēs vai citās līdzīgās vietās), lai pārotos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>i6absht3l7mmkwg3koy4limn7oefief</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541135</id>
      <parentid>4541115</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:06:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8216" sha1="nfzqfzrzj1d4og3wg1zpfgy18l991mu" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Daubenton's bat (Myotis daubentonii).jpg|thumb|left|220px|Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas]]
[[Attēls:Myotis daubentonii (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš īss ar tumšu un smailu galiņu]]
Ūdeņu naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, viskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis daubentonii 3.jpg|thumb|240px|Kondensāts uz kažoka palīdz saglabāt ķermeņa siltumu [[ziemas guļa]]s laikā, foto uzņemts [[Igaunija|Igaunijā]]]]
[[Attēls:XN Myotis daubentonii 157.jpg|240px|thumb|Lidojums ātrs, manevrējošs]]
[[Attēls:Murin de Daubenton.jpg|240px|thumb|Atsevišķi indivīdi apmetas spraugās zem tiltiem, mūros]]
Ūdeņu naktssikspārnis uzturas [[mežs|mežos]] ūdenstilpju tuvumā no [[jūra]]s līmeņa līdz 1400 m [[virs jūras līmeņa]]. Izlido krēslā. Galvenokārt medī, lidojot apmēram 10 cm (5—40 cm) virs [[upe|upēm]], dīķiem, [[ezers|ezeriem]]. [[kukaiņi|Kukaiņus]] ķer arī no ūdens virsmas ar pēdu palīdzību, priekšroku dodot mierīgiem ūdeņiem. Medī arī slapjos mežos un applūdušās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos un pilsētu parkos. Medību areāls parasti atrodas ne tālāk kā 6—15 km no dienas atpūtas vietas. Lidojums ātrs, manevrējošs.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Ūdeņu naktssikspārni uzskata par nometnieku, lai gan tam ir raksturīgi īsu distanču pārlidojumi no aukļkoloniju vietām uz ziemošanas vietām, vidēji līdz apmēram 150 [[kilometrs|km]], garākais datētais pārlidojums bijis 300 km. Ielejās dzīvojošajām grupām raksturīgi garāki pārlidojumi nekā augstāk kalnos dzīvojošām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, raktuvēs, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Lielākā datētā ziemas kolonija atklāta [[Polija|Polijā]] ar apmēram 20 000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Ūdeņu naktssikspārnis medī dažādus nelielus kuķaiņus (mazākus par 7 [[milimetrs|mm]]), jebko, ko var noķert. Tie ir [[divspārņi]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņus]], [[Blakšu kārta|puscietspārņus]] un [[zvīņspārņi|zvīņspārņus]], retumis mazas [[zivis|zivtiņas]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 600 īpatņiem). Kolonijas atrodas [[koki|koku]] dobumos vai sikspārņu būros, arī klinšu spraugās, retāk ēku bēniņos vai pamestās ēkās, ļoti reti pazemes ēkās. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas apmetas pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Aukļkolonija bieži pārvietojas, apmēram starp 40 koku dobumiem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Vairošanās sezonas laikā tēviņi bieži apmetas augstākās vietās, bet mātītes zemāk ielejās, ūdeņu tuvumā. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti dvīņi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Daļa dzimumbriedumu sasniedz jau pirmajā rudenī.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_daubentonii/ ADW: 
Myotis daubentonii]&lt;/ref&gt; Augustā un septembrī iestājas pārošanās sezona. Ūdeņu naktssikspārņi no dažādām kolonijām nakts laikā pulcējas baros kādā no pazemes slēptuvēm (alās, raktuvēs vai citās līdzīgās vietās), lai pārotos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>nfzqfzrzj1d4og3wg1zpfgy18l991mu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541162</id>
      <parentid>4541135</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:33:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Eholokācija */</comment>
      <origin>4541162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8217" sha1="pvn7mztc1w278k9hv9ivhxqf3lin1v5" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Daubenton's bat (Myotis daubentonii).jpg|thumb|left|220px|Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas]]
[[Attēls:Myotis daubentonii (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš īss ar tumšu un smailu galiņu]]
Ūdeņu naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, visskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis daubentonii 3.jpg|thumb|240px|Kondensāts uz kažoka palīdz saglabāt ķermeņa siltumu [[ziemas guļa]]s laikā, foto uzņemts [[Igaunija|Igaunijā]]]]
[[Attēls:XN Myotis daubentonii 157.jpg|240px|thumb|Lidojums ātrs, manevrējošs]]
[[Attēls:Murin de Daubenton.jpg|240px|thumb|Atsevišķi indivīdi apmetas spraugās zem tiltiem, mūros]]
Ūdeņu naktssikspārnis uzturas [[mežs|mežos]] ūdenstilpju tuvumā no [[jūra]]s līmeņa līdz 1400 m [[virs jūras līmeņa]]. Izlido krēslā. Galvenokārt medī, lidojot apmēram 10 cm (5—40 cm) virs [[upe|upēm]], dīķiem, [[ezers|ezeriem]]. [[kukaiņi|Kukaiņus]] ķer arī no ūdens virsmas ar pēdu palīdzību, priekšroku dodot mierīgiem ūdeņiem. Medī arī slapjos mežos un applūdušās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos un pilsētu parkos. Medību areāls parasti atrodas ne tālāk kā 6—15 km no dienas atpūtas vietas. Lidojums ātrs, manevrējošs.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Ūdeņu naktssikspārni uzskata par nometnieku, lai gan tam ir raksturīgi īsu distanču pārlidojumi no aukļkoloniju vietām uz ziemošanas vietām, vidēji līdz apmēram 150 [[kilometrs|km]], garākais datētais pārlidojums bijis 300 km. Ielejās dzīvojošajām grupām raksturīgi garāki pārlidojumi nekā augstāk kalnos dzīvojošām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, raktuvēs, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Lielākā datētā ziemas kolonija atklāta [[Polija|Polijā]] ar apmēram 20 000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Ūdeņu naktssikspārnis medī dažādus nelielus kuķaiņus (mazākus par 7 [[milimetrs|mm]]), jebko, ko var noķert. Tie ir [[divspārņi]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņus]], [[Blakšu kārta|puscietspārņus]] un [[zvīņspārņi|zvīņspārņus]], retumis mazas [[zivis|zivtiņas]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 600 īpatņiem). Kolonijas atrodas [[koki|koku]] dobumos vai sikspārņu būros, arī klinšu spraugās, retāk ēku bēniņos vai pamestās ēkās, ļoti reti pazemes ēkās. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas apmetas pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Aukļkolonija bieži pārvietojas, apmēram starp 40 koku dobumiem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Vairošanās sezonas laikā tēviņi bieži apmetas augstākās vietās, bet mātītes zemāk ielejās, ūdeņu tuvumā. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti dvīņi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Daļa dzimumbriedumu sasniedz jau pirmajā rudenī.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_daubentonii/ ADW: 
Myotis daubentonii]&lt;/ref&gt; Augustā un septembrī iestājas pārošanās sezona. Ūdeņu naktssikspārņi no dažādām kolonijām nakts laikā pulcējas baros kādā no pazemes slēptuvēm (alās, raktuvēs vai citās līdzīgās vietās), lai pārotos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>pvn7mztc1w278k9hv9ivhxqf3lin1v5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541171</id>
      <parentid>4541162</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Barība */</comment>
      <origin>4541171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8206" sha1="5yitnckjymet6mv3j07nr2zx3gs70jv" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Daubenton's bat (Myotis daubentonii).jpg|thumb|left|220px|Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas]]
[[Attēls:Myotis daubentonii (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš īss ar tumšu un smailu galiņu]]
Ūdeņu naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, visskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis daubentonii 3.jpg|thumb|240px|Kondensāts uz kažoka palīdz saglabāt ķermeņa siltumu [[ziemas guļa]]s laikā, foto uzņemts [[Igaunija|Igaunijā]]]]
[[Attēls:XN Myotis daubentonii 157.jpg|240px|thumb|Lidojums ātrs, manevrējošs]]
[[Attēls:Murin de Daubenton.jpg|240px|thumb|Atsevišķi indivīdi apmetas spraugās zem tiltiem, mūros]]
Ūdeņu naktssikspārnis uzturas [[mežs|mežos]] ūdenstilpju tuvumā no [[jūra]]s līmeņa līdz 1400 m [[virs jūras līmeņa]]. Izlido krēslā. Galvenokārt medī, lidojot apmēram 10 cm (5—40 cm) virs [[upe|upēm]], dīķiem, [[ezers|ezeriem]]. [[kukaiņi|Kukaiņus]] ķer arī no ūdens virsmas ar pēdu palīdzību, priekšroku dodot mierīgiem ūdeņiem. Medī arī slapjos mežos un applūdušās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos un pilsētu parkos. Medību areāls parasti atrodas ne tālāk kā 6—15 km no dienas atpūtas vietas. Lidojums ātrs, manevrējošs.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Ūdeņu naktssikspārni uzskata par nometnieku, lai gan tam ir raksturīgi īsu distanču pārlidojumi no aukļkoloniju vietām uz ziemošanas vietām, vidēji līdz apmēram 150 [[kilometrs|km]], garākais datētais pārlidojums bijis 300 km. Ielejās dzīvojošajām grupām raksturīgi garāki pārlidojumi nekā augstāk kalnos dzīvojošām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, raktuvēs, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Lielākā datētā ziemas kolonija atklāta [[Polija|Polijā]] ar apmēram 20 000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Ūdeņu naktssikspārnis medī dažādus nelielus kuķaiņus (mazākus par 7 [[milimetrs|mm]]), jebko, ko var noķert. Tie ir [[divspārņi]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņi]], [[Blakšu kārta|puscietspārņi]] un [[zvīņspārņi]], retumis nomedī mazas [[zivis|zivtiņas]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 600 īpatņiem). Kolonijas atrodas [[koki|koku]] dobumos vai sikspārņu būros, arī klinšu spraugās, retāk ēku bēniņos vai pamestās ēkās, ļoti reti pazemes ēkās. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas apmetas pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Aukļkolonija bieži pārvietojas, apmēram starp 40 koku dobumiem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Vairošanās sezonas laikā tēviņi bieži apmetas augstākās vietās, bet mātītes zemāk ielejās, ūdeņu tuvumā. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti dvīņi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Daļa dzimumbriedumu sasniedz jau pirmajā rudenī.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_daubentonii/ ADW: 
Myotis daubentonii]&lt;/ref&gt; Augustā un septembrī iestājas pārošanās sezona. Ūdeņu naktssikspārņi no dažādām kolonijām nakts laikā pulcējas baros kādā no pazemes slēptuvēm (alās, raktuvēs vai citās līdzīgās vietās), lai pārotos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>5yitnckjymet6mv3j07nr2zx3gs70jv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541527</id>
      <parentid>4541171</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:42:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8129" sha1="fsr178uq7ek9mra3hrb2e0uibwt6u3k" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis daubentoni.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis daubentonii
|       suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, lai gan [[Vidusjūra]]s reģionā dēļ kalniem izplatība fragmentēta. Ziemeļu virzienā areāls plešas līdz [[Skandināvijas pussala]]s dienviddaļai un [[Somija]]s ziemeļiem. Dienvidu virzienā sasniedz [[Turcija]]s ziemeļus un [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Uz austrumiem areāls turpinās pāri [[Krievija]]i, [[Mongolija]]i, [[Korejas pussala]]i, sasniedzot [[Japāna]]s ziemeļus.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Daubenton's bat (Myotis daubentonii).jpg|thumb|left|220px|Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas]]
[[Attēls:Myotis daubentonii (cropped).jpg|thumb|left|220px|Auss radziņš īss ar tumšu un smailu galiņu]]
Ūdeņu naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar samērā īsām trīsstūrveida [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—55 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 33—42 mm, spārnu izplētums 24—27,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 9—16 mm, [[aste]]s garums 20—50 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-daubentonii/ Bat Monitoring: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/daubentons-bat UK Bats: Daubenton's bat]&lt;/ref&gt;

Ūdeņu naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns vai [[brūna krāsa|brūns]], vēderpuse gaišpelēka. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni viena gada vecumam uz apakšlūpas tumšs plankums, turklāt kopumā matojums tumšāks nekā vecākajiem sikspārņiem. [[Spārni]] plati, lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') gaišs ar tumšu galiņu, salīdzinoši īss un smails, nesasniedz auss vidusdaļu. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai sarkanbrūnas. [[Pēda]]s uzkrītoši lielas (9—11 mm), tās sedz jutīgi matiņi. [[Āda]] uz purna gaiša, iesārta.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (60—90 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 30 kHz, visskaļākā skaņa ar frekvenci 40—50 kHz. Skaņas ilgums 3—7 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir garāks apakšdelms, spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas augstāk. [[Naterera naktssikspārnis]] — garākas ausis, garš, smails auss radziņš. Krokota, skropstiņām klāta astes lidplēves mala. [[Branta naktssikspārnis]] un [[bārdainais naktssikspārnis]] — garāks auss radziņš, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata, tumšāka lidplēvju, ausu un purna āda. [[Natūza sikspārnis]] — labi attīstīta epiblēma, spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas pirksta pamata, parasti īsāks apakšdelms.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Myotis daubentonii 3.jpg|thumb|240px|Kondensāts uz kažoka palīdz saglabāt ķermeņa siltumu [[ziemas guļa]]s laikā, foto uzņemts [[Igaunija|Igaunijā]]]]
[[Attēls:XN Myotis daubentonii 157.jpg|240px|thumb|Lidojums ātrs, manevrējošs]]
[[Attēls:Murin de Daubenton.jpg|240px|thumb|Atsevišķi indivīdi apmetas spraugās zem tiltiem, mūros]]
Ūdeņu naktssikspārnis uzturas [[mežs|mežos]] ūdenstilpju tuvumā no [[jūra]]s līmeņa līdz 1400 m [[virs jūras līmeņa]]. Izlido krēslā. Galvenokārt medī, lidojot apmēram 10 cm (5—40 cm) virs [[upe|upēm]], dīķiem, [[ezers|ezeriem]]. [[kukaiņi|Kukaiņus]] ķer arī no ūdens virsmas ar pēdu palīdzību, priekšroku dodot mierīgiem ūdeņiem. Medī arī slapjos mežos un applūdušās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos un pilsētu parkos. Medību areāls parasti atrodas ne tālāk kā 6—15 km no dienas atpūtas vietas. Lidojums ātrs, manevrējošs.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Ūdeņu naktssikspārni uzskata par nometnieku, lai gan tam ir raksturīgi īsu distanču pārlidojumi no aukļkoloniju vietām uz ziemošanas vietām, vidēji līdz apmēram 150 [[kilometrs|km]], garākais datētais pārlidojums bijis 300 km. Ielejās dzīvojošajām grupām raksturīgi garāki pārlidojumi nekā augstāk kalnos dzīvojošām.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, raktuvēs, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Lielākā datētā ziemas kolonija atklāta [[Polija|Polijā]] ar apmēram 20 000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Ūdeņu naktssikspārnis medī dažādus nelielus kuķaiņus (mazākus par 7 [[milimetrs|mm]]), jebko, ko var noķert. Tie ir [[divspārņi]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņi]], [[Blakšu kārta|puscietspārņi]] un [[zvīņspārņi]], retumis nomedī mazas [[zivis|zivtiņas]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 600 īpatņiem). Kolonijas atrodas [[koki|koku]] dobumos vai sikspārņu būros, arī klinšu spraugās, retāk ēku bēniņos vai pamestās ēkās, ļoti reti pazemes ēkās. Atsevišķi indivīdi un nelielas tēviņu grupas apmetas pazemes mītnēs, spraugās zem tiltiem, mūros. Aukļkolonija bieži pārvietojas, apmēram starp 40 koku dobumiem.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

Vairošanās sezonas laikā tēviņi bieži apmetas augstākās vietās, bet mātītes zemāk ielejās, ūdeņu tuvumā. Jūnija vidū, jūlija sākumā mātītei parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti dvīņi. Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst 3—4 nedēļu vecumā. Daļa dzimumbriedumu sasniedz jau pirmajā rudenī.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Myotis_daubentonii/ ADW: 
Myotis daubentonii]&lt;/ref&gt; Augustā un septembrī iestājas pārošanās sezona. Ūdeņu naktssikspārņi no dažādām kolonijām nakts laikā pulcējas baros kādā no pazemes slēptuvēm (alās, raktuvēs vai citās līdzīgās vietās), lai pārotos.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')
*[https://www.cms.int/species/myotis-daubentonii CMS: Daubenton's Bat] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>fsr178uq7ek9mra3hrb2e0uibwt6u3k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naterera naktssikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642047</id>
    <revision>
      <id>4541117</id>
      <parentid>4539567</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:47:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2202" sha1="9wp0yijbmv7x63dw2wp4t0c158bukpx" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>9wp0yijbmv7x63dw2wp4t0c158bukpx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541158</id>
      <parentid>4541117</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5128" sha1="nrgpb94m4138zj521rdoek2uu8p6xa2" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam uzbiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam uzbiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Viskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>nrgpb94m4138zj521rdoek2uu8p6xa2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541160</id>
      <parentid>4541158</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:33:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Eholokācija */</comment>
      <origin>4541160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5129" sha1="3oww3d2rk7otj6t62bsycbh17bp8x1r" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam uzbiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam uzbiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>3oww3d2rk7otj6t62bsycbh17bp8x1r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541168</id>
      <parentid>4541160</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:53:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5560" sha1="4468ro1qfhwjw1endy4hso7rjtf5s76" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam uzbiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam uzbiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>4468ro1qfhwjw1endy4hso7rjtf5s76</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541170</id>
      <parentid>4541168</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:06:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izskats un īpašības */</comment>
      <origin>4541170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5560" sha1="sxyya58zp67zox0o7hmc9sxwlu9a8ie" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Ūdeņu naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>sxyya58zp67zox0o7hmc9sxwlu9a8ie</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541471</id>
      <parentid>4541170</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6063" sha1="tnpb7gbbae4nw2jknw21zx0gp1c67tz" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Naterera naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Medī [[mežs|mežos]], bieži virs [[ūdens|ūdeņiem]], 1—4 m augstumā. Lidojums samērā lēns un īpaši manevrējošs. Spēj īslaicīgi plivināties uz vietas un uzlasīt uz augu lapām vai zariem sēdošus [[kukaiņi|kukaiņus]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

Ziemo alās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Latvijā ziņu par vairošanos trūkst, jo līddz šim nav atrasta neviena Naterera naktssikspārņa aukļkolonija.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>tnpb7gbbae4nw2jknw21zx0gp1c67tz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541482</id>
      <parentid>4541471</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:54:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Līdzīgas sugas Latvijā */ redakcija</comment>
      <origin>4541482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6106" sha1="f2gw29ghxr0p2d9flaqymfa9kbry27o" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Naterera naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], atšķirībā no Naterera naktssikspārņa tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Medī [[mežs|mežos]], bieži virs [[ūdens|ūdeņiem]], 1—4 m augstumā. Lidojums samērā lēns un īpaši manevrējošs. Spēj īslaicīgi plivināties uz vietas un uzlasīt uz augu lapām vai zariem sēdošus [[kukaiņi|kukaiņus]].&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

Ziemo alās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Latvijā ziņu par vairošanos trūkst, jo līddz šim nav atrasta neviena Naterera naktssikspārņa aukļkolonija.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>f2gw29ghxr0p2d9flaqymfa9kbry27o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541504</id>
      <parentid>4541482</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8455" sha1="g7thew87awbgfg4xnd9ghwf5snn34xq" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Naterera naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], atšķirībā no Naterera naktssikspārņa tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Naterera naktssikspārnis ir izteikts nometnieks, lai arī atsevišķi īpatņi veic salīdzinoši īsu migrācijas lidojumu, vidēji līdz 40 km (ļoti retos gadījumos līdz 300 km).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Uzturas galvenokārt mežainos apvidos ([[lapu koki|lapu koku]], jauktu koku), bet var apmesties arī apdzīvotu vietu parkos un zemnieku sētu dārzos, ļoti bieži ūdeņu tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz pēdējiem mežiem kalnos. Medī [[mežs|mežos]] ([[ozols|ozolu]], [[dižskābardis|dižskābaržu]], [[priede|priežu]]), bieži virs [[ūdens|ūdeņiem]], 1—4 m augstumā. Lidojums samērā lēns un īpaši manevrējošs. Spēj īslaicīgi plivināties uz vietas un uzlasīt uz augu lapām vai zariem sēdošus [[kukaiņi|kukaiņus]], kā arī uzķert zirnekli no zirnekļu tīkla. Medību areāls parasti atrodas apmēram 4 km attālumā no atpūtas vietas dienā. Medījumu galvenokārt noķer ar pakaļkāju savienojošo membrānu (''uropatagium'').&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Ziemo [[ala|alās]], raktuvēs, klinšu plaisās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu. Ziemošanas kolonijās var būt līdz 8000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar nelidojošiem kukaiņiem, piemēram, [[zirnekļi]]em, [[tauriņi|tauriņu]] [[kāpuri]]em, [[vērpēju dzimta|vērpējiem]], bet medī arī, piemēram, [[mušas]], [[vaboles]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Atsevišķos reģionos medī arī [[Daudzkāji|daudzkājus]], [[mitrenes]] un ūdens kukaiņus, piemēram, [[garkāju dzimta|garkājodus]] un [[strautenes]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s izveido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 120 īpatņiem, kā arī mazākajās aukļkolonijas var būt 4—10 mātītes). Kolonijas atrodas koku dobumos vai sikspārņu būros. Atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas apmetas arī klinšu, akmeņu krāvumu, ēku vai tiltu konstrukciju spraugās. Lai arī aukļkolonijā var būt arī tēviņi, tie parasti veido atsevišķas kolonijas līdz 25 īpatņiem. Ik pēc 2—5 dienām aukļkolonija maina atrašanās vietu, katru reizi izmainoties arī kolonijas lielumam.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Latvijā ziņu par vairošanos trūkst, jo līddz šim nav atrasta neviena Naterera naktssikspārņa aukļkolonija.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

Laikā no jūnija sākuma līdz jūlija sākumam mātītei piedzimst viens mazulis. Pēc apmēram 20 dienām tas sāk lidot un četru nedēļu vecumā kļūst patstāvīgs. Pārošanās sezona sākas septembrī, īpatņiem no dažādām kolonijām pulcējoties vienā vietā. Šīs pārošanās vietas piesaista sikspārņus no apmēram 4100 km² lielas teritorijas. Lidojuma distance sasniedz 20—60 km attālumu, lai gan ļoti reti pārsniedz 40 km.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>g7thew87awbgfg4xnd9ghwf5snn34xq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541505</id>
      <parentid>4541504</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Uzvedība */</comment>
      <origin>4541505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8456" sha1="f0j8x16loodsymy1gw89coe7ue1qpwh" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Naterera naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], atšķirībā no Naterera naktssikspārņa tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Naterera naktssikspārnis ir izteikts nometnieks, lai arī atsevišķi īpatņi veic salīdzinoši īsu migrācijas lidojumu, vidēji līdz 40 km (ļoti retos gadījumos līdz 300 km).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Uzturas galvenokārt mežainos apvidos ([[lapu koki|lapu koku]], jauktu koku), bet var apmesties arī apdzīvotu vietu parkos un zemnieku sētu dārzos, ļoti bieži ūdeņu tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz pēdējiem mežiem kalnos. Medī [[mežs|mežos]] ([[ozols|ozolu]], [[dižskābardis|dižskābaržu]], [[priedes|priežu]]), bieži virs [[ūdens|ūdeņiem]], 1—4 m augstumā. Lidojums samērā lēns un īpaši manevrējošs. Spēj īslaicīgi plivināties uz vietas un uzlasīt uz augu lapām vai zariem sēdošus [[kukaiņi|kukaiņus]], kā arī uzķert zirnekli no zirnekļu tīkla. Medību areāls parasti atrodas apmēram 4 km attālumā no atpūtas vietas dienā. Medījumu galvenokārt noķer ar pakaļkāju savienojošo membrānu (''uropatagium'').&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Ziemo [[ala|alās]], raktuvēs, klinšu plaisās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu. Ziemošanas kolonijās var būt līdz 8000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar nelidojošiem kukaiņiem, piemēram, [[zirnekļi]]em, [[tauriņi|tauriņu]] [[kāpuri]]em, [[vērpēju dzimta|vērpējiem]], bet medī arī, piemēram, [[mušas]], [[vaboles]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Atsevišķos reģionos medī arī [[Daudzkāji|daudzkājus]], [[mitrenes]] un ūdens kukaiņus, piemēram, [[garkāju dzimta|garkājodus]] un [[strautenes]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s izveido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 120 īpatņiem, kā arī mazākajās aukļkolonijas var būt 4—10 mātītes). Kolonijas atrodas koku dobumos vai sikspārņu būros. Atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas apmetas arī klinšu, akmeņu krāvumu, ēku vai tiltu konstrukciju spraugās. Lai arī aukļkolonijā var būt arī tēviņi, tie parasti veido atsevišķas kolonijas līdz 25 īpatņiem. Ik pēc 2—5 dienām aukļkolonija maina atrašanās vietu, katru reizi izmainoties arī kolonijas lielumam.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Latvijā ziņu par vairošanos trūkst, jo līddz šim nav atrasta neviena Naterera naktssikspārņa aukļkolonija.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

Laikā no jūnija sākuma līdz jūlija sākumam mātītei piedzimst viens mazulis. Pēc apmēram 20 dienām tas sāk lidot un četru nedēļu vecumā kļūst patstāvīgs. Pārošanās sezona sākas septembrī, īpatņiem no dažādām kolonijām pulcējoties vienā vietā. Šīs pārošanās vietas piesaista sikspārņus no apmēram 4100 km² lielas teritorijas. Lidojuma distance sasniedz 20—60 km attālumu, lai gan ļoti reti pārsniedz 40 km.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>f0j8x16loodsymy1gw89coe7ue1qpwh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541510</id>
      <parentid>4541505</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:21:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9025" sha1="b1v9dqykn9fpkubwi8a6f2kw39e5q0s" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Naterera naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], atšķirībā no Naterera naktssikspārņa tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Murin de natterer 1.jpg|thumb|240px|Ziemo alās, raktuvēs, klinšu plaisās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu]]
[[Attēls:XN Myotis Nattereri 96 (cropped).jpg|thumb|240px|Lidojums samērā lēns ar īpaši augstām spējām manevrēt]]
[[Attēls:Natterer's bat (Myotis nattereri).jpg|thumb|240px|Izteikts nometnieks, un ziemošanas vieta parasti nav tālāk par 40 km no vasaras kolonijas vietas]]
Naterera naktssikspārnis ir izteikts nometnieks, lai arī atsevišķi īpatņi veic salīdzinoši īsu migrācijas lidojumu, vidēji līdz 40 km (ļoti retos gadījumos līdz 300 km).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Uzturas galvenokārt mežainos apvidos ([[lapu koki|lapu koku]], jauktu koku), bet var apmesties arī apdzīvotu vietu parkos un zemnieku sētu dārzos, ļoti bieži ūdeņu tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz pēdējiem mežiem kalnos. Medī [[mežs|mežos]] ([[ozols|ozolu]], [[dižskābardis|dižskābaržu]], [[priedes|priežu]]), bieži virs [[ūdens|ūdeņiem]], 1—4 m augstumā. Lidojums samērā lēns un īpaši manevrējošs. Spēj īslaicīgi plivināties uz vietas un uzlasīt uz augu lapām vai zariem sēdošus [[kukaiņi|kukaiņus]], kā arī uzķert zirnekli no zirnekļu tīkla. Medību areāls parasti atrodas apmēram 4 km attālumā no atpūtas vietas dienā. Medījumu galvenokārt noķer ar pakaļkāju savienojošo membrānu (''uropatagium'').&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Ziemo [[ala|alās]], raktuvēs, klinšu plaisās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu. Ziemošanas kolonijās var būt līdz 8000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar nelidojošiem kukaiņiem, piemēram, [[zirnekļi]]em, [[tauriņi|tauriņu]] [[kāpuri]]em, [[vērpēju dzimta|vērpējiem]], bet medī arī, piemēram, [[mušas]], [[vaboles]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Atsevišķos reģionos medī arī [[Daudzkāji|daudzkājus]], [[mitrenes]] un ūdens kukaiņus, piemēram, [[garkāju dzimta|garkājodus]] un [[strautenes]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s izveido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 120 īpatņiem, kā arī mazākajās aukļkolonijas var būt 4—10 mātītes). Kolonijas atrodas koku dobumos vai sikspārņu būros. Atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas apmetas arī klinšu, akmeņu krāvumu, ēku vai tiltu konstrukciju spraugās. Lai arī aukļkolonijā var būt arī tēviņi, tie parasti veido atsevišķas kolonijas līdz 25 īpatņiem. Ik pēc 2—5 dienām aukļkolonija maina atrašanās vietu, katru reizi izmainoties arī kolonijas lielumam.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Latvijā ziņu par vairošanos trūkst, jo līddz šim nav atrasta neviena Naterera naktssikspārņa aukļkolonija.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

Laikā no jūnija sākuma līdz jūlija sākumam mātītei piedzimst viens mazulis. Pēc apmēram 20 dienām tas sāk lidot un četru nedēļu vecumā kļūst patstāvīgs. Pārošanās sezona sākas septembrī, īpatņiem no dažādām kolonijām pulcējoties vienā vietā. Šīs pārošanās vietas piesaista sikspārņus no apmēram 4100 km² lielas teritorijas. Lidojuma distance sasniedz 20—60 km attālumu, lai gan ļoti reti pārsniedz 40 km.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.cms.int/species/myotis-nattereri CMS: Natterer's Bat] (''angliski'')
*[https://animalia.bio/natterers-bat Animalia: Natterer's Bat] (''angliski'') 

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>b1v9dqykn9fpkubwi8a6f2kw39e5q0s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541525</id>
      <parentid>4541510</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:41:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8948" sha1="0pt66o35v77r76yqdywsq6w8qj7pn8k" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Fransenfledermaus.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis nattereri
|       suga_lv = Naterera naktssikspārnis
|      binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}}
{{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; Ziņu par precīzu izplatības areālu trūkst. Sastopams galvenokārt [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļu virzienā areāls iesniedzas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos. Dienvidu virzienā izplatība sasniedz [[Francija]]s dienviddaļu, [[Austrija|Austriju]] un [[Grieķija]]s ziemeļdaļu, austrumu virzienā plešas līdz [[Turkmenistāna]]i.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

[[Latvija|Latvijā]] sastopams reti, toties visu gadu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-nattereri-kuhl/ Latvijas daba: Naterera naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Myotis nattereri (2862347369).jpg|thumb|left|220px|Ausis garas ar atliektiem ausu galiem]]
[[Attēls:Fransenfledermaus Schwanzflughaut.jpg|thumb|left|220px|Lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta un krokota]]
[[Attēls:FranseImWinterquartier.jpg|thumb|left|220px|Smailais purns gaiši rozīgs]]
Naterera naktssikspārnis ir viens no mazākajiem [[naktssikspārņi]]em ar salīdzinoši garām [[auss|ausīm]], kurām gali nedaudz atlocīti atpakaļ. Ķermeņa garums 40—52 [[milimetrs|mm]], svars 5—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 34—44 mm, spārnu izplētums 22—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 16—20 mm, [[aste]]s garums 37—47 mm.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;&gt;[https://www.batmonitoring.org/en/species/myotis-nattereri/ Bat Monitoring: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/natterers-bat UK Bats: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mase.gov.it/portale/documents/d/guest/20_myotis_nattereri_eng-pdf NBat Portal: Natterer's bat]&lt;/ref&gt;

Naterera naktssikspārņa matojums uz muguras pelēkbrūns, daudziem īpatņiem asi kontrastē ar ļoti gaišo vēderu. Atšķirībā no citiem naktssikspārņiem astes lidplēves brīvā mala abpus astes galam sabiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu), klāta ar divām cietu sariņu rindām. 

Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Auss radziņš (''tragus'') ļoti garš, ap 2/3 no auss garuma, šaurs, galā adatveidīgi nosmailots. [[spārni|Spārna]] lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Piesis, atšķirībā no citām sugām, &quot;S&quot; veidā izliekts. Lidplēves un ausis pelēkbrūnas. [[Āda]] uz smailā purna gaiša, nereti iesārta vai ar oranžu nokrāsu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; 

=== Eholokācija ===
Naterera naktssikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Izmantotā [[skaņa]] modulēta (pastiprinot cilvēka ausij dzirdamā [[frekvence|frekvencē]], tā atgādina [[ložmetējs|ložmetēju]]), uzsākas ar augstu frekvenci (100—150 [[kHz]]), noslēdzas ar apmēram 20 kHz, reizēm pat ar 12 kHz. Visskaļākā skaņa ar frekvenci 50 kHz. Skaņas ilgums 3—5 ms.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uk&quot;/&gt;

=== Līdzīgas sugas Latvijā ===
[[Dīķu naktssikspārnis]], atšķirībā no Naterera naktssikspārņa tam ir samērā īsas ausis, auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, turklāt spārna lidplēves piestiprinājuma vieta pie pēdas atšķirīga no citiem [[naktssikspārņi]]em.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-dasycneme-boie/ Latvijas daba: Dīķu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; [[Ūdeņu naktssikspārnis]] — īsākas ausis un īss, smails auss radziņš, kas nesasniedz auss vidusdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Murin de natterer 1.jpg|thumb|240px|Ziemo alās, raktuvēs, klinšu plaisās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu]]
[[Attēls:XN Myotis Nattereri 96 (cropped).jpg|thumb|240px|Lidojums samērā lēns ar īpaši augstām spējām manevrēt]]
[[Attēls:Natterer's bat (Myotis nattereri).jpg|thumb|240px|Izteikts nometnieks, un ziemošanas vieta parasti nav tālāk par 40 km no vasaras kolonijas vietas]]
Naterera naktssikspārnis ir izteikts nometnieks, lai arī atsevišķi īpatņi veic salīdzinoši īsu migrācijas lidojumu, vidēji līdz 40 km (ļoti retos gadījumos līdz 300 km).&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Uzturas galvenokārt mežainos apvidos ([[lapu koki|lapu koku]], jauktu koku), bet var apmesties arī apdzīvotu vietu parkos un zemnieku sētu dārzos, ļoti bieži ūdeņu tuvumā. Sastopams no [[jūra]]s līmeņa līdz pēdējiem mežiem kalnos. Medī [[mežs|mežos]] ([[ozols|ozolu]], [[dižskābardis|dižskābaržu]], [[priedes|priežu]]), bieži virs [[ūdens|ūdeņiem]], 1—4 m augstumā. Lidojums samērā lēns un īpaši manevrējošs. Spēj īslaicīgi plivināties uz vietas un uzlasīt uz augu lapām vai zariem sēdošus [[kukaiņi|kukaiņus]], kā arī uzķert zirnekli no zirnekļu tīkla. Medību areāls parasti atrodas apmēram 4 km attālumā no atpūtas vietas dienā. Medījumu galvenokārt noķer ar pakaļkāju savienojošo membrānu (''uropatagium'').&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

Ziemo [[ala|alās]], raktuvēs, klinšu plaisās un lielos pagrabos ar augstu gaisa mitrumu. Ziemošanas kolonijās var būt līdz 8000 īpatņu.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Barība ==
Barojas galvenokārt ar nelidojošiem kukaiņiem, piemēram, [[zirnekļi]]em, [[tauriņi|tauriņu]] [[kāpuri]]em, [[vērpēju dzimta|vērpējiem]], bet medī arī, piemēram, [[mušas]], [[vaboles]] un [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Atsevišķos reģionos medī arī [[Daudzkāji|daudzkājus]], [[mitrenes]] un ūdens kukaiņus, piemēram, [[garkāju dzimta|garkājodus]] un [[strautenes]].&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
Vasaras sākumā [[mātīte]]s izveido aukļkolonijas (20—50 īpatņi, bet var būt līdz 120 īpatņiem, kā arī mazākajās aukļkolonijas var būt 4—10 mātītes). Kolonijas atrodas koku dobumos vai sikspārņu būros. Atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas apmetas arī klinšu, akmeņu krāvumu, ēku vai tiltu konstrukciju spraugās. Lai arī aukļkolonijā var būt arī tēviņi, tie parasti veido atsevišķas kolonijas līdz 25 īpatņiem. Ik pēc 2—5 dienām aukļkolonija maina atrašanās vietu, katru reizi izmainoties arī kolonijas lielumam.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt; Latvijā ziņu par vairošanos trūkst, jo līddz šim nav atrasta neviena Naterera naktssikspārņa aukļkolonija.&lt;ref name=&quot;dab&quot;/&gt; 

Laikā no jūnija sākuma līdz jūlija sākumam mātītei piedzimst viens mazulis. Pēc apmēram 20 dienām tas sāk lidot un četru nedēļu vecumā kļūst patstāvīgs. Pārošanās sezona sākas septembrī, īpatņiem no dažādām kolonijām pulcējoties vienā vietā. Šīs pārošanās vietas piesaista sikspārņus no apmēram 4100 km² lielas teritorijas. Lidojuma distance sasniedz 20—60 km attālumu, lai gan ļoti reti pārsniedz 40 km.&lt;ref name=&quot;mon&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.cms.int/species/myotis-nattereri CMS: Natterer's Bat] (''angliski'')
*[https://animalia.bio/natterers-bat Animalia: Natterer's Bat] (''angliski'') 

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>0pt66o35v77r76yqdywsq6w8qj7pn8k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielais naktssikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642049</id>
    <revision>
      <id>4541524</id>
      <parentid>4539573</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:41:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1631" sha1="s5x6zg6uufjbhkyttj9zhq2q3dgc5bw" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis myotis
|       suga_lv = Lielais naktssikspārnis
|      binomial = Myotis myotis ([[Borkhausen]], 1797)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis myotis.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Lielais naktssikspārnis''' (''Myotis myotis'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis myotis|Lielais naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>s5x6zg6uufjbhkyttj9zhq2q3dgc5bw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541622</id>
      <parentid>4541524</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1922" sha1="9jk3l01oad91fx4ukmgpog7svex691v" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis myotis
|       suga_lv = Lielais naktssikspārnis
|      binomial = Myotis myotis ([[Borkhausen]], 1797)
|     izplatība =
[[Attēls:Distribution of Myotis myotis.png|center||250px]]
{{legend|#4b0000|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Lielais naktssikspārnis''' (''Myotis myotis'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

Izplatības areāla ziemeļaustrumu robeža nesasniedz [[Latvija|Latviju]]. Līdz šim konstatēts vienu reizi dienvidrietumu daļā rudens pārlidojumu periodā.&lt;ref name=&quot;dab&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-myotis-borkhausen/ Latvijas daba: Lielais naktssikspārnis]&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis myotis|Lielais naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>9jk3l01oad91fx4ukmgpog7svex691v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Višvanatu pilsonības skandāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642107</id>
    <revision>
      <id>4541331</id>
      <parentid>4541067</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15232" sha1="6ix9zpsix5simwvhsta04e8xa9lfwam" xml:space="preserve">'''Višvanatu pilsonības skandāls''' (arī '''Višvanatgeita''')&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/visvanatgeitas-skandals-deputatiem-bijusas-aizdomas-tomer-vini-balsojusi-par-pilsonibas-pieskirsanu/|title=&quot;Višvanatgeitas&quot; skandāls. Deputātiem bijušas aizdomas, tomēr viņi balsojuši par pilsonības piešķiršanu|website=tv3.lv|access-date=2026-10-28|date=2026-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/aizdomu-ena-sabieze-visvanatu-pilsonibas-skandals-paver-neaptveramu-pandoras-ladi.49978 Šķerbinskis, Guntis. Aizdomu ēna sabiezē. Višvanatu pilsonības skandāls paver neaptveramu Pandoras lādi, ''Latvijas avīze'',, lasi.lv, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī ]&lt;/ref&gt; ir [[Latvija]]s [[politika|politisks]] un sabiedrisks notikums, kuru izraisīja [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas pilsonība|pilsonības]] piešķiršana [[Indijas Republika|Indijas Republikas]] valstspiederīgajai Divjai Višvanatai un pirms tam viņas vīram [[Kanans Višvanats|Kananam Višvanatam]]. Notikums vēlāk izsauca [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] darbības plašāku izvērtēšanu. Norises sākums bija 2022. gadā, taču skandāla veidu tas ieguva 2026. gada 22. oktobrī.

== Priekšvēsture ==

2023. gada 7. septembrī [[Ingmārs Līdaka]] ([[Apvienotais saraksts]]) kā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs virzīja likumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, ko Saeima atbalstīja likuma veidā 2023. gada 14. septembrī&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/DACF8306E02CB8C7C2258A23002B680B?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr: 336/Lp14 Par Kanana Višvanata (Kannan Vishwanatth) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;, kaut gan vēlāk, 2026. gada 14. oktobra sēdē Līdaka apgalvoja, ka par to viņš esot bijis diezgan aizdomīgs.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Notikumi ==

Būdama [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, ekonomikas zinātņu doktore, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] ģenerālsekretāre [[Baiba Rivža]] un akadēmijas prezidents [[Ivars Kalviņš]] 2026. gada 16. jūnijā parakstīja rekomendāciju [[Saeima]]i izdot likumu, ar kuru atzītu zinātnieci [[Divja Višvanata|Divju Višvanatu]] par Latvijas pilsoni.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/554642F45CBE25B7C2258E900045C27D?OpenDocument Latvijas Republikas Saeimas likumprojekts Nr. 1587/Lp14 Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni]&lt;/ref&gt;

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra sēdē Divja Višvanata atbildēja Saeimas deputātam [[Igors Rajevs|Igoram Rajevam]], ka projekts ienesīšot 500 miljonus, taču Rajevs teica, ka atbildes par finanšu rādītājiem viņā rada šaubas par projekta izstrādes pabeigtību. Deputāte [[Anna Rancāne]] uzsvēra, ka Višvanatai ir ļoti vājas valodas zināšanas un ka runa ir par &quot;zelta pilsonību&quot; pēc analoģijas ar [[Zelta vīzas|zelta vīzām]], savukārt [[Artūrs Butāns]] izteicās, ka apzīmējums &quot;zelta pilsonība&quot; ir precīzs, jo argumenti par pilsonības nepieciešamību bijuši pamatoti, taču saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš atsaucās uz Indijas normatīvajiem aktiem par kapitāla kustību, kas, pēc Kalviņa teiktā, apgrūtinot finanšu līdzekļu pārcelšanu uz Latviju.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/zelta-pilsoniba-un-75-miljonu-eiro-solijums-ko-deputati-apsprieda-visvanatas-lieta-aiz-slegtam-durvim LETA, “Zelta pilsonība” un 75 miljonu eiro solījums: ko deputāti apsprieda Višvanatas lietā aiz slēgtām durvīm, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts - 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;

Latvijas Republikas Saeima likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai pieņēma 2026. gada 15. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2026-latvijas-pilsonibu-pieskir-zinatniecei-divjai-kananai-visvanatai.a667682/ |title=Latvijas pilsonību piešķir zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc šī notikuma sociālajos medijos parādījās ziņas, ka viņa, iespējams, esot sniegusi nepatiesu informāciju par sevi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-persona-ir-melojusi-lato-lapsa-saskata-iespejamos-parkapumus-un-versas-policija-par-latvijas-pilsonibas-pieskirsanu-zinatniecei-no-indijas|title=“Šī persona ir melojusi…” Lato Lapsa apstrīd Latvijas pilsonības piešķiršanu zinātniecei no Indijas|website=LA.LV|access-date=2026-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņas mājaslapā sadaļā &quot;pētniecība&quot; bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus neesot iespējams atrast zinātnisko publikāciju datubāzēs.&lt;ref name=&quot;vertes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/ |title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika saņemts iesniegums pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;vertes&quot; /&gt; [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]s dekāns [[Kristaps Jaudzems]] publiski nosauca Divju Višvanatu par viltvārdi, norādot, ka viņa nevarot būt zinātniece, kamēr [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārais sekretārs [[Edvīns Šnore]] norādīja uz nesakritībām viņas norādītajā informācijā par iegūto izglītību, kā arī kritizēja viņas izdoto monogrāfiju. Višvanata kritiku nosauca par dezinformāciju.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120139489/pilsonibu-ieguvusi-visvanata-kritiku-sauc-par-dezinformaciju-lu-dekans-vinu-par-viltvardi Alina Lastovska-Butkeviča, Laura Ozoliņa &quot;Pilsonību ieguvusī Višvanata kritiku sauc par dezinformāciju, LU fakultātes dekāns viņu — par viltvārdi&quot;, ''DELFI'', 2026. gada 22. oktobrī]&lt;/ref&gt; Latvijas prezidents [[Edgars Rinkevičs]] aicināja Saeimu novērst šaubas par piešķirtās pilsonības pamatotību. Tā kā šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā, prezidents nevarēja to atgriezt otrreizējai caurskatīšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.10.2026-prezidents-aicina-saeimu-noverst-saubas-par-indijas-zinatniecei-steidzami-pieskirto-latvijas-pilsonibu.a668530/ |title=Prezidents aicina Saeimu novērst šaubas par Indijas zinātniecei steidzami piešķirto Latvijas pilsonību |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

22. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar ko tika atcelts 15. oktobra likums, kas nozīmē, ka Latvijas pilsonība Divjai Višvanatai nav piešķirta.&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/973517FA4C402D26C2258E980030E1A8?OpenDocument Latvijas Republikas 14. Saeimas likumprojekts Nr. Nr: 1592/Lp14 Par likuma 'Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni' atcelšanu]&lt;/ref&gt;

24. oktobrī no Višvanatas saita pazuda pētniecības sadaļā publicēto rakstu pieminējums, toties parādījās sadaļa &quot;Manas publikācijas&quot;, visas no kurām bija žurnālos, kas par maksu ievieto jebkādu tekstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.10.2026-saeima-vertes-indijas-pilsonei-visvanatai-pieskirtas-pilsonibas-pamatotibu.a668227/|title=Saeimā vērtēs Indijas pilsonei Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis [[Vjačeslavs Kaščejevs]] izteicās, ka Kalviņam būtu jāatkāpjas no amata, jo viņa rīcība ir iedragājusi uzticēšanos akadēmijai, uzskatot to par lielāko krīzi akadēmijas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/734734-latvijas-zinatnu-akademija-briest-neapmierinatiba-ar-vaditaja-kalvina-ricibu-indijas-pilsones-jautajuma-video Jauns.lv &quot;Latvijas Zinātņu akadēmijā briest neapmierinātība ar vadītāja Kalviņa rīcību Indijas pilsones jautājumā, ''JAUNS-LV'' 2026. gada 23. oktobrī]&lt;/ref&gt; [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas universitātes Bērkli]] Garvuda Korporatīvo inovāciju centra bijušais vadītājs, profesors Solomons Darvins pauda sašutumu par to, kā Latvija rīkojusies pret zinātnieci Divju Višvanatu.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/politika/532929-profesors-solomons-darvins-ir-soka-par-to-ka-latvija-ir-izrikojusies-ar-divju-visvanatu.htm Krautmanis, Māris. &quot;Profesors Solomons Darvins ir šokā par to, kā Latvija ir izrīkojusies ar Divju Višvanatu&quot;, ''NRA'', 2026. gada 25. oktobrī]&lt;/ref&gt; Ivars Kalviņš norādīja, ka ieteikumu vēlējies sniegt tikai kā savu personīgo viedokli, un tas nav oficiālais [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s viedoklis. Tāpat viņš norādīja, ka apsver atstāt amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-zinatnu-akademijas-prezidents-kalvins-apsver-iespeju-atstat-amatu.a668885/ |title=Zinātņu akadēmijas prezidents Kalviņš apsver iespēju atstāt amatu |accessdate=2026-10-26 |work= |publisher=LSM |date={{dat|2026|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

26. oktobrī [[ģenerālprokurors]] [[Armīns Meisters]] ierosināja procesu par apstākļiem, kā virzīja 2023. gada 14. septembrī Saeimas pieņemto likumu par Višvanata atzīšanu par Latvijas pilsoni, 2026. gada 15. oktobrī Saeimas pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta viņa dzīvesbiedre, kā arī virkni amatpersonu, kas bija iesaistītas šo personu virzīšanai pilsonības iegūšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-prokuratura-sakusi-parbaudi-par-pilsonibas-pieskirsanu-visvanatai.a669169/ LETA, &quot;Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī, plkst. 19.23 ]&lt;/ref&gt; Iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] uzdeva [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]i un [[Finanšu izlūkošanas dienests|Finanšu izlūkdienestam]] pārbaudīt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts|Ekonomikas institūta]] direktores [[Ņina Linde|Ņinas Lindes]], šī institūta darbinieka, Austrijas Republikas pilsoņa Džeralda Hopštētera un viņa māsas Dorisas Hopštēteres iesaisti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanā vairākiem desmitiem trešo valstu valstspiederīgo.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8571669/dombrava-liek-parbaudit-cik-likumigi-sniegts-atbalsts-arzemniekiem-uzturesanas-atlauju-iegusanai LETA, &quot;Dombrava liek pārbaudīt, cik likumīgi sniegts atbalsts ārzemniekiem uzturēšanās atļauju iegūšanai&quot;, ''TvNET'', 2026. gada 26. oktobris]&lt;/ref&gt; Akadēmijas ģenerālsekretāre un akadēmijas Ekonomikas institūta valdes locekle [[Baiba Rivža]] izplatīja paziņojumu, kurā noliedza, ka ieņēmusi amatu vai līgumiskas attiecības ar Kaimanu salās reģistrēto ārzonas kompāniju &quot;Zoar Limited&quot;, kuras dibinātājs un rīkotājdirektors ir Kanans Višvanats; Višvanats esot skaidrojis, ka akadēmijas pārstāvju vārdi ārzonas kompānijas padomē norādīti kā cieņas apliecinājums par viņu klātbūtni, nevis tādēļ, ka viņi būtu ieņēmuši oficiālus amatus uzņēmumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-zinatnu-akademijas-generalsekretare-rivza-noliedz-saistibu-ar-visvanata-uznemumu-zoar-limited.a669135/ LETA, &quot;Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža noliedz saistību ar Višvanata uzņēmumu «Zoar Limited»&quot;, ''LSM'', 2026. gada 26. oktobrī plkst. 16.32]&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Universitāte]]s [[rektors]] [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]] izplatīja paziņojumu, ka skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai un ka akadēmija nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei, kuru atbalstīja arī citi universitāšu pārstāvji, piemēram, [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] profesore [[Dagnija Blumberga]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.10.2026-universitasu-parstavji-visvanatas-pilsonibas-skandals-butiski-kaite-zinatnu-akademijas-reputacijai.a669141/ Anstrate, Vita, &quot;Universitāšu pārstāvji: Višvanatas pilsonības skandāls būtiski kaitē Zinātņu akadēmijas reputācijai&quot;, ''Latvijas Televīzija, LSM'', 2026. gada 26. oktobris, plkst. 20.08]&lt;/ref&gt; 

2026. gada 27. oktobrī Divja Višvanata vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]] ar iesniegumu par draudiem, vajāšanu, starpetniskā un rasu naida kurināšanu, aizsargāt savu ģimeni un savu bērnu, jo cilvēki tiek pazemoti tikai viņu izcelsmes, tautības vai ādas krāsas dēļ; Višvanatas 13 gadus vecais dēls skolā saskaras ar apvainojumiem un apsūdzībām, kas vērstas pret viņa ģimeni.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533062-visvanatu-gimenes-oficialais-pazinojums.htm Latvijas pilsonību zaudējusī Višvanata vērsusies Latvijas policijā, NRA, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt; 

[[Latvijas Republika]]s [[Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] 2026. gada 27. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir aizgājis par tālu, kā arī, ka viņam ir jautājums, ko ir darījušas valsts drošības iestādes, viņš gan piebilda, ka pats nav bijis iesaistīts šajā procesā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/533111-kulbergs-par-visvanatas-pilsonibu-jaievies-kontroles-mehanisms.htm LETA, &quot;Tas ir aizgājis par tālu!&quot; Kulbergs pauž personīgo viedokli par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, 2026. gada 27. oktobris, Skatīts 2026. gada 27. oktobrī.]&lt;/ref&gt; 2026. gada 28. oktobrī Ministru prezidenta padomnieks [[Didzis Dejus]] publiski atzina, ka viņš ir autors priekšlikumiem Imigrācijas likumā, kurus iesniedza Andris Kulbergs, taču noliedza, ka tas ir interešu konflikts, juridiski pamatoti izskaidrojot, ka interešu konflikts būtu tad, ja viņš izmantotu tuvumu varai, lai panāktu kaut ko, uz ko viņam nav tiesību un no tā gūtu tiešu labumu, taču tam neesot saistības ar viņa astoņiem investoriem par 50 000 eiro kapitāldaļu bez balsstiesībām.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/898102/versijas/120140307/didzis-dejus-ka-latvijai-piesaistit-naudu-necelot-nodoklus Didzis Dejus, SIA ''AM Craft'', ministru prezidenta padomnieks, Kā Latvijai piesaistīt naudu, neceļot nodokļus?, 2026. gada 28. oktobris, Skatīts 2026. gada 28. oktobrī]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skandāli]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija]]</text>
      <sha1>6ix9zpsix5simwvhsta04e8xa9lfwam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī</title>
    <ns>4</ns>
    <id>642130</id>
    <revision>
      <id>4541456</id>
      <parentid>4540018</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:19:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>kko sarakstīju, droši papildiniet.</comment>
      <origin>4541456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="964" sha1="qd1f9t66mpia922m7ck787ckb896m75" xml:space="preserve">{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}

== Apspriestās tēmas ==
* Iespaidi no [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2026]] konference Rumānijā, kur pabija {{u|Papuass}},
* Iespaidi no [[:m:Wikimania 2026|Wikimania 2026]] Francijā, kur pabija {{u|Papuass}}
* Aktualitātes pēc starptautiskajām konferencēm: (nākotnes prasības oficiālām lietotāju grupām (Wikimedia User Groups), administratoru un patrolētāju atbalsts u.c.)
* Konkursa CEE Spring sekmes un apbalvojamo dalībnieku noskaidrošana (plānots to drīzumā paveikt)
* Lietotāju ar paplašinātām iespējām (administratoru un patrolētāju) problemātika - izaicinājumi, atbalsta nepieciešamība u.c. kontekstā ar {{u|Biafra}} došanos uz [[:m:Users with Extended Rights Conference 2026]] Portugālē decembrī
* Iespējas konferencēm nākotnē ([[:m:Wikimania 2027|Wikimania 2027]] u.c.)
* Vikipēdijas ikdienas aktualitātes
* Dažādas sadzīviskas sarunas


[[Kategorija:Vikitikšanās]]</text>
      <sha1>qd1f9t66mpia922m7ck787ckb896m75</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541457</id>
      <parentid>4541456</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T07:22:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <origin>4541457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1472" sha1="9g4cop5kz0tkqgv4a7ixs2pga1u3oyw" xml:space="preserve">{{Vikitikšanās
| nosaukums  = Kopienas sanākšana
| attēls     = 
| datums     = {{dat|2026|10|28}}
| laiks      = 18.30—20.30
| vieta      = [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētas]] birojā
| apraksts   = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana
| virtuve    = tēja, kafija, ūdens un cepumi
| wifi       = jā 
| adrese     = Krasta iela 105A, Rīga
| dalībnieki = Ieradās:
* {{u|Baisulis}}
* {{u|Biafra}}
* {{u|Edgars2007}}
* {{u|Egilus}}
* {{u|Feens}}
* {{u|Kleivas}}
* {{u|Meistars Joda}}
* {{u|Papuass}}
* {{u|Titāns}}
}}

== Apspriestās tēmas ==
* Iespaidi no [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2026]] konference Rumānijā, kur pabija {{u|Papuass}},
* Iespaidi no [[:m:Wikimania 2026|Wikimania 2026]] Francijā, kur pabija {{u|Papuass}}
* Aktualitātes pēc starptautiskajām konferencēm: (nākotnes prasības oficiālām lietotāju grupām (Wikimedia User Groups), administratoru un patrolētāju atbalsts u.c.)
* Konkursa CEE Spring sekmes un apbalvojamo dalībnieku noskaidrošana (plānots to drīzumā paveikt)
* Lietotāju ar paplašinātām iespējām (administratoru un patrolētāju) problemātika - izaicinājumi, atbalsta nepieciešamība u.c. kontekstā ar {{u|Biafra}} došanos uz [[:m:Users with Extended Rights Conference 2026]] Portugālē decembrī
* Iespējas konferencēm nākotnē ([[:m:Wikimania 2027|Wikimania 2027]] u.c.)
* Vikipēdijas ikdienas aktualitātes
* Dažādas sadzīviskas sarunas


[[Kategorija:Vikitikšanās]]</text>
      <sha1>9g4cop5kz0tkqgv4a7ixs2pga1u3oyw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541582</id>
      <parentid>4541457</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:10:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apspriestās tēmas */</comment>
      <origin>4541582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1472" sha1="dkfy2fdbd8pixfar0xb3ectja7s53ct" xml:space="preserve">{{Vikitikšanās
| nosaukums  = Kopienas sanākšana
| attēls     = 
| datums     = {{dat|2026|10|28}}
| laiks      = 18.30—20.30
| vieta      = [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sētas]] birojā
| apraksts   = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana
| virtuve    = tēja, kafija, ūdens un cepumi
| wifi       = jā 
| adrese     = Krasta iela 105A, Rīga
| dalībnieki = Ieradās:
* {{u|Baisulis}}
* {{u|Biafra}}
* {{u|Edgars2007}}
* {{u|Egilus}}
* {{u|Feens}}
* {{u|Kleivas}}
* {{u|Meistars Joda}}
* {{u|Papuass}}
* {{u|Titāns}}
}}

== Apspriestās tēmas ==
* Iespaidi no [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2026]] konference Rumānijā, kur pabija {{u|Papuass}},
* Iespaidi no [[:m:Wikimania 2026|Wikimania 2026]] Francijā, kur pabija {{u|Papuass}}
* Aktualitātes pēc starptautiskajām konferencēm: (nākotnes prasības oficiālām lietotāju grupām (Wikimedia User Groups), administratoru un patrulētāju atbalsts u.c.)
* Konkursa CEE Spring sekmes un apbalvojamo dalībnieku noskaidrošana (plānots to drīzumā paveikt)
* Lietotāju ar paplašinātām iespējām (administratoru un patrulētāju) problemātika - izaicinājumi, atbalsta nepieciešamība u.c. kontekstā ar {{u|Biafra}} došanos uz [[:m:Users with Extended Rights Conference 2026]] Portugālē decembrī
* Iespējas konferencēm nākotnē ([[:m:Wikimania 2027|Wikimania 2027]] u.c.)
* Vikipēdijas ikdienas aktualitātes
* Dažādas sadzīviskas sarunas


[[Kategorija:Vikitikšanās]]</text>
      <sha1>dkfy2fdbd8pixfar0xb3ectja7s53ct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Ādamsons (pulkvedis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642143</id>
    <revision>
      <id>4541467</id>
      <parentid>4540648</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:33:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14118" sha1="dbqkg6rdo99ai9ybscqm8aap8iu8l9f" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Ādamsons
| vārds_orig = ''Ян Семенович Адамсон''
| attēls = Jānis Ādamsons (pulkvedis).jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1892
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Nīgrandes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 11
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Sīmanis &lt;small&gt;(?—1926)&lt;/small&gt; un Tija Ādamsoni &lt;small&gt;(?—1930)&lt;/small&gt;
| brāļi = Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Augusta Ādamsone &lt;small&gt;(dz. Greķis; 1897—1964)&lt;/small&gt;
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small kombrig.svg|50px]]&lt;br /&gt;[[brigādes komandieris|kombrigs]] &lt;small&gt;(1935)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|50px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]] &lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt;
|  dienesta_laiks = 1913—1917&lt;br /&gt;1917—1919, 1919—1922&lt;br /&gt;1919&lt;br /&gt;1922—1938, 1940—1946
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 3. latviešu strēlnieku pulks&lt;br /&gt;298. strēlnieku pulks&lt;br /&gt;Sevišķais celtniecības korpuss&lt;br /&gt;112. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;38. gvardes strēlnieku divīzija
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Ļeņina ordenis]] u.c.
|      cits_darbs = deputāts, sabiedriskais darbinieks
}}
}}
'''Jānis Ādamsons''' (1892—1968) bija [[Latviešu strēlnieki#Sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Brigādes komandieris|kombrigs]] (1936), gvardes [[pulkvedis]] (1943) un sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un Pirmajā pasaules karā ===
Dzimis 1892. gada 5. oktobrī [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagasta]] Alšu muižā Sīmaņa un Tijas Ādamsonu ģimenē. Mācījās Nīgrandes [[Pagastskola|pagasta skolā]]. Sāka strādāt par ganu no deviņu gadu vecuma. 1908. gadā nokārtoja iestājeksāmenu trīsgadīgajā pilsētas skolā. Vēlāk bija strādnieks [[Liepāja]]s būvlaukumā, mūrnieka māceklis un pēc tam mūrnieks. 1912. gadā aktīvi piedalījās celtnieku [[Streiks|streikā]] Liepājā, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, jūlijā iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]], bija aktīvas partijas darbinieks.

1913. gada oktobrī viņš tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] [[Aizpute|Aizputē]] un nosūtīts uz 17. [[Sibīrija]]s strēlnieku pulku Berjozovkā, [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālas apgabalā]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās 1914. gada augustā kopā ar pulku tika nosūtīts uz fronti kā [[feldfēbelis]], bija [[Nodaļa (armija)|nodaļas]], pēc tam [[Vads (armija)|vada]] komandieris Rietumu un [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontēs]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pribfront.ru/4705.html|title=Прибалтийский фронт {{!}} Адамсон Ян Симанович|website=www.pribfront.ru|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1916. gada bija vecākais apakšvirsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/%C4%80damsons_J%C4%81nis|title=Ādamsons Jānis|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada novembrī demobilizējās no armijas, aktīvi piedalījās revolūcijā.

=== Krievijas pilsoņu karā ===
1917. gada 25. decembrī kā ierindnieks iestājās [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] [[Brjanska]]s kaujas vienībā. No 1918. gada janvāra piedalījās kaujās [[Dona|Donas apgabalā]] pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Baltā kustība|Baltajiem spēkiem]] netālu no [[Dņipro|Jekaterinoslavas]], pie Donas, Matvejeva-Kurganas, [[Ilovajska]]s un Lihajas stacijās.

1918. gada februārī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aprīlī kļuva par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri Sevišķajā latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījās [[Anarhisms|anarhistu]] sacelšanās apspiešanā [[Saratova|Saratovā]] un kaujās pret ģenerāļa [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Baltajiem spēkiem netālu no [[Povorina|Povorino]] un Aleksikovas dzelzceļa stacijām. 

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], no 1919. gada janvāra līdz septembrim bija 10. latviešu strēlnieku pulka [[Bataljons|bataljona]] komandieris,&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|1985|03|16|bez}}|title=Pulkvedis Jānis Ādamsons|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A33892523&amp;q=j%C4%81nis%20%C4%81damsons&amp;d2=1991&amp;of=2-29|journal=Komunists (Liepāja)|volume=52|pages=2. lpp|via=digitalabiblioteka}}&lt;/ref&gt; pēc tam pulka komandiera palīgs, vēlāk 3. latviešu strēlnieku pulka komandiera palīgs. Piedalījās kaujās pret [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidlatvijas brigādi]] un [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] pie [[Vecauce]]s, [[Ezere]]s, [[Nīgrande]]s, [[Grauzdupe]]s, [[Kalnciems|Kalnciema]] apkārtnē, pie [[Lielupe]]s, [[Rīga]]s un [[Rudzāti|Rudzātos]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1919. gada otrajā pusē tika iecelts par [[Latdivīzija]]s 3. latviešu strēlnieka pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada decembrim dienēja Dienvidu frontē, piedalījās kaujās pret ģenerāļu [[Antons Deņikins|Antona Deņikina]] [[Dienvidkrievijas armija|Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem]] un [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]] [[Vrangeļa krievu armija|Krievu armiju]]. 1920. gadā piedalījās [[Kahovka]]s placdarma ieņemšanā un kaujā pie [[Perekopa zemesšaurums|Perekopas]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Viņa vadībā 3. latviešu strēlnieku pulks zem pretinieka uguns pirmais forsēja [[Dņepra|Dņipras upi]] pie Kahovkas.&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot; /&gt; Pēc Latdivīzijas izformēšanas 1920. gada decembrī tika iecelts par bataljona komandieri 459. strēlnieku pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
1922. gada jūnijā tika iecelts par 42. strēlnieku divīzijas 153. strēlnieku pulka komandiera vietnieku mācību un pēc tam loģistikas jautājumos. 1924. gadā viņš pabeidza Sarkanās armijas Augstāko virsnieku kursus [[Harkiva|Harkivā]] ({{val|ru|Харьковские высшие повторные курсы старшего командного состава РККА}}). No 1926. līdz 1927. gadam viņš apmeklēja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vakarskolu Odesas Sarkanās armijas un Jūras kara flotes namā ({{val|ru|Одесский Дом Красной Армии и Флота}}). No 1927. gada 1. jūlija bija [[Ukrainas kara apgabals|Ukrainas]] [[Ukrainas kara apgabals|kara apgabala]] 100. strēlnieku divīzijas 298. strēlnieku pulka komandieris [[Fastiva|Fastivā]]. 1929. gadā pabeidza augstāko virsnieku [[&quot;Vistrel&quot; kursi|&quot;Vistrel&quot; kursus]] [[Maskava|Maskavā]]. No 1930. līdz 1931. gadam mācījās sešu mēnešu virsnieku partijas un politiskās apmācības kursos Sarkanās armijas Tolmačeva Kara politiskajā akadēmijā ({{val|ru|Военно-политическая академия Красной Армии имени Н. Г. Толмачёва}}) [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. No 1932. gada novembra bija 100. strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks kaujas operāciju jautājumos [[Kijivas kara apgabals|Kijivas kara apgabalā]].

1933. gadā tika iecelts par [[Sevišķā Tālo Austrumu armija|Sevišķās Tālo Austrumu armijas]] Sevišķā celtniecības korpusa [[PSRS Smagās rūpniecības tautas komisariāts|SRTK]] celtniecības vienību 2. militārās celtniecības [[brigāde]]s komandieri un militāro komisāru. Brigādes sastāvā viņš pārraudzīja vairākus celtniecības darbus [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]: [[Spaska-Daļņija|Spaskas]] cementa rūpnīcu, &quot;Dalselmašas&quot; rūpnīcu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Artjoma|Artjomā]]. Viņš piedalījās arī &quot;jaunības pilsētas&quot; [[Komsomoļska pie Amūras|Komsomoļskas pie Amūras]] celtniecībā. Ar [[PSRS Aizsardzības tautas komisariāts|PSRS Aizsardzības tautas komisariāta]] 1936. gada 17. februāra pavēli Nr. 0888/p viņam tika piešķirta [[Brigādes komandieris|kombriga]] dienesta pakāpe. 1937. gada novembrī tika iecelts par Sevišķās Tālo Austrumu armijas Sevišķā celtniecības korpusa komandieri, bet jau 1938. gada maijā tika atcelts no amata un nodots Sevišķās Tālo Austrumu armijas Kara padomes pakļautībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 10. jūnijā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] viņu arestēja Komsomoļskā pie Amūras, ieslodzīja [[Gulags|labošanas nometnē]] un izmeklēja, bet jau 1940. gada 31. janvārī viņš tika atbrīvots un reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Otrajā pasaules karā ===
No 1940. gada marta bija [[Urālu kara apgabals|Urālu kara apgabala]] kājnieku priekšnieks, no 17. novembra 112. strēlnieku divīzijas komandieris.

Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] 1941. gada 26. jūnijā [[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu frontes]] 22. armijas 51. strēlnieku korpusa sastāvā Ādamsona vadītā 112. strēlnieku divīzija piedalījās kaujās [[Krāslava]]s-[[Drisa (pilsēta)|Drisas]] apgabalā. No 1941. gada 8. jūlija komandēja 22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigādi [[Perma|Molotovā]], no 28. jūlija vienlaikus bija Molotova garnizona priekšnieks. Viņa komandēšanas laikā brigāde apmācīja un uz fronti nosūtīja 288 formējumus (vairāk nekā 156 000 vīru), tostarp 43 atsevišķus slēpotāju bataljonus. Brigādes apmācības kursos tika apmācīti 1287 [[Leitnants|jaunākie leitnanti]]. 1942. gada rudenī viņš Berštates nometnēs izveidoja 19., 20., 21., 22. un 23. atsevišķo slēpotāju brigādi. No 1942. gada decembra komandēja Urālu kara apgabala 4. atsevišķo strēlnieku apmācības pulku [[Irbita|Irbitā]]. Pulka komandēšanas laikā kopumā tika apmācīti un aktīvajā armijā nosūtīti 12 286 seržanti un virsnieki. 1943. gada 27. janvārī tika paaugstināts par gvardes [[Pulkvedis|pulkvedi]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Pēc kara ===
1945. gada 22. septembrī tika iecelts par [[Voroņežas kara apgabals|Voroņežas kara apgabala]] štāba vispārējās militārās apmācības pārvaldes priekšnieku. No 1946. gada februāra bija 38. gvardes strēlnieku divīzijas komandieris.

1946. gada augustā vecuma dēļ tika atvaļināts no bruņotajiem spēkiem un pārcelts uz rezervi. Pēc pensionēšanās atgriezās [[Latvijas PSR|Latvijā]] un dzīvoja Rīgā, aktīvi piedalījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš tika ievēlēts par Rīgas Proletāriešu rajona Strādnieku deputātu padomes piecu sasaukumu deputātu, rajona partijas komiteju locekli, Rīgas pilsētas Strādnieku deputātu padomes deputātu un dažādu sabiedrisko organizāciju padomju locekli. Bieži uzstājās ar ziņojumiem, lekcijām un memuāriem skolēniem un augstskolu studentiem, pirmskara iesaukuma jauniešiem un [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] militārpersonām. Bija daudzu rakstu autors laikrakstiem un žurnāliem, kā arī vairāku grāmatu līdzautors par Krievijas pilsoņu kara vēsturi un latviešu sarkano strēlnieku dalību tajā.

Miris 1968. gada 11. novembrī un apglabāts Rīgā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Ģimene ==
Tēvs: Sīmanis Ādamsons, Dīdriha dēls (miris 1926. gadā), māte: Tija Ādamsone (mirusi Rīgā 1930. gadā).

Brāļi: Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs.

Sieva: Augusta Jakovļevna Adamsone, dzimusi 1897. gadā, dzelzceļa strādnieka meita; pirmslaulības uzvārds: Greķis. Otrajā pasaules kara laikā viņa strādāja slimnīcā kā brīvprātīgā un saņēma medaļu &quot;Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā no 1941. līdz 1945. gadam&quot;. Mirusi 1964. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] II (№49374), III (№146332), IV šķira (№971157);&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;
* Divi [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņi]]. Viens Sarkanā Karoga ordenis (№46, 1920.VIII) par izcilu dienestu kaujās par Kahovkas placdarma ieņemšanu un kaujās pret Vrangeli pie Perekopas;
* Divi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]];
* Četras medaļas;
* Divi Ukrainas Centrālās izpildkomitejas sertifikāti;
* Divi [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes]] Prezidija sertifikāti u.c.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ādamsons, Jānis}}
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Kombrigi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>dbqkg6rdo99ai9ybscqm8aap8iu8l9f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541468</id>
      <parentid>4541467</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:33:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14091" sha1="jfc3ofeqcfck3oajq1zcggfp1j5w1ny" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Ādamsons
| vārds_orig = ''Ян Семенович Адамсон''
| attēls = Jānis Ādamsons (pulkvedis).jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1892
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Nīgrandes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 11
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Sīmanis &lt;small&gt;(?—1926)&lt;/small&gt; un Tija Ādamsoni &lt;small&gt;(?—1930)&lt;/small&gt;
| brāļi = Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Augusta Ādamsone &lt;small&gt;(dz. Greķis; 1897—1964)&lt;/small&gt;
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small kombrig.svg|50px]]&lt;br /&gt;[[brigādes komandieris|kombrigs]] &lt;small&gt;(1935)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|50px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]] &lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt;
|  dienesta_laiks = 1913—1917&lt;br /&gt;1917—1919, 1919—1922&lt;br /&gt;1919&lt;br /&gt;1922—1938, 1940—1946
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 3. latviešu strēlnieku pulks&lt;br /&gt;298. strēlnieku pulks&lt;br /&gt;Sevišķais celtniecības korpuss&lt;br /&gt;112. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;38. gvardes strēlnieku divīzija
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Ļeņina ordenis]] u.c.
|      cits_darbs = deputāts, sabiedriskais darbinieks
}}
}}
'''Jānis Ādamsons''' (1892—1968) bija [[Latviešu strēlnieki#Sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Brigādes komandieris|kombrigs]] (1936), gvardes [[pulkvedis]] (1943) un sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un Pirmajā pasaules karā ===
Dzimis 1892. gada 5. oktobrī [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagasta]] Alšu muižā Sīmaņa un Tijas Ādamsonu ģimenē. Mācījās Nīgrandes [[Pagastskola|pagasta skolā]]. Sāka strādāt par ganu no deviņu gadu vecuma. 1908. gadā nokārtoja iestājeksāmenu trīsgadīgajā pilsētas skolā. Vēlāk bija strādnieks [[Liepāja]]s būvlaukumā, mūrnieka māceklis un pēc tam mūrnieks. 1912. gadā aktīvi piedalījās celtnieku [[Streiks|streikā]] Liepājā, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, jūlijā iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]], bija aktīvas partijas darbinieks.

1913. gada oktobrī viņš tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] [[Aizpute|Aizputē]] un nosūtīts uz 17. [[Sibīrija]]s strēlnieku pulku Berjozovkā, [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālas apgabalā]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās 1914. gada augustā kopā ar pulku tika nosūtīts uz fronti kā [[feldfēbelis]], bija [[Nodaļa (armija)|nodaļas]], pēc tam [[Vads (armija)|vada]] komandieris Rietumu un [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontēs]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pribfront.ru/4705.html|title=Прибалтийский фронт {{!}} Адамсон Ян Симанович|website=www.pribfront.ru|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1916. gada bija vecākais apakšvirsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/%C4%80damsons_J%C4%81nis|title=Ādamsons Jānis|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada novembrī demobilizējās no armijas, aktīvi piedalījās revolūcijā.

=== Krievijas pilsoņu karā ===
1917. gada 25. decembrī kā ierindnieks iestājās [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] [[Brjanska]]s kaujas vienībā. No 1918. gada janvāra piedalījās kaujās [[Dona|Donas apgabalā]] pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Baltā kustība|Baltajiem spēkiem]] netālu no [[Dņipro|Jekaterinoslavas]], pie Donas, Matvejeva-Kurganas, [[Ilovajska]]s un Lihajas stacijās.

1918. gada februārī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aprīlī kļuva par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri Sevišķajā latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījās [[Anarhisms|anarhistu]] sacelšanās apspiešanā [[Saratova|Saratovā]] un kaujās pret ģenerāļa [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Baltajiem spēkiem netālu no [[Povorina|Povorino]] un Aleksikovas dzelzceļa stacijām. 

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], no 1919. gada janvāra līdz septembrim bija 10. latviešu strēlnieku pulka [[Bataljons|bataljona]] komandieris,&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|1985|03|16|bez}}|title=Pulkvedis Jānis Ādamsons|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A33892523&amp;q=j%C4%81nis%20%C4%81damsons&amp;d2=1991&amp;of=2-29|journal=Komunists (Liepāja)|volume=52|pages=2. lpp|via=digitalabiblioteka}}&lt;/ref&gt; pēc tam pulka komandiera palīgs, vēlāk 3. latviešu strēlnieku pulka komandiera palīgs. Piedalījās kaujās pret [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidlatvijas brigādi]] un [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] pie [[Vecauce]]s, [[Ezere]]s, [[Nīgrande]]s, [[Grauzdupe]]s, [[Kalnciems|Kalnciema]] apkārtnē, pie [[Lielupe]]s, [[Rīga]]s un [[Rudzāti|Rudzātos]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1919. gada otrajā pusē tika iecelts par [[Latdivīzija]]s 3. latviešu strēlnieka pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada decembrim dienēja Dienvidu frontē, piedalījās kaujās pret ģenerāļu [[Antons Deņikins|Antona Deņikina]] [[Dienvidkrievijas armija|Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem]] un [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]] [[Vrangeļa krievu armija|Krievu armiju]]. 1920. gadā piedalījās [[Kahovka]]s placdarma ieņemšanā un kaujā pie [[Perekopa zemesšaurums|Perekopas]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Viņa vadībā 3. latviešu strēlnieku pulks zem pretinieka uguns pirmais forsēja [[Dņepra|Dņipras upi]] pie Kahovkas.&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot; /&gt; Pēc Latdivīzijas izformēšanas 1920. gada decembrī tika iecelts par bataljona komandieri 459. strēlnieku pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
1922. gada jūnijā tika iecelts par 42. strēlnieku divīzijas 153. strēlnieku pulka komandiera vietnieku mācību un pēc tam loģistikas jautājumos. 1924. gadā viņš pabeidza Sarkanās armijas Augstāko virsnieku kursus [[Harkiva|Harkivā]] ({{val|ru|Харьковские высшие повторные курсы старшего командного состава РККА}}). No 1926. līdz 1927. gadam viņš apmeklēja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vakarskolu Odesas Sarkanās armijas un Jūras kara flotes namā ({{val|ru|Одесский Дом Красной Армии и Флота}}). No 1927. gada 1. jūlija bija [[Ukrainas kara apgabals|Ukrainas kara apgabala]] 100. strēlnieku divīzijas 298. strēlnieku pulka komandieris [[Fastiva|Fastivā]]. 1929. gadā pabeidza augstāko virsnieku [[&quot;Vistrel&quot; kursi|&quot;Vistrel&quot; kursus]] [[Maskava|Maskavā]]. No 1930. līdz 1931. gadam mācījās sešu mēnešu virsnieku partijas un politiskās apmācības kursos Sarkanās armijas Tolmačeva Kara politiskajā akadēmijā ({{val|ru|Военно-политическая академия Красной Армии имени Н. Г. Толмачёва}}) [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. No 1932. gada novembra bija 100. strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks kaujas operāciju jautājumos [[Kijivas kara apgabals|Kijivas kara apgabalā]].

1933. gadā tika iecelts par [[Sevišķā Tālo Austrumu armija|Sevišķās Tālo Austrumu armijas]] Sevišķā celtniecības korpusa [[PSRS Smagās rūpniecības tautas komisariāts|SRTK]] celtniecības vienību 2. militārās celtniecības [[brigāde]]s komandieri un militāro komisāru. Brigādes sastāvā viņš pārraudzīja vairākus celtniecības darbus [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]: [[Spaska-Daļņija|Spaskas]] cementa rūpnīcu, &quot;Dalselmašas&quot; rūpnīcu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Artjoma|Artjomā]]. Viņš piedalījās arī &quot;jaunības pilsētas&quot; [[Komsomoļska pie Amūras|Komsomoļskas pie Amūras]] celtniecībā. Ar [[PSRS Aizsardzības tautas komisariāts|PSRS Aizsardzības tautas komisariāta]] 1936. gada 17. februāra pavēli Nr. 0888/p viņam tika piešķirta [[Brigādes komandieris|kombriga]] dienesta pakāpe. 1937. gada novembrī tika iecelts par Sevišķās Tālo Austrumu armijas Sevišķā celtniecības korpusa komandieri, bet jau 1938. gada maijā tika atcelts no amata un nodots Sevišķās Tālo Austrumu armijas Kara padomes pakļautībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 10. jūnijā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] viņu arestēja Komsomoļskā pie Amūras, ieslodzīja [[Gulags|labošanas nometnē]] un izmeklēja, bet jau 1940. gada 31. janvārī viņš tika atbrīvots un reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Otrajā pasaules karā ===
No 1940. gada marta bija [[Urālu kara apgabals|Urālu kara apgabala]] kājnieku priekšnieks, no 17. novembra 112. strēlnieku divīzijas komandieris.

Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] 1941. gada 26. jūnijā [[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu frontes]] 22. armijas 51. strēlnieku korpusa sastāvā Ādamsona vadītā 112. strēlnieku divīzija piedalījās kaujās [[Krāslava]]s-[[Drisa (pilsēta)|Drisas]] apgabalā. No 1941. gada 8. jūlija komandēja 22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigādi [[Perma|Molotovā]], no 28. jūlija vienlaikus bija Molotova garnizona priekšnieks. Viņa komandēšanas laikā brigāde apmācīja un uz fronti nosūtīja 288 formējumus (vairāk nekā 156 000 vīru), tostarp 43 atsevišķus slēpotāju bataljonus. Brigādes apmācības kursos tika apmācīti 1287 [[Leitnants|jaunākie leitnanti]]. 1942. gada rudenī viņš Berštates nometnēs izveidoja 19., 20., 21., 22. un 23. atsevišķo slēpotāju brigādi. No 1942. gada decembra komandēja Urālu kara apgabala 4. atsevišķo strēlnieku apmācības pulku [[Irbita|Irbitā]]. Pulka komandēšanas laikā kopumā tika apmācīti un aktīvajā armijā nosūtīti 12 286 seržanti un virsnieki. 1943. gada 27. janvārī tika paaugstināts par gvardes [[Pulkvedis|pulkvedi]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Pēc kara ===
1945. gada 22. septembrī tika iecelts par [[Voroņežas kara apgabals|Voroņežas kara apgabala]] štāba vispārējās militārās apmācības pārvaldes priekšnieku. No 1946. gada februāra bija 38. gvardes strēlnieku divīzijas komandieris.

1946. gada augustā vecuma dēļ tika atvaļināts no bruņotajiem spēkiem un pārcelts uz rezervi. Pēc pensionēšanās atgriezās [[Latvijas PSR|Latvijā]] un dzīvoja Rīgā, aktīvi piedalījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš tika ievēlēts par Rīgas Proletāriešu rajona Strādnieku deputātu padomes piecu sasaukumu deputātu, rajona partijas komiteju locekli, Rīgas pilsētas Strādnieku deputātu padomes deputātu un dažādu sabiedrisko organizāciju padomju locekli. Bieži uzstājās ar ziņojumiem, lekcijām un memuāriem skolēniem un augstskolu studentiem, pirmskara iesaukuma jauniešiem un [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] militārpersonām. Bija daudzu rakstu autors laikrakstiem un žurnāliem, kā arī vairāku grāmatu līdzautors par Krievijas pilsoņu kara vēsturi un latviešu sarkano strēlnieku dalību tajā.

Miris 1968. gada 11. novembrī un apglabāts Rīgā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Ģimene ==
Tēvs: Sīmanis Ādamsons, Dīdriha dēls (miris 1926. gadā), māte: Tija Ādamsone (mirusi Rīgā 1930. gadā).

Brāļi: Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs.

Sieva: Augusta Jakovļevna Adamsone, dzimusi 1897. gadā, dzelzceļa strādnieka meita; pirmslaulības uzvārds: Greķis. Otrajā pasaules kara laikā viņa strādāja slimnīcā kā brīvprātīgā un saņēma medaļu &quot;Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā no 1941. līdz 1945. gadam&quot;. Mirusi 1964. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] II (№49374), III (№146332), IV šķira (№971157);&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;
* Divi [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņi]]. Viens Sarkanā Karoga ordenis (№46, 1920.VIII) par izcilu dienestu kaujās par Kahovkas placdarma ieņemšanu un kaujās pret Vrangeli pie Perekopas;
* Divi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]];
* Četras medaļas;
* Divi Ukrainas Centrālās izpildkomitejas sertifikāti;
* Divi [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes]] Prezidija sertifikāti u.c.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ādamsons, Jānis}}
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Kombrigi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>jfc3ofeqcfck3oajq1zcggfp1j5w1ny</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541472</id>
      <parentid>4541468</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T08:37:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14095" sha1="2xzs76hdtgktcb44a3hfn7nvhsk4nut" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Ādamsons
| vārds_orig = ''Ян Семенович Адамсон''
| attēls = Jānis Ādamsons (pulkvedis).jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1892
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 5
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Nīgrandes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 11
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Sīmanis &lt;small&gt;(?—1926)&lt;/small&gt; un Tija Ādamsoni &lt;small&gt;(?—1930)&lt;/small&gt;
| brāļi = Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Augusta Ādamsone &lt;small&gt;(dz. Greķis; 1897—1964)&lt;/small&gt;
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small kombrig.svg|50px]]&lt;br /&gt;[[brigādes komandieris|kombrigs]] &lt;small&gt;(1935)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|50px]]&lt;br /&gt;gvardes [[pulkvedis]] &lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt;
|  dienesta_laiks = 1913—1917&lt;br /&gt;1917—1919, 1919—1922&lt;br /&gt;1919&lt;br /&gt;1922—1938, 1940—1946
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 3. latviešu strēlnieku pulks&lt;br /&gt;298. strēlnieku pulks&lt;br /&gt;Sevišķais celtniecības korpuss&lt;br /&gt;112. strēlnieku divīzija&lt;br /&gt;22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigāde&lt;br /&gt;38. gvardes strēlnieku divīzija
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Ļeņina ordenis]] u.c.
|      cits_darbs = deputāts, sabiedriskais darbinieks
}}
}}
'''Jānis Ādamsons''' (1892—1968) bija [[Latviešu strēlnieki#Sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Brigādes komandieris|kombrigs]] (1936), gvardes [[pulkvedis]] (1943) un sabiedriskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un Pirmajā pasaules karā ===
Dzimis 1892. gada 5. oktobrī [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagasta]] Alšu muižā Sīmaņa un Tijas Ādamsonu ģimenē. Mācījās Nīgrandes [[Pagastskola|pagasta skolā]]. Sāka strādāt par ganu no deviņu gadu vecuma. 1908. gadā nokārtoja iestājeksāmenu trīsgadīgajā pilsētas skolā. Vēlāk bija strādnieks [[Liepāja]]s būvlaukumā, mūrnieka māceklis un pēc tam mūrnieks. 1912. gadā aktīvi piedalījās celtnieku [[Streiks|streikā]] Liepājā, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, jūlijā iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]], bija aktīvas partijas darbinieks.

1913. gada oktobrī viņš tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] [[Aizpute|Aizputē]] un nosūtīts uz 17. [[Sibīrija]]s strēlnieku pulku Berjozovkā, [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālas apgabalā]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās 1914. gada augustā kopā ar pulku tika nosūtīts uz fronti kā [[feldfēbelis]], bija [[Nodaļa (armija)|nodaļas]], pēc tam [[Vads (armija)|vada]] komandieris Rietumu un [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontēs]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pribfront.ru/4705.html|title=Прибалтийский фронт {{!}} Адамсон Ян Симанович|website=www.pribfront.ru|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1916. gada bija vecākais apakšvirsnieks.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/%C4%80damsons_J%C4%81nis|title=Ādamsons Jānis|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|25|bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada novembrī demobilizējās no armijas, aktīvi piedalījās revolūcijā.

=== Krievijas pilsoņu karā ===
1917. gada 25. decembrī kā ierindnieks iestājās [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] [[Brjanska]]s kaujas vienībā. No 1918. gada janvāra piedalījās kaujās [[Dona|Donas apgabalā]] pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaledins|Alekseja Kaledina]] [[Baltā kustība|Baltajiem spēkiem]] netālu no [[Dņipro|Jekaterinoslavas]], pie Donas, Matvejeva-Kurganas, [[Ilovajska]]s un Lihajas stacijās.

1918. gada februārī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], aprīlī kļuva par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri Sevišķajā latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījās [[Anarhisms|anarhistu]] sacelšanās apspiešanā [[Saratova|Saratovā]] un kaujās pret ģenerāļa [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] Baltajiem spēkiem netālu no [[Povorina|Povorino]] un Aleksikovas dzelzceļa stacijām. 

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], no 1919. gada janvāra līdz septembrim bija 10. latviešu strēlnieku pulka [[Bataljons|bataljona]] komandieris,&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|1985|03|16|bez}}|title=Pulkvedis Jānis Ādamsons|url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A33892523&amp;q=j%C4%81nis%20%C4%81damsons&amp;d2=1991&amp;of=2-29|journal=Komunists (Liepāja)|volume=52|pages=2. lpp|via=digitalabiblioteka}}&lt;/ref&gt; pēc tam pulka komandiera palīgs, vēlāk 3. latviešu strēlnieku pulka komandiera palīgs. Piedalījās kaujās pret [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidlatvijas brigādi]] un [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] pie [[Vecauce]]s, [[Ezere]]s, [[Nīgrande]]s, [[Grauzdupe]]s, [[Kalnciems|Kalnciema]] apkārtnē, pie [[Lielupe]]s, [[Rīga]]s un [[Rudzāti|Rudzātos]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; 1919. gada otrajā pusē tika iecelts par [[Latdivīzija]]s 3. latviešu strēlnieka pulka komandieri.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada decembrim dienēja Dienvidu frontē, piedalījās kaujās pret ģenerāļu [[Antons Deņikins|Antona Deņikina]] [[Dienvidkrievijas armija|Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem]] un [[Pjotrs Vrangelis|Pjotra Vrangeļa]] [[Vrangeļa krievu armija|Krievu armiju]]. 1920. gadā piedalījās [[Kahovka]]s placdarma ieņemšanā un kaujā pie [[Perekopa zemesšaurums|Perekopas]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt; Viņa vadībā 3. latviešu strēlnieku pulks zem pretinieka uguns pirmais forsēja [[Dņepra|Dņipras upi]] pie Kahovkas.&lt;ref name=&quot;Publikācija-1&quot; /&gt; Pēc Latdivīzijas izformēšanas 1920. gada decembrī tika iecelts par bataljona komandieri 459. strēlnieku pulkā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Starpkarā ===
1922. gada jūnijā tika iecelts par 42. strēlnieku divīzijas 153. strēlnieku pulka komandiera vietnieku mācību un pēc tam loģistikas jautājumos. 1924. gadā viņš pabeidza Sarkanās armijas Augstāko virsnieku kursus [[Harkiva|Harkivā]] ({{val|ru|Харьковские высшие повторные курсы старшего командного состава РККА}}). No 1926. līdz 1927. gadam viņš apmeklēja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vakarskolu Odesas Sarkanās armijas un Jūras kara flotes namā ({{val|ru|Одесский Дом Красной Армии и Флота}}). No 1927. gada 1. jūlija bija [[Ukrainas kara apgabals|Ukrainas kara apgabala]] 100. strēlnieku divīzijas 298. strēlnieku pulka komandieris [[Fastiva|Fastivā]]. 1929. gadā pabeidza augstāko virsnieku [[&quot;Vistrel&quot; kursi|&quot;Vistrel&quot; kursus]] [[Maskava|Maskavā]]. No 1930. līdz 1931. gadam mācījās sešu mēnešu virsnieku partijas un politiskās apmācības kursos Sarkanās armijas Tolmačeva Kara politiskajā akadēmijā ({{val|ru|Военно-политическая академия Красной Армии имени Н. Г. Толмачёва}}) [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. No 1932. gada novembra bija 100. strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks kaujas operāciju jautājumos [[Kijivas kara apgabals|Kijivas kara apgabalā]].

1933. gadā tika iecelts par [[Sevišķā Tālo Austrumu armija|Sevišķās Tālo Austrumu armijas]] Sevišķā celtniecības korpusa [[PSRS Smagās rūpniecības tautas komisariāts|SRTK]] celtniecības vienību 2. militārās celtniecības [[brigāde]]s komandieri un militāro komisāru. Brigādes sastāvā viņš pārraudzīja vairākus celtniecības darbus [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]: [[Spaska-Daļņija|Spaskas]] cementa rūpnīcu, &quot;Dalselmašas&quot; rūpnīcu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Artjoma|Artjomā]]. Viņš piedalījās arī &quot;jaunības pilsētas&quot; [[Komsomoļska pie Amūras|Komsomoļskas pie Amūras]] celtniecībā. Ar [[PSRS Aizsardzības tautas komisariāts|PSRS Aizsardzības tautas komisariāta]] 1936. gada 17. februāra pavēli Nr. 0888/p viņam tika piešķirta [[Brigādes komandieris|kombriga]] dienesta pakāpe. 1937. gada novembrī tika iecelts par Sevišķās Tālo Austrumu armijas Sevišķā celtniecības korpusa komandieri, bet jau 1938. gada maijā tika atcelts no amata un nodots Sevišķās Tālo Austrumu armijas Kara padomes pakļautībā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 10. jūnijā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] viņu arestēja Komsomoļskā pie Amūras, ieslodzīja [[Gulags|labošanas nometnē]] un izmeklēja, bet jau 1940. gada 31. janvārī viņš tika atbrīvots un reabilitēts.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;

=== Otrajā pasaules karā ===
No 1940. gada marta bija [[Urālu kara apgabals|Urālu kara apgabala]] kājnieku priekšnieks, no 17. novembra 112. strēlnieku divīzijas komandieris.

Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] 1941. gada 26. jūnijā [[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu frontes]] 22. armijas 51. strēlnieku korpusa sastāvā Ādamsona vadītā 112. strēlnieku divīzija piedalījās kaujās [[Krāslava]]s-[[Drisa (pilsēta)|Drisas]] apgabalā. No 1941. gada 8. jūlija komandēja 22. rezerves slēpotāju strēlnieku brigādi [[Perma|Molotovā]], no 28. jūlija vienlaikus bija Molotova garnizona priekšnieks. Viņa komandēšanas laikā brigāde apmācīja un uz fronti nosūtīja 288 formējumus (vairāk nekā 156 000 karavīru), tostarp 43 atsevišķus slēpotāju bataljonus. Brigādes apmācības kursos tika apmācīti 1287 [[Leitnants|jaunākie leitnanti]]. 1942. gada rudenī viņš Berštates nometnēs izveidoja 19., 20., 21., 22. un 23. atsevišķo slēpotāju brigādi. No 1942. gada decembra komandēja Urālu kara apgabala 4. atsevišķo strēlnieku apmācības pulku [[Irbita|Irbitā]]. Pulka komandēšanas laikā kopumā tika apmācīti un aktīvajā armijā nosūtīti 12 286 seržanti un virsnieki. 1943. gada 27. janvārī tika paaugstināts par gvardes [[Pulkvedis|pulkvedi]].&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

=== Pēc kara ===
1945. gada 22. septembrī tika iecelts par [[Voroņežas kara apgabals|Voroņežas kara apgabala]] štāba vispārējās militārās apmācības pārvaldes priekšnieku. No 1946. gada februāra bija 38. gvardes strēlnieku divīzijas komandieris.

1946. gada augustā vecuma dēļ tika atvaļināts no bruņotajiem spēkiem un pārcelts uz rezervi. Pēc pensionēšanās atgriezās [[Latvijas PSR|Latvijā]] un dzīvoja Rīgā, aktīvi piedalījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš tika ievēlēts par Rīgas Proletāriešu rajona Strādnieku deputātu padomes piecu sasaukumu deputātu, rajona partijas komiteju locekli, Rīgas pilsētas Strādnieku deputātu padomes deputātu un dažādu sabiedrisko organizāciju padomju locekli. Bieži uzstājās ar ziņojumiem, lekcijām un memuāriem skolēniem un augstskolu studentiem, pirmskara iesaukuma jauniešiem un [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] militārpersonām. Bija daudzu rakstu autors laikrakstiem un žurnāliem, kā arī vairāku grāmatu līdzautors par Krievijas pilsoņu kara vēsturi un latviešu sarkano strēlnieku dalību tajā.

Miris 1968. gada 11. novembrī un apglabāts Rīgā.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Ģimene ==
Tēvs: Sīmanis Ādamsons, Dīdriha dēls (miris 1926. gadā), māte: Tija Ādamsone (mirusi Rīgā 1930. gadā).

Brāļi: Jānis, Kārlis, Fricis un Rūdolfs.

Sieva: Augusta Jakovļevna Adamsone, dzimusi 1897. gadā, dzelzceļa strādnieka meita; pirmslaulības uzvārds: Greķis. Otrajā pasaules kara laikā viņa strādāja slimnīcā kā brīvprātīgā un saņēma medaļu &quot;Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā no 1941. līdz 1945. gadam&quot;. Mirusi 1964. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] II (№49374), III (№146332), IV šķira (№971157);&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-2&quot; /&gt;
* Divi [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņi]]. Viens Sarkanā Karoga ordenis (№46, 1920.VIII) par izcilu dienestu kaujās par Kahovkas placdarma ieņemšanu un kaujās pret Vrangeli pie Perekopas;
* Divi [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņi]];
* Četras medaļas;
* Divi Ukrainas Centrālās izpildkomitejas sertifikāti;
* Divi [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes]] Prezidija sertifikāti u.c.&lt;ref name=&quot;Tīmekļa vietne-1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ādamsons, Jānis}}
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Kombrigi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>2xzs76hdtgktcb44a3hfn7nvhsk4nut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Brencis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642281</id>
    <revision>
      <id>4541278</id>
      <parentid>4541051</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2306" sha1="0akz5vcnz6uvo100la5cknyoaq8btd5" xml:space="preserve">'''Mārtiņš Brencis''' (dzimis {{dat|1981|7|21}}) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Universitāte]]s	Padomes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijušais [[Finanšu ministrija]]s Eiropas Savienības fondu lietu departamenta vadītājs, vadījis ar finanšu, tiesību jomas un administratīvo vadību saistīto departamentu darbu ɡan Finanšu ministrijā, ɡan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ɡan Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā. Bijis [[Centrālā finanšu un līgumu aģentūra|Centrālās finanšu un līgumu aģentūras]] (CFLA) direktors (no 2018).&lt;ref&gt;[https://db.lv/zinas/cfla-direktora-amata-ievelets-martins-brencis CFLA direktora amatā ievēlēts Mārtiņš Brencis] Dienas Bizness, 11.04.2018&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. oktobrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) Mārtiņu Brenci aizturēja par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar [[Eiropas Savienība]]s (ES) fondu naudas izlietošanu [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] pašvaldības projektā. M. Brencis paziņoja, ka viņam kriminālprocesā piemērots statuss &quot;persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess&quot; par četrus gadus seniem notikumiem, kuros viņš uzraudzījis projektu kā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras amatpersona, bet 15. Saeimas deputāta mandātu viņš neplānojot nolikt, jo neko neesot pārkāpis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2026-izmeklesana-par-iespejamu-es-fondu-izkrapsanu-aluksnes-novada-uz-laiku-aizturets-premjera-padomnieks-brencis.a669451/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Izmeklēšanā par iespējamu ES fondu izkrāpšanu Alūksnes novadā uz laiku aizturēts premjera padomnieks Brencis] lsm.lv 28.10.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Brencis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>0akz5vcnz6uvo100la5cknyoaq8btd5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541279</id>
      <parentid>4541278</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2335" sha1="1yo62sr8c4vmdmbs1tlw9tfyda9g6vq" xml:space="preserve">'''Mārtiņš Brencis''' (dzimis {{dat|1981|7|21}}) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Universitāte]]s	Padomes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijušais [[Finanšu ministrija]]s Eiropas Savienības fondu lietu departamenta vadītājs, vadījis ar finanšu, tiesību jomas un administratīvo vadību saistīto departamentu darbu ɡan Finanšu ministrijā, ɡan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ɡan Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā. Bijis [[Centrālā finanšu un līgumu aģentūra|Centrālās finanšu un līgumu aģentūras]] (CFLA) direktors (no 2018),&lt;ref&gt;[https://db.lv/zinas/cfla-direktora-amata-ievelets-martins-brencis CFLA direktora amatā ievēlēts Mārtiņš Brencis] Dienas Bizness, 11.04.2018&lt;/ref&gt; vēlāk direktora vietnieks.

2026. gada 28. oktobrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) Mārtiņu Brenci aizturēja par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar [[Eiropas Savienība]]s (ES) fondu naudas izlietošanu [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] pašvaldības projektā. M. Brencis paziņoja, ka viņam kriminālprocesā piemērots statuss &quot;persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess&quot; par četrus gadus seniem notikumiem, kuros viņš uzraudzījis projektu kā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras amatpersona, bet 15. Saeimas deputāta mandātu viņš neplānojot nolikt, jo neko neesot pārkāpis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.10.2026-izmeklesana-par-iespejamu-es-fondu-izkrapsanu-aluksnes-novada-uz-laiku-aizturets-premjera-padomnieks-brencis.a669451/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Izmeklēšanā par iespējamu ES fondu izkrāpšanu Alūksnes novadā uz laiku aizturēts premjera padomnieks Brencis] lsm.lv 28.10.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Brencis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>1yo62sr8c4vmdmbs1tlw9tfyda9g6vq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņūgeitas cietums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642283</id>
    <revision>
      <id>4541352</id>
      <parentid>4540984</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4541352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3648" sha1="f23y8zf18yxpg1righv6n2a2fxjvwl9" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Ņūgeitas cietums
| native_name         = ''Newgate Prison''
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map                 = Londona#Apvienotā Karaliste#Eiropa
| status              = slēgts
| image               = Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = Cietums ap 1810. gadu
| altitude            = 
| building_type       = [[cietums]]
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Londona]], {{GBR}}
| latd  = 51.5056| latNS  = N
| longd =  0.066 | longEW = W
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 
| opened_date         = {{dat|1188}}
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              =
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| references          = 
}}

'''Ņūgeitas cietums''' ({{val|en|Newgate Prison}}) atradās Ņūgeitas ielas un Oldbeilijas (''Old Bailey'') stūrī, pašā [[Londonas Sitija]]s teritorijā, Anglijā. Tas bija izveidots vietā, kur agrāk atradās [[Ņūgeita]] — [[vārti]] [[Senā Roma|Romas laika]] [[Londona]]s aizsargmūrī. [[Cietums|Cietumu]] uzcēla 12. gadsimtā un nojaukts 1904. gadā; pastāvēšanas laikā to vairākkārt paplašināja un pārbūvēja, un tas darbojās vairāk nekā 700 gadu — no 1188. līdz 1902. gadam.

18. gadsimta beigās [[nāvessods|nāvessodu]] izpildi pakāršanas veidā pārcēla no Taibērnas (''Tyburn'') karātavām uz šo vietu. Soda izpilde notika uz ielas, tieši pie cietuma, un piesaistīja lielus pūļus līdz pat 1868. gadam, kad to pārcēla cietuma iekštelpās.

Lielāko daļu cietuma pastāvēšanas laika tam bija pievienotas krimināltiesu zāles, kuras dēvēja par &quot;Oldbeiliju&quot; (''Old Bailey''). Mūsdienu Oldbeilija (oficiālais nosaukums — Centrālā krimināltiesa) tagad aizņem lielu daļu no bijušā cietuma teritorijas.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Newgate Prison door (c.1780), Museum of London.JPG|Cietuma durvis (ap 1780. gadu), kas tagad atrodas Londonas muzeja kolekcijā
Newgate West View of Newgate by George Shepherd 1784-1862 edited.jpg|Otrais Ņūgeitas cietums: [[Džordžs Šeperds|Džordža Šeperda]] darbs &quot;Ņūgeita no rietumu puses&quot; (ap 1810. gadu)
Newgate - cell and galleries.jpg|Kamera un gaiteņu galerijas Ņūgeitā 1896. gadā
NewgateExecutionBell.jpg|Ņūgeitas nāvessoda izpildes zvans, kas tagad atrodas [[Svētā kapa baznīca ārpus Ņūgeitas|Svētā kapa baznīcā ārpus Ņūgeitas]]
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* Babington, Anthony. &quot;Newgate in the Eighteenth Century&quot; '' History Today'' (Sept 1971), Vol. 21 Issue 9, pp 650–657 online.
* {{atsauce|last=Halliday |first=Stephen |title=Newgate: London's Prototype of Hell |year=2007 |publisher=The History Press |isbn=978-0-7509-3896-9}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.prisonhistory.org/prison/newgate-prison/ Prison History Database: Newgate Prison]
* [http://www.litencyc.com/php/stopics.php?rec=true&amp;UID=772 Newgate prison]
* [http://digital.library.villanova.edu/Catholica%20Collection/American%20Catholic%20Historical%20Society/Historic%20Papers/Lloyd%20Family/Papers/Papers-00047.xml The Diary of Thomas Lloyd kept in Newgate Prison, 1794–1796]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Cietumi]]
[[Kategorija:Londona]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>f23y8zf18yxpg1righv6n2a2fxjvwl9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liene Apine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642308</id>
    <revision>
      <id>4541109</id>
      <timestamp>2026-10-29T13:28:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1289" sha1="jlhnnoyq8d73ati4mxmfn79xr9vh2pz" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Paralimpiskās komitejas	ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētaiss] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jlhnnoyq8d73ati4mxmfn79xr9vh2pz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541120</id>
      <parentid>4541109</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:54:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1285" sha1="13ua2x9cvwdvtrdpdqa6didtnxqq5lj" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Paralimpiskās komitejas	ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93080-liene-apine/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētaiss] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>13ua2x9cvwdvtrdpdqa6didtnxqq5lj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541272</id>
      <parentid>4541120</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:08:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1318" sha1="stqofvkazv865eawh1nkf21xqagvs7p" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Paralimpiskās komitejas	ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93080-liene-apine/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētaiss] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>stqofvkazv865eawh1nkf21xqagvs7p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541274</id>
      <parentid>4541272</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4541274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1344" sha1="8679p1dj5z9titdgy2zruahvue7zju3" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Paralimpiskās komitejas	ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93080-liene-apine/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētaiss] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>8679p1dj5z9titdgy2zruahvue7zju3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541445</id>
      <parentid>4541274</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:45:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1363" sha1="a9bgnbg654wagddauwov6fovqeb7dib" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (dzimusi {{dat|1977|4|3}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Paralimpiskās komitejas	ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93080-liene-apine/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētais] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>a9bgnbg654wagddauwov6fovqeb7dib</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541493</id>
      <parentid>4541445</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:27:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4541493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1875" sha1="4x3i3lrzlbnz2xgapw758ot8ijnrcme" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (dzimusi {{dat|1977|4|3}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Kopš 2026. gada augusta ir [[Latvijas Paralimpiskā komiteja|Latvijas Paralimpiskās komitejas]] prezidente, pirms tam bijusi ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/paraolimpiskais-sports/30.08.2026-latvijas-paralimpiskas-komitejas-prezidentes-amata-ievele-lidzsinejo-generalsekretari.a660954/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentes amatā ievēlē līdzšinējo ģenerālsekretāri |date=2026-08-30| website=lsm.lv |accessdate=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93080-liene-apine/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētais] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>4x3i3lrzlbnz2xgapw758ot8ijnrcme</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541494</id>
      <parentid>4541493</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:28:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4541494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1919" sha1="nrt9paevqabflrhafopha6mnj7mlns0" xml:space="preserve">'''Liene Apine''' (dzimusi {{dat|1977|4|3}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Kopš 2026. gada augusta ir [[Latvijas Paralimpiskā komiteja|Latvijas Paralimpiskās komitejas]] prezidente, pirms tam bijusi ģenerālsekretāre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/paraolimpiskais-sports/30.08.2026-latvijas-paralimpiskas-komitejas-prezidentes-amata-ievele-lidzsinejo-generalsekretari.a660954/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentes amatā ievēlē līdzšinējo ģenerālsekretāri |date=2026-08-30| website=lsm.lv |accessdate=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93080-liene-apine/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

Bijusī [[Latvijas Nacionālā fronte|Latvijas Nacionālās frontes]] (LNF) priekšsēdētāja vietniece un laikraksta “[[Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (avīze)|DDD]]” galvenās redaktores vietniece. 2026. ɡadā Liene Apine pēc [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] aicinājuma iestājās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]] (LRA), pirms tam viņa divreiz kandidēja vēlēšanās no partijas &quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2026-apvienota-saraksta-frakcija-ari-cinitaja-pret-homoseksualismu-un-apsudzetais.a668063/ «Apvienotā saraksta» frakcijā arī cīnītāja pret homoseksuālismu un apsūdzētais] lsm.lv 18.10.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Liene}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]</text>
      <sha1>nrt9paevqabflrhafopha6mnj7mlns0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Egilslevits1123</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642309</id>
    <revision>
      <id>4541112</id>
      <timestamp>2026-10-29T13:36:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4541112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="ms2ha7gthyfpbeopy9k1axwvhx0iwtn" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Egilslevits1123}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 15.36 (EET)</text>
      <sha1>ms2ha7gthyfpbeopy9k1axwvhx0iwtn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Kotāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642310</id>
    <revision>
      <id>4541114</id>
      <timestamp>2026-10-29T13:42:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="591" sha1="9rbfalspzt7738kxnzexoqfc4ifb1oz" xml:space="preserve">'''Valdis Kotāns''' (1983) ir [[Latvieši|latviešu]] muitas eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pasniedzējs [[Rēzekne|Rēzeknē]].&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kotāns, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9rbfalspzt7738kxnzexoqfc4ifb1oz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541116</id>
      <parentid>4541114</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:43:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="592" sha1="skzguso0az7g2q3xn6t84wp3m8sspfn" xml:space="preserve">'''Valdis Kotāns''' (1983) ir [[Latvieši|latviešu]] muitas eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pasniedzējs [[Rēzekne|Rēzeknē]].&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91540-martins-brencis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kotāns, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>skzguso0az7g2q3xn6t84wp3m8sspfn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541121</id>
      <parentid>4541116</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T13:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="590" sha1="lfi5p2vukxzu0zhodviexjctxbak1a3" xml:space="preserve">'''Valdis Kotāns''' (1983) ir [[Latvieši|latviešu]] muitas eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pasniedzējs [[Rēzekne|Rēzeknē]].&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91440-valdis-kotans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kotāns, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>lfi5p2vukxzu0zhodviexjctxbak1a3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541281</id>
      <parentid>4541121</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:16:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="649" sha1="l0qjnyw38xulv5mum6vu5dznqh9awcl" xml:space="preserve">'''Valdis Kotāns''' (1983) ir [[Latvieši|latviešu]] muitas eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pasniedzējs [[Rēzekne|Rēzeknē]].&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91440-valdis-kotans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kotāns, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>l0qjnyw38xulv5mum6vu5dznqh9awcl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541489</id>
      <parentid>4541281</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:17:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="669" sha1="68f8u8p1rkunyngoq1bggmszd4z1se5" xml:space="preserve">'''Valdis Kotāns''' (dzimis {{dat|1983|8|26}}) ir [[Latvieši|latviešu]] muitas eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pasniedzējs [[Rēzekne|Rēzeknē]].&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91440-valdis-kotans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kotāns, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>68f8u8p1rkunyngoq1bggmszd4z1se5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Džeriņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642311</id>
    <revision>
      <id>4541119</id>
      <timestamp>2026-10-29T13:52:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jānis Džeriņš''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, [[Liepājas partija]]s Valdes loceklis.  [[Liepāja]]s valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91690-janis-dzerins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu sar...</comment>
      <origin>4541119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="711" sha1="408gvyija4xozz6la5o4uxk3f3kdqdc" xml:space="preserve">'''Jānis Džeriņš''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, [[Liepājas partija]]s Valdes loceklis.  [[Liepāja]]s valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91690-janis-dzerins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Džeriņš, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>408gvyija4xozz6la5o4uxk3f3kdqdc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541280</id>
      <parentid>4541119</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:16:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="770" sha1="e8b4ln3d8hz6weolojifngk434wvfja" xml:space="preserve">'''Jānis Džeriņš''' (1977) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, [[Liepājas partija]]s Valdes loceklis.  [[Liepāja]]s valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91690-janis-dzerins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Džeriņš, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>e8b4ln3d8hz6weolojifngk434wvfja</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541449</id>
      <parentid>4541280</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="790" sha1="6ebhl23okgs2vo4jt6b5lm06ju6bbkf" xml:space="preserve">'''Jānis Džeriņš''' (dzimis {{dat|1977|10|3}}) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, [[Liepājas partija]]s Valdes loceklis.  [[Liepāja]]s valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91690-janis-dzerins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Džeriņš, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>6ebhl23okgs2vo4jt6b5lm06ju6bbkf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baiba Atmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642312</id>
    <revision>
      <id>4541133</id>
      <timestamp>2026-10-29T14:05:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="608" sha1="rkukvjw3oc05a49gb9yrtmts6a78lhc" xml:space="preserve">'''Baiba Atmane''' (1982) ir [[Latvieši|latviešu]] pedaɡoģe un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija]]s skolotāja, Jelgavas novada pašvaldības	deputāte.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87590-baiba-atmane/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Atmane, Baiba}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Liepājas Pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>rkukvjw3oc05a49gb9yrtmts6a78lhc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541275</id>
      <parentid>4541133</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:11:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="667" sha1="km8ui1avh11st1s8xgzlgrl6z7a4074" xml:space="preserve">'''Baiba Atmane''' (1982) ir [[Latvieši|latviešu]] pedaɡoģe un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija]]s skolotāja, Jelgavas novada pašvaldības	deputāte.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87590-baiba-atmane/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Atmane, Baiba}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Liepājas Pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>km8ui1avh11st1s8xgzlgrl6z7a4074</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541446</id>
      <parentid>4541275</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:46:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="687" sha1="psm2x8f21ryr5mfen7o5w2v5yinganc" xml:space="preserve">'''Baiba Atmane''' (dzimusi {{dat|1982|8|2}}) ir [[Latvieši|latviešu]] pedaɡoģe un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija]]s skolotāja, Jelgavas novada pašvaldības	deputāte.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87590-baiba-atmane/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Atmane, Baiba}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Liepājas Pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>psm2x8f21ryr5mfen7o5w2v5yinganc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anete Biķe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642313</id>
    <revision>
      <id>4541139</id>
      <timestamp>2026-10-29T14:10:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="584" sha1="olik6huga1s61om0v2ligvo7sxu217y" xml:space="preserve">'''Anete Biķe''' (1998) ir [[Latvieši|latviešu]] starptautisko tiesību eksperte un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s	Ministra padomniece starptautisko tiesību un drošības jautājumos.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Biķe, Anete}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>olik6huga1s61om0v2ligvo7sxu217y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541140</id>
      <parentid>4541139</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T14:10:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="584" sha1="ma1bm0ksmenf9xeszdd3iiwxbpcuuhp" xml:space="preserve">'''Anete Biķe''' (1998) ir [[Latvieši|latviešu]] starptautisko tiesību eksperte un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s ministra padomniece starptautisko tiesību un drošības jautājumos.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Biķe, Anete}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>ma1bm0ksmenf9xeszdd3iiwxbpcuuhp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541276</id>
      <parentid>4541140</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="643" sha1="67mgduckct9j23imxi8ent5c4bo94gt" xml:space="preserve">'''Anete Biķe''' (1998) ir [[Latvieši|latviešu]] starptautisko tiesību eksperte un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s ministra padomniece starptautisko tiesību un drošības jautājumos.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Biķe, Anete}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>67mgduckct9j23imxi8ent5c4bo94gt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541447</id>
      <parentid>4541276</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:48:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="665" sha1="na2xdbelwa9ucxqesmrzwnxbl7ljj89" xml:space="preserve">'''Anete Biķe''' (dzimusi {{dat|1998|12|14}}) ir [[Latvieši|latviešu]] starptautisko tiesību eksperte un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s ministra padomniece starptautisko tiesību un drošības jautājumos.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Biķe, Anete}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>na2xdbelwa9ucxqesmrzwnxbl7ljj89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Anna Olovo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642314</id>
    <revision>
      <id>4541159</id>
      <timestamp>2026-10-29T14:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4541159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168" sha1="dcdrbu4kl98w7q0rezpl9tmnbtppatx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Anna Olovo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 16.33 (EET)</text>
      <sha1>dcdrbu4kl98w7q0rezpl9tmnbtppatx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valvulinīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642315</id>
    <revision>
      <id>4541172</id>
      <timestamp>2026-10-29T15:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |           attēls =  |    att_nosaukums =  |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Eggerelloidea |    virsdzimta_lv =  |           dzimta = Valvulinidae |        dzimta_lv = Valvulinīdes |...</comment>
      <origin>4541172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2190" sha1="ih7ei9vo1lomwc1hj4alkzsosf0rn43" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|           attēls = 
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|         binomial = Valvulinidae &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Valvulinīdes''' (''Valvulinidae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta. Šo dzimtu 1880. gadā izveidoja franču mikropaleontologs Žoržs Bertelens. Valvulinīžu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Valvulinīžu [[čaula]]s agrīnajā stadijā ir trohospirāliska. Vēlāk kameru skaits vijumā var palielināties, jeb arī čaula var kļūt uniseriāla (vienrindu). Čalas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar daudziem kanāliem. Atvere ir aprīkota ar vārstveida zobu vai vāciņu (vismaz agrīnajā stadijā). Vēlākajās stadijās atveri var veidot daudzi caurumi uz kameras sieniņu virsmas.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 181 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Valvulinīžu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās neiekļautās ģintis:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=111976 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Valvulinidae''''' &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Cretaciclavulina]] &lt;small&gt;Schlagintweit &amp; Cvetko Tešović, 2016&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Plectotrochammina]] &lt;small&gt;Parr, 1950&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Siphobigenerininae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Valvulininae]] &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>ih7ei9vo1lomwc1hj4alkzsosf0rn43</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541176</id>
      <parentid>4541172</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:15:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2295" sha1="76frvdyl47iy0245gaz153vvmj6uw45" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Valvulinīde ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|         binomial = Valvulinidae &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Valvulinīdes''' (''Valvulinidae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta. Šo dzimtu 1880. gadā izveidoja franču mikropaleontologs Žoržs Bertelens. Valvulinīžu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Valvulinīžu [[čaula]]s agrīnajā stadijā ir trohospirāliska. Vēlāk [[Foraminīferu kameras|kameru]] skaits vijumā var palielināties, jeb arī čaula var kļūt uniseriāla (vienrindu). Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar daudziem kanāliem. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir aprīkota ar vārstveida zobu vai vāciņu (vismaz agrīnajā stadijā). Vēlākajās stadijās atveri var veidot daudzi caurumi uz kameras sieniņu virsmas.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 181 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Valvulinīžu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās neiekļautās ģintis:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=111976 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Valvulinidae''''' &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Cretaciclavulina]] &lt;small&gt;Schlagintweit &amp; Cvetko Tešović, 2016&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Plectotrochammina]] &lt;small&gt;Parr, 1950&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Siphobigenerininae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
:* apakšdzimta: [[Valvulininae]] &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>76frvdyl47iy0245gaz153vvmj6uw45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valvulinidae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642316</id>
    <redirect title="Valvulinīdes" />
    <revision>
      <id>4541173</id>
      <timestamp>2026-10-29T15:09:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Valvulinīdes]]</comment>
      <origin>4541173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="70bky968ypfe9j5zm39r77kjhd2xu9o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Valvulinīdes]]</text>
      <sha1>70bky968ypfe9j5zm39r77kjhd2xu9o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Clavulina angularis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>642317</id>
    <revision>
      <id>4541175</id>
      <timestamp>2026-10-29T15:14:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Foraminīferas Clavulina angularis čaula, Malta, Mellieha līča pludmale.</comment>
      <origin>4541175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120" sha1="r9o6j15a8viy6hi8m3m3gw4c6nco6ut" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Foraminīferas Clavulina angularis čaula, Malta, Mellieha līča pludmale.
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>r9o6j15a8viy6hi8m3m3gw4c6nco6ut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Billijs Zeins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642318</id>
    <revision>
      <id>4541200</id>
      <timestamp>2026-10-29T15:37:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste  | vārds                   = Billijs Zeins  | vārds_orig              = ''Billy Zane''  | attēls                  = Billy Zane Photo Op GalaxyCon Raleigh 2025 (cropped).jpg  | attēla izmērs           =   | komentārs               = Billijs Zeins 2025. gadā  | dz. vārds               = Viljams Džordžs Zeins jaunākais  | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1966|2|24}}  | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}  |...</comment>
      <origin>4541200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4115" sha1="6d5ayakgbwvyxqws70axf2gw78rw8cg" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Billijs Zeins
 | vārds_orig              = ''Billy Zane''
 | attēls                  = Billy Zane Photo Op GalaxyCon Raleigh 2025 (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Billijs Zeins 2025. gadā
 | dz. vārds               = Viljams Džordžs Zeins jaunākais
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1966|2|24}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 1985—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = Līza Kolinsa ​(prec. 1989; šķir. 1995)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Viljams Džordžs Zeins jaunākais''' (dzimis {{dat|1966|2|24}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Viņa karjeras izlaušanās brīdis bija loma Austrālijas filmā &quot;[[Nāvējošais klusums]]&quot; (1989) — sniegums, kas viņam nodrošināja Čikāgas filmu kritiķu asociācijas balvas nomināciju kategorijā &quot;Daudzsološākais aktieris&quot;. Kopš tā laika viņš ir piedalījies daudzās filmās un [[televīzijas seriāls|televīzijas seriālos]], tostarp atveidojis galveno antagonista tēlu Kaledonu Hokliju episkajā filmā &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997); par šo darbu viņš kopā ar pārējo aktieru ansambli tika nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvai]].

Citas Zeina lomas ietver Kitu Vokeru jeb &quot;Fantomu&quot; supervaroņu filmā &quot;Fantoms&quot; (1996), &quot;Maču&quot; filmu sērijā &quot;[[Atpakaļ nākotnē (filmu cikls)|Atpakaļ nākotnē]]&quot;, leitnantu Valu Kozlovski filmā &quot;Memfisas skaistule&quot; (1990), &quot;Kolekcionāru&quot; filmā &quot;Dēmonu bruņinieks&quot; (1995), Kērtisu Zampfu filmā &quot;[[Ticīgais (filma)|Ticīgais]]&quot; (2001) un Ričardu Milleru filmu sērijā &quot;Snaiperis&quot;. Viņš arī atveidoja Džonu Džastisu Vīleru televīzijas seriāla &quot;[[Tvinpīka]]&quot; otrajā sezonā, kā arī ierunāja Ansema tēlu videospēlē &quot;Kingdom Hearts&quot; (2002).
== Filmogrāfija ==
=== Mūzikas video ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Gads !! Dziesma !! Mākslinieks !! Loma
|-
| 1985 || &quot;Do It For Love &amp; Magic of Love&quot; || [[Šīna Īstone]] || Nezināms
|-
| 1998 || data-sort-value=&quot;&quot;Dope Show, The&quot;&quot; | &quot;[[The Dope Show]]&quot; || [[Marilyn Manson (grupa)|Marilyn Manson]] || Skaņu ierakstu industrijas vadītājs
|-
| 2001 || &quot;Epiphany&quot; || [[Staind]] || Nezināms
|-
| 2013 || &quot;[[Rock n Roll (Avril Lavigne song)|Rock n Roll]]&quot;&lt;ref&gt;{{cite press release |url=http://www.pressparty.com/pg/newsdesk/avrillavigne/view/84303/?isworld=y |title=Avril Lavigne teases new music video for 'Rock N Roll' |date=August 15, 2013 |publisher=Avril Lavigne |via=[[Pressparty]] |access-date=August 15, 2013 |archive-date=August 17, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130817092954/http://www.pressparty.com/pg/newsdesk/avrillavigne/view/84303/?isworld=y |url-status= }}&lt;/ref&gt; || [[Avrila Laviņa]] || Protagonists / Antagonists / BearShark 
|-
| 2023 || &quot;I'm My Only Friend&quot; || [[Dilons Frensiss]], [[Ardens Džounss]] || Aktieris
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Billy Zane}}
* {{IMDb name|708}}
* {{Tcmdb name}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zeins, Billijs}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>6d5ayakgbwvyxqws70axf2gw78rw8cg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541203</id>
      <parentid>4541200</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T15:38:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4541203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4151" sha1="16wjs1kjzpbqi84bnhhb6jzolworz3c" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Billijs Zeins
 | vārds_orig              = ''Billy Zane''
 | attēls                  = Billy Zane Photo Op GalaxyCon Raleigh 2025 (cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Billijs Zeins 2025. gadā
 | dz. vārds               = Viljams Džordžs Zeins jaunākais
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1966|2|24}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 1985—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = Līza Kolinsa ​(prec. 1989; šķir. 1995)
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Viljams Džordžs Zeins jaunākais''' ({{val|en|William George Zane Jr.}}; dzimis {{dat|1966|2|24}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Viņa karjeras izlaušanās brīdis bija loma Austrālijas filmā &quot;[[Nāvējošais klusums]]&quot; (1989) — sniegums, kas viņam nodrošināja Čikāgas filmu kritiķu asociācijas balvas nomināciju kategorijā &quot;Daudzsološākais aktieris&quot;. Kopš tā laika viņš ir piedalījies daudzās filmās un [[televīzijas seriāls|televīzijas seriālos]], tostarp atveidojis galveno antagonista tēlu Kaledonu Hokliju episkajā filmā &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997); par šo darbu viņš kopā ar pārējo aktieru ansambli tika nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvai]].

Citas Zeina lomas ietver Kitu Vokeru jeb &quot;Fantomu&quot; supervaroņu filmā &quot;Fantoms&quot; (1996), &quot;Maču&quot; filmu sērijā &quot;[[Atpakaļ nākotnē (filmu cikls)|Atpakaļ nākotnē]]&quot;, leitnantu Valu Kozlovski filmā &quot;Memfisas skaistule&quot; (1990), &quot;Kolekcionāru&quot; filmā &quot;Dēmonu bruņinieks&quot; (1995), Kērtisu Zampfu filmā &quot;[[Ticīgais (filma)|Ticīgais]]&quot; (2001) un Ričardu Milleru filmu sērijā &quot;Snaiperis&quot;. Viņš arī atveidoja Džonu Džastisu Vīleru televīzijas seriāla &quot;[[Tvinpīka]]&quot; otrajā sezonā, kā arī ierunāja Ansema tēlu videospēlē &quot;Kingdom Hearts&quot; (2002).
== Filmogrāfija ==
=== Mūzikas video ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Gads !! Dziesma !! Mākslinieks !! Loma
|-
| 1985 || &quot;Do It For Love &amp; Magic of Love&quot; || [[Šīna Īstone]] || Nezināms
|-
| 1998 || data-sort-value=&quot;&quot;Dope Show, The&quot;&quot; | &quot;[[The Dope Show]]&quot; || [[Marilyn Manson (grupa)|Marilyn Manson]] || Skaņu ierakstu industrijas vadītājs
|-
| 2001 || &quot;Epiphany&quot; || [[Staind]] || Nezināms
|-
| 2013 || &quot;[[Rock n Roll (Avril Lavigne song)|Rock n Roll]]&quot;&lt;ref&gt;{{cite press release |url=http://www.pressparty.com/pg/newsdesk/avrillavigne/view/84303/?isworld=y |title=Avril Lavigne teases new music video for 'Rock N Roll' |date=August 15, 2013 |publisher=Avril Lavigne |via=[[Pressparty]] |access-date=August 15, 2013 |archive-date=August 17, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130817092954/http://www.pressparty.com/pg/newsdesk/avrillavigne/view/84303/?isworld=y |url-status= }}&lt;/ref&gt; || [[Avrila Laviņa]] || Protagonists / Antagonists / BearShark 
|-
| 2023 || &quot;I'm My Only Friend&quot; || [[Dilons Frensiss]], [[Ardens Džounss]] || Aktieris
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Billy Zane}}
* {{IMDb name|708}}
* {{Tcmdb name}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zeins, Billijs}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>16wjs1kjzpbqi84bnhhb6jzolworz3c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valvulinīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642319</id>
    <revision>
      <id>4541214</id>
      <timestamp>2026-10-29T16:06:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Clavulina angularis.jpg |    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]'' |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Eggerelloidea |    virsdzimta_lv =  |           dzimta =...</comment>
      <origin>4541214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2673" sha1="1opuemj7u6vjxwfg6t3evp66nicxx19" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|      apakšdzimta = Valvulininae
|   apakšdzimta_lv = Valvulinīnes
|         binomial = Valvulininae &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Valvulinīnes''' (''Valvulininae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakšdzimta. Šo apakšdzimtu 1921. gadā (publicēts pēc autora nāves) izveidoja austriešu mikropaleontologs [[Rihards Šūberts]], piedēvējot to franču mikropaleontologam Žoržam Bertelenam, kurš bija izveidojis ''Valvulinidae'' dzimtu. Valvulinīžu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Valvulinīžu [[čaula]] agrīnajā stadijā ir no trohospirāliskas līdz triseriālai (trīsrindu). Vēlākajās stadijās [[Foraminīferu kameras|kameru]] skaits vijumā var palielināties vai samazināties.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 182 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Valvulinīžu dzimtā ir iekļautas šādas ģintis:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=737013 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Valvulininae''''' &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Clavulina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Cribrobulimina]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Cribrogoesella]] &lt;small&gt;Cushman, 1935&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Cylindroclavulina]] &lt;small&gt;Bermúdez &amp; Key, 1952&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Farinacciella]] &lt;small&gt;Cherchi, Radoičić &amp; Schroeder, 2016&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Goesella]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
::* ģints: [[Gyrovalvulina]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Makarskiana]] &lt;small&gt;van Soest, 1942&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Neoclavulina]] &lt;small&gt;Puri, 1957&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Socotraella]] &lt;small&gt;Gallardo-García &amp; Serra-Kiel, 2016&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Valvulina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>1opuemj7u6vjxwfg6t3evp66nicxx19</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541218</id>
      <parentid>4541214</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T16:20:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2662" sha1="jb4aidr1jie19tmxraqnztsgby3odyh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|      apakšdzimta = Valvulininae
|   apakšdzimta_lv = Valvulinīnes
|         binomial = Valvulininae &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Valvulinīnes''' (''Valvulininae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakšdzimta. Šo apakšdzimtu 1921. gadā (publicēts pēc autora nāves) izveidoja austriešu mikropaleontologs [[Rihards Šūberts]], piedēvējot to franču mikropaleontologam Žoržam Bertelenam, kurš bija izveidojis ''Valvulinidae'' dzimtu. Valvulinīžu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Valvulinīžu [[čaula]] agrīnajā stadijā ir no trohospirāliskas līdz triseriālai (trīsrindu). Vēlākajās stadijās [[Foraminīferu kameras|kameru]] skaits vijumā var palielināties vai samazināties.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 182 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Valvulinīžu dzimtā ir iekļautas šādas ģintis:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=737013 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* dzimta: '''''Valvulininae''''' &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Clavulina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Cribrobulimina]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Cribrogoesella]] &lt;small&gt;Cushman, 1935&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Cylindroclavulina]] &lt;small&gt;Bermúdez &amp; Key, 1952&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Farinacciella]] &lt;small&gt;Cherchi, Radoičić &amp; Schroeder, 2016&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Goesella]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Gyrovalvulina]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Makarskiana]] &lt;small&gt;van Soest, 1942&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Neoclavulina]] &lt;small&gt;Puri, 1957&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Socotraella]] &lt;small&gt;Gallardo-García &amp; Serra-Kiel, 2016&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Valvulina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>jb4aidr1jie19tmxraqnztsgby3odyh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valvulininae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642320</id>
    <redirect title="Valvulinīnes" />
    <revision>
      <id>4541215</id>
      <timestamp>2026-10-29T16:06:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Valvulinīnes]]</comment>
      <origin>4541215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="so8bn3c76o3pjm5z8ncj27nhl1rdnqs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Valvulinīnes]]</text>
      <sha1>so8bn3c76o3pjm5z8ncj27nhl1rdnqs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hugo Jēkabs Hikšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642321</id>
    <revision>
      <id>4541219</id>
      <timestamp>2026-10-29T16:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ri4ardsons</username>
        <id>18612</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns šķirklis</comment>
      <origin>4541219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18772" sha1="ggteoqijglwf72nmftvzs7l0lc2wbck" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds        = Hugo Jēkabs Hikšteins
| vārds_orig   = ''Hugo Jacob Hickstein''
| dz_gads      = 1851
| dz_mēnesis   = 6
| dz_diena     = 5
| dz_vieta     = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads       = 1900
| m_mēnesis    = 7
| m_diena      = 26
| m_vieta      = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = [[Rīga]]&lt;br /&gt;[[Taurupe]] (ap 1878)&lt;br /&gt;[[Jēkabpils]] (1883—1900)
| tautība      = [[vācbaltieši|vācbaltietis]]
| nodarbošanās = uzņēmējs, politiķis
| dzimums      = V
| vecāki       = tēvs — Eduards Frīdrihs Hikšteins,&lt;br /&gt;māte — Karolīna Konstance, dzim. Demaziusa
| dzīvesbiedrs = Jūlija Otīlija Hikšteine
| bērni        = Hugo Eduards Fridess Hikšteins&lt;br /&gt;Ērika Marija Marianna Līdike&lt;br /&gt;Artūrs Hikšteins
| citas daļas  = 
}}
'''Hugo Jēkabs Hikšteins''' ({{val|de|Hugo Jacob Hickstein}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1851|6|5}}|{{dat||5|24}}}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat VS|{{dat|1900|7|26}}|{{dat||7|13}}}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] uzņēmējs, alus rūpnieks un pašvaldības darbinieks, kurš darbojās [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]].

{{dat VS|{{dat|1883|3|14|L|bez}}|{{dat||3|2}}}} viņš izveidoja ar tvaiku darbināmu alus darītavu ''[[Hikšteina alus darītava|Hugo Hickstein &amp; Co]]'', kas bija sava laika lielākais ražošanas uzņēmums Jēkabmiestā un otrā lielākā alus darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pie alus darītavas ierīkoja viesnīcu un krogu ''[[Bellevue]]'', kā arī [[Hikšteina parks|Hikšteina parku]].

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība ===
[[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|right|300px|No labās: Viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]'' (2 ēkas), [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]] un [[Hikšteina alus darītava]] pirms Pirmā pasaules kara.]]
[[File:Hickstein&amp;Co etikete.png|thumb|''Hugo Hickstein &amp; Co'' alus pudeļu etiķete]]
[[File:Hickstein&amp;Co pudeles.png|thumb|''Hugo Hickstein &amp; Co'' ražotās alus pudeles]]
Dzimis {{dat|1851|6|5|L|bez}} Rīgā stikla meistara Eduarda Frīdriha Hikšteina ({{val|de|Eduard Friedrich Hickstein}}; 1812—1886) un viņa sievas Karolīnas Konstances, dzimušas Demaziusas ({{val|de|Caroline Constanze Demasius}}) ģimenē kā otrais no sešiem bērniem. Viņam bija trīs brāļi un divas māsas: Ferdinands Eduards (1849—1903), Antonija Matilde Nikolīne (dzim. 1853), Eduards Jūlijs (dzim. 1856), Paulīne Friderike Juliāna (dzim. 1858) un Kārlis Heinrihs (dzim. 1860). Kristīts [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Svētās Ģertrūdes]] evaņģēliski luteriskajā draudzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2470:23563|title=LVVA 1429. f. 1. apr. 19. l. &quot;Rīgas Sv. Ģertrūdes latviešu un vācu draudzes 1846.-1860. gada dzimušo un kristīto reģistrs ar alfabētisko rādītāju&quot;|page=133; 184; 253; 315; 377; 437|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Ģimene dzīvoja [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], atraitnes Poļakovas namā [[Brīvības iela (Rīga)|Lielajā Aleksandra ielā]], netālu no krustojuma ar [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielu]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:975336|article:DIVL78|query:Hickstein%20|panel:pa ''Bekanntmachungen''. Rigasche Zeitung, Nr. 266 (12.11.1852.)]&lt;/ref&gt;

1863. gada augustā 12 gadus vecais Hugo ar draugu noīrēja nelielu laivu izbraucienam pa [[Daugava|Daugavu]]. Izstumjot laivu no piestātnes, Hugo draugs iekrita ūdenī 20 asu attālumā no krasta. Hugo nekavējoties mēģināja savam slīkstošajam draugam pasniegt vienu no airiem, taču tas neizdevās, jo straume sāka laivu aiznest prom. Hugo ielēca ūdenī un nogādāja savu bezsamaņā esošo draugu krastā, kur viņu atdzīvināja.&lt;ref name=&quot;glābšana&quot;&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:279291|article:DIVL24|query:Hickstein%20|panel:pa ''Tagesgeschichte'' Rigasche Stadtblätter, Nr. 36 (03.09.1864.)]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas Impērija]]s iekšlietu ministra priekšlikuma un saskaņā ar Ministru komitejas lēmumu {{dat|1864|6|28|L|bez}} imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pavēlēja piešķirt jaunajam Hugo par viņa cilvēkmīlestības pilno rīcību sudraba medaļu ar uzrakstu &quot;Par slīkstošo glābšanu&quot;, kas nēsājama [[Vladimira ordenis|Vladimira ordeņa]] lentē.&lt;ref name=&quot;glābšana&quot;/&gt;

Tehnisko izglītību apguvis [[Bavārija|Bavārijā]].&lt;ref name=&quot;stat&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Справочный указатель фабрик и заводов в Курляндской губернии (1888)|publisher=Kurzemes guberņas Statistikas komisija|location=Jelgava|year=1888|page=136—137|url=https://viewer.rsl.ru/ru/rsl01006690706?page=7&amp;rotate=0&amp;theme=white&amp;inversion=off|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Saimnieciskā darbība ===
Vismaz kopš 1878. gada Hugo Hikšteins rentēja [[Taurupes muiža]]s alus darītavu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091734|article:DIVL110|query:Hikstein%20 ''Sludinaschanas.'' Mājas Viesis, Nr. 1 (07.01.1878.)]&lt;/ref&gt;

{{dat|1883|3|14|L|bez}} Jēkabmiesta austrumu priekšpilsētā atklāja jaunu ar tvaiku darbināmu alus darītavu ''[[Hikšteina alus darītava|Hugo Hickstein &amp; Co]]'', kas ar dzērieniem apgādāja [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas]] un [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķi]]. Ražošanai izmantoja 4—6 zirgspēku tvaika dzinēju un tvaika katlu. Jau 1883. gadā tā bija kļuvusi par otro lielāko alus darītavu [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] pēc akcīzes maksājumiem. Par to lielāka bija vienīgi [[Teodora Lodinga alus darītava|Teodora Lodinga]] alus darītava [[Bauska|Bauskā]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:748125|article:DIVL25|query:Hickstein%20|panel:pa ''Inland.'' Libausche Zeitung, Nr. 62 (15.03.1884.)]&lt;/ref&gt; 1887. gadā Hikšteina alus darītavā strādāja 8 darbinieki, kas strādāja 12 stundu maiņās un, izmantojot 8330 pudus iesala un 114 pudus importētu apiņu, saražoja {{sk|41556}} spaiņus alus.&lt;ref name=&quot;stat&quot;/&gt;

1888. gada jūnija [[Jelgava]]s amatniecības, rūpniecības un lauksaimniecības izstādē ''Hugo Hickstein &amp; Co'' saņēma Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas lielo sudraba medaļu par labu alu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:783793|article:DIVL81|query:Hickstein%20|panel:pa ''Prämiirung auf der Gewerbe, Industrie, und landwirthschaftlichen Ausstellung zu Mitau 1888.'' Rigasche Zeitung, Nr. 140 (21.06.1888.)]&lt;/ref&gt; Par izcilu atzīto Hikšteina darīto alu izstādes apmeklētājiem izsniedza bez maksas.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:787955|article:DIVL30|query:Hickstein%20 ''Von der Mitaver Ausstellung.'' Rigasche Zeitung, Nr. 135 (15.06.1888.)]&lt;/ref&gt;

1890. gadā alus darītava saražoja {{sk|47207}} spaiņus jeb aptuveni 580 000 litru alus.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186122|article:DIVL30 ''Zeitung für Stadt und Land''. Nr. 61, (15.03.1892.)]&lt;/ref&gt;

1892./1893. gada Kurzemes adresu grāmatā Hikšteins minēts kā alus darītavas, vairumtirdzniecības noliktavas un vīna pagraba īpašnieks. Viņš darbojās arī kā Pirmās Krievijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības aģents Jēkabmiestā.&lt;ref name=&quot;adrese1893&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Alexander Wilhelm|last=Kröger|title=Kurländisches Verkehrs- und Adressbuch : für 1892/1893|year=1893|publisher=Millera tipogrāfija|location=Rīga|at=168—173|isbn=978-9949-36-316-2|url=https://www.digar.ee/arhiiv/nlib-digar:208173}}&lt;/ref&gt;

Pie Hikšteina alus darītavas izveidojās viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]''. Līdz mūsdienām nav saglabājusies informācija, kad viesnīca uzsāka darbību, tomēr tās senākais pieminējums ir 1892./1893. gada Kurzemes adresu grāmatā, kad to izrentēja kādam V. Grēvem ({{val|de|W. Grewe}}).&lt;ref name=&quot;adrese1893&quot;/&gt; 1900. gadā viesnīcu izrentēja A. Avotiņam.&lt;ref name=&quot;adrese1900&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first1=Adolf|last1=Richter|first2=Hans|last2=Hollmann|title=Richter's Baltische Verkehrs- und Adressbücher. II Band, Kurland|year=1900|publisher=Grothūsa tipogrāfija|location=Rīga|at=93|isbn=978-9949-867-05-9|url=https://www.digar.ee/arhiiv/et/nlib-digar:309322}}&lt;/ref&gt;

=== Hikšteina parks ===
Blakus Hikšteina alus darītavai 19. gadsimta 80. gados Hugo Hikšteins sāka veidot parku, kas vēlāk ieguva Hikšteina parka nosaukumu. Tas veidojās aptuveni vienlaikus ar blakus esošo [[Kena parks|Kena parku]]. Tiek uzskatīts, ka abu parku veidotāji savstarpēji sacentušies koku stādīšanā, Hikšteina parkā priekšroku dodot svešzemju koku sugām.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/selu-seta/par-selu-setu/vesture|title=Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļas &quot;Sēļu sēta&quot; vēsture|publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Parkā līdz mūsdienām saglabājušās vairākas retas koku sugas, tostarp Sibīrijas ciedrupriedes (''Pinus sibirica''), sudrabkļava (''Acer saccharinum''), Moltkes liepa (''Tilia x moltkei''), platlapu liepa (''Tilia platyphyllos “Grandifolia”'') un Krimas liepa (''Tilia x euchlora''). 1949. gadā parku pārņēma Jēkabpils novadpētniecības muzejs, bet 1952. gadā pēc [[Arnolds Bruno Štokmanis|Arnolda Bruno Štokmaņa]] iniciatīvas parka teritorijā izveidoja Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļu [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;|&quot;Sēļu sētu&quot;]].&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;/&gt;

=== Sabiedriskā darbība ===
{{dat VS|{{dat|1883|7|3|Ģ|bez}}|{{dat||6|21|Ģ|bez}}}} Jēkabmiesta pilsētas domes sēdē Hugo Jēkabu Hikšteinu ievēlēja par pilsētas valdes locekli. Šajā amatā viņš nomainīja aptiekāru [[Kārlis Osterhofs|Kārli Osterhofu]], kuru savukārt ievēlēja par pilsētas galvu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1201602|article:DIVL48|query:Hickstein%20 ''No eekschsemes''. Baltijas Vēstnesis, Nr.153 (08.07.1883.)]&lt;/ref&gt; {{dat|1885|3|6|L|bez}} Hikšteins atteicās no amata Jēkabmiesta pilsētas valdē.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1155816|article:DIVL15|query:Hickstein%20 ''Officieller Theil.'' Kurländische Gouvernements-Zeitung Nr. 30 (17.04.1885.)]&lt;/ref&gt;

1885. gada 11.—18. februārī notikušajās Jēkabmiesta pilsētas domes vēlēšanās viņu ievēlēja par deputātu no I vēlētāju šķiras.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1239599|article:DIVL41|query:Hiksteinu%20 ''No eekschsemes.'' Baltijas Vēstnesis, Nr. 45 (23.02.1885.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:767331|article:DIVL16|query:Hickstein%20 ''Inland''. Rigasche Zeitung, Nr. 44 (22.02.1885.)]&lt;/ref&gt; Šajā sasaukumā viņš ieņēma arī pilsētas kases revidenta un Jēkabmiesta pilsētas finanšu pārbaudes komisijas locekļa amatu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1155845|article:DIVL15|query:Hickstein%20 ''Officieller Theil.'' Kurländische Gouvernements-Zeitung Nr. 37 (11.05.1885.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1155839|article:DIVL15|query:Hickstein%20 ''Officieller Theil.'' Kurländische Gouvernements-Zeitung Nr. 47 (15.06.1885.)]&lt;/ref&gt; 1890. gadā atkārtoti ievēlēts Jēkabmiesta pilsētas domē.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:197455|article:DIVL134|query:Hicksteins%20 ''Ziņas''. Balss, Nr. 23 (06.06.1890.)]&lt;/ref&gt; Vismaz no 1893. līdz 1900. gadam Hugo Jēkabs Hikšteins bija Jēkabmiesta apriņķa cietuma komitejas loceklis.&lt;ref name=&quot;adrese1893&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adrese1900&quot;/&gt;

=== Nāve un mantojums ===
Miris no sirds slimības 49 gadu vecumā {{dat VS|{{dat|1900|7|26|L|bez}}|{{dat||7|13|L|bez}}}} [[Rīga|Rīgā]]. Apbedīts {{dat VS|{{dat|1900|7|29|L|bez}}|{{dat||7|16|L|bez}}}} [[Jēkabpils pilsētas kapsēta]]s luterāņu nodalījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2390:19566|title=LVVA 235. f. 12. apr. 163. lieta &quot;Jēkabpils latviešu un vācu draudzes 1900. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs&quot;|page=22|access-date={{dat|2026|10|27|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cemety.lv/public/deceaseds/697284?type=deceased|title=Hugo Hikšteins|publisher=Cemety.lv|access-date={{dat|2026|10|27|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc Hugo Jēkaba Hikšteina nāves alus darītavā kopīgi saimniekoja viņa atraitne Jūlija Otīlija ar vecāko dēlu Hugo Eduardu Fridesu, bet viesnīcu un krogu ''Bellevue'' pārņēma Jūlija.&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Adolf|last=Richter|title=Adolf Richters Baltische Verkehrs- und Adressbücher. II Band, Kurland|year=1912|publisher=Grothūsa tipogrāfija|location=Rīga|at=122—134|url=https://dspace.ut.ee/items/383de9f4-dfeb-473c-83c9-0e011c095323}}&lt;/ref&gt; Dzimtas īpašumā palika arī nams mūsdienu [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielā 31]], Jēkabmiestā. Pēc 1900. gada Hikšteini brūzī uzsāka arī [[minerālūdens]] un zeltera ražošanu,&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1159027|article:DIVL111|query:Hickstein%20 ''Neueste Post.'' Rigasche Neueste Nachrichten : Organ fur liberales Deutschtum, Nr. 86 (29.02.1908.)]&lt;/ref&gt; iegādājās divus traktierus [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]],&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;/&gt; kā arī Āžu krogu [[Viesīte|Viesītē]].&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;/&gt; Hikšteina atraitne 1909.—1910. gadā paplašināja brūzi, kā rezultātā darbinieku skaits pieauga līdz 21.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:757777|article:DIVL46|query:Hiksteins%20 ''No Kurzemes.'' Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 15 (19.02.1910.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Попков|first=С. А.|title=Каталог старинных бутылок для пива Российской империи 1840–1917 гг.|volume=Том III. Пиво С–Я|location=Ростов-на-Дону|year=2021|page=274|url=https://anyflip.com/qbni/qrfd/basic/251-293}}&lt;/ref&gt; Tāpat arī viesnīcas ''Bellevue'' koka piebūvi pārbūvēja mūrī.&lt;ref&gt;LVVA 97. f. 1. apr. 911. lieta., 1. lpp.&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Hugo Jēkabs Hikšteins 1882. vai 1883. gadā salaulājās ar Jūliju Otīliju, dzimušu Verneri-Rozenbahu ({{val|de|Julie Ottilie Werner-Rosenbach}}). Laulībā dzima 3 bērni:
* Hugo Eduards Fridess Hikšteins ({{val|de|Hugo Eduard Frides Hickstein}}; 1883—1918) — 1902. gadā absolvēja [[Rīgas Pilsētas reālskola]]s tirdzniecības nodaļu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:778675|article:DIVL233|query:Hickstein%20|panel:pa ''Locales.'' Rigasche Rundschau, Nr. 120 (30.05.1902.)]&lt;/ref&gt; 1911. gadā laulājās ar Agati Matildi Augsburgu ({{val|de|Agathe Mathilde Augsburg}}).&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1238145|article:DIVL80|query:Hickstein%20 ''Aufgabote in den deutschen Gemeinden Rigas.'' Baltische Post, Nr. 65 (21.03.1911.)]&lt;/ref&gt; Jēkabmiesta pilsētas domes deputāts (1915—1917).&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:874106|article:DIVL60|query:Hiksteinu%20 ''Pilsehtu paschwaldiba.'' Jaunais Vārds, Nr. 125 (04.06.1915.)]&lt;/ref&gt; Miris 1918. gada oktobrī.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:941553|article:DIVL98|query:Hickstein%20 ''Aus den Kirchenbüchern der deutschen ev.luth. Gemeinden Rigas.'' Rigasche Zeitung, Nr. 249 (26.10.1918.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Birži&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2336:16944|title=LVVA 235. f. 6. apr. 190. l. &quot;Biržu latviešu un vācu draudzes 1881.-1890. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs&quot;|page=63; 88|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Urzula Elīza Ērika Beitnere (dzim. 1912. gadā Jēkabmiestā) — {{dat|1939|11|10|L|bez}} [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] uz Vāciju;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2390:28262|title=LVVA 235. f. 15. apr. 794. lieta &quot;Jēkabpils latviešu un vācu draudzes 1912. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs&quot;|page=7|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kartotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2476:23962|title=LVVA 3052. f. 2. apr. 20. lieta &quot;Rīgas vācu draudžu savienības 19. gs.-1939. gada draudžu locekļu kartotēka H&quot;|page=278|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts|publisher=Valsts tipogrāfija|location=Rīga|year=1940|page=70; 589; 1143|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Elizabete Jūlija Aleksandra Porta (dzim. 1913. gadā Rīgā) — {{dat|1939|12|7|L|bez}} izceļoja uz Vāciju;&lt;ref name=&quot;kartotēka&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
* Ērika Marija Marianna Līdike ({{val|de|Erika Marie Marianne Lüdicke}}; dzim. 1884) — 1906. gadā laulājās ar Georgu Nikolaju Līdiki.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1066106|article:DIVL91 ''Rīgas draudzēs uzsaukti.'' Balss, Nr. 114 (12.06.1906.)]&lt;/ref&gt; {{dat|1939|11|16|L|bez}} izceļoja uz Vāciju;&lt;ref name=&quot;Birži&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
** Dagmāra Līdike (dzim. 1907);&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
** Juta Tīna Agate Līdike (dzim. 1917);&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
* Artūrs Hikšteins ({{val|de|Arthur Hickstein}}; 1888—1924) — 1907. gadā absolvēja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1212768|article:DIVL55|query:Hickstein%20 ''An der Rigaer Börsen-Kommerzschule.'' Baltische Post, Nr. 132 (09.06.1907.)]&lt;/ref&gt; Pārvaldīja ģimenes uzņēmumus pēc brāļa nāves no 1918. līdz 1924. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Valters|last=Grīviņš|title=Viesītes Āžu krogs|url=https://www.historia.lv/vietas/viesites-azu-krogs|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Miris 1924. gada novembrī.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:824091|article:DIVL128 ''Baznīcas ziņas.'' Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 46 (21.11.1924.)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Hikšteins, Hugo Jēkabs}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]</text>
      <sha1>ggteoqijglwf72nmftvzs7l0lc2wbck</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541253</id>
      <parentid>4541219</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:06:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18775" sha1="dosi3rlixo57d2vyq0nidlpunp163ix" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds        = Hugo Jēkabs Hikšteins
| vārds_orig   = ''Hugo Jacob Hickstein''
| dz_gads      = 1851
| dz_mēnesis   = 6
| dz_diena     = 5
| dz_vieta     = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads       = 1900
| m_mēnesis    = 7
| m_diena      = 26
| m_vieta      = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = [[Rīga]]&lt;br /&gt;[[Taurupe]] (ap 1878)&lt;br /&gt;[[Jēkabpils]] (1883—1900)
| tautība      = [[vācbaltieši|vācbaltietis]]
| nodarbošanās = uzņēmējs, politiķis
| dzimums      = V
| vecāki       = tēvs — Eduards Frīdrihs Hikšteins,&lt;br /&gt;māte — Karolīna Konstance, dzim. Demaziusa
| dzīvesbiedrs = Jūlija Otīlija Hikšteine
| bērni        = Hugo Eduards Fridess Hikšteins&lt;br /&gt;Ērika Marija Marianna Līdike&lt;br /&gt;Artūrs Hikšteins
| citas daļas  = 
}}
'''Hugo Jēkabs Hikšteins''' ({{val|de|Hugo Jacob Hickstein}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1851|6|5}}|{{dat||5|24}}}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat VS|{{dat|1900|7|26}}|{{dat||7|13}}}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] uzņēmējs, alus rūpnieks un pašvaldības darbinieks, kurš darbojās [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]].

{{dat VS|{{dat|1883|3|14|L|bez}}|{{dat||3|2}}}} viņš izveidoja ar tvaiku darbināmu alus darītavu ''[[Hikšteina alus darītava|Hugo Hickstein &amp; Co]]'', kas bija sava laika lielākais ražošanas uzņēmums Jēkabmiestā un otrā lielākā alus darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pie alus darītavas ierīkoja viesnīcu un krogu ''[[Bellevue]]'', kā arī [[Hikšteina parks|Hikšteina parku]].

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība ===
[[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|right|300px|No labās: Viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]'' (2 ēkas), [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]] un [[Hikšteina alus darītava]] pirms Pirmā pasaules kara]]
[[File:Hickstein&amp;Co etikete.png|thumb|''Hugo Hickstein &amp; Co'' alus pudeļu etiķete]]
[[File:Hickstein&amp;Co pudeles.png|thumb|''Hugo Hickstein &amp; Co'' ražotās alus pudeles]]
Dzimis {{dat|1851|6|5|L|bez}} Rīgā stikla meistara Eduarda Frīdriha Hikšteina ({{val|de|Eduard Friedrich Hickstein}}; 1812—1886) un viņa sievas Karolīnas Konstances, dzimušas Demaziusas ({{val|de|Caroline Constanze Demasius}}) ģimenē kā otrais no sešiem bērniem. Viņam bija trīs brāļi un divas māsas: Ferdinands Eduards (1849—1903), Antonija Matilde Nikolīne (dzim. 1853), Eduards Jūlijs (dzim. 1856), Paulīne Friderike Juliāna (dzim. 1858) un Kārlis Heinrihs (dzim. 1860). Kristīts [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Svētās Ģertrūdes]] evaņģēliski luteriskajā draudzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2470:23563|title=LVVA 1429. f. 1. apr. 19. l. &quot;Rīgas Sv. Ģertrūdes latviešu un vācu draudzes 1846.-1860. gada dzimušo un kristīto reģistrs ar alfabētisko rādītāju&quot;|page=133; 184; 253; 315; 377; 437|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Ģimene dzīvoja [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], atraitnes Poļakovas namā [[Brīvības iela (Rīga)|Lielajā Aleksandra ielā]], netālu no krustojuma ar [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielu]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:975336|article:DIVL78|query:Hickstein%20|panel:pa ''Bekanntmachungen''. Rigasche Zeitung, Nr. 266 (12.11.1852.)]&lt;/ref&gt;

1863. gada augustā 12 gadus vecais Hugo ar draugu noīrēja nelielu laivu izbraucienam pa [[Daugava|Daugavu]]. Izstumjot laivu no piestātnes, Hugo draugs iekrita ūdenī 20 asu attālumā no krasta. Hugo nekavējoties mēģināja savam slīkstošajam draugam pasniegt vienu no airiem, taču tas neizdevās, jo straume sāka laivu aiznest prom. Hugo ielēca ūdenī un nogādāja savu bezsamaņā esošo draugu krastā, kur viņu atdzīvināja.&lt;ref name=&quot;glābšana&quot;&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:279291|article:DIVL24|query:Hickstein%20|panel:pa ''Tagesgeschichte'' Rigasche Stadtblätter, Nr. 36 (03.09.1864.)]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas Impērija]]s iekšlietu ministra priekšlikuma un saskaņā ar Ministru komitejas lēmumu {{dat|1864|6|28|L|bez}} imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pavēlēja piešķirt jaunajam Hugo par viņa cilvēkmīlestības pilno rīcību sudraba medaļu ar uzrakstu &quot;Par slīkstošo glābšanu&quot;, kas nēsājama [[Vladimira ordenis|Vladimira ordeņa]] lentē.&lt;ref name=&quot;glābšana&quot;/&gt;

Tehnisko izglītību apguvis [[Bavārija|Bavārijā]].&lt;ref name=&quot;stat&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Справочный указатель фабрик и заводов в Курляндской губернии (1888)|publisher=Kurzemes guberņas Statistikas komisija|location=Jelgava|year=1888|page=136—137|url=https://viewer.rsl.ru/ru/rsl01006690706?page=7&amp;rotate=0&amp;theme=white&amp;inversion=off|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Saimnieciskā darbība ===
Vismaz kopš 1878. gada Hugo Hikšteins rentēja [[Taurupes muiža]]s alus darītavu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091734|article:DIVL110|query:Hikstein%20 ''Sludinaschanas.'' Mājas Viesis, Nr. 1 (07.01.1878.)]&lt;/ref&gt;

{{dat|1883|3|14|L|bez}} Jēkabmiesta austrumu priekšpilsētā atklāja jaunu ar tvaiku darbināmu alus darītavu ''[[Hikšteina alus darītava|Hugo Hickstein &amp; Co]]'', kas ar dzērieniem apgādāja [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas]] un [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķi]]. Ražošanai izmantoja 4—6 zirgspēku tvaika dzinēju un tvaika katlu. Jau 1883. gadā tā bija kļuvusi par otro lielāko alus darītavu [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] pēc akcīzes maksājumiem. Par to lielāka bija vienīgi [[Teodora Lodinga alus darītava|Teodora Lodinga]] alus darītava [[Bauska|Bauskā]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:748125|article:DIVL25|query:Hickstein%20|panel:pa ''Inland.'' Libausche Zeitung, Nr. 62 (15.03.1884.)]&lt;/ref&gt; 1887. gadā Hikšteina alus darītavā strādāja 8 darbinieki, kas strādāja 12 stundu maiņās un, izmantojot 8330 pudus iesala un 114 pudus importētu apiņu, saražoja {{sk|41556}} spaiņus alus.&lt;ref name=&quot;stat&quot;/&gt;

1888. gada jūnija [[Jelgava]]s amatniecības, rūpniecības un lauksaimniecības izstādē ''Hugo Hickstein &amp; Co'' saņēma Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas lielo sudraba medaļu par labu alu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:783793|article:DIVL81|query:Hickstein%20|panel:pa ''Prämiirung auf der Gewerbe, Industrie, und landwirthschaftlichen Ausstellung zu Mitau 1888.'' Rigasche Zeitung, Nr. 140 (21.06.1888.)]&lt;/ref&gt; Par izcilu atzīto Hikšteina darīto alu izstādes apmeklētājiem izsniedza bez maksas.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:787955|article:DIVL30|query:Hickstein%20 ''Von der Mitaver Ausstellung.'' Rigasche Zeitung, Nr. 135 (15.06.1888.)]&lt;/ref&gt;

1890. gadā alus darītava saražoja {{sk|47207}} spaiņus jeb aptuveni 580 000 litru alus.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186122|article:DIVL30 ''Zeitung für Stadt und Land''. Nr. 61, (15.03.1892.)]&lt;/ref&gt;

1892./1893. gada Kurzemes adresu grāmatā Hikšteins minēts kā alus darītavas, vairumtirdzniecības noliktavas un vīna pagraba īpašnieks. Viņš darbojās arī kā Pirmās Krievijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības aģents Jēkabmiestā.&lt;ref name=&quot;adrese1893&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Alexander Wilhelm|last=Kröger|title=Kurländisches Verkehrs- und Adressbuch : für 1892/1893|year=1893|publisher=Millera tipogrāfija|location=Rīga|at=168—173|isbn=978-9949-36-316-2|url=https://www.digar.ee/arhiiv/nlib-digar:208173}}&lt;/ref&gt;

Pie Hikšteina alus darītavas izveidojās viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]''. Līdz mūsdienām nav saglabājusies informācija, kad viesnīca uzsāka darbību, tomēr tās senākais pieminējums ir 1892./1893. gada Kurzemes adresu grāmatā, kad to izrentēja kādam V. Grēvem ({{val|de|W. Grewe}}).&lt;ref name=&quot;adrese1893&quot;/&gt; 1900. gadā viesnīcu izrentēja A. Avotiņam.&lt;ref name=&quot;adrese1900&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first1=Adolf|last1=Richter|first2=Hans|last2=Hollmann|title=Richter's Baltische Verkehrs- und Adressbücher. II Band, Kurland|year=1900|publisher=Grothūsa tipogrāfija|location=Rīga|at=93|isbn=978-9949-867-05-9|url=https://www.digar.ee/arhiiv/et/nlib-digar:309322}}&lt;/ref&gt;

=== Hikšteina parks ===
Blakus Hikšteina alus darītavai 19. gadsimta 80. gados Hugo Hikšteins sāka veidot parku, kas vēlāk ieguva Hikšteina parka nosaukumu. Tas veidojās aptuveni vienlaikus ar blakus esošo [[Kena parks|Kena parku]]. Tiek uzskatīts, ka abu parku veidotāji savstarpēji sacentušies koku stādīšanā, Hikšteina parkā priekšroku dodot svešzemju koku sugām.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/selu-seta/par-selu-setu/vesture|title=Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļas &quot;Sēļu sēta&quot; vēsture|publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Parkā līdz mūsdienām saglabājušās vairākas retas koku sugas, tostarp Sibīrijas ciedrupriedes (''Pinus sibirica''), sudrabkļava (''Acer saccharinum''), Moltkes liepa (''Tilia x moltkei''), platlapu liepa (''Tilia platyphyllos “Grandifolia”'') un Krimas liepa (''Tilia x euchlora''). 1949. gadā parku pārņēma Jēkabpils novadpētniecības muzejs, bet 1952. gadā pēc [[Arnolds Bruno Štokmanis|Arnolda Bruno Štokmaņa]] iniciatīvas parka teritorijā izveidoja Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļu [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;|&quot;Sēļu sētu&quot;]].&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;/&gt;

=== Sabiedriskā darbība ===
{{dat VS|{{dat|1883|7|3|Ģ|bez}}|{{dat||6|21|Ģ|bez}}}} Jēkabmiesta pilsētas domes sēdē Hugo Jēkabu Hikšteinu ievēlēja par pilsētas valdes locekli. Šajā amatā viņš nomainīja aptiekāru [[Kārlis Osterhofs|Kārli Osterhofu]], kuru savukārt ievēlēja par pilsētas galvu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1201602|article:DIVL48|query:Hickstein%20 ''No eekschsemes''. Baltijas Vēstnesis, Nr.153 (08.07.1883.)]&lt;/ref&gt; {{dat|1885|3|6|L|bez}} Hikšteins atteicās no amata Jēkabmiesta pilsētas valdē.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1155816|article:DIVL15|query:Hickstein%20 ''Officieller Theil.'' Kurländische Gouvernements-Zeitung Nr. 30 (17.04.1885.)]&lt;/ref&gt;

1885. gada 11.—18. februārī notikušajās Jēkabmiesta pilsētas domes vēlēšanās viņu ievēlēja par deputātu no I vēlētāju šķiras.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1239599|article:DIVL41|query:Hiksteinu%20 ''No eekschsemes.'' Baltijas Vēstnesis, Nr. 45 (23.02.1885.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:767331|article:DIVL16|query:Hickstein%20 ''Inland''. Rigasche Zeitung, Nr. 44 (22.02.1885.)]&lt;/ref&gt; Šajā sasaukumā viņš ieņēma arī pilsētas kases revidenta un Jēkabmiesta pilsētas finanšu pārbaudes komisijas locekļa amatu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1155845|article:DIVL15|query:Hickstein%20 ''Officieller Theil.'' Kurländische Gouvernements-Zeitung Nr. 37 (11.05.1885.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1155839|article:DIVL15|query:Hickstein%20 ''Officieller Theil.'' Kurländische Gouvernements-Zeitung Nr. 47 (15.06.1885.)]&lt;/ref&gt; 1890. gadā atkārtoti ievēlēts Jēkabmiesta pilsētas domē.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:197455|article:DIVL134|query:Hicksteins%20 ''Ziņas''. Balss, Nr. 23 (06.06.1890.)]&lt;/ref&gt; Vismaz no 1893. līdz 1900. gadam Hugo Jēkabs Hikšteins bija Jēkabmiesta apriņķa cietuma komitejas loceklis.&lt;ref name=&quot;adrese1893&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;adrese1900&quot;/&gt;

=== Nāve un mantojums ===
Miris no sirds slimības 49 gadu vecumā {{dat VS|{{dat|1900|7|26|L|bez}}|{{dat||7|13|L|bez}}}} [[Rīga|Rīgā]]. Apbedīts {{dat VS|{{dat|1900|7|29|L|bez}}|{{dat||7|16|L|bez}}}} [[Jēkabpils pilsētas kapsēta]]s luterāņu nodalījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2390:19566|title=LVVA 235. f. 12. apr. 163. lieta &quot;Jēkabpils latviešu un vācu draudzes 1900. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs&quot;|page=22|access-date={{dat|2026|10|27|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cemety.lv/public/deceaseds/697284?type=deceased|title=Hugo Hikšteins|publisher=Cemety.lv|access-date={{dat|2026|10|27|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc Hugo Jēkaba Hikšteina nāves alus darītavā kopīgi saimniekoja viņa atraitne Jūlija Otīlija ar vecāko dēlu Hugo Eduardu Fridesu, bet viesnīcu un krogu ''Bellevue'' pārņēma Jūlija.&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Adolf|last=Richter|title=Adolf Richters Baltische Verkehrs- und Adressbücher. II Band, Kurland|year=1912|publisher=Grothūsa tipogrāfija|location=Rīga|at=122—134|url=https://dspace.ut.ee/items/383de9f4-dfeb-473c-83c9-0e011c095323}}&lt;/ref&gt; Dzimtas īpašumā palika arī nams mūsdienu [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielā 31]], Jēkabmiestā. Pēc 1900. gada Hikšteini brūzī uzsāka arī [[minerālūdens]] un zeltera ražošanu,&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1159027|article:DIVL111|query:Hickstein%20 ''Neueste Post.'' Rigasche Neueste Nachrichten : Organ fur liberales Deutschtum, Nr. 86 (29.02.1908.)]&lt;/ref&gt; iegādājās divus traktierus [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]],&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;/&gt; kā arī Āžu krogu [[Viesīte|Viesītē]].&lt;ref name=&quot;adrese1912&quot;/&gt; Hikšteina atraitne 1909.—1910. gadā paplašināja brūzi, kā rezultātā darbinieku skaits pieauga līdz 21.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:757777|article:DIVL46|query:Hiksteins%20 ''No Kurzemes.'' Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 15 (19.02.1910.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Попков|first=С. А.|title=Каталог старинных бутылок для пива Российской империи 1840–1917 гг.|volume=Том III. Пиво С–Я|location=Ростов-на-Дону|year=2021|page=274|url=https://anyflip.com/qbni/qrfd/basic/251-293}}&lt;/ref&gt; Tāpat arī viesnīcas ''Bellevue'' koka piebūvi pārbūvēja mūrī.&lt;ref&gt;LVVA 97. f. 1. apr. 911. lieta., 1. lpp.&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
Hugo Jēkabs Hikšteins 1882. vai 1883. gadā salaulājās ar Jūliju Otīliju, dzimušu Verneri-Rozenbahu ({{val|de|Julie Ottilie Werner-Rosenbach}}). Laulībā dzima 3 bērni:
* Hugo Eduards Fridess Hikšteins ({{val|de|Hugo Eduard Frides Hickstein}}; 1883—1918) — 1902. gadā absolvēja [[Rīgas Pilsētas reālskola]]s tirdzniecības nodaļu.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:778675|article:DIVL233|query:Hickstein%20|panel:pa ''Locales.'' Rigasche Rundschau, Nr. 120 (30.05.1902.)]&lt;/ref&gt; 1911. gadā salaulājās ar Agati Matildi Augsburgu ({{val|de|Agathe Mathilde Augsburg}}).&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1238145|article:DIVL80|query:Hickstein%20 ''Aufgabote in den deutschen Gemeinden Rigas.'' Baltische Post, Nr. 65 (21.03.1911.)]&lt;/ref&gt; Jēkabmiesta pilsētas domes deputāts (1915—1917).&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:874106|article:DIVL60|query:Hiksteinu%20 ''Pilsehtu paschwaldiba.'' Jaunais Vārds, Nr. 125 (04.06.1915.)]&lt;/ref&gt; Miris 1918. gada oktobrī.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:941553|article:DIVL98|query:Hickstein%20 ''Aus den Kirchenbüchern der deutschen ev.luth. Gemeinden Rigas.'' Rigasche Zeitung, Nr. 249 (26.10.1918.)]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Birži&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2336:16944|title=LVVA 235. f. 6. apr. 190. l. &quot;Biržu latviešu un vācu draudzes 1881.-1890. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs&quot;|page=63; 88|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Urzula Elīza Ērika Beitnere (dzim. 1912. gadā Jēkabmiestā) — {{dat|1939|11|10|L|bez}} [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] uz Vāciju;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2390:28262|title=LVVA 235. f. 15. apr. 794. lieta &quot;Jēkabpils latviešu un vācu draudzes 1912. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs&quot;|page=7|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kartotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2476:23962|title=LVVA 3052. f. 2. apr. 20. lieta &quot;Rīgas vācu draudžu savienības 19. gs.-1939. gada draudžu locekļu kartotēka H&quot;|page=278|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts|publisher=Valsts tipogrāfija|location=Rīga|year=1940|page=70; 589; 1143|access-date={{dat|2026|10|28|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Elizabete Jūlija Aleksandra Porta (dzim. 1913. gadā Rīgā) — {{dat|1939|12|7|L|bez}} izceļoja uz Vāciju;&lt;ref name=&quot;kartotēka&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
* Ērika Marija Marianna Līdike ({{val|de|Erika Marie Marianne Lüdicke}}; dzim. 1884) — 1906. gadā salaulājās ar Georgu Nikolaju Līdiki.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1066106|article:DIVL91 ''Rīgas draudzēs uzsaukti.'' Balss, Nr. 114 (12.06.1906.)]&lt;/ref&gt; {{dat|1939|11|16|L|bez}} izceļoja uz Vāciju;&lt;ref name=&quot;Birži&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
** Dagmāra Līdike (dzim. 1907);&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
** Juta Tīna Agate Līdike (dzim. 1917);&lt;ref name=&quot;izceļošana&quot;/&gt;
* Artūrs Hikšteins ({{val|de|Arthur Hickstein}}; 1888—1924) — 1907. gadā absolvēja [[Rīgas Biržas komercskola|Rīgas Biržas komercskolu]].&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1212768|article:DIVL55|query:Hickstein%20 ''An der Rigaer Börsen-Kommerzschule.'' Baltische Post, Nr. 132 (09.06.1907.)]&lt;/ref&gt; Pārvaldīja ģimenes uzņēmumus pēc brāļa nāves no 1918. līdz 1924. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Valters|last=Grīviņš|title=Viesītes Āžu krogs|url=https://www.historia.lv/vietas/viesites-azu-krogs|access-date={{dat|2026|10|29|L|bez}}}}&lt;/ref&gt; Miris 1924. gada novembrī.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:824091|article:DIVL128 ''Baznīcas ziņas.'' Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 46 (21.11.1924.)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Hikšteins, Hugo Jēkabs}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]</text>
      <sha1>dosi3rlixo57d2vyq0nidlpunp163ix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klavulīnas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642322</id>
    <revision>
      <id>4541239</id>
      <timestamp>2026-10-29T16:57:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Clavulina angularis.jpg |    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]'' |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Eggerelloidea |    virsdzimta_lv =  |           dzimta =...</comment>
      <origin>4541239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3483" sha1="jxlg81tqkz7g9nwb496t0k8bu7b0yuw" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|      apakšdzimta = Valvulininae
|   apakšdzimta_lv = Valvulinīnes
|            ģints = Clavulina
|         ģints_lv = Klavulīnas
|         binomial = Clavulina &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Klavulīnas''' (''Clavulina'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1826. gadā izveidoja franču paleontologs [[Alsids Orbiņī]]. Klavulīnu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula]] ir izstiepta, agrīnajā stadijā triseriāla (trīsrindu), šķērsgriezumā trīsstūraina. Vēlākajās stadijās paliek uniseriāla (vienrindu), taisna, šķērsgriezumā no stūrainas līdz ieapaļai. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, ar lielu [[Kalcīts|kalcīta]] cementa saturu. Vismaz dažām sugām, veidojoties jaunai [[Foraminīferu kameras|kamerai]], formējas tās vienlaidus (neperforēta) pamatne, kā rezultātā starpsienas (septas) kļūst sekundāri dubultotas. Sieniņas caurauž tievi kanāliņi, kuri tās iekšienē zarojas. Kanāliņu atveres ir no iekšpuses noslēgtas ar organisku klājumu, bet no ārpuses — ar sieniņas vienlaidus slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] agrīnajā triseriālajā stadijā ir interiomargināla (izvietota pie iekšējās malas), bet pieaugušajiem īpatņiem termināla, ieapaļa, apskauta ar nepārtrauktu apmali. Daļa atveres ir pārklāta ar vienlaidus zobu plātni ([[Atveres zobs|atveres zobu]]), kas piedod atverei pusmēness formu. Šī plātne turpinas kameras iekšpusē un stiprinas pie iepriekšējās kameras. Nākamās zobu plātnes orientētas 120° leņķī cita pret citu, kas atspoguļo sākotnējo trīsrindu uzbūvi.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 182 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Klavulīnu ģintī ir iekļautas 40 sugas. No tām recentās sugas ir šādas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=409586 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* ģints: '''''Clavulina''''' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina angularis]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina huanghaiensis]] &lt;small&gt;Lei &amp; Li, 2016&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina multicamerata]] &lt;small&gt;Chapman, 1907&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina nodosaria]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina parkeri]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1976&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina rugosa]] &lt;small&gt;Pourtales, 1850&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina subangularis]] &lt;small&gt;Ishizaki, 1939&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tokaiensi]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tosaensis]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina yabei]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>jxlg81tqkz7g9nwb496t0k8bu7b0yuw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541247</id>
      <parentid>4541239</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3565" sha1="mspe20xsladtxas1cddaw0oaiicqdws" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|      apakšdzimta = Valvulininae
|   apakšdzimta_lv = Valvulinīnes
|            ģints = Clavulina
|         ģints_lv = Klavulīnas
|         binomial = Clavulina &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Klavulīnas''' (''Clavulina'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1826. gadā izveidoja franču paleontologs [[Alsids Orbiņī]]. Ģints tipiskā suga ir ''Clavulina parisiensis'' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;. Klavulīnu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula]] ir izstiepta, agrīnajā stadijā triseriāla (trīsrindu), šķērsgriezumā trīsstūraina. Vēlākajās stadijās paliek uniseriāla (vienrindu), taisna, šķērsgriezumā no stūrainas līdz ieapaļai. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, ar lielu [[Kalcīts|kalcīta]] cementa saturu. Vismaz dažām sugām, veidojoties jaunai [[Foraminīferu kameras|kamerai]], formējas tās vienlaidus (neperforēta) pamatne, kā rezultātā starpsienas (septas) kļūst sekundāri dubultotas. Sieniņas caurauž tievi kanāliņi, kuri tās iekšienē zarojas. Kanāliņu atveres ir no iekšpuses noslēgtas ar organisku klājumu, bet no ārpuses — ar sieniņas vienlaidus slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] agrīnajā triseriālajā stadijā ir interiomargināla (izvietota pie iekšējās malas), bet pieaugušajiem īpatņiem termināla, ieapaļa, apskauta ar nepārtrauktu apmali. Daļa atveres ir pārklāta ar vienlaidus zobu plātni ([[Atveres zobs|atveres zobu]]), kas piedod atverei pusmēness formu. Šī plātne turpinas kameras iekšpusē un stiprinas pie iepriekšējās kameras. Nākamās zobu plātnes orientētas 120° leņķī cita pret citu, kas atspoguļo sākotnējo trīsrindu uzbūvi.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 182 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Klavulīnu ģintī ir iekļautas 40 sugas. No tām recentās sugas ir šādas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=409586 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* ģints: '''''Clavulina''''' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina angularis]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina huanghaiensis]] &lt;small&gt;Lei &amp; Li, 2016&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina multicamerata]] &lt;small&gt;Chapman, 1907&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina nodosaria]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina parkeri]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1976&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina rugosa]] &lt;small&gt;Pourtales, 1850&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina subangularis]] &lt;small&gt;Ishizaki, 1939&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tokaiensi]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tosaensis]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina yabei]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>mspe20xsladtxas1cddaw0oaiicqdws</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541260</id>
      <parentid>4541247</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:19:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3569" sha1="4x6ojuiigldebp1apxj08ubgh5u424g" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Valvulinīne ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|      apakšdzimta = Valvulininae
|   apakšdzimta_lv = Valvulinīnes
|            ģints = Clavulina
|         ģints_lv = Klavulīnas
|         binomial = Clavulina &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Klavulīnas''' (''Clavulina'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1826. gadā izveidoja franču paleontologs [[Alsids Orbiņī]]. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''Clavulina parisiensis'' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;. Klavulīnu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula]] ir izstiepta, agrīnajā stadijā triseriāla (trīsrindu), šķērsgriezumā trīsstūraina. Vēlākajās stadijās paliek uniseriāla (vienrindu), taisna, šķērsgriezumā no stūrainas līdz ieapaļai. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, ar lielu [[Kalcīts|kalcīta]] cementa saturu. Vismaz dažām sugām, veidojoties jaunai [[Foraminīferu kameras|kamerai]], formējas tās vienlaidus (neperforēta) pamatne, kā rezultātā starpsienas (septas) kļūst sekundāri dubultotas. Sieniņas caurauž tievi kanāliņi, kuri tās iekšienē zarojas. Kanāliņu atveres ir no iekšpuses noslēgtas ar organisku klājumu, bet no ārpuses — ar sieniņas vienlaidus slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] agrīnajā triseriālajā stadijā ir interiomargināla (izvietota pie iekšējās malas), bet pieaugušajiem īpatņiem termināla, ieapaļa, apskauta ar nepārtrauktu apmali. Daļa atveres ir pārklāta ar vienlaidus zobu plātni ([[Atveres zobs|atveres zobu]]), kas piedod atverei pusmēness formu. Šī plātne turpinas kameras iekšpusē un stiprinas pie iepriekšējās kameras. Nākamās zobu plātnes orientētas 120° leņķī cita pret citu, kas atspoguļo sākotnējo trīsrindu uzbūvi.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 182 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Klavulīnu ģintī ir iekļautas 40 sugas. No tām recentās sugas ir šādas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=409586 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* ģints: '''''Clavulina''''' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina angularis]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina huanghaiensis]] &lt;small&gt;Lei &amp; Li, 2016&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina multicamerata]] &lt;small&gt;Chapman, 1907&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina nodosaria]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina parkeri]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1976&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina rugosa]] &lt;small&gt;Pourtales, 1850&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina subangularis]] &lt;small&gt;Ishizaki, 1939&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tokaiensi]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tosaensis]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina yabei]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>4x6ojuiigldebp1apxj08ubgh5u424g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541266</id>
      <parentid>4541260</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T17:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3567" sha1="bhp47xba75r53wy2exb0qm4tc02lwrs" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Clavulina angularis.jpg
|    att_nosaukums = Klavulīna ''[[Clavulina angularis]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Eggerelloidea
|    virsdzimta_lv = 
|           dzimta = Valvulinidae
|        dzimta_lv = Valvulinīdes
|      apakšdzimta = Valvulininae
|   apakšdzimta_lv = Valvulinīnes
|            ģints = Clavulina
|         ģints_lv = Klavulīnas
|         binomial = Clavulina &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Klavulīnas''' (''Clavulina'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1826. gadā izveidoja franču paleontologs [[Alsids Orbiņī]]. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''Clavulina parisiensis'' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;. Klavulīnu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
[[Čaula]] ir izstiepta, agrīnajā stadijā triseriāla (trīsrindu), šķērsgriezumā trīsstūraina. Vēlākajās stadijās paliek uniseriāla (vienrindu), taisna, šķērsgriezumā no stūrainas līdz ieapaļai. Čaulu sieniņas ir aglutinētas, ar lielu [[Kalcīts|kalcīta]] cementa saturu. Vismaz dažām sugām, veidojoties jaunai [[Foraminīferu kameras|kamerai]], formējas tās vienlaidus (neperforēta) pamatne, kā rezultātā starpsienas (septas) kļūst sekundāri dubultotas. Sieniņas caurauž tievi kanāliņi, kuri tās iekšienē zarojas. Kanāliņu atveres ir no iekšpuses noslēgtas ar organisku klājumu, bet no ārpuses — ar sieniņas vienlaidus slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] agrīnajā triseriālajā stadijā ir interiomargināla (izvietota pie iekšējās malas), bet pieaugušajiem īpatņiem termināla, ieapaļa, apskauta ar nepārtrauktu apmali. Daļa atveres ir pārklāta ar vienlaidus zobu plātni ([[Atveres zobs|atveres zobu]]), kas piedod atverei pusmēness formu. Šī plātne turpinas kameras iekšpusē un stiprinas pie iepriekšējās kameras. Nākamās zobu plātnes orientētas 120° leņķī cita pret citu, kas atspoguļo sākotnējo trīsrindu uzbūvi.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). ''Foraminiferal Genera and their Classification''. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 182 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Klavulīnu ģintī ir iekļautas 40 sugas. No tām recentās sugas ir šādas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=409586 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* ģints: '''''Clavulina''''' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina angularis]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina huanghaiensis]] &lt;small&gt;Lei &amp; Li, 2016&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina multicamerata]] &lt;small&gt;Chapman, 1907&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina nodosaria]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina parkeri]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1976&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina rugosa]] &lt;small&gt;Pourtales, 1850&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina subangularis]] &lt;small&gt;Ishizaki, 1939&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tokaiensi]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina tosaensis]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;
:* suga: [[Clavulina yabei]] &lt;small&gt;Asano, 1936&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>bhp47xba75r53wy2exb0qm4tc02lwrs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Clavulina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642323</id>
    <redirect title="Klavulīnas" />
    <revision>
      <id>4541240</id>
      <timestamp>2026-10-29T16:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Klavulīnas]]</comment>
      <origin>4541240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="0mlt2mcs0v9l4ng3b22nqf27mhgf143" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Klavulīnas]]</text>
      <sha1>0mlt2mcs0v9l4ng3b22nqf27mhgf143</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Bruhpedia</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642324</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Estoppel" />
    <revision>
      <id>4541252</id>
      <timestamp>2026-10-29T17:05:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Neriah</username>
        <id>96719</id>
      </contributor>
      <comment>Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Bruhpedia]] uz [[Dalībnieka diskusija:Estoppel]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Bruhpedia|Bruhpedia]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Estoppel|Estoppel]]&quot;</comment>
      <origin>4541252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="om4iizzlv9pimce0fxyqhdey6sjle22" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Estoppel]]</text>
      <sha1>om4iizzlv9pimce0fxyqhdey6sjle22</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Dimants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642325</id>
    <revision>
      <id>4541286</id>
      <timestamp>2026-10-29T18:25:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="651" sha1="m1fa3w8hlzhmkkcuhmnwj2v8pad6f83" xml:space="preserve">'''Pēteris Dimants''' (1980) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] valdes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91440-valdis-kotans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Dimants, Pēteris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>m1fa3w8hlzhmkkcuhmnwj2v8pad6f83</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541288</id>
      <parentid>4541286</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:27:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4541288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="692" sha1="jpgxkbpmfa1dh5osqt1btw5f82dzpcb" xml:space="preserve">'''Pēteris Dimants''' (1980) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] valdes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/91440-valdis-kotans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;
Aɡrākais Ogres novada domes deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Dimants, Pēteris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jpgxkbpmfa1dh5osqt1btw5f82dzpcb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541289</id>
      <parentid>4541288</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:29:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4541289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="697" sha1="mtzkkk4yeruoloot0rv5tc4x21a6n0e" xml:space="preserve">'''Pēteris Dimants''' (1980) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] valdes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/en/kandidati/88050-peteris-dimants/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;
Aɡrākais Ogres novada domes deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Dimants, Pēteris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>mtzkkk4yeruoloot0rv5tc4x21a6n0e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541299</id>
      <parentid>4541289</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:44:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4541299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="694" sha1="s7h11po5lc6tlwu7odcixoayv40vlj9" xml:space="preserve">'''Pēteris Dimants''' (1980) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] valdes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/en/kandidati/88050-peteris-dimants/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;
Aɡrākais Ogres novada domes deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Dimants, Pēteris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>s7h11po5lc6tlwu7odcixoayv40vlj9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541448</id>
      <parentid>4541299</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:49:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="715" sha1="7usvhqh5oct6vv7bvan887khw4fdee0" xml:space="preserve">'''Pēteris Dimants''' (dzimis {{dat|1980|10|16}}) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] valdes loceklis.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/en/kandidati/88050-peteris-dimants/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;
Aɡrākais Ogres novada domes deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Dimants, Pēteris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>7usvhqh5oct6vv7bvan887khw4fdee0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Jenzis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642326</id>
    <revision>
      <id>4541298</id>
      <timestamp>2026-10-29T18:41:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="631" sha1="jlm3h8hgvuxq60kkzqlpqxaxgqsba4z" xml:space="preserve">'''Jānis Jenzis''' (dzimis 1973. gada 9. maijā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Restorānu biedrības prezidents.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87740-janis-jenzis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Jenzis, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jlm3h8hgvuxq60kkzqlpqxaxgqsba4z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541300</id>
      <parentid>4541298</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T18:47:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="630" sha1="f1r4227j0v9daex9vqmubtt1iltcvbr" xml:space="preserve">'''Jānis Jenzis''' (dzimis 1973. gada 9. maijā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Restorānu biedrības prezidents.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87740-janis-jenzis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Jenzis, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>f1r4227j0v9daex9vqmubtt1iltcvbr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541451</id>
      <parentid>4541300</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:52:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="626" sha1="09ypspfguapeb40rinj85vbp4bbw1lh" xml:space="preserve">'''Jānis Jenzis''' (dzimis {{dat|1973|5|9}}) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Latvijas Restorānu biedrības prezidents.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87740-janis-jenzis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Jenzis, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>09ypspfguapeb40rinj85vbp4bbw1lh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Kārkliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642327</id>
    <revision>
      <id>4541302</id>
      <timestamp>2026-10-29T18:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="649" sha1="i62lts4ce8irzp5woh6hr7splebdkyr" xml:space="preserve">'''Valdis Kārkliņš''' (1983) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Mārupes novada pašvaldības	domes priekšsēdētāja vietnieks.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/88140-valdis-karklins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kārkliņš, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>i62lts4ce8irzp5woh6hr7splebdkyr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541452</id>
      <parentid>4541302</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:55:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="669" sha1="nw4owmedrtin6gw2xf3ij2yoczvddv4" xml:space="preserve">'''Valdis Kārkliņš''' (dzimis {{dat|1983|7|31}}) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Mārupes novada pašvaldības	domes priekšsēdētāja vietnieks.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/88140-valdis-karklins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kārkliņš, Valdis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>nw4owmedrtin6gw2xf3ij2yoczvddv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Višvanatu pilsonības skandāls</title>
    <ns>1</ns>
    <id>642328</id>
    <revision>
      <id>4541303</id>
      <timestamp>2026-10-29T18:55:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LLukasevica</username>
        <id>152474</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cenzūra noziedzīgu nodarījumu labā */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4541303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="518" sha1="06sqm4qeohdoz421gbrwum0poy80trk" xml:space="preserve">== Cenzūra noziedzīgu nodarījumu labā ==
Jautājums, kāpēc apzināti jāslēpj pilsoniskās sabiedrības atklāti noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju darbībā un jācenzē fakti par labu politiskajai elitei? Liegums papildināt faktus un Ķīnas Tautas Republikas slepeno dienestu noziedzīgo nodarījumu slēpšana nav ne neitrāla, ne akadēmiska, ne enciklopēdiska. [[Dalībnieks:LLukasevica|LLukasevica]] ([[Dalībnieka diskusija:LLukasevica|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 20.55 (EET)</text>
      <sha1>06sqm4qeohdoz421gbrwum0poy80trk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541335</id>
      <parentid>4541303</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T19:53:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cenzūra noziedzīgu nodarījumu labā */ Atbilde</comment>
      <origin>4541335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="978" sha1="fe0h1zkq9kqnmv2thhwma8tgxnx4y6j" xml:space="preserve">== Cenzūra noziedzīgu nodarījumu labā ==
Jautājums, kāpēc apzināti jāslēpj pilsoniskās sabiedrības atklāti noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju darbībā un jācenzē fakti par labu politiskajai elitei? Liegums papildināt faktus un Ķīnas Tautas Republikas slepeno dienestu noziedzīgo nodarījumu slēpšana nav ne neitrāla, ne akadēmiska, ne enciklopēdiska. [[Dalībnieks:LLukasevica|LLukasevica]] ([[Dalībnieka diskusija:LLukasevica|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 20.55 (EET)

:Tāpēc, ka šeit ir enciklopēdija, nevis soctīklu tenku (kuras jūs saucat par faktiem, bet pie tam atsaucaties uz tviteru un feisbuku) savāktuve. Raksts jau tāpat ir stipri novirzīts no neitrālas pozīcijas par labu konspiroloģijai, praktiski tajā pašlaik ir tikai vienas - jūsējās puses pozīcija un to vajadzētu labot. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 21.53 (EET)</text>
      <sha1>fe0h1zkq9kqnmv2thhwma8tgxnx4y6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Lazdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642329</id>
    <revision>
      <id>4541307</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="569" sha1="exusuf1pb2uh9azo1xsnwtx3rsus7fy" xml:space="preserve">'''Juris Lazdiņš''' (1971) ir [[Latvieši|latviešu]] lauksaimnieks un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Zemnieku saeima]]s valdes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93160-juris-lazdins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lazdiņš, Juris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>exusuf1pb2uh9azo1xsnwtx3rsus7fy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541490</id>
      <parentid>4541307</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="589" sha1="98zvew3ol0aiieufe940lxrhj09x0mi" xml:space="preserve">'''Juris Lazdiņš''' (dzimis {{dat|1971|3|28}}) ir [[Latvieši|latviešu]] lauksaimnieks un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Zemnieku saeima]]s valdes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93160-juris-lazdins/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lazdiņš, Juris}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>98zvew3ol0aiieufe940lxrhj09x0mi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilmārs Luksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642330</id>
    <revision>
      <id>4541310</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:10:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="560" sha1="nzymadtt1d7m0b258hl02knq76el0t2" xml:space="preserve">'''Ilmārs Luksts''' (1987) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Jēkabpils novada pašvaldības	deputāts.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93320-ilmars-luksts/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Luksts, Ilmārs}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>nzymadtt1d7m0b258hl02knq76el0t2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541491</id>
      <parentid>4541310</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:21:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="580" sha1="e2fnxx6zbsug8ir8dux20ok9fbpz8si" xml:space="preserve">'''Ilmārs Luksts''' (dzimis {{dat|1987|2|22}}) ir [[Latvieši|latviešu]] inženieris un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Jēkabpils novada pašvaldības	deputāts.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93320-ilmars-luksts/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Luksts, Ilmārs}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>e2fnxx6zbsug8ir8dux20ok9fbpz8si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Prīsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642331</id>
    <revision>
      <id>4541316</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="530" sha1="a7b96ioe53954im6192ifzbd2bw90lk" xml:space="preserve">'''Mārtiņš Prīsis''' (1980) ir [[Latvieši|latviešu]] būvinženieris un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87980-martins-prisis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Prīsis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>a7b96ioe53954im6192ifzbd2bw90lk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541492</id>
      <parentid>4541316</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:24:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="550" sha1="b8zy8jf8k81zm8z05ganxpukx07mbbb" xml:space="preserve">'''Mārtiņš Prīsis''' (dzimis {{dat|1980|5|22}}) ir [[Latvieši|latviešu]] būvinženieris un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87980-martins-prisis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Prīsis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>b8zy8jf8k81zm8z05ganxpukx07mbbb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekstularīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642332</id>
    <revision>
      <id>4541317</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:18:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Textularia.jpg |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas |           dzimta = Textulariidae |        dzimta_lv = Tekstularīdes |...</comment>
      <origin>4541317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3099" sha1="mmk9ireoi9iutr4ktbmj8bw1s1fvmqe" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Textulariinae
|   apakšdzimta_lv = Tekstularīnes
|         binomial = Textulariinae &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstularīnes''' (''Textulariinae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakšdzimta. Šo apakšdzimtu 1900. gadā izveidoja Austrālijas paleontologs [[Frederiks Čapmens]], piedēvējot to vācu dabaszinātniekam [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs|Kristiānam Ērenbergam]], kurš 1838. gadā izveidoja ''Textularina'' dzimtu. Tekstularīņu pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstularīņu [[čaula]] parasti ir brīva (retos gadījumos pieaug pie substrāta), agrīnajā stadijā plakanspirāliska, vēlāk paliek pilnīgi biseriāla (divrindu) vai arī sākotnēji biseriāla vēlāk paliek uniseriāla (vienrindu). [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir vienkarša, interiomargināla (izvietota iekšējā malā) vismaz agrīnajā stadijā. Vēlāk, kad čaula paliek uniseriāla, atvere daudzu caurumu veidā var būt izsēta pa [[Foraminīferu kameras|kameras]] virsmu. Čaulas sieniņas ir aglutinētas, ar nelielu [[Kalcīts|kalcīta]] cementa piejaukumu.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 172 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Общая часть. Простейшие)'', издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1959. г., 219. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tekstularīņu apakšdzimtā ir iekļautas šādas ģintis&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=737000 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* apakšdzimta: '''''Textulariinae''''' &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Bigenerina]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Haeuslerella]] &lt;small&gt;Parr, 1936&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Norvanganina]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1981&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Paravulvulina]] &lt;small&gt;Cicha &amp; Zapletalová, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Sahulia]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Semivulvulina]] &lt;small&gt;Finlay, 1939&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Tetragonostomina]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1975&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Textularia]] &lt;small&gt;Defrance, 1824&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>mmk9ireoi9iutr4ktbmj8bw1s1fvmqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Textulariinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642333</id>
    <redirect title="Tekstularīnes" />
    <revision>
      <id>4541318</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:19:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tekstularīnes]]</comment>
      <origin>4541318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="rdtn1d0spf7skcx6j2s794yo4fsxunr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tekstularīnes]]</text>
      <sha1>rdtn1d0spf7skcx6j2s794yo4fsxunr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Stērninieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642334</id>
    <revision>
      <id>4541322</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:23:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jānis Stērninieks''' (1970) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87790-janis-sterninieks/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;  == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}}  {{DEFAULTSORT:Stērninieks, Jānis}} Kategorija:15. Saeimas depu...</comment>
      <origin>4541322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="527" sha1="alsm5t2lqizuwk57hf1z8xa3unoncy3" xml:space="preserve">'''Jānis Stērninieks''' (1970) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87790-janis-sterninieks/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stērninieks, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>alsm5t2lqizuwk57hf1z8xa3unoncy3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541496</id>
      <parentid>4541322</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:33:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="546" sha1="46ojrtvc1f0dry953k74g26ey5t2d9l" xml:space="preserve">'''Jānis Stērninieks''' (dzimis {{dat|1970|1|1}}) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87790-janis-sterninieks/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stērninieks, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>46ojrtvc1f0dry953k74g26ey5t2d9l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Štelmahers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642335</id>
    <revision>
      <id>4541325</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="529" sha1="29xwrfp0o39w45303cs3np05g2ixgzs" xml:space="preserve">'''Edgars Štelmahers''' (1969) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92360-edgars-stelmahers/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Štelmahers, Edgars}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>29xwrfp0o39w45303cs3np05g2ixgzs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541501</id>
      <parentid>4541325</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:43:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="549" sha1="jvcbyfa95v2nbdi5zphhqa07cjn4my2" xml:space="preserve">'''Edgars Štelmahers''' (dzimis {{dat|1969|4|10}}) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92360-edgars-stelmahers/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Štelmahers, Edgars}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>jvcbyfa95v2nbdi5zphhqa07cjn4my2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Agnesekoke</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642336</id>
    <revision>
      <id>4541330</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:41:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4541330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168" sha1="ei4d6r9xfevcen44ivj31i0j38uhapm" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Agnesekoke}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 21.41 (EET)</text>
      <sha1>ei4d6r9xfevcen44ivj31i0j38uhapm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Urtāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642337</id>
    <revision>
      <id>4541333</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:52:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jānis Urtāns''' (1990) ir [[Latvieši|latviešu]] vides eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Valsts vides dienesta vecākais eksperts.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87800-janis-urtans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;  == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}}  {{DEFAULTSORT:Urtāns, Jān...</comment>
      <origin>4541333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="561" sha1="lk5rayqrtm25o0j103tju1o8nr44nge" xml:space="preserve">'''Jānis Urtāns''' (1990) ir [[Latvieši|latviešu]] vides eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Valsts vides dienesta vecākais eksperts.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87800-janis-urtans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Urtāns, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>lk5rayqrtm25o0j103tju1o8nr44nge</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541500</id>
      <parentid>4541333</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:42:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="581" sha1="gpl8n0pldfml7ziuda3ej9ureklrcx6" xml:space="preserve">'''Jānis Urtāns''' (dzimis {{dat|1990|3|25}}) ir [[Latvieši|latviešu]] vides eksperts un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. Valsts vides dienesta vecākais eksperts.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87800-janis-urtans/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Urtāns, Jānis}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>gpl8n0pldfml7ziuda3ej9ureklrcx6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekstulārijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642338</id>
    <revision>
      <id>4541337</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:57:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Textularia.jpg |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas |           dzimta = Textulariidae |        dzimta_lv = Tekstularīdes |...</comment>
      <origin>4541337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2400" sha1="p2q3kmacyo3t6sy7qkc4vdowzhy1uvb" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Textularia.jpg
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Textulariinae
|   apakšdzimta_lv = Tekstularīnes
|            ģints = Textularia
|         ģints_lv = Tekstulārijas
|         binomial = Textularia &lt;small&gt;Defrance, 1824&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Tekstulārijas''' (''Textularia'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1824. gadā izveidoja franču paleontologs [[Žaks Defranss]]. Tekstulāriju [[tipiskā suga]] ir ''[[Textularia sagittula]]'' &lt;small&gt;Defrance in de Blainville, 1824&lt;/small&gt;. Šajā ģintī ir vairāki simti sugu.&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=112394 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt; Tekstulāriju pārstāvji dzīvo no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstulāriju [[čaula]] parasti ir saplacināta un visā savā garumā tā ir biseriāla (divrindu), taču mikrosfēriskajai formai agrīnaja stadijā var būt papildus trešā [[Foraminīferu kameras|kamera]], kas no ārpuses piekļaujas pirmajam kameru pārim. Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem, kas var atvērties ārpusē poru veidā vai arī no ārpuses var būt pārklātas ar plānu, aglutinētu slāni.  Bet iekšpusē čaula izklāta ar organiskas vielas slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] zemas arkas vai spraugas veidā atrodas atveres virsmas pamatnē.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 173-174 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Общая часть. Простейшие)'', издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1959. г., 219. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>p2q3kmacyo3t6sy7qkc4vdowzhy1uvb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Textularia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642339</id>
    <redirect title="Tekstulārijas" />
    <revision>
      <id>4541338</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tekstulārijas]]</comment>
      <origin>4541338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="6cb1hwb5dw3mtyskfftmnpzzlxr4rir" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tekstulārijas]]</text>
      <sha1>6cb1hwb5dw3mtyskfftmnpzzlxr4rir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viesturs Vitovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642340</id>
    <revision>
      <id>4541340</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:58:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="600" sha1="4lbl7oexe7mmx7f02ekaekrtpe1vwwo" xml:space="preserve">'''Viesturs Vitovskis''' (1983) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s parlamentārais sekretārs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92410-viesturs-vitovskis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Vitovskis, Viesturs}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>4lbl7oexe7mmx7f02ekaekrtpe1vwwo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541499</id>
      <parentid>4541340</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="620" sha1="4j0z9wzikly0h61rlw3h6g6ub9w8kvh" xml:space="preserve">'''Viesturs Vitovskis''' (dzimis {{dat|1983|6|11}}) ir [[Latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s parlamentārais sekretārs.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92410-viesturs-vitovskis/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Vitovskis, Viesturs}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>4j0z9wzikly0h61rlw3h6g6ub9w8kvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Triglavski Kartograf</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642341</id>
    <revision>
      <id>4541342</id>
      <timestamp>2026-10-29T19:59:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4541342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="35ni1941w1udi4ww53gqd7la16xncni" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Triglavski Kartograf}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 21.59 (EET)</text>
      <sha1>35ni1941w1udi4ww53gqd7la16xncni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guntars Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642342</id>
    <revision>
      <id>4541345</id>
      <timestamp>2026-10-29T20:08:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="579" sha1="sh2yizoa1qy1vfpwwwaag68rtqcwaeu" xml:space="preserve">'''Guntars Vītols''' (1972) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s padomnieks.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/en/kandidati/87550-guntars-vitols/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Guntars}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>sh2yizoa1qy1vfpwwwaag68rtqcwaeu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541498</id>
      <parentid>4541345</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T09:40:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="599" sha1="fhl0tq0luxt0gedtzhdna49wnkrxif4" xml:space="preserve">'''Guntars Vītols''' (dzimis {{dat|1972|8|11}}) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un [[politiķis]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāts, ievēlēts no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s padomnieks.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/en/kandidati/87550-guntars-vitols/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Guntars}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>fhl0tq0luxt0gedtzhdna49wnkrxif4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agnese Kupača</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642343</id>
    <revision>
      <id>4541349</id>
      <timestamp>2026-10-29T20:17:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4541349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="649" sha1="b9nlbns4g0bke5jl5s5mw9rlfbw1mvy" xml:space="preserve">'''Agnese Kupača''' (1984) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmēja un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Reģionu Apvienība]]s	Valdes locekle, domes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87500-agnese-kupaca/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT: Kupača, Agnese}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>b9nlbns4g0bke5jl5s5mw9rlfbw1mvy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541453</id>
      <parentid>4541349</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T06:59:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas dati</comment>
      <origin>4541453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="671" sha1="9tkfowf2u94bxpj16mpt27eqcag5h8y" xml:space="preserve">'''Agnese Kupača''' (dzimusi {{dat|1984|10|27}}) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmēja un [[politiķe]]. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;. [[Latvijas Reģionu Apvienība]]s	Valdes locekle, domes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87500-agnese-kupaca/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{15. Saeima}}

{{DEFAULTSORT: Kupača, Agnese}}
[[Kategorija:15. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; absolventi]]
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9tkfowf2u94bxpj16mpt27eqcag5h8y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sifotekstularīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642344</id>
    <revision>
      <id>4541358</id>
      <timestamp>2026-10-29T20:46:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |           attēls =  |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas |           dzimta = Textulariidae |        dzimta_lv = Tekstularīdes |...</comment>
      <origin>4541358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2355" sha1="l9nw04vfk7fl08kxkg7h9rzf4qgk2yf" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|           attēls = 
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Siphotextulariinae
|   apakšdzimta_lv = Sifotekstularīnes
|         binomial = Siphotextulariinae &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Sifotekstularīnes''' (''Siphotextulariinae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakšdzimta. Šo apakšdzimtu 1985. gadā izveidoja  amerikāņu mikropaleontologi [[Alfrēds Lēblihs]] un [[Helēna Tappana]]. Sifotekstularīņu pārstāvji dzīvo no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Sifotekstularīņu [[čaula]] ir brīva, biseriāla (divrindu). Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir apskauta ar skaidri izteiktu valnīti vai arī var būt piepacelta uz kakliņa. 

No tekstularīņu pārstāvjiem atšķiras ar to, ka ka atvere vienmer ir izvietota uz beidzamas kameras un parasti ir piepacelta uz kakliņa vai apskauta ar valnīti.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 174 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sifotekstularīņu apakšdzimtā ir iekļautas šādas ģintis&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=737001 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* apakšdzimta: '''''Siphotextulariinae''''' &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Karrerotextularia]] &lt;small&gt;Le Calvez, de Klasz &amp; Brun, 1974&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Plecanium]] &lt;small&gt;Reuss, 1862&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Siphoscutula]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Siphotextularia]] &lt;small&gt;Finlay, 1939&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Textulina]] &lt;small&gt;Saidova, 1975&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>l9nw04vfk7fl08kxkg7h9rzf4qgk2yf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541362</id>
      <parentid>4541358</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:48:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2374" sha1="hy0u8eiaowqrs6e5sppwnvktienwnor" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|           attēls = 
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Siphotextulariinae
|   apakšdzimta_lv = Sifotekstularīnes
|         binomial = Siphotextulariinae &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Sifotekstularīnes''' (''Siphotextulariinae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakšdzimta. Šo apakšdzimtu 1985. gadā izveidoja  amerikāņu mikropaleontologi [[Alfrēds Lēblihs]] un [[Helēna Tappana]]. Sifotekstularīņu pārstāvji dzīvo no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Sifotekstularīņu [[čaula]] ir brīva, biseriāla (divrindu). Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir apskauta ar skaidri izteiktu valnīti vai arī var būt piepacelta uz kakliņa. 

No [[tekstularīnes|tekstularīņu]] pārstāvjiem atšķiras ar to, ka ka atvere vienmer ir izvietota uz beidzamas kameras un parasti ir piepacelta uz kakliņa vai apskauta ar valnīti.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 174 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sifotekstularīņu apakšdzimtā ir iekļautas šādas ģintis&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=737001 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* apakšdzimta: '''''Siphotextulariinae''''' &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Karrerotextularia]] &lt;small&gt;Le Calvez, de Klasz &amp; Brun, 1974&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Plecanium]] &lt;small&gt;Reuss, 1862&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Siphoscutula]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Siphotextularia]] &lt;small&gt;Finlay, 1939&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Textulina]] &lt;small&gt;Saidova, 1975&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>hy0u8eiaowqrs6e5sppwnvktienwnor</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541364</id>
      <parentid>4541362</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T20:53:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2462" sha1="ozx2rkvadcqbqwve7vfwzv214p3eduj" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Siphotextularia concava.jpg
|     att_nosaukums= Sifotekstularīne ''[[Siphotextularia concava]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Siphotextulariinae
|   apakšdzimta_lv = Sifotekstularīnes
|         binomial = Siphotextulariinae &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Sifotekstularīnes''' (''Siphotextulariinae'') ir [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] apakšdzimta. Šo apakšdzimtu 1985. gadā izveidoja  amerikāņu mikropaleontologi [[Alfrēds Lēblihs]] un [[Helēna Tappana]]. Sifotekstularīņu pārstāvji dzīvo no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Sifotekstularīņu [[čaula]] ir brīva, biseriāla (divrindu). Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir apskauta ar skaidri izteiktu valnīti vai arī var būt piepacelta uz kakliņa. 

No [[tekstularīnes|tekstularīņu]] pārstāvjiem atšķiras ar to, ka ka atvere vienmer ir izvietota uz beidzamas kameras un parasti ir piepacelta uz kakliņa vai apskauta ar valnīti.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 174 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sifotekstularīņu apakšdzimtā ir iekļautas šādas ģintis&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=737001 World Foraminifera Database]&lt;/ref&gt;:
* apakšdzimta: '''''Siphotextulariinae''''' &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Karrerotextularia]] &lt;small&gt;Le Calvez, de Klasz &amp; Brun, 1974&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Plecanium]] &lt;small&gt;Reuss, 1862&lt;/small&gt; †
:* ģints: [[Siphoscutula]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Siphotextularia]] &lt;small&gt;Finlay, 1939&lt;/small&gt;
:* ģints: [[Textulina]] &lt;small&gt;Saidova, 1975&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>ozx2rkvadcqbqwve7vfwzv214p3eduj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siphotextulariinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642345</id>
    <redirect title="Sifotekstularīnes" />
    <revision>
      <id>4541359</id>
      <timestamp>2026-10-29T20:46:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sifotekstularīnes]]</comment>
      <origin>4541359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="e399u96y2ynmrykzoo9cykcru4ph4x8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sifotekstularīnes]]</text>
      <sha1>e399u96y2ynmrykzoo9cykcru4ph4x8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Siphotextularia concava.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>642346</id>
    <revision>
      <id>4541363</id>
      <timestamp>2026-10-29T20:51:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Foraminīferas Siphotextularia concava. Ņemts no:[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Foraminifera_(10.3897-BDJ.10.e87457)_Figure_10.jpg].</comment>
      <origin>4541363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="193" sha1="0i1rrlxmmv601udeb6w6bgt28n1o9m6" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Foraminīferas Siphotextularia concava. Ņemts no:[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Foraminifera_(10.3897-BDJ.10.e87457)_Figure_10.jpg].
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>0i1rrlxmmv601udeb6w6bgt28n1o9m6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sifotekstulārijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642347</id>
    <revision>
      <id>4541367</id>
      <timestamp>2026-10-29T21:19:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |           attēls = Siphotextularia concava.jpg |     att_nosaukums= Sifotekstularīne ''[[Siphotextularia concava]]'' |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstula...</comment>
      <origin>4541367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3855" sha1="2o25pnp3ey9xsrvuvvukkrtur6sc3u0" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Siphotextularia concava.jpg
|     att_nosaukums= Sifotekstularīne ''[[Siphotextularia concava]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Siphotextulariinae
|   apakšdzimta_lv = Sifotekstularīnes
|            ģints = Siphotextularia
|         ģints_lv = Sifotekstulārijas
|         binomial = Siphotextularia &lt;small&gt;Finlay, 1939&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Sifotekstulārijas''' (''Siphotextularia'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1939. gadā izveidoja jaunzēlandiešu paleontologs [[Harolds Finlejs]]. Sifotekstulāriju [[tipiskā suga]] ir ''[[Siphotextularia wairoana ]]'' &lt;small&gt;Finlay, 1939:&lt;/small&gt;. Sifotekstulāriju pārstāvji dzīvo no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstulāriju [[čaula]] parasti ir saplacināta un visā savā garumā tā ir biseriāla (divrindu), taču mikrosfēriskajai formai agrīnaja stadijā var būt papildus trešā [[Foraminīferu kameras|kamera]], kas no ārpuses piekļaujas pirmajam kameru pārim. Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem, kas var atvērties ārpusē poru veidā vai arī no ārpuses var būt pārklātas ar plānu, aglutinētu slāni.  Bet iekšpusē čaula izklāta ar organiskas vielas slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] zemas arkas vai spraugas veidā atrodas atveres virsmas pamatnē.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 175 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sifotekstulāriju ģintī ir iekļautas 45 sugas. No tām recentās sugas ir šādas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=112392 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* ģints: '''''Clavulina''''' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia affinis]] &lt;small&gt;(Fornasini, 1883)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia aperturalis]] &lt;small&gt;(Cushman, 1911)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia arubaensis]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia bermudezi]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1978&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia blacki]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia caroliniana]] &lt;small&gt;(Cushman, 1922)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia concava]] &lt;small&gt;(Karrer, 1868)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia dawesi]] &lt;small&gt;Kennett, 1967&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia diversa]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia eastatlantica]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1973&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia fretensis]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia glabrata]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia margaritaensis]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia mestayerae]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia olianaensis]] &lt;small&gt;Colom &amp; Ruiz de Gaona, 1950&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia pseudoconcava]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia rolshauseni]] &lt;small&gt;Phleger &amp; Parker, 1951&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia saulcyana]] &lt;small&gt;(d'Orbigny, 1839)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia subplana]] &lt;small&gt;(Cushman, 1922)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia subplanoides]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>2o25pnp3ey9xsrvuvvukkrtur6sc3u0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541369</id>
      <parentid>4541367</parentid>
      <timestamp>2026-10-29T21:22:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4541369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3842" sha1="tj522txk50aaljmvqnejbpmd2i1sp93" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Siphotextularia concava.jpg
|     att_nosaukums= Sifotekstularīne ''[[Siphotextularia concava]]''
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Siphotextulariinae
|   apakšdzimta_lv = Sifotekstularīnes
|            ģints = Siphotextularia
|         ģints_lv = Sifotekstulārijas
|         binomial = Siphotextularia &lt;small&gt;Finlay, 1939&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''Sifotekstulārijas''' (''Siphotextularia'') ir [[Kosmopolītisms|kosmopolītiska]] [[Globotalamejas|globotalameju]] klases [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints. Šo ģinti 1939. gadā izveidoja jaunzēlandiešu paleontologs [[Harolds Finlejs]]. Sifotekstulāriju [[tipiskā suga]] ir ''[[Siphotextularia wairoana ]]'' &lt;small&gt;Finlay, 1939:&lt;/small&gt;. Sifotekstulāriju pārstāvji dzīvo no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Tekstulāriju [[čaula]] parasti ir saplacināta un visā savā garumā tā ir biseriāla (divrindu), taču mikrosfēriskajai formai agrīnaja stadijā var būt papildus trešā [[Foraminīferu kameras|kamera]], kas no ārpuses piekļaujas pirmajam kameru pārim. Čaulas sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem, kas var atvērties ārpusē poru veidā vai arī no ārpuses var būt pārklātas ar plānu, aglutinētu slāni.  Bet iekšpusē čaula izklāta ar organiskas vielas slāni. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] zemas arkas vai spraugas veidā atrodas atveres virsmas pamatnē.&lt;ref&gt;Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 175 lpp. ISBN 0-442-25937-9&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sifotekstulāriju ģintī ir iekļautas 45 sugas. No tām recentās sugas ir šādas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=112392 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* ģints: '''''Clavulina''''' &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia affinis]] &lt;small&gt;(Fornasini, 1883)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia aperturalis]] &lt;small&gt;(Cushman, 1911)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia arubaensis]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia bermudezi]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1978&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia blacki]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia caroliniana]] &lt;small&gt;(Cushman, 1922)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia concava]] &lt;small&gt;(Karrer, 1868)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia dawesi]] &lt;small&gt;Kennett, 1967&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia diversa]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia eastatlantica]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1973&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia fretensis]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia glabrata]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia margaritaensis]] &lt;small&gt;McCulloch, 1981&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia mestayerae]] &lt;small&gt;Vella, 1957&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia olianaensis]] &lt;small&gt;Colom &amp; Ruiz de Gaona, 1950&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia pseudoconcava]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia rolshauseni]] &lt;small&gt;Phleger &amp; Parker, 1951&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia saulcyana]] &lt;small&gt;(d'Orbigny, 1839)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia subplana]] &lt;small&gt;(Cushman, 1922)&lt;/small&gt;
:* suga: [[Siphotextularia subplanoides]] &lt;small&gt;Zheng, 1988&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>tj522txk50aaljmvqnejbpmd2i1sp93</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siphotextularia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642348</id>
    <redirect title="Sifotekstulārijas" />
    <revision>
      <id>4541368</id>
      <timestamp>2026-10-29T21:20:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sifotekstulārijas]]</comment>
      <origin>4541368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="6dectxvg3qsg8u2j5onvfmkf1oicyha" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sifotekstulārijas]]</text>
      <sha1>6dectxvg3qsg8u2j5onvfmkf1oicyha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siphotextularia concava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642349</id>
    <revision>
      <id>4541384</id>
      <timestamp>2026-10-29T22:20:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste |          platums =  |           attēls = Siphotextularia concava.jpg |     att_nosaukums=  |           valsts = Rhizaria |        valsts_lv = Rizārijas |             tips = Foraminifera |          tips_lv = Foraminīferas |            klase = Globothalamea |         klase_lv = Globotalamejas |            kārta = Textulariida |         kārta_lv = Tekstulariīdas |       virsdzimta = Textularioidea |    virsdzimta_lv = Tekstula...</comment>
      <origin>4541384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2712" sha1="nl253bs8w7i3yilvwtizv598xcpncmx" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|           attēls = Siphotextularia concava.jpg
|     att_nosaukums= 
|           valsts = Rhizaria
|        valsts_lv = Rizārijas
|             tips = Foraminifera
|          tips_lv = Foraminīferas
|            klase = Globothalamea
|         klase_lv = Globotalamejas
|            kārta = Textulariida
|         kārta_lv = Tekstulariīdas
|       virsdzimta = Textularioidea
|    virsdzimta_lv = Tekstularioidejas
|           dzimta = Textulariidae
|        dzimta_lv = Tekstularīdes
|      apakšdzimta = Siphotextulariinae
|   apakšdzimta_lv = Sifotekstularīnes
|            ģints = Siphotextularia
|         ģints_lv = Sifotekstulārijas
|             suga = Siphotextularia concava
|         binomial = &lt;small&gt;(Karrer, 1868)&lt;/small&gt;
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|       iedalījums =
|      kategorijas = nē
}}
'''''Siphotextularia concava''''' ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] suga [[Tekstulariīdas|tekstulariīdu]] kārtā. Sugu 1868. gadā aprakstīja Austrijas ģeologs un mikropaleontologs [[Fēlikss Karrers]]. Tā ir izplatīta [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], [[Egejas jūra|Egejas]] un [[Marmora jūra|Marmora jūrā]], [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dienvidu daļā, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānā]], [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūrā]], [[Lamanšs|Lamanšā]], [[Mozambikas šaurums|Mozambikas šaurumā]], [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]] pie [[Bruneja]]s krastiem, [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], kā arī pie [[Japāna]]s un [[Koreja]]s krastiem.&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=114255#distributions World Foraminifera Database.]&lt;/ref&gt; [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] ''Siphotextularia concava'' ir zināmas no [[Miocēns|miocēna]] līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;[https://foraminifera.eu/speciesnew.php?aphiaid=114255&amp;aktion=suche Foraminifera Database - illustrated catalog]&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
[[Čaula]] visā garumā ir biseriāla (divrindu), sānskatā — trīsstūrveidīga. Šķērsgriezumā tā ir gandrīz četrstūraina. Šuves ir nedaudz iespiestas. Sieniņas ir aglutinētas, cauraustas ar kanāliņiem, kas poru veidā iziet virspusē. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir iegarenas spraugas veidā, un ir izvietota interiomargināli (iekšējā pusē). Tā ir apskauta ar valnīti (lūpu) un nedaudz izstiepta neliela kakliņa veidā.&lt;ref&gt;Franc Cimerman in Martin R. Langer., ''Mediterranean Foraminifera'', Ljubljana, 1991. 23. lpp., ISBN 86-7131-053-1&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Foraminīferas]]</text>
      <sha1>nl253bs8w7i3yilvwtizv598xcpncmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meie Mees</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642350</id>
    <revision>
      <id>4541390</id>
      <timestamp>2026-10-30T01:59:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Antgartor</username>
        <id>145327</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste |            Fons = grupa |           Vārds = Meie Mees |          Attēls = |         Att_izm = |        Apraksts = |           Vieta = {{EST}} |           Žanrs = [[Pop]] |            Gadi = 1997—pašlaik |Izdevējkompānija = BGM Records |           Mlapa = [https://www.meiemees.ee/ meiemees.ee] |      Dalībnieki = Aivar Riisalu&lt;br&gt;Margus Mõttus&lt;br&gt;Toomas Pae&lt;br&gt;Vahur Parve&lt;br&gt;Tarvi Jaago&lt;br&gt;Emil Oja |  Bij_dalībnieki =  }}  '''Meie M...</comment>
      <origin>4541390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2105" sha1="6q0e1bicf0ugnzwpc3f8jpe471aex6l" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = Meie Mees
|          Attēls =
|         Att_izm =
|        Apraksts =
|           Vieta = {{EST}}
|           Žanrs = [[Pop]]
|            Gadi = 1997—pašlaik
|Izdevējkompānija = BGM Records
|           Mlapa = [https://www.meiemees.ee/ meiemees.ee]
|      Dalībnieki = Aivar Riisalu&lt;br&gt;Margus Mõttus&lt;br&gt;Toomas Pae&lt;br&gt;Vahur Parve&lt;br&gt;Tarvi Jaago&lt;br&gt;Emil Oja
|  Bij_dalībnieki = 
}}

'''Meie Mees''' (&quot;Mūsu vīrs&quot;) ir [[Igaunija|igauņu]] [[pop]]mūzikas grupa.

No 2002. līdz 2007. gadam viņa sešas reizes pēc kārtas ieguva Estonian Pop Music Annual Awards (&quot;Igaunijas popmūzikas gada&quot;) balvu kategorijā „Labākā popmūzikas grupa”.&lt;ref&gt;[http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2002 Estonian Pop Music Annual Awards 2002]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2003 Estonian Pop Music Annual Awards 2003]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2004 Estonian Pop Music Annual Awards 2004]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2005 Estonian Pop Music Annual Awards 2005]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2006 Estonian Pop Music Annual Awards 2006]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2007 Estonian Pop Music Annual Awards 2007]&lt;/ref&gt;

==Diskogrāfija==
===Studijas albumi===
* ''Ära näe vaeva'' (1997)
* ''Piraat plaat'' (1998)
* ''Sina oled minu sõber'' (1999)
* ''Best of 2000'' (1999)
* ''Teen tapeeti'' (2000)
* ''Pühi kogu perele'' (2001)
* ''Pööning põleb'' (2001)
* ''Kut senap sule'' (2002)
* ''Kutse napsule'' (2002)
* ''Lastelaulud'' (2002)
* ''Klounide rünnak'' (2003)
* ''Pest off 2004'' (2004)
* ''Eesti mees on tantsulõvi'' (2004)
* ''Meieh rullaadid'' (2005)
* ''Jookse, põder!'' (2005)
* ''Laulud lastele'' (2006)
* ''Vaba mees'' (2006)
* ''Pest of the Pest'' (2007)
* ''Päike looja läks'' (2008)
* ''Puhal Kuld II'' (2013)
* ''Puhal Kuld I'' (2020)

===DVD===
* ''Karaoke'' (2004)
* ''Meieh rullaadid'' (2005)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat}}
* [https://www.meiemees.en/ Oficiālā tīmekļa vietne]</text>
      <sha1>6q0e1bicf0ugnzwpc3f8jpe471aex6l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541602</id>
      <parentid>4541390</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Vīrs nu diezi vai, lai gan kas šos zina</comment>
      <origin>4541602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2108" sha1="17fy0wq81axlghd68sphtn78h72fmrq" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = Meie Mees
|          Attēls =
|         Att_izm =
|        Apraksts =
|           Vieta = {{EST}}
|           Žanrs = [[Pop]]
|            Gadi = 1997—pašlaik
|Izdevējkompānija = BGM Records
|           Mlapa = [https://www.meiemees.ee/ meiemees.ee]
|      Dalībnieki = Aivar Riisalu&lt;br&gt;Margus Mõttus&lt;br&gt;Toomas Pae&lt;br&gt;Vahur Parve&lt;br&gt;Tarvi Jaago&lt;br&gt;Emil Oja
|  Bij_dalībnieki = 
}}

'''Meie Mees''' (&quot;Mūsu cilvēks&quot;) ir [[Igaunija|igauņu]] [[pop]]mūzikas grupa.

No 2002. līdz 2007. gadam viņa sešas reizes pēc kārtas ieguva Estonian Pop Music Annual Awards (&quot;Igaunijas popmūzikas gada&quot;) balvu kategorijā „Labākā popmūzikas grupa”.&lt;ref&gt;[http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2002 Estonian Pop Music Annual Awards 2002]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2003 Estonian Pop Music Annual Awards 2003]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2004 Estonian Pop Music Annual Awards 2004]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2005 Estonian Pop Music Annual Awards 2005]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2006 Estonian Pop Music Annual Awards 2006]&lt;br&gt;- [http://www.ss.ee/kuldne/main.php?aasta=2007 Estonian Pop Music Annual Awards 2007]&lt;/ref&gt;

==Diskogrāfija==
===Studijas albumi===
* ''Ära näe vaeva'' (1997)
* ''Piraat plaat'' (1998)
* ''Sina oled minu sõber'' (1999)
* ''Best of 2000'' (1999)
* ''Teen tapeeti'' (2000)
* ''Pühi kogu perele'' (2001)
* ''Pööning põleb'' (2001)
* ''Kut senap sule'' (2002)
* ''Kutse napsule'' (2002)
* ''Lastelaulud'' (2002)
* ''Klounide rünnak'' (2003)
* ''Pest off 2004'' (2004)
* ''Eesti mees on tantsulõvi'' (2004)
* ''Meieh rullaadid'' (2005)
* ''Jookse, põder!'' (2005)
* ''Laulud lastele'' (2006)
* ''Vaba mees'' (2006)
* ''Pest of the Pest'' (2007)
* ''Päike looja läks'' (2008)
* ''Puhal Kuld II'' (2013)
* ''Puhal Kuld I'' (2020)

===DVD===
* ''Karaoke'' (2004)
* ''Meieh rullaadid'' (2005)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat}}
* [https://www.meiemees.en/ Oficiālā tīmekļa vietne]</text>
      <sha1>17fy0wq81axlghd68sphtn78h72fmrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosmosa sacensības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642351</id>
    <revision>
      <id>4541414</id>
      <timestamp>2026-10-30T04:16:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par kosmosa izpēti</comment>
      <origin>4541414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5876" sha1="5wes52irzhkxbw028755oi4w9q8f7ee" xml:space="preserve">[[Attēls:Aldrin Apollo 11.jpg|thumbnail|upright=1.1|ASV astronauts [[Bazs Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas ''[[Apollo 11]]'' misijas laikā . Fotogrāfiju uzņēma [[Nīls Ārmstrongs]], kurš kļuva par pirmo cilvēku, kas izkāpa uz Mēness]]
'''Kosmosa sacensības''' ({{val|en|Space Race}}, {{val|ru|Космическая гонка}}) bija [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā notikusi politiska, zinātniska un tehnoloģiska konkurence starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] (ASV) un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] (PSRS) par sasniegumiem [[kosmosa izpēte|kosmosa izpētē]].&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/943-kosmosa-izp%C4%93te |title=kosmosa izpēte |author=Mārtiņš Sudārs |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2025-01-16 |language=lv |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;smithsonian-space-race&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://airandspace.si.edu/explore/stories/space-race |title=The Space Race |work=National Air and Space Museum |publisher=Smithsonian Institution |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt; Tās ietvēra sacensību par pirmreizējiem sasniegumiem [[kosmonautika|kosmonautikā]], [[raķešu tehnoloģija|raķešu tehnoloģiju]] attīstībā, [[Zemes mākslīgais pavadonis|mākslīgo pavadoņu]] izmantošanā un [[cilvēka lidojums kosmosā|cilvēku lidojumos kosmosā]]. Kosmosa sacensību sākumu parasti saista ar ''Sputnik-1'' palaišanu 1957. gadā, bet to kulmināciju — ar ''Apollo 11'' nolaišanos uz Mēness 1969. gadā, bet plašākā periodizācijā par simbolisku sacensību noslēgumu uzskata arī ''Apollo–Sojuz'' misiju 1975. gadā.&lt;ref name=&quot;nasa-space-age&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/dawn-of-the-space-age/ |title=The Dawn of the Space Age |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-apollo11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/apollo-11-mission-overview/ |title=Apollo 11 Mission Overview |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-apollo-soyuz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/45-years-ago-historic-handshake-in-space/ |title=45 Years Ago: Historic Handshake in Space |author=John Uri |date=2020-07-17 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt; Kosmosa sacensībām bija ne tikai zinātniski un tehnoloģiski, bet arī [[militārā tehnoloģija|militāri]], politiski un [[propaganda]]s mērķi, jo abas [[lielvalsts|lielvalstis]] centās demonstrēt savu tehnoloģisko un sabiedriskās iekārtas pārākumu, palielināt starptautisko prestižu un attīstīt militāri izmantojamas [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] un [[izlūkošanas pavadonis|izlūkošanas pavadoņu]] tehnoloģijas.&lt;ref name=&quot;smithsonian-space-race&quot;/&gt; Par kosmosa sacensību sākuma simbolu kļuva PSRS {{dat|1957|10|4||bez}} veiksmīgi palaistais ''[[Sputnik-1]]'', pasaulē pirmais cilvēka izgatavotais [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]]. Tā palaišana ievadīja [[kosmosa laikmets|kosmosa laikmetu]] un pastiprināja ASV un PSRS tehnoloģisko un politisko sāncensību.&lt;ref name=&quot;nasa-space-age&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;/&gt; Vēl viens nozīmīgs padomju sasniegums bija {{dat|1961|4|12||bez}} īstenotais [[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] lidojums ar kosmosa kuģi ''[[Vostok-1]]'', kura laikā viņš kļuva par pirmo cilvēku kosmosā un pirmo cilvēku, kurš apriņķoja Zemi.&lt;ref name=&quot;nasa-gagarin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/resource/yuri-gagarin-first-human-in-space/ |title=Yuri Gagarin: First Human in Space |date=2018-04-09 |work=NASA Science |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;/&gt; Sacensību kulminācija bija ASV [[Apollo programma]]s misija ''[[Apollo 11]]'', kuras laikā {{dat|1969|7|20||bez}} [[Mēness modulis|Mēness modulis]] ''Eagle'' pirmo reizi nogādāja cilvēkus uz [[Mēness]] virsmas. [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas izkāpa uz Mēness, savukārt [[Maikls Kolinss]] palika tā orbītā komandmodulī ''Columbia''.&lt;ref name=&quot;nasa-apollo11&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;/&gt;

Pēc ''Apollo 11'' panākumiem un [[starptautiskā saspīlējuma atslābums|starptautiskā saspīlējuma atslābuma]] sākšanās abu lielvalstu attiecībās pakāpeniski pieauga kosmosa sadarbības nozīme. Par simbolisku pāreju no konkurences uz sadarbību bieži uzskata {{dat|1975|7|17||bez}} notikušo ASV un PSRS kopīgās misijas ''[[Apollo–Sojuz]]'' kosmosa kuģu saslēgšanos [[Zemes orbīta|Zemes orbītā]]. Tā bija pirmā kopīgā ASV un PSRS pilotējamā kosmosa misija.&lt;ref name=&quot;nasa-astp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/astp/overview.html |title=Apollo-Soyuz Test Project: Overview |author=Liz Suckow |publisher=NASA History Office |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt; Misijas laikā amerikāņu [[astronauts|astronauti]] un padomju [[kosmonauts|kosmonauti]] pārvietojās starp abiem kosmosa kuģiem, kopīgi ieturēja maltītes, piedalījās preses konferencēs un veica zinātniskus eksperimentus. Misijā izstrādātās tehnoloģijas, procedūras un profesionālie sakari vēlāk sekmēja [[Shuttle–Mir programma|''Shuttle–Mir'' programmas]] un [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] sadarbības attīstību.&lt;ref name=&quot;nasa-apollo-soyuz&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kosmonautika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosmosa izpēte]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas ASV]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas PSRS]]</text>
      <sha1>5wes52irzhkxbw028755oi4w9q8f7ee</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541415</id>
      <parentid>4541414</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T04:17:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5875" sha1="1590fwba7ir9rspm3u7mwz90dpv7io8" xml:space="preserve">[[Attēls:Aldrin Apollo 11.jpg|thumbnail|upright=1.1|ASV astronauts [[Bazs Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas ''[[Apollo 11]]'' misijas laikā. Fotogrāfiju uzņēma [[Nīls Ārmstrongs]], kurš kļuva par pirmo cilvēku, kas izkāpa uz Mēness]]
'''Kosmosa sacensības''' ({{val|en|Space Race}}, {{val|ru|Космическая гонка}}) bija [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā notikusi politiska, zinātniska un tehnoloģiska konkurence starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] (ASV) un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] (PSRS) par sasniegumiem [[kosmosa izpēte|kosmosa izpētē]].&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/943-kosmosa-izp%C4%93te |title=kosmosa izpēte |author=Mārtiņš Sudārs |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2025-01-16 |language=lv |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;smithsonian-space-race&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://airandspace.si.edu/explore/stories/space-race |title=The Space Race |work=National Air and Space Museum |publisher=Smithsonian Institution |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt; Tās ietvēra sacensību par pirmreizējiem sasniegumiem [[kosmonautika|kosmonautikā]], [[raķešu tehnoloģija|raķešu tehnoloģiju]] attīstībā, [[Zemes mākslīgais pavadonis|mākslīgo pavadoņu]] izmantošanā un [[cilvēka lidojums kosmosā|cilvēku lidojumos kosmosā]]. Kosmosa sacensību sākumu parasti saista ar ''Sputnik-1'' palaišanu 1957. gadā, bet to kulmināciju — ar ''Apollo 11'' nolaišanos uz Mēness 1969. gadā, bet plašākā periodizācijā par simbolisku sacensību noslēgumu uzskata arī ''Apollo–Sojuz'' misiju 1975. gadā.&lt;ref name=&quot;nasa-space-age&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/dawn-of-the-space-age/ |title=The Dawn of the Space Age |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-apollo11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/apollo-11-mission-overview/ |title=Apollo 11 Mission Overview |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nasa-apollo-soyuz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/45-years-ago-historic-handshake-in-space/ |title=45 Years Ago: Historic Handshake in Space |author=John Uri |date=2020-07-17 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt; Kosmosa sacensībām bija ne tikai zinātniski un tehnoloģiski, bet arī [[militārā tehnoloģija|militāri]], politiski un [[propaganda]]s mērķi, jo abas [[lielvalsts|lielvalstis]] centās demonstrēt savu tehnoloģisko un sabiedriskās iekārtas pārākumu, palielināt starptautisko prestižu un attīstīt militāri izmantojamas [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] un [[izlūkošanas pavadonis|izlūkošanas pavadoņu]] tehnoloģijas.&lt;ref name=&quot;smithsonian-space-race&quot;/&gt; Par kosmosa sacensību sākuma simbolu kļuva PSRS {{dat|1957|10|4||bez}} veiksmīgi palaistais ''[[Sputnik-1]]'', pasaulē pirmais cilvēka izgatavotais [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgais pavadonis]]. Tā palaišana ievadīja [[kosmosa laikmets|kosmosa laikmetu]] un pastiprināja ASV un PSRS tehnoloģisko un politisko sāncensību.&lt;ref name=&quot;nasa-space-age&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;/&gt; Vēl viens nozīmīgs padomju sasniegums bija {{dat|1961|4|12||bez}} īstenotais [[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] lidojums ar kosmosa kuģi ''[[Vostok-1]]'', kura laikā viņš kļuva par pirmo cilvēku kosmosā un pirmo cilvēku, kurš apriņķoja Zemi.&lt;ref name=&quot;nasa-gagarin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/resource/yuri-gagarin-first-human-in-space/ |title=Yuri Gagarin: First Human in Space |date=2018-04-09 |work=NASA Science |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;/&gt; Sacensību kulminācija bija ASV [[Apollo programma]]s misija ''[[Apollo 11]]'', kuras laikā {{dat|1969|7|20||bez}} [[Mēness modulis|Mēness modulis]] ''Eagle'' pirmo reizi nogādāja cilvēkus uz [[Mēness]] virsmas. [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas izkāpa uz Mēness, savukārt [[Maikls Kolinss]] palika tā orbītā komandmodulī ''Columbia''.&lt;ref name=&quot;nasa-apollo11&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;enciklopedija-kosmosa&quot;/&gt;

Pēc ''Apollo 11'' panākumiem un [[starptautiskā saspīlējuma atslābums|starptautiskā saspīlējuma atslābuma]] sākšanās abu lielvalstu attiecībās pakāpeniski pieauga kosmosa sadarbības nozīme. Par simbolisku pāreju no konkurences uz sadarbību bieži uzskata {{dat|1975|7|17||bez}} notikušo ASV un PSRS kopīgās misijas ''[[Apollo–Sojuz]]'' kosmosa kuģu saslēgšanos [[Zemes orbīta|Zemes orbītā]]. Tā bija pirmā kopīgā ASV un PSRS pilotējamā kosmosa misija.&lt;ref name=&quot;nasa-astp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/history/astp/overview.html |title=Apollo-Soyuz Test Project: Overview |author=Liz Suckow |publisher=NASA History Office |language=en |access-date=2026-10-30}}&lt;/ref&gt; Misijas laikā amerikāņu [[astronauts|astronauti]] un padomju [[kosmonauts|kosmonauti]] pārvietojās starp abiem kosmosa kuģiem, kopīgi ieturēja maltītes, piedalījās preses konferencēs un veica zinātniskus eksperimentus. Misijā izstrādātās tehnoloģijas, procedūras un profesionālie sakari vēlāk sekmēja [[Shuttle–Mir programma|''Shuttle–Mir'' programmas]] un [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] sadarbības attīstību.&lt;ref name=&quot;nasa-apollo-soyuz&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kosmonautika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kosmosa izpēte]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas ASV]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas PSRS]]</text>
      <sha1>1590fwba7ir9rspm3u7mwz90dpv7io8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosmosa sacensība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642352</id>
    <redirect title="Kosmosa sacensības" />
    <revision>
      <id>4541416</id>
      <timestamp>2026-10-30T04:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kosmosa sacensības]]</comment>
      <origin>4541416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kosmosa sacensības]]</text>
      <sha1>mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosmosa sacīkste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642353</id>
    <redirect title="Kosmosa sacensības" />
    <revision>
      <id>4541417</id>
      <timestamp>2026-10-30T04:19:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kosmosa sacensības]]</comment>
      <origin>4541417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kosmosa sacensības]]</text>
      <sha1>mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sacensība par kosmosa apguvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642354</id>
    <redirect title="Kosmosa sacensības" />
    <revision>
      <id>4541418</id>
      <timestamp>2026-10-30T04:20:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kosmosa sacensības]]</comment>
      <origin>4541418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kosmosa sacensības]]</text>
      <sha1>mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Space Race</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642355</id>
    <redirect title="Kosmosa sacensības" />
    <revision>
      <id>4541419</id>
      <timestamp>2026-10-30T04:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kosmosa sacensības]]</comment>
      <origin>4541419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kosmosa sacensības]]</text>
      <sha1>mjk4da2zszbrln00qe30632r9mvenmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sleepwalkers.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>642356</id>
    <revision>
      <id>4541421</id>
      <timestamp>2026-10-30T04:37:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Sleepwalkers]]'' plakāts. Attēls ņemts no [[:en:File:Sleepwalkers.jpg|angļu vikipēdijas]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <origin>4541421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="159" sha1="8pnayvdtwfxi05pudhnjus5dab7vz6j" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Sleepwalkers]]'' plakāts. Attēls ņemts no [[:en:File:Sleepwalkers.jpg|angļu vikipēdijas]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>8pnayvdtwfxi05pudhnjus5dab7vz6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:SuperVictorian2220</title>
    <ns>3</ns>
    <id>642357</id>
    <revision>
      <id>4541439</id>
      <timestamp>2026-10-30T06:01:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4541439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="0n0qenwe9fo7199kwocgd4ynjaovtro" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=SuperVictorian2220}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 08.01 (EET)</text>
      <sha1>0n0qenwe9fo7199kwocgd4ynjaovtro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dīķu naktssikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642361</id>
    <revision>
      <id>4541512</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:32:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>uzsākts jauns raksts</comment>
      <origin>4541512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1714" sha1="l7l51gs52cjc43pkhgjijafiija7hyt" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis dasycneme.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis dasycneme
|       suga_lv = Dīķu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis dasycneme ([[Boie]], 1825)
|     izplatība =
[[Attēls:Myotis dasycneme range map.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Dīķu naktssikspārnis''' (''Myotis dasycneme'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis dasycneme|Dīķu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>l7l51gs52cjc43pkhgjijafiija7hyt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541522</id>
      <parentid>4541512</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:41:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1637" sha1="728pzl0orl1lcpw4ehzg8f1oiml5k61" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis dasycneme.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis dasycneme
|       suga_lv = Dīķu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis dasycneme ([[Boie]], 1825)
|     izplatība =
[[Attēls:Myotis dasycneme range map.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Dīķu naktssikspārnis''' (''Myotis dasycneme'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis dasycneme|Dīķu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>728pzl0orl1lcpw4ehzg8f1oiml5k61</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541550</id>
      <parentid>4541522</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:50:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1851" sha1="pptj5qkz40zepdwaxiii1eucdvdbg76" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis dasycneme.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis dasycneme
|       suga_lv = Dīķu naktssikspārnis
|      binomial = Myotis dasycneme ([[Boie]], 1825)
|     izplatība =
[[Attēls:Myotis dasycneme range map.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Dīķu naktssikspārnis''' (''Myotis dasycneme'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis dasycneme|Dīķu naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>pptj5qkz40zepdwaxiii1eucdvdbg76</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Branta naktssikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642362</id>
    <revision>
      <id>4541513</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:37:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>uzsākts jauns raksts</comment>
      <origin>4541513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1626" sha1="29vc1dx30ole4ubhij0hijwvx0ifld0" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis brandti.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis brandti
|       suga_lv = Branta naktssikspārnis
|      binomial = Myotis brandti ([[Boie]], 1825)
|     izplatība =
[[Attēls:Myotis brandtii range map.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Branta naktssikspārnis''' (''Myotis brandti'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis brandti|Branta naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>29vc1dx30ole4ubhij0hijwvx0ifld0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541515</id>
      <parentid>4541513</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4541515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1631" sha1="tcm4d6nbkhumc4dvpg9d9uuls5qb9pz" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Myotis brandti.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis brandti
|       suga_lv = Branta naktssikspārnis
|      binomial = Myotis brandti ([[Eversmann]], 1845)
|     izplatība =
[[Attēls:Myotis brandtii range map.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Branta naktssikspārnis''' (''Myotis brandti'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis brandti|Branta naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>tcm4d6nbkhumc4dvpg9d9uuls5qb9pz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauniešu dome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642363</id>
    <revision>
      <id>4541514</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:37:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jauniešu dome''' ir pašvaldību veidota jauniešu organizācija, kurā darbojas noteiktā pašvaldību teritorijā jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem (atsevišķās pašvaldības dalībnieku pieļaujamais vecums var mainīties), kas dzīvo vai mācās pašvaldības teritorijā. Organizācijas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšana, kas ir saistīti ar jauniešu vides uzlabošanu pašvaldībā. To darbību regulē pašvaldības izdoti...</comment>
      <origin>4541514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7028" sha1="4wsvn3d1k9k9rpetqpxdlv58u49jnss" xml:space="preserve">'''Jauniešu dome''' ir pašvaldību veidota jauniešu organizācija, kurā darbojas noteiktā pašvaldību teritorijā jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem (atsevišķās pašvaldības dalībnieku pieļaujamais vecums var mainīties), kas dzīvo vai mācās pašvaldības teritorijā. Organizācijas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšana, kas ir saistīti ar jauniešu vides uzlabošanu pašvaldībā. To darbību regulē pašvaldības izdotie un apstiprinātie nolikumi.

Latvijā darbojas 35 pašvaldībās:
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Pašvaldība
! Jauniešu dome 
! Jauniešu domes dibināšana
! Piezīmes
|-
| [[Ādažu novads]]
| Ādažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|6|12|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/notikusi-pirma-adazu-novada-jauniesu-domes-tiksanas Notikusi pirmā Ādažu novada jauniešu domes tikšanās]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Alūksnes novads]]
| Alūksnes novada Jauniešu dome
| 2026. gads
| 
|-
| [[Aizkraukles novads]]
| Aizkraukles novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|10|15|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveidota-aizkraukles-novada-jauniesu-dome Izveidota Aizkraukles novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Balvu novads]]
| Balvu novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|11|1|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.balvi.lv/lv/jaunums/balvu-novada-jauniesu-domei Balvu novada jauniešu domei būt!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Bauskas novads]]
| Bauskas novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Cēsu novads]]
| Cēsu novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Daugavpils]]
| Daugavpils Jauniešu dome
| {{dat|2016|3|7|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://latgaleslaiks.lv/sabiedriba/2016-03-09-daugavpili-ieveleta-jauniesu-dome/ Daugavpilī ievēlēta Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Dobeles novads]]
| Dobeles novada Jauniešu dome
| {{dat|2007|03|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.dobele.lv/lv/dobeles-jauniesu-dome Dobeles Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā nevalstiskā organizācija
|-
| [[Gulbenes novads]]
| Gulbenes novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Jelgava]]
| Jelgavas Jauniešu dome
| {{dat|2025|10|28|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-darbu-sak-pirma-jelgavas-jauniesu-dome/ Jelgavā darbu sāk pirmā Jelgavas jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Jelgavas novads]]
| Jelgavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/darbu-sak-jelgavas-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Jelgavas novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jēkabpils novads]]
| Jēkabpils novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Jūrmala]]
| Jūrmalas Jauniešu dome
| 2012. gads
| 
|-
| [[Kuldīgas novads]]
| Kuldīgas Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ķekavas novads]]
| Ķekavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|9|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kekava.lv/jauniesi/pienemts-lemumus-par-jauniesu-domes-izveidi/ Pieņemts lēmums par Jauniešu domes izveidi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Liepāja]]
| Liepājas Jauniešu padome
| 
| 
|-
| [[Limbažu novads]]
| Limbažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2011|1|18|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.limbazunovads.lv/lv/media/9840/download?attachment Nodibinâta Limbažu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Līvānu novads]]
| Līvānu novada Jauniešu dome
| {{dat|2018|2|22|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kvartals.lv/izveidota-livanu-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Līvānu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ludzas novads]]
| Ludzas novada Jauniešu dome
| 2025. gada rudenī&lt;ref&gt;[https://www.ludzasnovads.lv/lv/jaunums/veidojam-ludzas-novada-jauniesu-padomi VEIDOJAM LUDZAS NOVADA JAUNIEŠU PADOMI!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Madonas novads]]
| Madonas novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Mārupes novads]]
| Mārupes novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ogres novads]]
| Ogres novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|1|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ogrenet.lv/aktuali/dome-apstiprina-ogres-novada-jauniesu-domes-izveidi-un-nolikumu-2619 Dome apstiprina Ogres novada Jauniešu domes izveidi un nolikumu]&lt;/ref&gt;
| Jauniešu dome sastāv no 5 filiālēm: Ikšķiles, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Madlienas filiālēm.
|-
| [[Olaines novads]]
| Olaines novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Preiļu novads]]
| Preiļu novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|2|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.preili.lv/lv/jaunums/izveidota-preilu-novada-jauniesu-dome Izveidota Preiļu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzeknes novads]]
| Rēzeknes novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|11|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://rezeknesnovads.lv/rezeknes-novada-izveidota-jauniesu-dome/ Rēzeknes novadā izveidota jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ropažu novads]]
| Ropažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ropazi.lv/lv/media/14248/download Ropažu novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Salaspils novads]]
| Salaspils novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|1|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://salaspils.lv/lv/node/2779 Plānots veidot Salaspils novada Jauniešu domi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Saldus novads]]
| Saldus novada Jauniešu dome
| 2023. gada septembris&lt;ref&gt;[https://www.bjc.lv/darbu-sak-saldus-bjc-strukturvieniba-saldus-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Saldus BJC struktūrvienība “Saldus novada Jauniešu dome”]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā Saldus novada Bērnu un Jaunatnes centra struktūrvienība
|-
| [[Saulkrastu novads]]
| Saulkrastu novada Jauniešu dome
| 2023. gada oktobris&lt;ref&gt;[https://saulkrasti.lv/sabiedriba/jauniesi-2/saulkrastu-novada-jauniesu-dome/ Saulkrastu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Siguldas novads]]
| Siguldas novada Jauniešu dome
| 2021. gada novembris&lt;ref&gt;[https://sigulda.lv/izveidota-siguldas-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Siguldas novada jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Smiltenes novads]]
| Smiltenes novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|10|24|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.smiltenesnovads.lv/lv/media/36436/download?attachment Smiltenes novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojās kopš 2006. gada 28. jūnija.
|-
| [[Tukuma novads]]
| Tukuma novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.tukums.lv/lv/media/77474/download?attachment Darbu sākusi Tukuma novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Valmieras novads]]
| Valmieras novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.valmierasnovads.lv/apstiprinata-valmieras-novada-jauniesu-dome-26-aktivi-jauniesi-lidzdarbosies-novada-attistiba/ Apstiprināta Valmieras novada Jauniešu dome – 26 aktīvi jaunieši līdzdarbosies novada attīstībā]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ventspils]]
| Ventspils Jauniešu dome
| {{dat|2025|3|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/ventspilsjauniesi/posts/ventspil%C4%AB-izveidota-jaunie%C5%A1u-dome-akt%C4%ABvi-jaunie%C5%A1ikuri-v%C4%93las-veidot-pils%C4%93tu-sev-a/1020129466830829/ Ventspilī izveidota Jauniešu dome!]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojas kopš 2003. gada.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]</text>
      <sha1>4wsvn3d1k9k9rpetqpxdlv58u49jnss</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541516</id>
      <parentid>4541514</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:38:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7044" sha1="c7tx1w62dv0hixgol6pwaqr39c8vtid" xml:space="preserve">'''Jauniešu dome''' ir pašvaldību veidota jauniešu organizācija, kurā darbojas noteiktā pašvaldību teritorijā jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem (atsevišķās pašvaldības dalībnieku pieļaujamais vecums var mainīties), kas dzīvo vai mācās pašvaldības teritorijā. Organizācijas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšana, kas ir saistīti ar jauniešu vides uzlabošanu pašvaldībā. To darbību regulē pašvaldības izdotie un apstiprinātie nolikumi.

Latvijā Jauniešu domes darbojas 35 pašvaldībās:
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Pašvaldība
! Jauniešu dome 
! Jauniešu domes dibināšana
! Piezīmes
|-
| [[Ādažu novads]]
| Ādažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|6|12|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/notikusi-pirma-adazu-novada-jauniesu-domes-tiksanas Notikusi pirmā Ādažu novada jauniešu domes tikšanās]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Alūksnes novads]]
| Alūksnes novada Jauniešu dome
| 2026. gads
| 
|-
| [[Aizkraukles novads]]
| Aizkraukles novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|10|15|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveidota-aizkraukles-novada-jauniesu-dome Izveidota Aizkraukles novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Balvu novads]]
| Balvu novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|11|1|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.balvi.lv/lv/jaunums/balvu-novada-jauniesu-domei Balvu novada jauniešu domei būt!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Bauskas novads]]
| Bauskas novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Cēsu novads]]
| Cēsu novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Daugavpils]]
| Daugavpils Jauniešu dome
| {{dat|2016|3|7|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://latgaleslaiks.lv/sabiedriba/2016-03-09-daugavpili-ieveleta-jauniesu-dome/ Daugavpilī ievēlēta Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Dobeles novads]]
| Dobeles novada Jauniešu dome
| {{dat|2007|03|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.dobele.lv/lv/dobeles-jauniesu-dome Dobeles Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā nevalstiskā organizācija
|-
| [[Gulbenes novads]]
| Gulbenes novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Jelgava]]
| Jelgavas Jauniešu dome
| {{dat|2025|10|28|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-darbu-sak-pirma-jelgavas-jauniesu-dome/ Jelgavā darbu sāk pirmā Jelgavas jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Jelgavas novads]]
| Jelgavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/darbu-sak-jelgavas-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Jelgavas novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jēkabpils novads]]
| Jēkabpils novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Jūrmala]]
| Jūrmalas Jauniešu dome
| 2012. gads
| 
|-
| [[Kuldīgas novads]]
| Kuldīgas Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ķekavas novads]]
| Ķekavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|9|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kekava.lv/jauniesi/pienemts-lemumus-par-jauniesu-domes-izveidi/ Pieņemts lēmums par Jauniešu domes izveidi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Liepāja]]
| Liepājas Jauniešu padome
| 
| 
|-
| [[Limbažu novads]]
| Limbažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2011|1|18|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.limbazunovads.lv/lv/media/9840/download?attachment Nodibinâta Limbažu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Līvānu novads]]
| Līvānu novada Jauniešu dome
| {{dat|2018|2|22|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kvartals.lv/izveidota-livanu-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Līvānu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ludzas novads]]
| Ludzas novada Jauniešu dome
| 2025. gada rudenī&lt;ref&gt;[https://www.ludzasnovads.lv/lv/jaunums/veidojam-ludzas-novada-jauniesu-padomi VEIDOJAM LUDZAS NOVADA JAUNIEŠU PADOMI!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Madonas novads]]
| Madonas novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Mārupes novads]]
| Mārupes novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ogres novads]]
| Ogres novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|1|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ogrenet.lv/aktuali/dome-apstiprina-ogres-novada-jauniesu-domes-izveidi-un-nolikumu-2619 Dome apstiprina Ogres novada Jauniešu domes izveidi un nolikumu]&lt;/ref&gt;
| Jauniešu dome sastāv no 5 filiālēm: Ikšķiles, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Madlienas filiālēm.
|-
| [[Olaines novads]]
| Olaines novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Preiļu novads]]
| Preiļu novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|2|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.preili.lv/lv/jaunums/izveidota-preilu-novada-jauniesu-dome Izveidota Preiļu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzeknes novads]]
| Rēzeknes novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|11|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://rezeknesnovads.lv/rezeknes-novada-izveidota-jauniesu-dome/ Rēzeknes novadā izveidota jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ropažu novads]]
| Ropažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ropazi.lv/lv/media/14248/download Ropažu novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Salaspils novads]]
| Salaspils novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|1|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://salaspils.lv/lv/node/2779 Plānots veidot Salaspils novada Jauniešu domi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Saldus novads]]
| Saldus novada Jauniešu dome
| 2023. gada septembris&lt;ref&gt;[https://www.bjc.lv/darbu-sak-saldus-bjc-strukturvieniba-saldus-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Saldus BJC struktūrvienība “Saldus novada Jauniešu dome”]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā Saldus novada Bērnu un Jaunatnes centra struktūrvienība
|-
| [[Saulkrastu novads]]
| Saulkrastu novada Jauniešu dome
| 2023. gada oktobris&lt;ref&gt;[https://saulkrasti.lv/sabiedriba/jauniesi-2/saulkrastu-novada-jauniesu-dome/ Saulkrastu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Siguldas novads]]
| Siguldas novada Jauniešu dome
| 2021. gada novembris&lt;ref&gt;[https://sigulda.lv/izveidota-siguldas-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Siguldas novada jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Smiltenes novads]]
| Smiltenes novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|10|24|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.smiltenesnovads.lv/lv/media/36436/download?attachment Smiltenes novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojās kopš 2006. gada 28. jūnija.
|-
| [[Tukuma novads]]
| Tukuma novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.tukums.lv/lv/media/77474/download?attachment Darbu sākusi Tukuma novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Valmieras novads]]
| Valmieras novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.valmierasnovads.lv/apstiprinata-valmieras-novada-jauniesu-dome-26-aktivi-jauniesi-lidzdarbosies-novada-attistiba/ Apstiprināta Valmieras novada Jauniešu dome – 26 aktīvi jaunieši līdzdarbosies novada attīstībā]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ventspils]]
| Ventspils Jauniešu dome
| {{dat|2025|3|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/ventspilsjauniesi/posts/ventspil%C4%AB-izveidota-jaunie%C5%A1u-dome-akt%C4%ABvi-jaunie%C5%A1ikuri-v%C4%93las-veidot-pils%C4%93tu-sev-a/1020129466830829/ Ventspilī izveidota Jauniešu dome!]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojas kopš 2003. gada.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]</text>
      <sha1>c7tx1w62dv0hixgol6pwaqr39c8vtid</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541540</id>
      <parentid>4541516</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7931" sha1="t138pbex1ld7iqnours284ft3hfezpt" xml:space="preserve">'''Jauniešu dome''' ir pašvaldību veidota jauniešu organizācija, kurā darbojas noteiktā pašvaldību teritorijā jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem (atsevišķās pašvaldības dalībnieku pieļaujamais vecums var mainīties), kas dzīvo vai mācās pašvaldības teritorijā. Organizācijas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšana, kas ir saistīti ar jauniešu vides uzlabošanu pašvaldībā. To darbību regulē pašvaldības izdotie un apstiprinātie nolikumi.

Latvijā Jauniešu domes darbojas 35 pašvaldībās:
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Pašvaldība
! Jauniešu dome 
! Jauniešu domes dibināšana
! Piezīmes
|-
| [[Ādažu novads]]
| Ādažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|6|12|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/notikusi-pirma-adazu-novada-jauniesu-domes-tiksanas Notikusi pirmā Ādažu novada jauniešu domes tikšanās]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Alūksnes novads]]
| Alūksnes novada Jauniešu dome
| 2026. gads
| 
|-
| [[Aizkraukles novads]]
| Aizkraukles novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|10|15|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveidota-aizkraukles-novada-jauniesu-dome Izveidota Aizkraukles novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Balvu novads]]
| Balvu novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|11|1|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.balvi.lv/lv/jaunums/balvu-novada-jauniesu-domei Balvu novada jauniešu domei būt!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Bauskas novads]]
| Bauskas novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|2|15|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.bauskasnovads.lv/lv/jaunums/notikusi-pirma-bauskas-novada-jauniesu-domes-sede Notikusi pirmā Bauskas novada Jauniešu domes sēde]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Cēsu novads]]
| Cēsu novada Jauniešu dome
| 2002. gada oktobris&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/CesuNovads/posts/c%C4%93su-novads-ir-izcila-vieta-katram-jaunietim-daudz-laimes-c%C4%93su-novada-jaunie%C5%A1u-d/480247987476106/ Cēsu novads ir izcila vieta katram jaunietim!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Daugavpils]]
| Daugavpils Jauniešu dome
| {{dat|2016|3|7|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://latgaleslaiks.lv/sabiedriba/2016-03-09-daugavpili-ieveleta-jauniesu-dome/ Daugavpilī ievēlēta Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Dobeles novads]]
| Dobeles novada Jauniešu dome
| {{dat|2007|03|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.dobele.lv/lv/dobeles-jauniesu-dome Dobeles Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā nevalstiskā organizācija.
|-
| [[Gulbenes novads]]
| Gulbenes novada Jauniešu dome
| 2019. gads&lt;ref&gt;[https://www.gulbene.lv/lv/media/55046/download?attachment Gulbenes novada jaunatnes politikas rīcības plāns
2025. – 2029.gadam]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Jelgava]]
| Jelgavas Jauniešu dome
| {{dat|2025|10|28|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-darbu-sak-pirma-jelgavas-jauniesu-dome/ Jelgavā darbu sāk pirmā Jelgavas jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Jelgavas novads]]
| Jelgavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/darbu-sak-jelgavas-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Jelgavas novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jēkabpils novads]]
| Jēkabpils novada Jauniešu dome
| {{dat|2005|10|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/arhivs/1201/ Jēkabpilī top jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| Pašvaldības institūcija kopš 2017. gada.&lt;ref&gt;[https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/arhivs/23477/ Jēkabpils Jauniešu dome kļuvusi par pašvaldības institūciju; apstiprināts Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jūrmala]]
| Jūrmalas Jauniešu dome
| 2012. gads
| 
|-
| [[Kuldīgas novads]]
| Kuldīgas Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ķekavas novads]]
| Ķekavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|9|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kekava.lv/jauniesi/pienemts-lemumus-par-jauniesu-domes-izveidi/ Pieņemts lēmums par Jauniešu domes izveidi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Liepāja]]
| Liepājas Jauniešu padome
| 
| 
|-
| [[Limbažu novads]]
| Limbažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2011|1|18|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.limbazunovads.lv/lv/media/9840/download?attachment Nodibinâta Limbažu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Līvānu novads]]
| Līvānu novada Jauniešu dome
| {{dat|2018|2|22|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kvartals.lv/izveidota-livanu-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Līvānu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ludzas novads]]
| Ludzas novada Jauniešu dome
| 2025. gada rudenī&lt;ref&gt;[https://www.ludzasnovads.lv/lv/jaunums/veidojam-ludzas-novada-jauniesu-padomi VEIDOJAM LUDZAS NOVADA JAUNIEŠU PADOMI!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Madonas novads]]
| Madonas novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Mārupes novads]]
| Mārupes novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ogres novads]]
| Ogres novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|1|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ogrenet.lv/aktuali/dome-apstiprina-ogres-novada-jauniesu-domes-izveidi-un-nolikumu-2619 Dome apstiprina Ogres novada Jauniešu domes izveidi un nolikumu]&lt;/ref&gt;
| Jauniešu dome sastāv no 5 filiālēm: Ikšķiles, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Madlienas filiālēm.
|-
| [[Olaines novads]]
| Olaines novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Preiļu novads]]
| Preiļu novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|2|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.preili.lv/lv/jaunums/izveidota-preilu-novada-jauniesu-dome Izveidota Preiļu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzeknes novads]]
| Rēzeknes novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|11|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://rezeknesnovads.lv/rezeknes-novada-izveidota-jauniesu-dome/ Rēzeknes novadā izveidota jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ropažu novads]]
| Ropažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ropazi.lv/lv/media/14248/download Ropažu novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Salaspils novads]]
| Salaspils novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|1|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://salaspils.lv/lv/node/2779 Plānots veidot Salaspils novada Jauniešu domi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Saldus novads]]
| Saldus novada Jauniešu dome
| 2023. gada septembris&lt;ref&gt;[https://www.bjc.lv/darbu-sak-saldus-bjc-strukturvieniba-saldus-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Saldus BJC struktūrvienība “Saldus novada Jauniešu dome”]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā Saldus novada Bērnu un Jaunatnes centra struktūrvienība
|-
| [[Saulkrastu novads]]
| Saulkrastu novada Jauniešu dome
| 2023. gada oktobris&lt;ref&gt;[https://saulkrasti.lv/sabiedriba/jauniesi-2/saulkrastu-novada-jauniesu-dome/ Saulkrastu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Siguldas novads]]
| Siguldas novada Jauniešu dome
| 2021. gada novembris&lt;ref&gt;[https://sigulda.lv/izveidota-siguldas-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Siguldas novada jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Smiltenes novads]]
| Smiltenes novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|10|24|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.smiltenesnovads.lv/lv/media/36436/download?attachment Smiltenes novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojās kopš 2006. gada 28. jūnija.
|-
| [[Tukuma novads]]
| Tukuma novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.tukums.lv/lv/media/77474/download?attachment Darbu sākusi Tukuma novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Valmieras novads]]
| Valmieras novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.valmierasnovads.lv/apstiprinata-valmieras-novada-jauniesu-dome-26-aktivi-jauniesi-lidzdarbosies-novada-attistiba/ Apstiprināta Valmieras novada Jauniešu dome – 26 aktīvi jaunieši līdzdarbosies novada attīstībā]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ventspils]]
| Ventspils Jauniešu dome
| {{dat|2025|3|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/ventspilsjauniesi/posts/ventspil%C4%AB-izveidota-jaunie%C5%A1u-dome-akt%C4%ABvi-jaunie%C5%A1ikuri-v%C4%93las-veidot-pils%C4%93tu-sev-a/1020129466830829/ Ventspilī izveidota Jauniešu dome!]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojas kopš 2003. gada.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]</text>
      <sha1>t138pbex1ld7iqnours284ft3hfezpt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541575</id>
      <parentid>4541540</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T11:05:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4541575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7940" sha1="ifxb9mtxqua25urbbhuv55r1fca6yv1" xml:space="preserve">'''Jauniešu dome''' ir pašvaldību veidota jauniešu organizācija, kurā darbojas noteiktā pašvaldību teritorijā jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem (atsevišķās pašvaldības dalībnieku pieļaujamais vecums var mainīties), kas dzīvo vai mācās pašvaldības teritorijā. Organizācijas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšana, kas ir saistīti ar jauniešu vides uzlabošanu pašvaldībā. To darbību regulē pašvaldības izdotie un apstiprinātie nolikumi.

Latvijā Jauniešu domes darbojas 35 pašvaldībās:
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Pašvaldība
! Jauniešu dome 
! Jauniešu domes dibināšana
! Piezīmes
|-
| [[Ādažu novads]]
| Ādažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|6|12|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/notikusi-pirma-adazu-novada-jauniesu-domes-tiksanas Notikusi pirmā Ādažu novada jauniešu domes tikšanās]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Alūksnes novads]]
| Alūksnes novada Jauniešu dome
| 2026. gads
| 
|-
| [[Aizkraukles novads]]
| Aizkraukles novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|10|15|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/izveidota-aizkraukles-novada-jauniesu-dome Izveidota Aizkraukles novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Balvu novads]]
| Balvu novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|11|1|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.balvi.lv/lv/jaunums/balvu-novada-jauniesu-domei Balvu novada jauniešu domei būt!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Bauskas novads]]
| Bauskas novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|2|15|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.bauskasnovads.lv/lv/jaunums/notikusi-pirma-bauskas-novada-jauniesu-domes-sede Notikusi pirmā Bauskas novada Jauniešu domes sēde]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Cēsu novads]]
| Cēsu novada Jauniešu dome
| 2002. gada oktobris&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/CesuNovads/posts/c%C4%93su-novads-ir-izcila-vieta-katram-jaunietim-daudz-laimes-c%C4%93su-novada-jaunie%C5%A1u-d/480247987476106/ Cēsu novads ir izcila vieta katram jaunietim!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Daugavpils]]
| Daugavpils Jauniešu dome
| {{dat|2016|3|7|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://latgaleslaiks.lv/sabiedriba/2016-03-09-daugavpili-ieveleta-jauniesu-dome/ Daugavpilī ievēlēta Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Dobeles novads]]
| Dobeles novada Jauniešu dome
| {{dat|2007|03|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.dobele.lv/lv/dobeles-jauniesu-dome Dobeles Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā nevalstiskā organizācija.
|-
| [[Gulbenes novads]]
| Gulbenes novada Jauniešu dome
| 2019. gads&lt;ref&gt;[https://www.gulbene.lv/lv/media/55046/download?attachment Gulbenes novada jaunatnes politikas rīcības plāns
2025. – 2029.gadam]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Jelgava]]
| Jelgavas Jauniešu dome
| {{dat|2025|10|28|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-darbu-sak-pirma-jelgavas-jauniesu-dome/ Jelgavā darbu sāk pirmā Jelgavas jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Jelgavas novads]]
| Jelgavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/novadu-zinas/darbu-sak-jelgavas-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Jelgavas novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jēkabpils novads]]
| Jēkabpils novada Jauniešu dome
| {{dat|2005|10|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/arhivs/1201/ Jēkabpilī top jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| Pašvaldības institūcija kopš 2017. gada.&lt;ref&gt;[https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/arhivs/23477/ Jēkabpils Jauniešu dome kļuvusi par pašvaldības institūciju; apstiprināts Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jūrmala]]
| Jūrmalas Jauniešu dome
| 2012. gads
| 
|-
| [[Kuldīgas novads]]
| Kuldīgas Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ķekavas novads]]
| Ķekavas novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|9|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kekava.lv/jauniesi/pienemts-lemumus-par-jauniesu-domes-izveidi/ Pieņemts lēmums par Jauniešu domes izveidi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Liepāja]]
| Liepājas Jauniešu padome
| 
| 
|-
| [[Limbažu novads]]
| Limbažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2011|1|18|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.limbazunovads.lv/lv/media/9840/download?attachment Nodibinâta Limbažu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Līvānu novads]]
| Līvānu novada Jauniešu dome
| {{dat|2018|2|22|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://kvartals.lv/izveidota-livanu-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Līvānu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ludzas novads]]
| Ludzas novada Jauniešu dome
| 2025. gada rudenī&lt;ref&gt;[https://www.ludzasnovads.lv/lv/jaunums/veidojam-ludzas-novada-jauniesu-padomi VEIDOJAM LUDZAS NOVADA JAUNIEŠU PADOMI!]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Madonas novads]]
| Madonas novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Mārupes novads]]
| Mārupes novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Ogres novads]]
| Ogres novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|1|27|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ogrenet.lv/aktuali/dome-apstiprina-ogres-novada-jauniesu-domes-izveidi-un-nolikumu-2619 Dome apstiprina Ogres novada Jauniešu domes izveidi un nolikumu]&lt;/ref&gt;
| Jauniešu dome sastāv no 5 filiālēm: Ikšķiles, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Madlienas filiālēm.
|-
| [[Olaines novads]]
| Olaines novada Jauniešu dome
| 
| 
|-
| [[Preiļu novads]]
| Preiļu novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|10|2|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.preili.lv/lv/jaunums/izveidota-preilu-novada-jauniesu-dome Izveidota Preiļu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzekne]]
| Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome
| 2004. gads&lt;ref&gt;[https://rezekne.lv/jauniesu-dome/ Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Rēzeknes novads]]
| Rēzeknes novada Jauniešu dome
| {{dat|2023|11|9|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://rezeknesnovads.lv/rezeknes-novada-izveidota-jauniesu-dome/ Rēzeknes novadā izveidota jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ropažu novads]]
| Ropažu novada Jauniešu dome
| {{dat|2022|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.ropazi.lv/lv/media/14248/download Ropažu novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Salaspils novads]]
| Salaspils novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|1|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://salaspils.lv/lv/node/2779 Plānots veidot Salaspils novada Jauniešu domi]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Saldus novads]]
| Saldus novada Jauniešu dome
| 2023. gada septembris&lt;ref&gt;[https://www.bjc.lv/darbu-sak-saldus-bjc-strukturvieniba-saldus-novada-jauniesu-dome/ Darbu sāk Saldus BJC struktūrvienība “Saldus novada Jauniešu dome”]&lt;/ref&gt;
| Darbojas kā Saldus novada Bērnu un Jaunatnes centra struktūrvienība
|-
| [[Saulkrastu novads]]
| Saulkrastu novada Jauniešu dome
| 2023. gada oktobris&lt;ref&gt;[https://saulkrasti.lv/sabiedriba/jauniesi-2/saulkrastu-novada-jauniesu-dome/ Saulkrastu novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Siguldas novads]]
| Siguldas novada Jauniešu dome
| 2021. gada novembris&lt;ref&gt;[https://sigulda.lv/izveidota-siguldas-novada-jauniesu-dome/ Izveidota Siguldas novada jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Smiltenes novads]]
| Smiltenes novada Jauniešu dome
| {{dat|2024|10|24|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.smiltenesnovads.lv/lv/media/36436/download?attachment Smiltenes novada Jauniešu domes nolikums]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojās kopš 2006. gada 28. jūnija.
|-
| [[Tukuma novads]]
| Tukuma novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|11|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.tukums.lv/lv/media/77474/download?attachment Darbu sākusi Tukuma novada Jauniešu dome]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Valmieras novads]]
| Valmieras novada Jauniešu dome
| {{dat|2026|9|30|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.valmierasnovads.lv/apstiprinata-valmieras-novada-jauniesu-dome-26-aktivi-jauniesi-lidzdarbosies-novada-attistiba/ Apstiprināta Valmieras novada Jauniešu dome – 26 aktīvi jaunieši līdzdarbosies novada attīstībā]&lt;/ref&gt;
| 
|-
| [[Ventspils]]
| Ventspils Jauniešu dome
| {{dat|2025|3|5|N|bez}}&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/ventspilsjauniesi/posts/ventspil%C4%AB-izveidota-jaunie%C5%A1u-dome-akt%C4%ABvi-jaunie%C5%A1ikuri-v%C4%93las-veidot-pils%C4%93tu-sev-a/1020129466830829/ Ventspilī izveidota Jauniešu dome!]&lt;/ref&gt;
| Kā biedrība darbojas kopš 2003. gada.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]</text>
      <sha1>ifxb9mtxqua25urbbhuv55r1fca6yv1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bārdainais naktssikspārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642364</id>
    <revision>
      <id>4541520</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:40:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>uzsākts jauns raksts</comment>
      <origin>4541520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1675" sha1="2vsglnk3ep2a5i0nyow2k3owdh2i0t6" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Whiskered bat (Myotis mystacinus) Rochovce.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis brandti
|       suga_lv = Bārdainais naktssikspārnis
|      binomial = Myotis mystacinus ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis mystacinus.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Bārdainais naktssikspārnis''' (''Myotis mystacinus'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis mystacinus|Bārdainais naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>2vsglnk3ep2a5i0nyow2k3owdh2i0t6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4541553</id>
      <parentid>4541520</parentid>
      <timestamp>2026-10-30T10:52:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4541553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2085" sha1="lyfuy6md5wszt0tk1leav7ulb2ps64o" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 235px
|        attēls = Whiskered bat (Myotis mystacinus) Rochovce.jpg
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|         ģints = Myotis 
|      ģints_lv = Naktssikspārņi
|          suga = Myotis brandti
|       suga_lv = Bārdainais naktssikspārnis
|      binomial = Myotis mystacinus ([[Kuhl]], 1817)
|     izplatība =
[[Attēls:Mapa Myotis mystacinus.png|center||250px]]
{{legend|red|Izplatības reģions}}
|   kategorijas = nē
}}
'''Bārdainais naktssikspārnis''' (''Myotis mystacinus'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=179987#null &quot;Myotis&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt;

Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļauts kategorijā ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD).&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Myotis mystacinus|Bārdainais naktssikspārnis}}
*[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') 
*[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'')


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Naktssikspārņi]]</text>
      <sha1>lyfuy6md5wszt0tk1leav7ulb2ps64o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Myotis mystacinus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642365</id>
    <redirect title="Bārdainais naktssikspārnis" />
    <revision>
      <id>4541534</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Bārdainais naktssikspārnis]]</comment>
      <origin>4541534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="6unz3lfc3mgeiejikbyacfdbawmuxzb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bārdainais naktssikspārnis]]</text>
      <sha1>6unz3lfc3mgeiejikbyacfdbawmuxzb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Myotis brandti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642366</id>
    <redirect title="Branta naktssikspārnis" />
    <revision>
      <id>4541538</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:45:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Branta naktssikspārnis]]</comment>
      <origin>4541538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="70k3nyugcdmlho0ulvu9a409jvxm60o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Branta naktssikspārnis]]</text>
      <sha1>70k3nyugcdmlho0ulvu9a409jvxm60o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Myotis dasycneme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>642367</id>
    <redirect title="Dīķu naktssikspārnis" />
    <revision>
      <id>4541539</id>
      <timestamp>2026-10-30T10:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dīķu naktssikspārnis]]</comment>
      <origin>4541539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="k2cfx3c2a4mdrt1mk4lap82cgk5pwta" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dīķu naktssikspārnis]]</text>
      <sha1>k2cfx3c2a4mdrt1mk4lap82cgk5pwta</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>